Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr. 560Rīgā 2018. gada 4. septembrī (prot. Nr. 41 21. §)

Izdoti saskaņā arZinātniskās darbības likuma35. panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka valsts pētījumu programmu (turpmāk – programma) projektu (turpmāk – projekts) pieteikšanas, ekspertīzes, īstenošanas, finansēšanas un projektu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroles kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts – projekts, kas atbilst šādiem kritērijiem:

2.1.1. projektu īsteno pētniecības organizācija;

2.1.2. projektā īsteno šo noteikumu 11. punktā atbalstāmās darbības, un tām nav saimnieciska rakstura;

2.1.1 darbība, kurai ir saimniecisks raksturs, – jebkura darbība, kas ietver preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū, tai skaitā pētniecības infrastruktūras iznomāšana, komersantu uzdevumā īstenoti pakalpojumi vai līgumpētījumi;

2.2. darbība, kurai nav saimnieciska rakstura, – pētniecības organizācijas pamatdarbība, kura neietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā noteiktajā darbības jomā un kuras izpausmes veidi ir šādi:

2.2.1. neatkarīga pētniecība un izstrāde, lai iegūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīga pētniecība un izstrāde, pētniecības organizācijai iesaistoties efektīvā sadarbībā;

2.2.2. pētniecības rezultātu izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru;

2.2.3. zināšanu un tehnoloģiju pārneses darbības, ja:

2.2.3.1. zināšanu un tehnoloģiju pārneses darbības veic pētniecības organizācijas nodaļa vai pētniecības organizācijas meitas uzņēmums (tāda komercsabiedrība, kurā mātes uzņēmuma līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentu vai kurā mātes uzņēmumam ir balsu vairākums un kura atbilst šo noteikumu 2.12. apakšpunktā minētajai pētniecības organizācijas definīcijai), pētniecības organizācija kopīgi ar citām pētniecības organizācijām vai pētniecības organizācija ar trešajām pusēm, atklātā konkursā slēdzot līgumus par noteiktiem pakalpojumiem;

2.2.3.2. visa peļņa no šādas darbības tiek ieguldīta pētniecības organizācijas nesaimnieciskās pamatdarbībās;

2.2.3.3. projekts ietver pētniecību un pētniecības rezultātu nodošanu zināšanu un tehnoloģiju pārneses veidā un, ja pētniecības organizācijas intelektuālā īpašuma atsavināšanas līgumus slēdz ar licenciātu, jāievēro viens no šādiem nosacījumiem:

2.2.3.3.1. intelektuālā īpašuma licences līgumu slēdz ar licenciātu un atlīdzības summa noteikta atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā uz konkurenci balstītā konkursa procedūrā, tādējādi izslēdzot iespēju slēgt ekskluzīvu licences līgumu ar sadarbības partneri;

2.2.3.3.2. labuma guvējs par visām licenciātam nodotajām ekonomiskajām priekšrocībām saņem atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai par intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras izriet no pētniecības organizācijas projekta ietvaros veiktās darbības. Ja nav iespējams noteikt tirgus cenu, pierādījums tirgus cenai ir intelektuālā īpašuma publiska izsole saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izsoļu organizēšanu vai dokumentēta sarunu procedūra starp pētniecības organizāciju–licenciāru un licenciātu, kuras rezultātā licenciārs ir ieguvis maksimālo cenu par savām intelektuālā īpašuma tiesībām;

2.3. efektīva sadarbība – sadarbība, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187/1), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 90. punktā sniegtajai definīcijai;

2.4. eksperimentālā izstrāde – pētniecības kategorija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 86. punktam;

2.5. fundamentālie pētījumi – pētniecības kategorija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 84. punktam;

2.6. intelektuālais īpašums – sistematizēts noteiktas informācijas kopums (zināšanas), ko vienlaikus var izmantot neierobežota skaita materiālo objektu izveidei dažādās pasaules vietās;

2.7. jauna tehnoloģija – tehnoloģija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 114. punktā sniegtajai definīcijai;

2.8. jauns produkts – preces vai pakalpojumi, kuri ir pilnīgi jauni vai kuriem ir uzlabotas funkcionālās īpašības vai mainīts paredzamais lietošanas veids (tai skaitā mainīti vai uzlaboti tehniskie parametri, sastāvdaļas, materiāli, pievienotā programmatūra, lietotājam draudzīgas īpašības). Par jaunu produktu neuzskata:

2.8.1. kādas procesa daļas izmantošanas pārtraukšanu;

2.8.2. kapitāla aizvietošanu vai ekstensīvu palielināšanu (izmantotajiem moduļiem identisku moduļu iegāde, nebūtiski paplašinājumi, iekārtu un programmatūras atjauninājumi). Jaunām iekārtām vai paplašinājumiem jābūt ar būtiskiem specifikācijas uzlabojumiem;

2.8.3. komponentu cenu maiņas dēļ radušās izmaiņas (produkta cenas vai ražošanas procesa produktivitātes izmaiņas (piemēram, datoru ražošanā, samazinoties mikroshēmas cenai, tā paša datora modeļa pārdošanas cenu samazinājums) nav uzskatāmas par produkta inovāciju);

2.8.4. produktu pielāgojumus konkrētām vajadzībām (piemēram, produkta pielāgošana klienta vajadzībām, kas neizraisa tādas jaunā produkta funkcionālo vai tehnisko īpašību izmaiņas, kuras nodrošina augstāku jaunā produkta konkurētspēju salīdzinājumā ar esošiem produktiem);

2.8.5. produkta ikdienas, sezonas un cikliskas izmaiņas un uzlabojumus (piemēram, apģērbu ražošanā jaunas sezonas kolekcija nav uzskatāma par inovāciju);

2.8.6. dizaina izmaiņas (tai skaitā garša un smarža), kas nemaina produkta funkcijas, lietojumu vai tehniskās īpašības;

2.8.7. citu ražotāju preču vai procesu tālākpārdošanu;

2.8.8. uzlabojumus produkta tirgvedības veicināšanai (tai skaitā estētiskas izmaiņas);

2.8.9. organizatorisko procesu uzlabošanu komersanta darbībā;

2.9. kvalitātes slieksnis – minimālais sasniedzamais punktu skaits katrā šo noteikumu 26. punktā minētajā zinātniskās kvalitātes kritērijā atsevišķi vai kopumā, kas norādīts projekta pieteikuma konsolidētajā vērtējumā;

2.10. lietišķie pētījumi – oriģināli pētījumi jaunu zināšanu ieguvei, lai sasniegtu kādu praktisku mērķi vai atrisinātu konkrētu uzdevumu, īstenojot rūpnieciskus pētījumus, eksperimentālās izstrādes vai to kombinācijas, kā arī sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu pētniecību ar pielietojamību;

2.11. pētniecība – darbības, kas aptver vienu vai vairākas pētniecības kategorijas un kas ir paredzētas, lai izpildītu precīzu ekonomiska, zinātniska vai tehniska rakstura nedalāmu uzdevumu ar iepriekš skaidri noteiktiem mērķiem;

2.12. pētniecības organizācija – Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija (publisko tiesību subjekts vai privāto tiesību subjekts) vai augstskola (turpmāk – zinātniskā institūcija), kas neatkarīgi no juridiskā statusa vai finansēšanas veida atbilstoši tās darbību reglamentējošiem aktiem (statūtiem, nolikumam vai Satversmei) veic darbības, kurām nav saimnieciska rakstura, un atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punktā sniegtajai definīcijai;

