Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem

Ministru kabineta noteikumi Nr. 338Rīgā 2017. gada 13. jūnijā (prot. Nr. 30 24. §)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumuun sociālās palīdzības likuma 17. panta otro daļuun Bērnu tiesību aizsardzības likuma37. panta septīto daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka prasības:

1.1. sociālo pakalpojumu sniedzējiem;

1.2. bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes iestādēm.

II. Vispārīgās prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem

2. Sociālo pakalpojumu sniedzējs:

2.1. ir komersants, kooperatīvā sabiedrība, biedrība, nodibinājums, reliģiska organizācija, valsts vai pašvaldības iestāde vai cits tiesību subjekts;

2.2. nodarbina personas ar atbilstošu izglītību, pamatojoties uz darba līgumu vai uzņēmuma līgumu. Nepieciešamo darbinieku skaitu nosaka sociālo pakalpojumu sniedzēja institūcijas vadītājs vai augstāka institūcija, pamatojoties uz sociālo pakalpojumu sniedzēja institūcijas vadītāja priekšlikumu;

2.3. nodrošina vienmērīgu un racionālu darba uzdevumu sadali starp darbiniekiem;

2.4. ievēro Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos minētās prasības attiecībā uz bērnu tiesību un interešu ievērošanu un aizsardzību, ja sociālos pakalpojumus sniedz bērniem;

2.5. ir izstrādājis un apstiprinājis darba kārtības un drošības noteikumus, kuros norādītas darbinieka tiesības, pienākumi, atbildība un citas būtiskas normas, kas jāievēro sociālo pakalpojumu sniegšanas laikā, kā arī nodrošina darbiniekiem iespēju iepazīties ar šiem noteikumiem;

2.6. sociālo pakalpojumu sniegšanas laikā nodrošina pirmo palīdzību klientiem;

2.7. vismaz reizi trijos gados veic iekšējo pašnovērtējumu par nodrošināto sociālo pakalpojumu kvalitāti un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ja nav ieviesta un uzturēta kvalitātes vadības sistēma vai iegūts sociālo pakalpojumu kvalitātes EQUASS (The European Quality in Social Services) sertifikāts;

2.8. ir reģistrēts ārstniecības iestāžu reģistrā, ja sociālā pakalpojuma ietvaros tiek veikta ārstniecība, izņemot gadījumu, ja sociālo pakalpojumu sniedzējam ir līgums ar ārstniecības iestādi par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu.

3. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina šādu publiski pieejamu informāciju, tai skaitā tīmekļvietnē:

3.1. sociālo pakalpojumu sniedzēja mērķi, uzdevumi, organizatoriskā struktūra un darba organizācija;

3.2. sniedzamie sociālie pakalpojumi un to saņemšanas kārtība;

3.3. katra sociālā pakalpojuma cena un samaksas kārtība, ja par sociālo pakalpojumu daļēji vai pilnībā maksā klients;

3.4. administratīvā personāla un speciālistu pieņemšanas laiki, kā arī kontaktinformācija saziņai.

4. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina:

4.1. klientu reģistrēšanu sociālā pakalpojuma saņemšanai rindas kārtībā, ja sociālo pakalpojumu nevar nodrošināt uzreiz;

4.2. sociālo pakalpojumu satura un apjoma plānošanu un nodrošināšanu atbilstoši klienta vajadzībām un interesēm;

4.3. skaidrojumu par klientam sniedzamā sociālā pakalpojuma mērķiem, apjomu un saņemšanas regularitāti, nepieciešamajām izmaiņām, mainoties klienta funkcionālajam stāvoklim, sociālās funkcionēšanas spējām vai citiem apstākļiem;

4.4. klienta ģimenes vai mājsaimniecības locekļu iesaistīšanu sociālā pakalpojuma sniegšanas procesā, ja tas ir nepieciešams, izņemot gadījumus, ja tas nav klienta interesēs;

4.5. ar klientu saistītās informācijas iegūšanu, lietošanu un glabāšanu atbilstoši ierobežotas pieejamības informācijas statusam un fizisko personu datu aizsardzības prasībām;

4.6. klienta privātās dzīves neaizskaramības ievērošanu;

4.7. ētikas principu ievērošanu un darbību klienta labākajās interesēs;

4.8. ziņu sniegšanu tiesībaizsardzības institūcijām atbilstoši kompetencei, ja rodas aizdomas, ka klients varētu būt veicis vai pret viņu varētu būt veiktas prettiesiskas darbības;

4.9. multidisciplināro un starpnozaru sadarbības principu piemērošanu sociālo pakalpojumu rezultātu sasniegšanai un ilgtspējas nodrošināšanai;

4.10. epidemioloģisko drošību institūcijas darbiniekiem, klientiem un apmeklētājiem.

5. Lai nodrošinātu sociālos pakalpojumus, sociālo pakalpojumu sniedzējs:

5.1. veic sākotnējo klienta sociālās situācijas novērtēšanu, ja tas atbilst sniegtā sociālā pakalpojuma veidam;

5.2. nosaka klienta sociālās problēmas, kuras tiks risinātas, izmantojot sociālo pakalpojumu;

5.3. plāno un dokumentē sociālā pakalpojuma sniegšanas procesu;

5.4. atbilstoši sniedzamā pakalpojuma veidam izstrādā individuālo sociālās rehabilitācijas, sociālās aprūpes, bērna attīstības vai personas vai ģimenes atbalsta plānu, kurā ietver:

5.4.1. risināmās problēmas definējumu;

5.4.2. ilgtermiņa un īstermiņa mērķus;

5.4.3. uzdevumus, veicamos pasākumus, termiņu, sagaidāmo rezultātu un atbildīgo personu;

5.5. vienojas ar klientu par veicamajiem pasākumiem sociālās problēmas risināšanai vai mazināšanai un nodrošina plānotā sociālā pakalpojuma apjoma izpildi, atspoguļojot sociālā pakalpojuma sniegšanas procesu (piemēram, apmeklējumu un darbību reģistrācija, sarunu protokoli, informācija par veicamajiem uzdevumiem un darbībām);

5.6. ne retāk kā reizi 12 mēnešos un pēc attiecīgā sociālā pakalpojuma sniegšanas beigām novērtē klienta sociālās situācijas izmaiņas un sasniegtos rezultātus.

