Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 94Rīgā 2018. gada 20. februārī (prot. Nr. 11 21. §)

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma13. panta pirmās daļas 4. un 5. punktu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. jūrā nozvejoto un akvakultūrā izaudzēto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, kā arī noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes kārtību saskaņā ar:

1.1.1. Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (turpmāk – regula Nr. 1224/2009);

1.1.2. Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (turpmāk – regula Nr. 404/2011);

1.1.3. Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (turpmāk – regula Nr. 1005/2008);

1.2. iekšējos ūdeņos nozvejoto vai akvakultūrā izaudzēto zivju (tai skaitā nēģu, vēžu un citu ūdens bezmugurkaulnieku, kā arī zivju ikru) produktu tirdzniecības un transporta objektu, kā arī noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes kārtību.

II. Nozvejas un izkraušanas datu iesniegšanas kārtība

2. (Svītrots ar MK 04.06.2024. noteikumiem Nr. 333)

3. (Svītrots ar MK 04.06.2024. noteikumiem Nr. 333)

4. Zvejas kuģa kapteinis, ievadot zvejas žurnālā datus, ņem vērā, ka uz kuģa apstrādātu sniega krabju (Chionoecetes spp.) svara pārrēķināšanai dzīvsvarā piemēro:

4.1. koeficientu 1,66 – spīlēm (CLA), kas sagatavotas uzglabāšanai vārītā (BOI) un sasaldētā (FRO) veidā;

4.2. koeficientu 1,48 – spīlēm (CLA), kas sagatavotas uzglabāšanai nevārītā un sasaldētā (FRO) veidā.

4.1 Trešās valsts zvejas kuģa kapteinis vai tā pārstāvis vismaz trīs darbdienas pirms paredzamā ienākšanas laika Latvijas Republikas ostā elektroniski iesniedz Valsts vides dienestā regulas Nr. 1005/2008 6. panta pirmajā daļā minēto informāciju un regulas Nr. 1005/2008 II pielikumā minēto Eiropas Kopienas nozvejas sertifikātu (turpmāk – nozvejas sertifikāts), kas ir apstiprināts atbilstoši minētās regulas III nodaļai.

III. Zivju pircēju reģistrācija un jūras zvejas un akvakultūras produktu pirmā pirkšana

5. Jūras zvejas un akvakultūras produktu (turpmāk – produkti) pirmo pirkšanu veic Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) reģistrēti zivju pirmie pircēji (turpmāk – zivju pircēji), kuri Zemkopības ministrijā ir saņēmuši zivju pircēja reģistrācijas apliecību (1. pielikums). Apliecība ir derīga trīs gadus no tās izsniegšanas dienas.

6. Lai saņemtu zivju pircēja reģistrācijas apliecību, pretendents iesniedz Zemkopības ministrijā iesniegumu zivju pircēja reģistrācijai (2. pielikums). Zivju pircēja reģistrācijas iesniegumu Zemkopības ministrija izskata un lēmumu par reģistrācijas apliecības izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt zivju pircēja reģistrācijas apliecību pieņem mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

7. Ja iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai nav pievienoti visi iesnieguma veidlapā minētie dokumenti, Zemkopības ministrija rakstiski informē pretendentu, norādot, kāda papildu informācija ir nepieciešama. Zemkopības ministrija papildu informācijas iesniegšanai nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10 darbdienām.

8. Ja zivju pircēja reģistrācijas iesniegums aizpildīts atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajām prasībām un nepastāv šo noteikumu 9. punktā minētie reģistrācijas apliecības izsniegšanas atteikuma nosacījumi, Zemkopības ministrija reģistrē zivju pircēju informācijas sistēmā un izsniedz zivju pircēja reģistrācijas apliecību. Informācijas sistēmas lietotāja identifikators un sākotnējā parole, lai informācijas sistēmā ievadītu produktu pirmās pirkšanas datus, kā arī datus par citām darbībām ar produktu partijām, tiek piešķirta, zivju pircējam reģistrējoties informācijas sistēmā.