2.12.1 platforma – pētniecības organizāciju un platformas sadarbības partneru apvienība, kurus vieno līgumsaistības un kur viena no līgumslēdzējām pusēm ir platformas vadošais partneris;

2.12.2 platformas izvērtēšanas kvalitātes slieksnis – minimālais sasniedzamais punktu skaits katrā šo noteikumu 69.183. apakšpunktā minētajā kritērijā atsevišķi vai kopumā, kas norādīts platformas pieteikuma konsolidētajā vērtējumā;

2.12.3 platformas projekta galvenie izpildītāji – zinātnieki un speciālisti, kuri īsteno platformas projektu un atbild par tā daļu izpildi;

2.12.4 platformas projekta grupa – zinātniskā grupa, kas piedalās platformas projekta īstenošanā. Platformas projekta grupas sastāvā ir platformas projekta vadītājs, platformas projekta galvenie izpildītāji (ja tādi ir nepieciešami) un platformas projekta izpildītāji;

2.12.5 platformas projekta izpildītāji – platformas projekta grupas locekļi, kuri veic atsevišķus uzdevumus platformas projekta īstenošanā un atbild par attiecīgo platformas projekta daļu izpildi;

2.12.6 platformas projekta vadītājs – zinātnieks, doktorants vai doktora zinātniskā grāda pretendents, kurš vada platformas projektu un nodrošina tā īstenošanu, plāno un pārrauga platformas projekta uzdevumu izpildi, ir atbildīgs par platformas projektā iesaistīto personu darbību atbilstoši platformas projektā noteiktajiem uzdevumiem un zinātniskās pētniecības ētikas kritērijiem un par platformas projekta izpildes gaitu raksturojošās dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu saskaņā ar šiem noteikumiem un platformā noteikto kārtību;

2.12.7 platformas projektu vadības grupa – platformas ietvaros izveidotā platformas projektu vadības grupa, kura sastāv no uzaicinātajiem zinātniskajiem un nozares ekspertiem (tai skaitā ārvalstu ekspertiem) ar balsstiesībām. Platformas projektu vadības grupā bez balsstiesībām var piedalīties platformas pārstāvji, ievērojot interešu konflikta novēršanas, caurspīdīguma un vienlīdzības principu;

2.12.8 platformas vadītājs – zinātnieks vai speciālists, kurš vada platformu un nodrošina tās darbību, plāno un pārrauga platformas uzdevumu izpildi, atbild par platformā (tai skaitā platformas projektos) iesaistīto personu darbību atbilstoši platformai noteiktajiem uzdevumiem un zinātniskās ētikas normām, kā arī nodrošina platformas darbības gaitu raksturojošās dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu atbilstoši šiem noteikumiem;

2.12.9 platformas vadošais partneris – pētniecības organizācija, kura pēdējā zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ir novērtēta ar vērtējumu "3", "4" vai "5";

2.13. projekta vadītājs – zinātnieks, kurš vada projektu un nodrošina tā īstenošanu. Projekta vadītājs plāno un pārrauga projekta uzdevumu izpildi, ir atbildīgs par savu un citu projektā iesaistīto personu darbību atbilstoši projektā noteiktajiem uzdevumiem un zinātniskās ētikas normām un projekta izpildes gaitu raksturojošās dokumentācijas savlaicīgu sagatavošanu un iesniegšanu šajos noteikumos paredzētajā kārtībā;

2.14. projekta galvenie izpildītāji – zinātnieki, kuri īsteno projektu vai apakšprojektu un atbild par tā daļu izpildi;

2.15. projekta izpildītāji – zinātniskās grupas locekļi, kuri veic atsevišķus zinātniskus uzdevumus projekta īstenošanā un atbild par tā attiecīgo daļu izpildi;

2.16. rīcībpolitika – valdības noteikti principi, mērķi un rīcība noteiktās politikas jomās valsts attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai;

2.17. rūpnieciskie pētījumi – pētniecības kategorija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 85. punktā noteiktajai definīcijai;

2.18. sadarbības partneris – zinātniskā institūcija, kas atbilst šo noteikumu pētniecības organizācijas definīcijai, vai valsts institūcija, kurai zinātniskās darbības veikšana ir noteikta ar ārējo tiesību aktu, nolikumā vai statūtos;

2.18.1 speciālists – persona, kura ieguvusi vismaz maģistra grādu un kuras prasmes un pieredze ir pietiekama, lai sniegtu pamatotus spriedumus, ieteikumus un risinājumus platformas vadīšanai un uzdevumu sasniegšanai (piemēram, persona ar pieredzi biznesa attīstības vai komercializācijas jomā);

2.19. tehnoloģiju tiesības – zinātība un citas tiesības vai to kombinācija, tostarp minēto tiesību pieteikumi vai reģistrācijas pieteikumi, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 21. marta Regulas Nr. 316/2014 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. marts, Nr. L 93/17) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu kategorijām 1. panta "b" apakšpunktā sniegtajai definīcijai;

2.20. zināšanu un tehnoloģiju pārnese – jebkurš process, kura mērķis ir iegūt, apkopot un izplatīt skaidras un vārdos neizteiktas zināšanas, piemēram, pētniecības sadarbībā, konsultācijās, licencēšanā, publikācijās un pētnieku un citu darbinieku mobilitātē, kuri iesaistīti šajās darbībās. Papildus zinātnes un tehnikas atziņām tā ietver citu veidu zināšanas, piemēram, zināšanas par to standartu un noteikumu lietošanu, kuros šīs atziņas iekļautas, par reālās dzīves darbības vides apstākļiem, par organizatoriskās inovācijas metodēm, kā arī to zināšanu pārvaldību, kas saistītas ar nemateriālo aktīvu noteikšanu, iegūšanu, aizsardzību, aizstāvību un izmantošanu;

2.21. zinātniskais personāls – vadošie pētnieki, pētnieki, zinātniskie asistenti, augstskolas akadēmiskais personāls un studējošie;

2.22. zinātniskā grupa – zinātniskais personāls un zinātnes tehniskais personāls, kas piedalās projekta īstenošanā. Zinātniskās grupas sastāvā ir projekta vadītājs, projekta galvenie izpildītāji (ja tādi ir nepieciešami) un projekta izpildītāji;

2.23. zinātni apkalpojošais personāls – personas, kuras veic zinātniskajai darbībai nepieciešamās palīgfunkcijas (piemēram, plānošanas, ekonomikas, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, arhivāri).

2.1 Šo noteikumu 2. punktā minētie termini, izņemot šo noteikumu 2.9., 2.13., 2.14., 2.15., 2.21., 2.22. un 2.23. apakšpunktā minētos terminus, attiecas arī uz platformas darbību.

3. Programma ir nozares ministrijas valsts pasūtījums, kuru īsteno pētniecības ietvaros, lai radītu jaunas zināšanas, prasmes un inovācijas, attīstītu jaunus produktus, procesus un pakalpojumus nozaru problēmu risināšanai un stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanai, atbalstītu valsts politikas prioritāšu īstenošanu, aktīvi izmantojot pētniecības rezultātus politikas izstrādei, un nodrošinātu pētniecības pamanāmību sabiedrībā, kā arī stiprinātu saikni starp pētniecību un prioritārām valsts politikas jomām. Ilgtermiņa programma ir programma, kuras darbība ir ilgāka par trim gadiem.