6. Sociālo pakalpojumu sniedzējs:

6.1. veido bērnu reģistru (1. pielikums) vai pilngadīgu klientu reģistru (2. pielikums), kurā iekļauj informāciju attiecīgi par bērna vai pilngadīgā klienta iestāšanos sociālo pakalpojuma sniedzēja institūcijā un izstāšanos no tās, ja sociālais pakalpojums ir ar izmitināšanu, vai veic klientu apmeklējumu uzskaiti, ja sociālais pakalpojums ir bez izmitināšanas;

6.2. veido klienta lietu (papīra vai elektroniskā formā), kurā iekļauj šādus dokumentus un ietver šādas ziņas:

6.2.1. informāciju par klientu, ar sociālo pakalpojumu sniegšanu saistītos dokumentus vai to atvasinājumus (piemēram, klienta iesniegumi, klienta vai mājsaimniecības locekļu sociālās situācijas novērtējums, sociālā pakalpojuma saņemšanas pamatojums, klienta iesaistīšanās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas procesos vai atteikšanās saņemt sociālo pakalpojumu, kā arī cita būtiska informācija, kas saistīta ar klienta sociālo problēmu risināšanu);

6.2.2. šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minēto plānu, sociālo pakalpojumu sniegšanas procesa atspoguļojumu un rezultātu novērtējumu;

6.2.3. informāciju par klienta funkcionālajiem traucējumiem un to smaguma pakāpi;

6.2.4. informāciju par ārstniecības personas noteikto ārstēšanās ieteikumu izpildi, ja sociālo pakalpojumu sniegšanā ir iesaistīta ārstniecības persona un tā ir sniegusi atbalstu noteikto ārstēšanās ieteikumu izpildē;

6.2.5. līgumu ar klientu, viņa likumisko pārstāvi vai audžuģimeni, ja bērns ir ievietots audžuģimenē, par sociālā pakalpojuma sniegšanu, kurā nosaka sniedzamā sociālā pakalpojuma saturu, apjomu un samaksas kārtību, kā arī pušu tiesības un pienākumus;

6.2.6. citu informāciju, kas ir būtiska sociālo pakalpojumu sniegšanai, apturēšanai vai izbeigšanai;

6.3. nosaka darbinieku skaitu;

6.4. izstrādā:

6.4.1. kārtību, kādā rīkoties ārkārtas situācijās, ja sociālais pakalpojums ir ar izmitināšanu, un iepazīstina ar to klientus un darbiniekus;

6.4.2. kārtību, kādā klients uz laiku tiek izolēts, ja viņš apdraud savu vai citu cilvēku dzīvību vai veselību, un tiek nodrošināta klienta uzraudzība, ja sociālais pakalpojums ir ar izmitināšanu, kā arī iepazīstina ar šo kārtību klientus un darbiniekus;

6.4.3. kārtību, kādā iestāde nodrošina epidemioloģisko drošību.

7. Šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētos reģistrus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas glabā 75 gadus, pārējās institūcijas – 10 gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas.

8. Šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minēto klienta lietu glabā 10 gadus pēc tam, kad attiecīgajam klientam tiek izbeigta sociālā pakalpojuma sniegšana.

9. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina darbiniekiem regulāru profesionālās kompetences pilnveidi:

9.1. apmācības:

9.1.1. institūcijas vadītājam, struktūrvienības vadītājam, kurš ir tieši iesaistīts sociālā pakalpojuma sniegšanā un organizēšanā, un sociālajam darbiniekam – ne mazāk par 72 akadēmiskajām stundām triju gadu laikā;

9.1.2. sociālajam aprūpētājam, sociālajam rehabilitētājam un sociālās palīdzības organizatoram – ne mazāk par 48 akadēmiskajām stundām triju gadu laikā;

9.1.3. aprūpētājam, sociālajam audzinātājam un auklim – ne mazāk par astoņām akadēmiskajām stundām gadā;

9.1.4. pārējiem darbiniekiem – atbilstoši nepieciešamībai;

9.2. supervīziju (individuālo, grupas, komandas, organizācijas):

9.2.1. sociālā darba speciālistam, institūcijas vadītājam un struktūrvienības vadītājam, kurš ir tieši iesaistīts sociālā pakalpojuma sniegšanā un organizēšanā, – ne mazāk par 10 supervīzijas sesijām gadā;

9.2.2. pārējiem darbiniekiem – atbilstoši nepieciešamībai.

10. Sociālo pakalpojumu sniedzēja telpas un vide ir piemērotas sociālā pakalpojuma sniegšanai:

10.1. būves vai telpu grupas lietošanas veids atbilst normatīvajos aktos par būvju klasifikāciju noteiktajām prasībām;

10.2. telpas ir piemērotas un aprīkotas atbilstoši to lietošanas mērķim, ievērojot klientu vecumu un funkcionālo stāvokli;

10.3. telpu plānojums, daudzums un veidi atbilst klientu vajadzībām un risināmo problēmu specifikai;

10.4. klientiem ar kustību traucējumiem ir piemērotas telpas ēkas pirmajā stāvā, un šajās telpās ir pieejams pilns sociālo pakalpojumu apjoms, ja sociālo pakalpojumu sniedzējs sociālos pakalpojumus sniedz telpās, kuras ir izvietotas vairākos stāvos, un ēkā nav lifta vai pacēlāja;

10.5. (svītrots ar MK 11.09.2018. noteikumiem Nr. 571);

10.6. telpu un teritorijas iekārtošanā izmanto universālā dizaina elementus, kas mazina klienta funkcionālo traucējumu ietekmi uz personas sociālās funkcionēšanas spējām;

10.7. speciālistu individuālās konsultācijas un grupu nodarbības ar klientiem notiek telpā, kurā iespējams ievērot konfidencialitāti;

10.8. klientiem un apmeklētājiem ir nodrošināta uzgaidāmā telpa ar sēdvietām, izņemot ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālo pakalpojumu, un iespēja izmantot sanitāro telpu ar tualeti un roku mazgātni;

10.9. darbiniekiem ir nodrošināta pārģērbšanās vieta, atpūtas un higiēnas telpas, ja klientiem tiek nodrošināts sociālais pakalpojums ar izmitināšanu. Sniedzot ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālo pakalpojumu, darbinieki var izmantot klientiem paredzēto higiēnas telpu;

10.10. ja sociālais pakalpojums tiek nodrošināts ar izmitināšanu:

10.10.1. klientiem ir nodrošināta iespēja izmantot dušu vai vannu;

10.10.2. klientiem ir nodrošināta iespēja izmantot telpu vai vietu personīgās veļas mazgāšanai un žāvēšanai, kā arī apavu kopšanai;

10.10.3. guļamtelpas vai guļamvietas ir izvietotas atsevišķi vīriešiem, sievietēm un ģimenēm. Kopīgas guļamtelpas, nešķirojot pēc dzimumiem, var nodrošināt bērniem līdz septiņu gadu vecumam;

10.11. telpas ir aprīkotas atbilstoši spēkā esošajām epidemioloģiskās drošības prasībām.

