Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums

4) kārtība, kādā saskaņā ar šā likuma 46. un 47. pantu izskatāmas sūdzības un strīdi starp apdrošināšanas starpnieku un klientu;

5) reģistrs, kurā apdrošināšanas starpnieks iekļauts, un veids, kādā var pārliecināties par tā reģistrāciju;

6) vai apdrošināšanas starpnieks nodarbojas ar apdrošināšanas izplatīšanu klienta vai apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā un interesēs;

7) vai apdrošināšanas starpniekam ir apdrošināšanas komersantā vai ārvalsts apdrošinātājā (kurš izveidojis ārvalsts apdrošinātāja filiāli Latvijas Republikā un kura apdrošināšanas pakalpojumus apdrošināšanas starpnieks izplata) tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu no apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles mātes sabiedrības balsstiesīgo akciju skaita vai pamatkapitāla;

8) vai apdrošināšanas komersantam, tā mātes sabiedrībai vai ārvalsts apdrošinātājam, kurš izveidojis ārvalsts apdrošinātāja filiāli Latvijas Republikā, ir apdrošināšanas starpniekā tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu no apdrošināšanas starpnieka balsstiesīgo akciju skaita vai pamatkapitāla;

9) attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem, kuri tiek piedāvāti vai par kuriem tiek sniegta rekomendācija:

10) apdrošināšanas starpnieka atlīdzības veids par konkrēto piedāvāto apdrošināšanas līgumu un vai saistībā ar apdrošināšanas līgumu apdrošināšanas starpnieks saņem atlīdzību:

11) par izvērtētajiem apdrošināšanas piedāvājumiem un to, kāda veida atlīdzību saņemtu apdrošināšanas brokeris no attiecīgā apdrošinātāja, ja tiktu noslēgts apdrošināšanas līgums.

(2) Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles pienākums ir laikus sniegt klientam vismaz šādu informāciju:

1) ka tas ir apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle;

2) apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles firma, reģistrācijas numurs, mītnes valsts, juridiskā adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese. Fiziskā persona, kura rīkojas apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā, papildus norāda savu vārdu un uzvārdu, izņemot gadījumu, kad apdrošināšana tiek izplatīta ar tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes starpniecību. Visos dokumentos, kas tiek izsniegti apdrošinājuma ņēmējam, norāda šā punkta pirmajā teikumā minēto informāciju;

3) vai apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle sniedz rekomendācijas par apdrošināšanas produktiem;

4) kārtība, kādā saskaņā ar šā likuma 46. un 47. pantu izskatāmas sūdzības un strīdi starp apdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāja filiāli un klientu;

5) apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka atlīdzības veids par konkrēto piedāvāto apdrošināšanas līgumu;

6) likums, kas tiks piemērots no apdrošināšanas līguma izrietošo līgumisko attiecību regulēšanai, vai likuma izvēles iespējas, ja tādas ir.

(3) Ja klients atlīdzību par apdrošināšanas izplatīšanu maksā tieši apdrošināšanas starpniekam, tad apdrošināšanas starpniekam ir pienākums informēt klientu par tās apmēru vai, ja tas nav iespējams, par šīs atlīdzības aprēķināšanas metodi.

(4) Ja klientam saskaņā ar apdrošināšanas līgumu pēc tā noslēgšanas ir pienākums maksāt jebkādu citu maksājumu, kas neietilpst apdrošināšanas prēmijā, apdrošināšanas starpnieks informē klientu par šādu maksājumu.

(5) Ja klientam saskaņā ar apdrošināšanas līgumu pēc tā noslēgšanas ir pienākums maksāt jebkādu citu maksājumu, kas neietilpst apdrošināšanas prēmijā, apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle informē klientu par šādu maksājumu.

(6) Ja apdrošināšanas izplatītājam pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas radies strīds ar apdrošinājuma ņēmēju — fizisko personu —, apdrošināšanas izplatītāja pienākums ir pierādīt šā panta prasību izpildi.

35. pants. Pirms dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas sniedzamā informācija

(1) Pirms dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošināšanas izplatītāja pienākums ir papildus šā likuma 34. panta pirmajā un otrajā daļā minētajai informācijai sniegt klientam arī šādu informāciju:

1) attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāja filiāli:

2) attiecībā uz apdrošināšanas saistībām:

(2) Ja dzīvības apdrošināšanas piedāvājumā norādītā iespējamā apdrošināšanas atlīdzība apdrošināšanas līguma termiņa beigās var būt lielāka nekā tā, kas izmaksājama saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas izplatītājs iepazīstina apdrošinājuma ņēmēju ar apdrošināšanas līguma termiņa beigās iespējamās apdrošināšanas atlīdzības aprēķina piemēru, pamatojoties uz apdrošināšanas līgumā noteikto apdrošināšanas prēmiju aprēķinu, kurā izmanto trīs atšķirīgas procentu likmes. Apdrošināšanas izplatītājs informē apdrošinājuma ņēmēju par to, ka aprēķina piemērs ir tikai prognoze, kas balstīta uz teorētiskiem pieņēmumiem, un ka apdrošinājuma ņēmējam uz šā piemēra pamata nerodas prasījuma tiesības. Šīs daļas prasības nepiemēro dzīvības apdrošināšanai bez uzkrājuma veidošanas.

(3) Apdrošināšanas izplatītājs pirms dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas ievēro arī šā likuma 34. panta trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas noteikumus.

36. pants. Izplatīšanas prasības

(1) Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošināšanas izplatītājs, pamatojoties uz klienta sniegto informāciju, noskaidro klienta prasības un vajadzības un klientam saprotamā veidā sniedz objektīvu informāciju par apdrošināšanas produktu, lai klients, pamatojoties uz saņemto informāciju, varētu pieņemt lēmumu.

(2) Apdrošināšanas izplatītājs nodrošina, ka klientam ieteiktais apdrošināšanas līgums atbilst klienta prasībām un vajadzībām.

(3) Ja rekomendāciju sniedz pirms konkrēta apdrošināšanas līguma noslēgšanas, apdrošināšanas izplatītājs sniedz klientam individualizētu ieteikumu, izskaidrojot, kāpēc tieši konkrētais apdrošināšanas produkts vislabāk atbilst klienta prasībām un vajadzībām.

