LegalizeUzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi
97. Likuma 13. panta pirmā daļa ir piemērojama tikai tādu akciju atsavināšanai, kas saskaņā ar Komerclikumu vai tam pielīdzinātu normatīvo aktu ārvalstīs dod tiesības saņemt dividendes. Likuma 13. panta pirmā daļa nav attiecināma uz tādām parādu saistībām, kuras dod tiesības saņemt šajā likumā noteiktās dividendei pielīdzinātās izmaksas (piemēram, atvieglojums neattiecas uz veiktajiem ieguldījumiem personālsabiedrībā).
98. Likuma 13. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamās bāzes samazinājums par aprēķinātajām dividendēm ir attiecināms arī uz ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi, kas aprēķināta par dividendēm pielīdzinātajām izmaksām.
99. Likuma 14. panta izpratnē par atbalstu ir uzskatāms atbalsts saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu.
100. Piemērojot likuma 14. pantu, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi samazina tajā pārskata gadā, kurā pieņemts lēmums par līdzekļu piešķiršanu, neatkarīgi no grāmatvedības uzskaitē veiktā grāmatojuma un faktiskā maksājuma saņemšanas gada (atvieglojuma par saņemto valsts atbalstu lauksaimniecībai piemērošanas piemērs – šo noteikumu 5. pielikuma 6. punktā).
101. Nodokļa maksātājs nav tiesīgs piemērot likuma 14. pantā noteikto atvieglojumu par to saņemtā atbalsta daļu, kura nav izmantota atbilstoši lēmumam par tā piešķiršanu un jāatmaksā saskaņā ar atbalsta piešķīrēja lēmumu.
102. Likuma 15. panta normas tiek piemērotas, ja nodokļu dubultā uzlikšana netiek novērsta saskaņā ar likuma 6. pantu.
103. Likuma 15. panta pirmā daļa netiek piemērota nodoklim, kuru ārvalstīs samaksājusi nodokļa maksātāja pastāvīgā pārstāvniecība, ja tiek piemērota likuma 15. panta ceturtā daļa.
104. Piemērojot likuma 15. panta ceturto daļu, nodokļa dubultā uzlikšana attiecībā uz nodokļa maksātāja ārvalsts pastāvīgās pārstāvniecības ienākumu tiek novērsta, izslēdzot no nodokļa maksātāja ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļautajām dividendēm ienākumu, kuru taksācijas periodā tas saņēmis naudas vai citā formā no pastāvīgās pārstāvniecības ārvalstīs.
105. Piemērojot likuma 15. panta ceturto daļu, nodokļa maksātāja apliekamajā bāzē iekļaujamās dividendes nesamazina par ārvalsts pastāvīgās pārstāvniecības ienākumu, kas taksācijas periodā naudas vai citā formā ir izņemts no pastāvīgās pārstāvniecības, ja pastāvīgā pārstāvniecība ārvalstī (piemēram, Igaunijā) ir maksājusi nodokli tikai par izdevumiem, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, ja attiecīgās valsts uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas modelis ir pēc būtības līdzīgs Latvijā spēkā esošajam modelim.
106. Piemērojot likuma 15. pantu, nodokļa maksātājs, kurš uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanas brīdī nav iesniedzis attiecīgu dokumentu, kas apliecina nodokļa samaksu ārvalstī, minēto dokumentu var iesniegt vienlaikus ar pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarāciju.
107. Piemērojot likuma 16. panta pirmo daļu, par ienākuma izmaksas brīdi uzskata brīdi, kad nodokļa maksātāja grāmatvedībā tiek samazinātas kreditora – nerezidenta saistības, tas ir, kad tiek izmaksātas likuma 5. panta pirmajā, sestajā vai astotajā daļā minētās summas, vai arī brīdi, kad tiek izdarīts kreditora – nerezidenta saistību samazinājums, veicot nodokļa maksātāja un nerezidenta savstarpējo norēķinu ieskaitu nodokļa maksātāja grāmatvedības reģistros, vai notiek kreditora maiņa, vai tiek noslēgts pārjaunojuma līgums. Ja nerezidents ieguldījis nekustamo īpašumu pamatkapitālā, par ienākuma izmaksas brīdi uzskata brīdi, kad nerezidentam rodas īpašuma tiesības uz kapitāla daļām.
