Zaudējis spēku - Ieteikumi kredītiestādēm klientu izpētei pirms darījuma attiecību uzsākšanas un darījuma attiecību laikā

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumi Nr. 210Rīgā 2017. gada 20. decembrī(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomessēdes protokols Nr. 55 5. p.)

Saturs

1. Vispārīgie jautājumi

2. Klienta izpēte

2.1. Klienta identifikācija

2.1.1. Klienta identifikācija, klientam personiski piedaloties identifikācijas procedūrā (klātienes identifikācija)

2.1.2. Klienta identifikācija, klientam personiski nepiedaloties identifikācijas procedūrā (neklātienes identifikācija)

2.1.3. Personu apliecinošo dokumentu kopiju izgatavošana

2.1.4. Tiesības atzīt un pieņemt klienta izpētes rezultātus

2.2. Informācijas iegūšana par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību

2.3. Klienta saimnieciskā vai personiskā darbība

2.4. Informācija par klienta darījumu partneriem

2.5. Informācija par darījumu apmēru

2.6. Klienta patiesais labuma guvējs

2.7. Līdzekļu un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsme

2.8. Politiski nozīmīgas personas statusa noskaidrošana

2.9. Savstarpēji saistītu klientu grupas noteikšana

3. Pasākumi, kas veicami klienta padziļinātās izpētes ietvaros papildus klienta izpētes pasākumiem

4. Lēmuma pieņemšana par darījuma attiecību uzsākšanu

5. Klienta darījumu sākotnējā uzraudzība

1. Vispārīgie jautājumi

1. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā – Komisija) ir izstrādājusi ieteikumus kredītiestādēm un dalībvalstu un trešo valstu kredītiestāžu filiālēm (tālāk tekstā – kredītiestāde) klientu izpētei pirms darījuma attiecību uzsākšanas un darījuma attiecību laikā (tālāk tekstā – ieteikumi), lai sekmētu vienotu kredītiestāžu izpratni par īstenojamajiem pasākumiem klientu izpētē, pēc iespējas novēršot kredītiestāžu iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā (tālāk tekstā – NILLTF), kā arī šādu darbību mēģinājumā.

2. Ņemot vērā Komisijas kredītiestāžu pārbaudēs konstatētos trūkumus, kas saistīti ar klienta izpētes ietvaros veicamajiem pasākumiem, uzsākot darījuma attiecības un darījuma attiecību laikā, Komisija izdod ieteikumus, lai:

2.1. skaidrotu normatīvajos aktos noteiktos pasākumus, kas veicami klientu izpētes ietvaros visiem klientiem pirms darījuma attiecību uzsākšanas;

2.2. skaidrotu normatīvajos aktos noteiktos pasākumus, kas veicami klientu izpētes ietvaros klientiem, kas pakļauti padziļinātajai izpētei, darījuma attiecību laikā;

2.3. sniegtu ieteikumus, pamatojoties uz labāko praksi NILLTF novēršanas jomā.

3. Ieteikumos minētie klientu izpētes pasākumi ir piemērojami, pamatojoties uz riska izvērtējumu, – jo augstāks klientam piemītošais NILLTF risks, jo detalizētāka izpēte par klientu veicama.

4. Ieteikumi sagatavoti, apkopojot kredītiestāžu uzraudzības procesā Komisijas konstatētās nepilnības un labās prakses piemērus klientu izpētē un uzraudzībā, kā arī ārvalstu organizāciju ieteikumus, vadlīnijas un labāko praksi (piemēram, Bāzeles Banku uzraudzības komitejas ieteikumus), vienlaikus ņemot vērā Latvijas Republikas normatīvo aktu, piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (tālāk tekstā – NILLTFN) likuma prasības un starptautisko finanšu institūciju darbības standartus.

