Zaudējis spēku - Rīgas brīvostas noteikumi

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.255Rīgā 2017.gada 2.maijā (prot. Nr.91, 14.§)

Izdoti saskaņā ar Likuma par ostām6.panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka iekšējo kārtību un kuģošanas drošības prasības Rīgas brīvostā (turpmāk – Brīvosta).

2. Brīvostas teritorijas pārvaldīšanu veic Rīgas brīvostas pārvalde (turpmāk – Pārvalde).

3. Kuģu satiksmes operatīvo vadību un kuģošanas drošības kontroli Brīvostā atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, Likumā par ostām un kuģošanas drošību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajam nodrošina ostas kapteinis.

4. Noteikumi ir obligāti visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbojas vai uzturas Brīvostā, un to izpildi pārrauga Pārvalde.

2. Noteikumos lietotie saīsinājumi un termini

5. Noteikumos lietotie saīsinājumi:

5.1. BKRR – Bolderājas kuģu remonta rūpnīca;

5.2. BT – kuģa bruto tilpība;

5.3. COLREG konvencija – 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

5.4. Helsinku konvencija – 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību;

5.5. IALA – Starptautiskā jūras navigācijas līdzekļu un bāku administrāciju asociācija;

5.6. IMDG kodekss – Starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss;

5.7. IMO – Starptautiskā Jūrniecības organizācija;

5.8. INF kodekss – Starptautiskais kodekss iepakotas radioaktīvas kodoldegvielas, plutonija un radioaktīvo atkritumu ar augstu radioaktivitātes līmeni drošai pārvadāšanai ar kuģiem;

5.9. ISGOTT – Starptautiskā naftas tankkuģu un termināļu rokasgrāmata;

5.10. ISPS kodekss – Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss;

5.11. LOA – kuģa vislielākais garums, kas izteikts metros;

5.12. MARPOL konvencija – 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols;

5.13. PTEN – Rīgas brīvostas piestātņu tehniskās ekspluatācijas noteikumi;

5.14. PVD – Pārtikas un veterinārais dienests;

5.15. RKB – Rīgas kuģu būvētava;

5.16. SIGTTO – Sašķidrinātās gāzes darbības principu rokasgrāmata uz kuģiem un termināļos;

5.17. SOLAS konvencija – 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1988.gada protokols;

5.18. nacionālā SSN sistēma – Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēma atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošināma sakaru tīklu darbība Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas ietvaros;

5.19. UĪV – ultraīsviļņi;

5.20. VUGD – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

5.21. VVD – Valsts vides dienests.

6. Noteikumos lietotie termini:

6.1. ostas akvatorija – Daugava un visi pārējie ūdens baseini ostas robežās, kā arī ostas ārējais reids, kura akvatorija robežojas ar taisnu līniju starp koordinātām φ=57°07’0 N; λ=023°53’0 E un φ=57°07’0 N; λ=024°05’0 E un līnijām uz dienvidiem pa meridiāniem no minētajām koordinātām līdz krasta līnijai;

6.2. galvenie kuģu ceļi:

6.2.1. ieeja upes (Daugava) grīvā no pieņemšanas bojas "B" un kanāls Daugavā līdz Vanšu tiltam (galvenais kuģu ceļš);

6.2.2. Mīlgrāvja kanāls;

6.2.3. Sarkandaugavas kanāls;

6.3. kuģu ceļš – mākslīgi izveidots, atbilstoši aprīkots ar navigācijas līdzekļiem (bojas, vadlīnijas) kanāls ostas akvatorijā un tās pieejā, droši izmantojams jūras kuģiem;

6.4. kuģa ārējais borts – kuģa borts, kas pretējs kuģa pietauvotajam bortam;

6.5. kuģu pieeja piestātnei – ūdenstilpes daļa starp galveno kuģa ceļu un piestātni, kas nepieciešama kuģošanai, kuģu manevriem, pietauvošanas un attauvošanas operācijām;

6.6. kuģu piestāšanās josla pie piestātnes – ūdenstilpes josla, kas nav šaurāka par 35 metriem, atbilstoši PTEN;

6.7. piestātnes lietotājs – piestātnes īpašnieks, nomnieks vai valdītājs, kas veic saimniecisko darbību piestātnē vai cita veida piestātnes ekspluatāciju;

6.8. ostas uzraugs – Pārvaldes darbinieks, kurš veic ar kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no ostas saistīto formalitāšu (paziņošanas) izpildes kontroli SSN sistēmā;

6.9. Kuģu satiksmes vadības centrs (turpmāk – KSVC) – vieta, no kuras tiek veikta kuģu satiksmes organizācija ostas akvatorijā un tās pieejās, kas ir aprīkota ar nepieciešamo aparatūru, sakaru līdzekļiem un nokomplektēta ar atbilstoši sertificētu personālu;