9. Zemkopības ministrija neizsniedz zivju pircēja reģistrācijas apliecību, ja:

9.1. iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai iesniegumam nav pievienoti visi iesnieguma veidlapā minētie dokumenti un pretendents noteiktajā termiņā nav iesniedzis visu nepieciešamo informāciju;

9.2. zivju pircēja reģistrācijas apliecība iepriekšējā derīguma termiņa laikā ir anulēta un nav pagājis šo noteikumu 11. punktā minētais termiņš;

9.3. saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju pretendentam ir nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu parāds valsts budžetā, izņemot gadījumu, kad pretendents un Valsts ieņēmumu dienests ir vienojušies par nodokļu (nodevu) samaksas termiņa pagarinājumu vai atlikšanu.

10. Zemkopības ministrija, pamatojoties uz Valsts vides dienesta sniegto vai no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra iegūto informāciju, aptur attiecīgās zivju pircēja reģistrācijas apliecības darbību uz vienu gadu, ja zivju pircējs:

10.1. ir izdarījis regulas Nr. 1005/2008 42. panta pirmās daļas "b" punktā minēto uzņēmējdarbības pārkāpumu, kas ir tieši saistīts ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, tostarp zvejas produktu tirdzniecību un importu;

10.2. gada laikā vairāk nekā trīs reizes ir pārkāpis regulas Nr. 1224/2009 56. panta 1. punktā, 57. panta 3. punktā, 58. panta 1., 2., 3. un 5. punktā, 59. panta 2. punktā, 60. panta 4. un 5. punktā, 62. panta 1. punktā, 63. panta 1. punktā, 64. panta 1. punktā, 66. panta 1. un 3. punktā vai 67. panta 1. punktā noteiktās prasības.

11. Zemkopības ministrija anulē zivju pircēja reģistrācijas apliecību, ja tās darbība derīguma termiņa laikā ir apturēta divas reizes. Šādā gadījumā pretendents ir tiesīgs atkārtoti pieteikties zivju pircēja reģistrācijas apliecības saņemšanai ne agrāk kā gadu pēc tam, kad stājies spēkā Zemkopības ministrijas lēmums par zivju pircēja reģistrācijas apliecības anulēšanu.

12. Zemkopības ministrija par zivju pircēja reģistrācijas apliecības izsniegšanu, apturēšanu, anulēšanu vai par atteikumu reģistrēt zivju pircēju paziņo adresātam Administratīvā procesa likumā un Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Adresāts šo lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

13. Zvejnieki ir tiesīgi pārdot produktus informācijas sistēmā nereģistrētiem pircējiem tikai tad, ja produktus pārdod galapatērētājiem un produktu daudzums vienam galapatērētājam nepārsniedz 30 kilogramu no viena zvejas reisa vai ja produkti tiek iegādāti valsts īstenojamiem pētījumiem un analīzēm, kā arī ja produktu pirmā pirkšana no zvejas kuģa notiek ārpus Latvijas Republikas teritorijas un pircējs ir reģistrēts tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kuras teritorijā notiek produktu pirmā pirkšana.

14. Operators regulas Nr. 1224/2009 4. panta 19. punkta izpratnē pirms produktu pirmās pirkšanas darījuma izkrautos produktus sver, ievērojot regulas Nr. 1224/2009 60. un 61. pantā noteiktās prasības atbilstoši izkrauto zvejas produktu paraugu ņemšanas plānam (3. pielikums) vai kontroles plānam, ko piemēro Latvijas piekrastes ūdeņos ar reņģu, salaku un apaļo jūrasgrunduļu zvejas rīkiem iegūto nozveju svēršanai pēc produktu transportēšanas no izkraušanas vietas (3.1 pielikums).

15. Ja produktu pirmā pārdošana nav paredzēta tūlīt pēc izkraušanas vai to transportēšanas, zvejnieks atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 66. un 67. pantā minētajiem nosacījumiem ievada informācijas sistēmā produktu pārņemšanas deklarācijas datus.

16. Pēc produktu pirmās pirkšanas darījuma, arī darījuma, kas notiek pēc produktu transportēšanas no to izkraušanas vietas uz citu šo produktu pirmās pirkšanas vietu, zivju pircēji atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 63. pantā minētajām prasībām ievada informācijas sistēmā pārdošanas zīmes datus.

