LegalizeNoteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem
| 1. Matemātikas valodu izmanto saziņai un zinātniskai jēdzienu, ideju, problēmu risinājumu aprakstīšanai | 1. Matemātikas valodu izmanto saziņai un zinātniskai jēdzienu, ideju, problēmu risinājumu aprakstīšanai | 1. Matemātikas valodu izmanto saziņai un zinātniskai jēdzienu, ideju, problēmu risinājumu aprakstīšanai |
|---|---|---|
| 1.1. Matemātisks teksts, pieņemtie simboli un apzīmējumi | 1.1. Matemātisks teksts, pieņemtie simboli un apzīmējumi | 1.1. Matemātisks teksts, pieņemtie simboli un apzīmējumi |
| Beidzot 3. klasi | Beidzot 6. klasi | Beidzot 9. klasi |
| 1.1.1. Lasa un veido matemātisku tekstu, demonstrējot izpratni par cipariem kā simboliem skaitļu pierakstam, par aritmētisko darbību zīmēm, vienādības un nevienādības zīmēm, piemēram, simbolu "=" lasa kā "vienāds ar", "tikpat" | 1.1.1. Lasa un veido matemātisku tekstu, demonstrējot izpratni par simbolu lietojumu, pierakstot mērus, nevienādības (tai skaitā nestingrās), racionālus skaitļus, to aptuveno vērtību un moduli (absolūto vērtību); par simbolu " ̶ ", "+", ":" lietošanu dažādos kontekstos un dažādās nozīmēs.1.1.2. Skaidro skaitļu pieraksta ar romiešu cipariem atšķirību no decimālās sistēmas, izmantojot konkrētus piemērus | 1.1.1. Lieto pieņemtos simbolus, tai skaitā kopu, to elementu un darbību ar kopām attēlošanai, lasot un veidojot matemātisku komunikāciju |
| 1.1.2. Lieto piktogrammas vai burtus, ja kāds no skaitļiem nav zināms vai nav konkrēts, skaidro šādus pierakstus, piemēram, a · 4 = a + a + a + a, lieto garuma, masas, laika, naudas mērvienību apzīmējumus | 1.1.3. Lasa, lieto burtu kā simbolu dažādās nozīmēs un skaidro tā lietojumu, piemēram, kā nezināmu lielumu, kā mērvienību, kā lieluma apzīmējumu formulā, kā apzīmējumu figūru attēlojumos | 1.1.2. Pieraksta algebriskas izteiksmes, sakarības, izvēloties un lietojot burtu simbolus atbilstoši kontekstam.1.1.3. Lasa, pieraksta šaurā leņķa trigonometriskās sakarības, demonstrējot izpratni par simbolu lietojumu |
| 1.1.4. Kombinētos plaknes figūru attēlos saskata un raksturo gan katru figūru atsevišķi, gan figūras, kas veidojas no tām | 1.1.4. Lasa, veido zīmējumus (tai skaitā telpisku ķermeņu attēlus), ievērojot, ka ne vienmēr ir mērķtiecīgi vai ne vienmēr ir iespējams ievērot figūru patiesos izmērus, īpašības un/vai savstarpējo novietojumu1.1.5. Izveidojies ieradums ģeometriskā zīmējumā lietot burtu simbolus, parādīt/apzīmēt vienāda garuma nogriežņus, vienādus leņķus, taisnu leņķi, lietojot pieņemtos apzīmējumus | |
| 1.2. Dažādi attēlojumi (reprezentācijas) | 1.2. Dažādi attēlojumi (reprezentācijas) | 1.2. Dažādi attēlojumi (reprezentācijas) |
| 1.2.1. Attēlo uzdevumā aprakstīto situāciju darbībā, ar priekšmetiem, matemātiskā zīmējumā, apkopo informāciju vienkāršās tabulās, stāsta, kā tas palīdz saprast uzdevumu | 1.2.1. Veido vizualizāciju, kas palīdz atrisināt matemātisko problēmu, strukturē informāciju, piemēram, izmantojot koku diagrammas, Eilera-Venna diagrammas, saista dažādus uzdevumā aprakstītās situācijas attēlojumus, pāriet no viena uz citu | 1.2.1. Veido situācijai atbilstošu, noderīgu attēlojumu, piemēram, skice vai precīzs zīmējums, visa figūra vai kāda tās daļa, izmanto grafiskos organizatorus risinājuma strukturēšanai |
| 1.2.2. Naturālo skaitļu salīdzināšanu un darbības ar tiem modelē ar reāliem objektiem, ģeometriski, uz skaitļu taisnes, ar simta kvadrātu, skaidro matemātisku jēdzienu ar paša izvēlētu attēlojumu, tēlu, asociāciju u. tml.1.2.3. Ģeometriskās figūrās, objektos nosaka parastās daļas, salīdzina tās | 1.2.2. Izmanto dažādus attēlojumus, skaidrojot darbības ar racionāliem skaitļiem, racionālu skaitļu salīdzināšanu, piemēram, skaitļu taisne un ģeometriski objekti parasto daļu salīdzināšanai, saskaitīšanai, vērsti nogriežņi uz vienas taisnes darbībām ar dažādzīmju skaitļiem | 1.2.2. Saista algebrisku un ģeometrisku objektu attēlojumus, piemēram, ģeometriski modelē matemātiskas izteiksmes, iracionālus skaitļus, kas pierakstīti kā kvadrātsakne no naturāla skaitļa |
| 1.2.4. Naturālu skaitli, skaitlisku izteiksmi pieraksta dažādos veidos, saglabājot vienu un to pašu vērtību | 1.2.3. Racionālu skaitli, skaitlisku izteiksmi, vienādību un nevienādību pieraksta dažādos veidos, saglabājot vienu un to pašu vērtību/saturu | 1.2.3. Ar piemēriem skaidro, kā jebkuru skaitli, skaitlisku un algebrisku izteiksmi, vienādojumu, nevienādību, funkciju var attēlot dažādos veidos, saglabājot vienu un to pašu vērtību/saturu |
| 2. Risināt problēmu matemātikai raksturīgi nozīmē saskatīt struktūras, sistēmas, sakarības, veidot vispārinājumus un tos pierādīt | 2. Risināt problēmu matemātikai raksturīgi nozīmē saskatīt struktūras, sistēmas, sakarības, veidot vispārinājumus un tos pierādīt | 2. Risināt problēmu matemātikai raksturīgi nozīmē saskatīt struktūras, sistēmas, sakarības, veidot vispārinājumus un tos pierādīt |
| 2.1. Spriešana (pēc analoģijas, induktīva un deduktīva, lietojot matemātiskās loģikas elementus) | 2.1. Spriešana (pēc analoģijas, induktīva un deduktīva, lietojot matemātiskās loģikas elementus) | 2.1. Spriešana (pēc analoģijas, induktīva un deduktīva, lietojot matemātiskās loģikas elementus) |
| 2.1.1. Spriež, rīkojas pēc analoģijas ar iepriekš apgūto, piemēram, veicot darbības ar lielākiem skaitļiem, nekā iepriekš aplūkots, pētot īpašības daudzstūriem ar lielāku virsotņu skaitu, nekā iepriekš aplūkots | 2.1.1. Jaunā situācijā spriež, rīkojas pēc analoģijas, piemēram, saskaitot, atņemot decimāldaļas, atbilstošo šķiru skaitu raksta vienu zem otra, izmanto mērinstrumentus ar dažādām skalām | 2.1.1. Izvērtē iespējas spriest pēc analoģijas, piemēram, veicot darbības ar monomiem, polinomiem |
| 2.1.2. Formulē apgalvojumu pēc novērotā, veiktām praktiskām darbībām, aprēķiniem un/vai spriedumiem galvā, piemēram, secina, ka vairāku saskaitāmo secību var mainīt vietām, izsaka pieņēmumu par nākamo virknes locekli | 2.1.2. Jaunā situācijā skaidro novēroto, saista to ar zināmo, piemēram, skaidro, kā aprēķināt skaitli, ja zināma tā daļas vērtība.2.1.3. Veido un pārbauda vispārinājumus, aplūkojot atsevišķus gadījumus, piemēram, formulējot dalāmības pazīmes naturāliem skaitļiem, vai spriež vispārīgi, piemēram, salīdzinot vienas darbības burtu izteiksmes | 2.1.2. Jaunā situācijā formulē vispārīgu apgalvojumu, piemēram, par figūru īpašībām, parametru ietekmi uz funkcijas grafika novietojumu koordinātu plaknē, pamatojoties uz konkrētiem piemēriem un vispārīgiem spriedumiem, arī lietojot digitālos rīkus |
| 2.1.3. Veido objektu ar noteiktām īpašībām (ne vairāk kā divām), vienkāršās situācijās izspriež un nosaka objektu skaitu.2.1.4. Nosaka objektu kopīgās, atšķirīgās īpašības, grupē objektus atbilstoši dotai pazīmei, pierakstīšanai izmantojot Eilera-Venna diagrammas | 2.1.4. Nosaka objektu ar noteiktām īpašībām (ne vairāk kā divām) eksistenci, skaitu, demonstrējot izpratni par nolieguma, vārdu "eksistē", "katrs", saikļu "un", "vai", "vai nu, vai", jēdzienu "kopa", "apakškopa", "kopas elements" lietojumu | 2.1.3. Spriež, secina par objektu un to kopu (tai skaitā sakārtotu un nesakārtotu izlašu) ar noteiktām īpašībām eksistenci, skaitu, lietojot darbības (apvienojums, šķēlums) ar kopām, to vizuālo interpretāciju |
| 2.2. Matemātiskā modelēšana (reāla problēma → matemātiskais modelis → matemātiskais atrisinājums → reālās problēmas atrisinājums) un citi problēmrisināšanas paņēmieni | 2.2. Matemātiskā modelēšana (reāla problēma → matemātiskais modelis → matemātiskais atrisinājums → reālās problēmas atrisinājums) un citi problēmrisināšanas paņēmieni | 2.2. Matemātiskā modelēšana (reāla problēma → matemātiskais modelis → matemātiskais atrisinājums → reālās problēmas atrisinājums) un citi problēmrisināšanas paņēmieni |
| 2.2.1. Pēc norādēm individuāli vai grupā veic atsevišķus matemātiskās modelēšanas soļus jaunās situācijās | 2.2.1. Jaunā situācijā individuāli vai sadarbojoties (arī ar pedagogu) veic matemātiskās modelēšanas soļus | 2.2.1. Skaidro matemātiskās modelēšanas soļus, to mērķi, savstarpējo saistību konkrētos piemēros.2.2.2. Nosauc matemātisku modeļu (izteiksme, vienādojums, funkcija, ģeometriska figūra, shematisks attēls u. tml.) piemērus un raksturo to lietošanu problēmu risināšanā.2.2.3. Jaunā situācijā individuāli vai grupā atrisina problēmu, veicot visus matemātiskās modelēšanas soļus (tai skaitā izmantojot digitālos rīkus) |
| 2.2.2. Situācijas aprakstā nosaka, kas ir/nav zināms, ko var/nevar aprēķināt, kādus lielumus raksturo skaitļi, vai visi dotie lielumi nepieciešami, vai dotā informācija par lielumiem ir pietiekama | 2.2.2. Situācijas aprakstu raksturo saviem vārdiem, demonstrējot izpratni par dotajiem lielumiem un sakarībām starp tiem.2.2.3. Pēc norādēm formulē jautājumus situācijas precizēšanai, izpratnei | 2.2.4. Patstāvīgi formulē jautājumus situācijas precizēšanai, izpratnei |
| 2.2.3. Pedagoga rosināts, izsaka savas domas par matemātiski iegūtā atrisinājuma atbilstību reālajam kontekstam | 2.2.4. Izveidojies ieradums pārbaudīt iegūtā rezultāta atbilstību reālajam kontekstam | |
| 2.2.4. Pedagoga rosināts, meklē vairākus risinājumus | 2.2.5. Komentē, salīdzina savu un citu skolēnu veidotos risinājumus | 2.2.5. Izskata alternatīvas pieejas risinājumam un izvērtē risinājumu efektivitāti, apzinoties, ka iespējami dažādi risinājuma ceļi un dažkārt arī dažādi atrisinājumi |
| 2.2.5. Pazīstamās un jaunās situācijās lieto paņēmienu "mēģinu un pārbaudu" | 2.2.6. Pazīstamās un jaunās situācijās lieto paņēmienus "spriežu no beigām", piemēram, nosakot sākotnējo daudzumu situācijā, kas raksturota ar daļām, "sadalu problēmu daļās", piemēram, problēmsituācijā atsevišķi aplūko pozitīvus un negatīvus skaitļus | 2.2.6. Pazīstamās un jaunās situācijās lieto paņēmienus "pāreju uz līdzīgu, vienkāršāku problēmu", piemēram, nosakot plaknes figūru skaitu, "apskatu kaut kādā ziņā "īpašu" lielumu", piemēram, izmanto kvadrātfunkcijas lielāko/mazāko vērtību |