10.1 Sociālo pakalpojumu sniedzējs var nodrošināt vairākus sociālos pakalpojumus dažādām klientu grupām vienā ēkā, veidojot daudzfunkcionālu sociālo pakalpojumu centru. Sociālo pakalpojumu sniedzējs daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra nodrošināto sociālo pakalpojumu sniegšanā un darbinieku iesaistē ievēro šajos noteikumos minētās attiecīgajam sociālajam pakalpojumam noteiktās prasības, kā arī nodrošina:

10.11. sociālos pakalpojumus atbilstoši klientu grupas vajadzībām;

10.12. klientu iesaisti sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes pasākumos, nepieļaujot situāciju, ka vienlaikus darbojas savstarpēji nesaderīgas klientu grupas;

10.13. atbalstu klientu problēmu risināšanā, grupējot viņus atbilstoši problēmu risināšanas veidam un izstrādājot atsevišķas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas programmas.

11. Ja sociālo pakalpojumu sniedzējs sniedz sociālo pakalpojumu, kuram šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos nav noteiktas īpašas prasības, sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina vispārīgo prasību izpildi atbilstoši sniedzamā sociālā pakalpojuma specifikai.

III. Prasības sociālā darba pakalpojuma sniedzējiem(pašvaldību sociālajiem dienestiem)

12. Pašvaldības sociālais dienests (turpmāk – sociālais dienests) veic sociālo darbu, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, piesaista sociālo resursu sistēmas, lai risinātu sociālās problēmas, kas aktuālas konkrētiem indivīdiem, ģimenēm un sociālām grupām ar kopīgām interesēm vai dzīvojošām vienā teritoriālajā vienībā.

13. Sociālais dienests nodrošina Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto sociālā darba speciālistu skaitu atbilstoši specializācijai, ņemot vērā administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību specifiku.

14. Sociālais dienests:

14.1. nodrošina klienta lietas satura izstrādi un apraksta sociālā darba ar gadījumu vadības procesu;

14.2. nodrošina klienta apkalpošanu vai vienošanos par atkārtotas tikšanās laiku un vietu;

14.3. vada sociālā gadījuma procesu un dokumentē to, izvērtē situāciju un, ja nepieciešams, apseko klienta dzīvesvietu;

14.4. nodrošina, ka sociālās situācijas izpēte tiek uzsākta 10 darbdienu laikā kopš pirmreizējās informācijas saņemšanas, bet krīzes situācijās – nekavējoties;

14.5. atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem kritērijiem veic riska novērtēšanu ģimenēs ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, aizpilda šo noteikumu 4. pielikumā minēto riska novērtējuma anketu par bērnu, bērna vecākiem un, ja nepieciešams, citām pilngadīgām personām, kas piedalās bērna ikdienas aprūpē vai arī veic daudzpakāpju izvērtēšanu ģimenēs ar bērniem. Daudzpakāpju izvērtēšanu veic sociālais darbinieks, kurš ir pilnveidojis savu profesionālo kompetenci, piedaloties Labklājības ministrijas mācībās un apgūstot uz ģimeni vērsta sociālā gadījuma vadīšanas modeli darbam ģimenēs ar bērniem;

14.6. pēc sadarbības institūciju vai citu avotu sniegtās informācijas par iespējamu bērnu tiesību aizskārumu vai apdraudējumu veic šo noteikumu 14.5. apakšpunktā minēto riska novērtēšanu vai daudzpakāpju izvērtēšanu;

14.7. veic sociālā darba ar gadījumu pirmreizēju novērtēšanu sešus mēnešus pēc sociālā darba ar gadījumu uzsākšanas un turpmāk atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi 12 mēnešos un noslēdzot darbu ar gadījumu;

14.8. ne retāk kā reizi sešos mēnešos atkārtoti novērtē šo noteikumu 14.5. un 14.6. apakšpunktā ​​​​​​​ minētos riskus vai īsteno uz ģimeni vērstu sociālo darbu ar gadījumu atbilstoši sociālā darbinieka sadarbības plānam ar ģimeni;

14.9. organizē resursu tīkla apzināšanu un nepieciešamo resursu piesaisti atbilstoši sociālā darba ar gadījumu izvēlētajai metodei un risināšanas specifikai;

14.10. veido sadarbības komandas, pieņem sadarbības komandu izstrādātos sadarbības, pienākumu un savstarpējas saziņas noteikumus;

14.11. ja nepieciešams, organizē klienta nokļūšanu līdz sociālo vai citu pakalpojumu saņemšanas vietai un atpakaļ, ja klients nevar nokļūt ar sabiedrisko vai personisko transportu.

15. Ja sociālais dienests veido attālinātos klientu pieņemšanas punktus, tajos tiek nodrošināta sociālā darbinieka pieņemšana vismaz reizi nedēļā.

IV. Prasības pakalpojuma sniedzējiem, kas nodrošina sociālo aprūpi mājās

16. Pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina sociālo aprūpi mājās (turpmāk – aprūpe mājās), klientiem, kuri objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt, sniedz šādus pakalpojumus pamatvajadzību apmierināšanai:

16.1. palīdzību personīgās higiēnas nodrošināšanā (piemēram, mazgāšanās, inkontinences līdzekļu nomaiņa, ķemmēšanās, skūšanās, protēžu kopšana), izņemot podologa pakalpojumus;

16.2. palīdzību apģērbties un noģērbties, gultas veļas nomaiņu;

16.3. palīdzību iekļūt gultā un izkļūt no tās, pozicionēšanu un pārvietošanos;

16.4. ēdiena gatavošanu un palīdzību paēst;

16.5. pārtikas produktu, medikamentu un citu sīkpreču piegādi;

16.6. palīdzību mājvietas uzkopšanā (piemēram, trauku mazgāšana, telpu mitrā uzkopšana, sadzīves atkritumu iznešana);

16.7. ārstniecības personas izsaukšanu, atbalstu medikamentu lietošanā, palīdzību sadarbībā ar dažādām institūcijām (piemēram, samaksāt rēķinus);

16.8. kurināmā piegādi telpās, krāsns kurināšanu;

16.8.1 bērna pieskatīšanu, uzraudzību un saturīgu laika pavadīšanu, ja pakalpojuma sniedzējs nodrošina aprūpes mājās pakalpojumu bērnam;

16.9. citus pakalpojumus atbilstoši šo noteikumu 6.2.5. apakšpunktā minētajam līgumam, kas noslēgts starp klientu un pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina aprūpi mājās, vai atbilstoši sociālā dienesta noteiktajam veicamo darbu apjomam.

17. Pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina aprūpi mājās, sociālā pakalpojuma sniegšanā iesaista aprūpētāju, sociālo aprūpētāju vai sociālo darbinieku un, ja nepieciešams, darbinieku, kurš koordinē aprūpes personāla darbību.

18. Pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina aprūpi mājās:

18.1. reģistrē personas iesniegumu vai sociālā dienesta pasūtījumu par pakalpojuma – aprūpe mājās – nepieciešamību;

18.2. īsteno pakalpojumu noteiktajā apjomā atbilstoši šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajam plānam vai pakalpojuma sniedzēja vai sociālā dienesta izstrādātajam plānam un situācijas novērtējumam;

18.3. piemeklē ar klientu psiholoģiski saderīgu darbinieku vai, ja iespējams, piedāvā citu aprūpes darbinieku, ja tiek konstatēta klienta un darbinieka savstarpējā nesaderība;

18.4. nekavējoties informē ārstniecības personu, ja ir aizdomas par būtisku klienta veselības pasliktināšanos vai apdraudējumu;

18.5. apmāca vienā mājsaimniecībā dzīvojošos klienta ģimenes locekļus klienta aprūpē;

18.6. pamatojoties uz sociālā dienesta lēmumu par nepieciešamību nodrošināt aprūpi mājās:

18.6.1. iesniedz sociālajam dienestam pārskatu par pakalpojuma ietvaros plānoto darbu izpildi un citas ar pakalpojuma sniegšanu saistītas ziņas ne retāk kā reizi gadā vai beidzot sniegt pakalpojumu;

18.6.2. nekavējoties informē sociālo dienestu, ja konstatē, ka aprūpe mājās nav pietiekama vai klienta stāvoklis ir uzlabojies tiktāl, ka pakalpojums nav nepieciešams vai tā apjoms ir samazināms.

19. Ja klienta dzīvesvietā nav pieejams pilnvērtīgs nodrošinājums atsevišķu aprūpes mājās pakalpojumu sniegšanai un personīgās higiēnas nodrošināšanai, klientu var nogādāt pie attiecīgā pakalpojumu sniedzēja (piemēram, uz pirti) vai ar nepieciešamo aprīkojumu ierasties pie klienta.

20. Ja klienta personīgās higiēnas nodrošināšanai nepieciešams speciāls tehniskais nodrošinājums, individuālie aizsardzības līdzekļi un dezinfekcijas līdzekļi vai aprūpes mājās pakalpojuma veikšanai piesaistāms īpaši apmācīts personāls, pakalpojuma sniedzējs nodrošina attiecīgos tehniskos līdzekļus, individuālos aizsardzības līdzekļus, dezinfekcijas līdzekļus un cilvēkresursus.

21. Aprūpes mājās pakalpojumu var organizēt izbraukuma veidā, pakalpojuma sniegšanā vienlaikus iesaistot vairākus speciālistus (piemēram, aprūpētājs, sociālais aprūpētājs, psihologs, ārstniecības persona).

22. Aprūpes mājās pakalpojuma sniedzējs sadarbojas ar citiem pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, asistenti), lai efektīvi izmantotu publiskos līdzekļus un sekmētu klienta saskarsmi ar citām fiziskām un juridiskām personām.

23. Uz aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēju neattiecas šo noteikumu 10. punktā minētās prasības. Ja klients ierodas pie aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēja, viņam tiek nodrošināta iekļūšana ēkā un konsultācijas saņemšana.

24. Ja klienta funkcionālais stāvoklis ir mainīgs vai pastāv iespēja nonākt bezpalīdzīgā stāvoklī, pakalpojuma sniedzējs aprūpes mājās pakalpojumu var nodrošināt pēc īpaša izsaukuma, kurā izmantota "drošības poga". Šādā gadījumā pakalpojuma sniedzējs pasākumus organizē atbilstoši vajadzībai un noslēgtajam līgumam par pakalpojuma "drošības poga" sniegšanu un šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minēto plānu var neizstrādāt.

25. Šo noteikumu 24. punktā minētā pakalpojuma "drošības poga" ietvaros klientam nodrošina:

25.1. "drošības pogas" saziņas iekārtu nodošanu klienta lietošanā uz pakalpojuma sniegšanas laiku;

25.2. "drošības pogas" centrāles tehnisko nodrošinājumu un darbinieka gatavību pieņemt "drošības pogas" signālu no klienta 24 stundas diennaktī;

25.3. "drošības pogas" saziņas iekārtas uzraudzību un programmēšanu, pārprogrammēšanu un tehnisko apkalpošanu, tai skaitā bezmaksas bateriju un stiprinājumu nomaiņu, iekārtas nomaiņu vai remontu tās bojājuma gadījumā, informēšanu un palīdzību strāvas zuduma gadījumā;

25.4. klienta apmācību un konsultēšanu par "drošības pogas" sarunu iekārtas un signālpogas izmantošanu;

25.5. informatīvas un konsultatīvas palīdzības sniegšanu, ja klients sazinās ar centrāles darbinieku, un palīdzību atbilstošu pasākumu veikšanā (piemēram, sazināties ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, valsts vai pašvaldības policiju);

25.6. centrāles darbinieka veiktu klienta kontroluzraudzību vienu reizi divās nedēļās, ja klients minētajā laikposmā nav sazinājies ar centrāli;

25.7. drošības pasākumu ievērošanu, kas saistīti ar aprūpes mājās pakalpojuma sniedzējam nodotās informācijas vai priekšmetu lietošanu iekļūšanai klienta dzīvesvietā (piemēram, durvju kodi, rezerves atslēgas) un brīvas pieejas ierobežošanu nepiederošām personām;

25.8. ja nepieciešams, izbraukšanu pie klienta un palīdzības sniegšanu klientam dzīvesvietā.

V. Prasības bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma sniedzējiem

26. Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma sniedzējs (turpmāk šajā nodaļā – bērnu aprūpes institūcija) bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem un bērniem ar invaliditāti (turpmāk šajā nodaļā – aprūpē esošie bērni) nodrošina mājokli, diennakts aprūpi, sociālo rehabilitāciju, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai jaunas ģimenes iegūšanu vai, ja tas nav iespējams, sagatavo bērnu patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

27. Bērnu aprūpes institūcija ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālo pakalpojumu un šo noteikumu 43. punktā minētās jauniešu mājas veido dzīvojamās mājās, dzīvokļos vai atsevišķās dzīvokļa tipa sociālā pakalpojuma sniegšanas vietās.

28. Bērnu aprūpes institūcija sociālo pakalpojumu sniegšanā nodrošina sociālā darbinieka, sociālā aprūpētāja vai sociālā rehabilitētāja, sociālā audzinātāja vai aprūpētāja, vai aukļa iesaisti.