4. Programmu izstrādā nozares ministrija sadarbībā ar programmas stratēģiskās vadības padomi, definējot programmas nosaukumu, virsmērķi (ja nepieciešams), mērķi, īstenošanas laiku, finansējuma apmēru, uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Programmas izstrādes gaitā nozares ministrija konsultējas ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi (turpmāk – padome). Programmu apstiprina Ministru kabinets ar rīkojumu (turpmāk – Ministru kabineta rīkojums).

5. Programmu īsteno projektu veidā. Projektus atlasa atklātā projektu pieteikumu konkursā (turpmāk – projektu konkurss), izvērtējot tos atbilstoši administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem (turpmāk – administratīvie kritēriji), zinātniskās kvalitātes kritērijiem (turpmāk – zinātniskie kritēriji) un nozares specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem (turpmāk – nozares kritēriji). Projektu atlasi var veikt vairākās projektu pieteikumu atlases kārtās. Projektam var būt apakšprojekti, kas ietver skaidrus mērķus, veicamās darbības, lai sasniegtu šos mērķus (paredzamās izmaksas), kā arī konkrētus rezultātus, lai noteiktu šo darbību iznākumu un salīdzinātu to ar attiecīgajiem mērķiem.

6. Programmas stratēģiskās vadības padome ir konsultatīva koleģiāla institūcija, kas darbojas saskaņā ar nozares ministrijas izdotu nolikumu. Programmas stratēģiskās vadības padomes sastāvu apstiprina nozares ministrija, iekļaujot tajā arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi, kā arī, ja nepieciešams, ekspertus, speciālistus, valsts vai pašvaldību institūciju, nevalstisko organizāciju (nozares profesionālās un sabiedriskās organizācijas), valsts kapitālsabiedrību, zinātni pārstāvošo organizāciju pārstāvjus. Šajā punktā minētās programmas stratēģiskās vadības padomes funkcijas var pildīt attiecīgās nozares ministrijas jau iepriekš izveidota institūcija, kuras kompetencē ir nozares stratēģisko jautājumu risināšana. Šādā gadījumā nozares ministrija saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju kā atbildīgo par zinātnes nozari ar programmas izstrādi un īstenošanu saistītus jautājumus, ievērojot šajā punktā noteiktās programmas stratēģiskās vadības padomes funkcijas. Programmas stratēģiskās vadības padomes funkcijas ir šādas:

6.1. sniegt viedokli un konsultatīvu atbalstu nozares ministrijai programmas izstrādes un īstenošanas gaitā;

6.2. sniegt nozares ministrijai priekšlikumus par programmas pilnveidi;

6.3. sniegt viedokli par programmas rezultātiem pēc programmas pabeigšanas;

6.4. veikt citas programmas stratēģiskās vadības padomes nolikumā paredzētās funkcijas.

7. Programmas izpildes nodrošināšanai padome:

7.1. nozares ministrijas uzdevumā izstrādā šo noteikumu 15. punktā minēto projektu pieteikumu konkursa nolikumu (turpmāk – konkursa nolikums) vai piedalās konkursa nolikuma izstrādē, ja konkursa nolikumu izstrādā nozares ministrija;

7.2. organizē un īsteno projektu konkursu;

7.3. vērtē projektu pieteikumu atbilstību administratīvajiem kritērijiem;

7.4. organizē un nodrošina projektu pieteikumu, projekta vidusposma zinātniskā pārskata un projekta noslēguma zinātniskā pārskata zinātnisko ekspertīzi (turpmāk – ekspertīze), piemērojot Eiropas Savienības Pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" vai "Apvārsnis Eiropa" vērtēšanas pieeju un principus;

7.5. atlasa ekspertīzei Eiropas Komisijas vai līdzvērtīgā ārvalstu ekspertu datubāzē iekļautus zinātniskos ekspertus (turpmāk – eksperts);

7.6. sagatavo un publicē vidusposma un gala ziņojumu par programmas īstenošanu;

7.7. slēdz ekspertīzes līgumus ar ekspertiem, kurus padome atlasījusi, ievērojot šo noteikumu 23. punktu;

7.8. sagatavo paraugu līgumam par projekta īstenošanu (turpmāk – projekta līgums), ievērojot šo noteikumu 16.14. apakšpunktu;

7.9. slēdz projekta līgumu ar zinātnisko institūciju;

7.10. uzrauga projekta uzdevumu un sasniedzamo rezultātu izpildes nosacījumus un termiņus atbilstoši projekta līgumam un konkursa nolikumam;

7.11. administrē projekta īstenošanai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus;

7.12. nodrošina risku (tai skaitā iespējamā dubultā finansējuma riska) vadības pasākumus projekta īstenošanas laikā un pēc projekta pabeigšanas;

7.13. kontrolē projektam piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu un nodrošina nepamatoti izlietotā finansējuma atgūšanu, tostarp arī projektam piešķirto finanšu līdzekļu atgūšanu pilnā apmērā, ja ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts vairs neatbilst šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

7.14. izpilda projekta līgumā tai noteiktās saistības pret nozares ministriju un kontrolē projekta līgumā zinātniskajai institūcijai noteikto saistību izpildi pret nozares ministriju;

7.15. sagatavo projekta noslēguma atzinumu (turpmāk – padomes atzinums), ievērojot šo noteikumu 68. punktu;

7.16. sniedz informāciju sabiedrībai un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar programmas īstenošanu;

7.17. veic programmas īstenošanas un uzraudzības komisijas (turpmāk – komisija) sekretariāta funkcijas, ja tās neveic nozares ministrija.

8. Nozares ministrija izveido komisiju, tajā iekļaujot arī Izglītības un zinātnes ministrijas deleģētu pārstāvi. Komisijas sastāvā kā ekspertu iekļauj padomes deleģētu pārstāvi bez balsstiesībām, kā arī citus ekspertus, ja nepieciešams. Komisijas darbību nosaka nozares ministrijas izdots komisijas nolikums. Komisijas sekretariāta (turpmāk – sekretariāts) funkcijas pilda nozares ministrija vai padome. Komisija:

8.1. apstiprina projektu konkursa nolikumu;

8.2. izvērtē projekta pieteikumu atbilstību nozares kritērijiem;

8.3. pieņem lēmumu par:

8.3.1. finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai;

8.3.2. projekta pieteikuma noraidīšanu;

8.3.3. projekta īstenošanas laika pagarinājumu;

8.3.4. projekta izbeigšanu;

8.3.5. nepamatoti izlietotā projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma atgūšanu;

8.3.6. projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma atgūšanu pilnā apmērā;

8.3.7. projekta finansējuma apturēšanu;

8.4. izskata citus komisijas nolikumā ar programmas īstenošanu un uzraudzību saistītus jautājumus un pieņem attiecīgus lēmumus;

8.5. saskaņā ar konkursa nolikumu un projekta līgumu izskata un vērtē projekta sasniegto rezultātu un saturisko pārskatu atbilstību projekta līgumam un noteiktajiem termiņiem;

8.6. atbilstoši nepieciešamībai piesaista nozares ekspertus projekta pieteikuma vērtēšanai atbilstoši nozares kritērijiem, ievērojot šo noteikumu 33.2. apakšpunktu, kā arī projekta īstenošanas ietvaros sasniegto rezultātu vērtēšanai, ievērojot konkursa nolikuma nosacījumus.