108. Piemērojot likuma 16. panta otro daļu, ienākumu izmaksātājs:
108.1. līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz dienestā uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem, kā arī samaksāto nodokli Latvijas Republikā (6. pielikums) un par ienākumiem, no kuriem ieturēts uzņēmumu ienākuma nodoklis izmaksas brīdī. Informāciju par ienākumiem, par kuriem nodoklis izmaksas brīdī jāietur, bet tas nav ieturēts atbilstoši nodokļu konvencijas prasībām, kā arī par pārējiem nerezidenta gūtajiem ienākumiem Latvijas Republikā, no kuriem nodoklis izmaksas brīdī nav jāietur, iekļauj pārskatā (6. pielikums) un iesniedz dienestā kopā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju. Pārskatā iekļauj informāciju arī par tiem darījumiem, kas veikti ieskaita veidā. Informāciju par nerezidenta gūto ienākumu, no kura nodoklis nav jāietur, pārskatā iekļauj, ja pārskata gadā nerezidenta attiecīgā veida ienākuma kopsumma pārsniedz 5000 euro. Pārskatā neietver informāciju par kredītiestāžu maksājumiem Eiropas Centrālajai bankai un Vienotajā noregulējuma fondā, kā arī informāciju par maksājumiem nerezidentiem, no kuriem nodoklis izmaksas brīdī nav jāietur, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ienākuma izmaksātājs šo informāciju sniedz dienestā, veicot automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem;
108.2. izsniedz nerezidentam apliecinājumu par tā gūtajiem ienākumiem un samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokli Latvijas Republikā (7. pielikums). Ja nepieciešams, apliecinājumu apstiprina dienests.
109. Piemērojot likuma 6. panta septīto daļu un 16. panta trešo daļu, Latvijā reģistrēts ieguldījumu fonds (tai skaitā citas valsts ieguldījumu fonds, kas reģistrējis pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā), kā arī alternatīvais ieguldījumu fonds (tai skaitā citas valsts alternatīvais ieguldījumu fonds, kas reģistrējis pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā) iesniedz dienestā šādu informāciju par ieguldītāju:
109.1. nosaukums;
109.2. nodokļa maksātāja reģistrācijas kods vai personas kods;
109.3. rezidences valsts;
109.4. adrese rezidences valstī (iela, numurs, pilsēta, apdzīvota vieta, pasta indekss);
109.5. ieguldītāja izmaksātā maksājuma veids:
109.5.1. procentu ienākumi;
109.5.2. dividendes;
109.5.3. ienākumi no nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas;
109.5.4. pārējie maksājumi, tai skaitā ieguldījumu fonda apliecību atpirkšana;
109.5.5. izmaksas datums;
109.5.6. maksājuma summa (euro).
110. Piemērojot likuma 17. panta trešo daļu, ja nodokļa maksātājs pārskata gada laikā beidz maksāt nodokli likvidācijas vai reorganizācijas dēļ, uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par attiecīgā pārskata gada (par kuru sagatavota ārkārtas (slēguma vai likvidācijas) bilance) pēdējo mēnesi kopā ar attiecīgā pārskata gada ārkārtas (slēguma vai likvidācijas) bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu iesniedz un aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli samaksā ne vēlāk kā līdz tā mēneša 20. datumam, kas seko mēnesim, kurā apstiprināta ārkārtas (slēguma vai likvidācijas).
111. Piemērojot likuma 17. panta devīto daļu, pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gads var nesakrist ar kalendāra gadu, ja tās pārskata gads atbilst galvenā uzņēmuma pārskata gada sākumam un beigām un tas nav garāks par 12 mēnešiem.
112. Piemērojot likuma 17. panta septiņpadsmito daļu, par darījuma brīdi ir uzskatāma diena, kurā tiek veikts maksājums par sniegtajiem vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, kā arī par nekustamā īpašuma vai kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanu. Pārskatu par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu nerezidentam (3. pielikums) iesniedz dienestā 12 mēnešu laikā, skaitot no maksājuma veikšanas dienas. Ja nerezidents atlīdzību saņem vairākos maksājumos, pārskatu par nodokļa aprēķinu nerezidentam (3. pielikums) iesniedz dienestā 12 mēnešu laikā, skaitot no pirmā maksājuma veikšanas dienas, bet par turpmākajiem maksājumiem nerezidents iesniedz labojumus minētajā pārskatā saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".
