LegalizeZaudējis spēku - Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība
75. Ja pārsniegti šo noteikumu 3. pielikumā minētie radioaktīvo vielu rādītāji dzeramajā ūdenī, inspekcija sadarbībā ar Radiācijas drošības centru izvērtē radioaktīvo vielu iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai.
76. Iesniedzējs viena mēneša laikā pirms katra šo noteikumu 68.1., 68.2. un 68.3. apakšpunktā minētā īpašo normu piemērošanas laikposma beigām iesniedz inspekcijā informāciju par īstenotajiem korektīvajiem pasākumiem. Ja korektīvie pasākumi ir neatbilstoši un nav nodrošināta dzeramā ūdens atbilstība šo noteikumu prasībām, iesniedzējs inspekcijā iesniedz paskaidrojumu. Atbilstoši šo noteikumu 12. punktam atkarībā no vietas, kur konstatēta neatbilstība, ūdens piegādātājs, ūdensvada īpašnieks un pārtikas uzņēmums pēc iespējas ātrāk īsteno atbilstošus korektīvos pasākumus, lai novērstu ūdens neatbilstību šo noteikumu prasībām.
77. Ja noteiktas īpašas normas, inspekcija var palielināt kontroles un monitoringa biežumu, kā arī papildus noteikt kārtējā monitoringa rādītājus, ietverot tos šo noteikumu 72. punktā minētajā atzinumā un monitoringa programmā.
78. Pēc inspekcijas pieprasījuma institūts "BIOR" izvērtē īpašo normu noteikšanas iespējamo ietekmi uz pārtikas ražošanu.
79. Ja inspekcija neatbilstību šo noteikumu 1. pielikuma 2. punkta prasībām vai šo noteikumu 1. pielikumā neiekļautajiem papildu rādītājiem ir atzinusi par nenozīmīgu un cilvēku veselībai nekaitīgu un ar korektīviem pasākumiem neatbilstību var novērst 30 dienu laikā pēc tās konstatēšanas, inspekcija uz šo konkrēto laiku piemēro maksimālās pieļaujamās attiecīgā rādītāja vērtības (turpmāk – maksimālās vērtības) un nosaka atbilstošus korektīvos pasākumus. Ja neatbilstība minēto rādītāju vērtībām pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijusi ilgāka par 30 kalendāra dienām, piemēro šo noteikumu 70. punktā noteiktās prasības.
80. Ja saskaņā ar šo noteikumu 68. un 79. punktu dzeramajam ūdenim noteiktas īpašas normas vai maksimālās vērtības, iesniedzējs informē patērētājus par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu, rādītājiem, kam piemērotas īpašas normas vai maksimālās vērtības, un to piešķiršanas termiņu, kā arī atsauci uz normatīvo aktu, kas to reglamentē, informācijā ietverot brīdinājumus noteiktām iedzīvotāju grupām, ja šīs īpašās normas vai maksimālās vērtības tām var radīt veselības traucējumus. Informāciju nekavējoties ievieto ūdens piegādātāja vai attiecīgās pašvaldības tīmekļvietnē, vietējos preses izdevumos un izvieto namu apsaimniekošanas uzņēmumos.
VIII. Noslēguma jautājumi
81. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumus Nr. 235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 81. nr.; 2005, 197. nr.; 2006, 4. nr.; 2007, 54. nr.; 2008, 79. nr.; 2009, 121., 157. nr.; 2010, 101. nr.; 2012, 66. nr.; 2015, 207. nr.).
82. Līdz 2019. gada 31. decembrim šo noteikumu 4. pielikuma 2.1. apakšpunktā noteiktos dzeramā ūdens rādītāju veiktspējas kritērijus var aizstāt ar šo noteikumu 4. pielikuma 2.2. apakšpunktā noteiktajiem rādītāju veiktspējas kritērijiem.
83. Šo noteikumu 20. punkts un 2. pielikuma 4. piezīme ir spēkā līdz 2018. gada 1. septembrim.
84. Šo noteikumu 17. un 18. punkts, IV nodaļa un 2. pielikuma 7. piezīme stājas spēkā 2018. gada 1. septembrī.
85. Līdz 2018. gada 31. decembrim šo noteikumu 43. punktā minētais ūdens piegādātājs un šo noteikumu 44. punktā minētais pārtikas uzņēmums inspekciju par monitoringa rezultātiem var informēt rakstiski.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīvas 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti;
2) Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīvas 2013/51/EURATOM, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī;
3) Komisijas 2015. gada 6. oktobra Direktīvas (ES) 2015/1787, ar ko groza II un III pielikumu Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti.
