Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi
67. Ja būvspeciālistam patstāvīgās prakses tiesības ir vairākās darbības sfērās, šo noteikumu 65.2.2. apakšpunktā minēto maksu būvspeciālists maksā par to darbības sfēru, kurā sertifikāts piešķirts visagrāk.
68. Šo noteikumu 65.2. apakšpunktā minēto maksu nepiemēro personai:
68.1. kas ir ieguvusi arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu, par laikposmu, kurā tā izpilda būvinspektora pienākumus, ja tā neveic patstāvīgo praksi;
68.2. kurai arhitekta prakses sertifikāts vai būvprakses sertifikātā norādītā darbības sfēra ir bijusi apturēta uz visu kalendāra gadu.
69. Kalendāra gadā, kurā personai piešķirts būvspeciālista sertifikāts vai kurā persona pārtraukusi būvinspektora pienākumu pildīšanu, ja tai piemērots šo noteikumu 68. punktā minētais nosacījums, šo noteikumu 65.2. apakšpunktā minēto maksu persona maksā proporcionāli mēnešu skaitam, kuros kompetences pārbaudes iestāde veic būvspeciālista patstāvīgās prakses uzraudzību.
70. Par sertificēšanas pakalpojumiem saņemtos līdzekļus kompetences pārbaudes iestāde izmanto kompetences novērtēšanas procesa un būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzības nodrošināšanai un deleģēšanas līgumā noteiktajai būvspeciālistu kompetences paaugstināšanai.
IX. Noslēguma jautājumi
71. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 7. oktobra noteikumus Nr. 610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 203. nr.; 2016, 13., 246. nr.).
72. Šo noteikumu 34.2., 34.3., 34.4., 34.10., 34.19., 35.1., 35.2., 35.3., 35.4., 35.8., 35.14. apakšpunkts, 37. un 61. punkts stājas spēkā 2018. gada 1. jūlijā.
73. Šo noteikumu 34.17., 34.18., 34.20., 34.21., 35.12., 35.13., 35.15. un 35.16. apakšpunkts stājas spēkā 2018. gada 1. septembrī.
74. Šo noteikumu 7.2., 7.3. un 65.2.2. apakšpunktu piemēro ar 2019. gada 1. janvāri.
75. Prasība pretendentam būvspeciālista sertifikāta saņemšanai vai darbības sfēru pievienošanai iesniegt kompetences pārbaudes iestādē šo noteikumu 12.2. apakšpunktā un 18. punktā minēto atbilstošas darbības sfēras būvspeciālista apliecinājumu par minimālās praktiskā darba pieredzes programmas izpildi stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. Līdz 2018. gada 31. decembrim pretendents kompetences pārbaudes iestādē iesniedz informāciju, kas apliecina ne mazāk kā triju gadu praktiskā darba pieredzi pēdējo septiņu gadu laikā pēc pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības arhitektūras, būvinženiera vai saistītām inženierzinātnes studijām.
76. Līdz 2018. gada 31. decembrim kompetences pārbaudes iestāde, ar kuru noslēgts deleģēšanas līgums, veic šādas darbības attiecībā uz sertificēto personu, kuras patstāvīgo praksi tā uzrauga un kurai līdz 2014. gada 1. oktobrim izsniegts terminēts sertifikāts:
76.1. būvspeciālistu reģistrā aktualizē informāciju par būvspeciālistam piešķirtajām darbības sfērām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;
76.2. pieņem lēmumu par būvspeciālista tiesībām veikt patstāvīgo praksi bez termiņa ierobežojuma vai Būvniecības likuma pārejas noteikumu 3. vai 4. punktā minētajā gadījumā, nosakot termiņu;
76.3. nosūta būvspeciālistam uzaicinājumu uz patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros organizēto kompetences pārbaudi, ja būvspeciālistam kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav veikta patstāvīgā prakse, nav apgūtas profesionālās pilnveides programmas vai nav bijuši citi kompetenci paaugstinoši pasākumi sertifikātā norādītajā jomā.
77. Šo noteikumu 76.2. apakšpunktā minēto lēmumu būvspeciālistam paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.
