Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 1Rīgā 2019. gada 8. janvārī (prot. Nr. 1 18. §)

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma10. panta 4. punktu un 24.2 pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja reģistrācijas un tās anulēšanas kārtību;

1.2. prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem;

1.3. kārtību, kādā izsniedz un anulē atļauju par izmēģinājuma projektu atbildīgajai personai;

1.4. kārtību, kādā izsniedz, groza, atjauno un anulē izmēģinājuma projekta atļauju;

1.5. labturības prasības izmēģinājumu dzīvnieka iegūšanai, apzīmēšanai, audzēšanai, turēšanai, kopšanai, piegādei un izmantošanai;

1.6. izmēģinājuma projekta izvērtēšanas kārtību;

1.7. prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja telpām, iekārtām, inventāram un aprīkojumam;

1.8. prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja darbiniekiem;

1.9. prasības dzīvnieku labturības struktūrai un struktūras uzdevumus;

1.10. izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodes;

1.11. kārtību, kādā iesniedzami dokumenti izmēģinājuma projekta atļaujas saņemšanai;

1.12. prasības procedūru smaguma klasifikācijai;

1.13. prasības atkārtotai izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanai procedūrā;

1.14. informācijas reģistrēšanas, apkopošanas un pārskatu iesniegšanas, kā arī dokumentācijas glabāšanas kārtību;

1.15. kārtību, kādā savvaļā sagūstītos dzīvniekus, primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti, un apdraudēto dzīvnieku sugu dzīvniekus izmanto procedūrās.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. uzņēmums – stacionāras vai pārvietojamas iekārtas, ēkas, ēku grupas vai citas telpas, arī vieta, kas nav pilnībā norobežota vai nosegta;

2.2. pašuzturoša kolonija – kolonija, kurā tikai tās ietvaros audzē primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti, vai izmanto tos no citām kolonijām, nevis savvaļā sagūstot, un tur tā, lai pieradinātu pie cilvēkiem;

2.3. lauka pētījumi – pētījumi, kas tiek veikti izmēģinājuma projekta laikā ārpus uzņēmuma telpām;

2.4. dzīvnieku labturības struktūra – struktūra, kuras darbības mērķis ir sniegt izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam ieteikumus izmēģinājumu dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā.

3. Noteikumus piemēro:

3.1. gadījumos, kad dzīvniekus izmanto vai paredz izmantot procedūrās vai kad dzīvniekus īpaši audzē, lai to orgānus vai audus varētu izmantot zinātniskiem mērķiem;

3.2. līdz brīdim, kad šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētie dzīvnieki tiek nogalināti, izmitināti jaunā mājvietā, palaisti brīvībā piemērotā dzīvotnē vai atdoti atpakaļ sugai atbilstošā audzēšanas sistēmā;

3.3. ja, izmantojot dzīvnieku procedūrās, tam ir veikta sāpju, ciešanu diskomforta vai ilgstoša kaitējuma likvidēšana, sekmīgi lietojot anestēziju, atsāpināšanu vai citas metodes.

4. Noteikumi attiecas uz:

4.1. dzīviem mugurkaulniekiem, kas nav cilvēki, tostarp:

4.1.1. kāpurveidīgām formām, kas barojas patstāvīgi;

4.1.2. zīdītāju augļa formām to normālas attīstības pēdējā trešdaļā;

4.2. dzīviem galvkājiem;

4.3. tādu dzīvnieku izmantošanu procedūrā, kuri vēl nav sasnieguši šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minēto attīstības stadiju, kā arī ja dzīvniekam ļauj nodzīvot ilgāk par šo attīstības stadiju un ja veikto procedūru rezultātā dzīvnieks var just sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kad tas sasniedzis minēto attīstības stadiju.

5. Noteikumi neattiecas uz:

5.1. neeksperimentālo lauksaimniecību;

5.2. neeksperimentālo veterinārmedicīnisko praksi;

5.3. veterināro zāļu klīnisko izpēti, kas nepieciešama veterināro zāļu reģistrācijai;

5.4. atzītām lopkopības darbībām, kas tiek veiktas, rūpējoties par dzīvnieku labturību;

5.5. praktiskām darbībām, kuru galvenais mērķis ir dzīvnieku identifikācija;

5.6. praktiskām darbībām, kas nevar izraisīt sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kurš līdzinās vismaz adatas ievadīšanai atbilstoši labai veterinārmedicīniskai praksei vai pārsniedz to.

