Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi

53. Būvtāfeli izvieto uz laiku, kas nav īsāks par būvatļaujas apstrīdēšanas laiku.

54. Būvtāfeli pilsētās vai ciemos novieto vērstu pret publisku vietu, bet ārpus pilsētām vai ciemiem – vērstu pret autoceļu. Būvtāfelē norāda šādas ziņas:

54.1. būvniecības iecere (būvniecības veids un adrese);

54.2. būvniecības ierosinātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

54.3. būvprojekta izstrādātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības sfēra vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

54.4. būvniecības ieceres plāns ar inženierbūves novietojumu;

54.5. informācija par būvatļaujas spēkā stāšanās laiku, lēmuma pieņemšanas datumu un numuru.

6. Projektēšana

6.1. Būvprojekta izstrādāšana un tā sastāvs

55. Saņemot būvatļauju, būvniecības ierosinātājs organizē būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildi. Nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus pieprasa attiecīgajām institūcijām, ja tie nav saņemti, izstrādājot būvprojektu minimālā sastāvā.

56. Būvprojektu izstrādā latviešu valodā. Pēc būvniecības ierosinātāja vēlēšanās būvprojekta tekstuālo daļu var tulkot svešvalodā. Svešvalodā izstrādātā būvprojekta tekstuālā daļa tulkojama latviešu valodā.

57. Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu tādā apjomā, kāds noteikts šajos noteikumos un ir nepieciešams būvniecības ieceres īstenošanai, kā arī norādīts būvatļaujā.

58. Saskaņojot ar institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvprojektu var izstrādāt, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības. Nav pieļaujama vienlaikus vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu vai būvnormatīvu piemērošana viena konstruktīvā elementa vai vienas inženiertehniskās sistēmas projektēšanā viena objekta būvprojektā.

59. Būvprojektu, kura izstrādi un īstenošanu Latvijas Republikas teritorijā vismaz 40 % apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis (ja attiecīgās investīcijas nav jāatmaksā), var izstrādāt, piemērojot investētāja būvnormatīvus, ja tie nav pretrunā ar Eiropas standartizācijas organizācijas standartiem. Uz minēto būvprojektu un tā īstenošanu attiecas pārējās Būvniecības likumā un šajos noteikumos noteiktās prasības. Piemērojot investētāja būvnormatīvus, tie nedrīkst pazemināt nacionālajos normatīvajos aktos inženierbūvei noteiktās būtiskās prasības.

60. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607)

61. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607)

62. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607)

63. Otrās grupas inženierbūves būvprojektam ir šādas sastāvdaļas:

63.1. vispārīgā daļa:

63.1.1. projektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti (ja atbilstoši normatīvajiem aktiem nepieciešams tehniskās apsekošanas atzinums, norāda tehniskās apsekošanas atzinuma datumu un numuru būvniecības informācijas sistēmā);

63.1.2. zemes gabala inženierizpētes dokumenti vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos;

63.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par inženierbūves tehniskajiem rādītājiem un lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai (norādot klasifikācijas četrciparu kodu), kā arī vispārīga informācija par vides pieejamību publiskām inženierbūvēm;

63.1.4. vispārīgo rādītāju lapa;

63.1.5. būvprojekta ģenerālplāns atbilstošā vizuāli uztveramā formā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna vai būvju situācijas plāna (šo noteikumu 2.2. apakšnodaļā minētajos gadījumos);

63.1.6. savietotais projektējamo ārējo inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā formā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna vai būvju situācijas plāna (šo noteikumu 2.2. apakšnodaļā minētajos gadījumos), ja inženierbūves darbības nodrošināšanai vai vienlaikus ar to plānots būvēt ārējos inženiertīklus;

63.1.7. teritorijas vertikālais plānojums (neattiecas uz līnijveida inženierbūvi vai inženierbūvi, kurai nav virszemes daļas);

63.1.8. labiekārtojuma un apstādījumu plāns, ja ir nepieciešami labiekārtošanas vai stādīšanas darbi;

63.2. arhitektūras daļa inženierbūvei (neattiecas uz līnijveida inženierbūvi vai inženierbūvi, kurai nav virszemes daļas):

63.2.1. grafiskie dokumenti ar inženierbūves vizuālo risinājumu un augstuma atzīmēm;

63.2.2. raksturīgie griezumi ar augstuma atzīmēm;

63.2.3. būvizstrādājumu specifikācijas;

63.3. būvkonstrukciju daļa:

63.3.1. tehniskās shēmas, konstrukciju plāni, griezumi, mezgli;