| 2.3. Apgalvojumi un to patiesuma pierādīšana | 2.3. Apgalvojumi un to patiesuma pierādīšana | 2.3. Apgalvojumi un to patiesuma pierādīšana |
| 2.3.1. Nosaka atsevišķa apgalvojuma patiesumu (lieto vārdus "pareizi/nepareizi", "tā ir/tā nav" u. tml.), paskaidrojot, kāpēc tā domā | 2.3.1. Lieto jēdzienus "patiess/aplams apgalvojums".2.3.2. Pazīstamās situācijās formulē vispārīgam apgalvojumam atbilstošu atsevišķu apgalvojumu | 2.3.1. Atšķir atsevišķu apgalvojumu no vispārīga apgalvojuma, ar piemēriem skaidro, ka atsevišķu apgalvojumu patiesums nenodrošina vispārīga apgalvojuma patiesumu.2.3.2. Zina, kas ir aksioma un teorēma, skaidro, kas ir īpašība un pazīme |
| 2.3.2. Atrod piemēru, kas parāda, ka apgalvojums ir aplams, ja matemātiskais konteksts ir pazīstams, bieži lietots, piemēram, vai tiesa, ka divu nepāra skaitļu summa ir nepāra skaitlis | 2.3.3. Izveido pretpiemēru jaunā situācijā, saistot to ar zināmo, piemēram, izvērtē patiesumu apgalvojumam "taisnstūriem ar vienādu perimetru arī laukumi ir vienādi" | 2.3.3. Izveido pretpiemēru, kas parāda, ka vispārīgs apgalvojums (Ja .., tad ..; Katrs .. ir ..) nav patiess |
| 2.3.3. Pedagoga rosināts, attēlo visus iespējamos gadījumus (veic pilno pārlasi), piemēram, pētot skaitļa sastāvu, veidojot figūras | 2.3.4. Pazīstamās situācijās lieto pilno pārlasi, lai pamatotu apgalvojuma patiesumu, piemēram, pētot iespējamos kuba izklājumus | 2.3.4. Pazīstamās un jaunās situācijās lieto pilno pārlasi, lai noteiktu un pamatotu objektu eksistenci un skaitu |
| 2.3.4. Pazīstamu figūru īpašības pamato praktiski – ar locīšanu, savietojot, pārvietojot | 2.3.5. Veido spriedumu formā ".., jo ..", atsaucoties uz faktiem, likumiem, formulām, izvērtē sprieduma korektumu.2.3.6. Pamato apgalvojumu, veidojot strukturētu tekstu, kas pārliecina par apgalvojuma patiesumu | 2.3.5. Izvērtē pierādījuma korektumu, atrod un skaidro kļūdas tajā.2.3.6. Pierāda vispārīgus apgalvojumus, loģiski saistot 2–3 spriedumus, izmantojot zināmus un/vai iepriekš pierādītus faktus, apgalvojumus |
| 3. Skaitļus izmanto konkrētu, arī praktisku uzdevumu atrisināšanai. Katrai darbībai ar skaitļiem ir noteikta jēga, un to izpildei ir noteikti likumi/algoritmi | 3. Skaitļus izmanto konkrētu, arī praktisku uzdevumu atrisināšanai. Katrai darbībai ar skaitļiem ir noteikta jēga, un to izpildei ir noteikti likumi/algoritmi | 3. Skaitļus izmanto konkrētu, arī praktisku uzdevumu atrisināšanai. Katrai darbībai ar skaitļiem ir noteikta jēga, un to izpildei ir noteikti likumi/algoritmi |
| 3.1. Skaitļa pieraksts un skaitļu salīdzināšana | 3.1. Skaitļa pieraksts un skaitļu salīdzināšana | 3.1. Skaitļa pieraksts un skaitļu salīdzināšana |
| 3.1.1. Skaidro naturāla skaitļa decimālo sastāvu, tā saistību ar pierakstu konkrētos piemēros, izmantojot dažādus modeļus un attēlojumus.3.1.2. Lasa parastās daļas ar saucējiem 10 apjomā un pieraksta tās, skaidro katra skaitļa nozīmi parastās daļas pierakstā.3.1.3. Lasa negatīvus skaitļus, nosakot temperatūru, un izsaka centos un/vai eiro naudas summu, kas pierakstīta decimāldaļas veidā | 3.1.1. Skaidro racionāla skaitļa (pierakstīts kā decimāldaļa) decimālo sastāvu, tā saistību ar pierakstu konkrētos piemēros.3.1.2. Atbilstoši situācijas kontekstam pieraksta racionālu skaitli dažādos veidos, piemēram, paplašina parasto daļu, lai izdalītu ar veselu skaitli, procentus uzraksta kā decimāldaļu, sadala skaitli reizinātājos | 3.1.1. Konkrētos piemēros skaidro, kas ir iracionāla skaitļa, kas pierakstīts kā kvadrātsakne no racionāla skaitļa, skaitliskā vērtība un kā to iegūt, lietojot arī digitālos rīkus.3.1.2. Lasa un pieraksta reālu skaitli dažādos veidos atbilstoši situācijas kontekstam, tai skaitā izmantojot 10 pakāpes (kāpinātājs ir vesels skaitlis) |
| 3.1.4. Skaidro skaitļu salīdzināšanu, izmantojot skaitļu decimālo sastāvu, ģeometriskus modeļus, skaitļu taisni, lietojot simbolisko pierakstu, sakārto naturālus skaitļus, lielumu skaitliskās vērtības augošā/dilstošā secībā.3.1.5. Grupē skaitļus pēc noteiktas pazīmes (ciparu skaits, pāra/nepāra u. tml.) | 3.1.3. Skaidro racionālu skaitļu salīdzināšanu, izmantojot dažādus skaitļa attēlojumus, sakārto tos augošā/dilstošā secībā.3.1.4. Grupē racionālus skaitļus pēc noteiktas pazīmes, atšķir pirmskaitļus un saliktus skaitļus (līdz 100) | 3.1.3. Salīdzina dažādā veidā pierakstītus reālus skaitļus, sakārto tos augošā/dilstošā secībā.3.1.4. Nosaka, pamato skaitļu piederību noteiktai reālo skaitļu apakškopai |
| 3.2. Darbības ar skaitļiem, to īpašības, algoritmi | 3.2. Darbības ar skaitļiem, to īpašības, algoritmi | 3.2. Darbības ar skaitļiem, to īpašības, algoritmi |
| 3.2.1. Veic darbības ar naturāliem skaitļiem (saskaita un atņem 1000 apjomā, reizina un dala ar viencipara skaitli, ar 10, ar 100), izmantojot skaitļu decimālo sastāvu, darbību īpašības, skaidrojot izvēlēto/ izmantoto darbību izpildes paņēmienu.3.2.2. Darbības ar naturāliem skaitļiem vienkāršākos gadījumos izpilda galvā (saskaitīšanu, atņemšanu 20 apjomā un pilnos desmitos, simtos, reizināšanas tabulas apjomā).3.2.3. Aprēķina vērtību naturālu skaitļu izteiksmēm (ietver līdz divām darbībām un iekavas), ievērojot darbību secību un atbilstošu pierakstu.3.2.4. Veic aritmētiskās darbības ar nosauktiem skaitļiem | 3.2.1. Veic darbības ar parastajām daļām, decimāldaļām, pozitīviem un negatīviem skaitļiem (saskaita, atņem, reizina, dala, kāpina), izmantojot atbilstošus skaitļa pieraksta veidus, lietojot darbību īpašības, saistību starp darbībām, piemērotus algoritmus.3.2.2. Skaidro ar daļām, procentiem saistītos jēdzienus un identiskos pārveidojumus, piemēram, kurš lielums dotajā situācijā ir veselais jeb 100 %, ko nozīmē saīsināt daļu.3.2.3. Aprēķina vērtību racionālu skaitļu izteiksmēm, demonstrējot ieradumu vienkāršus aprēķinus izpildīt galvā, ja nepieciešams, lietot digitālos rīkus | 3.2.1. Veic darbības ar reāliem skaitļiem (saskaita, atņem, reizina, dala, kāpina veselā pakāpē, aprēķina kvadrātsaknes vērtību), izvēloties atbilstošu skaitļa pieraksta veidu, lietojot darbību īpašības, saistību starp darbībām, piemērotus algoritmus.3.2.2. Skaidro darbības ar reāliem skaitļiem, korekti lietojot jēdzienus un matemātisko simboliku, veido, formulē, pieraksta algoritmus darbību izpildei ar kvadrātsaknēm.3.2.3. Izvēlas atbilstošus, efektīvus paņēmienus un/vai rīkus, veicot skaitliskos aprēķinus ar reāliem skaitļiem matemātiskā, citu mācību jomu un reālā kontekstā |
| 3.2.5. Nosaka daļu (saucējs 10 apjomā) no kāda objekta, lieluma, skaita situācijās ar reālu kontekstu, vārdiski lietojot atbilstošus jēdzienus, spriežot, veidojot sev nepieciešamo pierakstu vai veicot aprēķinus galvā | 3.2.4. Aprēķina vērtību daļai (procentiem) no skaitļa, skaitli, ja zināma tā daļas (procentu) vērtība, izsaka vienu skaitli kā otra skaitļa daļu (procentus) situācijās ar matemātisku, citu mācību jomu un reālu kontekstu, izvēloties atbilstošu un sev piemērotu risinājuma gaitu | 3.2.4. Lieto daļas, procentus, procentuālo palielinājumu, samazinājumu, salīdzinājumu, situācijās ar matemātisku, citu mācību jomu un reālu kontekstu, tai skaitā izmantojot digitālos rīkus.3.2.5. Analizē un izvērtē procentu lietojumu ikdienā, plašsaziņas līdzekļu materiālos |
| 3.2.6. Salīdzina naturālu skaitļu izteiksmju ar 1 darbību vērtības, arī spriežot, neaprēķinot precīzas vērtības | 3.2.5. Salīdzina racionālu skaitļu izteiksmju (1–2 darbības) vērtības spriežot, neaprēķinot precīzas vērtības | 3.2.6. Salīdzina reālu skaitļu izteiksmju (1–2 darbības) vērtības spriežot, pamatojot spriedumus |
| 3.2.7. Pedagoga rosināts, izmanto precīzus skaitļus vai to aptuvenās vērtības, pārbaudot darbības rezultātu.3.2.8. Izmanto digitālos rīkus darbību izpildei, rezultāta pārbaudei | 3.2.6. Izmanto konkrētus skaitļus vai to aptuvenās vērtības reālā kontekstā, piemēram, plānojot izdevumus, veidojot spriedumus matemātiskā kontekstā, prognozējot un/vai pārbaudot iegūto rezultātu, veicot darbības ar racionāliem skaitļiem, tai skaitā ar digitāliem rīkiem | 3.2.7. Apzināti seko aprēķinu gaitai kopumā un pārbauda iegūtos rezultātus (tai skaitā starprezultātus), lietojot digitālos rīkus vai galvā nosakot aptuveno vērtību, veicot darbības ar reāliem skaitļiem.3.2.8. Noapaļo bezgalīgu decimāldaļu ar norādīto vai izvēlēto precizitāti |
| 3.3. Darbības ar skaitļiem kā reālu situāciju modeļi | 3.3. Darbības ar skaitļiem kā reālu situāciju modeļi | 3.3. Darbības ar skaitļiem kā reālu situāciju modeļi |
| 3.3.1. Pieraksta reālu situāciju ar aritmētiskām darbībām, naturālu skaitļu izteiksmēm (1–2 darbības) | 3.3.1. Veido racionālu skaitļu izteiksmes (2–3 darbības), pierakstot situāciju ar reālu, matemātisku, citu jomu kontekstu | 3.3.1. Skaidro reālu skaitļu precīzu vai aptuvenu vērtību izmantošanu reālā vai matemātiskā kontekstā |
| 4. Sakarības starp lielumiem apraksta algebriskie modeļi un funkcijas. Izmantojot šos modeļus problēmu risināšanai, tos pārveido, nodrošinot ekvivalenci | 4. Sakarības starp lielumiem apraksta algebriskie modeļi un funkcijas. Izmantojot šos modeļus problēmu risināšanai, tos pārveido, nodrošinot ekvivalenci | 4. Sakarības starp lielumiem apraksta algebriskie modeļi un funkcijas. Izmantojot šos modeļus problēmu risināšanai, tos pārveido, nodrošinot ekvivalenci |
| 4.1. Sakārtojumi, struktūras | 4.1. Sakārtojumi, struktūras | 4.1. Sakārtojumi, struktūras |