(4) Šā panta pirmajā un trešajā daļā noteikto informāciju apdrošināšanas izplatītājs sagatavo atbilstoši piedāvātā apdrošināšanas produkta sarežģītībai un klienta kategorijai.

(5) Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas neatkarīgi no tā, vai tiek sniegtas rekomendācijas un vai apdrošināšanas produkts atbilstoši šā likuma 40. pantam ir daļa no apdrošināšanas izplatītāja piedāvātās apdrošināšanas piedāvājuma paketes, apdrošināšanas izplatītājs sniedz klientam attiecīgo informāciju par piedāvātajiem apdrošināšanas produktiem saprotamā veidā, lai klients, pamatojoties uz saņemto informāciju, varētu pieņemt lēmumu. Šī informācija tiek sagatavota atbilstoši apdrošināšanas produkta sarežģītībai un klienta kategorijai.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto informāciju par nedzīvības apdrošināšanas produktiem, kuri tiek izplatīti Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 19. panta pirmajā daļā noteiktajos nedzīvības apdrošināšanas veidos, sniedz, izmantojot standartizētu apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu papīra formā vai elektroniski pastāvīgā informācijas nesējā.

(61) Ja apdrošināšanas izplatītājam pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas radies strīds ar apdrošinājuma ņēmēju — fizisko personu — par apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta izsniegšanu, apdrošināšanas izplatītāja pienākums ir pierādīt šā panta sestās daļas prasību izpildi.

(7) Šā panta sestajā daļā minēto standartizēto apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu sagatavo nedzīvības apdrošināšanas produkta izstrādātājs.

(8) Latvijas Banka nosaka prasības attiecībā uz apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta noformējumu un saturu.

37. pants. Informācija, ko sniedz apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieki

(1) Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka pienākums ir sniegt klientam vismaz šādu informāciju:

1) ka tas ir apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks;

2) apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka firma, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese. Fiziskā persona, kas rīkojas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka — juridiskās personas — vārdā, papildus norāda savu vārdu un uzvārdu. Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks — fiziskā persona, kura Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, — norāda savu vārdu un uzvārdu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi;

3) kārtība, kādā saskaņā ar šā likuma 46. un 47. pantu izskatāmas sūdzības un strīdi starp apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku un klientu;

4) reģistrs, kurā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks iekļauts, un veids, kādā var pārliecināties par tā reģistrāciju;

5) apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atlīdzības veids par konkrēto piedāvāto apdrošināšanas līgumu.

(2) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas brokeris, izplatot apdrošināšanu ar tāda apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka palīdzību, uz kuru saskaņā ar šā likuma 3. panta otro daļu neattiecas šis likums, nodrošina, ka:

1) pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks klientam sniedz vismaz šādu informāciju:

2) apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, veicot apdrošināšanas izplatīšanu, ievēro šā likuma 33. un 40. panta prasības;

3) pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas klients saņem šā likuma 36. panta sestajā daļā minēto standartizēto apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu.

38. pants. Atbrīvojums no pienākuma sniegt informāciju

(1) Apdrošināšanas izplatītājam nav pienākuma izpildīt šā likuma 34., 35. un 36. panta prasības, ja tas izplata lielo risku apdrošināšanu vai ja tas piedalās publiskos iepirkumos vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumos.

(2) Apdrošināšanas izplatītāji šā likuma 43. un 44. pantā minēto informāciju nesniedz profesionālajam klientam Finanšu instrumentu tirgus likuma 124.1 panta otrās daļas izpratnē.

39. pants. Informēšanas nosacījumi

(1) Apdrošināšanas izplatītājam ir pienākums sniegt klientam šā likuma 34., 35., 36. un 43. pantā minēto informāciju:

1) rakstveidā papīra formā, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos gadījumus;

2) skaidri un precīzi, klientam saprotamā veidā;

3) latviešu valodā vai citā valodā, par kādu tas vienojies ar klientu;

4) bez maksas.

(2) Šā likuma 34., 35., 36. un 43. pantā minēto informāciju apdrošināšanas izplatītājs klientam var sniegt elektroniski pastāvīgā informācijas nesējā, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) pastāvīga informācijas nesēja izmantošana ir piemērota apdrošināšanas izplatīšanai atbilstoši šā panta piektajai daļai;

2) klientam tika dota iespēja izvēlēties, kā tas saņems informāciju — papīra formā vai elektroniski pastāvīgā informācijas nesējā —, un klients ir izvēlējies informāciju saņemt elektroniski pastāvīgā informācijas nesējā.

(3) Šā likuma 34., 35., 36. un 43. pantā minēto informāciju apdrošināšanas izplatītājs klientam var sniegt tīmekļvietnē, ja tā ir adresēta klientam personīgi vai ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) informācijas sniegšana tīmekļvietnē ir piemērota apdrošināšanas izplatīšanai atbilstoši šā panta piektajai daļai;

2) klients ir piekritis minēto informāciju saņemt tīmekļvietnē;

3) klientam ir elektroniski paziņota tīmekļvietnes adrese un norāde, kur šajā vietnē var piekļūt attiecīgajai informācijai;

4) tiek nodrošināts, ka minētā informācija ir pieejama tīmekļvietnē tik ilgu laiku, kāds klientam pamatoti nepieciešams, lai varētu ar to iepazīties.

(4) Ja šā likuma 34., 35., 36. un 43. pantā minētā informācija tiek sniegta elektroniski, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju vai tīmekļvietni, apdrošināšanas izplatītājam ir pienākums pēc klienta pieprasījuma minēto informāciju bez maksas sniegt arī papīra formā.

(5) Informācijas sniegšanu elektroniski, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju vai tīmekļvietni, uzskata par piemērotu apdrošināšanas izplatīšanai, ja apdrošināšanas izplatītājam ir pierādījumi, ka klientam ir regulāri pieejams internets. Par šādu pierādījumu uzskata klienta norādīto elektroniskā pasta adresi.