17. Pēc zivju pircēja pieprasījuma zvejnieks aizpilda nozvejas sertifikāta 2., 3., 4., 5., 6. un 7. aili vai iesniedz zivju pircējam atbilstošus datus, kas tam ir nepieciešami nozvejas sertifikāta pilnīgai aizpildīšanai.

18. Informācijas sistēmas lietotāja tiesību saņemšanai operatori (arī tie, kas transportē vai uzglabā produktus pirms to pirmās pirkšanas vai veic jebkuras darbības ar produktu partijām pēc to pirmās pirkšanas), izņemot šo noteikumu 5. punktā minētos zivju pircējus, elektroniski piesakās informācijas sistēmā, lai tajā ievadītu datus par darbībām ar produktu partijām. Lietotāja tiesības Zemkopības ministrija piešķir uz nenoteiktu laiku un lietotāja identifikatoru un sākotnējo paroli nosūta uz iesniegumā norādīto e-pasta adresi. Zemkopības ministrija anulē piešķirtās lietotāja tiesības, ja operators tās neizmanto trīs gadus.

IV. Produktu izsekojamība tirgū

19. Operatori, veicot darbības ar produktiem, uz kuriem attiecas prasības par izsekojamības nodrošināšanu saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 58. pantu un regulas Nr. 404/2011 67. pantu:

19.1. ievada informācijas sistēmā datus par darbībām ar produktiem. Informācijas sistēma automātiski izveido produktu partijas atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 4. panta 20. punktā noteiktajām prasībām un piešķir tām identifikācijas numurus (kvadrātkodus);

19.2. katrai produktu partijai vai katrai tās daļai, piemēram, kastei, maisam, paletei, konteineram, pievieno informācijas sistēmas automātiski veidoto produktu partijas identifikācijas numuru (kvadrātkodu) un nodrošina tā uzskatāmu pieejamību visos produktu transportēšanas, uzglabāšanas un apstrādes posmos no ieguves līdz mazumtirdzniecībai;

19.3. ja partija tiek sadalīta vai apvienota, noņem iepriekšējo produktu partijas identifikācijas numuru (kvadrātkodu).

20. Operators, kas pārdod produktu partiju nākamajos darījumos pēc pirmās pirkšanas darījuma, ne vēlāk kā 12 stundu laikā pārdošanas datus reģistrē informācijas sistēmā, bet pircējs 12 stundu laikā tos apstiprina informācijas sistēmā.

21. Ja produktu partiju realizē mazumtirdzniecības vietā, produktu partijas pārdevējs 12 stundu laikā pēc partijas pārdošanas ievada informācijas sistēmā attiecīgā darījuma datus. Pēc mazumtirgotāja pieprasījuma produktu partijas pārdevējs galapatērētājam paredzēto informāciju, kura noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000, 35. panta 1. punktā, nosūta arī elektroniski uz mazumtirgotāja norādīto e-pasta adresi.

22. Ja produktu partiju eksportē vai izmanto apstrādei tādas produkcijas ražošanai, kas iekļauta ar Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu izveidotās kombinētās nomenklatūras 16. nodaļas pozīcijā 1604 un 1605, produktu partijas eksportētājs vai apstrādātājs 12 stundu laikā ievada informācijas sistēmā attiecīgā darījuma datus.

23. Šajā nodaļā minētās prasības nepiemēro produktiem, kurus no zvejas kuģa tieši pārdod galapatērētājiem, ja šo produktu vērtība nepārsniedz 50 euro vienam galapatērētājam dienā.

V. Transportēšanas un dokumentu aprites kontrole

24. Ja Latvijā izkrautos produktus transportē pirms to pirmās pārdošanas, ievērojot regulas Nr. 1224/2009 68. panta un šo noteikumu ​41. punkta nosacījumus, transportētājs ievada informācijas sistēmā produktu transportēšanas dokumenta datus.

25. Transportētājs ir atbrīvots no šo noteikumu 24. punktā minēto prasību izpildes, ja produktus transportē:

25.1. ostas teritorijā vai produktu kravai ir pievienota izkraušanas deklarācijas kopija vai cits dokuments, kas apliecina transportēto produktu daudzumu;

25.2. uz produktu svēršanas vietu atbilstoši šo noteikumu 14. punktā minētā nozvejas svēršanas kontroles plāna nosacījumiem.