29. Bērnu aprūpes institūcija sociālā pakalpojuma sniegšanā var iesaistīt ārstniecības personas.

30. Lai nodrošinātu apstākļus aprūpē esoša bērna vispusīgai attīstībai, bērnu aprūpes institūcija:

30.1. plāno darbinieku resursus atbilstoši bērnu vecumam, kā arī attīstības un funkcionēšanas līmenim;

30.2. organizē darbinieku darbu un aprūpē esošo bērnu ikdienas ritmu, kas iespējami tuvināts dzīvei ģimenē;

30.3. pielāgo un padara pieejamas telpas aprūpē esošo bērnu, tai skaitā bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, vajadzību apmierināšanai;

30.4. rada iespējas aprūpē esošiem bērniem saturīgi pavadīt brīvo laiku, apmeklēt kultūras un sporta nodarbības un pasākumus, iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs bērnu aprūpes institūcijā un ārpus tās;

30.5. nodrošina saskarsmes iespējas ar vienaudžiem, vecākiem, brāļiem (pusbrāļiem), māsām (pusmāsām), vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām aprūpē esošais bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā mājsaimniecībā, un atbalsta personām bērnu aprūpes institūcijā un ārpus tās;

30.6. veicina aprūpē esoša bērna vecāku un to personu iesaisti un klātbūtni bērna aktivitātēs, kuras ilgu laiku dzīvojušas nedalītā mājsaimniecībā ar šo bērnu vai uztur emocionālu saikni;

30.7. nodrošina aprūpē esošiem bērniem iespējas gatavot ēdienu, mazgāt un gludināt personīgo apģērbu, kopt apavus un dzīvojamās telpas;

30.8. nodrošina aprūpē esošiem bērniem līdzdalību produktu, apģērbu un apavu iegādē, tai skaitā iespēju saņemt no bērnu aprūpes institūcijas budžeta līdzekļus minēto preču iegādei, ja šāda rīcība atbilst bērna gribai, spēju un brieduma pakāpei;

30.9. nodrošina un organizē bērnam nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu atbilstoši bērna individuālajām vajadzībām.

31. Lai sekmētu izglītības ieguvi, bērnu aprūpes institūcija aprūpē esošam bērnam nodrošina:

31.1. iespēju apmeklēt individuālajām vajadzībām un spējām atbilstošu izglītības iestādi;

31.2. nepieciešamos mācību līdzekļus un piederumus;

31.3. piemērotu individuālu vietu mājas darbu veikšanai un palīdzību to sagatavošanā;

31.4. (svītrots ar MK 31.01.2023. noteikumiem Nr. 38).

32. Bērnu aprūpes institūcija nodrošina aprūpē esošam bērnam iespēju apgūt un šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajā plānā iekļauj šādu iemaņu un zināšanu apgūšanu:

32.1. sadzīves un pašaprūpes iemaņu apgūšanu un nostiprināšanu:

32.1.1. personiskās naudas izlietojuma plānošana un iepirkšanās;

32.1.2. ēdiena gatavošana un galda kultūra;

32.1.3. dzīvojamo telpu un teritorijas uzkopšana;

32.1.4. sava apģērba mazgāšana, gludināšana un apavu kopšana;

32.1.5. pašaprūpe un personīgā higiēna;

32.2. iemaņu apgūšanu un izglītošanu par šādām tēmām:

32.2.1. izpratne par darba lomu cilvēka dzīvē, darba attiecībām un darba samaksu;

32.2.2. orientēšanās apkārtējā vidē, ja šo nepieciešamību nosaka aprūpē esoša bērna funkcionālais stāvoklis;

32.2.3. uzvedības normas, saskarsme un komunikācija;

32.2.4. ugunsdrošība, elektrodrošība un personas drošība;

32.2.5. veselība un higiēna;

32.2.6. tiesības, pienākumi un atbildība;

32.2.7. brīvā laika pavadīšana;

32.3. profesijas izvēli un apguvi, ja aprūpē esošais bērns ir sasniedzis 15 gadu vecumu;

32.4. citu sadzīvē nepieciešamu iemaņu un prasmju apgūšanu.

33. Bērnu aprūpes institūcija aprūpē esošam bērnam nodrošina reģistrāciju pie ģimenes ārsta, atbalstu ārstniecības personas nozīmētā ārstēšanās plāna izpildē, kā arī nogādāšanu uz profilaktiskajām apskatēm vismaz reizi gadā atbilstoši normatīvo aktu regulējumam par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību.

34. Bērnu aprūpes institūcija aprūpē esošam bērnam nodrošina:

34.1. dzimumam, augumam, gadalaikam un individuālajām vajadzībām piemērotu apģērbu un apavus individuālai lietošanai;

34.2. mīksto inventāru (piemēram, gultas piederumus, veļu, dvieļus), personīgās higiēnas un mazgāšanas līdzekļus;

34.3. kvalitatīvu, bērna vecumam, veselības stāvoklim un veselīga uztura principiem vai speciālista noteiktajai diētai atbilstošu ēdināšanu vismaz četras reizes dienā;

34.4. atsevišķu dzīvojamo istabu nepilngadīgai mātei ar bērnu, ja bērnu aprūpes institūcijā esošai nepilngadīgai mātei piedzimst bērns;

34.5. nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus atbilstoši normatīvajiem aktiem par nodrošināšanu ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un, ja nepieciešams, sedz bāreņa un bez vecāku gādības palikuša bērna līdzmaksājumu. Tehniskos palīglīdzekļus, ko var izmantot vairāki bērni vai ar kuriem tiek aprīkotas koplietošanas, sadzīves vai nodarbību telpas, bērnu aprūpes institūcija iegādājas par bērnu aprūpes institūcijas budžeta līdzekļiem;

34.6. naudas līdzekļus pārtikas produktu, apģērba un apavu iegādei, kā arī citu maksājumu veikšanai personīgo vajadzību apmierināšanai, ievērojot bērna spējas un prasmes naudas līdzekļu vadībā;

34.7. ja nepieciešams, atbalstu darba meklējumos un pastāvīgu ienākumu gūšanā atbilstoši situācijai darba tirgū, tai skaitā sniedzot konsultācijas un veicinot kontaktus ar darba devējiem, ja aprūpē esošais bērns ir sasniedzis 15 gadu vecumu;

34.8. ja nepieciešams, atbalstu pastāvīgas dzīvesvietas atrašanā;

34.9. vismaz viena darbinieka veiktu diennakts uzraudzību un atbalstu;

34.10. dzīvojamo istabu, kas ir arī klienta guļamtelpa un kurā izvieto ne vairāk kā trīs (ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālajā pakalpojumā – ne vairāk kā divus) aprūpē esošos viena dzimuma bērnus;

34.11. virtuvi, kurā ir:

34.11.1. elektriskās plīts virsma vai citas elektriskās ierīces, kas paredzētas ēdiena gatavošanai un sildīšanai. Jauniešu mājā var būt gāzes plīts, aprīkota ar liesmu drošības slēdzi, kas pārtrauc gāzes padevi, ja ierīces gāzes deglis apdziest;

34.11.2. galds vai darba virsma ēdiena gatavošanai;

34.11.3. ledusskapis;

34.11.4. trauki un virtuves piederumi, kā arī skapis to uzglabāšanai;

34.12. ja nepieciešams, līdzmaksājumu par kompensējamām zālēm un medicīniskajām ierīcēm, kā arī M saraksta zālēm, kas izrakstītas uz īpašās receptes veidlapas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par recepšu izrakstīšanu.