63.3.2. būvizstrādājumu uzstādīšanas un nostiprināšanas zīmējumi un apraksti;

63.3.3. būvizstrādājumu specifikācijas;

63.3.4. vides aizsardzības pasākumi;

63.4. inženierbūvei nepieciešamo attiecīgo inženiertīklu daļas (piemēram, ūdensapgāde un kanalizācija, elektroapgāde, elektronisko sakaru tīkli, drošības sistēmas):

63.4.1. risinājumi, pieslēguma shēmas, griezumi un aprēķini;

63.4.2. būvizstrādājumu specifikācijas;

63.4.3. vides aizsardzības pasākumi;

63.5. citas inženierrisinājumu daļas, ja tādas nepieciešamas;

63.6. darbu organizēšanas projekts.

63.1 Elektroenerģijas inženierbūvei būvprojektā papildus ietver šādas sastāvdaļas un dokumentu kopumus:

63.1 1. gaisvadu elektrolīnijām – elektrolīnijas trases plāns derīgā topogrāfiskajā plānā pilsētās un ciemos ar mērogu no 1:250 līdz 1:2000, lauku apvidos ar mērogu no 1:1000 līdz 1:10000, šķērsojumos ar inženiertīkliem un būvēm – trases plāns un garenprofils horizontālā griezumā ar mērogu 1:500, šķērsojumos ar pazemes un virszemes inženiertīklu un citu šķēršļu šķērsojuma vietām – vertikālā griezumā ar mērogu 1:50;

63.1 2. kabeļu elektrolīnijām – elektrolīnijas trases plāns derīgā topogrāfiskajā plānā pilsētās un ciemos ar mērogu no 1:250 līdz 1:2000, lauku apvidos ar mērogu no 1:1000 līdz 1:10000, šķērsojumos ar inženiertīkliem un būvēm – trases plāns un garenprofils horizontālā griezumā ar mērogu 1:500, vertikālā griezumā ar mērogu 1:50, bet, ja izmanto beztranšeju kabeļu guldīšanas metodi (caurduršanas metodi), – vertikālā griezumā ar mērogu 1:50 ar šķērsojošiem vai blakus esošiem pazemes inženiertīkliem, to tehniskajiem datiem un augstuma atzīmēm;

63.1 3. vietās ar blīvu inženiertīklu izvietojumu un sarežģītu konstruktīvo risinājumu attēlošanai izmanto mērogu ar mērogu no 1:50 līdz 1:250.

63.2 Standartizētām transformatoru apakšstacijām un sadales punktiem ar spriegumu līdz 20 kilovoltiem būvprojektā papildus ietver šādas sastāvdaļas un dokumentu kopumus:

63.2 1. elektrotīkla pievienojuma konstruktīvais risinājums;

63.2 2. transformatoru apakšstaciju shēmas;

63.2 3. transformatoru apakšstaciju konstruktīvie risinājumi;

63.2 4. signalizācija un tālvadība.

63.3 Ja elektrotīkla nominālais spriegums ir zemāks par 110 kilovoltiem, būvprojektā papildus ietver šādas sastāvdaļas un dokumentu kopumus:

63.3 1. pārejas pār šķēršļiem un šķērsojumi ar inženiertīkliem – mērogā 1:50;

63.3 2. nepieciešamie elektriskie un mehāniskie aprēķini;

63.3 3. aizsardzība pret pārspriegumiem un zemējumi;

63.3 4. aizsardzība pret īsslēgumiem, pārslodzēm;

63.3 5. elektroenerģijas uzskaites risinājums;

63.3 6. projektēšanas uzdevumā noteiktie aprēķini un risinājumi.

64. Ja inženierbūvē plānoti telpu būvdarbi, būvprojekta arhitektūras daļai pievieno telpu plānus ar telpu izmēriem un sadalījumu telpu grupās un telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju.