78. Persona, kurai būvspeciālista sertifikāts anulēts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2014. gada 7. oktobra noteikumu Nr. 610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" 45.2., 45.3. vai 45.5. apakšpunktu, var pretendēt uz būvspeciālista sertifikāta atkārtotu saņemšanu, ja tā atbilst šo noteikumu 12. punktā minētajām prasībām, ne agrāk kā divus gadus:
78.1. pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par būvspeciālista sertifikāta anulēšanu, ja minētais lēmums nav apstrīdēts;
78.2. pēc tam, kad stājies spēkā augstākas iestādes lēmums, ar kuru atstāts negrozīts lēmums par būvspeciālista sertifikāta anulēšanu, ja augstākas iestādes lēmums nav pārsūdzēts;
78.3. pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas, ja augstākas iestādes lēmums ir pārsūdzēts.
79. Persona, kurai anulēts būvspeciālista sertifikāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2014. gada 7. oktobra noteikumu Nr. 610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" 45.6. apakšpunktu, var pretendēt uz būvspeciālista sertifikāta atkārtotu saņemšanu, ja tā atbilst šo noteikumu 12. punktā minētajām prasībām, ne agrāk kā četrus gadus:
79.1. pēc tam, kad spēkā stājies lēmums par būvspeciālista sertifikāta anulēšanu, ja minētais lēmums nav apstrīdēts;
79.2. pēc tam, kad spēkā stājies augstākas iestādes lēmums, ar kuru atstāts negrozīts būvspeciālista sertifikāta anulēšanas lēmums, ja augstākas iestādes lēmums nav pārsūdzēts;
79.3. pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas, ja augstākas iestādes lēmums ir pārsūdzēts.
80. Arhitektūras jomā, ēku konstrukciju projektēšanas darbības sfērā vai siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības darbības sfērā sertificētie būvspeciālisti no 2019. gada 1. aprīļa ievēro ēku energoefektivitātes jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.
81. Šo noteikumu 16. punktā minētajā personas praktiskā darba pieredzē ieskaitāma pieredze, kas gūta, pildot būvvaldes vadītāja, būvinspektora vai būvinspektora palīga amata pienākumus līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.
82. Būvspeciālisti, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir ieguvuši sertifikātu būvekspertīzes specialitātē un to patstāvīgās prakses ilgums neatbilst šo noteikumu 13.2. apakšpunktam, saglabā sertifikātu bez derīguma termiņa ierobežojuma.
83. Kompetences pārbaudes iestāde informāciju par tās veiktajām darbībām un pieņemtajiem lēmumiem laikposmā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas līdz 2018. gada 30. jūnijam pilnā apjomā būvspeciālistu reģistrā nodrošina no 2018. gada 1. jūlija.
84. Deleģēšanas līgumi par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību, kas noslēgti starp Ekonomikas ministriju un kompetences pārbaudes iestādi līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, piemērojami līdz jauna deleģēšanas līguma noslēgšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim.
85. Būvspeciālistam ir pienākums līdz 2020. gada 1. septembrim samaksāt patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksu par periodu no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2021. gada 31. martam.
86. Personas, kuras līdz 2014. gada 1. oktobrim ir ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvtehniķa profesijā būvdarbu vadīšanas, būvuzraudzības vai inženierizpētes specialitātē un laikā no 2014. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 31. decembrim ir ieguvušas Būvniecības likuma 13. pantā noteikto izglītību, ir atbrīvotas no pienākuma veikt kompetenci paaugstinošus pasākumus kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā līdz 2025. gada 31. decembrim.
87. Personas, kuras līdz 2014. gada 1. oktobrim ir ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā inženierizpētes specialitātē ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvinženiera studiju programmā un kuras laikā no 2014. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 31. decembrim ir ieguvušas Būvniecības likuma 13. pantā noteikto izglītību, ir atbrīvotas no pienākuma veikt kompetenci paaugstinošus pasākumus kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā līdz 2025. gada 31. decembrim.
88. Šo noteikumu 57.4. apakšpunkts stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.
89. Ugunsdrošības darbības sfērā ugunsdrošības pasākumu pārskatus arhitektūras prakses vai projektēšanas specialitātē sertifikātā norādītajās darbības sfērās var veikt līdz 2026. gada 31. decembrim.
90. Ugunsdrošības darbības sfērā šo noteikumu 12.2. apakšpunktā noteikto pieredzi līdz 2026. gada 31. decembrim var iegūt arhitektūras jomā vai projektēšanas specialitātē sertificēti būvspeciālisti, kuri paši izstrādā ugunsdrošības risinājumus un ugunsdrošības pasākumu pārskatus, kā arī arhitektūras jomā vai projektēšanas specialitātē sertificēta būvspeciālista vadībā izstrādājot ugunsdrošības risinājumus un ugunsdrošības pasākumu pārskatus.