2. Klienta izpēte

5. Atbilstoši NILLTFN likumam klienta izpēte ir uz risku novērtējumu balstīts darbību kopums, kura ietvaros:

5.1. identificē klientu un pārbauda iegūtos identifikācijas datus;

5.2. noskaidro patieso labuma guvēju un, pamatojoties uz risku novērtējumu, pārliecinās, ka attiecīgā fiziskā persona ir klienta patiesais labuma guvējs. Juridiskajam veidojumam un juridiskajai personai likuma subjekts noskaidro arī attiecīgās personas dalībnieku struktūru un veidu, kādā izpaužas patiesā labuma guvēja kontrole pār šo juridisko veidojumu vai juridisko personu;

5.3. iegūst informāciju par darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķi un paredzamo būtību;

5.4. pēc darījuma attiecību sākšanas veic to uzraudzību, tostarp pārbaudes, kas apstiprina, ka darījuma attiecību laikā slēgtie darījumi tiek veikti saskaņā ar likuma subjekta rīcībā esošo informāciju par klientu, tā saimniecisko darbību, risku profilu un līdzekļu izcelsmi;

5.5. nodrošina klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un informācijas uzglabāšanu, regulāru izvērtēšanu un aktualizēšanu atbilstoši piemītošajiem riskiem, bet ne retāk kā reizi piecos gados.

6. Nosakot klienta izpētes apjomu un pasākumus, kredītiestāde izvērtē un ņem vērā klientam piemītošo NILLTF risku. Dažādiem klientiem izpētes rezultātā iegūstamās informācijas apjoms var būt atšķirīgs, un kredītiestādei jāspēj pierādīt, ka klienta izpētes apjoms atbilst klientam piemītošajam NILLTF riskam.

7. NILLTFN likums uzliek pienākumu, pamatojoties uz NILLTF risku novērtējumu, sākot darījuma attiecības, iegūt un dokumentēt informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību, tajā skaitā par to, kādus pakalpojumus klients plāno izmantot, kāds ir plānotais darījumu skaits un apjoms, kāda ir klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, kuras ietvaros klients izmantos kredītiestādes pakalpojumus, un, ja nepieciešams, kāda ir klienta līdzekļu izcelsme un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsme.

8. NILLTFN likuma prasības paredz, ka, nosakot klienta izpētes apjomu un kārtību, likuma subjekts ņem vērā NILLTF riskus, ko rada klienta rezidences (reģistrācijas) valsts, klienta juridiskā forma, darbības veids, izmantotie pakalpojumi un veiktie darījumi. Klienta sākotnējā izpēte veicama tā, lai noskaidrotu klientam piemītošo NILLTF risku un NILLTF risku paaugstinošos faktorus, tajā skaitā Komisijas 23.12.2015. noteikumos Nr. 234 "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm" (tālāk tekstā – Padziļinātās izpētes noteikumi) noteiktos faktorus.

9. Kredītiestāde klienta izpētes laikā iegūst informāciju un dokumentē secinājumus tādā apjomā, lai uzraudzības iestāde, veicot pārbaudi kredītiestādē, varētu gūt pārliecību, ka kredītiestāde atbilstoši NILLTF riskam pārzina sava klienta saimniecisko vai personisko darbību un ir veikusi atbilstošus NILLTF riskus mazinošos pasākumus, lai nodrošinātu NILLTFN likuma mērķa – novērst kredītiestādes iesaisti NILLTF – sasniegšanu.

10. Ja jau sākotnēji kredītiestāde ir ieguvusi izpratni par klienta darbību (tajā skaitā saņēmusi atbildes arī uz jautājumu par iemesliem, kāpēc klients vēlas nodibināt darījuma attiecības ar kredītiestādi Latvijā), kredītiestādei vēlāk ar lielāku paļāvību ir iespējams veikt klienta darījumu uzraudzību, salīdzinot to ar sākotnēji iegūto informāciju.

2.1. Klienta identifikācija

11. Klienta identifikācijas mērķis ir nodrošināt, ka kredītiestāde ir pārliecināta, ka tā zina personu, ar kuru nodibina darījuma attiecības. Kredītiestāde politikās un procedūrās nosaka, kāda veida identifikācijas procedūras ir pieļaujamas, vai tās ir vienādas visiem klientiem, vai atšķiras starp klientu segmentiem vai tipiem, piemēram, rezidentiem un nerezidentiem. Politikās un procedūrās kredītiestāde nosaka katram identifikācijas procedūras veidam uz riska izvērtējumu balstītus un atbilstošus NILLTF risku mazinošos pasākumus (piemēram, ja klients tiek identificēts, tam personiski nepiedaloties identifikācijas procedūrā, kredītiestāde šim identifikācijas veidam paredz atbilstošus piemērojamos NILLTF risku mazinošos pasākumus).