6.10. KSVC operators – attiecīgi kvalificēts un sertificēts Pārvaldes darbinieks, kas kontrolē un pārrauga kuģu satiksmi ostā un dod norādījumus satiksmes dalībniekiem;

6.11. locis – attiecīgi kvalificēts un sertificēts Pārvaldes darbinieks, kas sniedz loču pakalpojumus ostā;

6.12. mazizmēra kuģis – jebkurš kuģošanas līdzeklis, tajā skaitā tāds, kas paredzēts sportam un atpūtai (atpūtas kuģis, kuteris, buru jahta u.c.), kura garums ir mazāks par 24 metriem;

6.13. ostas flotes kuģis – ledlauzis, velkonis, peldošais celtnis, bunkurētājs, notekūdeņu, sateču ūdeņu un atkritumu savācējs, ūdenslīdēju kuģis un citi kuģi, kuri uz tiesiska pamata nodrošina noteiktu pakalpojumu sniegšanu ostā;

6.14. iekšējo ūdeņu kuģis – kuģis, kurš ir paredzēts kuģošanai iekšējos ūdeņos, izņemot mazizmēra kuģi;

6.15. kuģa aģents – persona, kas nodarbojas ar kuģu aģentēšanu atbilstoši Jūras kodeksa 112.panta ceturtajai daļai un veic normatīvajos aktos par ostu formalitātēm noteiktās funkcijas kā autorizēts SSN sistēmas lietotājs;

6.16. sertifikāts par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus – atbilstoši normatīvajiem aktiem par ločiem ostas kapteiņa izsniegts sertifikāts kuģa kapteinim;

6.17. atļauja kuģošanai ostas akvatorijā – ostas kapteiņa izdota atļauja ostas flotes kuģu kapteiņiem, maiņas kapteiņiem kuģošanai ostā;

6.18. bīstamās un piesārņojošās kravas – bīstamās un piesārņojošās kravas atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un normatīvajos aktos par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti ostās noteiktajam, kā arī tukši konteineri, kas iepriekš saturējuši bīstamās kravas;

6.19. maksimālā iegrime – atļautā maksimālā kuģa iegrime metros pie "0" ūdenslīmeņa, kas tiek mērīta Baltijas augstumu sistēmā BAS–77;

6.20. piestātnes piestāšanās brīvā daļa – piestātnes daļa, kas ir paredzēta kuģa piestāšanai un ir brīva no jebkādiem šķēršļiem (kuģiem, izvirzītiem pār kordona līniju priekšmetiem, citu kuģu tauvām u.c.);

6.21. padziļināšanas darbu kuģi – visu veidu kuģošanas līdzekļi un peldošas tehniskas ierīces, ko izmanto ostas akvatorijas padziļināšanas darbos.

3. Ostas zemes un akvatorijas robežas

7. Brīvostas teritorija ir sauszemes teritorijas daļa un iekšējo ūdeņu daļa atbilstoši Likumā par ostām noteiktajam. Brīvostas robežas ir noteiktas normatīvajos aktos par Brīvostas robežu.

8. Brīvostas vai tās daļas izmantošanu aizsardzības vajadzībām reglamentē normatīvie akti par ostu izmantošanu aizsardzības vajadzībām.

4. Ostas kapteinis

9. Ostas kapteinis ir Pārvaldes amatpersona, kas atbilstoši Likumam par ostām, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumam, citiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka ostas kapteiņa kompetenci, un šiem noteikumiem organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģu ceļos, piestātnēs un termināļos.

10. Ostas kapteinis organizē un administrē Brīvostas kapteiņdienesta darbību.

11. Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības un cilvēku glābšanas pasākumiem ostas akvatorijā, tajā skaitā ar ziemas navigācijas kārtību ledus apstākļos, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, komercsabiedrībām, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām. Šajā nodaļā minēto rīkojumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to izpildi.

12. Ostas kapteinim ir tiesības pieņemt operatīvus lēmumus ārkārtas situācijās attiecībā uz kuģi, ja ir radīti draudi kuģiem, cilvēkiem, videi, ostas iekārtai vai citam kuģim. Ar šādu darbību saistītās izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

13. Ja ostā vai pieejā ostai ir noticis jūras negadījums, ostas kapteinis par to ziņo Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzei (turpmāk – Krasta apsardze), Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam un valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija), bet piesārņojuma gadījumā – arī VVD, un nekavējoties uzsāk negadījuma izmeklēšanai nepieciešamo liecību un dokumentu vākšanu.

14. Ostas kapteinis, pamatojoties uz Pārvaldes darbinieka vai citas personas sniegto informāciju, informē Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekciju par kuģi, kas var ietekmēt kuģošanas drošību vai apdraudēt vidi.

15. Kuģa aizturēšanu un tā atbrīvošanu ostas kapteinis veic saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu, Jūras kodeksu un normatīvajiem aktiem par Ostas valsts kontroles kārtību.