91. Ugunsdrošības darbības sfērā šo noteikumu 20. punktā minētajā ekspertu komisijā līdz 2030. gada 31. decembrim var iekļaut arī arhitektūras jomā vai projektēšanas specialitātē sertificētus būvspeciālistus, kuri paši izstrādājuši ugunsdrošības risinājumus un ugunsdrošības pasākumu pārskatus.
92. Ugunsdrošības darbības sfērā šo noteikumu 43. punktā minēto pārbaudi būvspeciālista kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai un profesionālās pilnveides pārbaudi līdz 2030. gada 31. decembrim var veikt arī arhitektūras jomā vai projektēšanas specialitātē sertificēti būvspeciālisti, kuri paši izstrādā ugunsdrošības risinājumus un ugunsdrošības pasākumu pārskatus.
93. Ugunsdrošības risinājumu ekspertīzi līdz 2026. gada 31. decembrim var veikt būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīzē un būvprojektu konstrukciju ekspertīzē sertificēti būvspeciālisti. Ar 2027. gada 1. janvāri ugunsdrošības risinājumu ekspertīzi var veikt tikai tādi būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīzē un būvprojektu konstrukciju ekspertīzē sertificēti būvspeciālisti, kuriem ir arī patstāvīgās prakses tiesības ugunsdrošības darbības sfērā.
94. Būvniecības iecerēs, kas uzsāktas pēc 2027. gada 1. janvāra, ugunsdrošības pasākumu pārskatus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izstrādāt ir tiesīgi tikai sertificēti būvspeciālisti, kuri ieguvuši patstāvīgās prakses tiesības ugunsdrošības darbības sfērā.
Ministru prezidents,veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis Ministru prezidenta biedrs,ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
1. pielikumsMinistru kabineta2018. gada 20. martanoteikumiem Nr. 169
Kompetences novērtēšanas jomas, specialitātes un darbības sfēras
| Nr.p. k. | Joma, specialitāte | Darbības sfēra |
|---|---|---|
| 1. | Arhitekta prakse1, 2, 3 | |
| 2. | Būvprakse | |
| 2.1. | Inženierizpēte4 | |
| 2.2. | Projektēšana3, 5 | |
| 2.2.1. | ēku konstrukciju projektēšana1, 2 | |
| 2.2.2. | ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu (ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas) projektēšana | |
| 2.2.3. | siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšana6 | |
| 2.2.4. | pārvades, uzglabāšanas, sadales un lietotāju gāzapgādes sistēmu un naftas apgādes sistēmu projektēšana7 | |
| 2.2.5. | (svītrots) | |
| 2.2.6. | elektroietaišu projektēšana9 | |
| 2.2.7. | elektronisko sakaru sistēmu un tīklu projektēšana10 | |
| 2.2.8. | meliorācijas sistēmu projektēšana | |
| 2.2.9. | hidrotehnisko būvju projektēšana | |
| 2.2.10. | dzelzceļa sliežu ceļu projektēšana | |
| 2.2.11. | dzelzceļa signalizācijas sistēmu projektēšana | |
| 2.2.12. | dzelzceļa kontakttīklu projektēšana | |
| 2.2.13. | ceļu projektēšana21 | |
| 2.2.14. | tiltu projektēšana22 | |
| 2.2.15. | saldēšanas sistēmu projektēšana11 | |
| 2.2.16. | ostu un jūras hidrotehnisko būvju projektēšana20 | |
| 2.2.17. | ugunsdrošība1, 19 | |
| 2.3. | Būvdarbu vadīšana5 | |
| 2.3.1. | ēku būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība1, 12 | |
| 2.3.2. | restaurācijas būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība | |
| 2.3.3. | ceļu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība21 | |
| 2.3.4. | tiltu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība22 | |
| 2.3.5. | ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu (ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas) būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība | |
| 2.3.6. | siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība6 | |
| 2.3.7. | pārvades, uzglabāšanas, sadales un lietotāju gāzapgādes sistēmu un naftas apgādes sistēmu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība7 | |
| 2.3.8. | (svītrots) | |
| 2.3.9. | elektroietaišu izbūves darbu vadīšana un būvuzraudzība9 | |
| 2.3.10. | elektronisko sakaru sistēmu un tīklu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība10 | |
| 2.3.11. | meliorācijas sistēmu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība | |
| 2.3.12. | hidrotehnisko būvju būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība | |
| 2.3.13. | dzelzceļa sliežu ceļu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība | |
| 2.3.14. | dzelzceļa signalizācijas sistēmu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība | |
| 2.3.15. | dzelzceļa kontakttīklu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība | |
| 2.3.16. | saldēšanas sistēmu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība11 | |
| 2.3.17. | ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība20 | |
| 2.4. | (svītrots) | |
| 2.5. | Būvekspertīze | |
| 2.5.1. | būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīze14, 15 | |
| 2.5.2. | ēku konstrukciju būvprojektu ekspertīze15, 16 | |
| 2.5.3. | ceļu būvprojektu ekspertīze16, 21 | |
| 2.5.4. | tiltu būvprojektu ekspertīze16, 22 | |
| 2.5.5. | ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu (ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas) būvprojektu ekspertīze16 | |
| 2.5.6. | siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu būvprojektu ekspertīze6, 16 | |
| 2.5.7. | saldēšanas sistēmu būvprojektu ekspertīze11, 16 | |
| 2.5.8. | pārvades, uzglabāšanas, sadales un lietotāju gāzapgādes sistēmu un naftas apgādes sistēmu būvprojektu ekspertīze7, 16 | |
| 2.5.9. | (svītrots) | |
| 2.5.10. | meliorācijas sistēmu būvprojektu ekspertīze16 | |
| 2.5.11. | hidrotehnisko būvju būvprojektu ekspertīze16 | |
| 2.5.12. | ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvprojektu ekspertīze16, 20 | |
| 2.5.13. | elektroietaišu būvprojektu ekspertīze9, 16 | |
| 2.5.14. | dzelzceļa sliežu ceļu būvprojektu ekspertīze16, 17 | |
| 2.5.15. | elektronisko sakaru sistēmu un tīklu būvprojektu ekspertīze10, 16 | |
| 2.5.16. | ēku ekspertīze | |
| 2.5.17. | ceļu ekspertīze21 | |
| 2.5.18. | tiltu ekspertīze22 | |
| 2.5.19. | ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspertīze | |
| 2.5.20. | siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu ekspertīze6 | |
| 2.5.21. | saldēšanas sistēmu ekspertīze11 | |
| 2.5.22. | pārvades, uzglabāšanas, sadales un lietotāju gāzapgādes sistēmu un naftas apgādes sistēmu ekspertīze7 | |
| 2.5.23. | (svītrots) | |
| 2.5.24. | meliorācijas sistēmu ekspertīze | |
| 2.5.25. | hidrotehnisko būvju ekspertīze | |
| 2.5.26. | ostu un jūras hidrotehnisko būvju ekspertīze20 | |
| 2.5.27. | elektroietaišu ekspertīze9 | |
| 2.5.28. | dzelzceļa sliežu ceļu ekspertīze18 | |
| 2.5.29. | elektronisko sakaru sistēmu un tīklu ekspertīze10 |
Piezīmes.1 Arhitekta prakses būvspeciālists un ēku konstrukciju projektēšanas, ugunsdrošības, ēku būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības darbības sfērās sertificētais būvspeciālists var veikt arī ēku tehnisko apsekošanu atbilstoši kompetencei un tehniskās apsekošanas uzdevumam. Minētajās specialitātēs un darbības sfērās sertificētais būvspeciālists var arī vadīt visu veidu būvdarbu tāmēšanas darbus.2 Atsevišķas inženierbūves var projektēt arhitekta prakses būvspeciālists un ēku konstrukciju projektēšanā sertificētais būvspeciālists, ja to projektēšanai nav noteiktas atsevišķas darbības sfēras. Ēku konstrukciju projektēšanā sertificētais būvspeciālists var veikt atsevišķo inženierbūvju tehnisko apsekošanu, kā arī šādu būvju būvdarbu tāmēšanas darbus.3 Arhitekta prakses un projektēšanas specialitātē sertifikātā norādītajā darbības sfērā normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ietilpst ugunsdrošības risinājumu, ugunsdrošības pasākumu pārskata un darbu organizēšanas projekta izstrāde.4 Ģeotehniskā inženierizpēte un ģeotehniskā uzraudzība.5 Projektēšanas un būvdarbu vadīšanas specialitātē sertificētais būvspeciālists sertifikātā norādītās darbības sfēras ietvaros var veikt arī attiecīgo inženierbūvju un inženiertīklu tehnisko apsekošanu atbilstoši tehniskās apsekošanas uzdevumam. Minēto specialitāšu būvspeciālists var vadīt atbilstošo būvju veidu būvdarbu tāmēšanas darbus.6 Apkures sistēmas, ventilācijas sistēmas, gaisa kondicionēšanas sistēmas, ēku dzesēšanas sistēmas, dūmu aizsardzības, dūmu un karstuma izvades sistēmas, siltummehānika/siltumapgādes avoti (tai skaitā biomasas apkures sistēmas, saules kolektoru sistēmas, ģeotermiskās sistēmas un siltumsūkņi), siltumtīkli.7 Gāzes apgādes sistēmas ietver arī biometāna, sintezēta metāna, sašķidrinātas naftas gāzes un ūdeņraža izmantošanu gāzapgādes sistēmās un šo sistēmu korozijaizsardzības, datu pārraides un automātikas sistēmas.8 (svītrots)9 Elektroietaišu projektēšanas, elektroietaišu izbūves darbu vadīšanas un būvuzraudzības, kā arī elektroietaišu būvprojektu