12. Atbilstoši NILLTFN likuma prasībām pirms darījuma attiecību sākšanas un pirms gadījuma rakstura darījuma veikšanas, kas norādīti NILLTFN likuma 11. panta pirmās daļas 2. apakšpunktā, kredītiestādei ir pienākums identificēt klientu. NILLTFN likums aizliedz kredītiestādei atvērt un uzturēt anonīmus kontus vai kontus ar fiktīviem (personu apliecinošiem dokumentiem neatbilstošiem) vārdiem, tomēr gadījumos, kad NILLTF risks ir zems un saskaņā ar NILLTFN likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav jāveic, tad, lai nepārtrauktu darījuma normālu norisi, ir pieļaujams, ka klienta identifikācijas pārbaude tiek veikta darījuma attiecību sākšanas brīdī, tiklīdz tas ir iespējams pēc sākotnējās saziņas ar klientu, bet pirms pirmā darījuma veikšanas.

2.1.1. Klienta identifikācija, klientam personiski piedaloties identifikācijas procedūrā (klātienes identifikācija)

13. Par klātienes identifikāciju ir uzskatāma identifikācijas procedūra, ko veic kredītiestādes darbinieks vai pilnvarotā persona (piemēram, aģents, ar kuru kredītiestāde noslēgusi līgumu par klientu identificēšanu kredītiestādes interesēs), klientam personiski (fiziski) piedaloties identifikācijā.

Fizisko personu identifikācija

Prasības, kas attiecas uz visām fiziskajām personām

14. Identificējot fizisko personu, kredītiestādei jāsalīdzina klienta vizuālā līdzība ar uzrādītajā personu apliecinošajā dokumentā ietverto fotoattēlu. Ja rodas šaubas un kredītiestāde nevar pārliecināties, ka klients, kas uzrāda personu apliecinošu dokumentu, ir dokumenta fotoattēlā redzamā persona, tā sadarbību ar šādu klientu nesāk un lemj par ziņošanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (tālāk tekstā – Kontroles dienests).

15. Kredītiestāde klienta personu apliecinošo dokumentu pārbauda publiski pieejamos reģistros (salīdzina un pārbauda klienta iesniegtā dokumenta numuru, pārliecinās, vai dokuments nav zagts, nozaudēts, gājis bojā, anulēts un vai to neizmanto trešā persona u.tml.). Latvijas Republikas izdots personu apliecinošs dokuments jāpārbauda Nederīgo dokumentu reģistrā (https://www.latvija.lv/epakalpojumi/ep22). Attiecībā uz klientu, kuram ir ārvalsts izdots personu apliecinošs dokuments, var izmantot konkrētās valsts datu bāzes, ja tādas ir, bet ieteicams pārbaudīt vismaz izdotā dokumenta mašīnlasāmās zonas numuru (piemēram, izmantojot komerciālās datu bāzes). Pārbaudot klienta uzrādītā personu apliecinošā dokumenta īstumu, kredītiestāde var izmantot publiski pieejamu informāciju (piemēram, http://www.consilium.europa.eu/prado/LV/prado-start-page.html) vai komerciālās datu bāzes, kas piedāvā informāciju par personu apliecinošu dokumentu veidiem dažādās valstīs.

16. Identificējot klientu, kredītiestādei jāpievērš uzmanība identifikācijas dokumentu juridiskajam spēkam. Kredītiestādei jāpārliecinās, ka personu apliecinošs dokuments ir derīgs, tā derīguma termiņš nav beidzies, tas nav bojāts un nesatur viltojuma pazīmes.

Prasības, kas attiecas uz fizisku personu – rezidentu

17. Fizisko personu rezidentu identificē, pārbaudot tā identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, kas ietver informāciju par klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu. Informācija par Latvijas Republikas izdoto personu apliecinošiem dokumentu paraugiem ir pieejama Ministru kabineta 21.02.2012. noteikumos Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi".