Ministru prezidents Māris KučinskisZemkopības ministrs Jānis Dūklavs
1. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. novembranoteikumiem Nr. 671
Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības
| Nr.p. k. | Rādītājs | Maksimālipieļaujamā norma |
|---|---|---|
| 1.1. | Ūdensvada ūdenim: | |
| 1.1.1. | Escherichia coli | 0/100 ml |
| 1.1.2. | enterokoki | 0/100 ml |
| 1.2. | Ūdenim, kas pildīts tirgošanai pudelēs vai citos traukos: | |
| 1.2.1. | Escherichia coli | 0/250 ml |
| 1.2.2. | enterokoki | 0/250 ml |
| 1.2.3. | Pseudomonas aeruginosa | 0/250 ml |
| 1.2.4. | mikroorganismu koloniju skaits (KVV) 22°C | 100/ml |
| 1.2.5. | mikroorganismu koloniju skaits (KVV) 37°C | 20/ml |
| Nr.p. k. | Rādītājs | Maksimāli pieļaujamā norma |
| --- | --- | --- |
| 2.1. | antimons | 5,0 µg/l |
| 2.2. | arsēns | 10 µg/l |
| 2.3. | benzols | 1,0 µg/l |
| 2.4. | benzo(a)pirēns | 0,010 µg/l |
| 2.5. | bors | 1,0 mg/l |
| 2.6. | bromāti | 10 µg/l |
| 2.7. | kadmijs | 5,0 µg/l |
| 2.8. | hroms | 50 µg/l |
| 2.9. | varš | 2,0 mg/l |
| 2.10. | cianīdi | 50 µg/l |
| 2.11. | 1,2-dihloretāns | 3,0 µg/l |
| 2.12. | fluorīdi | 1,5 mg/l |
| 2.13. | svins | 10 µg/l |
| 2.14. | dzīvsudrabs | 1,0 µg/l |
| 2.15. | niķelis | 20 µg/l |
| 2.16. | nitrāti | 50 mg/l |
| 2.17. | nitrīti | 0,50 mg/l |
| 2.18. | pesticīdi (atsevišķi) | 0,10 µg/l |
| 2.19. | pesticīdi (kopā) | 0,50 µg/l |
| 2.20. | policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži | 0,10 µg/l |
| 2.21. | selēns | 10 µg/l |
| 2.22. | tetrahloretēns un trihloretēns | 10 µg/l |
| 2.23. | trihalogēnmetāni (kopā) | 100 µg/l |
| 2.24. | akrilamīds | 0,10 µg/l |
| 2.25. | epihlorhidrīns | 0,10 µg/l |
| 2.26. | vinilhlorīds | 0,50 µg/l |
| Nr.p. k. | Rādītājs | Maksimāli pieļaujamā norma |
| --- | --- | --- |
| 3.1. | alumīnijs | 0,2 mg/l |
| 3.2. | amonijs | 0,50 mg/l |
| 3.3. | hlorīdi | 250 mg/l |
| 3.4. | Clostridium perfringens (ieskaitot sporas) | 0/100 ml |
| 3.5. | krāsa | pieņemama patērētājiem un bez būtiskām pārmaiņām |
| 3.6. | elektrovadītspēja | 2500 µS cm-1 20 °C temperatūrā |
| 3.7. | ūdeņraža jonu koncentrācija | 6,5–9,5 pH vienības |
| 3.8. | dzelzs | 0,2 mg/l |
| 3.9. | mangāns | 0, 05 mg/l |
| 3.10. | smarža | pieņemama patērētājiem un bez būtiskām pārmaiņām |
| 3.11. | oksidējamība (KMnO4) | 5,0 mg/l O2 |
| 3.12. | sulfāti | 250 mg/l |
| 3.13. | nātrijs | 200 mg/l |
| 3.14. | garša | pieņemama patērētājiem un bez būtiskām pārmaiņām |
| 3.15. | mikroorganismu koloniju skaits (KVV) 22 °C | 1000/ml |
| 3.16. | koliformas baktērijas (skaits) | 0/100 ml |
| 3.17. | kopējais organiskais ogleklis (TOC) | bez būtiskām pārmaiņām |
| 3.18. | duļķainība | 3,0 NTU (nefelometriskās duļķainības vienības) |
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
2. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. novembranoteikumiem Nr. 671
Dzeramā ūdens monitoringā nosakāmie rādītāji un analīžu biežums
| Nr.p. k. | Rādītājs | Piezīmes |
|---|---|---|
| 1.1.1. | alumīnijs | Nosaka, ja par flokulantu lieto alumīnija sāļus; citos gadījumos to nosaka auditmonitoringā |
| 1.1.2. | amonijs | Nosaka, ja dezinfekcijai tiek izmantota hloraminācija; citos gadījumos to nosaka, piemērojot auditmonitoringa paraugu ņemšanas biežumu |
| 1.1.3. | dzelzs | Nosaka, ja par flokulantu lieto dzelzs sāļus; citos gadījumos nosaka, piemērojot auditmonitoringa paraugu ņemšanas biežumu |
| 1.1.4. | hlorīdi | Piemēro auditmonitoringa paraugu ņemšanas biežumu |
| 1.1.5. | mangāns | Piemēro auditmonitoringa paraugu ņemšanas biežumu |
| 1.1.6. | sulfāti | Piemēro auditmonitoringa paraugu ņemšanas biežumu |
| 1.1.7. | duļķainība | |
| 1.1.8. | Escherichia coli | |
| 1.1.9. | garša | |
| 1.1.10. | mikroorganismu koloniju skaits (KVV) 22 ° C | |
| 1.1.11. | krāsa | |