26. Pārbaudot transportlīdzekli, kurā pārvadā produktus, kā arī šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētos produktus, Valsts vides dienesta amatpersonas pārbauda kravas atbilstību kravas dokumentācijai un produktu transportēšanas dokumenta datiem.

26.1 Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minēto produktu transportētājs transportēšanas dokumentā norāda zvejas atļaujas (licences) numuru, ja produktus piegādā zvejnieks, kam ir speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, vai pārtikas uzņēmuma atzīšanas numuru, ja produktus piegādā Pārtikas un veterinārā dienesta atzīts akvakultūras nozares uzņēmums.

26.2 Zvejnieks vai akvakultūras nozares uzņēmums pēc transportētāja pieprasījuma nekavējoties sniedz tam šo noteikumu 26.1 apakšpunktā minēto informāciju.

27. Lai piemērotu nozvejas sertifikācijas sistēmu zvejas produktu importam un eksportam atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 III nodaļā minētajām prasībām:

27.1. Zemkopības ministrija apstiprina saskaņā ar regulas Nr. 1005/2008 II pielikumu noformēta nozvejas sertifikāta datu atbilstību Latvijas zvejnieku iegūtajai nozvejai;

27.2. zvejas produktu importētājs Valsts vides dienestā iesniedz nozvejas sertifikātu, bet eksportētājs, reeksportējot zvejas produktus, – Eiropas Kopienas reeksporta sertifikātu (turpmāk – reeksporta sertifikāts) atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 14., 16. un 21. pantam un II pielikumam;

27.3. Valsts vides dienests pārbauda nozvejas sertifikāta un reeksporta sertifikāta datus un apstiprina datu pareizību, ja nepieciešams, verificē tos saskaņā ar regulas Nr. 1005/2008 17. pantu, elektroniski saglabā informācijas sistēmā, kā arī elektroniski nosūta pēc zvejas produktu importētāja vai eksportētāja pieprasījuma uz norādīto e-pasta adresi;

27.4. Valsts ieņēmumu dienests robežšķērsošanas vietās un muitas iestādēs iekšzemē kontrolē šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minētos un informācijas sistēmā saglabātos dokumentus, pārbaudot nozvejas sertifikāta 12. rindā un reeksporta sertifikāta 4. rindā norādītos datus.

27.1 Ja valsts, uz kuru eksportē Latvijā ievestus zvejas produktus, kas netiek laisti tirgū, pieprasa apstiprinājumu, ka ar zvejas produktiem Latvijā nav īstenotas nekādas citas darbības kā vien izkraušana, atkārtota iekraušana vai tāda darbība, kas paredzēta, lai saglabātu tos labā un derīgā stāvoklī, un tie tika uzglabāti muitas zonas noliktavā (turpmāk – noliktava):

27.11. zvejas produktu eksportētājs pirms attiecīgo zvejas produktu izvešanas no to uzglabāšanas vietas iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā dokumentētus pierādījumus atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 14. panta 1. punktam, kā arī pirkumu apliecinošus dokumentus, kas satur Komisijas 2011. gada 19. septembris Īstenošanas regulas (ES) Nr. 931/2011 par izsekojamības prasībām, kas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 noteiktas dzīvnieku izcelsmes pārtikai (turpmāk – regula Nr. 931/2011), 3. panta 1. un 2. punktā noteikto informāciju;

27.12. Pārtikas un veterinārais dienests pārbauda šo noteikumu 27.11. apakšpunktā minēto dokumentu datus, kā arī, ja nepieciešams, noliktavu un apstiprina, ka ar zvejas produktiem Latvijā nav īstenotas nekādas citas darbības kā vien izkraušana, atkārtota iekraušana vai tāda darbība, kas paredzēta, lai saglabātu tos labā un derīgā stāvoklī.