6. Izmēģinājumu procedūras var veikt vienīgi tad, ja to mērķis ir:

6.1. pamatpētījumi;

6.2. praktiskie vai lietišķie pētījumi, kuru mērķis ir:

6.2.1. nepieļaut, novērst, diagnosticēt vai ārstēt cilvēku un dzīvnieku vai augu slimības, veselības traucējumus vai citas anomālijas vai to izraisīto ietekmi;

6.2.2. novērtēt, noteikt, regulēt vai mainīt cilvēka, dzīvnieku vai augu fizioloģisko stāvokli;

6.2.3. nodrošināt dzīvnieku labturību un uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas apstākļus;

6.3. zāļu, pārtikas, barības un citu vielu vai produktu izstrāde, ražošana vai kvalitātes, efektivitātes un drošības pārbaude, īstenojot šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētos mērķus;

6.4. dabiskās vides aizsardzība cilvēka vai dzīvnieku veselības vai labklājības interesēs;

6.5. pētījumi dzīvnieku sugas saglabāšanai;

6.6. augstākā izglītība vai apmācība, lai iegūtu, uzturētu vai uzlabotu arodprasmes;

6.7. tiesu medicīniskā ekspertīze.

7. Dzīvniekus, kas pieder pie apdraudētajām sugām, kuras minētas Padomes 1996. gada 9. decembra Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (turpmāk – regula Nr. 338/97), A pielikumā un uz kuriem neattiecas šīs regulas 7. panta 1. punktā noteiktais, neizmanto procedūrās, izņemot procedūras, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

7.1. procedūras mērķis ir viens no šo noteikumu 6.2.1., 6.3. vai 6.5. apakšpunktā minētajiem mērķiem;

7.2. ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot sugas, kas nav minētas regulas Nr. 338/97 A pielikumā.

8. Šo noteikumu 7. punktu nepiemēro to primātu sugām, kas nav cilvēkveidīgie primāti.

9. Primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti, izņemot šo noteikumu 10. punktā minētos, neizmanto procedūrās, izņemot procedūras, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

9.1. procedūras mērķis ir viens no tiem, kas minēts:

9.1.1. šo noteikumu 6.2.1. vai 6.3. apakšpunktā, un procedūru veic novājinošu saslimšanu (samazināta personas normālā fiziskā vai psiholoģiskā rīcībspēja) vai potenciāli cilvēka dzīvību apdraudošu saslimšanu novēršanai, profilaksei, diagnosticēšanai vai ārstēšanai;

9.1.2. šo noteikumu 6.1. vai 6.5. apakšpunktā;

9.2. ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot citas sugas, nevis primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti.

10. Primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti, kuri minēti regulas Nr. 338/97 A pielikumā un uz kuriem neattiecas šīs regulas 7. panta 1. punktā noteiktais, neizmanto procedūrās, izņemot procedūras, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

10.1. procedūras mērķis ir viens no tiem, kas minēts:

10.1.1. šo noteikumu 6.2.1. vai 6.3. apakšpunktā, un procedūru veic novājinošu saslimšanu (samazināta personas normālā fiziskā vai psiholoģiskā rīcībspēja) vai potenciāli cilvēka dzīvību apdraudošu saslimšanu novēršanai, profilaksei, diagnosticēšanai vai ārstēšanai;

10.1.2. šo noteikumu 6.5. apakšpunktā;

10.2. ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot citas sugas, nevis primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti, un izmantojot sugas, kas nav minētas regulas Nr. 338/97 A pielikumā.

11. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) un Dabas aizsardzības pārvalde var atļaut procedūrās izmantot savvaļā sagūstītus dzīvniekus, ja ir zinātnisks pamatojums, ka procedūras mērķi nevar sasniegt, izmantojot procedūrām audzētus dzīvniekus.

12. Dzīvniekus savvaļā sagūsta vienīgi kompetentas personas, izmantojot metodes, kas dzīvniekiem nesagādā sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, no kura iespējams izvairīties.

13. Ja gūstīšanas laikā vai pēc tam atklājas, ka savvaļas dzīvnieks ir savainots vai nevesels, to izmeklē praktizējošs veterinārārsts un veic pasākumus dzīvnieka ciešanu mazināšanai. Dienests var atļaut neveikt pasākumus dzīvnieka ciešanu mazināšanai, ja tam ir zinātniski pamatots iemesls.

14. Procedūras drīkst veikt ar:

14.1. izmēģinājumu dzīvniekiem, kas iegūti no reģistrēta izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja un piegādātāja;

14.2. šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem primātiem, kas nav cilvēkveidīgie primāti, tikai tad, ja tie ir nebrīvē audzētu primātu pēcteči vai ja tos ņem no pašuzturošām kolonijām, sākot ar šo noteikumu 1. pielikumā norādīto datumu;

14.3. Dzīvnieku aizsardzības likuma pielikumā minēto sugu īpatņiem tikai tad, ja to audzēšanas mērķis ir izmantošana procedūrā;

14.4. dzīvniekiem, kas nav minēti Dzīvnieku aizsardzības likuma pielikumā, ja tam ir zinātnisks pamatojums un dienests atļauj izmantot šos dzīvniekus.