18. Personu apliecinošie dokumenti atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likumam ir pase un personas apliecība. Atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likumam ir šādas pases:

18.1. Latvijas pilsoņa pase;

18.2. Latvijas nepilsoņa pase;

18.3. diplomātiskā pase;

18.4. dienesta pase;

18.5. bezvalstnieka ceļošanas dokuments;

18.6. bēgļa ceļošanas dokuments;

18.7. ceļošanas dokuments personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts alternatīvais statuss.

19. Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likumu pastāv šādas personas apliecības:

19.1. Latvijas pilsoņa personas apliecība;

19.2. Latvijas nepilsoņa personas apliecība;

19.3. citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa personas apliecība;

19.4. trešās valsts pilsoņa personas apliecība;

19.5. Latvijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, konsulārās iestādes darbinieka vai šāda darbinieka ģimenes locekļa personas apliecība.

Prasības, kas attiecas uz fizisku personu – nerezidentu

20. Saskaņā ar NILLTFN likuma prasībām fizisko personu nerezidentu identificē, pārbaudot tā identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, kas ietver informāciju par klienta vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, personas fotoattēlu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi.

21. Atbilstoši NILLTFN likumā noteiktajam nerezidentu, kurš pats ieradies pie likuma subjekta Latvijas Republikā, identifikācijai izmanto tikai ieceļošanai Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu. Ārzemnieku ceļošanas dokumentus atzīst par derīgiem ieceļošanai Latvijas Republikā atbilstoši Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumu Nr. 215 "Ārzemnieku ceļošanas dokumentu atzīšanas kārtība" prasībām. Klienta identifikācijas procesā var tikt izmantots dokuments, kas atzīts par derīgu ieceļošanai Latvijas Republikā un ietver klienta vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, personas fotoattēlu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi.

22. Gadījumos, kad personai ir tiesības ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā tikai ar ceļošanai derīgu personu apliecinošu dokumentu (plašāka informācija pieejama Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājaslapas sadaļā "Konsulārā informācija" http://www.mfa.gov.lv/konsulara-informacija), kredītiestāde izgatavo personu apliecinoša dokumenta kopiju. Gadījumos, kad personai ir tiesības ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā ar ceļošanai derīgu personu apliecinošu dokumentu un derīgu vīzu vai Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju, kredītiestāde izgatavo ne tikai personu apliecinoša dokumenta, bet arī vīzas vai uzturēšanās atļaujas kopiju, jo tā apliecina klienta tiesības ieceļot valstī.

23. Var būt gadījumi, kad trešās valsts pilsoņa personas apliecība ir Latvijas Republikas izdota uzturēšanās atļauja (termiņuzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja), ko izsniedz saskaņā ar personu pārvietošanos regulējošiem tiesību aktiem. Līdz ar to gadījumos, kad klients ir saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā personas apliecības formātā, tā identifikāciju var veikt, pamatojoties arī uz uzturēšanās atļauju.

Juridisko personu identifikācija

24. Juridisko personu atbilstoši NILLTFN likumā noteiktajām prasībām identificē, lūdzot:

24.1. uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiskās personas dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju;

24.2. sniegt ziņas par juridisko adresi (un faktiskās darbības vietu, ja tā atšķiras no juridiskās adreses);

24.3. uzrādīt juridiskās personas dibināšanas dokumentu (dibināšanas līgumu, statūtus) un identificējot personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt juridisko personu attiecībās ar kredītiestādi, tajā skaitā noskaidrojot to personu vārdus un uzvārdus, kuras ieņem amatu juridiskās personas pārvaldes institūcijā, un iegūstot dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina to tiesības pārstāvēt juridisko personu (piemēram, pilnvaru, kredītiestādei izvērtējot tās saturu un pārliecinoties, ka pilnvarojums ietver tiesības atvērt kontu kredītiestādē), kā arī veicot šo personu identitātes pārbaudi. Pilnvaroto personu identificē atbilstoši fiziskās personas identifikācijas prasībām.

25. Gadījumos, kad klients ir juridiska persona un darbojas ilgāku laiku (vismaz vienu gadu), papildus nepieciešams iegūt arī dokumentus, kas apliecina klienta identifikācijas rezultātā iegūto datu aktualitāti un kas ir izgatavoti ne agrāk kā gadu pirms darījuma attiecību sākšanas (piemēram, pieprasot klientam iesniegt reģistra izziņu, kas izsniegta ne agrāk kā pirms gada, par tā statusu vai cita veida izziņu, kas ietver informāciju par klienta statusu (aktīvs vai likvidēts uzņēmums) un struktūru (piemēram, Incumbency Certificate, Certificate of Good Standing)).