65. Trešās grupas inženierbūvei būvprojektā papildus ietver šādas sastāvdaļas un dokumentu kopumus:

65.1. būvkonstrukciju daļā:

65.1.1. konstrukciju būtiskāko slodžu uzņemšanas mezglu detalizācija;

65.1.2. būvkonstrukciju detalizēta aprēķinu atskaite, kurā norādītas visas slodzes, slodžu shēmas un kopējais aprēķina modelis;

65.1.3. grafiskā daļa, kas ietver konstrukciju plānus, griezumus, izklājumus un mezglus;

65.2. ugunsdrošības pasākumu pārskats (izņemot līnijveida inženierbūves):

65.2.1. apraksts, kas ietver inženierbūves ugunsdrošības raksturlielumus;

65.2.2. ģenerālplāna ugunsdrošības risinājumi (inženierbūvju izvietošana, ārējo inženiertīklu izbūve, ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošināšana);

65.2.3. ugunsdrošības prasības būvkonstrukcijām un risinājumiem (piemēram, ugunsbīstamības risku izvērtēšana un ugunsbīstamo zonu apraksts, inženierbūvju ugunsnoturības pakāpes, prasības nesošām un norobežojošām būvkonstrukcijām, to ugunsizturības robežas un ugunsreakcijas klases, prasības būvkonstrukciju apdarei, ugunsslodze, dūmu aizsardzības risinājumi, prasības pret uguns un dūmu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā, speciālie ugunsdrošības pasākumi, ņemot vērā inženierbūvju īpatnības);

65.2.4. evakuācijas nodrošināšana inženierbūvēm;

65.2.5. sprādziena aizsardzības risinājumi, ja inženierbūve plānota sprādzienbīstamas vielas transportēšanai, ražošanai, apstrādei vai ieguvei;

65.2.6. ugunsaizsardzības sistēmas (ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, stacionāra ugunsdzēsības sistēma, ugunsgrēka izziņošanas sistēma, dūmu un karstuma kontroles sistēmas);

65.2.7. inženiertehnisko sistēmu ugunsdrošības risinājumi;

65.2.8. nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšana ugunsaizsardzības sistēmām;

65.2.9. īpašie ugunsdrošības pasākumi ekspluatācijas laikā;

65.3. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527).

65.1 110 kilovoltu vai 330 kilovoltu elektrolīnijām būvprojektā papildus ietver šādas sastāvdaļas un dokumentu kopumus:

65.1 1. elektrolīnijas trasi šķērsojošo inženiertīklu saraksts, kurā norādīti to tehniskie dati, piederība, nepieciešamie saskaņojumi un darbi, lai nodrošinātu šķērsojumu atbilstību inženiertīklu jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

65.1 2. vadu, aizsargtrošu, optisko aizsargkabeļu un optisko piekarkabeļu nokaru tabulas, kurās norādīti regulēšanas nostiepumi;

65.1 3. izolatoru virteņu komplektācijas saraksts;

65.1 4. balstu rasējumi vai standartrisinājumu norādes;

65.1 5. balstu un balstu pamatu uzstādīšanas un nostiprināšanas zīmējumi;

65.1 6. kabeļu savienošanas uzmavu un kabeļu gala uzmavu uzstādīšanas zīmējumi;

65.1 7. nepieciešamie elektriskie un mehāniskie aprēķini (piemēram, vadu un balstu aprēķini, optisko kabeļu un aizsargtroses izvēles aprēķini);

65.1 8. darbu organizēšanas projekts, ja tas paredzēts projektēšanas uzdevumā.

65.2 Apakšstacijai vai sadalietaisei un hidroelektrostacijas hidrotehniskajai būvei būvprojektā (izņemot standartizētas brīvgaisa transformatoru apakšstacijas un sadales punktus ar spriegumu līdz 20 kilovoltiem) papildus ietver šādas sastāvdaļas un dokumentu kopumus:

65.2 1. apgaismošana, zibens aizsardzība, zemēšana;

65.2 2. primārās komutācijas shēma;

65.2 3. primārās komutācijas iekārtu izvietojuma plāni un griezumi;

65.2 4. releju aizsardzība, automātika, sekundārā komutācija un elektroenerģijas uzskaite;

65.2 5. sakari un tālvadība, apsardzības signalizācija;

65.2 6. elektroiekārtu (jebkura iekārta, kas paredzēta elektroenerģijas ražošanai, pārveidošanai, pārvadei, sadalei vai patēriņam) vadības sistēma;

65.2 7. elektriskās apakšstacijas vai sadalietaises energoapgādes (pašpatēriņa) un līdzstrāvas elektroiekārtas;

65.2 8. kabeļu izvietojums un kabeļu žurnāls, kurā norādītas kabeļu pievienošanas adreses, kabeļu garums, dzīslu šķērsgriezums un skaits. Spēka kabeļiem norāda arī nominālo spriegumu;

65.2 9. risinājumi patērētāju energoapgādes nodrošināšanai elektriskās apakšstacijas vai sadalietaises pārbūves vai atjaunošanas laikā;

65.2 10. nepieciešamie elektriskie un mehāniskie aprēķini;

65.2 11. ugunsdrošības tehniskie risinājumi.