113. Piemērojot likuma 17. panta astoņpadsmito daļu, atbilstoši nerezidenta iesniegtajam pārskatam par nodokļa aprēķinu, kas veikts saskaņā ar likuma 5. panta ceturto daļu, aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksa tiek izskatīta un atmaksāta šādā kārtībā:
113.1. dienests pēc pārskata par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu nerezidentam (3. pielikums) saņemšanas pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:
113.1.1. iesniegtais pārskats par nodokļa aprēķinu ir noformēts atbilstoši šo noteikumu prasībām;
113.1.2. ir iesniegti šo noteikumu 36. punktā minētie dokumenti;
113.2. dienests pieņem lēmumu par nodokļa pārmaksas summas atmaksu vai par atteikumu atmaksāt nodokli. Minēto lēmumu pieņem mēneša laikā pēc pārskata par nodokļa aprēķinu (3. pielikums) saņemšanas vai minētā pārskata precizējuma saņemšanas, kas iesniegts turpmākajos periodos saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";
113.3. dienestam ir tiesības pagarināt šo noteikumu 113.2. apakšpunktā minēto termiņu, bet ne vairāk par 75 dienām, ja dienests mēneša laikā rakstiski (papīra vai elektroniskā formā) pieprasa precizētu vai papildu informāciju, kas iesniedzama 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas;
113.4. dienests 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas atmaksā pārmaksāto nodokļa summu nodokļa maksātāja norādītajā bankas kontā.
114. Piemērojot likuma 18. pantu, ja pēc reorganizācijas darbība tiek turpināta Latvijā, izmantojot reorganizācijas rezultātā nodotos aktīvus pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais objekts tiek iekļauts ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē tad, kad saskaņā ar vispārējām likuma normām rodas uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas pienākums.
115. Piemērojot likuma 18. pantu, iegūstošā sabiedrība ir tiesīga samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā apvienošanās rezultātā pievienojamai sabiedrībai saskaņā ar likuma 6. panta otro daļu būtu tiesības turpināt samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru par saņemtajām dividendēm.
116. Likuma 19. panta normas ir piemērojamas arī pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijā.
117. Piemērojot likuma pārejas noteikumu 3. punkta 2. apakšpunktu, neatkarīgi no pārskata gada sākuma un beigu datuma nodokļa maksātājs līdz 2018. gada 20. jūlijam iesniedz vienu deklarāciju par taksācijas periodiem no 2018. gada janvāra līdz jūnijam.
118. Ja nodokļa maksātāja pārskata gads nesakrīt ar kalendāra gadu, tad, sagatavojot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par pārskata gada, kas sākās 2017. gadā, atlikušajiem mēnešiem 2018. gadā, tas ir, par periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz pārskata gada pēdējam mēnesim, nosakot likuma 8. panta otrās daļas 7. punktā, kā arī 12. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā pieļaujamo ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliekamo summu, ņem vērā pārskata gada, kas sākās 2016. gadā, rādītājus, kurus dala ar pārskata gada, kas sākās 2016. gadā, mēnešu skaitu un reizina ar mēnešu skaitu par periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz pārskata perioda pēdējam mēnesim.
119. Ja nodokļa maksātāja pārskata gads beidzas pirms 2018. gada jūnija, tad, piemērojot šo noteikumu 117. un 118. punktu, nosakot likuma 8. panta otrās daļas 7. punktā, kā arī 12. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā pieļaujamo ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliekamo summu, ņem vērā pārskata gada, kas sākās 2016. gadā, rādītājus, kurus dala ar pārskata gada, kas sākās 2016. gadā, mēnešu skaitu un reizina ar 6 (tas ir, mēnešu skaitu par periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz jūnijam).
120. Piemērojot likuma pārejas noteikumu 5. punktu, ja avansa maksājums pārsniedz aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim, tad, sākot ar 2019. gada 21. janvāri, pārmaksāto uzņēmumu ienākuma nodokli var atmaksāt likuma 17. panta trīspadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā.