35. (Svītrots ar MK 31.01.2023. noteikumiem Nr. 38)

36. Bērnu aprūpes institūcija šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētajā klienta lietā papildus iekļauj:

36.1. aprūpē esoša bērna dzimšanas apliecības atvasinājumu;

36.2. dokumentus, kas apliecina, ka bāreņa vecāki ir miruši vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem, bet bez vecāku gādības palikuša bērna vecāki ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību vai vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības;

36.3. ziņas par aprūpē esoša bērna vecākiem, brāļiem (pusbrāļiem) un māsām (pusmāsām);

36.4. ziņas par aprūpē esoša bērna veselības stāvokli;

36.5. invaliditāti apliecinošu dokumentu atvasinājumus vai izdrukas no attiecīgās datubāzes, ja aprūpē esošam bērnam noteikta invaliditāte;

36.6. citu informāciju, kas ir būtiska sociālā pakalpojuma nodrošināšanā.

37. Bāreņa un bez vecāku gādības palikuša bērna personu apliecinošos dokumentus un dzimšanas apliecību sociālā pakalpojuma sniegšanas laikā glabā bērnu aprūpes institūcijas seifā vai slēdzamā skapī. Nepieprasītos bāreņa un bez vecāku gādības palikuša bērna personu apliecinošos dokumentus un dzimšanas apliecību bērnu aprūpes institūcija uzglabā līdz bāreņa un bez vecāku gādības palikuša bērna pilngadībai, pēc tam tos nodod izdevējiestādei.

38. Bāreņa un bez vecāku gādības palikuša bērna nāves gadījumā bērnu aprūpes institūcija organizē apbedīšanu, ja to neuzņemas cita persona.

39. Bērnu aprūpes institūcija, sniedzot aprūpē esošam bērnam ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālo pakalpojumu, nodrošina:

39.1. ka aprūpē esošo bērnu skaits vienā grupā nav lielāks par astoņiem bērniem (ja pakalpojumu sniedz bērniem ar smagiem vai ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, – nav lielāks par četriem bērniem), izņemot šo noteikumu 43. punktā minētos gadījumus vai ja visi grupā esošie bērni ir brāļi (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas);

39.2. dzīvojamo istabu, kas ir arī klienta guļamtelpa, paredzot ne mazāk kā 6 m2 vienam bērnam;

39.3. zāļu lietošanu atbilstoši ārstējošā ārsta ieteikumiem, ja bērnu aprūpes institūcijā nav izveidots veselības punkts. Šādā gadījumā zāļu lietošanu, izsniedzot zāļu devu vienai reizei, nodrošina bērna aprūpē iesaistītais darbinieks saskaņā ar bērnu aprūpes institūcijas izstrādāto kārtību par zāļu iegādi, uzglabāšanu, izlietošanu, uzskaiti un iznīcināšanu.

40. Veidojot šo noteikumu 39. punktā minētās grupas:

40.1. aprūpē esošo bērnu interesēs pieļaujama brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršana, ja ir šķēršļi, kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) ievietot vienā grupā kopā. Šķirot bērnus, bērnu aprūpes institūcija nodrošina, lai aprūpē esošie bērni varētu uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem (pusbrāļiem) un māsām (pusmāsām);

40.2. ņem vērā bērna vecumposma un attīstības īpatnības, kā arī aprūpē esoša bērna funkcionālo un fizioloģisko stāvokli.

41. (Svītrots ar MK 31.01.2023. noteikumiem Nr. 38)

42. Veidojot vairākas aprūpē esošo bērnu grupas vai šo noteikumu 43. punktā minētās jauniešu mājas vienā ēkā, bērnu aprūpes institūcija nodrošina, ka šajā ēkā neatrodas vairāk par 24 aprūpē esošiem bērniem un ka minētajām bērnu grupām vai jauniešu mājām nav kopīgu sanitāro telpu, virtuves telpu un sadzīves telpu. Kopīgas var būt nodarbību telpas, darbinieku kabineti un brīvā laika nodarbību telpas.

43. Aprūpē esošiem bērniem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, var veidot atsevišķas dzīvokļa tipa sociālā pakalpojuma sniegšanas vietas – jauniešu mājas.

44. Jauniešu mājā dzīvo ne vairāk kā 12 aprūpē esoši bērni.

45. (Svītrots ar MK 31.01.2023. noteikumiem Nr. 38)

46. (Svītrots ar MK 31.01.2023. noteikumiem Nr. 38)

47. (Svītrots ar MK 31.01.2023. noteikumiem Nr. 38)

48. (Svītrots ar MK 31.01.2023. noteikumiem Nr. 38)

49. (Svītrots ar MK 31.01.2023. noteikumiem Nr. 38)

VI. Prasības pilngadīgu personu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma sniedzējiem

50. Pilngadīgu personu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma sniedzējs (turpmāk šajā nodaļā – pilngadīgo aprūpes institūcija) nodrošina personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt (pensijas vecuma personām un personām, kurām noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis), mājokli, atbalstu viņas problēmu risināšanā, sociālo rehabilitāciju, ja klientam nav attiecīgo spēju, kā arī diennakts aprūpi.

51. (Svītrots ar MK 22.12.2025. noteikumiem Nr. 810)

51.1 Pilngadīgo aprūpes institūcija sniedz ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālo pakalpojumu vismaz vienā no šādām sociālā pakalpojuma sniegšanas vietām:

51.11. atsevišķi nodalītās pilngadīgo aprūpes institūcijas ēkas telpās. Šādā gadījumā kopīgas var būt klientu nodarbību un brīvā laika nodarbību telpas un institūcijas darbinieku kabineti;

51.12. atsevišķi izbūvētās vai aprīkotās dzīvojamās mājās;

51.13. atsevišķos daudzdzīvokļu māju dzīvokļos.

52. Pilngadīgo aprūpes institūcija sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaista sociālo darbinieku, sociālo aprūpētāju, sociālo rehabilitētāju un aprūpētāju.

53. Pilngadīgo aprūpes institūcija sociālo pakalpojumu sniegšanā var iesaistīt ārstniecības personas.

54. Pilngadīgo aprūpes institūcija klientam atbilstoši viņa funkcionālajam stāvoklim un šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajam plānam nodrošina:

54.1. diennakts uzraudzību un individuālu atbalstu atbilstoši nepieciešamībai;

54.2. palīdzību pašaprūpē vai ķermeņa aprūpē atbilstoši nepieciešamībai;

54.3. kognitīvo spēju uzturēšanu vai attīstīšanu;

54.4. prasmju un kustību attīstību veicinošas nodarbības;

54.5. brīvā laika aktivitātes un relaksējošās nodarbības;

54.6. pastaigas svaigā gaisā;

54.7. klientu informēšanas un izglītošanas pasākumus atbilstoši nepieciešamībai;

54.8. sociālā darba speciālistu konsultācijas atbilstoši nepieciešamībai;

54.9. darba prasmju saglabāšanu, atjaunošanu vai apgūšanu personām darbspējas vecumā.