16. Ostas kapteinis var veikt kuģa aizturēšanu uz laiku, kas nav ilgāks par 72 stundām, ja kuģis ir iesaistīts jūras negadījumā, radījis bojājumus ostas īpašumam vai arī radījis piesārņojumu, ar nosacījumu, ka nav iespējams operatīvi saņemt tiesas lēmumu par kuģa arestu.

17. Par zaudējumiem, kas radušies nepamatotas aizturēšanas vai aresta gadījumos, atbild persona, kas pieprasījusi aizturēšanu vai arestu.

5. Kuģu ceļi un dati par piestātnēm

18. Visu kuģu ceļu navigācijas tehniskie līdzekļi ostā atbilst IALA noteiktajai sistēmai "A" reģionam.

19. Stacionāro navigācijas zīmju darbības raksturu un peldošo navigācijas tehnisko līdzekļu izvietojumu nosaka ostas kapteinis.

20. Navigācijas tehnisko līdzekļu darbību nodrošina komersanti, kuriem ir noslēgti līgumi ar Pārvaldi par komercdarbības veikšanu ostā.

21. Komersanti, kuriem ir noslēgti līgumi ar Pārvaldi par komercdarbības veikšanu ostā, nodrošina ostas kapteini ar ostas dziļummērījumu informāciju saistībā ar kuģošanas drošību ostā.

22. Ostas kapteinis atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam nosaka maksimāli pieļaujamos kuģu gabarītus (kuģa iegrimi, garumu un platumu) ostas kuģu ceļos, atsevišķos ostas rajonos, pie piestātnēm, ņemot vērā ostas akvatorijas stāvokli (ūdenslīmeni, straumes ātrumu, dziļumu u.c.), kā arī nosaka piestātņu specializāciju, ievērojot spēkā esošus vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un vides aizsardzības prasības. Pārvalde šajā punktā minēto informāciju publicē Brīvostas tīmekļvietnē www.rop.lv.

23. Atkarībā no ūdenslīmeņa svārstībām Daugavā vai kādu citu apstākļu dēļ ostas kapteinis var noteikt kuģu iegrimes, kas atšķiras no šo noteikumu 22.punktā minētajām.

6. Kuģu satiksme ostas akvatorijā

6.1. Kārtība, kādā sniedzama informācija par kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas

24. Ar kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no ostas saistītās formalitātes un prasības pasažieru kuģu pasažieru reģistrācijai kārto atbilstoši normatīvajā aktā par ostu formalitātēm noteiktajam.

25. Brīvostas kapteiņdienests kontrolē SSN sistēmā esošās informācijas atbilstību normatīvajam aktiem par ostu formalitātēm.

26. Kuģa kapteinis, kuģim ienākot ostā vai atstājot ostu, šķērsojot KSVC rajona robežu 10 jūras jūdžu rādiusā sektorā 270°–020° no Daugavgrīvas bākas (φ=57°03’57 N; λ=024°01’30 E), UĪV 9. vai 16.kanālā informē par to KSVC (izsaukuma signāls "Satiksme" jeb "Riga Traffic").

27. Ostas uzraugs var pieprasīt no kuģa aģenta iesniegt šādus kuģa dokumentus:

27.1. kuģa tilpības apliecību;

27.2. apdrošināšanas vai cita finansiālā nodrošinājuma apliecību par civiltiesisko atbildību par zaudējumiem no piesārņošanas ar naftas produktiem;

27.3. kuģa klasifikācijas (klases) sertifikātu;

27.4. pasažieru kuģa drošības apliecību;

27.5. jahtas reģistrācijas apliecību.

28. Nepieciešamības gadījumā ostas uzraugam ir tiesības pieprasīt iesniegt arī citus starptautiskajos normatīvajos aktos vai kuģa karoga valsts normatīvajos aktos paredzētos dokumentus.

29. Kuģim ir atļauts ienākt ostā vai iziet no ostas tikai pēc tam, kad SSN sistēmā attiecīgās kontroles iestādes ir izdarījušas atzīmi par šādas atļaujas došanu. Ja kuģis ir atbrīvots no pienākuma izmantot SSN sistēmu atbilstoši normatīvajos aktos par ostas formalitātēm noteiktajam, šādu atļauju dod ostas uzraugs, saskaņojot to ar valsts dienestiem.

30. Lai kuģis izietu no ostas kuģa gaitas izmēģinājuma braucienam, ostas uzraugam iesniedz šādus dokumentus:

30.1. kuģa aģenta vai kapteiņa pieteikumu;

30.2. kuģu klasifikācijas sabiedrības vai Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas atļauju izmēģinājuma braucienam;

30.3. apkalpes sarakstu atbilstoši apliecībai par kuģa apkalpes minimālo sastāvu;

30.4. remontuzņēmuma darbinieku un speciālistu sarakstu.