121. Nodokļa maksātājam ir tiesības nemaksāt vai atbilstoši dienesta izsniegtajai atļaujai maksāt samazinātus likuma pārejas noteikumu 5. punktā minētos avansa maksājumus, ja nodokļa maksātājs līdz 2018. gada 10. janvārim iesniedzis dienestā informāciju par avansa pārrēķinu un ja:
121.1. nodokļa maksātājs 2018. gada 1. janvārī ir uzsācis maksātnespējas procedūru vai likvidācijas procesu vai tā saimnieciskā darbība ir apturēta;
121.2. nodokļa maksātājs veic lauksaimniecisko darbību un 90 procentus perioda ienākumu gūst no pašražotās lauksaimnieciskās produkcijas un lauksaimniecisko pakalpojumu realizācijas;
121.3. nodokļa maksātājs ir tiesīgs piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi par veiktajām investīcijām brīvostā vai speciālajā ekonomiskajā zonā saskaņā ar likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās";
121.4. nodokļa maksātājs pārskata gadā, kas sākās 2016. gadā, ir guvis ienākumu viena darījuma rezultātā (piemēram, 2016. gadā tika atsavināts nekustamais īpašums) un ir tiesīgs samazināt aprēķinātos avansa maksājumus par 50 procentiem;
121.5. nodokļa maksātājam dienests 2017. gadā ir pieņēmis lēmumu par avansa maksājumu samazināšanu par 2018. gada pirmajiem mēnešiem saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 23. panta 1.1 daļu.
122. Likuma pārejas noteikumu 8. punktā noteiktais no dividendēm ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamās bāzes samazinājums ir attiecināms arī uz to ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi, kas aprēķināta par dividendēm pielīdzinātajām izmaksām.
123. Likuma pārejas noteikumu 13. punktu piemēro tiem zaudējumiem, kuri norādīti uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā (izņemot zaudējumus, kas radušies kapitālsabiedrībām, kurām piešķirts jaunuzņēmuma statuss) un kurus nebija tiesību attiecināt uz nodokļa maksātāja biedriem (piemēram, personālsabiedrību biedriem).
124. Likuma pārejas noteikumu 13. punktā noteiktais par dividendēm aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājums ir attiecināms arī uz aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par dividendēm pielīdzinātajām izmaksām (izņemot personālsabiedrības peļņas daļas izmaksu).
125. Likuma pārejas noteikumu 17. un 18. punkts ir piemērojams par uzkrājumiem, kuri norādīti bilancē uz 2017. gada 31. decembri un izveidoti atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka uzkrājumu veidošanu, un izveidoti noteiktu darbību veikšanai, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, līgumu vai prakses radītu pienākumu.
126. Nodokļa maksātājs, kurš saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 20. punktu ir tiesīgs turpināt piemērot likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 17.2 pantā noteikto neizmantoto atlaidi, nav tiesīgs piemērot likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi (tas ir, nav tiesīgs piemērot likuma pārejas noteikumu 23. punktā noteikto atlaidi).
127. Piemērojot likuma pārejas noteikumu 26. punktu, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj reprezentatīvā automobiļa izdevumos iekļauto nolietojuma summu vai vērtības samazinājuma summu, kas radusies tā pārvērtēšanas rezultātā, vai tā atlikušo vērtību, ja automašīna tiek izslēgta no grāmatvedības uzskaites.
128. Neatkarīgi no likuma pārejas noteikumu 36. punkta nodokļa maksātājs, kurš no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada jūnijam beidz maksāt nodokli likvidācijas vai reorganizācijas dēļ, uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju (brīvā formā) par attiecīgā pārskata gada pēdējo mēnesi kopā ar slēguma finanšu pārskatu iesniedz un aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli samaksā ne vēlāk kā līdz tā mēneša pēdējai dienai, kurā ir apstiprināts slēguma finanšu pārskats.
129. Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.
Ministru prezidents Māris Kučinskis Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
1. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. novembranoteikumiem Nr. 677
Likuma normu piemērošanas piemēri
1. Nodokļa bāzes noteikšana
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likme tiek noteikta 20 % apmērā no ar nodokli apliekamās bāzes, kura tiek dalīta ar koeficientu 0,8. Savukārt nodokļa bāze veidojas no nodokļa objektiem. Koeficientu 0,8 piemēro, lai no izmaksātā (neto) dividenžu apmēra aprēķinātu bruto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi.
Nodokļa maksātāja nesadalītā peļņa uz 2017. gada 31. decembri ir 300 euro, bet 2018. gadā ir gūta peļņa 2000 euro apmērā. Saskaņā ar dalībnieku lēmumu peļņa 400 euro apmērā tiek novirzīta dividendēm.