| 1.1.12. | nitrīti | Nosaka, ja dezinfekcijai tiek izmantota hloraminācija; citos gadījumos to nosaka auditmonitoringā |
| 1.1.13. | smarža | |
| 1.1.14. | elektrovadītspēja | |
| 1.1.15. | kopējās koliformas | |
| 1.1.16. | ūdeņraža jonu koncentrācija (pH) | |
| 1.1.17. | citi rādītāji | Var noteikt vērtības papildus tiem rādītājiem, kas nav iekļauti 1. pielikumā, ja tas nepieciešams cilvēku veselības aizsardzībai un ir konstatēts, ka tie vajadzīgi riska novērtējumam |
| Nr.p. k. | Rādītājs | Piezīmes |
| --- | --- | --- |
| 1.2.1. | alumīnijs | Nosaka, ja par flokulantu lieto alumīnija sāļus; citos gadījumos to nosaka auditmonitoringā |
| 1.2.2. | amonijs | Nosaka, ja dezinfekcijai tiek lietota hloraminācija; citos gadījumos to nosaka auditmonitoringā |
| 1.2.3. | dzelzs | Nosaka, ja par flokulantu lieto dzelzs sāļus; citos gadījumos to nosaka auditmonitoringā |
| 1.2.4. | duļķainība | |
| 1.2.5. | Escherichia coli | |
| 1.2.6. | garša | |
| 1.2.7. | mikroorganismu koloniju skaits (KVV) 22 ° C | |
| 1.2.8. | mikroorganismu koloniju skaits (KVV) 37 ° C | Nosaka, ja ūdeni paredzēts pildīt pudelēs vai citos traukos tirdzniecībai |
| 1.2.9. | krāsa | |
| 1.2.10. | nitrīti | Nosaka, ja dezinfekcijai tiek izmantota hloraminācija; citos gadījumos to nosaka audita pārbaudēs |
| 1.2.11. | smarža | |
| 1.2.12. | elektrovadītspēja | |
| 1.2.13. | kopējās koliformas | |
| 1.2.14. | ūdeņraža jonu koncentrācija (pH) | |
| 1.2.15. | Pseudomonas aeruginosa | Nosaka, ja ūdeni paredzēts pildīt pudelēs vai citos traukos tirdzniecībai |
| 1.2.16. | citi rādītāji | Var noteikt vērtības papildus tiem rādītājiem, kas nav iekļauti 1. pielikumā, ja tas nepieciešams cilvēku veselības aizsardzībai un ir konstatēts, ka tie vajadzīgi riska novērtējumam |
| Nr.p. k. | Rādītājs | Piezīmes |
| --- | --- | --- |
| 2.1. | alumīnijs | Nosaka, ja netiek testēts kārtējā monitoringā |
| 2.2. | amonijs | Nosaka pārtikas uzņēmumi. Nosaka inspekcija, ja ir noteikts valsts monitoringa programmā kārtējam gadam |
| 2.3. | dzelzs | Nosaka pārtikas uzņēmumi. Nosaka inspekcija, ja ir noteikts valsts monitoringa programmā kārtējam gadam |
| 2.4. | nitrīti | Nosaka, ja netiek testēts kārtējā monitoringā |
| 2.5. | Clostridium perfringens, arī sporas | Nosaka virszemes ūdenim vai ūdenim, ko var ietekmēt virszemes ūdens |
| 2.6. | hlorīdi | Nosaka pārtikas uzņēmumi. Nosaka inspekcija, ja ir noteikts valsts monitoringa programmā kārtējam gadam |
| 2.7. | mangāns | Nosaka pārtikas uzņēmumi. Nosaka inspekcija, ja ir noteikts valsts monitoringa programmā kārtējam gadam |
| 2.8. | sulfāti | Nosaka pārtikas uzņēmumi. Nosaka inspekcija, ja ir noteikts valsts monitoringa programmā kārtējam gadam |
| 2.9. | enterokoki | |
| 2.10. | arsēns | |
| 2.11. | bors | |
| 2.12. | fluorīdi | |
| 2.13. | hroms | |
| 2.14. | selēns | |
| 2.15. | antimons | |
| 2.16. | benzols | |
| 2.17. | benzo(a)pirēns | |
| 2.18. | bromāti | |
| 2.19. | cianīdi | |
| 2.20. | 1,2-dihloretāns | |
| 2.21. | dzīvsudrabs | |
| 2.22. | kadmijs | |
| 2.23. | niķelis | |
| 2.24. | nitrāti | |
| 2.25. | policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži | |
| 2.26. | svins | |
| 2.27. | tetrahloretēns un trihloretēns | |
| 2.28. | trihalogēnmetāni | |
| 2.29. | varš | |
| 2.30. | kopējais organiskais ogleklis (TOC) | Šis rādītājs nav jāmēra piegādes objektiem, kas ir mazāki par 10 000 m3 dienā |
| 2.31. | nātrijs | |
| 2.32. | oksidējamība (KmnO4) | Šis rādītājs nav jānosaka, ja tiek mērīts TOC |
| 2.33. | pesticīdi (atsevišķi) | Nosaka tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne tajā ir iespējama |
| 2.34. | pesticīdi (kopā) | Nosaka tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne tajā ir iespējama |