66. Otrās un trešās grupas rūpnieciskās ražošanas inženierbūvei būvprojektā papildus ietver tehnoloģisko daļu:

66.1. ražošanas procesu tehnoloģiskās shēmas;

66.2. iekārtu izvietojumu, shēmas un aprakstus;

66.3. ražošanas procesa tehniskos noteikumus vai aprakstus.

67. Publisko tiesību juridiskās personas, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansētai otrās vai trešās grupas inženierbūvei būvprojektā papildus ietver ekonomisko daļu:

67.1. iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkumu;

67.2. būvdarbu apjomus;

67.3. izmaksu aprēķinu (tāmi).

67.1 Ja būvprojekts izstrādāts ekspluatācijā esošai hidroelektrostacijas hidrotehniskās būves pārbūvei, ko veic, nepārtraucot attiecīgā objekta pamatfunkcijas:

67.1 1. būvdarbu ģenerālplānos norāda ekspluatācijā esošās būves, inženiertīklus, kuru funkcionēšana pārbūves vai atjaunošanas laikā netiek pārtraukta, kā arī būves un inženiertīklus, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

67.1 2. izveido transporta un gājēju kustības organizācijas shēmu;

67.1 3. darbu organizēšanas projektā norāda pasākumus, kas veicami, lai netraucētu attiecīgo būvju pamatfunkcijas, kā arī darbuzņēmēja speciālistu darbības kārtību.

68. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

6.2. Darbu organizēšanas projekta saturs

69. Darbu organizēšanas projektu izstrādā visam būvdarbu apjomam (būvprojektam). Darbu organizēšanas projektam ir šādas sastāvdaļas:

69.1. skaidrojošs apraksts;

69.2. būvdarbu ģenerālplāns, kas izstrādāts, pamatojoties uz grafisko dokumentu (plānu), kurā ir atspoguļota būves, ceļu un inženiertīklu esošā situācija;

69.3. situācijas plāns, ja būvniecības process paredzēts arī ārpus būvlaukuma;

69.4. transporta un gājēju kustības organizācijas shēma, ja būvniecības ieceri vai tās daļu ir paredzēts īstenot ceļu vai ielu zemes nodalījuma joslā;

69.5. darba aizsardzības plāns;

69.6. būvdarbu kalendāra plāns, ja to pieprasa būvniecības ierosinātājs.

70. Skaidrojošajā aprakstā raksturo vispārējos un speciālos būvniecības apstākļus, iespējamos sarežģījumus un īpatnības, kā arī norāda pamatojumu būvdarbu kopējam ilgumam un svarīgākos vides aizsardzības pasākumus un ieteikumus kvalitātes kontroles nodrošināšanai un organizēšanai būvlaukumā.

71. Būvdarbu ģenerālplānu izstrādā atsevišķiem būvniecības posmiem. Tajā atzīmē jaunceļamās, esošās un nojaucamās inženierbūves, pagaidu būves, pastāvīgos un pagaidu ceļus, būvmašīnu, arī montāžas celtņu izvietojumu un pārvietošanās ceļus, reperus un piesaistu asu nostiprināšanas vietas, inženiertīklus (elektroenerģijas, ūdens, siltuma un citu resursu inženiertīklus), norādot tiem pastāvīgās un pagaidu pieslēgšanās vietas, kā arī materiālu un konstrukciju nokraušanas laukumus.

72. Izstrādājot darba organizēšanas projektus ekspluatācijā esošas inženierbūves pārbūvei vai atjaunošanai, kas jāveic, nepārtraucot inženierbūves pamatfunkciju izpildi, darbu organizēšanas projektā papildus norāda:

72.1. kādi darbi un kādā secībā veicami, nepārtraucot inženierbūves pamatfunkciju izpildi, un kādi darbi, kādā secībā un kādos termiņos veicami paredzēto pamatfunkciju izpildes pārtraukumos;

72.2. būvdarbu ģenerālplānos – būves, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

72.3. skaidrojošajā aprakstā – pasākumus, kas potenciāli nodrošinās netraucētu inženierbūves pamatfunkciju izpildi un būvdarbu veikšanu.

73. Ja būvniecības process paredzēts arī ārpus būvlaukuma, sastāda situācijas plānu, kurā norāda visus materiāltehniskās apgādes un palīgražošanas objektus, atbērtnes un būvmateriālu piegādes ceļus, nomas līgumus ar zemes gabalu īpašniekiem, termiņu, kad atbērtne tiks likvidēta, un saskaņojumu ar pašvaldību par būvmateriālu piegādes ceļiem.