Peļņas daļa 300 euro apmērā, kura tiek sadalīta dividendēs, ir uzskatāma par peļņas daļu, kurai jau piemērots uzņēmumu ienākuma nodoklis līdz 2017. gada 31. decembrim, un tā nav iekļaujama ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē.
Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes elements ir 100 euro (neto), t. i., summa, kuru izmaksās kapitāla daļu turētājiem.
Tātad uzņēmumu ienākuma nodoklis ir 25 euro (100 euro : 0,8 x 20 %).
2. Pastāvīgās pārstāvniecības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo objektu izvērtēšana
Ārvalsts komercsabiedrība (nerezidents) "XCO" izmanto fizisku personu J. Bērziņu (Latvijas rezidentu) par "XCO" tirdzniecības aģentu Latvijā. J. Bērziņam ir piešķirtas pilnvaras slēgt līgumus "XCO" vārdā, un J. Bērziņš tās regulāri izmanto. Tātad "XCO" Latvijā ir pastāvīgā pārstāvniecība. No pastāvīgās pārstāvniecības darbības gadā peļņa ir 10 000 euro. Pastāvīgajai pārstāvniecībai neveidojas ar nodokli apliekamais objekts līdz brīdim, kad pastāvīgā pārstāvniecība sadala peļņu. Ja klienti, izmantojot J. Bērziņa kā "XCO" pārstāvja darbību, iegādājas preces un naudu pārskaita "XCO", kurš nav nodalījis atsevišķu grāmatvedības uzskaiti pastāvīgajai pārstāvniecībai (tai skaitā, piemēram, izveidojot pastāvīgajai pārstāvniecībai atsevišķu kontu Latvijā), vai ja J. Bērziņš no klienta saņemto naudu pārskaita "XCO", nevis pastāvīgajai pārstāvniecībai nodalītā kontā, tad pastāvīgās pārstāvniecības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē jāiekļauj visa ieņēmumu summa. Ja ir pamatoti un nodalītā grāmatvedībā uzskaitīti izdevumi, bet samaksu par precēm ir saņēmis "XCO", pastāvīgās pārstāvniecības apliekamajā bāzē iekļaujama dividendei pielīdzināmā izmaksa peļņas apmērā, t. i., 10 000 euro. Nodoklis maksājams taksācijas periodā, kurā veikts maksājums ("XCO" saņēmis ieņēmumus). Jāņem vērā, ka, iekļaujot pastāvīgās pārstāvniecības apliekamajā objektā nerezidenta "XCO" tieši gūto ienākumu, apliekamā objekta vērtību dala ar koeficientu 0,8. Pastāvīgā pārstāvniecība saglabā tiesības veikt apliekamā objekta korekciju saistībā ar izdevumiem, kas saistīti ar pastāvīgās pārstāvniecības darbību, vai vispārējiem administratīvās un operatīvās vadības izdevumiem 10 % apmērā no maksājumiem nerezidentam.
3. Likuma 5. panta pirmās daļas piemērošana
3.1. X valsts (kas nav zemu nodokļu vai beznodokļu valsts) rezidents kapitālsabiedrība "XCo", sniedz konsultācijas un vadības pakalpojumus Latvijā reģistrētai kapitālsabiedrībai "LCo". Konsultācijas tiek sniegtas X valstī, kur regulāri ierodas "LCo" pārstāvji. Attiecīgi "LCo" veic maksājumus "XCo" par sniegtajiem pakalpojumiem. Tā kā "XCo" darbība neveido Latvijā pastāvīgo pārstāvniecību, no maksājumiem par sniegtajiem pakalpojumiem "LCo" ir jāietur nodoklis, piemērojot 20 procentu likmi, saskaņā ar likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktu.