31. Kuģis var iziet jūrā, nekārtojot ar kuģa iziešanu no ostas saistītās formalitātes un iesniedzot vai paziņojot ostas uzraugam tikai uz kuģa esošās apkalpes un pasažieru sarakstus gadījumos, kad nepieciešams sniegt palīdzību avarējušiem kuģiem, cilvēku meklēšanas un glābšanas operāciju gadījumos, kā arī pēc ostas kapteiņa rīkojuma kritisku apstākļu dēļ.

32. Ja kuģis izgājis no ostas bez KSVC atļaujas, par to tiek ziņots Krasta apsardzei. Krasta apsardze normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic pasākumus, lai kuģi aizturētu un nodrošinātu tā atgriešanos ostā.

33. Aizliegts ienākt ostā un atstāt ostu naftas tankkuģiem, ar kuriem pārvadā vairāk nekā 2000 tonnu naftas lejamkravas, ja tiem nav spēkā esoša 1992.gada Starptautiskajā konvencijā par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem noteiktā sertifikāta, kas apliecina, ka apdrošināšana vai citāds finansiālais nodrošinājums ir spēkā saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, kā arī jebkuram kuģim ar BT 1000 un lielāku – ja tiem nav apdrošināšanas vai cita finansiālā nodrošinājuma sertifikāta par civilo atbildību par bunkura degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu vai zaudējumiem, kā to nosaka 2001.gada Starptautiskā konvencija par civilo atbildību par bunkura degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu.

6.2. Sakari ostā

34. Ostas flotes tankkuģi (bunkurētāji), kuru BT ir lielāka par 150, ir aprīkoti ar A klases automātisko identifikācijas sistēmu (AIS).

35. UĪV 9.kanālu izmanto satiksmes organizēšanai. Ostā to atļauts izmantot tikai kuģu satiksmes organizēšanai un kuģu izsaukšanai. Sazinoties ar atsevišķu kuģi, KSVC izmanto UĪV 78.kanālu.

36. UĪV 67.kanālu izmanto loči.

37. UĪV 14.kanāls ir KSVC rezerves kanāls.

38. Sakariem ar velkoņiem locis, saskaņojot ar velkoņa kapteini, izvēlas brīvu no sakariem UĪV (11., 14., 67.) kanālu.

39. Visiem kuģiem ir pastāvīgi jānodrošina radiosakari UĪV 9. un 16.kanālā; mazizmēra kuģiem, kuri ir aprīkoti ar UĪV radiostaciju, cik tas praktiski ir iespējams, jānodrošina UĪV sakari 9.kanālā.

40. Sakariem ar personu uz piestātnes, kura atbild par gatavību pieņemt kuģi un norāda precīzu kuģa pietauvošanas vietu, locis izvēlas brīvu no sakariem UĪV (11., 14., 67.) kanālu.

41. Ostas un pilsētas dienestu kontaktinformāciju apstiprina Pārvalde un to publicē Pārvaldes tīmekļvietnē www.rop.lv. Minēto kontaktinformāciju pēc pieprasījuma izsniedz KSVC operators.

6.3. Loču un KSVC pakalpojumi

42. Loča pienākums, kuģim ienākot ostā vai izejot no tās, kā arī pārvietojoties ostas akvatorijā, ir informēt kuģa kapteini par kuģu satiksmi ostā, īpašiem manevrēšanas apstākļiem ostā, rekomendējamo velkoņu skaitu un to jaudu, tauvošanās vai attauvošanās operāciju specifiku un citiem kuģošanas drošības jautājumiem.

43. Loča pakalpojumi ir obligāti kuģiem, kuru vislielākais garums ir 50 metri un lielāks, kā arī tankkuģiem un pasažieru kuģiem neatkarīgi no to garuma.

44. No loča pakalpojumiem var atbrīvot:

44.1. kuģus, kuru kapteiņiem ir derīgs sertifikāts par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus;

44.2. ostas flotes kuģus un iekšējo ūdeņu kuģus, kuru kapteiņiem vai maiņas kapteiņiem ir ostas kapteiņa atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam izsniegta atļauja kuģošanai ostas akvatorijā.

45. Pamatojums, lai kuģa kapteinis saņemtu ostas kapteiņa izsniegtu sertifikātu par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus, ir:

45.1. kuģa kapteinis ar konkrēto kuģi (vai tehniskā ziņā līdzvērtīgu kuģi) ir regulāri, ne retāk kā 12 reizes 6 mēnešu laikā apmeklējis ostu, izmantojot loča pakalpojumus;

45.2. vismaz 2 vecāko loču rekomendācijas par to, ka kapteinis pārzina ostas navigācijas līdzekļu darbību un ar konkrēto kuģi var patstāvīgi ieiet ostā vai iziet no ostas, neizmantojot loča pakalpojumus;

45.3. kuģa kapteinis pārzina šos noteikumus;

45.4. kuģa kapteinis pārvalda kādu no Brīvostā vispārpieņemtajām sazināšanās valodām (latviešu valodu un/vai angļu valodu).