55. Pilngadīgo aprūpes institūcija, kurā nav izveidota pusceļa māja, veicot pasākumus klienta pārejai uz sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu saņemšanu, sociālo pakalpojumu sniegšanas procesā nodrošina šo noteikumu 67., 68. un 70. punktā minēto prasību izpildi.

56. Pilngadīgo aprūpes institūcija klientam nodrošina:

56.1. dzimumam, augumam, gadalaikam un individuālajām vajadzībām piemērotu apģērbu un apavus individuālai lietošanai;

56.2. mīksto inventāru (piemēram, gultas piederumus, veļu, dvieļus), higiēnas un mazgāšanas līdzekļus;

56.3. kvalitatīvu klienta vecumam, veselības stāvoklim un uztura normām atbilstošu ēdināšanu vismaz četras reizes dienā;

56.4. klientam nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus atbilstoši normatīvajiem aktiem par nodrošināšanu ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un sedz klienta līdzmaksājumu, ja nepieciešams. Tehniskos palīglīdzekļus, ko var izmantot vairāki klienti vai ar kuriem tiek aprīkotas koplietošanas, sadzīves vai nodarbību telpas, pilngadīgo aprūpes institūcija iegādājas par pilngadīgo aprūpes institūcijas budžeta līdzekļiem;

56.5. ja nepieciešams, līdzmaksājumu par kompensējamām zālēm un medicīniskajām ierīcēm, kā arī M saraksta zālēm, kas izrakstītas uz īpašās receptes veidlapas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par recepšu izrakstīšanu.

57. Pilngadīgo aprūpes institūcija nodrošina klientiem apstākļus saturīgai laika pavadīšanai:

57.1. atpūtai un nodarbībām piemērotas telpas un atbilstošu inventāru;

57.2. atpūtai un brīvā laika pavadīšanai piemērotu teritoriju;

57.3. iespēju apmeklēt kultūras un sporta nodarbības un pasākumus, kā arī iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs ārpus pilngadīgo aprūpes institūcijas;

57.4. iespēju tikties ar draugiem, ģimenes locekļiem un radiniekiem.

58. Pilngadīgo aprūpes institūcija nodrošina istabas aprīkojuma un iekārtojuma atbilstību klienta vecumam un funkcionālajam stāvoklim.

58.1 Ja pilngadīgo aprūpes institūcija sniedz ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālo pakalpojumu, tā klientiem nodrošina:

58.11. dzīvojamo istabu, kas ir arī klienta guļamtelpa, paredzot ne mazāk kā 6 m2 vienai personai;

58.12. virtuves zonu, kurā ir:

58.12.1. plīts virsma vai citas elektriskās ierīces ēdiena gatavošanai un sildīšanai;

58.12.2. ledusskapis;

58.12.3. trauki un virtuves piederumi, kā arī skapis to uzglabāšanai.

58.2 Ja ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālo pakalpojumu sniedz atsevišķos daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, pilngadīgo aprūpes institūcija var nespēt nodrošināt šo noteikumu 57.2. apakšpunktā minēto teritoriju, taču tā nodrošina klientiem piekļuvi dzīvojamās mājas piegulošajai teritorijai.

58.3 Pilngadīgo aprūpes institūcija maksimāli veicina klientu funkcionālo spēju un prasmju saglabāšanu un attīstīšanu, cik iespējams, iesaistot klientus ēdiena gatavošanā un servēšanā, kā arī citos ikdienas darbos.

59. Pilngadīgo aprūpes institūcija nodrošina klienta reģistrāciju pie ģimenes ārsta, kā arī atbalstu ārstniecības personas nozīmētā ārstēšanās plāna izpildē.

59.1 Ja pilngadīgo aprūpes institūcijā nav izveidots veselības punkts vai veselības aprūpes speciālista kabinets, klientiem zāļu lietošanu, izsniedzot zāļu devu vienai reizei, nodrošina pilngadīgās personas aprūpē iesaistītais darbinieks saskaņā ar pilngadīgo aprūpes institūcijas izstrādāto kārtību par zāļu iegādi, uzglabāšanu, izlietošanu, uzskaiti un iznīcināšanu.

60. Pilngadīgo aprūpes institūcija klientam sniedz atbalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administrēto maksājumu pārskaitīšanai pilngadīgo aprūpes institūcijas kontā un nodrošina naudas līdzekļu izmaksu personīgām vajadzībām.

61. Ja pilngadīgo aprūpes institūcija sniedz sociālos pakalpojumus neredzīgām personām, klientam atbilstoši šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajam plānam tiek nodrošināti šo noteikumu 126. punktā minētie pasākumi.

62. Pilngadīgo aprūpes institūcija šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētajā klienta lietā papildus iekļauj:

62.1. invaliditāti apliecinošu dokumentu atvasinājumus vai izdrukas no attiecīgās datubāzes, ja klientam ir noteikta invaliditāte un ja klienta lietu veido papīra formā;

62.2. dokumentu atvasinājumus vai izdrukas, izņemot, ja klienta lieta tiek veidota elektroniski, no attiecīgās datubāzes, kas apliecina, ka klientam ir piešķirta pensija, piemaksas pie pensijas, apdrošināšanas atlīdzība, kaitējuma atlīdzība vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, ja klienta lietu veido papīra formā;

62.3. klienta personīgo mantu pieņemšanas aktu;

62.4. ģimenes ārsta izziņu par klienta veselības stāvokli;

62.5. psihiatra atzinumu, ja klients saņem valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu;

62.6. citu informāciju, kas ir būtiska sociālā pakalpojuma nodrošināšanā.

63. Pilngadīgo aprūpes institūcija nekavējoties informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par visiem apstākļiem, kas var ietekmēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras maksājumus, tai skaitā par pilngadīgo aprūpes institūcijas rekvizītiem un bankas kontiem, uz kuriem jāpārskaita Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras maksājumi, kā arī informē par konkrētā klienta sociālā pakalpojuma finansējuma avotu.

64. Ja klients ir miris vai ir izbeigta vai apturēta sociālā pakalpojuma sniegšana klientam pilngadīgo aprūpes institūcijā, pilngadīgo aprūpes institūcija septiņu dienu laikā atmaksā neizmantoto maksājumu daļu:

64.1. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai – klientam pienākošos, bet līdz sociālā pakalpojuma saņemšanas pēdējai dienai neizmantoto Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras maksājuma daļu;

64.2. pašvaldībai – klienta sociālā pakalpojuma samaksai paredzēto, bet līdz sociālā pakalpojuma saņemšanas pēdējai dienai neizmantoto pašvaldības maksājuma daļu;

64.3. klienta apgādniekam – klienta sociālā pakalpojuma samaksai paredzēto, bet līdz sociālā pakalpojuma saņemšanas pēdējai dienai neizmantoto apgādnieka maksājuma daļu.