| 2.35. | akrilamīds, vinilhlorīds, epihlorhidrīns | Pārbauda pēc izstrādājuma specifikācijas |
| 2.36. | citi rādītāji | Nosaka pārtikas uzņēmumi. Nosaka inspekcija, ja ir noteikts valsts monitoringa programmā kārtējam gadam |
| Nr.p. k. | Gada vidējais diennakts piegādātā/pildītā ūdens daudzums piegādes zonā8, 9 (m3) | Kārtējā monitoringa paraugu skaits gadā |
| --- | --- | --- |
| 3.1. | mazāk par 10 | 110 |
| 3.2. | 10–100 | 1 |
| 3.3. | 101–1000 | 4 |
| 3.4. | 1001–10 000 | 4+ 3 no katriem 1000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
| 3.5. | 10 001–100 000 | 4+ 3 no katriem 1000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
| 3.6. | vairāk par 100 000 | 4+ 3 no katriem 1000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
Piezīmes.1 Paraugus ņem šo noteikumu 8. punktā noteiktajās vietās, lai nodrošinātu dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu prasībām. Ja iespējams pierādīt, ka attiecīgo parametru mērītā vērtība nepasliktināsies, sadales tīklos inspekcija paraugus noteiktu parametru noteikšanai drīkst ņemt vai nu piegādes zonā, vai attīrīšanas iekārtās, nodrošinot, lai paraugu skaits ir vienmērīgi sadalīts laikā un teritoriāli.2 Paraugu ņemšanā sadales tīklā, izņemot paraugu ņemšanu no patērētāja krāna, ievēro standartu LVS ISO 5667-5:2007. Paraugus mikrobioloģiskai izmeklēšanai ņem un apstrādā saskaņā ar standartu LVS EN ISO 19458:2006.3 Ja piegādes ir īslaicīgas, kontroles biežumu dzeramajam ūdenim, ko piegādā cisternās, nosaka inspekcija.4(Zaudējusi spēku ar 01.09.2018.; sk. noteikumu 83. punktu)5 Paraugus ņem regulāri, lai analīžu rezultāti raksturotu gada vidējās dzeramajam ūdenim noteikto rādītāju vērtības.6 Paraugus vara, svina un niķeļa noteikšanai ņem no patērētāja krāna bez iepriekšējas notecināšanas. Nejaušā darbdienas laikā ņem paraugu, kura tilpums ir viens litrs. Var arī izmantot noteikta fiksēta netecēšanas laika metodes, ja vien neatbilstību skaits piegādes zonas līmenī tādēļ neiznāk mazāks kā ar nejauša darbdienas laika metodēm.7 Ja ir īstenots šo noteikumu IV nodaļā minētais riska novērtējums, lai noteiktu dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem ūdens nekaitīguma rādītājiem, inspekcija var palielināt vai samazināt analīžu biežumu atbilstoši šo noteikumu 39. un 40. punktā noteiktajam.8 Piegādes zona ir ģeogrāfiski noteikts apgabals, kurā dzeramo ūdeni piegādā no viena vai vairākiem resursiem un kurā dzeramā ūdens kvalitāte tiek uzskatīta par līdzīgu.9 Ūdens daudzumu aprēķina kā vidējo daudzumu kalendāra gadā. Ūdens daudzuma aprēķinā drīkst izmantot iedzīvotāju skaitu piegādes zonā, pieņemot, ka ūdens patēriņš ir 200 litru dienā vienam iedzīvotājam.10 Dzeramajam ūdenim ar piegādes apjomu, kas nepārsniedz 10 m3 diennaktī, lai noteiktu dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem ūdens rādītājiem, analīžu biežumu var samazināt (izņemot pārtikas uzņēmumos), bet ne retāk kā līdz vienam paraugam trīs gadu laikposmā, ja to ir noteikusi inspekcija.11 Lai noteiktu dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem ūdens rādītājiem (izņemot pārtikas uzņēmumos), analīžu biežumu inspekcija var samazināt, bet ne retāk kā līdz vienam paraugam 10 gadu laikposmā. Inspekcija nosaka, kurus šo noteikumu 1. pielikumā minētos parametrus var nenoteikt audita pārbaudē atbilstoši šo noteikumu 14.2. apakšpunkta prasībām.12 Lai noteiktu dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem ūdens rādītājiem, inspekcija analīžu biežumu pārtikas uzņēmumiem var samazināt atbilstoši šo noteikumu 20.1 punktā minētajām prasībām.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
3. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. novembranoteikumiem Nr. 671
Radioaktīvo vielu rādītāju monitorings
| Nr.p. k. | Rādītājs | Rādītāja vērtība1 | Piezīmes |
|---|---|---|---|
| 1.1. | radons | 100 Bq/l | |
| 1.2. | tritijs | 100 Bq/l | Ja tritija koncentrācija pārsniedz noteikto rādītāja vērtību, veic citu mākslīgo radionuklīdu analīzi |
| 1.3. | indikatīvā doza (ID)2 | 0,10 mSv/gadā | Indikatīvā doza (ID) nepārsniedz 0,10 mSv gadā, ja:1) kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā alfa radioaktivitāte) nepārsniedz 0,1 Bq/l;2) kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā beta radioaktivitāte) nepārsniedz 1 Bq/l |
Piezīmes.1 Rādītāja vērtība ir radioaktīvo vielu vērtība dzeramajā ūdenī.2 Indikatīvā doza (ID) ir paredzamā efektīvā doza viena gada laikā visu to dabiskās un mākslīgās izcelsmes radionuklīdu uzņemšanas dēļ, kuru klātbūtne konstatēta piegādātajā dzeramajā ūdenī, izņemot tritiju, kāliju-40, radonu un radona sabrukšanas produktus ar īsu pussabrukšanas periodu.2. Minimālais ūdens paraugu ņemšanas un analīžu biežums radioaktīvo vielu noteikšanai
| Nr.p. k. | Gada vidējais diennaktī piegādātā vai pildītā ūdens daudzums piegādes zonāa, b (m3) | Paraugu skaitsc, d, e gadā |
|---|---|---|
| 2.1. | ūdenim, kas nonāk dzeramā ūdens ūdensvadā un ko pilda cisternās vai piegādā pārtikas uzņēmumiem | ūdenim, kas nonāk dzeramā ūdens ūdensvadā un ko pilda cisternās vai piegādā pārtikas uzņēmumiem |
| 2.1.1. | līdz 100 | 1 |
| 2.1.2. | 101–1000 | 1 |
| 2.1.3. | 1001–10 000 | 1+ 1 no katriem 3300 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
| 2.1.4. | 10 001–100 000 | 3+ 1 no katriem 10 000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
| 2.1.5. | vairāk par 100 000 | 10+ 1 no katriem 25 000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
| 2.2. | pudelēs vai citos traukos pildītam dzeramajam ūdenim, kas paredzēts tirdzniecībai | 1 |
Piezīmes.a Piegādes zona ir ģeogrāfiski noteikts apgabals, kurā dzeramo ūdeni piegādā no viena vai vairākiem resursiem un kurā dzeramā ūdens kvalitāte tiek uzskatīta par līdzīgu.b Daudzumu aprēķina kā vidējos lielumus kalendāra gada laikā.c Ciktāl iespējams, paraugu skaits jāsadala vienādi attiecībā uz laiku un vietu.d Norādītais paraugu skaits gadā attiecas uz radona rādītāja kontroli.e Paraugus ņem regulāri, lai analīžu rezultāti raksturotu gada vidējās dzeramajam ūdenim noteiktās radioaktīvo vielu rādītāju vērtības.
| Nr.p. k. | Radionuklīda izcelsme | Radionuklīds1 | Atvasinātā koncentrācija |
|---|---|---|---|
| 3.2.2.1. | dabiska | U-2382 | 3,0 Bq/l |
| 3.2.2.2. | dabiska | U-2342 | 2,8 Bq/l |
| 3.2.2.3. | dabiska | Ra-226 | 0,5 Bq/l |
| 3.2.2.4. | dabiska | Ra-228 | 0,2 Bq/l |
| 3.2.2.5. | dabiska | Pb-210 | 0,2 Bq/l |
| 3.2.2.6. | dabiska | Po-210 | 0,1 Bq/l |
| 3.2.2.7. | mākslīga | C-14 | 240 Bq/l |
| 3.2.2.8. | mākslīga | Sr-90 | 4,9 Bq/l |
| 3.2.2.9. | mākslīga | Pu-239/Pu-240 | 0,6 Bq/l |
| 3.2.2.10. | mākslīga | Am-241 | 0,7 Bq/l |
| 3.2.2.11. | mākslīga | Co-60 | 40 Bq/l |
| 3.2.2.12. | mākslīga | Cs-134 | 7,2 Bq/l |
| 3.2.2.13. | mākslīga | Cs-137 | 11 Bq/l |
| 3.2.2.14. | mākslīga | I-131 | 6,2 Bq/l |
| Nr.p. k. | Rādītāji un radionuklīdi | Jutības robeža3, 4 | Piezīmes |
| --- | --- | --- | --- |
| 3.3.1. | tritijs | 10 Bq/l | Tritija noteikšanas robeža ir 10 % no tās rādītāja vērtības 100 Bq/l |
| 3.3.2. | radons | 10 Bq/l | Radona noteikšanas robeža ir 10 % no tās rādītāja vērtības 100 Bq/l |
| 3.3.3. | kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte | 0,04 Bq/l | Kopējās alfa starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās rādītāja vērtības 0,1 Bq/l |
| 3.3.4. | kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte | 0,4 Bq/l | Kopējās beta starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās rādītāja vērtības 1,0 Bq/l |
| 3.3.5. | U-238 | 0,02 Bq/l | |
| 3.3.6. | U-234 | 0,02 Bq/l | |
| 3.3.7. | Ra-226 | 0,04 Bq/l | |
| 3.3.8. | Ra-228 | 0,02 Bq/l | Jutības robežu attiecina tikai uz sākotnējo indikatīvās dozas (ID) kontroli jaunā ūdens avotā. Ja sākotnējā pārbaudē konstatē mazu ticamību tam, ka Ra-228 pārsniegs 20 % no atvasinātās koncentrācijas, jutības robežu var palielināt līdz 0,08 Bq/l regulāriemRa-228 radionuklīdu īpašajiem mērījumiem, līdz nepieciešama atkārtota pārbaude |
| 3.3.9. | Pb-210 | 0,02 Bq/l | |
| 3.3.10. | Po-210 | 0,01 Bq/l | |
| 3.3.11. | C-14 | 20 Bq/l | |
| 3.3.12. | Sr-90 | 0,4 Bq/l | |
| 3.3.13. | Pu-239/Pu-240 | 0,04 Bq/l | |
| 3.3.14. | Am-241 | 0,06 Bq/l | |
| 3.3.15. | Co-60 | 0,5 Bq/l | |
| 3.3.16. | Cs-134 | 0,5 Bq/l | |
| 3.3.17. | Cs-137 | 0,5 Bq/l | |
| 3.3.18. | I-131 | 0,5 Bq/l |
Piezīmes.1 Tabulā iekļautas visbiežāk sastopamo dabisko un mākslīgo radionuklīdu vērtības, kas aprēķinātas uz 0,1 mSv dozu, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri, kā arī izmantojot normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni. Citu radionuklīdu atvasināto koncentrāciju var aprēķināt tādā pašā veidā.2 Tabulā norādīta tikai urāna radioaktivitāte, bet ne tā ķīmiskais toksiskums.3 Jutības robežu aprēķina saskaņā ar standartu LVS ISO 11929:2017 "Raksturīgo robežu noteikšana (lēmuma sliekšņvērtība, noteikšanas robeža un ticamības intervāla ierobežojumi) jonizējošā starojuma mērījumiem. Pamatprincipi un pielietojums".4 Mērījumu nenoteiktību aprēķina un paziņo kā pilno standarta nenoteiktību vai kā paplašināto standarta nenoteiktību ar paplašināšanas koeficientu 1,96 saskaņā ar Metroloģijas vadlīniju apvienotās komitejas (JCGM – Joint Committee for Guides in Metrology) izstrādātajām vadlīnijām par mērījuma nenoteiktības izteikšanu.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
4. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. novembranoteikumiem Nr. 671
Dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes rādītāju noteikšanas metodes
| Nr.p. k. | Rādītājs | Metode |
|---|---|---|
| 1.1. | koliformas baktērijas un Escherichia coli (E. coli) | LVS EN ISO 9308-1 : 2014,LVS EN ISO 9308-2 : 2014"Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 1. daļa: Membrānfiltrācijas metode. 2. daļa: Visticamākā skaitļa metode" |
| 1.2. | enterokoki | LVS EN ISO 7899-2 : 2006"Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 2.daļa: Membrānfiltrācijas metode" |
| 1.3. | Pseudomonas aeruginosa | LVS EN ISO 16266 : 2008"Ūdens kvalitāte – Pseudomonas aeruginosa noteikšana un uzskaite ar membrānu filtrācijas metodi" |
| 1.4. | mikroorganismu koloniju skaits (KVV) 22 °C | LVS EN ISO 6222 : 1999"Ūdens kvalitāte – Kultivētu mikroorganismu uzskaite – Koloniju skaits, inokulējot barojošā agara barotnē" |
| 1.5. | mikroorganismu koloniju skaits (KVV) 36 °C | LVS EN ISO 6222 : 1999"Ūdens kvalitāte – Kultivētu mikroorganismu uzskaite – Koloniju skaits, inokulējot barojošā agara barotnē" |
| 1.6. | Clostridium perfringens (ieskaitot sporas) | LVS EN ISO 14189 : 2016"Ūdens Clostridium perfingens kvalitāte. baktēriju uzskaitīšana. Metode, lietojot membrānu filtrāciju (ISO 14189:2013)" |
| Nr.p. k. | Parametri | Mērījumu nenoteiktība2, 3,% no parametra vērtības (izņemot attiecībā uz pH) |
| --- | --- | --- |
| 2.1.1. | alumīnijs | 25 |
| 2.1.2. | amonijs | 40 |
| 2.1.3. | antimons | 40 |
| 2.1.4. | arsēns | 30 |
| 2.1.5. | benz(a)pirēns | 50 |
| 2.1.6. | benzols | 40 |
| 2.1.7. | bors | 25 |
| 2.1.8. | bromāti | 40 |
| 2.1.9. | kadmijs | 25 |
| 2.1.10. | hlorīdi | 15 |
| 2.1.11. | hroms | 30 |
| 2.1.12. | elektrovadītspēja | 20 |
| 2.1.13. | varš | 25 |
| 2.1.14. | cianīdi5 | 30 |
| 2.1.15. | 1,2-dihloretāns | 40 |
| 2.1.16. | fluorīdi | 20 |
| 2.1.17. | ūdeņraža jonu6 koncentrācija pH | 0,2 |
| 2.1.18. | dzelzs | 30 |
| 2.1.19. | svins | 25 |
| 2.1.20. | mangāns | 30 |
| 2.1.21. | dzīvsudrabs | 30 |
| 2.1.22. | niķelis | 25 |
| 2.1.23. | nitrāti | 15 |
| 2.1.24. | nitrīti | 20 |
| 2.1.25. | oksidējamība7 | 50 |
| 2.1.26. | pesticīdi8 | 30 |
| 2.1.27. | policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži9 | 50 |
| 2.1.28. | selēns | 40 |
| 2.1.29. | nātrijs | 15 |
| 2.1.30. | sulfāti | 15 |
| 2.1.31. | tetrahloretēns10 | 30 |
| 2.1.32. | trihloretēns10 | 40 |
| 2.1.33. | trihalometāni9 – kopā | 40 |
| 2.1.34. | kopējais organiskais ogleklis11 (TOC) | 30 |
| 2.1.35. | duļķainība12 | 30 |
| 2.1.36. | akrilamīds, epihlorhidrīns un vinilhlorīds – pārbauda pēc izstrādājuma specifikācijas | akrilamīds, epihlorhidrīns un vinilhlorīds – pārbauda pēc izstrādājuma specifikācijas |
| Nr.p. k. | Rādītājs | Rezultātu ticamība13, 14(%) |
| --- | --- | --- |
| 2.2.1. | alumīnijs | 10 |
| 2.2.2. | amonijs | 10 |
| 2.2.3. | antimons | 25 |
| 2.2.4. | arsēns | 10 |
| 2.2.5. | benzols | 25 |
| 2.2.6. | benzo(a)pirēns | 25 |
| 2.2.7. | bors | 10 |
| 2.2.8. | bromāti | 25 |
| 2.2.9. | cianīdi5 | 10 |
| 2.2.10. | 1,2-dihloretāns | 25 |
| 2.2.11. | dzelzs | 10 |
| 2.2.12. | dzīvsudrabs | 20 |
| 2.2.13. | elektrovadītspēja | 10 |
| 2.2.14. | fluorīdi | 10 |
| 2.2.15. | hlorīdi | 10 |
| 2.2.16. | hroms | 10 |
| 2.2.17. | kadmijs | 10 |
| 2.2.18. | mangāns | 10 |
| 2.2.19. | nātrijs | 10 |
| 2.2.20. | niķelis | 10 |
| 2.2.21. | nitrāti | 10 |
| 2.2.22. | nitrīti | 10 |
| 2.2.23. | oksidējamība7 | 25 |
| 2.2.24. | pesticīdi8 | 25 |
| 2.2.25. | policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži9 | 25 |
| 2.2.26. | selēns | 10 |
| 2.2.27. | sulfāti | 10 |
| 2.2.28. | svins | 10 |
| 2.2.29. | tetrahloretēns10 | 25 |
| 2.2.30. | trihalometāni9 – kopā | 25 |
| 2.2.31. | trihloretēns10 | 25 |
| 2.2.32. | ūdeņraža jonu koncentrācijai6 | 0,2 pH vienības |
| 2.2.33. | varš | 10 |
| 2.2.34. | duļķainība | 25 |
| 2.2.35. | akrilamīds, epihlorhidrīns un vinilhlorīds – pārbauda pēc izstrādājuma specifikācijas | akrilamīds, epihlorhidrīns un vinilhlorīds – pārbauda pēc izstrādājuma specifikācijas |
Piezīmes.1 Šā pielikuma 2. punktā noteiktajiem rādītājiem veiktspējas kritēriji ir tādi, lai lietotu analīzes metodes, ar kurām sasniedzama vismaz līdzvērtīga noteikšanas robeža, precizitāte un ticamība, kā norādīts šajā tabulā.2 Izmantoto analīzes metožu kvantitatīvās noteikšanas robeža (mazākā kvantitatīvi nosakāmā koncentrācija, kurai novērtēta mērījumu nenoteiktība) ir ≤ 30 % no parametram noteiktās normatīvās vērtības. Papildus tam nenoteiktība nav lielāka par šā pielikuma 2.1. apakšpunktā norādīto.Šā pielikuma 2.1. apakšpunktā noteiktajiem parametriem norādītie kritēriji ir tādi, ka ar lietoto analīzes metodi vismaz jāspēj izmērīt koncentrāciju, kas līdzvērtīga parametra vērtībai ar kvantitatīvās noteikšanas robežu un ir 30 % no attiecīgās parametra vērtības vai zemāka, un ar mērījumu nenoteiktību, kas norādīta šā pielikuma 2.1. apakšpunktā.3 Mērījumu nenoteiktība ir nenegatīvs parametrs, kas raksturo, cik izkliedētas ir lieluma vērtības, kuras uz izmantotās informācijas pamata piedēvē mērlielumam. Kritērijs "mērījumu nenoteiktība" (k = 2, kur k – statistikā izmantots skaitlisks lielums – pārklāšanās koeficients, kuru lieto kā reizinātāju nenoteiktības aprēķinam, lai mērījumu nenoteiktībai nodrošinātu vismaz 95 % ticamību) ir tabulā norādītais vai par to augstāks procents no parametra vērtības. Mērījumu nenoteiktību novērtē parametra vērtības līmenī, ja vien nav norādīts citādi.4 Ja mērījumu nenoteiktības vērtību nav iespējams sasniegt, ieteicams izvēlēties labāko pieejamo metodi (līdz 60 %).5 Ar šo metodi nosaka kopējo cianīdu visos tā veidos.6 Ticamības, precizitātes un mērījumu nenoteiktības vērtības izsaka pH vienībās.7 Etalonmetode: standarts LVS EN ISO 8467:2000 L.8 Atsevišķu pesticīdu veiktspējas