46. Par kapteiņa atbilstību šo noteikumu 45.punktā noteiktajām prasībām sastāda Zināšanu pārbaudes vērtējuma protokolu Atļaujas kuģošanai ostas akvatorijā saņemšanai (3.pielikums), ko paraksta Rīgas brīvostas kapteiņdienesta komisija.

47. Ostas kapteinis, ņemot vērā esošos laikapstākļus vai jebkādus citus faktorus ostā, kas ietekmē kuģošanas drošību, var pieprasīt izmantot loča pakalpojumus.

48. Loča atrašanās uz kuģa neatbrīvo kuģa kapteini un kuģa virsniekus no atbildības par drošu kuģa navigāciju.

49. Loča pakalpojumi ostā tiek sniegti 24 stundas diennaktī uz kuģa kapteiņa vai kuģa aģenta pieteikuma pamata.

50. Ja kuģis nav gatavs izmantot pasūtītos loča pakalpojumus 1 stundas laikā pēc loča ierašanās uz kuģa, kuģa kapteinis paraksta loča kvīti par nepamatotu izsaukumu.

51. Loča uzkāpšana uz kuģa vai/un nokāpšana no kuģa notiek atbilstoši SOLAS konvencijas V nodaļas 23.noteikumam.

52. Ja ārējā reidā loča uzkāpšana uz kuģa vai nokāpšana no tā nav/nebūs iespējama atbilstoši šo noteikumu 51.punktā minētajam nelabvēlīgu laikapstākļu vai citu apstākļu dēļ, kuģim apstākļu uzlabošanās ir jāgaida ārējā reidā vai pie piestātnes. Ostas atstāšanas gadījumā kuģis var ņemt līdzi loci līdz nākamajai ostai, iepriekš to saskaņojot ar ostas kapteini un iesniedzot kuģa aģenta garantijas vēstuli par loča nogādāšanu atpakaļ.

53. Ar kuģa kapteiņa piekrišanu locis var nokāpt no kuģa vai uzkāpt uz kuģa, kuģim atrodoties Daugavā uz Rīnūžu vadlīnijas, ja:

53.1. redzamība ir vismaz 2 jūras jūdzes;

53.2. kuģa garums nepārsniedz 150 metrus un tā iegrime nepārsniedz 7 metrus;

53.3. kuģis neved bīstamas kravas;

53.4. kuģim ir droši radiosakari ar KSVC (sazinoties abām pusēm saprotamā valodā).

54. Brīvostas kapteiņdienests neatbild par loča aizkavēšanos neparedzētu apstākļu vai nepareizas informācijas dēļ.

55. Loča nomaiņa ar citu loci kuģa pārgājiena laikā no loča uzņemšanas vietas līdz tā nokāpšanas vietai nav atļauta, izņemot ārkārtas gadījumus.

56. KSVC ar savu tehnisko līdzekļu palīdzību kontrolē un organizē kuģu satiksmi ostā un sniedz pakalpojumus satiksmes dalībniekiem saskaņā ar IMO rezolūciju A.857 (20).

57. KSVC veic video un audioierakstus. Video un audioierakstiem ir konfidenciāls raksturs, tie ir Pārvaldes īpašums un tiek uzglabāti 72 stundas.

58. KSVC sniedz šādus informācijas pakalpojumus:

58.1. informāciju par piestātnēm, ūdenslīmeni, vēju, straumes virzienu un ātrumu Daugavā, plānoto kuģa ievešanas laiku, ostas iespējām un citu informāciju, kas saistīta ar kuģošanas drošību;

58.2. hidrometeoroloģisko informāciju kuģiem pēc to pieprasījuma;

58.3. kontrolē navigācijas līdzekļu darbību un izmaiņu gadījumā par tiem informē satiksmes dalībniekus.

6.4. Kuģošanas drošība un manevrēšana ostā

59. Dziļuma rezervei starp kuģa korpusu un gultni pie piestātnes jābūt 5% no kuģa iegrimes, bet ne mazākai par 0,5 metriem, piestātņu pieejās – ne mazākai par 10% un kuģu ceļos – ne mazākai par 15% no maksimāli pieļaujamās kuģa iegrimes.

60. Kuģu kustība ostā bez KSVC atļaujas ir aizliegta. Atļauju sākt kustību var dot tikai KSVC.

61. Kustības uzsākšanas atļauju kuģis no KSVC saņem UĪV 9.kanālā. Ja kuģis 15 minūšu laikā pēc atļaujas saņemšanas nav uzsācis kustību, atļauja jāsaņem atkārtoti.