26. Ja klienta, kas ir juridiska persona, direktors ir juridiska persona, tad kredītiestādei ir jāpievērš uzmanība un jāizvērtē arī šīs juridiskās personas statuss (aktīvs vai likvidēts uzņēmums). Lai par to pārliecinātos, kredītiestāde pieprasa klientam iesniegt juridiskās personas, kas ir klienta direktors, pārstāvja paraksta tiesības apliecinošu dokumentu un uzņēmuma, kas ir klienta direktors, statusu apliecinošu dokumentu, kas nav vecāks par gadu (piemēram, Incumbency Certificate, Certificate of Good Standing reģistra izziņa).

27. Atbilstoši NILLTFN likumā noteiktajam kredītiestāde ir tiesīga iegūt dokumentus, kas apliecina klienta juridiskās personas dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju, no publiski pieejama uzticama un neatkarīga avota, un šādai avotu izmantošanai ir jābūt noteiktai kredītiestādes politikās un procedūrās. Informāciju par Latvijas Republikā reģistrētiem uzņēmumiem var iegūt no Uzņēmumu reģistra, tostarp no komerciālām datu bāzēm, kas uztur Uzņēmuma reģistra informāciju, savukārt informāciju par nerezidentiem var iegūt no konkrētās valsts uzņēmuma reģistra datu bāzes (piemēram, Lielbritānija: http://www.companieshouse.gov.uk/index.shtml, Īrija: http://www.cro.ie/ena/online-services-company-search.aspx, Kipra: http://www.mcit.gov.cy/mcit/drcor/ drcor.nsf/index_en/index_en?OpenDocument, Luksemburga: https://www.rcsl.lu/mjrcs/displayConsult Documents.do?removeList=true&isFromIndex=true&time=1231934766691, Šveice: http://www.zefix.ch/zfx-cgi/hrform.cgi/hraPage?alle_eintr=on&pers_sort=original&pers_num=0&language=4&col_width=366&amt=007).

Juridisko veidojumu identifikācija

28. Atbilstoši NILLTFN likuma prasībām juridisku veidojumu identificē:

28.1. pieprasot uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiska veidojuma statusu, izveidošanas mērķi un nosaukumu;

28.2. pieprasot sniegt ziņas par juridiska veidojuma juridisko adresi un faktiskās darbības vietu, ja tā atšķiras no juridiskās adreses;

28.3. noskaidrojot juridiska veidojuma struktūru un pārvaldes mehānismu, tostarp patieso labuma guvēju vai personu, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums.

29. Par klientu, kas ir čaulas veidojums, kuram ir nominālie akcionāri juridiskās personas, kredītiestādei jāiegūst dokumenti, kas nav vecāki par vienu gadu un kas apliecina nominālā akcionāra aktīvo statusu (piemēram, Incumbency Certificate, Certificate of Good Standing uzņēmuma reģistra izziņu).

2.1.2. Klienta identifikācija, klientam personiski nepiedaloties identifikācijas procedūrā (neklātienes identifikācija)

30. Atbilstoši NILLTFN likumam ar klienta personisku nepiedalīšanos identifikācijā jāsaprot gadījumi, kad, sākot darījuma attiecības, klientu nav identificējis likuma subjekts, tā darbinieks vai pilnvarota persona, piemēram, aģents, atbilstoši Komisijas 29.11.2016. normatīvo noteikumu Nr. 196 "Sadarbības ar trešajām personām un prasību darījuma attiecībām ar klientiem, kuru identifikācijā vai izpētē izmantoti trešās personas pakalpojumi, normatīvie noteikumi" prasībām.

31. Klientam piemērojama padziļināta izpēte, ja tas identificēts neklātienē, izņemot gadījumu, kad tiek ievēroti NILLTFN likuma 22. panta otrās daļas 1. apakšpunktā noteiktie nosacījumi.