(6) Ja apdrošināšana tiek izplatīta, izmantojot tālruni vai citu līdzvērtīgu saziņas līdzekli (balss telefoniju), tad apdrošināšanas izplatītājs klientam pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas informāciju un apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu sniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu. Ja klients saskaņā ar šā panta otro daļu ir izvēlējies saņemt informāciju elektroniski pastāvīgā informācijas nesējā, apdrošināšanas izplatītājs klientam informāciju atbilstoši šā panta pirmajai daļai sniedz uzreiz pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas.

40. pants. Kombinētā pārdošana

(1) Ja apdrošināšanas produkts tiek piedāvāts kopā ar kādu papildu produktu vai pakalpojumu, kas nav apdrošināšana, kā daļu no apdrošināšanas piedāvājuma paketes vai līguma, apdrošināšanas izplatītāja pienākums ir informēt klientu par iespēju iegādāties katru komponentu atsevišķi un sniegt klientam šo komponentu aprakstu, kā arī informāciju par katra komponenta cenu un izmaksām.

(2) Ja apdrošināšanas riski vai apdrošināšanas segums atšķiras atkarībā no līgumā vai apdrošināšanas piedāvājuma paketē ietvertajiem komponentiem, apdrošināšanas izplatītājs sniedz klientam atbilstošu līguma vai apdrošināšanas piedāvājuma paketes komponentu aprakstu un informē, kā komponentu mijiedarbība izmaina apdrošināšanas risku vai apdrošināšanas segumu.

(3) Ja apdrošināšanas produkts kā daļa no apdrošināšanas izplatītāja piedāvātās apdrošināšanas piedāvājuma paketes vai līguma ir papildpakalpojums attiecībā uz preci vai pakalpojumu, kas nav apdrošināšana, apdrošināšanas izplatītājs piedāvā klientam iespēju iegādāties preci vai pakalpojumu atsevišķi.

(4) Šā panta trešās daļas prasības nepiemēro, ja apdrošināšanas produkts ir papildpakalpojums ieguldījumu pakalpojumam vai ieguldījumu blakuspakalpojumam Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, patērētāja kreditēšanas līgumam Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē vai maksājumu kontam Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.

(5) Šā panta prasības neierobežo tiesības izplatīt apdrošināšanas produktu ar segumu dažādiem apdrošinātajiem riskiem.

(6) Šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajos gadījumos apdrošināšanas izplatītāja pienākums ir noskaidrot klienta prasības un vajadzības attiecībā uz apdrošināšanas produktiem, kas ir daļa no apdrošināšanas piedāvājuma paketes vai līguma.

(7) Latvijas Bankai ir tiesības aizliegt piedāvāt apdrošināšanas produktu kopā ar kādu papildu produktu vai pakalpojumu, kas nav apdrošināšana, kā daļu no apdrošināšanas izplatītāja piedāvātās apdrošināšanas piedāvājuma paketes vai līguma, ja tas var nelabvēlīgi ietekmēt klienta intereses.

41. pants. Produktu pārraudzības un pārvaldības prasības

(1) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kā arī apdrošināšanas starpnieki, kas izstrādā apdrošināšanas produktus izplatīšanai klientiem, pirms to izplatīšanas izstrādā un pārskata katra apdrošināšanas produkta izstrādes un apstiprināšanas procedūru vai procedūru būtisku izmaiņu veikšanai esošajos produktos. Minētā procedūra ir samērīga un atbilstoša apdrošināšanas produkta būtībai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā procedūrā nosaka katra produkta mērķtirgu, nodrošina, ka visi būtiskie šāda identificēta mērķtirgus riski ir novērtēti un ka iecerētā izplatīšanas stratēģija atbilst identificētajam mērķtirgum. Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle veic atbilstošus pasākumus apdrošināšanas produkta izplatīšanai identificētajā mērķtirgū.

(3) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle regulāri pārskata piedāvātos apdrošināšanas produktus vai mērķtirgu, ņemot vērā visus notikumus, kas varētu būtiski ietekmēt potenciālo identificētā mērķtirgus risku, lai novērtētu vismaz to, vai produkts joprojām atbilst identificētā mērķtirgus vajadzībām un vai iecerētā izplatīšanas stratēģija joprojām ir atbilstoša.

(4) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kā arī apdrošināšanas starpnieki, kas izstrādā apdrošināšanas produktus, dara apdrošināšanas izplatītājiem pieejamu visu attiecīgo informāciju par apdrošināšanas produktu un tā apstiprināšanu, tostarp informāciju par identificēto apdrošināšanas produkta mērķtirgu.

(5) Ja apdrošināšanas izplatītājs piedāvā apdrošināšanas produktus, kurus tas neizstrādā, tam ir izveidotas atbilstošas procedūras, lai iegūtu šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju un varētu izprast katru apdrošināšanas produktu un identificēto mērķtirgu.

(6) Šajā pantā minētās procedūras un pasākumi neskar citas šā likuma prasības, tostarp tās, kuras attiecas uz informācijas atklāšanu, piemērotību vai atbilstību, interešu konfliktu identificēšanu, pārvaldību un stimuliem.

(7) Šā panta prasības nav piemērojamas lielo risku apdrošināšanas izplatīšanai.

42. pants. Interešu konflikts un tā novēršana

(1) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks, kas izplata apdrošināšanas ieguldījumu produktus, veic efektīvus organizatoriskos un administratīvos pasākumus un darbības, kuru mērķis ir novērst šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minēto interešu konfliktu negatīvo ietekmi uz klientu interesēm.

(2) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks, kas izplata apdrošināšanas ieguldījumu produktus, nodrošina, ka šā panta pirmajā daļā minētie pasākumi ir samērīgi ar veiktajām darbībām, pārdotajiem apdrošināšanas produktiem un izplatītāja veidu.

(3) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks īsteno visus nepieciešamos pasākumus, lai identificētu interešu konfliktus, kuri, veicot jebkādas apdrošināšanas izplatīšanas darbības, rodas starp pašu apdrošināšanas komersantu, ārvalsts apdrošinātāja filiāli un apdrošināšanas starpnieku, tostarp to vadītājiem un darbiniekiem, vai jebkurām personām, kam ar apdrošināšanas komersantu, ārvalsts apdrošinātāja filiāli vai apdrošināšanas starpnieku ir ciešas attiecības Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma izpratnē, un to klientiem vai starp atsevišķiem klientiem.