14.1 Dienests var atļaut procedūrās izmantot klaiņojošu un savvaļā mītošu mājdzīvnieku sugas dzīvnieku tikai tad, ja ievēroti abi šie nosacījumi:

14.1 1. ir būtiska nepieciešamība veikt pētījumus par dzīvnieku veselību un labturību vai par nopietnu apdraudējumu videi vai cilvēku un dzīvnieku veselībai;

14.1 2. ir zinātnisks pamatojums, ka procedūras mērķi var sasniegt, vienīgi izmantojot klaiņojošu vai savvaļas dzīvnieku.

15. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, kas audzē primātus, kuri nav cilvēkveidīgie primāti, ir izstrādāta stratēģija, lai palielinātu to dzīvnieku proporciju, kas ir to nebrīvē audzētu primātu pēcteči, kuri nav cilvēkveidīgie primāti.

16. Procedūras drīkst veikt tikai izmēģinājumu dzīvnieka lietotāja uzņēmumā.

17. Dienests var atļaut veikt procedūras ārpus izmēģinājumu dzīvnieka lietotāja uzņēmuma telpām, ja tam ir zinātnisks pamatojums.

18. Procedūras drīkst veikt tikai izmēģinājuma projekta ietvaros.

19. Procedūras izvēlas, ņemot vērā vislielāko iespēju nodrošināt apmierinošus rezultātus un to atbilstību šādām prasībām:

19.1. tiek izmantots minimāls dzīvnieku skaits;

19.2. iesaista dzīvniekus ar zemāko spēju just sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu;

19.3. rada vismazākās iespējamās sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu.

20. Dienests uzraudzības objektu reģistrā izveido un uztur izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju sarakstu (turpmāk – saraksts).

21. Sarakstā iekļauj šo noteikumu 22. punktā minētajā iesniegumā norādīto informāciju un nodrošina saraksta publisku pieejamību saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

II. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja reģistrācijas un tās anulēšanas kārtība

22. Pirms sākt izmēģinājumu dzīvnieku audzēšanu, piegādi un lietošanu, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs iesniedz dienestā iesniegumu izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja reģistrācijai dienesta uzraudzības objektu reģistrā. Dienesta tīmekļvietnē pieejams iesnieguma veidlapas paraugs, un izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs iesniegumā norāda vismaz šādu informāciju:

22.1. izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja nosaukumu, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā un juridisko adresi – juridiskai personai – vai vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarētās dzīvesvietas adresi – fiziskai personai;

22.2. faktiskās atrašanās vietas (dzīvnieku turēšanas vieta) adresi;

22.3. izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja pilnvarotās personas (pārstāvja) vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru, e-pasta adresi;

22.4. personu, kas atbildīga par to, lai nodrošinātu zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu;

22.5. šo noteikumu 45. punktā minētās personas vai personu vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru, e-pasta adresi un atbilstoši šo noteikumu IX nodaļai izsniegtās atļaujas numuru;

22.6. šo noteikumu 50. punktā minētās personas vai personu vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru, e-pasta adresi;

22.7. darbības veidus – izmēģinājumu dzīvnieku audzēšana, izmēģinājumu dzīvnieku piegāde vai izmēģinājumu dzīvnieku lietošana;

22.8. atzīmi par vēlmi saņemt reģistrācijas apliecību;

22.9. vēlamo pārbaudes datumu;

22.10. uzņēmuma vadītāja vai pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru un e-pasta adresi;

22.11. iesnieguma iesniegšanas datumu.

23. Dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 22. punktā minētā iesnieguma saņemšanas pārbauda izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja, lietotāja un to uzņēmumu atbilstību zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām un pēc pārbaudes pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

23.1. reģistrēt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju vai lietotāju;

23.2. atteikt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja reģistrāciju.

24. Dienests triju darbdienu laikā pēc pārbaudes rakstiski paziņo lēmumu izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam vai lietotājam.

25. Ja pieņemts lēmums reģistrēt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju vai lietotāju, dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas to iekļauj sarakstā. Sarakstā norāda personu, kas ir atbildīga par to, lai nodrošinātu zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, un personu vai personas, kas minētas šo noteikumu 45. un 50. punktā.

26. Ja izmēģinājumu dzīvnieku lietotājs savās telpās audzē izmēģinājumu dzīvniekus izmantošanai procedūrās, tas nodrošina arī izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam šo noteikumu III nodaļā minēto prasību izpildi, bet dienests to reģistrē tikai kā izmēģinājumu dzīvnieku lietotāju.

27. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs paziņo dienestam par izmaiņām, kas saistītas ar šo noteikumu 25. punktā minēto atbildīgo personu un šo noteikumu 45. un 50. punktā minēto personu vai personām.