9. Projekta iesniedzējs ir zinātniskā institūcija, kas:

9.1. ir pētniecības organizācija un īsteno ar saimniecisko darbību nesaistītu projektu, nodrošinot projekta rezultātu sasniegšanu atbilstoši projekta līguma nosacījumiem un noteiktajiem termiņiem. Projekta iesniedzējs skaidri nodala darbības, kurām nav saimnieciska rakstura (un ar tām saistītas finanšu plūsmas), no darbībām, kas kvalificējamas kā saimnieciskas. Par saimnieciskām darbībām uzskata darbības komersanta uzdevumā, pētniecības infrastruktūras iznomāšanu un konsultāciju pakalpojumus. Ja zinātniskā institūcija veic arī citas darbības, kurām nav saimnieciska rakstura, tā nodala šīs darbības un ar tām saistītās finanšu plūsmas no pārējām zinātniskās institūcijas darbībām un ar tām saistītajām finanšu plūsmām;

9.2. atbild par projekta īstenošanu un projekta rezultātu sasniegšanu kopumā;

9.3. var piesaistīt sadarbības partnerus projekta īstenošanai, noslēdzot līgumu par noteiktu uzdevumu vai darbību veikšanu projektā. Sadarbības partnera rakstisku apliecinājumu par dalību projektā pievieno projekta pieteikumam. Sadarbības partneris atbilst šo noteikumu 2.18. apakšpunktā sniegtajai definīcijai un projekta īstenošanā iesaistās ar tā valdījumā vai īpašumā esošo mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Veicot šajā punktā minētos ieguldījumus, projekta iesnieguma iesniedzējam ar sadarbības partneri nedrīkst rasties tādas tiesiskās attiecības, kas atbilst publiskā iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu.

10. Projektu var īstenot pa posmiem, kur viena posma ilgums ir vismaz seši mēneši.

11. Saskaņā ar šo noteikumu 2.2. apakšpunktu projektā ir atbalstāmas šādas darbības:

11.1. pētniecība, kas ietver vienu vai vairākas šādas pētniecības kategorijas:

11.1.1. fundamentālie pētījumi;

11.1.2. lietišķie pētījumi, kas ietver:

11.1.2.1. rūpnieciskos pētījumus. Viena projekta ietvaros var apvienot rūpnieciskos pētījumus ar fundamentāliem pētījumiem;

11.1.2.2. eksperimentālo izstrādi, ja tiek īstenoti rūpnieciskie pētījumi;

11.2. šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minētie pētījumi ar ilgtspējīgas rīcībpolitikas risinājumiem;

11.3. no šo noteikumu 11.1. apakšpunktā veiktās darbības izrietošo tehnoloģiju tiesību (nemateriālo aktīvu) iegūšana, apstiprināšana un aizstāvēšana;

11.4. projekta ietvaros radīto rezultātu izplatīšana mācību, publikāciju vai zināšanu un tehnoloģiju pārneses veidā;

11.5. pasākumi sabiedrības iesaistīšanai un informēšanai par projekta mērķiem, norisi un rezultātiem.

12. Projekta īstenošanas laikā sagaidāms viens vai vairāki šādi projekta rezultāti:

12.1. pētniecības rezultātu publiskas pieejamības nodrošināšana, tai skaitā:

12.1.1. oriģināli zinātniskie raksti, kas publicēti žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 procentus no nozares vidējā citēšanas indeksa;

12.1.2. oriģināli zinātniskie raksti, kas publicēti Web of Science vai SCOPUS (A vai B) datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos;

12.2. tehnoloģiju tiesības;

12.3. intelektuālā īpašuma licences līgumi;

12.4. jauna produkta vai jaunas tehnoloģijas prototips;

12.5. jaunas ārstniecības un diagnostikas metodes (tai skaitā nekomercializējama metode), kas papildina šo noteikumu 12.1., 12.2., 12.3. vai 12.4. apakšpunktā minētos rezultātus;

12.6. ziņojumi par rīcībpolitikas ieteikumiem un rīcībpolitiku ietekmi;

12.7. sekmīgi nokārtots maģistra valsts (gala) pārbaudījums un noteiktā kārtībā aizstāvēts promocijas darbs, ievērojot programmas mērķi un uzdevumus;

12.8. citi pētniecības specifikai atbilstoši projekta rezultāti (tai skaitā dati), kas papildina šo noteikumu 12.1., 12.2., 12.3., 12.4. vai 12.6. apakšpunktā minētos rezultātus.

13. Ja šo noteikumu 11. punktā minēto projektā atbalstāmo darbību rezultātā ir gūta peļņa, to pilnā apmērā iegulda zinātniskās institūcijas nesaimnieciskajā pamatdarbībā, ievērojot šo noteikumu 2.2.3.3. apakšpunktu. Minētais nosacījums piemērojams gan projekta īstenošanas laikā, gan arī pēc projekta pabeigšanas visā zinātniskās institūcijas pastāvēšanas laikā.

14. Projekta ietvaros plāno šādus izmaksu veidus:

14.1. tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas rezultātu sasniegšanai:

14.1.1. projekta īstenošanā iesaistītās zinātniskās grupas atlīdzība un ar to saistītās izmaksas, kas nepārsniedz projekta iesnieguma iesniedzēja atlīdzības likmes saskaņā ar iestādes noteikto darba samaksas politiku;

14.1.2. darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par projekta īstenošanā iesaistīto zinātnisko grupu;

14.1.3. vietējo un ārvalstu komandējumu un darba (dienesta) braucienu izdevumi šo noteikumu 14.1.1. apakšpunktā minētajai zinātniskajai grupai atbilstoši normatīvajam regulējumam par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi. Lidmašīnas biļešu cenas nedrīkst pārsniegt attiecīgā lidojuma ekonomiskās klases biļešu cenas;

14.1.4. amortizācijas izmaksas (attiecināms uz projekta pieteikuma iesniedzēja un sadarbības partnera projekta ietvaros iegādātajiem un rīcībā esošajiem pamatlīdzekļiem, kurus izmanto pētniecībai, un no ārējiem avotiem iegādātu tehnisko zināšanu, patentu vai citu intelektuālā īpašuma tiesību licenču iegādes izmaksas (turpmāk – nemateriālie aktīvi)), ja darījums ir veikts konkurences apstākļos un nav bijis slepenu norunu. Ja pamatlīdzekļu vai nemateriālo aktīvu izmantošanas laiks projekta ietvaros neaptver visu to lietderīgās lietošanas laiku, par attiecināmām izmaksām uzskatāmas tikai tās nolietojuma izmaksas, kas atbilst projekta īstenošanas termiņam. Minētās izmaksas aprēķina proporcionāli pamatlīdzekļu vai nemateriālo aktīvu izmantošanas laikam un intensitātei saskaņā ar grāmatvedības uzskaites kārtību un labu grāmatvedības praksi;

14.1.5. projekta īstenošanai nepieciešamā inventāra, instrumentu un materiālu (piemēram, fizikālie, bioloģiskie, ķīmiskie un citi materiāli, izmēģinājuma dzīvnieki, reaktīvi, ķimikālijas, laboratorijas trauki, medikamenti, aukstuma aģenti, siltumnesēji, nesējgāzes, eļļas, enerģētiskie materiāli un elektroenerģija, ciktāl to izmanto pētniecībai) iegādes izmaksas un piegādes izmaksas, kas uzskaitītas saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