kritēriji norādīti indikatīvi. Attiecībā uz dažiem pesticīdiem iespējams panākt 30 % augstu mērījumu nenoteiktības vērtību; attiecībā uz vairākiem pesticīdiem var atļaut augstākas vērtības – līdz 80 %.9 Kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām, kurām šo noteikumu 1. pielikuma 2. punktā norādīts skaitlis 25 % no parametra vērtības.10 Kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām, kurām šo noteikumu 1. pielikuma 2. punktā norādīts skaitlis 50 % no parametra vērtības.11 Mērījumu nenoteiktību kopējam organiskajam ogleklim (TOC) ieteicams aprēķināt koncentrāciju līmenī 3 mg/1. Izmanto standartu LVS EN 1484:2000 "Ūdens analīze. Norādījumi TOC un izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) noteikšanai".12 Mērījumu nenoteiktību saskaņā ar standartu LVS EN ISO 7027-1:2016 "Ūdens kvalitāte. Duļķainības noteikšana" ieteicams noteikt līmenī 1,0 NTU (nefelometriskās duļķainības vienības).13 Neatkarīgi no izmantotās analīzes jutības (metodes zemākā noteikšanas robeža), rezultātus norāda, izmantojot vismaz to pašu decimālo skaitļu daudzumu rādītāja lielumam, kā noteikts šo noteikumu 1. pielikuma 2. un 3. punktā.14 LVS ISO 5725-1:2006+TC1 "Mērīšanas metožu un rezultātu pareizība (rezultātu ticamība un precizitāte) – 1. daļa: Vispārīgie principi un definīcijas", LVS ISO 5725-2:2006 + TC1 "Mērīšanas metožu un rezultātu pareizība (ticamība un precizitāte) – 2. daļa: Pamatmetode mērīšanas standartmetodes atkārtojamības un reproducējamības noteikšanai", LVS ISO 5725-3:2006 + TC1 "Mērīšanas metožu pareizība (ticamība un konverģentums) – 3. daļa: Mērīšanas standartmetodes precizitātes starprādītāji", LVS ISO 5725-4:2006 "Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu ticamība un konverģentums) – 4. daļa: Vienmetodes standartmērījumu ticamības noteikšanas pamatmetodes", LVS ISO 5725-5:2006+AC "Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu ticamība un konverģentums) – 5. daļa: Alternatīvas metodes standarta mērīšanas metodēm precizitātes noteikšanai", LVS ISO 5725-6:2006 + TC1 "Mērīšanas metožu un rezultātu pareizība (ticamība un precizitāte) – 6. daļa: Pareizības vērtību lietošana praksē" – sistemātiskā kļūda, kuru izsaka kā atšķirību starp rādītāja patieso lielumu un pēc pietiekami liela analīžu atkārtojumu skaita iegūto vidējo lielumu.15 LVS ISO 5725-1:2006 + TC1 "Mērīšanas metožu un rezultātu pareizība (rezultātu ticamība un precizitāte) – 1. daļa: Vispārīgie principi un definīcijas", LVS ISO 5725-2:2006 + TC1 "Mērīšanas metožu un rezultātu pareizība (ticamība un precizitāte) – 2. daļa: Pamatmetode mērīšanas standartmetodes atkārtojamības un reproducējamības noteikšanai", LVS ISO 5725-3:2006 + TC1 "Mērīšanas metožu pareizība (ticamība un konverģentums) – 3. daļa: Mērīšanas standartmetodes precizitātes starprādītāji", LVS ISO 5725-4:2006 "Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu ticamība un konverģentums) – 4. daļa: Vienmetodes standartmērījumu ticamības noteikšanas pamatmetodes", LVS ISO 5725-5:2006+AC "Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu ticamība un konverģentums) – 5. daļa: Alternatīvas metodes standarta mērīšanas metodēm precizitātes noteikšanai", LVS ISO 5725-6:2006 + TC1 "Mērīšanas metožu un rezultātu pareizība (ticamība un precizitāte) – 6. daļa: Pareizības vērtību lietošana praksē" – nejauša kļūda, kuru izsaka kā standarta novirzi (grupas ietvaros vai starp grupām) no vidējā noteiktā rādītāja lieluma. Pieļaujamā precizitāte ir divkārša standartnovirze.16 Metodes zemākā noteikšanas robeža – trīskārša standartnovirze dabīgā ūdens paraugam ar zemāko attiecīgā rādītāja koncentrāciju, kura nosakāma ar izmantoto metodi, vai pieckārša standartnovirze kontrolparaugam.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)