28. Par darbības izbeigšanu vai par izmaiņām izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja darbībā izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs 10 darbdienu laikā pēc darbības izbeigšanas vai pēc izmaiņu rašanās rakstiski iesniedz dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda:

28.1. precizēto informāciju, kas atšķiras no informācijas, kas norādīta šo noteikumu 22. punktā minētajā reģistrācijas iesniegumā;

28.2. informāciju par tām izmaiņām izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja uzņēmuma struktūrā vai darbībā, kas varētu negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību.

29. Dienests 10 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 28. punktā minēto iesniegumu, pārbauda, vai izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs atbilst zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām, un pieņem lēmumu izdarīt nepieciešamās izmaiņas reģistrā.

30. Ja dienests konstatē, ka izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs, lietotājs vai to darbība neatbilst zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām, tas rīkojas Veterinārmedicīnas likuma XII nodaļā noteiktajā kārtībā.

31. Ja dienests konstatē tādas izmaiņas izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja uzņēmuma struktūrā vai darbībā, kas varētu būtiski negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību, tas pieņem lēmumu apturēt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja darbību.

32. Dienests pieņem lēmumu par izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja reģistrācijas anulēšanu, ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs pēc darbības apturēšanas nav novērsis neatbilstības dienesta noteiktajā termiņā.

33. Dienests triju darbdienu laikā pēc neatbilstību konstatēšanas rakstiski paziņo izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam lēmumu par reģistrācijas anulēšanu un izslēdz izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju no reģistra.

34. Ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja darbība tiek apturēta vai tiek anulēta reģistrācija, nav pieļaujama negatīva ietekme uz uzņēmumā mītošo izmēģinājumu dzīvnieku labturību. Dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs ar izmēģinājumu dzīvniekiem rīkojas atbilstoši dienesta norādījumiem. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs prasa atjaunināt reģistrāciju, ja notiek tādas būtiskas izmaiņas audzētāja, piegādātāja vai lietotāja uzņēmuma struktūrā vai darbībā, kas varētu negatīvi ietekmēt dzīvnieku labturību.

III. Prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam, prasības telpām, izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības, kā arī prasības darbiniekiem

35. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam ir pienākums nodrošināt, ka:

35.1. visiem izmēģinājumu dzīvniekiem ir miteklis, vide, barība, ūdens un izmēģinājumu dzīvnieka veselībai un labsajūtai atbilstoša kopšana;

35.2. izmēģinājumu dzīvnieka fizioloģisko un etoloģisko vajadzību apmierināšanas ierobežojumi ir samazināti līdz minimumam;

35.3. izmēģinājumu dzīvnieka audzēšanas, turēšanas vai izmantošanas vides apstākļus pārbauda katru dienu un reģistrē tos;

35.4. tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu iespējami drīzu konstatēto trūkumu vai izmēģinājumu dzīvniekam nodarīto sāpju, ciešanu, diskomforta vai ilgstoša kaitējuma novēršanu.

36. Izmēģinājumu dzīvnieku transportē pienācīgos apstākļos un atbilstoši prasībām, kas noteiktas Padomes 2004. gada 22. decembra Regulā Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97.

37. Šo noteikumu 35.3. apakšpunktā minētos datus glabā vismaz piecus gadus un pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

38. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam vai lietotājam un to uzņēmumiem ir pienākums nodrošināt:

38.1. telpas, iekārtas un aprīkojumu, kas piemērots izmitināmo dzīvnieku sugai un procedūru veikšanai, ja tās tiek veiktas;

38.2. atbildīgo personu par šo noteikumu III nodaļā minēto prasību izpildi.

39. Šo noteikumu 38. punktā minēto iekārtu un aprīkojuma konstrukcija, uzbūve un darbības metode nodrošina iespējami efektīvāku procedūru veikšanu, un to mērķis ir panākt, lai uzticamus rezultātus varētu iegūt, izmantojot minimālu dzīvnieku skaitu un radot tiem minimālas sāpes, ciešanas, dieskomfortu vai ilgstošu kaitējumu.

40. Lai nodrošinātu šo noteikumu 38. un 39. punktā minēto prasību izpildi, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam vai lietotājam un tā uzņēmumam ir pienākums nodrošināt telpas, iekārtas, aprīkojumu un labturības prasības izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai, izmantošanai un aprūpei atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam.

41. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja uzņēmumā pastāvīgi ir pietiekams skaits darbinieku, lai nodrošinātu izmēģinājumu dzīvnieku labturību un zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem.

42. Darbinieki ir attiecīgi izglītoti un apmācīti, pirms veikt šādas darbības:

42.1. procedūras ar izmēģinājumu dzīvniekiem;

42.2. procedūru un izmēģinājumu projektu plānošana;

42.3. izmēģinājumu dzīvnieku kopšana;

42.4. izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšana.