65. Klienta nāves gadījumā pilngadīgo aprūpes institūcija organizē apbedīšanu, ja to neuzņemas cita persona.

VI1. Prasības pilngadīgām personām paredzēto īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem

65.1 Ja pilngadīga persona pēc ārstēšanās stacionārā vai smagu funkcionālo ierobežojumu dēļ nespēj sevi aprūpēt, īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs (turpmāk šajā nodaļā – aprūpes institūcija) nodrošina pilngadīgās personas izmitināšanu, diennakts aprūpi un atbalstu situācijas risināšanā.

65.2 Aprūpes institūcija pakalpojumu nodrošina līdz 60 dienām. Pakalpojuma sniegšanu var pagarināt, ja personai nav iespējams nodrošināt citu sociālās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā vai aprūpes institūcijā.

65.3 Klientam iestājoties aprūpes institūcijā, institūcija nosaka un nodrošina neatliekamo aprūpi un, ņemot vērā klienta individuālās vajadzības, – primāri/sākotnēji nepieciešamo veselības aprūpi atbilstoši ārstniecības personas rekomendācijām, kā arī ēdināšanas plānu un ķermeņa pozicionēšanu.

65.4 Aprūpes institūcija sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaista sociālo darbinieku, sociālo aprūpētāju, aprūpētāju, māsu, ārsta palīgu vai funkcionālo speciālistu.

65.5 Aprūpes institūcija sociālo pakalpojumu sniegšanā, ja nepieciešams, iesaista arī citas šo noteikumu 65.4 punktā neminētas ārstniecības personas vai citu jomu speciālistus.

65.6 Aprūpes institūcija atbilstoši klienta funkcionālajam stāvoklim veido šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minēto sociālās aprūpes plānu, neiekļaujot tajā ilgtermiņa mērķus, un nodrošina:

65.61. diennakts uzraudzību un individuālu atbalstu;

65.62. palīdzību pašaprūpē vai ķermeņa aprūpē;

65.63. saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas;

65.64. uzturēšanos svaigā gaisā vai telpās pie atvērta loga;

65.65. informāciju par plānotajiem turpmākajiem pasākumiem klienta individuālās situācijas risināšanai;

65.66. sociālā darba speciālistu un ārstniecības personu konsultācijas.

65.7 Aprūpes institūcija šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētajā klienta lietā papildus iekļauj:

65.71. klienta personīgo mantu pieņemšanas un nodošanas aktu;

65.72. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, kurā ir normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu saņemšanu norādītā informācija, vai ārstējošā ārsta izrakstu no stacionāra pacienta medicīniskās kartes, ja persona aprūpes institūcijā ir iestājusies pēc izrakstīšanas no stacionāra.

65.8 Aprūpes institūcija klientam nodrošina:

65.81. ārstniecības personas rekomendāciju izpildi, kā arī pašaprūpes prasmju veicināšanu un kustību attīstības nodarbības;

65.82. individuālajām vajadzībām piemērotu apģērbu un apavus, ja klients vai viņa tuvinieki to nespēj nodrošināt;

65.83. higiēnas un mazgāšanas līdzekļus, kā arī mīksto inventāru, piemēram, gultas piederumus, veļu, dvieļus;

65.84. kvalitatīvu veselības stāvoklim atbilstošu ēdināšanu vismaz četras reizes dienā;

65.85. aprūpes pakalpojuma saņemšanas laikā par aprūpes institūcijas budžeta līdzekļiem iegādātus tehniskos palīglīdzekļus, kurus var izmantot vairāki klienti vai ar kuriem ir aprīkotas koplietošanas, sadzīves vai nodarbību telpas;

65.86. iespēju tikties ar ģimenes locekļiem un citām personām klātienē vai izmantot tehniskos risinājumus tiešsaistes saziņai, ja klātienes tikšanās nav iespējama vai aprūpes institūcijā ir noteikti apmeklējuma ierobežojumi.

65.9 Aprūpes institūcija nodrošina istabas aprīkojuma un iekārtojuma atbilstību klienta funkcionālajam stāvoklim, tai skaitā spējai pārvietoties.

65.10 Klienta nāves gadījumā aprūpes institūcija sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību organizē apbedīšanu, ja to neuzņemas cita persona.

VII. Prasības pusceļa mājas pakalpojuma sniedzējiem

66. Pusceļa mājas pakalpojuma sniedzējs nodrošina klientiem ar funkcionāliem traucējumiem mājokli, sociālo rehabilitāciju un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo pašaprūpes un sociālo prasmju apgūšanu vai nostiprināšanu.

67. Pusceļa mājas pakalpojuma sniedzējs sociālā pakalpojuma sniegšanā iesaista sociālo darbinieku, kā arī sociālo rehabilitētāju vai sociālo aprūpētāju.

68. Pusceļa mājas pakalpojuma sniedzējs patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju attīstīšanai klientam nodrošina:

68.1. sociālo un pašaprūpes prasmju apgūšanu un nostiprināšanu:

68.1.1. personiskās naudas izlietojuma plānošana un iepirkšanās;

68.1.2. ēdiena gatavošana un galda kultūra;

68.1.3. dzīvojamo telpu un teritorijas uzkopšana;

68.1.4. apģērba mazgāšana, gludināšana un apavu kopšana;

68.1.5. pašaprūpe un personīgā higiēna;

68.2. prasmju apgūšanu un klienta izglītošanu par šādām tēmām:

68.2.1. izpratne par darba lomu cilvēka dzīvē, darba attiecībām un darba samaksu;

68.2.2. orientēšanās apkārtējā vidē, ja šo nepieciešamību nosaka klienta funkcionālais stāvoklis;

68.2.3. saskarsme un komunikācijas prasmes;

68.2.4. ugunsdrošība, elektrodrošība un personas drošība;

68.2.5. veselība un veselīgs dzīvesveids;

68.2.6. tiesības, pienākumi un atbildība;

68.2.7. cilvēka seksualitāte;

68.2.8. brīvā laika pavadīšana;

68.2.9. pietiekamu fizisko aktivitāšu un aktīva dzīvesveida nozīme;

68.2.10. citas prasmes atbilstoši identificētajām vajadzībām;

68.3. darba prasmju apguvi atbilstoši spējām un funkcionālajiem traucējumiem;

68.4. regulāru sociālā dienesta informēšanu par šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajā plānā izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanu. Informāciju par šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajā plānā izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem pusceļa mājas pakalpojuma sniedzējs sniedz pirmā mēneša laikā pēc pusceļa mājas pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas.