Zaudējis spēku - Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi

62.3.1. nākotnes naudas plūsmas prognozi, kas sagatavota saskaņā ar darbības turpināšanas vai darbības pārtraukšanas principu, norādot naudas plūsmas noteikšanas pamatojumu, t.i., attiecīgu vēsturisko informāciju, pašreizējos faktorus, kas ietekmē prognozi, informāciju par darījuma partneri, iestādes pieņēmumus un procentu likmi, kura tika piemērota nākotnes naudas plūsmas diskontēšanai;

62.3.2. ja tiek piemērots darbības pārtraukšanas princips, naudas plūsmas, kas varētu rasties nodrošinājuma realizācijas rezultātā, aplēsi, kura veikta, ņemot vērā šo noteikumu prasības, tostarp nodrošinājuma novērtēšanas metodes, izmantotos pieņēmumus un aprēķinus, pamatojumu nodrošinājuma vērtības korekcijai attiecībā pret neatkarīga vērtētāja veiktu nodrošinājuma vērtējumu, vērtētāja neatkarības un kompetences apliecinājumu, ar pārdošanu saistītās izmaksas, pārdošanas termiņu. Ja iestāde atgūstamās vērtības noteikšanai izmanto tirgus cenu, tā dokumentē darījuma cenu, tās avotu un datumu, kad darījums noticis.

63. Par katru aktīvu grupu iestāde dokumentē:

63.1. kritērijus aktīvu apvienošanai grupā;

63.2. izmantoto metodi uzkrājumu likmes noteikšanai (vēsturiskās zaudējumu likmes noteikšanas kārtību, tostarp laika periodu, par kuru zaudējumi tika atzīti). Ja vēsturiskā zaudējumu likme tika izvēlēta no iespējamā likmju intervāla, dokumentē to, kā šis intervāls tika noteikts, un loģisku pamatojumu tam, ka izvēlētā likme ir labākā aplēse šajā intervālā;

63.3. veikto vēsturiskās zaudējumu likmes korekciju ar paskaidrojumu, kā veiktā korekcija atspoguļo pašreizējo informāciju (notikumus, apstākļus) un kādi faktori ietekmēja zaudējumu aplēses. Dokumentē katra faktora ietekmi un paskaidrojumu tam, kā iestāde skaitliski novērtēja šo ietekmi;

63.4. faktisko aktīvu zaudējumu salīdzinājumu ar zaudējumu aplēsēm aktīvu grupai un izmantoto pieņēmumu un parametru jutīguma analīzes rezultātus.

64. Iestāde dokumentē pašu kapitāla korekcijas, ja tādas ir veiktas, saskaņā ar šo noteikumu 69. punktu.

65. Iestāde regulāri pārskata metodoloģiju, lai nodrošinātu tās atbilstību iestādes darbības stratēģijai, makroekonomiskajai situācijai un nākotnes prognozēm, labākajai starptautiskajai praksei un, ņemot vērā metodoloģijas piemērošanas efektivitāti, mazinātu atšķirības starp zaudējumu aplēsēm un faktiskajiem zaudējumiem.

IV. FKTK pieeja aktīvu kvalitātes un uzkrājumu veidošanas procesa novērtēšanai

66. FKTK, vērtējot iestādes aktīvu portfeļa kvalitāti, metodoloģiju un izveidoto uzkrājumu pietiekamību, pamatojas uz iestādes sniegtās informācijas un pārskatu analīzi un ņem vērā, vai:

66.1. iestādes aktīvu kvalitātes pārbaudes sistēma ir efektīva un nodrošina aktīvu kvalitātes pasliktināšanās laicīgu identificēšanu, problemātisku kredītu pārraudzību un attiecīgo pasākumu laicīgu veikšanu;

66.2. iestādes vadība tiek regulāri informēta par aktīvu portfeļa kvalitāti, izveidotajiem uzkrājumiem un nepieciešamo papildu kapitālu paredzamo zaudējumu segšanai (tostarp pašu kapitāla korekcijām);

66.3. iestādes pieņēmumi, aplēses un secinājumi ir saprātīgi un atbilstoši pamatoti un dokumentēti;

66.4. iestādes metodoloģija nodrošina, ka uzkrājumu apmērs atbilst piesardzīgi aplēstajiem un laicīgi atzītajiem aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumiem, un iestāde pienācīgi novērtē paredzamos zaudējumus, proti:

66.4.1. procedūra, kuru iestāde piemēro, lai noteiktu uzkrājumu apmēru individuāli vērtējamam aktīvam, ir piesardzīga un balstās uz nākotnes naudas plūsmas aplēsi, kurā ņemtas vērā šo noteikumu prasības;

66.4.2. iestādes pieeja uzkrājumu noteikšanai ir pamatota;

66.4.3. kopējais izveidoto uzkrājumu un pašu kapitāla korekciju apmērs ir pietiekams, ņemot vērā kopējo kredītrisku iestādes aktīvu portfelī;

66.4.4. uzkrājumu veidošanas un kapitāla korekcijas noteikšanas process ir pienācīgi dokumentēts;

66.4.5. atzītie procentu ienākumi ir piesardzīgi vērtēti;

66.4.6. neatgūstamos aktīvus iestāde noraksta no bilances;

66.4.7. iestādes attiecīgās politikas, procedūras un prakse atbilst šo noteikumu prasībām.

67. FKTK ir pamats uzskatīt iestādes aktīvu kvalitātes novērtēšanas procesu par apmierinošu un piekrist tās aplēsēm, ja iestāde:

67.1. uztur efektīvu aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmu aktīvu kvalitātes problēmu identificēšanai, monitoringam un savlaicīgai pasākumu veikšanai aktīva kvalitātes pasliktināšanās gadījumā;

67.2. pienācīgi analizē visus būtiskos kvalitatīvos faktorus, kuri ietekmē aktīvu portfeļa kvalitāti novērtēšanas brīdī;

67.3. ir izveidojusi grāmatvedības standartu prasībām atbilstošu uzkrājumu noteikšanas procesu gan individuālajiem aktīviem, gan aktīvu grupām;

67.4. paredzamo zaudējumu noteikšanā ir ietvērusi saprātīgus un pienācīgi pamatotus pieņēmumus, vērtējumus un spriedumus.

68. Aktīvu grupām vai individuāliem aktīviem ir izveidoti uzkrājumi pietiekamā apmērā, ja iestāde nodrošinājusi, ka:

68.1. ienākumus nenesošiem aktīviem, kuriem ir ienākumus nenesoša aktīva statuss vairāk nekā vienu gadu, bet mazāk nekā divus gadus, iestāde, novērtējot nodrošinājumu, ņem vērā ne tikai tā tirgus vai bilances vērtību, bet arī tās iespējas nodrošinājumu realizēt, un izveido uzkrājumus visai nenodrošinātajai daļai;

68.2. ienākumus nenesošiem aktīviem, kuriem ir ienākumus nenesoša aktīva statuss vismaz divus gadus, iestāde par efektīvu nodrošinājumu uzskata tikai nekustamo īpašumu un tādus nodrošinājuma veidus, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas kritērijiem;

68.3. ienākumus nenesošiem aktīviem, kuriem ir ienākumus nenesoša aktīva statuss vismaz divus gadus un iestādes rīcībā ir efektīvs nodrošinājums atbilstoši šo noteikumu 68.2. punkta prasībām, iestāde piesardzīgi novērtē nodrošinājumu un katru gadu izvērtē nepieciešamību samazināt nodrošinājuma vērtību, ņemot vērā nodrošinājuma realizācijas iespējas un ar to saistītos izdevumus, bet ne mazāk kā 3 procentus ceturtajā gadā, 12 procentus piektajā gadā, 30 procentus sestajā gadā un 60 procentus septītajā gadā;

68.4. ienākumus nenesošā aktīva nenodrošinātās daļas aprēķina vajadzībām šo noteikumu 68.3. punktā noteikto minimālo samazinājuma apmēru piemēro mazākajam no šādiem nodrošinājuma vērtējumiem:

68.4.1. pēdējais nodrošinājuma vērtējums, kas veikts, pirms aktīvs tika klasificēts kā ienākumus nenesošs, vai

68.4.2. pēdējais aktualizētais nodrošinājuma vērtējums;

68.5. ienākumus nenesošiem aktīviem, kuriem ir ienākumus nenesoša aktīva statuss vismaz septiņus gadus, iestāde izveido uzkrājumus simts procentu apmērā pilnai atlikušai aktīvu vērtībai, tajā skaitā nodrošinātajai daļai.

69. Ja iestādes finanšu pārskatos atzītais uzkrājumu apmērs nav pietiekams saskaņā ar šo noteikumu prasībām, FKTK nosaka iestādei veikt 1. līmeņa pamata kapitāla korekciju, ko veido:

(i) starpība starp uzkrājumiem finanšu aktīviem prudenciāliem mērķiem atbilstoši šo noteikumu 68. punktam un šiem aktīviem izveidotajiem uzkrājumiem finanšu pārskatos;

(ii) starpība starp pārņemto īpašumu vērtību prudenciāliem mērķiem atbilstoši šo noteikumu 59., 71. un 72. punktam un to patieso vērtību finanšu pārskatos;

(iii) uzkrātie procenti atbilstoši šo noteikumu 54. punktam.

Korekciju samazina par (i)–(iii) apakšpunktā minēto starpību reizinājumu ar riska darījumam, kuram piemērota kapitāla korekcija, noteikto riska pakāpi un astoņiem procentiem. Iestādēm, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, minētā korekcija tiek ņemta vērā pašu kapitāla aprēķinā un tiek norādīta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 pārskata "C 01.00 — PAŠU KAPITĀLS (CA1)" rindā "524".

V. Noslēguma jautājumi

70. Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. jūlijā.

71. Uz tiem aktīviem, kuri ir pārņemti pirms noteikumu stāšanās spēkā un klasificēti kā ieguldījuma īpašumi saskaņā ar grāmatvedības standartiem, neattiecas šo noteikumu 59. punkta pirmajā un otrajā teikumā minētās prasības attiecībā uz aktīva klasifikāciju. Minētajiem aktīviem iestāde sagatavo realizācijas plānu, kuru apstiprina iestādes valde un kurā iekļauj informāciju par katra aktīva atrašanās vietu, izmantošanas veidu, iegādes vērtību, uzskaites vērtību plāna sagatavošanas brīdī un tās noteikšanas metodi, pēdējā vērtējuma datumu un summu, piemēroto diskonta (haircut) likmi, iestādes veiktās darbības aktīva realizācijai pa gadiem no pārņemšanas brīža līdz plāna sagatavošanai, tostarp iepriekš piedāvātās pārdošanas cenas, norāda nākotnē paredzamo realizācijas veidu un vērtību, paredzamo laika periodu līdz pārdošanai un to pamatojumu, kā arī iestādes sagatavotu pašnovērtējumu par iepriekšējā gadā iesniegtā plāna izpildi, norādot arī tos aktīvus, kas realizēti kopš iepriekšējā plāna iesniegšanas brīža. Iestāde iesniedz plānu FKTK pirmo reizi līdz 2018. gada 30. septembrim un pēc tam katru gadu kopā ar pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar FKTK normatīvajiem noteikumiem par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu. Ja iestāde nav realizējusi šajā punktā minētos īpašumus līdz 2023. gada 1. janvārim, iestāde piemēro diskontu (haircut) vismaz 30 procentu apmērā no to patiesās vērtības, kas noteikta saskaņā ar 13. starptautiskā finanšu pārskata standarta prasībām. Šajā punktā minēto diskontu (haircut) piemēro kā 1. līmeņa pamata kapitāla korekciju saskaņā ar šo noteikumu 69. punkta prasībām.

72. Tiem pārņemtajiem īpašumiem, kas 2019. gada 1. janvārī ir turēti iestādes bilancē ilgāk nekā piecus gadus, iestāde 2019. gadā piemēro diskontu (haircut) vismaz 10 procentu apmērā, 2020. gadā – vismaz 15 procentu apmērā, 2021. gadā – vismaz 20 procentu apmērā, 2022. gadā – vismaz 25 procentu apmērā no īpašuma patiesās vērtības, kas noteikta saskaņā ar 13. starptautiskā finanšu pārskatu standarta prasībām. Šajā punktā minēto diskontu (haircut) piemēro kā 1. līmeņa pamata kapitāla korekciju saskaņā ar šo noteikumu 69. punkta prasībām.

73. Šo noteikumu 54.4. punkta prasības iestāde ievēro no 2019. gada 1. janvāra.

74. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē FKTK 2009. gada 25. marta normatīvie noteikumi Nr. 42 "Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi".

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām un citiem starptautiskajiem dokumentiem

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Banku iestādes 2017. gada 12. maija pamatnostādnēm EBI/PN/2017/06 "Pamatnostādnes par kredītiestāžu kredītriska pārvaldības praksi un paredzamo kredītzaudējumu uzskaiti" (Guidelines on credit institutions' credit risk management practices and accounting for expected credit losses EBA/GL/2017/06);

2) Eiropas Centrālās bankas 2017. gada marta "Vadlīnijām kredītiestādēm par ienākumus nenesošo kredītu uzskaiti" (Guidance to banks on non-performing loans).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs P. Putniņš