43. Darbinieki, kas plāno procedūras un izmēģinājumu projektus, ir ieguvuši izglītību zinātnes disciplīnā, kas attiecas uz veicamo darbu, viņiem ir zināšanas par konkrēto dzīvnieku sugu un ir apgūtas minimālās izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības, kas minētas šo noteikumu 47.1., 47.2., 47.3., 47.8., 47.10. un 47.11. apakšpunktā.

44. Darbinieki, kas:

44.1. veic procedūras ar izmēģinājumu dzīvniekiem, ir apguvuši minimālās izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības jomās, kas minētas šo noteikumu 47. punktā, izņemot šo noteikumu 47.11. apakšpunktā minēto jomu, un tos uzrauga šo noteikumu 45.3. apakšpunktā minētā persona uzdevumu veikšanas laikā, kā arī līdz brīdim, kamēr tie šai personai ir pierādījuši darbam nepieciešamo kompetenci;

44.2. kopj izmēģinājumu dzīvniekus, ir apguvuši minimālās izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības jomā, kas minēta šo noteikumu 47.1., 47.2., 47.3., 47.4., 47.6., 47.7. un 47.9. apakšpunktā, un tos uzrauga šo noteikumu 45.3. apakšpunktā minētā persona uzdevumu veikšanas laikā, kā arī līdz brīdim, kamēr tie šai personai ir pierādījuši darbam nepieciešamo kompetenci;

44.3. nogalina izmēģinājumu dzīvniekus, ir apguvuši minimālās izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības jomā, kas minēta šo noteikumu 47.1., 47.2., 47.3., 47.4., 47.7. un 47.8. apakšpunktā, un tos uzrauga šo noteikumu 45.3. apakšpunktā minētā persona uzdevumu veikšanas laikā, kā arī līdz brīdim, kamēr tie šai personai ir pierādījuši darbam nepieciešamo kompetenci.

45. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam uzņēmumā pastāvīgi (uz vietas) ir viena vai vairākas personas, kas:

45.1. atbild par uzņēmumā audzējamo, turamo, nogalināmo vai izmantojamo izmēģinājumu dzīvnieku labturības un kopšanas pārraudzību;

45.2. nodrošina, ka darbiniekiem ir pieejama informācija par izmitināto dzīvnieku sugu;

45.3. atbild par darbinieku atbilstošu izglītību, kompetenci un nepārtrauktu apmācību un uzrauga tos, līdz tie ir apliecinājuši darbam nepieciešamo kompetenci.

46. Par izmēģinājuma projektu atbildīgā persona ir tiesīga pildīt šo noteikumu 42.2. apakšpunktā un 45. punktā minētos pienākumus, ja tā ir saņēmusi atļauju šo noteikumu IX nodaļā minētajā kārtībā.

47. Darbinieki, kas veic procedūras ar izmēģinājumu dzīvniekiem, kā arī plāno procedūras un izmēģinājumu projektus, kopj un nogalina izmēģinājumu dzīvniekus, atbilstoši kompetencei ir apguvuši minimālās izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības šādās jomās:

47.1. zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tostarp par to iegādi, audzēšanu, kopšanu un izmantošanu zinātniskiem mērķiem;

47.2. cilvēku un dzīvnieku attiecību ētika, dzīvības vērtība un argumenti par labu vai par sliktu dzīvnieku izmantošanai zinātniskiem mērķiem;

47.3. bioloģijas pamatelementi un konkrētām sugām raksturīgie bioloģijas elementi saistībā ar anatomiju, fizioloģiskajām īpatnībām, vaislu, ģenētiku un gēnu pārveidi;

47.4. dzīvnieku uzvedība, audzēšana un vides dažādošana;

47.5. attiecīgos gadījumos – izturēšanās metodes un procedūras, kas pielāgotas konkrētai sugai;

47.6. dzīvnieku veselības pārvaldība un higiēna;

47.7. izpratne par konkrētām laboratorijas dzīvnieku sugām raksturīgu diskomfortu, sāpēm un ciešanām;

47.8. anestēzija, sāpju mazināšanas metodes un izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšana;

47.9. humānu mērķa parametru izmantošana;

47.10. dzīvnieku aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasības;

47.11. attiecīgos gadījumos – procedūru un izmēģinājuma projektu plānošana.

48. Šo noteikumu 42. punktā minētie darbinieki, uzrādot dienestam sertifikātu vai citu atbilstošu apmācību dokumentu, pierāda, ka atbilstoši kompetencei ir apguvuši šo noteikumu 47. punktā minētās prasības akreditētā apmācības programmā saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām "Par vienotas izglītības un apmācības sistēmas izveidi" (pieejamas Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē). Sertifikātu vai citu atbilstošu apmācību dokumentu dienestam uzrāda pēc pieprasījuma.

48.1 Šo noteikumu 42. punktā minētie darbinieki atbilstoši savām veicamajām darbībām iegūst, uztur un pierāda darbību veikšanai nepieciešamo kompetenci personai, kas pilda šo noteikumu 45.3. apakšpunktā minētos uzdevumus.