27.2 Ja valsts, uz kuru eksportē zvejas produktus, pieprasa zvejas produktu apstrādes deklarāciju atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 14. panta 2. punktam un IV pielikumam:

27.21. zvejas produktu eksportētājs aizpilda un Pārtikas un veterinārajā dienestā iesniedz deklarāciju atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 14. panta 2. punktam un IV pielikumam un tai pievieno atbilstošu apstrādē izmantoto zvejas produktu nozvejas sertifikātu vai sertifikātu, ko apstiprinājusi nozveju ieguvušā zvejas kuģa karoga valsts atbildīgā iestāde, kā arī zvejas produktu pirkumu apliecinošus dokumentus, kas satur regulas Nr. 931/2011 3. panta 1. un 2. punktā noteikto informāciju, ievērojot šādus nosacījumus:

27.21.1. ja attiecīgie zvejas produkti ievesti Latvijā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā tie tika izkrauti no zvejas kuģa vai laisti brīvā apgrozībā ievešanai Eiropas Savienībā, zvejas produktu eksportētājs apstrādes deklarācijā norāda Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā zvejas produkti ievesti;

27.21.2. ja attiecīgie zvejas produkti ievesti un laisti brīvā apgrozībā Latvijā, nozvejas sertifikātu un pavaddokumentus ir pārbaudījis Valsts vides dienests šo noteikumu 27.3. apakšpunktā minētajā kārtībā;

27.22. Pārtikas un veterinārais dienests izvērtē šo noteikumu 27.21. apakšpunktā minētos zvejas produktu dokumentus un, izmantojot informācijas sistēmā pieejamos datus par šo noteikumu 27.21.2. apakšpunktā minēto zvejas produktu nozvejas sertifikātu apstiprināšanu Valsts vides dienestā, pārbauda apstrādes deklarācijā norādīto produktu aprakstu un daudzumu un apstiprina, ka zvejas produktu apstrādē izmantota attiecīgo zvejas produktu izejviela, kas norādīta pievienotajā nozvejas sertifikātā vai sertifikātos;

27.23. ja nepieciešams, Valsts vides dienests šo noteikumu 27.21.2. apakšpunktā minētajā gadījumā apliecina Eiropas Savienības vai trešo valstu izsniegto nozvejas sertifikāta atbilstību regulas Nr. 1005/2008 14. panta 2. punkta "b" apakšpunkta prasībām.

27.3 Pārtikas un veterinārais dienests šo noteikumu 27.12. un 27.22. apakšpunktā minēto apstiprinājumu sniedz piecu darbdienu laikā pēc visu nepieciešamo korekti aizpildīto dokumentu saņemšanas.

28. Lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) 2023/2833, ar ko izveido zilās tunzivs (Thunnus thynnus) nozvejas dokumentēšanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 640/2010 (turpmāk – regula 2023/2833), prasību izpildi:

28.1. ja tiek eksportētas zilās tunzivis, Zemkopības ministrija apstiprina atbilstoši regulas 2023/2833 II pielikumā noteiktajām prasībām noformēta ICCAT zilo tunzivju nozvejas dokumenta (turpmāk – tunzivju nozvejas dokuments) datu atbilstību Latvijas zvejnieku iegūtajai nozvejai;

28.2. zilo tunzivju importētājs Valsts vides dienestā iesniedz atbilstoši regulas 2023/2833 I, II un III pielikumā noteiktajām prasībām noformētu tunzivju nozvejas dokumentu;

28.3. zilo tunzivju reeksportētājs Valsts vides dienestā iesniedz atbilstoši regulas 2023/2833 I, II, III, IV un V pielikumā noteiktajām prasībām noformētu tunzivju nozvejas dokumentu un tunzivju reeksporta sertifikātu;

28.4. Valsts vides dienests pārbauda un apstiprina šo noteikumu 28.2. un 28.3. apakšpunktā minēto tunzivju nozvejas dokumentu un tunzivju reeksporta sertifikātu saskaņā ar regulas 2023/2833 4., 7. un 8. pantā minētajām prasībām, saglabā tos informācijas sistēmā un pēc zvejas produktu importētāja vai eksportētāja pieprasījuma elektroniski nosūta uz norādīto e-pasta adresi. Valsts vides dienests var pārbaudīt gan zilo tunzivju partijas saturu atbilstoši regulas 2023/2833 9. pantā minētajām prasībām, gan, ja nepieciešams, tunzivju nozvejas dokumentā norādīto informāciju;

28.5. Valsts ieņēmumu dienests robežšķērsošanas vietās un muitas iestādēs iekšzemē kontrolē šo noteikumu 28.2. un 28.3. apakšpunktā minētos un informācijas sistēmā saglabātos dokumentus, pārbaudot tunzivju nozvejas dokumenta 8. rindā un tunzivju reeksporta sertifikāta 4. rindā norādītos datus.