(4) Ja organizatoriskie vai administratīvie pasākumi, ko apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu veic interešu konfliktu pārvaldīšanas ietvaros, nav pietiekami, lai novērstu risku, ka klienta interesēm var tikt nodarīts kaitējums, apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks laikus pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas atklāj klientam interešu konflikta būtību vai izcelsmi.

(5) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks nodrošina, ka šā panta ceturtajā daļā minētā informācija tiek sniegta, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, un ir pietiekami detalizēta, lai klients uz tās pamata varētu pieņemt lēmumu par apdrošināšanas izplatīšanas darbībām, saistībā ar kurām rodas interešu konflikts.

(6) Šā panta noteikumi piemērojami apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei vai apdrošināšanas starpniekam, izplatot apdrošināšanas ieguldījumu produktus.

43. pants. Informācija klientiem par apdrošināšanas ieguldījumu produktiem

(1) Pirms apdrošināšanas līgumu noslēgšanas apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks laikus sniedz klientam informāciju par apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanu, visām izmaksām un veicamajiem maksājumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda:

1) ja tiek sniegtas rekomendācijas, — to, vai apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks sniegs klientam šā likuma 44. pantā minēto periodisko novērtējumu par ieteikto apdrošināšanas ieguldījumu produktu piemērotību;

2) attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktiem un ierosinātajām ieguldījumu stratēģijām — skaidrojumus un brīdinājumus par riskiem, kas saistīti ar apdrošināšanas ieguldījumu produktiem vai konkrētām ierosinātām ieguldījumu stratēģijām;

3) attiecībā uz visām izmaksām un veicamajiem maksājumiem — skaidrojumus par apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanu, tostarp, ja nepieciešams, par rekomendāciju izmaksām, klientam ieteiktā vai pārdošanai piedāvātā apdrošināšanas ieguldījumu produkta izmaksām un klienta norēķināšanās iespējām, ietverot arī jebkādus trešās personas maksājumus.

(3) Informācija par visām izmaksām un maksājumiem, kas saistīti ar apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanu un kas neizriet no apdrošināšanas līgumā ietvertā tirgus riska gadījuma iestāšanās, tiek sniegta apkopotā veidā, lai klients varētu saprast kopējās izmaksas un maksājumus un to ietekmi uz ieguldījumu ienesīgumu. Pēc klienta pieprasījuma apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks sniedz detalizētu informāciju par izmaksām un maksājumiem. Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks minēto informāciju klientam sniedz regulāri vismaz reizi gadā visā apdrošināšanas līguma darbības laikā.

(4) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks šajā pantā noteikto informāciju sniedz klientam saprotamā veidā, lai tas varētu izprast piedāvātā apdrošināšanas ieguldījumu produkta būtību un riskus un pieņemt lēmumu par šo ieguldījumu.

(5) Ja apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks maksā vai saņem jebkādu atalgojumu vai komisijas maksu, sniedz vai saņem jebkādus nemonetārus labumus saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produkta vai papildpakalpojuma izplatīšanu jebkurai pusei vai no jebkuras puses, izņemot klientu vai personu, kas rīkojas klienta vārdā, uzskatāms, ka tas ir izpildījis šā likuma 33. panta pirmās daļas un 42. panta prasības vienīgi tad, ja atalgojums vai nemateriālais labums:

1) nerada negatīvu ietekmi uz klientam sniegtā pakalpojuma kvalitāti;

2) neietekmē apdrošināšanas komersanta, ārvalsts apdrošinātāja filiāles vai apdrošināšanas starpnieka pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli, ievērojot klienta intereses.

(6) Ja apdrošināšanas izplatītājam pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas radies strīds ar apdrošinājuma ņēmēju — fizisko personu —, apdrošināšanas izplatītāja pienākums ir pierādīt šā panta prasību izpildi.

44. pants. Apdrošināšanas ieguldījumu produkta piemērotības un atbilstības novērtēšana un ziņošana klientiem

(1) Apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei vai apdrošināšanas starpniekam, rekomendējot klientam apdrošināšanas ieguldījumu produktus, kas tam ir piemēroti un jo īpaši atbilst klienta noturībai pret riskiem un spējai ciest zaudējumus, ir pienākums noskaidrot:

1) klienta zināšanas un pieredzi ieguldījumu jomā saistībā ar piedāvāto apdrošināšanas ieguldījumu produktu;

2) klienta finansiālo stāvokli, tai skaitā spēju ciest zaudējumus;

3) klienta ieguldījumu mērķi, tai skaitā izpratni par iespējamiem riskiem.

(2) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks, sniedzot rekomendāciju par apdrošināšanas ieguldījumu produktu un iesakot klientam iegādāties apdrošināšanas ieguldījumu produktu kopā ar kādu papildu produktu vai pakalpojumu, kas nav apdrošināšana, kā daļu no apdrošināšanas piedāvājuma paketes vai līguma, nodrošina, ka kopējā piedāvājuma pakete vai līgums ir piemērots klientam un atbilst tā vajadzībām.

(3) Ja apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks, piedāvājot klientam apdrošināšanas ieguldījumu produktu, nesniedz rekomendāciju, kurā izvērtēts, ka paredzētais apdrošināšanas pakalpojums vai produkts ir piemērots klienta vajadzībām, apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei vai apdrošināšanas starpniekam ir pienākums lūgt klientu sniegt informāciju par tā zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā, kas attiecas uz konkrēto piedāvātā vai pieprasītā produkta vai pakalpojuma veidu. Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks, piedāvājot klientam iegādāties apdrošināšanas ieguldījumu produktu kopā ar kādu papildu produktu vai pakalpojumu, kas nav apdrošināšana, kā daļu no apdrošināšanas piedāvājuma paketes vai līguma, nodrošina, ka kopējā piedāvājuma pakete vai līgums atbilst klientam un tā vajadzībām.