| 4.1.1. Turpina, papildina reālu objektu, figūru, skaitļu virkni un figūru, skaitļu sakārtojumus, piemēram, skaitļu kvadrātus, vienkāršās situācijās, ievērojot saskatīto likumsakarību, piemēram, periodiskumu, saistību ar citiem elementiem.4.1.2. Rada savu virkni, skaitļu sakārtojumu, ornamentu un saviem vārdiem īsi raksturo likumsakarību, kurai atbilstoši tas veidots | 4.1.1. Turpina, papildina racionālu skaitļu virkni, nosaka virknes elementus arī tad, ja tie neseko tieši aiz dotajiem.4.1.2. Veido racionālu skaitļu virkni atbilstoši aprakstam, tai skaitā situācijās, kurās iespējami vairāki risinājumi.4.1.3. Formulē, lietojot atbilstošus jēdzienus, likumsakarību, kurai atbilstoši veidota "figūru virkne" un figūru sakārtojums | 4.1.1. Saskata likumsakarību reālu skaitļu virknē, tai skaitā aritmētiskajā progresijā, "figūru virknē", un pieraksta to formulas veidā.4.1.2. Saskata, formulē likumsakarības skaitļu sakārtojumos |
| 4.2. Lielumi un sakarības starp tiem, funkcija | 4.2. Lielumi un sakarības starp tiem, funkcija | 4.2. Lielumi un sakarības starp tiem, funkcija |
| 4.2.1. Ar personisko pieredzi saistītās situācijās nosaka, nosauc lielumus, kuri ir savstarpēji saistīti, attēlo/pieraksta tos vienkāršā tabulā un apraksta vārdiski, kā, mainoties vienam, mainās otrs | 4.2.1. Vārdiski formulē vispārīgu sakarību starp dotiem lielumiem reālā kontekstā.4.2.2. Raksturo sakarību, kas pierakstīta ar vienkāršu formulu, attēlota grafiski.4.2.3. Veido un izmanto sakarības starp trim lielumiem viena aprēķināšanai, ja divi no tiem zināmi, piemēram, ātrums – ceļš – laiks | 4.2.1. Pieraksta formulas veidā vispārīgu sakarību starp lielumiem, tai skaitā starp tieši un apgriezti proporcionāliem lielumiem, nosakot neatkarīgos, atkarīgos lielumus un lielumus, kas dotajā situācijā nemainās.4.2.2. Veido un lasa funkcijas (lineāra, kvadrātfunkcija, , , kā arī svešas/nezināmas) attēlojumus dažādos veidos (tabulā, vārdiski, grafiski, ar formulu), pāriet no vienas attēlojuma formas uz citu, izmantojot arī digitālos rīkus, situācijās ar matemātisku un citu jomu reālu kontekstu.4.2.3. Skaidro reālo situāciju pēc grafiskā attēla, lietojot gan matemātisko terminoloģiju (definīcijas apgabals, vērtību apgabals, arguments, funkcijas vērtība, augoša/dilstoša funkcija, funkcijas nulles, funkcijas vērtības – pozitīvas/negatīvas), gan reālo kontekstu |
| 4.2.2. Raksturo sakarības starp skaitļiem, lielumiem, lietojot atbilstošus jēdzienus (par tik lielāks/mazāks, vairāk/mazāk, tik reižu lielāks/mazāks, vairāk/mazāk u. tml.).4.2.3. Skaitliskās izteiksmēs (1–2 darbības ar naturāliem skaitļiem) prognozē izteiksmes vērtības izmaiņu, mainot vienu darbības locekli | 4.2.4. Ilustrējot ar piemēriem, skaidro, kas ir tieši proporcionāli lielumi, apgriezti proporcionāli lielumi, risina uzdevumus par proporcionāliem lielumiem, spriežot un veicot secīgas darbības, izvēloties sev piemērotu paņēmienu.4.2.5. Spriež par izteiksmes vērtības maiņu, mainot kādu darbības locekli.4.2.6. Skaitli, lielumu sadala noteiktā attiecībā, piemēram, a : b : c, situācijās ar matemātisku, reālu kontekstu.4.2.7. Lieto mērogu matemātiskā, reālā kontekstā | 4.2.4. Skaidro sakarības starp lielumiem proporcijā, ilustrējot ar piemēriem |
| 4.3. Izteiksmju pārveidošana, vienādojumu un nevienādību atrisināšana | 4.3. Izteiksmju pārveidošana, vienādojumu un nevienādību atrisināšana | 4.3. Izteiksmju pārveidošana, vienādojumu un nevienādību atrisināšana |
| 4.3.1. Situācijas aprakstā, attēlojumā, vienādībā ar naturāliem skaitļiem nosaka skaitli – nezināmo darbības locekli, kas apzīmēts ar simbolu (piktogramma, burts u. tml.), skaidro savu spriedumu, pārbauda atrisinājumu | 4.3.1. Nosaka nezināmo skaitli – darbības locekli – vienādībā, nevienādībā, tai skaitā izmantojot skaitļu taisni vai vizuālus modeļus, skaidrojot savu darbību vai spriedumus | 4.3.1. Skaidro (korekti lietojot jēdzienus un simbolus) ar pakāpēm, monomiem, polinomiem, vienādojumiem, nevienādībām, to sistēmām saistītos jēdzienus un pārveidojumus, piemēram, ko nozīmē izteiksmi sadalīt reizinātājos, ko nozīmē atrisināt vienādojumu.4.3.2. Formulē algoritmus darbību izpildei ar algebriskām izteiksmēm.4.3.3. Veic darbības ar monomiem un polinomiem, lieto pakāpju īpašības, sadala polinomus reizinātājos, iznesot kopīgo reizinātāju pirms iekavām un lietojot saīsinātās reizināšanas formulas (kvadrātu starpība, summas/starpības kvadrāts).4.3.4. Atrisina lineāru vienādojumu, kvadrātvienādojumu, to sistēmas, vienādojumu (x – nezināmais), atrisina lineāru nevienādību un kvadrātnevienādību, izvēloties sev piemērotāko vai situācijai atbilstošāko risinājuma paņēmienu.4.3.5. Aprēķina proporcijas nezināmo locekli situācijās ar matemātisku, citu jomu kontekstu, izvēloties sev piemērotāko paņēmienu.4.3.6. Izsaka lielumu no formulas, kas satur trīs un vairāk lielumu, tai skaitā daļu, kuras skaitītājs, saucējs ir vispārīgi lielumi |
| 4.4. Izteiksme, vienādojums, nevienādība kā situācijas vispārīgs modelis | 4.4. Izteiksme, vienādojums, nevienādība kā situācijas vispārīgs modelis | 4.4. Izteiksme, vienādojums, nevienādība kā situācijas vispārīgs modelis |
| 4.4.1. Nosauc piemērus situācijām, kuras apraksta dotā izteiksme vai vienādība.4.4.2. Veido vienādību, nezināmo lielumu apzīmējot ar izvēlētu simbolu | 4.4.1. Skaidro, kā situāciju, problēmu un tās atrisinājumu var pierakstīt, izmantojot nezināmos (simbolus), izteiksmes, vienādības.4.4.2. Veido izteiksmes, vienādības, pierakstot situāciju ar matemātisku, citu mācību jomu un reālu kontekstu | 4.4.1. Modelē ar algebriskām izteiksmēm, vienādojumiem (tai skaitā proporcijām) un to sistēmām, nevienādībām situāciju ar matemātisku, citu mācību jomu un reālu kontekstu |
| 5. Datus par objektiem, situācijām, notikumiem, procesiem var matemātiski apstrādāt, analizēt, lai pieņemtu pamatotus lēmumus | 5. Datus par objektiem, situācijām, notikumiem, procesiem var matemātiski apstrādāt, analizēt, lai pieņemtu pamatotus lēmumus | 5. Datus par objektiem, situācijām, notikumiem, procesiem var matemātiski apstrādāt, analizēt, lai pieņemtu pamatotus lēmumus |
| 5.1. Dati, to organizēšana, attēlošana, analīze | 5.1. Dati, to organizēšana, attēlošana, analīze | 5.1. Dati, to organizēšana, attēlošana, analīze |
| 5.1.1. Praktiski veic datu ieguvi (tai skaitā veicot mērījumus) pēc norādēm.5.1.2. Nolasa informāciju no dažādu veidu tabulām, diagrammām, īsa vārdiska teksta | 5.1.1. Formulē, kādi dati nepieciešami pētījumam, un veic datu ieguvi, lietojot digitālos aptauju veidošanas, mērīšanas rīkus, sensorus u. tml.5.1.2. Nolasa informāciju no infogrammām, daudzveidīgi strukturētiem tekstiem | 5.1.1. Atbildīgi un ieinteresēti izvēlas pētījuma mērķi, atbilstoši tam plāno pētījuma gaitu un situācijai piemērotākos rīkus, izmantojot arī tiešsaistes sadarbības iespējas, prezentē pētījumu.5.1.2. Iegūst datus, izvēloties situācijai atbilstošu veidu (mērot, veicot aptauju, atrodot un nolasot informāciju u. tml.) |
| 5.1.3. Lasa un ar pedagoga palīdzību veido vienkāršas tabulas lielumu pierakstīšanai, tabulā apkopotos datus attēlo stabiņveida diagrammā (tai skaitā veidotā ar piktogrammām, punktiem) un otrādi | 5.1.3. Nolasa dažādi organizētās stabiņveida un sektora diagrammās attēlotos datus.5.1.4. Sakārto, apkopo, strukturē datus (tai skaitā ar digitāliem rīkiem), veidojot tabulu un atbilstoša veida diagrammu.5.1.5. Aprēķina datu kopas aritmētisko vidējo | 5.1.3. Apkopo un organizē datus, izvēloties piemērotāko veidu.5.1.4. Aprēķina datu kopas modu, mediānu, amplitūdu, absolūto un relatīvo biežumu, izmantojot arī izklājlapās iebūvētās funkcijas |
| 5.1.4. Salīdzina datus par diviem dažādiem objektiem.5.1.5. Pēc personiskās pieredzes vērtē iegūto datu ticamību | 5.1.6. Salīdzina datus par vienu objektu ar datiem par visu objektu kopu, analizē diagrammās attēlotos datus, lietojot matemātikas zināšanas, piemēram, par procentiem.5.1.7. Izmanto datus secinājuma formulēšanai par veikto pētījumu/pētāmo jautājumu un izvērtē doto vai iegūto datu ticamību, izmantojot doto/zināmo informāciju | 5.1.5. Salīdzina datus par divām objektu kopām, analizē datus, lietojot datu kopas vidējos lielumus.5.1.6. Izvērtē datu ticamību, formulē datos balstītus secinājumus un raksturo tendences |
| 5.2. Notikumi un to varbūtība | 5.2. Notikumi un to varbūtība | 5.2. Notikumi un to varbūtība |
| 5.2.1. Praktiskā darbībā ar reāliem objektiem, piemēram, ar metamo kauliņu, divkrāsu ripiņām, modelē un izsaka domas par konkrēta notikuma biežumu | 5.2.1. Modelē notikumus, lietojot atbilstošus digitālos rīkus, un, izmantojot piemērus, skaidro, kas ir biežums, notikuma varbūtība | 5.2.1. Skaidro, izmantojot matemātiskus terminus un ilustrējot ar dzīves situācijām, kas ir varbūtība.5.2.2. Izvēlas paņēmienu notikuma visu vienādi iespējamo iznākumu skaita un labvēlīgo iznākumu skaita noteikšanai un aprēķina notikuma varbūtību.5.2.3. Formulē pieņēmumu par notikuma varbūtības skaitlisko vērtību, izvērtē jēdziena "varbūtība" lietošanu ikdienā, plašsaziņas līdzekļos |
| 5.3. Mērīšana, mērvienības un sakarības starp tām | 5.3. Mērīšana, mērvienības un sakarības starp tām | 5.3. Mērīšana, mērvienības un sakarības starp tām |
| 5.3.1. Praktiski darot un spriežot, nosaka garumu, laukumu, tilpumu kā nosacītu vienību skaitu.5.3.2. Mēra nogriežņa garumu ar situācijai atbilstošu precizitāti – metros, centimetros, milimetros.5.3.3. Nosaka laiku, izmantojot gan analogo, gan digitālo pulksteni | 5.3.1. Skaidro, kā mēra leņķi, un mēra leņķa lielumu ar transportieri (tai skaitā ar digitāliem rīkiem), izvērtē, ar kādu precizitāti veikti mērījumi.5.3.2. Skaidro un/vai ilustrē ar modeli laukuma un tilpuma vienības, ātruma mērvienības km/h, m/s.5.3.3. Lieto mērvienības, to apzīmējumus, risinot uzdevumus ar citu mācību jomu un reālu kontekstu | 5.3.1. Skaidro, ka mērījumos iegūst precīzās vērtības tuvinājumus, izvērtē, ar kādu precizitāti veicami mērījumi konkrētā situācijā |