6.3. Atkāpes no tehnisko vai īpašo noteikumu prasībām

74. Ja kādas tehnisko vai īpašo noteikumu prasības nevar izpildīt, būvprojekta tehniskos risinājumus saskaņo ar institūcijām, kuras noteikušas attiecīgās prasības. Atkāpes no tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem saskaņo laikus projektēšanas gaitā.

75. Ja būvniecību regulējošo normatīvo aktu tehniskās prasības nevar izpildīt, Būvniecības likuma 9.1 pantā noteiktajos gadījumos tās pieļaujams saskaņot ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām. Saskaņošana veicama būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņa laikā.

6.4. Būvprojekta ekspertīze

76. Būvprojekta ekspertīzi veic trešās grupas inženierbūves risinājumam, lai izvērtētu projektētās inženierbūves atbilstību prasībām attiecībā uz būves mehānisko stiprību un stabilitāti un uz ugunsdrošību. Trešās grupas elektroenerģijas inženierbūves būvprojektiem papildus veic būvprojekta ekspertīzi attiecībā uz lietošanas drošumu (tehnoloģiskajai daļai).

76.1 (Svītrots ar MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 387)

77. Ja risināmi strīdi starp būvniecības dalībniekiem par būvprojekta atbilstību normatīvajiem aktiem un tehniskajos vai īpašajos noteikumos norādītajām prasībām, būvprojekta ekspertīzi veic tām būvprojekta daļām vai sadaļām, par kurām būvniecības dalībniekiem pastāv strīds.

78. Būvprojekta ekspertīzes atzinumu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

6.5. Būvprojekta saskaņošana un izskatīšana

79. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527)

80. Būvprojektu izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvprojektu būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvprojekta izstrādātājs un citas personas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem (izņemot šo noteikumu 32. punktā minētās personas).

81. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izvērtē izstrādātā būvprojekta atbilstību būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem un normatīvajiem aktiem.

82. Ja izpildīti visi projektēšanas nosacījumi, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

83. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka nav izpildīti visi projektēšanas nosacījumi vai nav saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi vai atļaujas, tā uzdod būvniecības ierosinātājam pārstrādāt būvprojektu vai saņemt trūkstošos saskaņojumus vai atļaujas.

84. Būvniecības ierosinātājs šo noteikumu 83. punktā minētos trūkumus novērš būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņa laikā.

85. Pēc būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildīšanas būvniecības ierosinātājs iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvdarbu uzsākšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju.

7. Būvdarbi

7.1. Būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpilde un būvdarbu veikšanas termiņš

85.1 Pēc nepieciešamās informācijas un dokumentu saņemšanas institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, ja būvniecības ieceres dokumentācijā būvdarbu veikšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts, vai atsaka akceptēt būvniecības ieceri.

85.2 (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

86. Kad izpildīti būvatļaujā iekļautie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un būvniecības ierosinātājs iesniedzis nepieciešamos dokumentus un informāciju, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā:

86.1. izdara būvatļaujā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;

86.2. būvatļaujā norāda maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem, līdz kuram iespējams pagarināt būvatļauju (būvdarbu veikšanas ilgumu) un līdz kuram inženierbūve nododama ekspluatācijā;

86.3. būvatļaujā norāda būvdarbu veicēju un pieaicinātos būvspeciālistus.

86.1 Ja būvdarbi vai nodošana ekspluatācijā ir plānota pa būves kārtām, būvniecības ierosinātājs iesniedz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei nepieciešamos dokumentus un informāciju atsevišķi par katru būves kārtu, tai skaitā norādot tajā realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts).

87. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu pēc šo noteikumu 90. punktā minēto nosacījumu izpildes.

88. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

89. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

90. Ja inženierbūve vai tās kārta (ja inženierbūvi paredzēts īstenot pa kārtām) nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvatļauju (būvdarbu veikšanas ilgumu) pagarina uz laiku, ko pieprasījis būvniecības ierosinātājs, ja institūcijā, kura pilda būvvaldes funkciju, ir iesniegts inženierbūves izpildmērījums šo noteikumu 146. punktā minētajos gadījumos un atbilstoša attiecīgā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopija.

91. Būvdarbu laikā var mainīt būvdarbu veicēju un pieaicināto būvspeciālistu, ja institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz informāciju par jaunā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš) vai informāciju par jauno būvspeciālistu (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības sfēra, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro)) un viņa profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš). Jaunais būvdarbu veicējs vai pieaicinātais būvspeciālists ir tiesīgs uzsākt pienākumu izpildi būvlaukumā pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas būvniecības informācijas sistēmā.