29. Lai nodrošinātu Padomes 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 1035/2001, ar ko nosaka Dissostichus spp. nozvejas dokumentu shēmu (turpmāk – regula Nr. 1035/2001), prasību izpildi:

29.1. ja tiek eksportētas ilkņzivis, Zemkopības ministrija apstiprina atbilstoši regulas Nr. 1035/2001 II pielikumā noteiktajām prasībām noformēta nozvejas dokumenta datu atbilstību Latvijas zvejnieku iegūtajai nozvejai;

29.2. Valsts vides dienests pārbauda un apstiprina atbilstoši regulas Nr. 1035/2001 I, II un III pielikumā noteiktajām prasībām noformētus ilkņzivju nozvejas un reeksporta dokumentus, saglabā tos informācijas sistēmā un elektroniski nosūta pēc zvejas produktu importētāja vai eksportētāja pieprasījuma uz norādīto e-pasta adresi;

29.3. Valsts ieņēmumu dienests robežšķērsošanas vietās un muitas iestādēs iekšzemē kontrolē šo noteikumu 29.2. apakšpunktā minētos un informācijas sistēmā saglabātos dokumentus, pārbaudot ilkņzivju nozvejas dokumenta 13. rindā un reeksporta dokumenta 3. rindā norādītos datus, kā arī pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma pārbauda, vai apstiprinātajos dokumentos norādītais ilkņzivju daudzums atbilst to kopējam daudzumam attiecīgajā kravā.

30. Valsts vides dienests elektroniski informē Valsts ieņēmumu dienestu, ja šajos noteikumos minētā nozvejas sertifikāta un dokumentu vai reeksporta sertifikāta un dokumentu pārbaudes vai verifikācijas laikā konstatē datu neatbilstību.

31. Zemkopības ministrija pēc šo noteikumu 27.1., 28.1. un 29.1. apakšpunktā minēto dokumentu apstiprināšanas tos papīra formā glabā trīs gadus, bet elektroniski informācijas sistēmā – pastāvīgi.

32. Valsts vides dienests pēc šo noteikumu 27.3., 28.4. un 29.2. apakšpunktā minēto dokumentu apstiprināšanas tos papīra formā glabā trīs gadus, bet elektroniski informācijas sistēmā – pastāvīgi.

32.1 Pārtikas un veterinārais dienests pēc šo noteikumu 27.12. un 27.22. apakšpunktā minēto dokumentu apstiprināšanas tos glabā piecus gadus.

VI. Tirdzniecības objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaude

33. Produktu tirdzniecības objektos Valsts vides dienesta amatpersonas pārbauda:

33.1. produktu iepirkumu apliecinošus dokumentus un citus dokumentus, kas apliecina produktu ieguvi, kā arī uz produktu partijām esošā identifikācijas numura (kvadrātkoda) atbilstību informācijas sistēmā reģistrētajiem produktu partijas datiem vai produktu izsekojamības dokumentiem;

33.2. produktu daudzuma atbilstību ierakstiem preču reģistros.

34. Produktu apstrādes vietās un noliktavās Valsts vides dienesta amatpersonas pārbauda produktu daudzuma atbilstību pavadzīmēm vai citiem iepirkumu apliecinošiem dokumentiem, produktu pārņemšanas deklarācijām, informācijas sistēmā reģistrētiem produktu partijas datiem vai produktu izsekojamības dokumentiem un ierakstiem preču reģistros.

35. Produktu partiju operators, produktu apstrādātājs vai uzglabātājs šo noteikumu 33. un 34. punktā minētos dokumentus glabā attiecīgajā objektā un uzrāda pēc Valsts vides dienesta atbildīgo amatpersonu pieprasījuma.