| 5.3.4. Zina galvenās sakarības starp garuma, masas, laika, naudas mērvienībām un izsaka lielāku mērvienību (garumam, masai, naudai) mazākā, pāriet no vienas laika vienības uz citu | 5.3.4. Pāriet no mazākas mērvienības uz lielāku un otrādi, lietojot sakarības starp mērvienībām un izpratni par to, kā veidojas saliktās mērvienības (tai skaitā praktiskās, piemēram, degvielas patēriņš), lieto dažādus kalkulatorus mērvienību pārveidošanai, kas pieejami tīmeklī | 5.3.2. Pārveido mērvienības atbilstoši situācijas kontekstam un skaidro, kā pāriet no vienas mērvienības uz citu, izvēlas un lieto sev atbilstošāko pieeju, piemēram, zināšanas par sakarībām, izpratne par salikto mērvienību veidošanos, izpratne par "kilo", "mili" u. c. lietošanu |
| 6. Figūru īpašību, novietojuma, to raksturojošo lielumu izpēte ļauj risināt konkrētas, arī praktiskas, problēmas, formulēt vispārīgus secinājumus par objektiem, telpu, formu | 6. Figūru īpašību, novietojuma, to raksturojošo lielumu izpēte ļauj risināt konkrētas, arī praktiskas, problēmas, formulēt vispārīgus secinājumus par objektiem, telpu, formu | 6. Figūru īpašību, novietojuma, to raksturojošo lielumu izpēte ļauj risināt konkrētas, arī praktiskas, problēmas, formulēt vispārīgus secinājumus par objektiem, telpu, formu |
| 6.1. Figūras un to elementi. Figūru īpašības | 6.1. Figūras un to elementi. Figūru īpašības | 6.1. Figūras un to elementi. Figūru īpašības |
| 6.1.1. Praktiskā darbībā nosaka figūru, telpisku ķermeņu īpašības, raksturo tās, lietojot jēdzienus "liekta līnija", "taisna līnija", "nogrieznis", "lauzta līnija", "riņķis", "daudzstūris", "šķautne", "skaldne", "kubs", "taisnstūru skaldnis", "piramīda", "lode", "cilindrs", "konuss", praktiski veido figūras ar noteiktu īpašību.6.1.2. Klasificē daudzstūrus, četrstūrus, taisnstūrus, grupē figūras, nosakot kopīgo un atšķirīgo, piederību grupai.6.1.3. Saskata un raksturo simetriju dabas objektos, priekšmetos, ornamentos, figūrās | 6.1.1. Raksturo vārdiski, uzskicējot, ilustrējot ar reālu modeli plaknes figūras, telpiskus ķermeņus un to īpašības, lietojot jēdzienus "attālums", "taisne", "stars", "leņķis", "paralēlas, krustiskas, perpendikulāras taisnes", "virsotne", "mala", "riņķa līnija", "rādiuss", "diametrs", "riņķa sektors", spriež un secina par skaidrojuma atbilstību.6.1.2. Veido, zīmē plaknes figūras atbilstoši 1–2 īpašībām.6.1.3. Klasificē leņķus pēc to veida (šaurs, taisns, plats) vai lieluma, trijstūrus pēc malām vai leņķiem | 6.1.1. Lieto zināmās un jaunās situācijās, tai skaitā praktiskos kontekstos, plaknes figūru un to elementu (izstiepts leņķis, atvērts leņķis, krustleņķi, blakusleņķi, iekšējie vienpusleņķi, iekšējie šķērsleņķi, kāpšļu leņķi, perpendikuls pret taisni, leņķa bisektrise, trijstūra augstums, bisektrise, mediāna, viduslīnija, riņķa līnijas pieskare, riņķa līnijas loks, paralelograms, rombs, to diagonāles un augstums, trapece, tās diagonāle, augstums un viduslīnija, regulārs daudzstūris) definīcijas un īpašības.6.1.2. Definē jaunas plaknes figūras, izvērtē definīcijas.6.1.3. Klasificē četrstūrus, paralelogramus, trapeces, citas plaknes figūras pēc dažādām, tai skaitā paša noteiktām, pazīmēm.6.1.4. Spriež, secina par punktu ar noteiktu īpašību novietojumu plaknē (punktu ģeometrisko vietu).6.1.5. Nosaka un pierāda plaknes figūru īpašības, pazīmes, loģiski saistot 2–3 spriedumus |
| 6.1.4. Zīmē plaknes figūras, ornamentus ar brīvu roku rūtiņu tīklā, uz baltas lapas, uzzīmē nogriezni, lauztu līniju, daudzstūri, lietojot lineālu | 6.1.4. Lietojot lineālu un uzstūri, uzzīmē figūras, kas ietver paralēlus un perpendikulārus nogriežņus, lietojot transportieri, uzzīmē noteikta lieluma leņķi, lietojot cirkuli, – riņķa līniju.6.1.5. Pēc attēla vārdiski apraksta telpisku ķermeni, raksturojot plaknes figūras, kas veido tā virsmu | 6.1.6. Skaidro savu darbību un ar lineālu un cirkuli konstruē nogriežņa viduspunktu, leņķa bisektrisi, attālumu no punkta līdz taisnei, perpendikulāras, paralēlas taisnes, trijstūri, četrstūri, trijstūrī ievilktu un ap to apvilktu riņķa līniju.6.1.7. Skaidro, kuri lielumi vai to attiecības saglabājas, kuri nesaglabājas attēlojumā, un uzzīmē taisnstūra paralēlskaldni, zīmē plaknes un telpiskas figūras, izmantojot atbilstošus digitālos rīkus.6.1.8. Attēlos un modeļos raksturo telpiskus ķermeņus, lietojot jēdzienus "šķautne", "skaldne", "prizma", "augstums", "rādiuss", "diagonāle", "pamats", "sānu virsma", "virsma" |
| 6.1.5. Izveido plaknes figūras (kā plaknes daļu, kā līnijas, kas to ierobežo) un telpiskus ķermeņus, izmantojot dažādus pieejamos materiālus | 6.1.6. Izvēlas resursus, plāno un praktiski izveido plaknes figūras (kā plaknes daļas, kā līnijas, kas to ierobežo) un telpiskus ķermeņus.6.1.7. Plāno, zīmē taisnstūra paralēlskaldņa virsmas izklājumu plaknē un veido tam atbilstošo telpisko ķermeni | 6.1.9. Plāno, zīmē regulāras piramīdas, cilindra, konusa virsmas izklājumu plaknē un veido tam atbilstošo telpisko ķermeni |
| 6.1.6. Nosaka telpiska ķermeņa skatus dažādās plaknēs, izmantojot modeļus | 6.1.8. Iztēlojas telpisko ķermeni pēc dotā attēla un nosaka tā skatus dažādās plaknēs | 6.1.10. Nosaka, raksturo iespējamo telpisko ķermeni pēc dažiem tā skatiem |
| 6.2. Figūru novietojums plaknē, telpā un to savstarpējais novietojums | 6.2. Figūru novietojums plaknē, telpā un to savstarpējais novietojums | 6.2. Figūru novietojums plaknē, telpā un to savstarpējais novietojums |
| 6.2.1. Vārdiski apraksta un atbilstoši aprakstam veido objektu un telpisku ķermeņu izvietojumu telpā un plaknes figūru izvietojumu lapā/plaknē | 6.2.1. Koordinātu plaknē nosaka punkta koordinātas un atliek punktu pēc tā koordinātām, attēlo plaknes figūru atbilstoši dotajiem nosacījumiem | |
| 6.2.2. Praktiskā darbībā pēta, kādas figūras var izveidot, dalot doto figūru daļās vai savietojot dotās figūras | 6.2.2. Zīmējot un skicējot pēta figūru savstarpējo novietojumu – kādas plaknes figūras veidojas, savietojot vai pārklājot dotās figūras, kā doto figūru sadalīt daļās, ievērojot dotos nosacījumus | 6.2.1. Pēta un secina, kādiem jābūt nogriežņu garumiem, lai nogriežņi veidotu trijstūri.6.2.2. Pēta daudzstūru un riņķa līnijas, regulāru daudzstūru un riņķa līnijas, divu riņķa līniju savstarpējo novietojumu, tai skaitā lietojot digitālos rīkus |
| 6.3. Figūru vienādība un līdzība. Figūru pārvietojumi un pārveidojumi plaknē | 6.3. Figūru vienādība un līdzība. Figūru pārvietojumi un pārveidojumi plaknē | 6.3. Figūru vienādība un līdzība. Figūru pārvietojumi un pārveidojumi plaknē |
| 6.3.1. Nosaka, vai figūras ir vienādas, tās praktiski savietojot, iegūst vienādas figūras rūtiņu tīklā zīmējot, ar locīšanu, izmantojot digitālos attēlu apstrādes rīkus | 6.3.1. Secina par figūru vienādību matemātiskā un reālā kontekstā, rūtiņu tīklā zīmē dotajai figūrai vienādu figūru, ievērojot nosacījumus par novietojumu/pārvietojumu plaknē, tai skaitā veicot pagriezienu par 90°, 180°.6.3.2. Rūtiņu tīklā zīmē dotajai figūrai aksiālsimetrisku figūru, secina par simetrijas ass novietojumu | 6.3.1. Lieto trijstūru vienādību situācijās ar matemātisku un reālu kontekstu.6.3.2. Pierāda trijstūru vienādību pēc vienādības pazīmēm |
| 6.3.2. Pedagoga rosināts, skaidro, kas mainās, kas nemainās, ar digitāliem rīkiem samazinot/palielinot plaknes figūras matemātiskos un praktiskos kontekstos | 6.3.3. Ar zīmuli vai ar digitāliem rīkiem zīmē, pēta, raksturo līdzīgu plaknes figūru lielumus (malu garumi, leņķi, laukumi), lietojot matemātisko valodu | 6.3.3. Nosaka līdzīgus trijstūrus, lieto sakarības starp to lielumiem matemātiskos un praktiskos kontekstos, demonstrējot izpratni par jēdzienu "attiecība", "proporcionalitāte" lietošanu ģeometriskā kontekstā.6.3.4. Pierāda trijstūru līdzību pēc līdzības pazīmēm |
| 6.4. Figūru un to elementu lielumi | 6.4. Figūru un to elementu lielumi | 6.4. Figūru un to elementu lielumi |
| 6.4.1. Salīdzina objektu un figūru lielumus, tos tieši savietojot, mērot, salīdzinot ar kādu etalonu praktiskos un matemātiskos kontekstos.6.4.2. Aprēķina lauztas līnijas garumu, daudzstūra apkārtmēru, izmantojot mērījumos iegūtos vai dotos mērus, nosaka plaknes figūras laukumu un telpiska ķermeņa tilpumu kā rūtiņu vai kubiņu skaitu | 6.4.1. Praktiskos un matemātiskos kontekstos aprēķina leņķa lielumu, lietojot sakarības starp leņķiem, kurus veido stari ar vienu sākumpunktu, taisnstūra perimetru, laukumu, malu, ja zināms otras malas garums un laukums vai perimetrs, kombinētu (var sadalīt taisnstūros) figūru laukumu, riņķa līnijas garumu (aptuveni trīs diametri), taisnstūra paralēlskaldņa tilpumu.6.4.2. Rūtiņu tīklā zīmē vienlielas figūras atbilstoši dotajiem nosacījumiem | 6.4.1. Zināmās un jaunās situācijās, arī ar praktisku kontekstu, aprēķina leņķus, kas rodas, krustojoties 2–3 taisnēm, trijstūru, četrstūru nezināmos leņķus un malas, taisnleņķa trijstūra nezināmo malu, izmantojot Pitagora teorēmu un tai apgriezto teorēmu, šaurā leņķa trigonometriskās sakarības, riņķa līnijas garumu (sakarība ar π) un riņķa laukumu, trijstūra, dažādu četrstūru laukumus (lietojot laukuma īpašības un atbilstošas formulas), telpisku figūru (prizma, cilindrs) virsmas laukumus un tilpumu |
| 6.4.3. Ar matemātisku izteiksmi apraksta ģeometrisku figūru lielumus un sakarības starp tiem situācijās ar matemātisku un reālu kontekstu | 6.4.2. Algebriski modelē ģeometrisku figūru lielumus un sakarības starp tiem pazīstamās un jaunās situācijās.6.4.3. Lieto trijstūra nevienādību situācijās ar matemātisku un reālu kontekstu | |