32. Gadījumos, kad kredītiestāde atzīst klienta identifikāciju, ko veikusi tāda trešā persona citā valstī, kura nav kredītiestādes darbinieks vai aģents, kredītiestāde pārliecinās, ka šai personai atbilstoši konkrētās valsts tiesiskajam regulējumam ir tiesības veikt personu identifikāciju, un noskaidro kārtību, kādā tā veicama. Kredītiestāde dokumentē, kā tā ir pārliecinājusies par regulējumu (piemēram, sagatavo izvērtējumu, iegūst materiālus no publiski pieejamiem avotiem u.tml.).

33. Gadījumos, kad kredītiestāde atzīst notāra veiktu identifikāciju, kredītiestāde pārbauda un izvērtē notāra apliecinājumu pēc būtības (apliecinājuma tekstu) – kādu notārs ir pārbaudījis un apliecinājis. Notariāli apliecināta personu apliecinoša dokumenta kopija pati par sevi bez notāra apliecinājuma, ka notārs ir veicis personu apliecinošā dokumenta turētāja identitātes pārbaudi, nav pietiekama klienta identifikācijai.

34. Gadījumos, kad klienta identifikācija veikta neklātienē un identifikācijas dokumenti saņemti pa pastu, kredītiestāde saglabā arī aploksni, kurā dokumenti sūtīti, kā pierādījumu, kad un no kurienes dokumenti saņemti.

35. Komisija ieteikumus attiecībā uz klienta neklātienes identifikāciju ir sniegusi tās izdotajos "Ieteikumos klientu neklātienes identifikācijai" (pieejami Komisijas interneta vietnē).

2.1.3. Personu apliecinošo dokumentu kopiju izgatavošana

36. Atbilstoši NILLTFN likuma prasībām kredītiestāde izgatavo to dokumentu kopijas, uz kā pamata veikta klienta identifikācija, kā arī dokumentē identifikācijas un klienta izpētes pasākumus (tostarp neklātienes identifikācijas procedūras metodes un iegūto informāciju).

37. Noformējot identifikācijas dokumentu kopijas, kredītiestāde nodrošina, ka ir iespējams noteikt klientu identificējušā darbinieka vārdu, uzvārdu, amatu, identifikācijas datumu, laiku un vietu.

2.1.4. Tiesības atzīt un pieņemt klienta izpētes rezultātus

38. Atbilstoši NILLTFN likuma 29. panta pirmajai daļai kredītiestādei ir tiesības atzīt un pieņemt klienta izpētes rezultātus attiecībā uz klienta identifikāciju, klienta patieso labuma guvēju un darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķi un paredzamo būtību, ko dalībvalstīs vai trešajās valstīs veikušas kredītiestādes un finanšu iestādes, ja ir ievēroti 29. panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi. Tādējādi kredītiestāde nevis automātiski pieņem, ka cita kredītiestāde ir veikusi iepriekš minētos klienta izpētes pasākumus, bet iegūst tās veiktās klientu izpētes rezultātus. Kredītiestāde ir atbildīga par NILLTFN likuma prasību izpildi arī gadījumā, kad tā izmanto NILLTFN likumā noteiktās tiesības atzīt un pieņemt klienta izpētes rezultātus.

39. Atbilstoši NILLTFN likuma 29. panta otrajai daļai klienta izpētes atzīšana un rezultātu pieņemšana nedod tiesības paļauties uz to, ka cita kredītiestāde vai finanšu iestāde veic klienta darījumu uzraudzību. Piemēram, saņemot klienta kontā klientam netipiski lielu maksājumu no personas konta kādā Eiropas Savienības bankā, kredītiestādei pašai, pamatojoties uz risku balstītu pieeju, jāpārliecinās par darījumā iesaistīto līdzekļu izcelsmi.

2.2. Informācijas iegūšana par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību

40. Lai pēc būtības izvērtētu, kāpēc klientam ir nepieciešams konts kredītiestādē, ir jāizvērtē klienta sniegtās informācijas pamatotība un darījumu attiecību ekonomiskais mērķis, nepietiek tikai pieņemt klienta anketu bez tās izvērtēšanas.