62. Jebkuram satiksmes dalībniekam ir obligāti KSVC rīkojumi par kustības kārtību, kustības elementiem (ātrumu, kuģa kursu) un enkurvietu izmantošanu.

63. Priekšroka kuģu satiksmē ir:

63.1. avārijas situācijā nonākušiem kuģiem un kuģiem, kuri dodas sniegt palīdzību;

63.2. Latvijas Republikas valsts dienestu kuģiem;

63.3. pasažieru kuģiem;

63.4. kuģiem, kas uztur regulāru satiksmi ar ostu un kuģo pēc Pārvaldes apstiprināta grafika;

63.5. no ostas izejošiem kuģiem attiecībā pret pārējiem satiksmes dalībniekiem, ja KSVC nav noteicis citādi;

63.6. kuģiem, kas atrodas kustībā uz galvenā kuģu ceļa, ir priekšroka pret pārējiem satiksmes dalībniekiem;

63.7. kuģošanas līdzekļiem, kas iegrimes dēļ var kuģot tikai pa apzīmētiem akvatorijas posmiem un kanāliem, ir priekšroka attiecībā pret pārējiem kuģošanas līdzekļiem.

64. Satiksmes dalībniekiem ostas akvatorijā ir jāievēro COLREG konvencija, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

65. Jebkurš satiksmes dalībnieks, kas var droši kuģot ārpus galvenajiem kuģu ceļiem, nedrīkst traucēt kuģu kustību pa tiem.

66. Kuģim aizliegts kuģot, ja:

66.1. nav nokomplektēta apkalpe;

66.2. uz kuģa nav spēkā esošu karoga valsts administrācijas un kuģu klasifikācijas sabiedrības izsniegtu kuģa dokumentu;

66.3. kuģis neatbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām kuģošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

67. Kuģu satiksme pa galveno kuģu ceļu tikai 1 virzienā notiek šādos gadījumos:

67.1. ja kuģis pārvadā bīstamas kravas vai tā tilpnēs ir šādu kravu atlikumi;

67.2. ja kuģa garums pārsniedz 150 metrus vai kuģa iegrime pārsniedz 7 metrus;

67.3. ja ostā ienāk vai no ostas iziet kruīza kuģis/kuģi vai citas valsts karakuģis/karakuģi.

68. Kuģu satiksmi ostā var ierobežot, ja:

68.1. vēja ātrums pārsniedz 14 m/s. Atkāpes no šīs prasības, ņemot vērā vēja virzienu vai citus faktorus, nosaka ostas kapteinis;

68.2. redzamība ir mazāka par 5 kabeļtauvām (0,5 jūras jūdzēm).

69. Visiem kuģiem ir jāievēro drošs ātrums atkarībā no kuģošanas apstākļiem, turklāt:

69.1. kuģa maksimālais ātrums uz galvenā kuģu ceļa Daugavā nedrīkst pārsniegt 8 mezglus;

69.2. kuģa maksimālais ātrums Mīlgrāvja un Sarkandaugavas kanālos nedrīkst pārsniegt 6 mezglus;

69.3. apdzīšana uz galvenajiem kuģu ceļiem Mīlgrāvja un Sarkandaugavas kanālos ir aizliegta.

70. Kuģošanas ierobežojumi pie piestātnēm ir noteikti šo noteikumu 1.pielikuma 2.sadaļā "Dati par piestātnēm".

71. Ievest vai izvest jebkura izmēra kuģus no BKRR atļauts tikai diennakts gaišajā laikā.

72. Kuģiem ir jāsamazina ātrums līdz minimālajam manevrēšanas ātrumam, ejot garām piestātnēm ar kuģiem, peldošiem celtņiem, zemessmēlējiem un jebkādiem zemūdens darbu objektiem.

73. Tikai Zvejas ostas ziemeļu vārti ir izmantojami kuģošanai Zvejas ostas baseinā.

74. Kuģu remonta rūpnīcu (RKB un BKRR) akvatorijās kuģu tauvošanas operācijas vada attiecīgo kapitālsabiedrību jūrniecības speciālisti.

75. Kuģu remonta rūpnīca informē KSVC par dokošanas darbu sākumu 1 stundu iepriekš, kā arī informē par operācijas pabeigšanu.

76. Ja kuģim ir veikts galvenā dzinēja remonts kuģu remonta uzņēmumā, velkonim ir jāpavada kuģis līdz bojai "B".

77. Kuģojot ostā, kuģa sānsvere nedrīkst pārsniegt 3 grādus.

78. Mazizmēra kuģu satiksmei ostā jānotiek tā, lai netraucētu kuģus, kuri kuģo pa kuģu ceļu. Aizliegts šķērsot kuģu kursu tuvāk par 3 kabeļtauvām no kuģa priekšgala.