14.1.6. citas projekta īstenošanai nepieciešamās izmaksas:

14.1.6.1. ārējo pakalpojumu izmaksas (tai skaitā darbs saskaņā ar uzņēmuma līgumiem), pētniecības pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas (piemēram, inspicēšanas, testēšanas, sertifikācijas un citas izmaksas, lai nodrošinātu tādus pētījumu datus, kas salīdzināmi ar citās valstīs veiktajiem pētījumiem), tehnoloģiju tiesību aizsardzības izmaksas, tulkošana;

14.1.6.2. informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas (tai skaitā zinātnisko pētījumu publicēšanas izmaksas);

14.1.6.3. finanšu pakalpojumu izmaksas, kas ietver bankas pakalpojumu izmaksas par projekta ietvaros veiktajiem maksājumiem un vienreizēju maksu par kredīta garantijas piešķiršanu, – ne vairāk kā divu procentu apmērā no garantējamās summas (ja attiecināms);

14.2. netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet projekta ietvaros nodrošina atbalstāmo darbību īstenošanai un rezultātu sasniegšanai atbilstošus apstākļus. Netiešās attiecināmās izmaksas nosaka attiecīgā projektu pieteikumu konkursu nolikumā atbilstoši attiecīgās nozares ministrijas veiktajam novērtējumam par programmas īstenošanas izmaksām, plānojot kā vienu izmaksu pozīciju ar vienotu likmi līdz 25 procentu apmēram no šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minēto tiešo attiecināmo izmaksu kopsummas, izņemot šo noteikumu 14.1.6. apakšpunktā noteiktās tiešās attiecināmās izmaksas, kas radušās saistībā ar ārējo pakalpojumu izmaksām (tai skaitā darbu saskaņā ar uzņēmuma līgumiem). Netiešās attiecināmās izmaksas ir:

14.2.1. komunālie maksājumi, tai skaitā samaksa par elektroenerģiju, telpu īri, nomu, ūdensapgādi un kanalizāciju, apkuri (siltumenerģiju) un gāzi, atkritumu izvešanu;

14.2.2. sakaru pakalpojumu izmaksas (pasta pakalpojumi, ar internetu un telekomunikācijām saistītie izdevumi, informācijas tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas, piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi);

14.2.3. biroja uzturēšanas izdevumi (kancelejas preces, biroja piederumi, datorpreces, kopēšanas pakalpojumi, biroja aprīkojuma īre vai iegāde);

14.2.4. kopējās lietošanas iekārtu uzturēšanas un apkopes izmaksas (izmaksu proporcionāla segšana);

14.2.5. telpu, tai skaitā koplietošanas, uzturēšanas izdevumi (izmaksu proporcionāla segšana);

14.2.6. saimniecības materiālu izmaksas;

14.2.7. transporta izdevumi;

14.2.8. zinātni apkalpojošā personāla un zinātnes tehniskā personāla, kurš neietilpst zinātniskās grupas sastāvā, atlīdzība, kas nepārsniedz projekta pieteikuma iesniedzēja atlīdzības likmes saskaņā ar iestādes noteikto darba samaksas politiku, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

14.2.9. citas netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav iekļautas šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētajās tiešajās attiecināmajās izmaksās, bet projekta ietvaros nodrošina atbalstāmo darbību īstenošanai un rezultātu sasniegšanai atbilstošus apstākļus.

14.1 Valsts pētījumu programmas Covid-19 seku mazināšanai projekta (turpmāk – Covid-19 seku mazināšanas projekts) ietvaros plāno:

14.1 1. šo noteikumu 14. punktā minētās izmaksas, izņemot šo noteikumu 14.1.4. apakšpunktā minētās izmaksas;

14.1 2. tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas rezultātu sasniegšanai, – izmaksas par pamatlīdzekļu iegādi, kurus izmanto pētniecībai, un par nemateriālo aktīvu iegādi, ja darījums ir veikts konkurences apstākļos un nav bijis slepenu norunu, ar nosacījumu, ka iegādāto pamatlīdzekļu vai nemateriālo aktīvu izmantošanas laiks paredzēts arī pēc Covid-19 seku mazināšanas projekta beigām un to izmantošana ir saistīta ar Covid-19 izraisīto seku mazināšanu, tie ir visiem pieejami un tos var izmantot tikai pētnieciskajām darbībām, kurām nav saimnieciska rakstura (piemēram, individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanas iekārta).

14.2 Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) izstrādā un apstiprina projekta netiešo attiecināmo izmaksu izlietojuma un kontroles iekšējo kārtību un pēc pieprasījuma uzrāda to padomei.

14.3 Projekta iesniedzējs, sagatavojot un iesniedzot šo noteikumu 44.1. apakšpunktā minēto finanšu pārskatu, nesniedz informāciju un neuzrāda izmaksu pamatojošos dokumentus par netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu, kas aprēķināts ar šo noteikumu 14.2. apakšpunktā noteikto netiešo izmaksu vienoto likmi.

15. Konkursa nolikumu izstrādā nozares ministrija sadarbībā ar padomi vai padome nozares ministrijas uzdevumā. Konkursa nolikumu pirms tā apstiprināšanas komisijā saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju.

16. Konkursa nolikumā nosaka:

16.1. projektu konkursa uzdevumus un sasniedzamos rezultātus, tostarp arī šo noteikumu 12. punktā minētos projekta rezultātus, ievērojot Ministru kabineta rīkojumu;

16.2. projektu īstenošanai pieejamo finansējumu;

16.3. projektu konkursa īstenošanas nosacījumus;

16.4. viena projekta īstenošanas termiņu, maksimālo un minimālo finansējumu;

16.5. zinātniskās grupas, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera dalības nosacījumus projektā, arī to, ka sadarbības partneris zinātniskajai institūcijai nodrošina pieeju savai pētniecības infrastruktūrai (ja tādu ir paredzēts izmantot projektā), tostarp ievērojot šo noteikumu 9.3. apakšpunktu;

16.6. projekta pieteikuma iesniegšanas metodiku vai vadlīnijas, kārtību un termiņu;

16.7. projekta pieteikuma, projekta vidusposma zinātniskā pārskata (ja projekta ilgums ir ne mazāk kā 24 mēneši), projekta noslēguma zinātniskā pārskata veidlapas (tai skaitā šo veidlapu angļu valodā iesniedzamās sadaļas) paraugu;

16.8. projekta pieteikuma administratīvās vērtēšanas kārtību, norādot arī papildu administratīvos kritērijus (ja tādi nepieciešami) un norādot, kuri administratīvie kritēriji ir papildināmi un kuri – nav papildināmi, kā arī šīs vērtēšanas veidlapas paraugu;

16.9. projekta pieteikuma precizēšanas kārtību un termiņus, ja projekta pieteikums ir precizējams atbilstoši papildināmajam administratīvajam kritērijam;

16.10. nozares kritērijus un to vērtēšanas veidlapas paraugu, kā arī šīs vērtēšanas metodiku, kārtību un termiņus;

16.11. ekspertu piesaistes nosacījumus, tostarp var paredzēt ekspertu paneļdiskusiju organizēšanu un īstenošanu (ja nepieciešams);

16.12. ekspertīzes nosacījumus (izvērtējot gadījumu, kad ekspertiem būs būtiska viedokļu atšķirība) un tās veikšanas metodiku, paredzot projekta pieteikuma vērtējuma punktu atbilstību kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem), projekta pieteikuma individuālās ekspertīzes veidlapas paraugu un projekta pieteikuma ekspertu konsolidētās ekspertīzes veidlapas paraugu;

16.13. padomes veiktā projekta pieteikuma ekspertīzes konsolidētā vērtējuma (turpmāk – ekspertīzes vērtējums) metodiku, ievērojot šo noteikumu 31. punktu un paredzot šo noteikumu 2.9. apakšpunktā minēto kvalitātes slieksni;

16.14. projekta līguma (arī tā pielikuma) paraugu, projekta līguma slēgšanas kārtību un termiņus, nosacījumus par projekta īstenošanas gaitā sasniedzamajiem rezultātiem, ievērojot projekta pieteikumā norādīto, un to sasniegšanas posmiem, risku vadības pasākumus projekta īstenošanas laikā un pēc projekta pabeigšanas, saturisko un finanšu pārskatu veidlapas un to iesniegšanas kārtību un termiņus;

16.15. padomes vidusposma un gala ziņojuma par programmas īstenošanu (turpmāk – padomes ziņojums) saturu;

16.16. kārtību, kādā pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai vai lēmumu par projekta pieteikuma noraidīšanu, un pieņemšanas termiņus;

16.17. citus nosacījumus un nepieciešamo dokumentu veidlapu paraugus (ja nepieciešams) projektu konkursa un projekta īstenošanai (piemēram, līgums par ekspertīzes veikšanu, eksperta apliecinājums).

16.1 Covid-19 seku mazināšanas projekta pieteikumu konkursa nolikumā papildus šo noteikumu 16. punktā minētajam nosaka Covid-19 seku mazināšanas projekta attiecināmo izmaksu pozīcijas un to pieļaujamo īpatsvaru projekta budžetā.

II. Projektu pieteikumu pieteikšana

17. Padome izsludina projektu konkursu, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma), ievērojot normatīvo regulējumu par Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmu. Nozares ministrija paziņojumu par projektu konkursa izsludināšanu publicē savā tīmekļvietnē.

18. Projekta iesniedzējs projekta pieteikumu iesniedz konkursa nolikumā noteiktajā kārtībā un termiņā, izmantojot informācijas sistēmu.

19. Projekta pieteikumu vērtē atbilstoši šādiem administratīvajiem kritērijiem:

19.1. projekta pieteikums ir pilnībā aizpildīts, noformēts un iesniegts, izmantojot informācijas sistēmu;

19.2. ir iesniegts projekta pieteikuma attiecīgo sadaļu tulkojums angļu valodā atbilstoši konkursa nolikuma prasībām;

19.3. ir izpildītas konkursa nolikuma prasības par zinātniskās grupas dalības nosacījumiem;

19.4. projektu īsteno zinātniskajā institūcijā, kas atbilst šo noteikumu prasībām;

19.5. ja projekta īstenošanā piedalās sadarbības partneris, tas atbilst šo noteikumu un konkursa nolikuma prasībām;

19.6. projekta iesniegumā norādītās attiecināmās izmaksas atbilst konkursa nolikumā noteiktajām prasībām;

19.7. projekts atbilst šo noteikumu 2.1. apakšpunktam;

19.8. dubultā finansējuma riska neesība ar citiem publiskajiem finansēšanas avotiem, tai skaitā ar Eiropas Savienības fondu finansējumu, ko apliecina projekta iesniedzēja projekta pieteikumam pievienots apliecinājums;

19.9. citi papildu administratīvie kritēriji, ja tādi ir noteikti konkursa nolikumā.

20. Padome divu nedēļu laikā no konkursa nolikumā noteiktā projektu konkursa noslēguma dienas izvērtē projekta pieteikuma atbilstību administratīvajiem kritērijiem, ievērojot konkursa nolikumā noteikto projektu pieteikumu administratīvās vērtēšanas kārtību, aizpildot projekta pieteikuma administratīvās vērtēšanas veidlapu, kurā izdalīti papildināmie un nepapildināmie administratīvie kritēriji. Projekta pieteikuma atbilstību administratīvajiem kritērijiem vērtē ar "jā" vai "nē" ("jā" – atbilst administratīvajiem kritērijiem, "nē" – neatbilst administratīvajiem kritērijiem). Atbilstoši administratīvajiem kritērijiem novērtēts projekta pieteikums ir tāds, kas ieguvis vērtējumu "jā" visos administratīvajos kritērijos.

21. Ja konkursa nolikumā ir noteikti papildināmi administratīvie kritēriji un projekta pieteikums neatbilst kādam no papildināmajiem administratīvajiem kritērijiem, tad padome pieprasa projekta iesniedzējam precizēt projekta pieteikumu un iesniegt to padomei konkursa nolikumā noteiktajā kārtībā un termiņā. Ja projekta pieteikums neatbilst kādam no nepapildināmajiem administratīvajiem kritērijiem vai ja projekta pieteikums neatbilst kādam no papildināmajiem administratīvajiem kritērijiem, kurš nav izpildīts pēc precizēta projekta pieteikuma iesniegšanas, padome pēc administratīvās izvērtēšanas pabeigšanas nosūta komisijai projektu pieteikumu sarakstu, kuri neatbilst konkursa nolikumā noteiktajiem administratīvajiem kritērijiem, šo noteikumu 8.3.2. apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanai.

III. Projektu pieteikumu ekspertīze

22. Padome triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 20. punktā minētās vērtēšanas pabeigšanas organizē ekspertīzi projekta pieteikumiem, kuri ir atzīti par atbilstošiem administratīvajiem kritērijiem saskaņā ar šo noteikumu 20. un 21. punktu. Ekspertīzi atbilstoši šo noteikumu 23. punktam veic padomes izvēlēti eksperti, ar kuriem padome slēdz līgumus.

23. Projekta pieteikuma ekspertīzei padome izvēlas ne mazāk kā divus ekspertus, ievērojot šādus nosacījumus:

23.1. ekspertam ir doktora zinātniskais grāds;

23.2. eksperta zinātniskā kvalifikācija atbilst konkrētajā projekta pieteikumā norādītajai zinātnes nozarei un tematikai;

23.3. eksperta līdzšinējā projektu zinātniskās vērtēšanas kompetence un darba pieredze atbilst konkrētā projekta pieteikumā norādītajai zinātnes nozarei un tematikai;

23.4. eksperts projekta pieteikuma zinātnisko vērtējumu veic neatkarīgi un nepārstāv projekta pieteikuma iesniedzēja institūciju, viņa darbībā nav tādu apstākļu, kas izraisa interešu konfliktu, tai skaitā nerada un neradīs ekspertam personisku vai mantisku ieinteresētību.

24. Izvērtējot projekta pieteikumu, eksperts nedrīkst nonākt interešu konfliktā un projekta pieteikumā ietverto informāciju nedrīkst izpaust vērtēšanā neiesaistītām personām. Interešu konflikta neesību un apņemšanos ievērot konfidencialitāti eksperts apliecina pirms līguma par ekspertīzes veikšanu noslēgšanas un projekta pieteikuma izvērtēšanas uzsākšanas, parakstot eksperta apliecinājumu, kuru sagatavo padome. Padome slēdz ekspertīzes līgumu ar ekspertu, paredzot tajā atbildību par eksperta parakstītā apliecinājuma neievērošanu.