48.2 Šo noteikumu 42. punktā minētie darbinieki uztur atbilstošu kompetenci atbilstoši Eiropas Laboratorijas dzīvnieku zinātnes asociāciju federācijas (FELASA) pamatnostādnēm tālākizglītībai, patstāvīgi izglītojoties (nepārtrauktā profesionālā izaugsme), saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām "Par vienotas izglītības un apmācības sistēmas izveidi" (pieejamas Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē). Nepārtrauktas profesionālās izaugsmes procesu pārrauga persona, kas veic šo noteikumu 45.3. apakšpunktā minētos uzdevumus.

49. Par izmēģinājuma projekta īstenošanu atbildīgā persona atbilstoši dienesta izsniegtajai izmēģinājuma projekta atļaujai dzīvnieka izmantošanai procedūrā nodrošina, ka:

49.1. tiek apturētas nevajadzīgas sāpes, ciešanas, diskomforts vai ilgstošs kaitējums, ko izmēģinājumu dzīvniekam sagādā jebkura procedūra;

49.2. izmēģinājuma projektu īsteno tikai saskaņā ar izsniegto izmēģinājuma projekta atļauju un, ja netiek ievēroti tās nosacījumi, veic un dokumentē attiecīgus pasākumus atbilstības nodrošināšanai.

50. Katram izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam ir norīkots praktizējošs veterinārārsts, kam ir īpašas zināšanas laboratorijas dzīvnieku medicīnā, vai – atsevišķos gadījumos – piemēroti kvalificēts eksperts, kam uzticēti padomdevēja pienākumi saistībā ar izmēģinājumu dzīvnieku labsajūtu un ārstēšanu.

50.1 Šo noteikumu 50. punktā minētais praktizējošais veterinārārsts ir apguvis apmācību atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām "Par vienotas izglītības un apmācības sistēmas izveidi" (pieejamas Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē).

50.2 Šo noteikumu 50. punktā minētajam ekspertam ir īpašas tehniskas un zooloģijas zināšanas par konkrētām dzīvnieku sugām atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām "Par vienotas izglītības un apmācības sistēmas izveidi" (pieejamas Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē).

IV. Procedūras un to smaguma klasifikācija

51. Procedūru pēc tās smaguma pakāpes katrā gadījumā klasificē atsevišķi atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kritērijiem. Procedūras drīkst veikt tikai saistībā ar izmēģinājuma projektu, un pēc to smaguma pakāpes tās klasificē šādās grupās:

51.1. neatgriezeniskas;

51.2. vieglas;

51.3. mērenas;

51.4. smagas.

52. Dienests neļauj veikt procedūru, ja tā saistīta ar stiprām sāpēm, ciešanām vai diskomfortu, kas var būt ilgstošs un nevar tikt samazināts.

53. Procedūras, kas saistītas ar nopietniem ievainojumiem, kuri var izraisīt stipras sāpes, nedrīkst veikt bez anestēzijas.

54. Procedūras, ja vien tas nav nepiemēroti, veic, izmantojot vispārējo vai vietējo anestēziju, pretsāpju līdzekļus vai citu piemērotu metodi, lai nodrošinātu, ka sāpes, ciešanas un diskomforts izmēģinājumu dzīvniekam tiek samazināts līdz minimumam.

55. Lai izvērtētu nepieciešamību lietot anestēziju, ņem vērā, vai:

55.1. anestēzija izmēģinājumu dzīvnieku netraumē vairāk nekā procedūra;

55.2. anestēzija ir savienojama ar izmēģinājuma mērķi.

56. Bez pietiekamas anestēzijas vai atsāpināšanas izmēģinājumu dzīvniekam nedod zāles, kas tam neļauj vai traucē izrādīt sāpes.

57. Šo noteikumu 56. punktā minētajā gadījumā izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs dienestā iesniedz zinātnisku pamatojumu un datus par anestēzijas vai atsāpināšanas režīmu.

58. Dzīvniekam, kas varētu just sāpes pēc anestēzijas iedarbības beigām, lieto profilaktisku vai pēcoperācijas atsāpināšanu vai izmanto citu piemērotu sāpju mazināšanas metodi, ja vien tas ir savienojams ar procedūras mērķi.

59. Tiklīdz ir sasniegts procedūras mērķis, tiek veiktas darbības dzīvnieka ciešanu mazināšanai.

60. Pēc iespējas izvairās no nāves kā procedūras mērķa parametra, to aizstāj ar agrīniem un humāniem mērķa parametriem. Ja nav iespējams izvairīties no nāves kā mērķa parametra, procedūru plāno tā, lai:

60.1. nobeigtos pēc iespējas mazāk dzīvnieku;

60.2. pēc iespējas samazinātu dzīvnieka ciešanu ilgumu un intensitāti un pēc iespējas nodrošinātu nesāpīgu nāvi.