79. Pasažieru pārvadāšana ostas akvatorijā atļauta tikai ar speciāli šim nolūkam paredzētiem kuģošanas līdzekļiem, kuriem ir atbilstoši dokumenti un attiecīgs glābšanas līdzekļu aprīkojums.

80. Pirms zvejas rīku izvietošanas ostas akvatorijas Daugavas baseinā to izvietojumu saskaņo ar ostas kapteini.

81. Visu veidu ūdenssporta sacensības ostas akvatorijas Daugavas baseinā bez saskaņošanas ar ostas kapteini ir aizliegtas.

82. Pasažieru un apgādes operācijas (arī bunkurēšanas operācijas) ārējā reida enkurvietā pieļaujamas, ja viļņu augstums nepārsniedz 0,5 metrus, pēc iepriekšējas saskaņošanas ar ostas kapteini.

83. Kravas operācijas ostas reidā Rīgas jūras līcī notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos.

84. Kuģa kapteinim, ja pastāv kuģa nogrimšanas draudi ostas akvatorijā, jādara viss, lai kuģis nenogrimtu ostas kuģu ceļa robežās, un par savu rīcību nekavējoties ziņo KSVC.

85. Par negadījumiem vai incidentiem un ugunsgrēka gadījumiem, kuru rezultātā cietuši cilvēki, nodarīti bojājumi kuģim, ostas būvēm vai ostas navigācijas aprīkojumam, kuģa kapteinis nekavējoties, bet ne vēlāk kā 2 stundu laikā pēc negadījuma, ziņo KSVC.

6.5. Velkoņu pakalpojumi

86. Velkoņu pakalpojumus ostā sniedz komersanti, kuriem ir noslēgti līgumi ar Pārvaldi par komercdarbības veikšanu ostā.

87. Kuģim nepieciešamo velkoņu skaitu, ņemot vērā velkoņu jaudu, nosaka kuģa kapteinis, saskaņojot to ar loci, atbilstoši kuģa tehniskajam aprīkojumam, faktiskajiem laikapstākļiem vai citiem faktoriem, kas var ietekmēt kuģa drošu manevrēšanu. Domstarpību gadījumā velkoņu skaitu nosaka ostas kapteinis.

88. Tauvā velkamā kuģa kapteinis vada velkoņu darbu, nosaka nepieciešamo velkoņu pakalpojumu veidu un apjomu, kā arī atbild par velkoņu drošību.

89. Velkot tauvā kuģi bez apkalpes, velkoņu darbu vada tā velkoņa kapteinis, kura vilkšanas tauva nostiprināta velkamā kuģa priekšgalā.

90. Velkoņu pakalpojumu kuģa aģents piesaka velkoņu pakalpojumu sniedzēja kompānijai.

91. Vētras brīdinājuma darbības laikā ostā velkoņiem ir jābūt darba gatavībā.

92. Rīgas brīvostas valdes apstiprinātās "Rīgas ostas maksas" (turpmāk – ostas maksas) nosaka velkoņu pakalpojumu izmaksas.

93. Nepieciešamo velkoņu skaitu un jaudu locis rekomendē kuģa kapteinim atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam.

6.6. Kuģošana ledus apstākļos

94. Ziemas navigācijas periodu un ledus apdraudējuma gadījumā veicamos pasākumus nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos.

95. Navigācijas kārtību ledus apstākļos nosaka ostas kapteiņa rīkojums, ņemot vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informāciju.

96. Ledus navigācijas periodā kuģa, kurš ir ceļā uz ostu, kapteinis ne vēlāk kā 24 stundas pirms pienākšanas pie Irbes bākas meridiāna paziņo ostas kapteinim un šajā rajonā strādājošā ledlauža kapteinim tieši vai ar savu aģentu starpniecību šādus datus par kuģi:

96.1. kuģa vārds;

96.2. kuģa īpašnieks;

96.3. kuģa karogs;

96.4. izsaukuma signāls;

96.5. ledus klase;

96.6. kuģa platums un garums;

96.7. kuģa iegrime (priekšgalā un pakaļgalā);

96.8. bruto tilpība;

96.9. galvenā dzinēja jauda, tips, dzenskrūves materiāls un degvielas krājumi;

96.10. kravas veids, raksturojums un daudzums;

96.11. pienākšanas laiks pie Irbes bākas meridiāna;

96.12. kuģa aģentēšanas kompānija ostā;

96.13. kuģa tehniskā stāvokļa īpatnības vai jebkādi ierobežojumi, kas var ietekmēt kuģošanu ledus apstākļos.

97. Ostas kapteiņa vai ledlauža kapteiņa rīkojumu nepildīšanas vai neievērošanas gadījumā ledlauža kapteinis var atteikties no ledlauža pakalpojuma sniegšanas kuģim, par to paziņojot KSVC.