| 6.4.3. Nosaka aptuvenu nogriežņa garumu dabā un to pārbauda izmērot | 6.4.4. Nosaka aptuvenu taisnstūra laukumu dabā un to pārbauda, iegūstot informāciju, veicot mērījumus un aprēķinus |
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,labklājības ministrs Jānis Reirs
7. pielikumsMinistru kabineta2018. gada 27. novembranoteikumiem Nr. 747
Sasniedzamie rezultāti tehnoloģiju mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi
| 1. Dizaina risinājumi (produktu un informācijas dizains, vides risinājumi) tiek radīti dizaina procesā | 1. Dizaina risinājumi (produktu un informācijas dizains, vides risinājumi) tiek radīti dizaina procesā | 1. Dizaina risinājumi (produktu un informācijas dizains, vides risinājumi) tiek radīti dizaina procesā |
|---|---|---|
| 1.1. Lietotāju vajadzību un iespēju apzināšana | 1.1. Lietotāju vajadzību un iespēju apzināšana | 1.1. Lietotāju vajadzību un iespēju apzināšana |
| Beidzot 3. klasi | Beidzot 6. klasi | Beidzot 9. klasi |
| 1.1.1. Vērojot apkārtējo vidi un ikdienā sastopamās lietas, nosauc to stiprās puses, trūkumus un iespējas uzlabojumiem | 1.1.1. Vērojot apkārtējo vidi un dokumentējot to skicēs, attēlos vai video, izvērtē tajā esošos produktus un vides risinājumus atbilstoši šādiem kritērijiem: funkcionalitāte, pieejamība, materiāli, krāsu un faktūru atbilstība, ilgtspēja, inženiertehniskais risinājums | 1.1.1. Pētot dažādus dizaina risinājumus, patstāvīgi nonāk pie secinājumiem par to dažādām īpašībām, piemēram, darbības principiem, estētiskajām un funkcionālajām īpašībām (proporcijām, formu, struktūru), inženiertehnisko risinājumu, kā arī ilgtspēju un ergonomikas kritērijiem |
| 1.1.2. Noskaidro un izvērtē savas un tuvāko līdzcilvēku (draugu, ģimenes locekļu, klasesbiedru) vajadzības ikdienā. Apkopo iegūto informāciju iecerētās lietas dizaina risinājuma radīšanai | 1.1.2. Apkopo dažādu veidu informāciju par cilvēku grupu vajadzībām un apstākļiem, kādos tās radušās, par dizaina risinājumiem. Novērtē to kvalitāti, secina, vai tie ir atbilstoši viņu prasībām, un piedāvā idejas uzlabojumiem | 1.1.2. Lieto dažādas pieejas un metodes, lai apzinātu vides pieejamību dažādu sabiedrības grupu vajadzībām. Izmantojot dizaina procesu, saskata risinājumus vides uzlabojumiem |
| 1.1.3. Lai radītu iecerēto lietu (dizaina risinājumu), prot darboties ar vienkāršiem rokas instrumentiem (piemēram, lineālu, šķērēm, papīra nazi). Atbilstoši savai iecerei māk izvēlēties un izmantot dažādus materiālus, piemēram, papīru, tekstilmateriālus, veidošanas materiālus. Ar skolotāja palīdzību izvēlas piemērotākās tehnikas idejas īstenošanai | 1.1.3. Prot veikt darbības ar vienkāršiem rokas un elektriskajiem instrumentiem, ierīcēm un iekārtām. Izvēlas piemērotākos materiālus un tehnikas sava dizaina risinājuma izstrādei | 1.1.3. Prot veikt darbības ar rokas un elektriskajiem instrumentiem, ierīcēm, iekārtām un programmvadāmajām ierīcēm darbā ar dažādiem materiāliem. Izvērtē un izvēlas piemērotākos materiālus un tehnikas sava dizaina risinājuma izstrādei |
| 1.2. Risinājuma meklēšana un izvēle | 1.2. Risinājuma meklēšana un izvēle | 1.2. Risinājuma meklēšana un izvēle |
| 1.2.1. Ar skolotāja atbalstu izmanto ideju ģenerēšanas metodes, lai radītu dažādas idejas problēmas risinājumam. Kā ierosmes avotus izmanto dabā novērotās parādības, amatniecības, etnogrāfijas, dizaina un arhitektūras piemērus | 1.2.1. Rada dažādas idejas problēmas risinājumam, izmantojot daudzveidīgas ideju ģenerēšanas metodes.Kā ierosmes avotus izmanto dabā novērotās parādības, amatniecības, etnogrāfijas, dizaina un arhitektūras piemērus, kā arī sabiedrībā novērotos procesus | 1.2.1. Rada daudzveidīgas idejas problēmu risinājumam, mērķtiecīgi izvēloties situācijai piemērotāko ideju ģenerēšanas metodi.Kā ierosmes avotus izmanto dabu, kultūras mantojumu, laikmetīgo dizainu, arhitektūru, zinātni, procesus sabiedrībā |
| 1.2.2. Izvērtē radītās idejas, pārrunā, kā to īstenošana ietekmē lietotājus un apkārtējo vidi. Izvēlas piemērotāko lietas (dizaina risinājuma) risinājumu, vizualizē to skicē, aprakstā, modelī | 1.2.2. Izvērtē pēc iepriekš noteiktiem kritērijiem radītās idejas un analizē, kā radīto ideju īstenošana ietekmē vidi un sabiedrību. Izvēlas piemērotāko risinājumu, plāno un veic tā vizuālo un rakstisko dokumentāciju | 1.2.2. Izveido kritērijus savas idejas vērtēšanai un izvērtē, kā radīto ideju īstenošana ietekmē vidi un sabiedrību. Izvēlas piemērotāko risinājumu, plāno un veido piemērotāko dokumentācijas veidu |
| 1.2.3. Atrod, apkopo un pēta pieejamo informāciju par konkrētās problēmas risināšanas iespējām un jau esošiem līdzīgiem risinājumiem.Novērtē sava risinājuma konkurētspēju ar esošajiem risinājumiem | ||
| 1.3. Risinājuma plānošana un īstenošana | 1.3. Risinājuma plānošana un īstenošana | 1.3. Risinājuma plānošana un īstenošana |
| 1.3.1. Atbilstoši dizaina procesa soļiem ar skolotāja atbalstu secīgi rada vienkāršu lietas (dizaina risinājuma) prototipu. Izvēlas nepieciešamos materiālus un darbarīkus, veido vienkāršas skices | 1.3.1. Atbilstoši dizaina procesa soļiem plāno un apraksta dizaina risinājuma secīgu izstrādes procesu.Veido risinājuma aprakstu, izskatot alternatīvas un pamatojot materiālu un tehniku (instrumentu un ierīču izmantošanu tehnoloģiskajā procesā) izvēli. Veido detalizētus tehniskos zīmējumus, rasējumus un shēmas | 1.3.1. Patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem plāno un apraksta dizaina risinājuma izstrādes procesu. Salīdzina dažādu materiālu un tehniku iespējas un ietekmi uz vidi.Izvēlas un pamato piemērotāko risinājumu.Veido un atbilstoši noformē risinājuma dokumentāciju – rasējumus, tehniskos zīmējumus, 3D modeļus un vizualizācijas |
| 1.3.2. Lasa un lieto paša radītas vai citu izveidotas shēmas, aprakstus, veidnes, instrukcijas vai receptes | 1.3.2. Savām vajadzībām pielāgo skolotāja dotās skices, piegrieztnes, shēmas, instrukcijas, receptes un algoritmu paraugus | 1.3.2. Meklē un savām vajadzībām pielāgo no dažādiem informācijas avotiem iegūtus tehniskos zīmējumus, piegrieztnes, shēmas, instrukcijas, receptes un algoritmu paraugus |
| 1.3.3. Ar skolotāja atbalstu secīgi īsteno izplānoto risinājumu | 1.3.3. Mērķtiecīgi īsteno dizaina risinājumu atbilstoši iepriekš izstrādātajam darba plānam un vērtēšanas kritērijiem. Īstenošanas procesā dokumentē būtiskākos elementus, darba posmus un starprezultātus un nosaka nepieciešamās izmaiņas | 1.3.3. Patstāvīgi īsteno dizaina risinājumu atbilstoši iepriekš radītajam darba plānam un vērtēšanas kritērijiem. Īstenošanas procesā dokumentē un novērtē pēc kritērijiem īstenošanas procesu un vajadzības gadījumā precizē vai maina materiālu izvēli, tehnikas, darba gaitu un pielāgo izmaiņām turpmāko darba plānu |
| 1.3.4. Ar skolotāja atbalstu izmanto lietojumprogrammas atbilstošā risinājuma īstenošanai | 1.3.4. Izvēlas programmvadāmās ierīces programmu izvēlētā izstrādājuma īstenošanai | 1.3.4. Izvēlas programmvadāmās ierīces programmu izvēlētā izstrādājuma īstenošanai. Pamato savu izvēli un tās ietekmi uz uzdevuma veikšanas gaitu un rezultātu |
| 1.4. Risinājuma testēšana, vērtēšana un pilnveide | 1.4. Risinājuma testēšana, vērtēšana un pilnveide | 1.4. Risinājuma testēšana, vērtēšana un pilnveide |
| 1.4.1. Nosauc iespēju, kā uzlabot darba procesu vai sasniegto rezultātu | 1.4.1. Saskata un prot nosaukt vairākas iespējas, kā uzlabot izstrādes procesu un radīto dizaina risinājumu atbilstoši dotajiem vai paša veidotiem kritērijiem | 1.4.1. Analizē izstrādes procesā radīto dizaina risinājumu un tā uzlabošanas iespējas.Formulē pamatotus ierosinājumus un pilnveido stratēģijas mērķa sasniegšanai |
| 1.4.2. Pārbauda, vai radītā lieta (dizaina risinājums) atbilst iecerei, noskaidro citu lietotāju viedokli par to | 1.4.2. Testē radīto dizaina risinājumu. Noskaidro lietotāju viedokli. Apkopo un novērtē testēšanas rezultātus, veic nepieciešamos uzlabojumus | 1.4.2. Plānveidīgi testē radīto dizaina risinājumu un dokumentē testēšanas rezultātus. Noskaidro lietotāja viedokli un pilnveido prototipu vai gatavo dizaina risinājumu |
| 1.4.3. Vērtē sava darba rezultātus atbilstoši skolotāja norādēm.Salīdzina savu un klasesbiedru radītās lietas (dizaina risinājumus), lai saviem vārdiem skaidrotu, ko darītu citādi un kā pilnveidotu savu produktu.Skaidro savas radītās lietas iekļaušanos ikdienas dzīvē, tās nozīmi un lietojumu | 1.4.3. Vērtē savu un citu skolēnu izstrādāto dizaina risinājumu atbilstoši dotajiem kritērijiem. Sniedz atgriezenisko saiti par savu un citu darba rezultātu, šo risinājumu lietojamību | 1.4.3. Vērtē savu un citu skolēnu izstrādāto dizaina risinājumu atbilstoši pašu izstrādātajiem kritērijiem.Sniedz pamatotu atgriezenisko saiti par savu un citu darba rezultātu, šī risinājuma lietojamību, kā arī ietekmi uz vidi |
| 1.5. Risinājuma ieviešana | 1.5. Risinājuma ieviešana | 1.5. Risinājuma ieviešana |
| 1.5.1. Ar skolotāja atbalstu sagatavo un prezentē radīto lietu (dizaina risinājumu) klasē vai citos skolas pasākumos | 1.5.1. Patstāvīgi prezentē izstrādāto dizaina risinājumu, raksturo tā tapšanu un lietojamību | 1.5.1. Patstāvīgi prezentē izstrādāto dizaina risinājumu, raksturojot tā tapšanu un izmantošanas iespējas, pamatojot tā risinājumu izvēli |
| 2. Atbilstošu un drošu materiālu un tehnoloģiju izvēle, to prasmīga izmantošana dod iespēju radīt labākus dizaina risinājumus (produktu un informācijas dizaina, vides risinājumus) | 2. Atbilstošu un drošu materiālu un tehnoloģiju izvēle, to prasmīga izmantošana dod iespēju radīt labākus dizaina risinājumus (produktu un informācijas dizaina, vides risinājumus) | 2. Atbilstošu un drošu materiālu un tehnoloģiju izvēle, to prasmīga izmantošana dod iespēju radīt labākus dizaina risinājumus (produktu un informācijas dizaina, vides risinājumus) |