35.1 Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minēto produktu tirdzniecības objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudē ievēro šādus nosacījumus:

35.1 1. Valsts vides dienesta amatpersona pārbauda preču piegādes un izcelsmes apliecinājuma dokumentus, preču piegādes un saņemšanas faktu, kā arī iekšējo ūdeņu produktu daudzuma atbilstību minētajiem dokumentiem;

35.1 2. nosūtītājs, saņēmējs (izņemot galapatērētāju), apstrādātājs vai uzglabātājs:

35.1 2.1. šo noteikumu 35.1 1. apakšpunktā minētos dokumentus glabā līdz attiecīgās iekšējo ūdeņu produktu partijas realizācijai un tos nekavējoties uzrāda pēc Valsts vides dienesta amatpersonu pieprasījuma;

35.1 2.2. dokumentā, kas apliecina Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos iegūto produktu pirkumu, norāda zvejas atļaujas (licences) numuru, ja produktus piegādā zvejnieks, kam ir speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, vai pārtikas uzņēmuma atzīšanas numuru, ja produktus piegādā Pārtikas un veterinārā dienesta atzīts akvakultūras nozares uzņēmums.

35.2 Zvejnieks vai akvakultūras nozares uzņēmums pēc nosūtītāja, saņēmēja, apstrādātāja vai uzglabātāja pieprasījuma nekavējoties sniedz tam šo noteikumu 35.1 2.2. apakšpunktā minēto informāciju.

VII. Nozvejas izkraušanas, produktu pirmās pirkšanas, pārņemšanas, transportēšanas un izsekojamības dokumentu iesniegšana papīra formā un glabāšana

36. Ja nozvejas un izkraušanas datus tehnisku iemeslu dēļ nevar ievadīt informācijas sistēmas apakšsistēmā "Elektroniskā zvejas darbību reģistrācijas un ziņošanas sistēma" (turpmāk – zvejas darbību ziņošanas sistēma), zvejas kuģa kapteinis par to paziņo Valsts vides dienestam. Līdz zvejas darbību ziņošanas sistēmas darbības atjaunošanai zvejas žurnālu aizpilda papīra formā un saskaņā ar regulas Nr. 404/2011 32. pantu iesniedz Valsts vides dienestā. Šādā gadījumā zvejas kuģa kapteinis 48 stundu laikā pēc sistēmas kļūdas novēršanas, bet ne vēlāk kā pirms jauna zvejas reisa uzsākšanas nozvejas un izkraušanas dokumentu datus ievada zvejas darbību ziņošanas sistēmā.

37. Ja kuģis zvejojis ilkņzivis saskaņā ar regulas Nr. 1035/2001 noteikumiem, zvejas kuģa kapteinis 48 stundu laikā pēc produktu izkraušanas iesniedz Valsts vides dienestā atbilstoši regulas Nr. 1035/2001 II pielikuma prasībām noformētu nozvejas dokumentu. Šo nozvejas dokumentu pievieno arī tā kuģa kravai, uz kuru jūrā ir pārkrautas ilkņzivis.

38. Zvejas kuģa kapteinis par nozveju, kas ir pārkrauta uz kuģa, saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 21. pantu un regulas Nr. 404/2011 32. pantu aizpilda pārkraušanas deklarāciju (6. pielikums) un zvejas žurnāla ailē "Zvejas vieta" ieraksta "Skatīt deklarāciju pielikumā", un datus iesniedz Valsts vides dienestā.

39. Ja produktu pirmās pirkšanas datus tehnisku iemeslu dēļ nevar ievadīt informācijas sistēmā, zivju pircējs par to paziņo Valsts vides dienestam un datus aizpilda papīra formā atbilstoši pārdošanas zīmes parauga veidlapai (7. pielikums). Zivju pircējs produktu pirmās pirkšanas datus ievada informācijas sistēmā pēc sistēmas kļūdas novēršanas, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc tās darbības atjaunošanas. Šādā gadījumā pirms nākamā darījuma produktu partijai pievieno izsekojamības dokumentu atbilstoši šo noteikumu 40. punktam. Pārdošanas zīmes vai to kopijas papīra formā Valsts vides dienests glabā divus gadus pēc to saņemšanas, bet zivju pārdevēji un pircēji – divus gadus pēc produkta pārdošanas.

39.1 Ja produktu pirmā pirkšana notiek ārpus Eiropas Savienības, Latvijas karoga zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 62. panta 5. punktam iesniedz Valsts vides dienestā pārdošanas zīmes kopiju vai citu līdzvērtīgu dokumentu.