3.2. X valsts (kas nav zemu nodokļu vai beznodokļu valsts) rezidents kapitālsabiedrība "XCo" sniedz konsultācijas un citus pakalpojumus Latvijā reģistrētai kapitālsabiedrībai "LCo". Konsultācijas tiek sniegtas Latvijā, kur regulāri ierodas "XCo" pārstāvji. Attiecīgi "LCo" veic maksājumus "XCo" par sniegtajiem pakalpojumiem – gan konsultatīvajiem, gan, piemēram, tehniskajiem pakalpojumiem. "XCo" klātbūtne Latvijā atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14. panta astotās daļas 3. punkta nosacījumiem, kurā noteikts, ka tad, ja nerezidents sniedz pakalpojumus, to skaitā konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot savus darbiniekus vai piesaistīto personālu, uzskata, ka nerezidentam "XCo" ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā. Šajā gadījumā pastāvīgās pārstāvniecības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi nosaka saskaņā ar likuma normām, kas regulē ar nodokli apliekamo bāzi. Ja nerezidents nav reģistrējis pastāvīgo pārstāvniecību, kura bija jāreģistrē, tad nodoklis nerezidentam jāmaksā no visa ienākuma, kas būtu attiecināms uz nereģistrēto pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā, ņemot vērā ieturēto nodokli atbilstoši likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktam.
4. Ar konsultatīvajiem pakalpojumiem tieši saistīto izdevumu attiecināšana
Komercsabiedrība "A" (nerezidents), nosūtot darbinieku uz Latviju, sniedz konsultatīvos pakalpojumus komercsabiedrībai "B" (Latvijas rezidents), nosūtot darbinieku uz Latviju. Komercsabiedrības "A" tieši ar pakalpojumu saistītajos izdevumos iekļauj konsultāciju sniegušās personas darba algas daļu, kas attiecas uz sniegto vadības un konsultatīvo pakalpojumu Latvijā, komandējuma dienas naudu, kas aprēķināta saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajos aktos noteiktajām normām, kā arī ceļa izdevumus no komercsabiedrības "A" rezidences valsts uz Latviju un atpakaļ un viesnīcas izdevumus. Visas minētās izmaksas jāpamato ar attaisnojuma dokumentiem.
Izdevumos, kuri uzskatāmi par tieši saistītiem ar ieņēmumiem no konsultatīvo pakalpojumu sniegšanas, iekļauj tikai to darbinieka darba algas daļu, no kuras ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normām, vai to darba algas daļu, no kuras iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav ieturēts, ja darbinieks ir tādas valsts rezidents, ar kuru noslēgta un stājusies spēkā nodokļu konvencija. Izdevumus, kurus apmaksājis pakalpojuma saņēmējs, kā arī administrācijas izdevumus un citus izdevumus, kas nodrošina komercsabiedrības patstāvīgu darbību, nevar attiecināt uz izdevumiem, kuri uzskatāmi par tieši saistītiem ar ieņēmumiem no konsultatīvo pakalpojumu sniegšanas.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
2. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. novembranoteikumiem Nr. 677
Preču (produkcijas, pakalpojumu) tirgus cenas vai darījuma tirgus vērtības noteikšanas piemēri
| Kapitālsabiedrības | SIA"A" | SIA"X" | SIA"Y" | A/S"Z" |
|---|---|---|---|---|
| Pārdotās produkcijas tiešās un netiešās izmaksas, euro | 1000 | 900 | 800 | 1200 |
| Bruto peļņa, euro | 50 | 72 | 72 | 120 |
| Izmaksu uzcenojums (bruto peļņa : pārdotās produkcijas tiešās un netiešās izmaksas x 100) | 5 % | 8 % | 9 % | 10 % |
| Pārdevējs | SIA"A" | SIA"X" | SIA"Y" | A/S"Z" |
| --- | --- | --- | --- | --- |
| Neto apgrozījums, euro | 1050 | 972 | 872 | 1320 |
| Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas, euro | 1000 | 900 | 800 | 1200 |
| Bruto peļņa, euro | 50 | 72 | 72 | 120 |
| Pārdošanas izmaksas, euro | 10 | 9 | 8 | 13 |
| Administrācijas izmaksas, euro | 7 | 11 | 11 | 14 |
| Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi, euro | 2 | |||
| Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, euro | 1 | |||
| Procentu maksājumi, euro | 3 | 2 | 1 | 3 |
| Produkta pārdošanas rezultāts – peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem (neņemot vērā pārējās saimnieciskās darbības rezultātu), euro | 30 | 50 | 52 | 90 |