(4) Ja apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta saskaņā ar šā panta trešo daļu, uzskata, ka produkts nav atbilstošs klientam, tad apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks par to brīdina klientu. Minēto brīdinājumu apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks var sniegt standarta formā.

(5) Ja klients nesniedz šā panta trešajā daļā minēto informāciju vai sniedz nepietiekamu informāciju par savām zināšanām un pieredzi, apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks brīdina klientu, ka nespēj noteikt, vai paredzētais apdrošināšanas ieguldījumu produkts ir tam atbilstošs. Minēto brīdinājumu apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks var sniegt standarta formā.

(6) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks, piedāvājot klientam apdrošināšanas ieguldījumu produktu, bet nesniedzot rekomendāciju, var neiegūt informāciju par tā zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) apdrošināšanas ieguldījumu produkts ir saistīts ar ieguldījumu vienkāršos finanšu instrumentos saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 126.2 panta divpadsmitās daļas 1. punkta noteikumiem;

2) apdrošināšanas ieguldījumu produkts tiek izplatīts pēc klienta vai potenciālā klienta iniciatīvas;

3) klients vai potenciālais klients ir informēts, ka apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks, piedāvājot apdrošināšanas ieguldījumu produktu, neizvērtē tā atbilstību klientam un tādēļ klients negūst atbilstošu aizsardzību. Šo brīdinājumu var sniegt standarta formā;

4) apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks ievēro šā likuma 42. panta prasības attiecībā uz interešu konflikta novēršanu.

(7) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks reģistrē līgumu ar klientu, kurā ietvertas pušu tiesības un pienākumi, citi noteikumi, saskaņā ar kuriem apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks sniegs pakalpojumus klientam, vai arī norāde uz papildu dokumentiem, kur klients ar šiem noteikumiem var iepazīties.

(8) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, sniedz klientam periodiskus ziņojumus par sniegtajiem pakalpojumiem, ņemot vērā apdrošināšanas ieguldījumu produktu veidu un sarežģītību un klientam sniegtā pakalpojuma būtību, kā arī izmaksas, kas saistītas ar darījumiem un pakalpojumiem, ko tie uzņēmušies klienta vārdā, ja šādas izmaksas ir.

(9) Attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktu apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks pirms līguma noslēgšanas, ievērojot šā likuma 39. panta pirmās, otrās un ceturtās daļas prasības, paziņojumā par piemērotību precizē sniegtās rekomendācijas un to, vai apdrošināšanas ieguldījumu produkts atbilst klienta vēlmēm, mērķiem un citām klientu raksturojošām pazīmēm. Šādu paziņojumu un informāciju var sniegt, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju.

(10) Ja apdrošināšanas līgums tiek noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kas neļauj iepriekš nosūtīt paziņojumu par piemērotību, apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks paziņojumu par piemērotību var sniegt, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, uzreiz pēc tam, kad apdrošināšanas līgums ir noslēgts, ja vienlaikus ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) klients ir piekritis saņemt paziņojumu par piemērotību, kas tiek sniegts bez nepamatotas kavēšanās pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas;

2) apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks ir piedāvājis klientam iespēju atlikt apdrošināšanas līguma noslēgšanu, lai saņemtu paziņojumu par piemērotību pirms līguma noslēgšanas.

(11) Ja apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks ir informējis klientu, ka veiks periodisku piemērotības novērtējumu, periodiskajā ziņojumā iekļauj atjauninātu paziņojumu par to, vai apdrošināšanas ieguldījumu produkts atbilst klienta vēlmēm, mērķiem un citām klientu raksturojošām pazīmēm.

45. pants. Klienta aizsardzība saistībā ar apdrošināšanas prēmijas samaksu

Saskaņā ar apdrošināšanas līgumu klienta veiktais apdrošināšanas prēmijas maksājums apdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam jebkurā gadījumā uzskatāms par apdrošināšanas komersantam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei veiktu maksājumu, bet maksājums, kuru apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle veic apdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam, nav uzskatāms par klientam veiktu maksājumu līdz brīdim, kad klients faktiski saņem naudas līdzekļus.

46. pants. Sūdzību izskatīšanas procedūra

(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājam ir pienākums nodrošināt efektīvu klientu sūdzību izskatīšanas procedūru, kura ietver sūdzību izskatīšanas kārtību, sūdzībās norādīto faktu pārbaudi un iespējamā interešu konflikta novēršanu. Sūdzību izskatīšanas procedūru apstiprina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja valde. Rakstveida informācijai par sūdzību izskatīšanas procedūru jābūt brīvi pieejamai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumu sniegšanas vietā un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja tīmekļvietnē, ja tāda ir izveidota.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājam ir pienākums sniegt pamatotu rakstveida atbildi uz klienta sūdzību 20 dienu laikā no sūdzības iesniegšanas dienas.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā termiņā objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams sniegt atbildi, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītājam ir pienākums sniegt pamatotu informāciju par atbildes sniegšanas pagarinājuma nepieciešamību un saprātīgu termiņu, kad atbilde tiks sniegta.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs, kas saņem sūdzību par citu tirgus dalībnieku, bet nav tiesīgs to izskatīt, septiņu dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas pārsūta to attiecīgajam tirgus dalībniekam un informē par to klientu.

(5) Latvijas Banka nosaka par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājiem saņemto sūdzību izskatīšanas un analīzes veikšanas kārtību un kārtību, kādā notiek ar saņemtajām sūdzībām saistītās informācijas apmaiņa, kā arī prasības attiecībā uz saņemto sūdzību un sniegto atbilžu reģistra kārtošanu.

47. pants. Ārpustiesas strīdu izskatīšana

(1) Strīdus starp apdrošināšanas komersantu, ārvalsts apdrošinātāja filiāli, apdrošināšanas aģentu, apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles reģistrētu apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku un klientu izskata institūcija (ombuds), ko izveidojusi apdrošināšanas izplatītāju asociācija, kurā apvienojušies apdrošināšanas komersanti un ārvalsts apdrošinātāja filiāles.

(2) Strīdus starp apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera reģistrētu apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku un klientu izskata institūcija (ombuds), ko izveidojusi apdrošināšanas izplatītāju asociācija, kurā apvienojušies apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās apdrošināšanas izplatītāju asociācijas izveidotās institūcijas (ombudi), izskatot pārrobežu strīdus, sadarbojas ar dalībvalstu ārpustiesas strīdu izskatītājiem.

V nodaļaApdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšana dalībvalstīs un ārvalstīs

48. pants. Pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošana dalībvalstī

(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kurš, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, vēlas nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu citā dalībvalstī, par savu nodomu paziņo Latvijas Bankai, iesniedzot tai attiecīgu rakstveida iesniegumu un informējot par to, kurā dalībvalstī tas vēlas izplatīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus. Apdrošināšanas aģents norāda tā apdrošināšanas komersanta, kura vārdā un interesēs paredzējis rīkoties, firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, bet apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks — tā apdrošināšanas komersanta vai tā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera, kura vārdā un interesēs paredzējis rīkoties, firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi. Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks papildus minētajam norāda arī to, kāda veida apdrošināšanu tas vēlas izplatīt.

(2) Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas to izskata un informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka nodomu nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu šajā dalībvalstī, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas dalībvalsts uzraudzības iestādei un dalībvalsts uzraudzības iestādes apstiprinājuma, ka tā ir saņēmusi šo informāciju, Latvijas Banka informē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku:

1) par informācijas nosūtīšanu attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādei;

2) ka dalībvalsts uzraudzības iestāde ir saņēmusi Latvijas Bankas sūtīto informāciju;

3) ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks var uzsākt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu attiecīgajā dalībvalstī;

4) par to, kur apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks var iepazīties ar sabiedrības intereses aizsargājošo likumu prasībām, kas ievērojamas, sniedzot apdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus attiecīgajā dalībvalstī.

(4) Latvijas Banka neiesniedz dalībvalsts uzraudzības iestādei šā panta otrajā daļā minēto informāciju, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka finansiālais stāvoklis nav stabils vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks nav novērsis Latvijas Bankas iepriekš konstatēto šā likuma pārkāpumu. Ja Latvijas Banka nolemj neiesniegt informāciju dalībvalsts uzraudzības iestādei, tā 30 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas nosūta attiecīgo lēmumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam.

(5) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks var sākt nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu citā dalībvalstī, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, pēc tam kad ir saņēmis šā panta trešajā daļā minēto Latvijas Bankas paziņojumu.

(6) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks 30 dienu laikā pirms grozījumu izdarīšanas šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā par to rakstveidā informē Latvijas Banku. Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas par šiem grozījumiem informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi.

49. pants. Pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošana Latvijas Republikā

(1) Lai citas dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks varētu sākt nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, Latvijas Banka saņem dalībvalsts uzraudzības iestādes paziņojumu, kurā ietverta šā likuma 48. panta pirmajā daļā minētā informācija. Latvijas Banka nekavējoties apstiprina minētā paziņojuma saņemšanu.

(2) Dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā uzsāk ar dienu, kad saņēmis attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes paziņojumu par šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma nosūtīšanu Latvijas Bankai.

50. pants. Filiāles atvēršana dalībvalstī

(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kurš vēlas atvērt filiāli citā dalībvalstī, par savu nodomu rakstveidā paziņo Latvijas Bankai.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks iesniegumā par filiāles atvēršanu ietver šādu informāciju:

1) dalībvalsts, kurā tas vēlas atvērt filiāli;

2) kādu veidu apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu tas vēlas izplatīt;

3) dalībvalstī atveramās filiāles adrese, kas izmantojama informācijas nosūtīšanai un saņemšanai;

4) ziņas par filiāles vadītāju, kuras apliecina tā atbilstību šā panta trešās daļas prasībām;

5) apdrošināšanas komersanta, kura vārdā un interesēs tas vēlas darboties, firma, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese.

(3) Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka filiāles vadītāju var būt fiziskā persona, kura atbilst šā likuma 16. panta pirmajā vai trešajā daļā vai 18. panta pirmajā daļā atbildīgajai personai noteiktajām prasībām.

(4) Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas to izskata un informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka nodomu atvērt filiāli.

(5) Pēc tam kad šā panta ceturtajā daļā minētā informācija nosūtīta dalībvalsts uzraudzības iestādei un saņemts apstiprinājums, ka dalībvalsts uzraudzības iestāde ir saņēmusi šo informāciju, Latvijas Banka par to informē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku.

(6) Latvijas Banka nenosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādei šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka finansiālais stāvoklis nav stabils, filiāles vadītājs neatbilst šā panta trešās daļas prasībām vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks nav novērsis tā iepriekšējā darbībā Latvijas Bankas konstatēto šā likuma pārkāpumu. Ja Latvijas Banka nolemj nenosūtīt informāciju attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādei, tā 30 dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas attiecīgo lēmumu nosūta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam.

(7) Latvijas Banka pēc attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes sniegtās informācijas saņemšanas nekavējoties rakstveidā informē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku par sabiedrības intereses aizsargājošo likumu prasībām, kas ievērojamas, sniedzot apdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus attiecīgajā dalībvalstī.

(8) Pēc šā panta septītajā daļā minētās informācijas saņemšanas vai 30 dienu laikā no dienas, kad Latvijas Banka nosūtījusi paziņojumu attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādei, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks var atvērt filiāli un sākt apdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā dalībvalstī.

(9) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks 30 dienu laikā pirms grozījumu izdarīšanas šā panta otrajā daļā minētajā informācijā par tiem rakstveidā informē Latvijas Banku. Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas par šiem grozījumiem informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi.

(10) Šā panta noteikumi attiecas uz jebkuru apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka pastāvīgu darbību dalībvalstī, ja tā tiek veikta ar tāda dalībvalstī izveidota biroja starpniecību, kuru vada apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka darbinieks vai cita persona, kurai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks piešķīris pastāvīgas pilnvaras rīkoties tā vārdā.