| 2.1. Darbs ar materiāliem un to apstrādes tehnikas | 2.1. Darbs ar materiāliem un to apstrādes tehnikas | 2.1. Darbs ar materiāliem un to apstrādes tehnikas |
| 2.1.1. Atpazīst un novērtē dažādus materiālus un to īpašības, izmantojot visas maņas. Eksperimentē ar dažādiem materiāliem un to savienošanas iespējām. Ar skolotāja palīdzību izvēlas dažādus materiālus, neradot apdraudējumu sev un videi | 2.1.1. Pēta un novērtē materiālu fizikālās īpašības, eksperimentē ar dažādiem materiāliem, tos savienojot, sadalot un kombinējot atbilstoši iecerei. Izvēlas atbilstošus materiālus, no kuriem var radīt dizaina risinājumus, neradot apdraudējumu sev un videi | 2.1.1. Ievērojot materiālu īpašības, pamato to izvēli atbilstoši iecerētajai idejai, plānotajai funkcionalitātei un lietotāja vajadzībām, lai neradītu apdraudējumu sabiedrībai un videi |
| 2.1.2. Ņemot vērā skolotāja norādes, izmēģina, lieto un skaidro dažādu materiālu drošas apstrādes tehnikas | 2.1.2. Izmēģina dažādas apstrādes tehnikas un tehnoloģijas darbā ar dažādiem materiāliem, ievērojot drošības nosacījumus | 2.1.2. Izmēģina apstrādes un apdares tehnikas un tehnoloģijas darbā ar daudzveidīgiem materiāliem un atbilstoši risinājuma lietojamībai, ievērojot drošības nosacījumus |
| 2.1.3. Ņemot vērā skolotāja norādes, izgatavo lietas (dizaina risinājumus), savienojot vai sadalot dažādus materiālus ar atbilstošiem paņēmieniem un tehnikām. Izmanto iegūtās prasmes līdzīgās situācijās. Ar skolotāja palīdzību labo apstrādē radušās kļūdas | 2.1.3. Izveido savu dizaina risinājumu, savienojot, sadalot un apstrādājot dažādus materiālus ar atbilstošiem paņēmieniem un tehnikām. Saskata un nosauc radušās kļūdas un labo tās | 2.1.3. Izveido savu dizaina risinājumu, izvēloties piemērotākās savienošanas, sadalīšanas un apstrādes tehnikas un tehnoloģijas, pamato savu izvēli. Izvērtē materiālu apstrādē radušās kļūdas un to labošanas iespējas, veic nepieciešamos un iespējamos uzlabojumus |
| 2.2. Pārtikas tehnoloģijas un galda kultūra | 2.2. Pārtikas tehnoloģijas un galda kultūra | 2.2. Pārtikas tehnoloģijas un galda kultūra |
| 2.2.1. Nosaka dažādu pārtikas produktu īpašības (krāsa, garša, tekstūra, konsistence), izmantojot savas maņas. Izvēlas atbilstošus, patēriņam drošus produktus, raksturojot pārtikas produktu kvalitāti pēc skolotāja norādījumiem | 2.2.1. Novērtē pārtikas produktu īpašības un to savstarpējo saderību. Izvēlas atbilstošus, patēriņam drošus produktus, raksturojot pārtikas produktu kvalitāti pēc izskata, krāsas, smaržas, konsistences un sastāva, kas norādīts uz iepakojuma | 2.2.1. Novērtē produktu īpašības, to savstarpējo saderību, aizvietošanas un kombinēšanas iespējas. Izvēlas sabalansēta uztura prasībām atbilstošus patēriņam drošus produktus, ievērojot pārtikas produktu kvalitāti |
| 2.2.2. Nosauc dažas īpašības, ko ēdienam piešķir katra sastāvdaļa un tās daudzums | 2.2.2. Skaidro, kā atšķirtos pagatavotā ēdiena īpašības atbilstoši sabalansētam uzturam, ja tiek mainītas ēdienam pievienotās sastāvdaļas un to daudzums | 2.2.2. Skaidro, kā atšķirtos pagatavotā ēdiena īpašības atbilstoši sabalansētam uzturam, ja apstrādes procesā lietotu dažādus apstrādes veidus, tehnikas un mainītu ēdiena sastāvdaļas un to daudzumu |
| 2.2.3. Pēc skolotāja dotas vienkāršas receptes gatavo veselīgus ēdienus bez termiskas apstrādes, taupīgi un racionāli izmantojot pieejamos pārtikas produktus | 2.2.3. Gatavo veselīgus ēdienus pēc dotas vai savas receptes, produktus termiski apstrādājot, taupīgi un racionāli izmantojot pieejamos pārtikas produktus | 2.2.3. Gatavo veselīgus ēdienus pēc dotas vai paša izstrādātas receptes, izmantojot dažādas pagatavošanas tehnoloģijas.Plāno nepieciešamo produktu izvēli un daudzumu konkrētam ēdienam, kas paredzēts noteiktam mērķim un atbilstoši individuālajām pārtikas lietošanas vajadzībām |
| 2.2.4. Pēc skolotāja norādēm klāj galdu maltītei atbilstoši savai iecerei, izvēlas un lieto vajadzīgos traukus un galda piederumus | 2.2.4. Atbilstoši savai idejai veido tematisku ēdienkarti, izvēlas ēdiena noformēšanas un servēšanas veidu un galda klājuma kompozīciju | 2.2.4. Izvērtē dažādus ēdiena noformēšanas un servēšanas veidus, galda klājumu kompozīciju veidus, tematiskās ēdienkartes, izvēloties savai idejai, vietai un mērķim piemērotāko un atbilstošāko risinājumu |
| 2.3. Programmvadāmu ierīču un datortīklu lietošana un atmiņas ierīču pārvaldība | 2.3. Programmvadāmu ierīču un datortīklu lietošana un atmiņas ierīču pārvaldība | 2.3. Programmvadāmu ierīču un datortīklu lietošana un atmiņas ierīču pārvaldība |
| 2.3.1. Risinājuma izstrādē veic vienkāršas darbības ar mācību procesā lietotajām programmvadāmajām ierīcēm, atpazīst dažu lietotņu un datņu ikonas, kā arī atver un aizver lietotnes, izmantojot operētājsistēmas grafiskās saskarnes piedāvātās standartiespējas | 2.3.1. Veic darbības ar mācību procesā lietotajām programmvadāmajām ierīcēm, maina raksturīgākos operētājsistēmas saskarnes iestatījumus, kā arī ar skolotāja palīdzību atvieno un pievieno datoram dažādas mācību procesā izmantojamās un datoram pieslēdzamās ierīces, kas neprasa instalēt papildu programmatūru. Skaidro mācību procesā izmantojamo programmvadāmo ierīču tehniskos parametrus un to ietekmi uz šīs ierīces funkcionalitāti | 2.3.1. Lieto dažādas programmvadāmas ierīces, salīdzina populārākās operētājsistēmas un pielāgo operētājsistēmas saskarnes iestatījumus atbilstoši savām vajadzībām, veic programmatūras instalēšanu un atinstalēšanu, kā arī atvieno un pievieno dažādas datoram pieslēdzamās ierīces. Izvērtē mācību procesā izmantojamo programmvadāmo ierīču (to skaitā datora galveno sastāvdaļu) tehniskos parametrus un to ietekmi uz šīs ierīces funkcionalitāti |
| 2.3.2. Skaidro, ka programmvadāmās ierīces var būt pievienotas dažādiem datortīkliem (to skaitā bezvadu interneta tīklam WiFi un mobilo datu tīklam), kuriem var būt dažādi izmantošanas noteikumi | 2.3.2. Skaidro, ka sadzīvē tiek lietoti dažādu veidu datortīkli un ar tiem saistītas ierīces, salīdzina to lietošanas priekšrocības un trūkumus un izvēlas piemērotāko bezvadu datortīklu | 2.3.2. Skaidro vienkārša datortīkla uzbūves pamatprincipus (to skaitā klientservera arhitektūru). Klasificē ar datortīkliem biežāk saistītas ierīces un apraksta to izmantošanas iespējas, modelējot biežāk lietoto datortīklu piemērus |
| 2.3.3. Pēc skolotāja norādēm orientējas atmiņas ierīču datņu un mapju sistēmā un sameklē nepieciešamo datni vai mapi | 2.3.3. Pārvalda un lieto atmiņas ierīču datņu un mapju pārvaldības sistēmu | 2.3.3. Pārvalda un organizē datņu un mapju sistēmu, ievērojot informācijas strukturēšanas labās prakses piemērus un lietojot konkrētajā situācijā pieejamo datņu pārvaldības sistēmu. Veic datu arhivēšanu un atarhivēšanu |
| 2.4. Biroja, attēlu, video un audio apstrādnes lietotņu un tām raksturīgākās un kopīgās funkcionalitātes pārvaldīšana un lietošana | 2.4. Biroja, attēlu, video un audio apstrādnes lietotņu un tām raksturīgākās un kopīgās funkcionalitātes pārvaldīšana un lietošana | 2.4. Biroja, attēlu, video un audio apstrādnes lietotņu un tām raksturīgākās un kopīgās funkcionalitātes pārvaldīšana un lietošana |
| 2.4.1. Ievada un rediģē tekstu, ievērojot teksta ievades pamatprincipus un lietojot pareizrakstības līdzekļus, formatē tekstu, izmantojot iebūvētos stilus un vienkāršākos formatēšanas rīkus, papildina tekstu ar attēliem | 2.4.1. Radot risinājumu, lieto tekstapstrādes lietotni, izvēloties ievades valodu un lietojot tās pareizrakstības līdzekļus, iekļaujot tekstā specializētos simbolus, sarakstus, formulas, tabulas un dažādus grafiskos objektus. Maina lappuses iestatījumus, formatē tabulas un grafiskos objektus | 2.4.1. Veido lielus strukturētus dokumentus, izvēloties piemērotākos lappuses iestatījumus, rediģējot galveni un kājeni, pievienojot vēri, automātisko satura rādītāju, vairāklīmeņu sarakstus. Formatē teksta dokumentu atbilstoši normatīvajām prasībām |
| 2.4.2. Strukturē datus tabulā, lietojot izklājlapu (rēķintabulu) lietotni. Veic datu ievadi (to skaitā izmantojot šūnu automātiskas aizpildīšanas iespējas) un rediģēšanu. Veic vienkāršus aprēķinus, izmanto relatīvo un absolūto adresi. Risinājuma izveidei plāno, veido un rediģē stabiņu, joslu līniju un sektora diagrammas | 2.4.2. Strukturē datus, izvēloties to piemērotāko attēlošanas veidu un racionālākos paņēmienus, izmantojot izklājlapu (rēķintabulu) lietotni. Veic datu apstrādi un analīzi, izmantojot datu kārtošanu un atlasi, aprēķinus. Veic darbības ar darbgrāmatas lapām. Importē un eksportē datus | |
| 2.4.3. Salīdzina dažādus datu attēlošanas veidus, izvēlas piemērotāko, veidojot strukturētus un vizuāli viegli uztveramus dizaina risinājumus | 2.4.3. Pārzina dažādus datu attēlošanas veidus (to skaitā tiešsaistē) un tos lieto atbilstoši savu mērķu sasniegšanai | |
| 2.4.4. Prezentāciju lietotnē veido prezentāciju, ievērojot vienota dizaina veidošanas pamatprincipus (to skaitā rakstzīmju izmērs, teksta apjoms, krāsu lietojums). Izvēlas piemērotu slaida izkārtojuma veidu, animācijas un slaidu pāreju veidus. Demonstrē prezentāciju, ievērojot prezentēšanai atvēlēto laiku | 2.4.4. Prezentācijas sagatavošanai un demonstrēšanai efektīvi izmanto prezentāciju lietotnes rīkus un tehniskas ierīces. Plāno, izveido un demonstrē prezentācijas saturu, ievērojot mērķauditoriju. Sagatavo izdales materiālus | |