91.1 Ja būvdarbu laikā būvdarbu veicējam mainās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises termiņš, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz informāciju, norādot jaunās polises izdevēju, datumu, numuru un polises darbības termiņu.

91.2 Ja būvdarbu laikā rodas nepieciešamība būvniecības iecerē paredzētos risinājumus sadalīt būves kārtās, veic izmaiņas būvniecības ieceres dokumentācijā, norādot katrai būves kārtai konkrētus realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts), būvdarbu veicēju un atbildīgos būvspeciālistus.

7.2. Būvdarbu sagatavošana

92. To būvdarbu sagatavošanu, kuru veikšanai nepieciešama būvatļauja, sāk tikai tad, kad saņemtā būvatļauja kļuvusi neapstrīdama un izpildīti būvatļaujā ietvertie nosacījumi.

93. Būvdarbu sagatavošanu un būvdarbus veic būvdarbu veicējs.

94. Būvētājs bez patstāvīgas prakses tiesībām arhitektūras vai būvniecības jomā, uzņemoties būvdarbu veicēja un atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus, var veikt:

94.1. pirmās grupas inženierbūvju (neattiecas uz karogu mastiem ar augstumu virs 12 m un elektrotīklu ar nominālo spriegumu līdz 20 kV, tai skaitā elektroapgādes sadalnes, komutācijas un aizsardzības iekārtām) būvdarbus;

94.2. mazās notekūdeņu attīrīšanas inženierbūves (jauda līdz 5 m3/d), sausās tualetes vai izvedamu notekūdeņu krājtvertnes būvdarbus;

94.3. viņa valdījumā esošo iekšējo inženiertīklu būvdarbus;

94.4. šo noteikumu 6.3.3., 6.3.4., 6.3.4.1, 6.3.4.2, 6.3.5. un 6.3.6. apakšpunktā minētos būvdarbus;

94.5. šo noteikumu 6.3.7. apakšpunktā minētos pirmās grupas inženierbūves būvdarbus;

94.6. šo noteikumu 6.1. un 6.3.2. apakšpunktā minētos būvdarbus un darbus objektos, kuru būvdarbus būvētājs ir tiesīgs veikt atbilstoši šo noteikumu 94.1., 94.2., 94.3., 94.4. un 94.5. apakšpunktam.

95. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

96. Būvniecības ierosinātājs saņem ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā norīko vienu vai vairākus darba aizsardzības koordinatorus, ja būvdarbus veiks vairāk nekā viens būvdarbu veicējs.

96.1 Pēc tam kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu nosacījumu izpildi, būvdarbu veicējam un atbildīgajiem būvspeciālistiem būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams būvdarbu žurnāls un nepieciešamā būvniecības ieceres dokumentācija.

97. Būvdarbu veicējs nodarbina vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai piesaista kompetento speciālistu vai institūciju atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā.

98. Ja būvdarbu veicējs noslēdzis būvdarbu līgumus ar atsevišķu būvdarbu veicējiem, viņš būvniecības informācijas sistēmā piešķir katram atsevišķu būvdarbu veicējam piekļuves tiesības būvdarbu žurnālam un nepieciešamajai būvniecības ieceres dokumentācijai.

98.1 (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

99. Būvdarbu sagatavošanas procesā veic nepieciešamos organizatoriskos pasākumus, kā arī darbus būvlaukumā un ārpus tā, lai nodrošinātu būvdarbu sekmīgu norisi un visu būvdarbu dalībnieku saskaņotu darbību.

100. Būvdarbu veicējs, izskatot būvniecības ieceres dokumentāciju, pārliecinās par papildu – detalizētāku – rasējumu nepieciešamību. Detalizētākus rasējumus var izstrādāt arī būvdarbu gaitā, un tie pievienojami būvniecības informācijas sistēmā un saskaņojami ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

101. Kad nospraustas galvenās būvasis, bet būvdarbi vēl nav uzsākti, galvenais būvdarbu veicējs veic visus būvniecības ieceres teritorijas aizsardzības darbus pret nelabvēlīgām dabas un ģeoloģiskām parādībām (piemēram, applūšanu, noslīdeņiem), kas norādīti šo noteikumu 105. punktā minētajā darbu veikšanas projektā. Galveno būvasu nospraušanas aktu (izņemot līnijveida inženierbūves) būvniecības ierosinātājs iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, septiņu dienu laikā, skaitot no akta parakstīšanas dienas.