51. pants. Filiāles atvēršana Latvijas Republikā

(1) Lai citas dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks varētu atvērt filiāli Latvijas Republikā, Latvijas Banka saņem attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes paziņojumu, kurā ietverta šā likuma 50. panta otrajā daļā minētā informācija. Latvijas Banka nekavējoties apstiprina šā paziņojuma saņemšanu.

(2) Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi par sabiedrības intereses aizsargājošo likumu prasībām, kas ievērojamas, sniedzot apdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus Latvijas Republikā.

(3) Dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka filiāle vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka filiāle var sākt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā tūlīt pēc Latvijas Bankas nosūtītās informācijas saņemšanas no dalībvalsts uzraudzības iestādes vai pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa beigām.

52. pants. Informācijas sniegšana par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu dalībvalstī

(1) Latvijas Banka informē Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (turpmāk — EAAP iestāde) par tiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekiem vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, kuri saskaņā ar šā likuma 48. un 50. pantu paziņojuši par nodomu izplatīt apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu citā dalībvalstī.

(2) Apdrošināšanas komersantam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei ir pienākums informēt Latvijas Banku par to, ka apdrošināšanas aģentam, kas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, nodarbojas ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanu vai ir atvēris filiāli dalībvalstī, ir anulēts attiecībā uz to izdarītais ieraksts apdrošināšanas aģentu reģistrā.

(3) Apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei vai apdrošināšanas brokerim ir pienākums informēt Latvijas Banku par to, ka apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam, kas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, nodarbojas ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanu vai ir atvēris filiāli dalībvalstī, ir anulēts attiecībā uz to izdarītais ieraksts apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā.

53. pants. Filiāles atvēršana ārvalstī

(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks, kurš vēlas atvērt filiāli ārvalstī, par savu nodomu rakstveidā paziņo Latvijas Bankai.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks iesniegumā par filiāles atvēršanu ārvalstī ietver šādu informāciju:

1) ārvalsts, kurā tas vēlas atvērt filiāli;

2) kādu veidu apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu tas vēlas izplatīt;

3) ārvalstī atveramās filiāles adrese, kas izmantojama informācijas nosūtīšanai un saņemšanai;

4) ziņas par filiāles vadītāju, kuras apliecina tā atbilstību šā likuma 50. panta trešās daļas prasībām;

5) apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles, kuras vārdā un interesēs tas vēlas darboties, firma, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese.

(3) Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc visas nepieciešamās šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas to izskata.

(4) Latvijas Banka pieņem lēmumu par atteikumu atvērt filiāli ārvalstī, ja:

1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka finansiālais stāvoklis nav stabils;

2) filiāles vadītājs neatbilst šā likuma 50. panta trešās daļas prasībām;

3) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks nav novērsis tā iepriekšējā darbībā Latvijas Bankas konstatēto šā likuma pārkāpumu.

(5) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks, kurš saņēmis Latvijas Bankas atļauju atvērt filiāli ārvalstī, nekavējoties informē Latvijas Banku par visām turpmākajām izmaiņām šā panta otrajā daļā minētajā informācijā.

(6) Latvijas Banka informē Eiropas Komisiju par būtiskām problēmām, ar kurām saskaras apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks, uzsākot vai veicot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu ārvalstīs.

54. pants. Ierobežojums ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka filiālei pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošanai dalībvalstī

Ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka filiāle nav tiesīga sniegt pakalpojumus dalībvalstīs pēc pakalpojumu sniegšanas brīvības principa.

55. pants. Informācija par sabiedrības intereses aizsargājošo likumu prasībām

Latvijas Banka savā mājaslapā ievieto informāciju par sabiedrības intereses aizsargājošo likumu prasībām, kas ievērojamas, nodarbojoties ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā.

56. pants. Pienākumu neizpilde

(1) Ja Latvijas Banka konstatē, ka dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, nodarbojas ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā, veic darbības, kuras neatbilst Latvijas Republikas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu regulējošu normatīvo aktu prasībām, tā nekavējoties informē par to attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi.

(2) Ja Latvijas Banka pēc tam, kad tā saskaņā ar šā panta pirmo daļu informējusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi par to, ka šīs dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, nodarbojas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu regulējošu normatīvo aktu prasībām, tā informē par to attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi un veic pasākumus šādu pārkāpumu novēršanai vai lemj par šajā likumā noteikto sankciju piemērošanu, ja nepieciešams, arī par aizliegumu turpināt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā.

(3) Ja Latvijas Banka konstatē, ka citas dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka filiāle veic darbības, kuras neatbilst šā likuma IV nodaļas prasībām vai šā likuma 55. pantā minēto normatīvo aktu prasībām, tā nekavējoties pieprasa, lai dalībvalsts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks izbeidz šādas darbības.

(4) Ja Latvijas Banka konstatē, ka citas dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka filiāle veic darbības, kuras neatbilst Latvijas Republikas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, un ja šo darbību uzraudzība neietilpst Latvijas Bankas kompetencē, tā, lai nodrošinātu, ka attiecīgais apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks novērš konstatētos pārkāpumus, nekavējoties informē par saviem konstatējumiem attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi.

(5) Ja pēc šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajām Latvijas Bankas darbībām citas dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka filiāle turpina veikt darbības, kuras neatbilst Latvijas Republikas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Banka par to informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu, vai lemj par šajā likumā noteikto sankciju piemērošanu, ja nepieciešams, arī par aizliegumu turpināt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā.

(6) Ja klientu — patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē — tiesību aizsardzības nolūkā ir nepieciešama tūlītēja rīcība, Latvijas Bankai ir tiesības veikt pasākumus, neievērojot šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto kārtību, lai novērstu konstatētos pārkāpumus, vai lemt par šajā likumā noteikto sankciju piemērošanu, ja nepieciešams, arī par aizliegumu turpināt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā.