| Pārdodamā produkta kopējās izmaksas (operatīvās darbības izmaksas), euro | 1020 | 922 | 820 | 1230 |
| Tīrās peļņas uzcenojums (peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem : kopējās izmaksas x 100) | 2,9 % | 5,4 % | 6,3 % | 7,3 % |
| A | A | B | B | |
| --- | --- | --- | --- | --- |
| Ieņēmumi | 50 | 100 | ||
| Mīnus: | ||||
| iegādes izmaksas | (10) | (50) | ||
| ražošanas izmaksas | (15) | (20) | ||
| Bruto peļņa | 25 | 30 | ||
| Mīnus: | ||||
| izpēte un attīstība | 15 | 10 | ||
| operatīvās izmaksas | 10 | (25) | 10 | (20) |
| Neto peļņa | 0 | 10 | ||
| A | A | B | B | |
| --- | --- | --- | --- | --- |
| Ieņēmumi | 55,4 | 100 | ||
| Mīnus: | ||||
| iegādes izmaksas | (10) | (55,4) | ||
| ražošanas izmaksas | (15) | (20) | ||
| Bruto peļņa | 30,4 | 24,6 | ||
| Mīnus: | ||||
| izpēte un attīstība | 15 | 10 | ||
| operatīvās izmaksas | 10 | (25) | 10 | (20) |
| Neto peļņa | 5,4 | 4,6 |
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
3. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. novembranoteikumiem Nr. 677
| Maksājuma saņēmēja nosaukums | Maksājuma saņēmēja nosaukums | ||
|---|---|---|---|
| Juridiskā adrese | |||
| Reģistrācijas apliecības numurs un izdošanas datums | Reģistrācijas apliecības numurs un izdošanas datums | Reģistrācijas apliecības numurs un izdošanas datums |
I. Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķins ienākumam, kas gūts no nekustamā īpašuma atsavināšanas1. tabulaNekustamā īpašumakadastra numurs vai apzīmējumsIeņēmumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas vai no līdzdalības atsavināšanasAtlikusī nekustamā īpašuma vērtība finanšu grāmatvedībā vai līdzdalības daļas iegādes vērtībaCiti ar nekustamā īpašuma vai līdzdalības* atsavināšanu tieši saistītie izdevumiAr nodokli apliekamais objektsAprēķinātais nodoklis, piemērojot20 % likmiAprēķinātais nodoklis, piemērojot3 % likmiSamaksātais nodoklis saskaņā ar likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktuPārmaksa(2. – 3. – 4. aile)(5. aile x 0,20)(2. aile x 0,03)(8. – 6. aile)123456789 Piezīmes.1. * Ja kapitāla daļas, akcijas vai cita veida līdzdalība tiek atsavināta saskaņā ar likuma 5. panta otro daļu, norāda datus, kas ļauj identificēt minēto līdzdalību.2. ** Kapitāla daļas, akcijas vai cita veida līdzdalība.II. Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķins ienākumam, kas gūts no vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem2. tabulaGūtie ieņēmumiTieši saistītie izdevumiAr nodokli apliekamais objektsAprēķinātais nodoklis, piemērojot 20 % likmiAprēķinātais nodoklis, piemērojot 20 % likmiSamaksātais nodoklis saskaņā ar likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktuPārmaksa(1. – 2. aile)(3. aile x 0,2)(1. aile x 0,2)(4. – 6. aile)1234567 III. Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķins ienākumam, kas gūts no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas3. tabulaNekustamā īpašumakadastra numurs vai apzīmējumsIeņēmumi no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanasAr ienākuma gūšanu tieši saistītie izdevumiAr nodokli apliekamais objektsAprēķinātais nodoklisSamaksātais nodoklis saskaņā ar likuma 5. panta pirmās daļas 4. punktuPārmaksapiemērojot20 % likmipiemērojot5 % likmi(2. – 3. aile)(4. aile x 0,20)(2. aile x 0,05)(5. – 7. aile)12345678 Lūdzu pārskaitīt pārmaksas summu uz šādu kontu _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _Bankas SWIFT/BIT kods ________
| Nodokļa maksātājs – nerezidents (pilnvarotā persona) | ||
|---|---|---|
| (paraksts) |
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
4. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. novembranoteikumiem Nr. 677
Iesniegums–pieprasījums par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5. panta sestās daļas nepiemērošanu