25. Katrs eksperts izvērtē projekta pieteikumu, aizpildot projekta pieteikuma individuālās ekspertīzes veidlapu. Viens no ekspertiem aizpilda projekta pieteikuma ekspertu konsolidētās ekspertīzes veidlapu, pārējie projekta pieteikuma ekspertīzē iesaistītie eksperti to apstiprina. Abas minētās veidlapas eksperti aizpilda, ievērojot konkursa nolikumā noteikto ekspertīzes veikšanas metodiku.

25.1 Katrs eksperts izvērtē Covid-19 seku mazināšanas projekta pieteikumu, aizpildot pieteikuma individuālās ekspertīzes veidlapu, un nosūta to padomei. Pēc pieteikumu individuālo ekspertīzes veidlapu saņemšanas padome organizē Covid-19 seku mazināšanas projekta pieteikumu izvērtēšanu attiecīgajā ekspertu paneļdiskusijā. Ekspertu paneļdiskusijas darba organizāciju un darba kārtību nosaka Covid-19 seku mazināšanas projekta konkursa nolikumā. Ņemot vērā ekspertu aizpildītās Covid-19 seku mazināšanas projekta pieteikuma individuālās ekspertīzes veidlapas un ekspertu paneļdiskusijā panākto vienošanos par katru Covid-19 seku mazināšanas projekta pieteikuma ekspertīzes konsolidēto vērtējumu, viens no ekspertiem, kas vērtēja attiecīgo pieteikumu, aizpilda un apstiprina Covid-19 seku mazināšanas projekta pieteikuma konsolidētās ekspertīzes veidlapu. Abas minētās veidlapas (individuālo un konsolidēto) eksperti aizpilda, ievērojot Covid-19 seku mazināšanas projekta konkursa nolikumā noteikto ekspertīzes veikšanas metodiku.

26. Projekta pieteikumu eksperts vērtē, piešķirot no viena līdz pieciem punktiem un ievērojot šādus zinātniskos kritērijus:

26.1. projekta zinātniskā kvalitāte atbilstoši šo noteikumu 27. punktam;

26.2. projekta rezultātu ietekme atbilstoši šo noteikumu 28. punktam;

26.3. projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājums atbilstoši šo noteikumu 29. punktam.

27. Projekta zinātnisko kvalitāti vērtē, ņemot vērā projekta pieteikumā norādīto informāciju un šādus apsvērumus:

27.1. pētījuma zinātniskā kvalitāte, ticamība un novitāte;

27.2. izvēlētās pētījuma stratēģijas un metodisko risinājumu zinātniskā kvalitāte, kā arī atbilstība noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanai;

27.3. spēja radīt jaunas zināšanas vai tehnoloģiskās atziņas;

27.4. sadarbības partneru (ja tādi paredzēti) ieguldījums, to zinātniskā kapacitāte, plānotā sadarbības kvalitāte.

28. Projekta rezultātu ietekmi izvērtē, ņemot vērā projekta pieteikumā norādīto informāciju un šādus apsvērumus:

28.1. iegūto zināšanu un prasmju paredzamā pārnese turpmākajā darbībā un zinātniskās kapacitātes attīstībā;

28.2. pētniecības attīstības iespējas, ieskaitot ieguldījumu jaunu projektu sagatavošanā iesniegšanai Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammu konkursos un citās pētniecības un inovācijas atbalsta programmās un tehnoloģiju ierosmēs;

28.3. pētījuma rezultātā tiks radītas programmas mērķu sasniegšanai, attiecīgajai nozarei, tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai nozīmīgas zināšanas vai rīcībpolitikas ieteikumi un risinājumi;

28.4. iegūto zināšanu ilgtspēja un kvalitatīvs to izplatības plāns, tai skaitā paredzētās zinātniskās publikācijas un sabiedrības informēšana;

28.5. pētījuma īstenošana sekmē pētījuma zinātniskā personāla, tai skaitā studējošo, zinātnisko spēju stiprināšanu.

29. Projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājumu izvērtē, ņemot vērā projekta pieteikumā norādīto informāciju un šādus apsvērumus:

29.1. pētījuma darba plāna kvalitāte un tā atbilstība izvirzītajam mērķim. Paredzētie resursi ir atbilstoši un pietiekami mērķa sasniegšanai. Pētījumā paredzēts nodrošināt efektīvu resursu izmantošanu. Plānotie darba posmi un uzdevumi ir skaidri definēti, atbilstoši un ticami;

29.2. projekta vadītāja un projekta galveno izpildītāju zinātniskā kvalifikācija, pamatojoties uz iesniegtajiem dzīvesgaitas aprakstiem (CV);

29.3. paredzēta projekta kvalitātes vadība. Vadības organizācija ļauj sekot pētījuma izpildes gaitai. Izvērtēti iespējamie riski un izstrādāts to novēršanas vai negatīvā efekta samazināšanas plāns;

29.4. ir pētījuma veikšanai nepieciešamā pētniecības infrastruktūra un pieeja citai sadarbības partneru pētniecības infrastruktūrai (ja attiecināms);

29.5. institūcijai, kas īsteno pētījumu, un tās sadarbības partneriem (ja attiecināms) ir projekta īstenošanai nepieciešamā pieredze.

30. Ekspertīzes vērtējumu projekta pieteikumam padome aprēķina punktos, ievērojot šo noteikumu 31. punktā norādīto zinātniskā kritērija īpatsvaru.

31. Ekspertīzes vērtējumu projekta pieteikumam padome aprēķina punktos, ņemot vērā:

31.1. šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētā zinātniskā kritērija īpatsvaru 30 procentu apmērā no projekta pieteikuma ekspertīzes kopējā vērtējuma;

31.2. šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minētā zinātniskā kritērija īpatsvaru 50 procentu apmērā no projekta pieteikuma ekspertīzes kopējā vērtējuma;

31.3. šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minētā zinātniskā kritērija īpatsvaru 20 procentu apmērā no projekta pieteikuma ekspertīzes kopējā vērtējuma.

32. Ievērojot atbilstoši šo noteikumu 31. punktam ekspertīzes vērtējumā projekta pieteikumam aprēķinātos punktus, padome sagatavo ekspertīzes vērtējuma projektu pieteikumu sarakstu (turpmāk – projektu pieteikumu ekspertīzes saraksts). Projektu pieteikumus projektu pieteikumu ekspertīzes sarakstā sarindo prioritārā secībā pēc iegūto punktu skaita, sākot ar visvairāk punktu ieguvušo, un norāda virs kvalitātes sliekšņa novērtētos projektu pieteikumus. Projektu pieteikumu ekspertīzes sarakstu iesniedz komisijai.