41. Komisija kredītiestāžu pārbaudēs ir konstatējusi, ka viens no izplatītākajiem iemesliem, kas tiek norādīts kā pamatojums konta atvēršanai, ir klienta skaidrojums, ka konts nepieciešams, jo konkrētā kredītiestāde piedāvā izdevīgas komisijas maksas, nodrošina kvalitatīvu apkalpošanu klientam ērtā valodā, kredītiestādi ir ieteicis darījuma partneris u.tml., tomēr šāds konta atvēršanas pamatojums ir uzskatāms par formālu un nav pietiekams – kredītiestādei jāizprot klienta saikne ar Latviju pēc būtības.

2.3. Klienta saimnieciskā vai personiskā darbība

Pasākumi, kas veicami klienta izpētes ietvaros

42. Kredītiestāde iegūst informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību, noskaidrojot vismaz klienta darbības nozari, reģionu (juridiskām personām) vai klienta nodarbošanos, darba devēju, profesiju (fiziskām personām).

43. Klienta izpētes ietvaros kredītiestādei, pamatojoties uz risku izvērtējumu, jāizvērtē arī publiski pieejamā informācija par klientu, patieso labuma guvēju un pārstāvi. Būtiski ir izvērtēt ne tikai pozitīvu, bet arī negatīvu informāciju saturošos materiālus (piemēram, nav pieņemami, ka par klientu pieejamā informācija, kas liecina par viņa turīgumu, viņam piederošajiem uzņēmumiem, kas darbojas ar peļņu, tiek ņemta vērā un ietverta klienta izvērtējumā, bet informācija, kurā norādīta iespējama klienta saistība ar krāpšanu, netiek minēta un netiek vērtēta). Dokumentējot publiski pieejamās informācijas meklēšanu un vērtēšanu, kredītiestādei ir jāspēj pierādīt, pēc kādiem parametriem informācija tika meklēta (klienta nosaukums vai vārds, uzvārds, klienta patiesā labuma guvēja vārds un pārstāvja vārds un uzvārds), kādās interneta vietnēs informācija tika meklēta, kurš darbinieks meklēja un izvērtēja informāciju.

Pasākumi, kas veicami klienta padziļinātās izpētes ietvaros

44. Iegūstot papildu informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību, kredītiestāde iegūst ne tikai klienta saimnieciskās vai personiskās darbības veida nosaukumu (piemēram, tirdzniecība, starpniecība tirdzniecības darījumos), bet arī detalizētāku informāciju par to, piemēram:

• kā klients organizē savu saimniecisko vai personisko darbību;

• kāda ir faktiskā saimnieciskās darbības veikšanas vieta;

• kāds ir nodarbināto skaits uzņēmumā;

• kādi ir preču un pakalpojumu izplatīšanas kanāli;

• kāda ir iepriekšējo periodu saimnieciskā darbība.

Kredītiestādei, pamatojoties uz riska izvērtējumu, ir jāiegūst arī dokumenti, kas šo informāciju apliecina.

45. Pamatojoties uz riska izvērtējumu, kredītiestāde var pieprasīt iesniegt darījumu apliecinošos dokumentus vai kontu izrakstus par iepriekšējās darbības periodu, kas ļauj izvērtēt klienta iepriekš veiktos darījumus, darījumu partnerus, darījumu apjomu un salīdzināt ar klienta deklarēto informāciju kredītiestādē. Papildus kredītiestāde no publiskiem un neatkarīgiem informācijas avotiem var iegūt citu informāciju, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par klienta saimniecisko darbību un tās apjomu.

46. Kredītiestāde, pamatojoties uz riska izvērtējumu un iegūstot informāciju par klienta faktisko saimnieciskās darbības veikšanas vietu, noskaidro ne tikai valstis un teritorijas, kurās klients piedāvā vai saņem produktus un pakalpojumus, bet arī klienta faktiskās saimnieciskās darbības veikšanas vietas adresi (piemēram, biroja adresi, kur kredītiestādes darbinieks var ierasties uz tikšanos ar klientu, noliktavas adresi, kur tiek glabāta klienta piedāvātā prece u.tml.).

47. Izvērtējot klienta saimniecisko vai personisko darbību, kredītiestāde ņem vērā NILLTF risku paaugstinošos faktorus atbilstoši Padziļinātās izpētes noteikumu prasībām, tostarp attiecībā uz fiziskām personām noskaidro valsti, kuras pilsonis ir klients, lai pilnvērtīgi izvērtētu klienta valsts un ģeogrāfisko risku.