ekspertīzes un elektroietaišu ekspertīzes darbības sfērās norādāms spriegums, kādā personai ir atbilstoša pieredze, – līdz 1 kilovoltam, no 1 līdz 35 kilovoltiem un no 110 līdz 400 kilovoltiem. Minētajās darbības sfērās ietilpst automātisko ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmu automātikas un vadības daļas un automātisko ugunsaizsardzības sistēmu – ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu, dūmu aizsardzības sistēmu un centralizētas izziņošanas sistēmu – projektēšana, izbūves darbu vadīšana, būvuzraudzība un ekspertīze.10 Elektronisko sakaru sistēmu un tīklu projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības, būvprojektu ekspertīzes un elektronisko sakaru sistēmu un tīklu ekspertīzes darbības sfērās ietilpst automātisko ugunsaizsardzības sistēmu – ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu –, kā arī automātisko ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmu automātikas un vadības daļas projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, būvprojektu un būvju ekspertīze.11 Sistēmas, kas nodrošina zemu temperatūru tehnoloģiskos procesus pārtikas, medicīnas un ķīmiskajā rūpniecībā, lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražošanā un uzglabāšanā (tai skaitā visu lielumu stacionārās un pārvietojamās saldēšanas sistēmas, ieskaitot kompresorus–siltumsūkņus, kompresoru stacijas saldēšanas sistēmās, saldēšanas kameras, noliktavas un saldētavas).12 Ēku būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības darbības sfērā ietilpst visu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība pirmās grupas ēkās un otrās grupas ēkās, tai skaitā šo ēku ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo inženiertīklu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, kā arī žogu, mūru un atsevišķu labiekārtojuma elementu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, ja atsevišķu būvdarbu vadīšanai vai būvuzraudzībai netiek piesaistīti būvspeciālisti citās darbības sfērās. Būvspeciālists ir tiesīgs veikt patstāvīgo praksi arī restaurācijas būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā, ja ir saņemta atbilstoša atļauja no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes.13 (svītrots)14 Būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīzē sertificētais būvspeciālists normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var veikt arī atsevišķu inženierbūvju būvprojektos iekļauto arhitektūras risinājumu un ugunsdrošības risinājumu ekspertīzi.15 Būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīzē un būvprojektu konstrukciju ekspertīzē sertificētais būvspeciālists normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var veikt arī būvniecības tāmju un ugunsdrošības risinājumu ekspertīzi, kā arī ugunsdrošības pasākumu pārskata un darbu organizēšanas projekta ekspertīzi.16 Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.17 Būvspeciālists var veikt arī dzelzceļa signalizācijas sistēmu un dzelzceļa kontakttīklu būvprojektu ekspertīzi.18 Būvspeciālists var veikt arī dzelzceļa signalizācijas sistēmu un dzelzceļa kontakttīklu ekspertīzi.19 Ugunsdrošības darbības sfērā normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ietilpst ugunsdrošības risinājumu un ugunsdrošības pasākumu pārskata izstrāde.20 Ostu un jūras hidrotehnisko būvju projektēšanas, izbūves darbu vadīšanas un būvuzraudzības, kā arī būvprojektu un būvju ekspertīzes darbības sfērās ietilpst arī enerģijas ražošanas hidrotehnisko būvju un citu visu veidu hidrotehnisko būvju projektēšana, būvprojektu un būvju ekspertīze un izbūves darbu vadīšana un būvuzraudzība.21 Būvspeciālists atbilstoši kompetencei var veikt arī projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības, būvprojektu un būvju ekspertīzes darbus arī sliežu ceļu būvēm līdz sliežu ceļu daļai (to neieskaitot), tai skaitā zemes klātnes daļai, pārvadiem un caurtekām, pasažieru peroniem, autoceļu un gājēju tuneļiem zem dzelzceļa, pārbrauktuvēm un pārejām, prettrokšņu žogiem.22 Būvspeciālists atbilstoši kompetencei var veikt arī projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības, būvprojektu un būvju ekspertīzes darbus krastmalām ar dažādu veidu krasta nostiprinājumiem, kā arī piestātnēm iekšzemes ūdeņos un to ostu teritorijās, tostarp estakādes tipa iekšzemes ūdeņu piestātnēm.