| 2.4.5. Īstenojot uzdevumu, veido un rediģē rastrgrafikas attēlu un tā daļu, lietojot dažus zīmēšanas pamatrīkus un vienā veidā iestatot darba laukumu, kā arī papildina attēlu ar tekstu | 2.4.5. Skaidro datorizētas attēlu apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus, nosauc galvenās atšķirības starp rastrgrafiku un vektorgrafiku. No gatavām formām veido, formatē un rediģē vektorgrafikas attēlu, izvēloties un lietojot atbilstošos rīkus. Veido vienkāršu animāciju, izmantojot paša veidotus vai gatavus attēlus | 2.4.5. Izveido zīmējumu vai veic digitālā attēla apstrādi, lietojot piemērotus rīkus, grafikas veidu un lietotnes, nosaka digitāla attēla galvenos raksturlielumus |
| 2.4.6. Digitālā ierīcē pagriež, apskata un dzēš attēlu, atskaņo audio un noskatās video | 2.4.6. Veic ar digitālu ierīci paša iegūtā attēla apstrādi (tai skaitā kvalitātes uzlabošanu un malu apgriešanu), lietojot vienkāršu attēlu apstrādes lietotni. Veic ar digitālu ierīci iegūtā video apstrādi, lietojot vienkāršu video apstrādes lietotni | 2.4.6. Skaidro video veidošanas un rediģēšanas pamatprincipus. Filmē, fotografē un atrod vai ieraksta audio pēc izveidotā scenārija, veic iegūto materiālu video pēcapstrādi. Izvēlas lietošanas mērķim atbilstošu attēla, audio vai video izmēru un saglabāšanas formātu |
| 2.4.7. Izvēlas piemērotāko lietotni izvirzītā uzdevuma (problēmas) atrisināšanai pēc skolotāja dotiem norādījumiem | 2.4.7. Izvēlas piemērotāko lietotni izvirzītā uzdevuma (problēmas) atrisināšanai no piedāvātā saraksta | 2.4.7. Izvēlas vienu vai vairākas piemērotākās lietotnes, veidojot kompleksu pieeju izvirzītā uzdevuma (problēmas) atrisināšanai, un pamato savu izvēli |
| 2.4.8. Pielāgo ar skolotāja palīdzību dažus lietotnes iestatījumus atbilstoši lietotāja vajadzībām | 2.4.8. Pielāgo tipiskos lietotnes iestatījumus atbilstoši lietotāja vajadzībām, to skaitā pieejamo rīku izvietojumu | 2.4.8. Patstāvīgi pielāgo lietotnes iestatījumus atbilstoši lietotāja vajadzībām, lai paaugstinātu darba produktivitāti un drošību, ievērojot un izvērtējot veicamā uzdevuma specifiku |
| 2.4.9. Risinājuma radīšanā dublē tekstu, attēlus starp vairākiem vienlaikus atvērtiem vienas vai divu lietotņu dokumentiem | 2.4.9. Risinājuma radīšanā dublē un pārvieto dažādu veidu dokumentu fragmentus (teksts, attēls, citi objekti) starp vairākiem dokumentiem, lietojot īpašo ielīmēšanu | 2.4.9. Risinājuma radīšanā dublē dažāda veida saturu starp dažādu tipu dokumentiem, nepieciešamības gadījumā nodrošinot vienvirziena informācijas sinhronizāciju starp avota un mērķa dokumentu |
| 2.4.10. Saglabā dokumentu lietotnes automātiski piedāvātajā vietā un formātā, kā arī regulāri saglabā dokumenta izmaiņas, mazinot datu zuduma riskus | 2.4.10. Datu drošības nolūkos, saglabājot dokumentu, izvēlas vietu, formātu un datu nesēju, ievērojot ieteikumus nosaukumu piešķiršanai datnēm un mapēm | 2.4.10. Saglabā dokumentu izvēlētajā vai norādītajā atmiņas ierīces (tai skaitā mākoņkrātuves) mapē un formātā, nepieciešamības gadījumā aizsargājot vai ierobežojot piekļuves tiesības šai datnei |
| 2.4.11. Izmanto lietotņu palīdzības un atbalsta sistēmas standarta situācijās, meklē risinājumus tiešsaistes kopienās | 2.4.11. Izmanto lietotņu palīdzības un atbalsta sistēmas, tiešsaistes kopienas, tai skaitā meklējot risinājumus nestandarta situāciju un nepazīstamu kļūdu paziņojumu izvades gadījumos | |
| 2.5. Interneta pakalpojumu un tiešsaistes informācijas apstrādes un sadarbības rīku lietošana | 2.5. Interneta pakalpojumu un tiešsaistes informācijas apstrādes un sadarbības rīku lietošana | 2.5. Interneta pakalpojumu un tiešsaistes informācijas apstrādes un sadarbības rīku lietošana |
| 2.5.1. Apmainās ar informāciju virtuālajā vidē, tai skaitā veic darbības ar e-pasta ziņojumiem skolvadības vai citā skolēniem pieejamā sistēmā | 2.5.1. Apmainās ar informāciju virtuālajā vidē, lieto skolvadības vai citas skolēniem pieejamās sistēmas e-pastu un organizē tajā ziņojumus, kā arī sagatavo ziņojumu ar piesaistni, apskata vai saglabā saņemtā ziņojuma piesaistnē esošās datnes | 2.5.1. Apmainās ar informāciju virtuālajā vidē, izmantojot dažādas formas un risinājumus, tai skaitā skaidro e-pasta adreses struktūru un lieto dažādas e-pasta sistēmas un citus saziņas rīkus |
| 2.5.2. Veic pieteikšanos tīmekļvietnē ar autorizāciju, lai izmantotu mācību procesā nepieciešamos e-pakalpojumus, tai skaitā skolvadības sistēmu un citus mācību resursus | 2.5.2. Lieto tīmekļvietnes, kurās nepieciešama autorizācija. Izmanto mācību procesā nepieciešamos e-pakalpojumus un citus mācību resursus, tai skaitā veic datņu augšupielādi un lejupielādi | 2.5.2. Lieto tīmekļvietnes ar autorizāciju un bez tās, tai skaitā veic lietotāja konta aktivizēšanu, deaktivizēšanu un dzēšanu. Izmanto mācību procesā nepieciešamos e-pakalpojumus un citus mācību resursus, tai skaitā digitālās kartes, tiešsaistes datubāzes un lietotnes ar iebūvētu ģeogrāfiskās pozicionēšanas sistēmu, tiešsaistes enciklopēdijas, izvērtējot tajās atrodamās informācijas ticamību un datu apmaiņas drošību |
| 2.5.3. Izmanto skolotāja dotos koplietošanas dokumentus un citus resursus, kā arī tiešsaistes rīkus un tīmekļa lietotnes | 2.5.3. Izvēlas un lieto piemērotākos tiešsaistes rīkus un tīmekļa lietotnes konkrētā uzdevuma veikšanai, veic dokumentu un datņu koplietošanu | |
| 2.5.4. Nosauc piemērotākā interneta pakalpojumu sniedzēja un interneta pieslēguma abonēšanas veida izvēles svarīgākos kritērijus, kā arī biežāk lietoto interneta pakalpojumu veidus. Raksturo tiešsaistes sadarbības pakalpojumu un rīku izmantošanas priekšrocības un iespējamos riskus | ||
| 2.6. Algoritmi, datu struktūras, programmēšanas valodas un programmatūras izstrāde | 2.6. Algoritmi, datu struktūras, programmēšanas valodas un programmatūras izstrāde | 2.6. Algoritmi, datu struktūras, programmēšanas valodas un programmatūras izstrāde |
| 2.6.1. Pieraksta, lasa un izpilda vienkāršas vārdiski un grafiski (tai skaitā shematiski) pierakstītas darbības, kuras satur vairākas secīgas darbības vai vienu ciklisku vai sazarotu darbību | 2.6.1. Pieraksta, lasa un izpilda vienkāršus vārdiski un grafiski (tai skaitā ar blokshēmu) pierakstītus algoritmus, kas satur vairākas secīgas, cikliskas un sazarotas darbības. Pieraksta algoritmu vienā no vizuālās programmēšanas valodām, kas vada objektu, tēlu vai ierīci, izmantojot šīs valodas vienkāršākos priekšrakstus (konstrukcijas) | 2.6.1. Pieraksta, lasa un izpilda vārdiski un grafiski pierakstītus algoritmus, kas satur vairākas secīgas, dažādu veidu cikliskas un komplicētas darbības. Pieraksta algoritmu, izmanto atbilstošas vienkāršas datu struktūras vienā no programmēšanas valodām. Ievēro programmas pieraksta un strukturēšanas labās prakses ieteikumus |
| 2.6.2. Pēc dotām norādēm pārbauda, vai pierakstītās darbības izpilda doto uzdevumu, kā arī saskata pierakstā pieļautās kļūdas un izlabo tās | 2.6.2. Ar mēģinājuma metodi pārbauda, vai algoritms izpilda doto uzdevumu, kā arī saskata algoritma pierakstā pieļautās kļūdas un izlabo tās | 2.6.2. Izstrādā kritērijus, pēc kuriem novērtē sava algoritma precizitāti un iespējamās kļūdas. Mērķtiecīgi (pēc iepriekš sastādīta plāna) pārbauda, vai algoritms izpilda doto uzdevumu, meklē algoritma pierakstā pieļautās kļūdas un izlabo tās |
| 2.7. Inženiertehnisku risinājumu izstrāde | 2.7. Inženiertehnisku risinājumu izstrāde | 2.7. Inženiertehnisku risinājumu izstrāde |
| 2.7.1. Nosauc vienkāršus modeļus un rotaļlietas un stāsta par to darbību | 2.7.1. Salīdzina vienkāršu inženiertehnisko risinājumu piemērus, to funkcionalitāti un izmantotos materiālus | 2.7.1. Pēta dažādus inženiertehniskos risinājumus, kas veidoti, ņemot vērā vides faktorus, nepieciešamo funkcionalitāti un pieejamos resursus |
| 2.7.2. Veido vienkāršas rotaļlietas un modeļus (tai skaitā transportlīdzekļus, celtnes, ierīces) atbilstoši instrukcijai un pārbauda to darbību | 2.7.2. Veido vienkāršus inženiertehnisku risinājumu modeļus, izprot darbības principus. Pārbauda to funkcionalitāti pēc skolotāja dotiem kritērijiem | 2.7.2. Plāno un veido inženiertehniskus risinājumus un to modeļus, skaidro to darbības principus, lietojamību un pārbauda to konstrukcijas, parametru vai materiālu izmaiņu ietekmi uz funkcionalitāti |
| 2.7.3. Secina par inženiertehnisku konstrukciju izturību (piemēram, trijstūru, četrstūru konstrukcijas) atkarībā no tās uzbūves un lietotajiem materiāliem, vienkāršos risinājumos aizstājot dažādas detaļas un konstrukcijas | 2.7.3. Izstrādā prototipu inženiertehniskai konstrukcijai, ievērojot vides faktorus, nepieciešamo funkcionalitāti un pieejamos resursus | |
| 2.8. Robotikas risinājumu un programmvadāmu ierīču veidošana | 2.8. Robotikas risinājumu un programmvadāmu ierīču veidošana | 2.8. Robotikas risinājumu un programmvadāmu ierīču veidošana |
| 2.8.1. Veido modeli pēc instrukcijas, izmantojot mehānisko konstruktoru | 2.8.1. Konstruē modeļus un vienkāršus robotus, izmantojot konstruktoru un lietojot robotu vadīšanas programmas | 2.8.1. Izstrādā robotizētu risinājumu pēc dotā vai paša veidotā shematiskā zīmējuma, izmantojot dažādas detaļu savienošanas metodes (tai skaitā salodē) |
| 2.8.2. Pēta un salīdzina dažādu programmvadāmo ierīču galveno sastāvdaļu lietojumu, to raksturlielumus un pamato to izvēli un ietekmi uz modeli | 2.8.2. Izveido programmvadāmu ierīci no gatavām sastāvdaļām un moduļiem, skaidrojot to darbības principus, uzbūvi un funkcionalitāti | |
| 2.9. Vides risinājumu izstrāde | 2.9. Vides risinājumu izstrāde | 2.9. Vides risinājumu izstrāde |
| 2.9.1. Skaidro atšķirības starp dabisku un apbūvētu vidi. Vizualizē telpu atbilstoši lietotāja vajadzībām | 2.9.1. Pēta un salīdzina dažādus apbūvētās vides risinājumus un to atbilstību lietotāju vajadzībām. Modelē telpas risinājumus dažādu lietotāju kopdzīvei | 2.9.1. Pēta publisko ārtelpu tuvējā apkārtnē. Analizē trūkumus un vērtības tās uzbūvē. Piedāvā idejas āra telpas labiekārtojumam atbilstoši visu tās lietotāju vajadzībām |