40. Ja informāciju par produktu partijām atbilstoši šo noteikumu 19.1. apakšpunktam tehnisku iemeslu dēļ nevar ievadīt informācijas sistēmā, operators, lai nodrošinātu produktu izsekojamību:

40.1. par katru partiju vai tās daļu aizpilda produktu izsekojamības dokumenta veidlapu (8. pielikums);

40.2. piešķir produktu izsekojamības dokumenta numuru vai produktu partijas numuru, raugoties, lai šis numurs nesakrīt ne ar vienu citu šī operatora iepriekš piešķirto produktu izsekojamības dokumenta vai produktu partijas numuru. Numuru veido, izmantojot izsekojamības dokumenta indeksu "IZD", kārtējā gada četrus ciparus un produktu izsekojamības dokumenta vai produktu partijas kārtas numuru (piemēram, IZD201800001);

40.3. produktu izsekojamības dokumentu piestiprina pie produktu partijas vai pie katras tās daļas, piemēram, kastes, maisa, paletes, konteinera;

40.4. ar produktu partiju saņemtos un nosūtītos produktu izsekojamības dokumentus glabā divus gadus un uzrāda pēc Valsts vides dienesta atbildīgo amatpersonu pieprasījuma.

41. Ja transportēšanas dokumenta datus nevar ievadīt informācijas sistēmā, šo dokumentu aizpilda papīra formā atbilstoši transportēšanas dokumenta veidlapai (5. pielikums) un pievieno kravai, kā arī saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 68. panta nosacījumiem iesniedz Valsts vides dienestā. Transportēšanas dokumenta numuru veido, izmantojot transportēšanas dokumenta indeksu "TRD", kārtējā gada četrus ciparus un produktu transportēšanas dokumenta kārtas numuru (piemēram, TRD201800001). Operatori transportēšanas dokumentu glabā vienu gadu.

42. Ja produktu pārņemšanas deklarācijas datus nevar ievadīt informācijas sistēmā, šo deklarāciju aizpilda papīra formā atbilstoši pārņemšanas deklarācijas veidlapai (9. pielikums) un saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 66. panta nosacījumiem iesniedz Valsts vides dienestā. Pārņemšanas deklarācijas numuru veido, izmantojot pārņemšanas deklarācijas indeksu "PPD", kārtējā gada četrus ciparus un produktu transportēšanas dokumenta kārtas numuru (piemēram, PPD201800001). Operatori pārņemšanas deklarācijas glabā vienu gadu.

42.1 Attiecīgais operators šo noteikumu 41. punktā minēto transportēšanas dokumentu un šo noteikumu 42. punktā minētās pārņemšanas deklarācijas datus pēc sistēmas kļūdas novēršanas, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā ievada informācijas sistēmā.

43. (Svītrots ar MK 04.06.2024. noteikumiem Nr. 333)

44. (Svītrots ar MK 04.06.2024. noteikumiem Nr. 333)

VIII. Noslēguma jautājumi

45. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 24. marta noteikumus Nr. 141 "Zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 65. nr.).

46. Šo noteikumu 19., 20., 21. un 22. punktā minētās prasības par produktu elektronisko izsekojamību tirgū un informācijas sistēmā ievadāmajiem datiem par darbībām ar produktiem stājas spēkā 2018. gada 1. jūnijā.

Ministru prezidents,veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris KučinskisZemkopības ministrs Jānis Dūklavs

1. pielikumsMinistru kabineta2018. gada 20. februāranoteikumiem Nr. 94

Zivju pircēja reģistrācijas apliecības paraugs

Ar šo reģistrācijas apliecību komersants ir reģistrēts kā zivju pircējs saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumiem Nr. 94 "Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi".Apliecība izsniegta (datums)Apliecība derīga līdz (datums)Zemkopības ministrijas valsts sekretārs (vārds, uzvārds un paraksts)Z. v.Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums", "paraksts" un "Z. v." neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

2. pielikumsMinistru kabineta2018. gada 20. februāranoteikumiem Nr. 94

Zivju pircēja reģistrācijas iesnieguma veidlapa

3. pielikumsMinistru kabineta2018. gada 20. februāranoteikumiem Nr. 94

Izkrauto zvejas produktu paraugu ņemšanas plāns