2. pielikumsMinistru kabineta2018. gada 20. martanoteikumiem Nr. 169
Iesniegums
3. pielikumsMinistru kabineta2018. gada 20. martanoteikumiem Nr. 169
Sodu reģistrā pārbaudāmās tiesību normas saistībā ar būvspeciālista sertifikāta iegūšanu un būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību
| Nr. p. k. | Tiesību norma |
|---|---|
| Krimināllikums | Krimināllikums |
| 1. | 44. pants. Tiesību ierobežošana |
| 2. | 99. panta otrā daļa. Atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana |
| 3. | 102. pants. Zemes, mežu un ūdeņu piesārņošana un piegružošana |
| 4. | 103. pants. Atmosfēras gaisa piesārņošana |
| 5. | 106. pants. Datu slēpšana par dabas vides piesārņojumu |
| 6. | 186. pants. Mantas iznīcināšana un bojāšana aiz neuzmanības |
| 7. | 187. pants. Elektrotīkla, publiskā elektronisko sakaru tīkla, siltumtīkla, gāzes, naftas un naftas produktu vada tīša iznīcināšana un bojāšana |
| 8. | 188. pants. Gāzes un naftas vadu iznīcināšana un bojāšana aiz neuzmanības |
| 9. | 195.1 pants. Ziņu nesniegšana un nepatiesu ziņu sniegšana par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju |
| 10. | 196. pants. Pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana |
| 11. | 197. pants. Nolaidība |
| 12. | 198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana |
| 13. | 199. pants. Komerciālā uzpirkšana |
| 14. | 202. pants. Preces un pakalpojuma kvalitātes nenodrošināšana |
| 15. | 203. pants. Preces un pakalpojuma drošuma prasību neievērošana |
| 16. | 229. pants. Nelikumīgas darbības ar valsts aizsardzībā esošu kultūras pieminekli |
| 17. | 238. panta otrā daļa. Ražošanas drošības un tehniskās disciplīnas noteikumu pārkāpšana |
| 18. | 239. pants. Būvniecības noteikumu pārkāpšana |
| 19. | 240. pants. Ugunsdrošības noteikumu pārkāpšana |
| 20. | 275. pants. Dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana |
| 21. | 317. pants. Dienesta pilnvaru pārsniegšana |
| 22. | 318. pants. Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana |
| 23. | 319. pants. Valsts amatpersonas bezdarbība |
| 24. | 320. pants. Kukuļņemšana |
| 25. | 321. pants. Kukuļa piesavināšanās |
| 26. | 322. pants. Starpniecība kukuļošanā |
| 27. | 323. pants. Kukuļdošana |
| 28. | 325. pants. Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana |
| 29. | 326. pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos |
| 30. | 326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi |
| 31. | 326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana |
| 32. | 326.3 pants. Prettiesiska labumu došana |
| 33. | 327. pants. Dienesta viltojums |
| 34. | 328. pants. Nepatiess dienesta ziņojums |
| 35. | 329. pants. Neizpaužamu ziņu izpaušana |
| 36. | 330. pants. Neizpaužamu ziņu izpaušana pēc amata atstāšanas |
Ministru prezidenta biedrs,ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)