33. Ja konkursa nolikumā nozares kritēriji:

33.1. nav noteikti, komisija apstiprina projektu pieteikumu ekspertīzes sarakstu un pieņem šo noteikumu 8.3.1. apakšpunktā minēto lēmumu par šajā sarakstā virs kvalitātes sliekšņa novērtētajiem projektiem, ievērojot konkursa nolikumā noteikto projektu konkursam pieejamo finansējumu;

33.2. ir noteikti, komisija vērtē projektu pieteikumu ekspertīzes sarakstā virs kvalitātes sliekšņa novērtēto projektu pieteikumu atbilstību programmas mērķiem un uzdevumiem, ievērojot nozares kritērijus, un piešķir noteiktu punktu skaitu katram nozares kritērijam. Projekta pieteikumam piešķirtā kopējā punktu summa nozares kritērijos ir ne vairāk kā 30 procenti no kopējās maksimālās piešķirtās punktu summas zinātniskajos kritērijos.

34. Ja projektu pieteikumi ir vērtēti atbilstoši nozares kritērijiem, komisija izveido projektu konkursa kopējo projektu pieteikumu sarakstu (turpmāk – projektu pieteikumu kopējais saraksts), kurā projektu pieteikumus, sākot ar visvairāk punktu ieguvušo projektu pieteikumu, sarindo prioritārā secībā pēc projektu konkursā kopumā vai programmas uzdevumā (ja to paredz konkursa nolikums) iegūto punktu summas, ko veido zinātniskajā un nozares kritēriju izvērtējumā iegūtie punkti.

35. Komisija apstiprina projektu pieteikumu kopējo sarakstu un pieņem šo noteikumu 8.3.1. apakšpunktā minēto lēmumu, ievērojot projektu konkursam pieejamo finansējumu. Šo noteikumu 33.1. apakšpunktā un šajā punktā minēto lēmumu komisija noformē kā administratīvo aktu un nosūta projekta pieteikuma iesniedzējam un padomei.

IV. Projektu finansēšana

36. Projektu finansē no nozares ministrijai kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem programmas īstenošanas nodrošināšanai. Šo noteikumu 37. punktā minētos pasākumus finansē no nozares ministrijai programmas īstenošanas nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Programmas īstenošanas nodrošināšanai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus administrē:

36.1. padome – līdzekļus, kas piešķirti projekta īstenošanai un šo noteikumu 37.1., 37.2., 37.3., 37.6., 37.7. un 37.8. apakšpunktā minētajiem pasākumiem;

36.1.1 (zaudējis spēku ar 01.07.2020.; sk. 70. punktu);

36.2. nozares ministrija – līdzekļus, kas piešķirti šo noteikumu 37.4., 37.5. un 37.9. apakšpunktā minētajiem pasākumiem;

36.3. padome vai nozares ministrija – līdzekļus, kas, ņemot vērā nozares ministrijas vajadzības, piešķirti šo noteikumu 37.8. un 37.10. apakšpunktā minētajam pasākumam (ievērojot, kurš veic sekretariāta pienākumus).

37. Nozares ministrija plāno finanšu līdzekļus ne vairāk kā septiņu procentu apmērā no nozares ministrijai programmas īstenošanai piešķirtā kopējā valsts budžeta finansējuma šādiem pasākumiem:

37.1. projektu konkursa organizēšana un īstenošana;

37.2. projekta pieteikuma, projekta vidusposma zinātniskā pārskata (ja tas ir noteikts konkursa nolikumā) un projekta noslēguma zinātniskā pārskata ekspertīzes organizēšana;

37.3. ekspertu atlīdzība un ekspertu (ja rīko ekspertu paneļdiskusiju) transporta un uzturēšanās izdevumu segšana atbilstoši normatīvajam regulējumam par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi;

37.4. nozares ekspertu, kā arī iekšējo un ārējo auditoru atlīdzība;

37.5. programmas stratēģiskās vadības padomes ārvalstu locekļu (ja tādi ir) transporta un uzturēšanās izdevumu segšana atbilstoši normatīvajam regulējumam par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi;

37.6. projektu īstenošanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu administrēšana;

37.7. projekta īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontrole;

37.8. sabiedrības informēšanas pasākumi, kas saistīti ar programmas īstenošanu;

37.9. komisijas darbības nodrošināšana;

37.10. sekretariāta darbības nodrošināšana.

38. Padome:

38.1. pārskaita zinātniskajai institūcijai avansa maksājumu uz kontu Valsts kasē, nepārsniedzot 30 procentus no projektam piešķirtā kopējā finansējuma, ievērojot projekta līgumā noteiktos termiņus un samaksas kārtību;

38.2. turpmākos maksājumus zinātniskajai institūcijai veic, ievērojot projekta līgumā noteiktos termiņus un samaksas kārtību, kā arī ņemot vērā šo noteikumu 44., 47., 58., 59. un 61. punktu;

38.2.1 pārskaita zinātniskajai institūcijai avansa maksājumu uz kontu Valsts kasē 100 procentu apmērā no Covid-19 seku mazināšanas projektam piešķirtā kopējā finansējuma. Avansa maksājumu pārskaita Covid-19 seku mazināšanas projekta līgumā noteiktajā termiņā un kārtībā;

38.3. kontrolē, kā zinātniskā institūcija nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas un darbību veidu skaidru nodalīšanu no citu zinātniskās institūcijas darbību finanšu plūsmām un darbību veidiem.

39. Projekta īstenošanas laiku bez papildu finansējuma piešķiršanas un atkārtotas projekta noslēguma zinātniskā pārskata ekspertīzes veikšanas var pagarināt uz laiku līdz vienam gadam, pamatojoties uz projekta īstenotāja rakstveida iesniegumu padomei, ja tas nepieciešams projekta rezultātu nostiprināšanai un publiskošanai.

40. Padome divu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 35. punktā minētā lēmuma saņemšanas ievada informācijas sistēmā ziņas par finansējamo projektu atbilstoši normatīvajiem aktiem par zinātniskās darbības projektu datubāzi un paziņo par to zinātniskajai institūcijai.

41. Nozares ministrija un padome finansējamo projektu sarakstu publicē nozares ministrijas un padomes tīmekļvietnē, norādot katra projekta nosaukumu un numuru, projektu īstenojošo zinātnisko institūciju, projekta vadītāja vārdu un uzvārdu un projektam piešķirtā finansējuma apmēru.

42. Zinātniskā institūcija triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 40. punktā minētā paziņojuma saņemšanas pārbauda ievadītās ziņas, ja nepieciešams, precizē tās un veiktās darbības apstiprina informācijas sistēmā.

V. Projektu īstenošana

43. Padome pēc šo noteikumu 35. un 42. punktā minētās informācijas saņemšanas, ievērojot konkursa nolikumā noteikto projektu līgumu slēgšanas kārtību un termiņus, slēdz projekta līgumu ar zinātnisko institūciju.

44. Zinātniskā institūcija atbilstoši konkursa nolikumam projekta līgumā noteiktajā termiņā un kārtībā, izmantojot informācijas sistēmu, padomei iesniedz:

44.1. projekta posma, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem, kā arī projekta vidusposma un noslēguma finanšu pārskatu par projektam piešķirtā finansējuma izlietojumu;

44.2. projekta vidusposma zinātnisko pārskatu (ja projekta ilgums ir ne mazāk kā 24 mēneši) un projekta noslēguma zinātnisko pārskatu;

44.3. projekta uzdevumu izpildes saturisko pārskatu un citus pārskatus, kas paredzēti projekta līgumā.

45. Nozares ministrija sniedz komentārus padomei par šo noteikumu 44.3. apakšpunktā minēto dokumentāciju, un padome nodrošina to izpildi.