98. Nepieciešamību vilkt kuģi tauvā nosaka ledlauža kapteinis.

99. Kuģa kapteinis uzņemas risku par kuģa bojājumiem, kurus tam var radīt kuģošana ledus apstākļos. Pārvalde neatbild par kuģu nokavēšanos, bojājumiem, kā arī citiem zaudējumiem, kuri radušies kuģim, kuģa apkalpei, pasažieriem vai kravai, kuģojot ledus apstākļos.

100. Ledus navigācijas periodā ledlauzis uztur sakarus UĪV 16. un 13.sakaru kanālā, bet ostas akvatorijā arī 9.kanālā, ja nav noteikts citādi.

101. KSVC organizē ledus apstākļu izlūkošanu 3 jūras jūdžu attālumā no Daugavgrīvas vārtiem. Kamēr šāda izlūkošana nav veikta, kuģiem aizliegts ienākt ostā vai iziet no tās.

7. Kuģu stāvēšanas un tauvošanās noteikumi

7.1. Kuģu enkurvietas

102. Ostas ārējā reida enkurvieta ir noteikta ar šādām koordinātām:

1) φ=57o08’82 N; λ=023o51’60 E;

2) φ=57o06’28 N; λ=023o56’01 E;

3) φ=57o05’08 N; λ=023o53’71 E;

4) φ=57o07’61 N; λ=023o49’29 E.

Ūdens dziļums šajā enkurvietā ir robežās no 29 metriem līdz 35 metriem un tās grunts ir smilts, dūņas.

103. Kuģis noenkurošanos vai noņemšanos no enkura saskaņo ar KSVC. Pēc noenkurošanās kuģa kapteinis paziņo KSVC enkurvietas koordinātas vai peilējumu un attālumu no Daugavgrīvas bākas.

104. Gadījumā, ja kuģis kāda iemesla dēļ nevar atstāt enkurvietu, kuģa kapteinis ziņo KSVC, norādot kavējuma iemeslu.

105. Ostas akvatorijā kuģiem ir aizliegts noenkuroties:

105.1. ar aizlieguma zīmi "Enkuroties aizliegts" apzīmētās vietās;

105.2. pie šo noteikumu 1.pielikumā norādītajām piestātnēm;

105.3. tuvāk par 100 metriem no peldošajiem dokiem un navigācijas kartēs apzīmētajiem zemūdens kabeļiem, cauruļvadiem;

105.4. kuģu ceļu robežās.

106. Ārkārtas apstākļu gadījumā kuģi, kuru garums nav lielāks par 100 metriem, pēc KSVC norādījuma var noenkuroties Daugavā ārpus galvenā kuģu ceļa. Kuģu galvenajiem dzinējiem jābūt darba gatavībā vai jāizmanto velkoņu pakalpojumi.

7.2. Piestātņu sagatavošana un ekspluatācija

107. Lai nodrošinātu drošu piestātņu tehnisko ekspluatāciju, drošu kuģu pietauvošanos un atrašanos pie piestātnes, piestātnes lietotājam ir jāievēro PTEN.

108. Piestātņu lietotājs piestātnē nodrošina:

108.1. ar radiosakariem personu, kura atbild par gatavību pieņemt kuģi, un norāda precīzu kuģa pietauvošanas vietu;

108.2. tauvotājus, bet ne mazāk kā 2 personas, drošai kuģa tauvošanai;

108.3. ka tauvošanās/attauvošanās laikā 10 metru joslā no piestātnes kordona līnijas neatrodas nepiederošas personas.

109. Aizliegts pieņemt kuģus pie nesagatavotas piestātnes.

110. Ja kuģa gabarīti pārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā norādītos, darbības ar šādu kuģi saskaņo ar ostas kapteini un kuģa kapteini. Šajā nolūkā prasītājs savlaicīgi nosūta KSVC šādu informāciju:

110.1. datus par kuģi;

110.2. kuģa tauvošanās shēmu pie piestātnes.

111. Pasažieru kuģa stāvēšanas laikā pie KRS-1/2 piestātnēm ir aizliegts veikt sašķidrinātās gāzes (propāna-butāna) kravas operācijas pie piestātnes LP-27.

112. Lai nodrošinātu cilvēku vai kuģu drošību ārkārtas situācijās, kā arī novērstu avāriju, dabas katastrofu vai piesārņojuma sekas, Pārvaldei ir tiesības izmantot jebkuru piestātni uz šādas operācijas laiku bez piestātnes lietotāja atļaujas.

7.3. Kuģu tauvošanās un stāvēšanas kārtība

113. Informāciju KSVC par kuģim nominēto piestātni sniedz kuģa aģents vai karakuģiem – Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona.

114. Tauvu skaitu un izvietojumu, kas nodrošina kuģa drošu atrašanos pie piestātnes, nosaka kuģa kapteinis, saskaņojot to ar loci. Tauvām ir jābūt aprīkotām ar speciāliem vairogiem, kas nepieļauj grauzējdzīvnieku nokļūšanu uz kuģa.