I. Nodokļa maksātājsNosaukumsNodokļa maksātāja reģistrācijas kods Iela, numursPilsēta, apdzīvota vietaPasta indekss II. Maksājuma veids un saņēmējsMaksājuma veidsMaksājuma saņēmējs(nosaukums, vārds, uzvārds, adrese, reģistrācijas numurs, konta numurs kredītiestādē)Piemērojamās cenas(euro)Ar nodokļa maksātāju saistītās personas vai uzņēmumi III. Pamatojums (apstākļi, kas noteikuši nepieciešamību veikt maksājumu (darījumu)) IV. Nodokļa maksātāja apliecinājumsApliecinu, ka maksājuma (darījuma) mērķis nav nodokļa maksātāja apliekamā ienākuma samazināšana vai nodokļa nemaksāšana Latvijas Republikā.Apliecinu, ka nodokļa maksātājs vai ar to saistītās personas vai uzņēmumi nav tieši vai netieši līdzdalībnieki personā – maksājuma saņēmējā.V. Cita informācija
| Apstiprinu, ka iesniegumā–pieprasījumā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza. (atbildīgās amatpersonas vārds, uzvārds, paraksts) (datums) | VID apstiprinājums.Iesniegums–pieprasījums saņemts. (nodokļu inspektora vārds, uzvārds, paraksts) (datums) | |
|---|---|---|
| (atbildīgās amatpersonas vārds, uzvārds, paraksts) | ||
| (datums) | ||
| (nodokļu inspektora vārds, uzvārds, paraksts) | ||
| (datums) |
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
5. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. novembranoteikumiem Nr. 677
Likuma normu piemērošanas piemēri
| 1. janvāris | ½ x 2200 = | 1100 euro |
|---|---|---|
| 31. janvāris | 2200 euro | |
| 28. februāris | ½ x 2200 = | 1100 euro |
| 31. marts | 0 euro | |
| 30. aprīlis | 0 euro | |
| 31. maijs | 0 euro | |
| 30. jūnijs | 0 euro | |
| 31. jūlijs | 0 euro | |
| 1. augusts | ½ x 5000 = | 2500 euro |
| 31. augusts | 5000 euro | |
| 30. septembris | 5000 euro | |
| 31. oktobris | 5000 euro | |
| 30. novembris | 5000 euro | |
| 31. decembris | ½ x 5000 = | 2500 euro |
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
6. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. novembranoteikumiem Nr. 677
| par 20__. gada | |||
|---|---|---|---|
| (mēnesis) | |||
| Izmaksātāja nosaukums | Nodokļa maksātāja reģistrācijas kods | Nodokļa maksātāja reģistrācijas kods | Nodokļa maksātāja reģistrācijas kods |
| --- | --- | --- | --- |
| --- | --- | --- | --- |
| Nr.p. k. | Nerezidenta – ienākuma saņēmēja nosaukums | Reģistrācijas apliecības numurs | Ienākuma saņēmēja veids (kods)* |
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| Amats | Vārds, uzvārds | Paraksts | Datums |
| --- | --- | --- | --- |
| * Ienākuma saņēmēja veida kods:01 – fiziska persona02 – kapitālsabiedrība03 – personālsabiedrība04 – biznesa struktūra, kas nav komercsabiedrība vai personālsabiedrība | 05 – valdība vai starptautiska institūcija06 – cits07 – nezināms | ** Ienākuma veida kods:6 – ienākums no nekustamā īpašuma izmantošanas7 – komercdarbības ienākums (tai skaitā atlīdzība par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem)10 – dividendes | 11 – procenti12 – ienākums no intelektuālā īpašuma vai ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas13 – ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas21 – citi ienākumi |
| --- | --- | --- | --- |
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
7. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. novembranoteikumiem Nr. 677
APLIECINĀJUMSpar gūtajiem ienākumiem un samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokliLatvijas RepublikāCERTIFICATEon income received and income tax paid in the Republic of Latvia
| Saņēmēja nosaukumsName of recipient | Reģistrācijas apliecības numurs, izdošanas datumsRegistration certificate number, date of issue |
|---|---|
| ValstsCountry | Pilsēta, apdzīvota vietaCity or populated area |
| --- | --- |
| NosaukumsName | Nodokļa maksātāja reģistrācijas kodsTaxpayer’s registration code |
| --- | --- |
| --- | --- |
| ValstsCountry | Pilsēta, apdzīvota vietaCity, populated area |
| Ienākuma veidsType of income | Maksājuma datumsDate of payment |
| --- | --- |
| Z. v.Official seal | |
| --- | --- |
| Z. v.Official seal | |
| AmatsPosition | Vārds, uzvārdsName, surname |
| --- | --- |
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)