102. Pirms būvdarbu uzsākšanas esošās apbūves apstākļos galvenais būvdarbu veicējs iezīmē un norobežo bīstamās zonas, nosprauž esošo pazemes inženiertīklu un citu būvju asis vai iezīmē to robežas, kā arī nodrošina transportam un gājējiem drošu pārvietošanos un pieeju esošajām ēkām un infrastruktūras objektiem.

7.3. Būvdarbu veikšanas dokumentācija

103. Ja būvdarbu laikā rodas nepieciešamība paredzēt risinājumus, kas ir atšķirīgi no būvprojektā paredzētajiem risinājumiem, to īstenošana pieļaujama pēc būvprojekta izmaiņu veikšanas Būvniecības likumā un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Būvprojekta izmaiņu dokumentāciju ar skaidrojošu aprakstu par veiktajām izmaiņām pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

104. Būvdarbus organizē un veic saskaņā ar paskaidrojuma rakstu vai būvprojektu un tā sastāvā esošo darbu organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu.

105. Pirms attiecīgo būvdarbu uzsākšanas darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz akceptēto būvniecības ieceres dokumentāciju, izstrādā būvdarbu veicējs (galvenais būvdarbu veicējs), bet atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēji. Izstrādājot darbu veikšanas projektu, ievēro darbu organizēšanas projektā (ja tāds ir izstrādāts) norādītās prasības. Ja darbu veikšanas projektu izstrādā atsevišķu būvdarbu veicējs, minēto projektu saskaņo ar galveno būvdarbu veicēju. Darbu veikšanas projekta detalizācijas pakāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā no veicamo darbu specifikas un apjoma.

105.1 Darbu veikšanas projektu izstrādā, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

105.1 1. otrās grupas inženierbūve ir augstāka par 7 m (neattiecas uz elektroenerģijas inženierbūvēm);

105.1 2. ir paredzēta trešās grupas inženierbūves būvniecība;

105.1 3. būvdarbu veikšanas laikā paredzama inženierbūves ietekme uz satiksmi (piemēram, satiksmes ierobežojumi, transporta plūsmas organizācija vai citi organizatoriskie vai drošības pasākumi) un inženiertīkliem (būvdarbi noris tuvu citiem inženiertīkliem, šķērsojumos ar citiem inženiertīkliem, apbūvējamā zemes gabalā vai tam piegulošā teritorijā);

105.1 4. inženierbūvei ir piemērots valsts kultūras pieminekļa statuss vai tā atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" izpratnē) vai mikroliegumā (Sugu un biotopu aizsardzības likuma izpratnē);

105.1 5. otrās vai trešās grupas inženierbūves būvdarbi ir bijuši pārtraukti un tā bijusi iekonservēta ilgāk nekā piecus gadus;

105.1 6. uzsākti būvdarbi pēc otrās vai trešās grupas inženierbūves daļējas sagrūšanas;

105.1 7. atzinumā par būves tehnisko stāvokli norādīts, ka tā ir avārijas stāvoklī;

105.1 8. ir paredzēta otrās grupas inženierbūves nojaukšana;

105.1 9. darbu veikšanas projektu pieprasa būvniecības ierosinātājs vai būvdarbu veicējs.

105.2 Darbu veikšanas projektā iekļauj:

105.2 1. darbu veikšanas kalendāra grafiku;

105.2 2. būvdarbu ģenerālplānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz grafisko dokumentu (plānu), kurā ir atspoguļota būvju, ceļu un inženiertīklu esošā situācija;

105.2 3. sagatavošanas darbu un būvdarbu aprakstu;

105.2 4. netradicionālu un sarežģītu būvdarbu veidu tehnoloģiskās shēmas un norādi par izpildes zonām;

105.2 5. galveno būvmašīnu darba grafiku;

105.2 6. nepieciešamo speciālistu sarakstu darbu veikšanai objektā;

105.2 7. nepieciešamos būvju nospraušanas darbus;

105.2 8. pagaidu tehnoloģisko konstrukciju pamatotus risinājumus;

105.2 9. darba aizsardzības, drošības tehnikas, ražošanas higiēnas un ugunsdrošības pasākumu tehniskos risinājumus;

105.2 10. būvmašīnu, tehnoloģiskā un montāžas aprīkojuma sarakstu;

105.2 11. skaidrojošu aprakstu;

105.2 12. darbaspēka kustības grafiku;

105.2 13. būvizstrādājumu transportēšanas nosacījumus un to novietošanas vietas būvlaukumā.