V. Prasības atkārtotai izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanai procedūrā

61. Ja iespējams, procedūrā izmanto dzīvnieku, kas iepriekš nav ticis izmantots. Vienā vai vairākās procedūrās izmantotu dzīvnieku atkārtoti izmanto tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

61.1. iepriekšējās procedūras faktiskais smagums bija viegls vai mērens;

61.2. ir pierādīts, ka dzīvnieka vispārējais veselības un labsajūtas stāvoklis ir pilnībā atjaunojies;

61.3. nākamā procedūra ir klasificēta kā viegla, mērena vai neatgriezeniska;

61.4. tas atbilst praktizējoša veterinārārsta konsultācijām, ņemot vērā katra dzīvnieka mūžā pieredzēto.

62. Izņēmuma gadījumā, atkāpjoties no šo noteikumu 61.1. apakšpunkta, pēc tam, kad praktizējošs veterinārārsts ir izmeklējis dzīvnieku, dienests var atļaut atkārtoti izmantot dzīvnieku ar nosacījumu, ka dzīvnieks pēc veiktās procedūras, kas rada tam ievērojamas sāpes, diskomfortu vai līdzīgas ciešanas, netiek izmantots vairāk kā vienu reizi.

63. Procedūru uzskata par pabeigtu, ja vairs nav jāveic nekādi novērojumi par šo procedūru vai – attiecībā uz jaunām ģenētiski modificētu dzīvnieku līnijām – ja pēcnācējiem vairs netiek novērotas sāpes, ciešanas, diskomforts vai ilgstošs kaitējums, vai tiem vairs nevajadzētu just sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kurš līdzinās tam, ko izraisa adatas ievadīšana, vai ir stiprāks par to.

64. Procedūras beigās praktizējošs veterinārārsts lemj, vai izmēģinājumu dzīvnieks ir atstājams dzīvs, un dokumentē to. Izmēģinājumu dzīvnieku nogalina, ja uzskata, ka tas varētu turpināt just mērenas vai stipras sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu.

65. Ja izmēģinājumu dzīvnieku atstāj dzīvu, tas saņem veselības stāvoklim atbilstošu kopšanu un izmitināšanu.

VI. Izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodes

66. Izmēģinājumu dzīvnieku nogalina, sagādājot tam pēc iespējas mazākas sāpes, ciešanas un diskomfortu.

67. Izmēģinājumu dzīvnieku nogalina kompetenta persona izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja uzņēmumā.

68. Lauka pētījumos izmēģinājumu dzīvnieku var nogalināt kompetenta persona ārpus izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja uzņēmuma.

69. Šo noteikumu 5. pielikumā minēto izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanai izmanto šajā pielikumā noteiktu atbilstošu nogalināšanas metodi.

70. Dienests var atļaut neizmantot šo noteikumu 5. pielikumā minēto nogalināšanas metodi, ja zinātnisks pamatojums apliecina:

70.1. ka nogalināšanas metode, ko izvēlējies izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs, uzskatāma par vismaz tikpat humānu kā konkrētajam izmēģinājumu dzīvniekam noteiktā nogalināšanas metode;

70.2. ka, izmantojot šo noteikumu 5. pielikumā minēto nogalināšanas metodi, procedūras mērķi nevar sasniegt.

71. Šo noteikumu 67., 68. un 69. punktu nepiemēro, ja izmēģinājumu dzīvnieks nogalināms ārkārtas apstākļos dzīvnieka labturības, sabiedrības veselības un sabiedrības drošības aizsardzības, dzīvnieku veselības vai ar vides apsvērumiem saistītu iemeslu dēļ.

72. Nogalinātos izmēģinājumu dzīvniekus savāc, pārstrādā un likvidē atbilstoši normatīvajiem aktiem par tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apriti, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.

73. Procedūrā izmantoto izmēģinājumu dzīvnieku vai izmantošanai procedūrā paredzēto, bet neizmantoto izmēģinājumu dzīvnieku var:

73.1. izmitināt jaunā mājvietā;

73.2. palaist brīvībā tam piemērotā dzīvotnē, ja tas ir savvaļas dzīvnieks;

73.3. atdot atpakaļ sugai atbilstošā audzēšanas sistēmā.

74. Šo noteikumu 73. punktā minētos nosacījumus piemēro, ja:

74.1. to atļauj izmēģinājumu dzīvnieka veselības stāvoklis;

74.2. izmēģinājumu dzīvnieks neapdraud cilvēku vai citu dzīvnieku veselību, kā arī vidi;

74.3. ir veikti piemēroti pasākumi, lai sargātu dzīvnieka labsajūtu.

75. Ja tiek īstenots šo noteikumu 73.1. apakšpunktā minētais pasākums, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs to dara atbilstoši izstrādātajai jaunu mājvietu programmai, kas nodrošina izmitinātā dzīvnieka socializāciju, ievērojot dzīvnieku aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.