| 2.9.2. Skaidro savu lomu apbūvētās vides veidošanā un samērojamības nozīmi tajā. Veido privātās telpas un tās iekārtojuma maketu noteiktā mērogā, samērojot tās lietotāja vajadzības ar iespējām | 2.9.2. Modelē dzīves koptelpu, ievērojot dažādu tās lietotāju savstarpējās vajadzības un iespējas. Nosauc kopīgo un atšķirīgo dažāda mēroga telpām | 2.9.2. Modelē un veido publiskas ārtelpas un tās labiekārtojuma maketu noteiktā mērogā, ievērojot tās lietotāju savstarpējās vajadzības un iespējas. Pēta un salīdzina dažāda mēroga telpas apkārtējā vidē |
| 2.9.3. Nosauc savstarpēji saistīto elementu grupas, no kurām sastāv būve. Skaidro to funkcionālo, konstruktīvo un vizuālo nozīmi ēkā. Veido vienkāršas telpiskas struktūras maketu | 2.9.3. Skaidro nepieciešamību savstarpēji līdzsvarot trīs arhitektūras pamatīpašības kvalitatīvā apbūvētā vidē. Modelē savā risinājumā to apvienošanu apbūvē | 2.9.3. Pēta ilgtspējīgas attīstības principu ietekmi uz dažādiem apbūvētās vides risinājumiem. Modelē to izmantošanu savos risinājumos |
| 3. Dizaina risinājumus (produktu un informācijas dizaina, vides risinājumus) rada atbilstoši konkrēta lietotāja un sabiedrības vajadzībām, vēlmēm un iespējām | 3. Dizaina risinājumus (produktu un informācijas dizaina, vides risinājumus) rada atbilstoši konkrēta lietotāja un sabiedrības vajadzībām, vēlmēm un iespējām | 3. Dizaina risinājumus (produktu un informācijas dizaina, vides risinājumus) rada atbilstoši konkrēta lietotāja un sabiedrības vajadzībām, vēlmēm un iespējām |
| 3.1. Kultūras mantojums ir nozīmīgs iedvesmas avots jaunu un inovatīvu dizaina risinājumu radīšanai | 3.1. Kultūras mantojums ir nozīmīgs iedvesmas avots jaunu un inovatīvu dizaina risinājumu radīšanai | 3.1. Kultūras mantojums ir nozīmīgs iedvesmas avots jaunu un inovatīvu dizaina risinājumu radīšanai |
| 3.1.1. Nosauc vienkāršus kultūras mantojuma piemērus amatniecībā, etnogrāfijā, dizainā vai arhitektūrā | 3.1.1. Salīdzina un raksturo dažādus kultūras mantojuma piemērus amatniecībā, etnogrāfijā, dizainā vai arhitektūrā | 3.1.1. Padziļināti pēta dažādus kultūras mantojuma piemērus amatniecībā, etnogrāfijā, dizainā vai arhitektūrā, kas raksturo kultūras, tehnoloģiju un vides risinājumu mijiedarbību |
| 3.1.2. Rada savu lietu (dizaina risinājumu), izmantojot vienkāršus kultūras mantojuma elementus | 3.1.2. Izstrādā savu dizaina risinājumu, pamatojoties uz kultūras mantojuma un tehnoloģiju mijiedarbību | 3.1.2. Balstoties uz kultūras mantojuma izpēti un iedvesmojoties no tā, rada savu dizaina risinājumu |
| 3.2. Pārdomāti dizaina risinājumi ir lietderīgi un ilgtspējīgi | 3.2. Pārdomāti dizaina risinājumi ir lietderīgi un ilgtspējīgi | 3.2. Pārdomāti dizaina risinājumi ir lietderīgi un ilgtspējīgi |
| 3.2.1. Nosauc piemērus, kā taupīgi izmantot izvēlētos materiālus un tehnoloģijas, lai pēc iespējas samazinātu negatīvu ietekmi uz vidi | 3.2.1. Taupīgi izmanto izvēlētos materiālus un tehnoloģijas, lai pēc iespējas samazinātu negatīvu ietekmi uz vidi. Izprot materiālu otrreizējas izmantošanas jēgu | 3.2.1. Pēta un novērtē videi draudzīgu materiālu un pakalpojumu izmantošanu ikdienā |
| 3.2.2. Pēc skolotāja norādēm pielāgo atsevišķas esošas lietas (dizaina risinājumus) konkrētai lietotāju vajadzībai | 3.2.2. Izvērtē jaunu dizaina risinājumu radīšanas nepieciešamību, pielāgo atsevišķus esošos dizaina risinājumus dažādām lietotāja vajadzībām | 3.2.2. Rada un īsteno savu ieceri atbilstoši ilgtspējības principiem |
| 3.3. Kvalitatīvu dizaina risinājumu izstrādē svarīgi ievērot darba vides, darba drošības un ētiskos apsvērumus | 3.3. Kvalitatīvu dizaina risinājumu izstrādē svarīgi ievērot darba vides, darba drošības un ētiskos apsvērumus | 3.3. Kvalitatīvu dizaina risinājumu izstrādē svarīgi ievērot darba vides, darba drošības un ētiskos apsvērumus |
| 3.3.1. Pēc skolotāja norādēm organizē darba vidi, ievēro darba drošības noteikumus un ieteikumus veselībai labvēlīgam darbam. Skaidro dažādus faktorus, kas var apdraudēt veselību vai radīt procesu atkarības, un vēršas pēc palīdzības pie pieaugušā kritiskās situācijās | 3.3.1. Rūpējas par savu veselību un atbilstoši veselību veicinošas darba vides nosacījumiem pēc skolotāja norādījumiem pielāgo darba vidi, strādājot veic pasākumus, lai izvairītos no iespējamajiem apdraudējumiem un atkarībām, tai skaitā datorspēļu, viedierīču un sociālo tīklu pārmērīgas lietošanas | 3.3.1. Raksturo ergonomiskās prasības darba vides iekārtošanai. Patstāvīgi veic un ievēro pasākumus veselības traucējumu mazināšanai darbā. Apzinās faktorus, kas var ietekmēt un apdraudēt veselību, un veic pasākumus, lai izvairītos no iespējamajiem apdraudējumiem un atkarībām, tai skaitā datorspēļu, viedierīču un sociālo tīklu pārmērīgas lietošanas |
| 3.3.2. Skaidro drošības noteikumus un lieto individuālos aizsardzības līdzekļus pēc skolotāja norādēm atbilstoši veicamajiem uzdevumiem lietu (dizaina risinājumu) izstrādē | 3.3.2. Dizaina risinājuma izstrādes procesā ievēro darba drošības prasības, elektroinstrumentu un elektroierīču ekspluatācijas noteikumus un lieto individuālos aizsardzības līdzekļus | 3.3.2. Dizaina risinājuma izstrādes procesā ievēro darba drošības prasības un lieto individuālos aizsardzības līdzekļus darbā ar rokas, elektriskajiem, portatīvajiem instrumentiem, darbgaldiem un citiem darba palīglīdzekļiem |
| 3.3.3. Ar piemēriem skaidro iespējamos apdraudējumus virtuālajā vidē un ziņo skolotājam vai pieaugušajiem, ja ir saskāries ar tiem | 3.3.3. Ievēro drošības noteikumus un pasākumus darbā ar programmvadāmajām ierīcēm tiešsaistē, zina, kam un kā ziņot par apdraudējumiem virtuālajā vidē, ja saskāries ar tiem | 3.3.3. Rīkojas saskaņā ar drošības un ētikas normām darbā ar programmvadāmajām ierīcēm un tiešsaistē un skaidro to nozīmi |
| 3.3.4. Digitālajā saziņā ievēro pieklājības normas un ētikas pamatprincipus | 3.3.4. Atbildīgi veido un pārvalda savu identitāti, ievērojot drošu paroļu veidošanas principus un personisko datu neizpaušanu tīmeklī | 3.3.4. Mazina identitātes zādzības iespējas, raksturojot identitātes zādzības metodes un piemērus |
| 3.3.5. Apzinās dažus faktorus, kas var apdraudēt ierīces, programmatūras un datu drošību (tai skaitā virtuālajā vidē), un kritiskās situācijās vēršas pēc palīdzības pie pieaugušā | 3.3.5. Ievēro drošības noteikumus un pasākumus darbā ar programmvadāmajām ierīcēm. Apzinās faktorus, kas var ietekmēt un apdraudēt ierīces, programmatūras un datu drošību, un ar kompetentas personas palīdzību veic pasākumus, lai izvairītos no iespējamajiem apdraudējumiem | 3.3.5. Apzinās faktorus, kas var ietekmēt un apdraudēt ierīces, programmatūras un datu drošību, un veic pasākumus, lai izvairītos no iespējamajiem apdraudējumiem |
| 3.3.6. Skaidro, kāpēc ir jāiegūst tiesības, lai lietotu citu personu veidotu saturu. Veidojot dokumentu, atsaucas uz izmantotajiem informācijas avotiem | 3.3.6. Salīdzina dažādus programmatūras licenču tipus, skaidrojot jēdzienus "autortiesības" un "intelektuālais īpašums", to nozīmi un ievērošanu, radot savus risinājumus. Veidojot dokumentus, kuros izmantota citos resursos atrastā informācija, norāda tās avotu | 3.3.6. Ievēro intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības noteikumus un izvērtē šo noteikumu neievērošanas sekas. Veidojot dokumentus, kuros ir citēta vai apkopota citos resursos atrastā informācija, veido korektas atsauces uz tās avotu |
| 3.3.7. Nosauc piemērus sadzīvē izmantojamām bīstamām vielām un to radītajiem apdraudējumiem cilvēkam un videi | 3.3.7. Izmantojot dažādus informācijas avotus, skaidro dažādu materiālu un bīstamu vielu ietekmi uz cilvēku un vidi | 3.3.7. Izmantojot informāciju par bīstamu vielu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, secina par dažādu materiālu un bīstamu vielu lietošanu dizaina risinājumu izstrādē un izmantošanā |
| 3.4. Attīstoties zinātnei un tehnoloģijām, rodas jauni, inovatīvi dizaina risinājumi | 3.4. Attīstoties zinātnei un tehnoloģijām, rodas jauni, inovatīvi dizaina risinājumi | 3.4. Attīstoties zinātnei un tehnoloģijām, rodas jauni, inovatīvi dizaina risinājumi |
| 3.4.1. Nosauc un salīdzina piemērus lietām (dizaina risinājumiem), kas tiek radītas ar rokām, izmantojot vienkāršus rokas instrumentus. Apraksta savu pieredzi lietu tapšanas procesā | 3.4.1. Salīdzina ar rokām un rūpnieciski radītu lietu (dizaina risinājumu) priekšrocības, vērtību un trūkumus, izmantojot paša pieredzi, novēroto un dažādus informācijas avotus | 3.4.1. Pēta un salīdzina ražošanas procesā radītas daudzveidīgas lietas (dizaina risinājumi), skaidro atšķirības, priekšrocības un trūkumus dažādos ražošanas un risinājumu radīšanas procesos |
| 3.4.2. Stāsta par piemēriem, kur lietas (dizaina risinājuma) radīšanā tiek izmantoti tehnoloģiski risinājumi | 3.4.2. Skaidro un raksturo ražošanas procesu (tehnoloģiskie risinājumi, lai nodrošinātu ražošanu) dizaina risinājumu izstrādi | 3.4.2. Modelē ražošanas tehnoloģiskos procesus un to galveno posmu norisi |
| 3.4.3. Nosauc dažādu sadzīves priekšmetu izgatavošanā izmantotās izejvielas | 3.4.3. Skaidro saviem vārdiem vienkāršus tehnoloģiskos procesus (izejviela, process, produkts), eksperimentējot veido tehnoloģisko procesu prototipus, izmantojot dažādus informācijas avotus | 3.4.3. Skaidro galveno tehnoloģisko procesu norisi, izmantojot dabaszinātņu likumsakarības un daudzveidīgus informācijas avotus |
| 3.4.4. Pēta, kā uzņēmumi un dizaina risinājumu izstrādātāji plāno un īsteno inovācijas procesus un attīsta produktus |
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,labklājības ministrs Jānis Reirs
8. pielikumsMinistru kabineta2018. gada 27. novembranoteikumiem Nr. 747
Sasniedzamie rezultāti veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)