105.3 Darbu veikšanas projektu var neizstrādāt, ja būvdarbus veic būvētājs, kā arī pirmās grupas elektroapgādes ārējo inženiertīklu gadījumā.

106. Atkarībā no būvdarbu apjoma un paredzētā būvdarbu ilguma darbu veikšanas projektu izstrādā visai inženierbūvei vai būvdarbu ciklam (piemēram, pazemes ciklam, virszemes ciklam, būvdarbu sagatavošanas ciklam, inženierbūves sekcijai, laidumam, stāvam).

107. Izstrādājot darbu veikšanas projektu esošai inženierbūvei, ievēro tās īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja prasības un situāciju objektā.

108. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

109. Darbu veikšanas projektu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

110. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

111. Būvdarbu žurnālu var neaizpildīt paskaidrojuma rakstā paredzētajiem būvdarbiem.

111.1 (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

112. Ierakstus būvdarbu žurnālā katru darbdienu veic būvdarbu vadītājs, un tiem jāraksturo faktiskā situācija būvlaukumā. Ja secīgo ikdienas būvdarbu specifika nemainās, būvdarbu žurnālā veic vienu ierakstu, norādot darbu uzsākšanas datumu un pabeigšanas datumu. Būvdarbu žurnālā izteiktie būvuzrauga un autoruzrauga iebildumi vai norādījumi uzskatāmi par izpildītiem, ja būvuzraugs vai autoruzraugs ir veicis attiecīgu atzīmi būvdarbu žurnālā. Ierakstus būvdarbu žurnālā par veiktajiem darbiem veic arī atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji.

7.4. Būvdarbu veikšana un kvalitātes kontrole

113. Par darba aizsardzību būvlaukumā atbilstoši kompetencei ir atbildīgs būvdarbu veicēja (galvenā būvdarbu veicēja) atbildīgais būvdarbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji. Būvdarbu vadītāji ievēro darba aizsardzības koordinatora norādījumus.

114. Ekspluatācijā pieņemtas inženierbūves pārbūves vai atjaunošanas laikā tās izmantošana pirms pieņemšanas ekspluatācijā ir atļauta, ja būvprojektā iekļauts izvērtējums par inženierbūves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā un izmantošanas nosacījumi.

115. Autotransporta un pašgājēju mehānismu kustību būvlaukumā organizē saskaņā ar darbu veikšanas projektu, būvnormatīviem un ceļu satiksmes noteikumiem.

116. Par būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvdarbu veicējs. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos un attiecīgajos standartos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos vai būvdarbu līgumā noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

117. Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu katrs būvdarbu veicējs izstrādā atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu kvalitātes kontrole ietver:

117.1. būvdarbu veikšanas dokumentācijas, piegādāto materiālu, izstrādājumu un konstrukciju, ierīču, mehānismu un līdzīgu iekārtu sākotnējo kontroli;

117.2. atsevišķu darba operāciju vai darba procesa tehnoloģisko kontroli;

117.3. pabeigtā (nododamā) darba veida vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli.

117.1 Par būves nesošo konstrukciju būvniecību ir sagatavojams veikto būvdarbu pieņemšanas akts (8.1 pielikums). Būvniecības ierosinātājs un galvenais būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas var papildus vienoties, par kādiem veiktajiem būvdarbiem ir sagatavojams būvdarbu pieņemšanas akts. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu pievieno būvdarbu žurnālam. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu būvdarbu laikā var grozīt, pusēm par to vienojoties.

117.2 Būvuzraugs būvuzraudzības plānā norāda, kādus papildu ikdienas darbus kontrolēs un, ja nepieciešams, veiks atbilstošu apstiprinājumu būvdarbu žurnālā. Šo noteikumu 117.1 punktā minētā veikto būvdarbu pieņemšanas akta, kā arī ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas akta un ikdienas darbu kontroles apstiprinājumu būvuzraugs veic piecu darbdienu laikā. Ja apstiprinājums netiek veikts minētajā termiņā, uzskatāms, ka apstiprinājums ir veikts.

118. Darbi, kuru pārbaude pēc pilnīgas būvdarbu pabeigšanas nav iespējama, pieņemami ar segto darbu aktu uzreiz pēc to izpildes.

119. Šo noteikumu 117.1 punktā minētos veiktos būvdarbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas (ārējā un iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma, automātiskā un neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma) pieņem ekspluatācijā ar pieņemšanas aktu.