76. Ja savvaļas dzīvnieku plānots palaist brīvībā savā dzīvotnē, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs, ja nepieciešams, pirms tam īsteno izmēģinājumu dzīvnieka rehabilitācijas programmu, ievērojot dzīvnieku aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.

77. Izmēģinājumā izmantotos izmēģinājumu dzīvniekus un no tiem iegūtos produktus aizliegts lietot pārtikā, izņemot:

77.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām 3. panta 2. punktā minēto gadījumu;

77.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), 8. panta "a" punkta "iv" apakšpunktā minēto gadījumu.

VII. Prasības dzīvnieku labturības struktūrai un struktūras uzdevumi

78. Katrs izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs izveido dzīvnieku labturības struktūru.

79. Dzīvnieku labturības struktūrā ir vismaz persona vai personas, kas uzņēmumā atbild par izmēģinājumu dzīvnieku labturību un kopšanu, un – lietotāja gadījumā – zinātniskā personāla pārstāvis. Dzīvnieku labturības struktūrā ieguldījumu sniedz arī norīkotais praktizējošais veterinārārsts vai šo noteikumu 50. punktā minētais eksperts.

80. Norīkots praktizējošs veterinārārsts atbilstoši kompetencei sniedz ieguldījumu dzīvnieku labturības struktūrā, tostarp sniedzot konsultācijas par dzīvnieku slimību, veselību un labturību, par dzīvnieku aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principu ievērošanu, procedūru smaguma izvērtēšanu un citas konsultācijas, kas saistītas ar zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību.

81. Ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja darbības apjoms ir mazs, dzīvnieku labturības struktūras uzdevumu izpildi nodrošina, izmantojot citu izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju izveidoto dzīvnieku labturības struktūru.

82. Dzīvnieku labturības struktūra nodrošina vismaz šādu uzdevumu izpildi:

82.1. konsultēt darbiniekus, kas nodarbojas ar izmēģinājumu dzīvniekiem, labturības jautājumos, kas ir saistīti ar šo dzīvnieku ieguvi, izmitināšanu, kopšanu un izmantošanu;

82.2. konsultēt darbiniekus par aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasību piemērošanu un pastāvīgi viņus informēt par tehnikas un zinātnes atziņām saistībā ar minēto prasību piemērošanu;

82.3. informēt par jaunas mājvietas atrašanas programmām, tostarp arī par jaunajā mājvietā izmitināmo izmēģinājumu dzīvnieku pienācīgu socializāciju, un nodrošināt informācijas apmaiņu ar citiem izmēģinājumu dzīvnieku lietotājiem un audzētājiem;

82.4. ieviest un pārskatīt iekšējos darbības procesus attiecībā uz uzraudzību, ziņošanu un pēckontroli saistībā ar uzņēmumā izmitinātā vai izmantotā izmēģinājumu dzīvnieka labturību;

82.5. sekot izmēģinājumu projektu attīstībai un rezultātiem, ņemot vērā ietekmi uz izmantotajiem izmēģinājumu dzīvniekiem un nosakot elementus, kas vēl vairāk veicina aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidi, un konsultēt par šiem elementiem;

82.6. konsultēties izmēģinājumu dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā ar zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības komiteju;

82.7. vismaz trīs gadus pēc pēdējā ieraksta saglabāt dokumentāciju par dzīvnieku labturības struktūras sniegtajām konsultācijām un lēmumiem saistībā ar šīm konsultācijām.

83. Šo noteikumu 82.7. apakšpunktā minēto dokumentāciju pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

VIII. Informācijas reģistrēšanas un apkopošanas, pārskatu iesniegšanas un dokumentācijas glabāšanas kārtība

84. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs glabā dokumentāciju vismaz par:

84.1. audzēto, iegūto, piegādāto, procedūrās izmantoto, procedūrās atkārtoti izmantoto, brīvībā palaisto vai jaunā mājvietā izmitināto izmēģinājumu dzīvnieku skaitu un sugu;

84.2. dzīvnieku izcelsmi, tostarp par to, vai tie ir audzēti izmantošanai procedūrās;

84.3. dienu, kad dzīvnieki iegūti, piegādāti, palaisti brīvībā vai izmitināti jaunā mājvietā;

84.4. personu, no kuras dzīvnieki ir iegūti;

84.5. dzīvnieku saņēmēju (vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese);

84.6. katrā uzņēmumā nobeigušos un nogalināto izmēģinājumu dzīvnieku skaitu un sugu. Attiecībā uz izmēģinājumu dzīvniekiem, kas nobeigušies, norāda nāves cēloni, ja tas ir zināms;

84.7. izmēģinājumu dzīvnieku lietotājiem – par izmēģinājumu projektiem, kuros izmēģinājumu dzīvnieki ir izmantoti.