(7) Ja Latvijas Banka no uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūcijas ir saņēmusi informāciju par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka darbību, kura neatbilst attiecīgās dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, tā, tiklīdz ir iespējams, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks novērš konkrētos pārkāpumus. Par veiktajiem pasākumiem Latvijas Banka informē attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(8) Latvijas Banka ir tiesīga vērsties EAAP iestādē un lūgt tās palīdzību šajā pantā minēto jautājumu risināšanā.

(9) Latvijas Banka informē mītnes valsts uzraudzības iestādi, Eiropas Komisiju un EAAP iestādi par gadījumiem, kuros veikti šā panta otrajā, piektajā un sestajā daļā minētie pasākumi.

57. pants. Kompetences sadalījums starp mītnes valsts un uzņēmējas valsts uzraudzības iestādēm

(1) Latvijas Banka kā uzņēmējas valsts uzraudzības iestāde nodrošina, ka apdrošināšanas izplatīšanas uzsākšana Latvijas Republikā un klientam sniegtā informācija atbilst šā likuma 10., 11., 12., 13., 14. panta, 16. panta sestās daļas, 17. panta, 18. panta ceturtās, piektās un sestās daļas, 21. panta otrās daļas, 23., 24. panta, 29. panta otrās daļas un IV nodaļas prasībām.

(2) Latvijas Bankai kā uzņēmējas valsts uzraudzības iestādei ir tiesības veikt šajā likumā paredzētās darbības, lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas prasību izpildi.

(3) Ja dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka galvenā saimnieciskās darbības vieta atrodas Latvijas Republikā, nevis mītnes valstī, Latvijas Banka var vienoties ar mītnes valsts uzraudzības iestādi, ka tā rīkosies kā mītnes valsts uzraudzības iestāde, lai nodrošinātu šā likuma prasību ievērošanu.

(4) Par šā panta trešajā daļā minēto vienošanos Latvijas Banka kā mītnes valsts uzraudzības iestāde nekavējoties informē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku un EAAP iestādi.

58. pants. Tiesības aizliegt apdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā

(1) Latvijas Banka var pieņemt lēmumu par aizliegšanu citā dalībvalstī reģistrētam apdrošināšanas izplatītājam izplatīt apdrošināšanu Latvijas Republikā ar filiāles starpniecību vai, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, aizliegt attiecīgo darbību, ja tā būtiski apdraud klientu — patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē — tiesības un tiek veikta, lai izvairītos no Latvijas Republikā reģistrētam apdrošināšanas izplatītājam piemērojamo normatīvo aktu prasību ievērošanas.

(2) Latvijas Banka par šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu informē mītnes valsts uzraudzības iestādi.

(3) Latvijas Banka ir tiesīga vērsties EAAP iestādē un lūgt tās palīdzību šajā pantā minētā jautājuma risināšanā.

VI nodaļaApdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas uzraudzība

59. pants. Uzraudzības iestāde

(1) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas uzraudzību veic Latvijas Banka.

(2) Latvijas Banka uzrauga dalībvalstīs izveidotās Latvijas Republikā reģistrēto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāju filiāles, kā arī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, ko Latvijas Republikā reģistrētie apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāji veic citās dalībvalstīs, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu. Veicot uzraudzību, Latvijas Banka sadarbojas un konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādēm.

60. pants. Reģistrācijas maksa un uzraudzības iestādes darbības finansēšana

(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris un ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera filiāle maksā Latvijas Bankai:

1) par reģistrācijai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā iesniegto dokumentu izskatīšanu — 250 euro;

2) par reģistrācijai iesniegto šā likuma 8. panta pirmās daļas 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14. un 15. punktā minēto procedūru grozījumu izskatīšanu — 40 euro.

(2) Citas dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera filiāle pirms darbības uzsākšanas Latvijas Republikā maksā Latvijas Bankai 250 euro.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris, citas dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera filiāle un ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera filiāle maksā Latvijas Bankai līdz 0,7 procentiem (ieskaitot) no pārskata gada atlīdzības par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, bet ne mazāk par 150 euro un ne vairāk par 1000 euro gadā.

(4) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 11. punktu)

(5) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 11. punktu)

(6) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 11. punktu)

(7) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 11. punktu)

61. pants. Pārskati par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku darbību

Latvijas Banka ir tiesīga uzraudzības vajadzībām pieprasīt pārskatus no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekiem, ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku filiālēm un citas dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku filiālēm par to darbību un noteikt šo pārskatu formu, saturu un iesniegšanas termiņu.

62. pants. Dalībvalstu uzraudzības iestāžu sadarbība un savstarpējā informācijas apmaiņa

(1) Lai nodrošinātu šā likuma prasību izpildi, Latvijas Banka, ja nepieciešams, sadarbojas un konsultējas ar citu dalībvalstu uzraudzības iestādēm.

(2) Latvijas Banka, izskatot iesniegumu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera ierakstīšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, kā arī reģistrētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera uzraudzības gaitā konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, novērtējot atbildīgās personas vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka atbilstību šā likuma prasībām.

(3) Latvijas Banka, ja nepieciešams, informē šā panta otrajā daļā minēto dalībvalsts uzraudzības iestādi par visiem apstākļiem, kas ietekmē atbildīgās personas vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka atbilstību šā likuma prasībām un kas ir svarīgi citu dalībvalstu uzraudzības iestādēm, kuras reģistrē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerus, kā arī pastāvīgi uzrauga to darbības nosacījumu izpildi.

(4) Latvijas Banka informē dalībvalsts uzraudzības iestādi par ieraksta anulēšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, apdrošināšanas aģentu reģistrā vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā, par sankcijām un pasākumiem, ko tā piemērojusi Latvijas Republikā reģistrētam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājam, kurš nodarbojas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

63. pants. Informācijas izpaušanas aizliegums

(1) Informācija par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāju un tā klientu, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru par publiski pieejamu informāciju nav apstiprinājusi Latvijas Banka, uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un Latvijas Bankai nav tiesību to izpaust trešām personām citādi kā pārskata vai apkopojuma formā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāju vai tā klientu. Šajā daļā minētās ierobežotas pieejamības informācijas statuss attiecas arī uz informāciju par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāju un tā klientu, kā arī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja un tā klienta darbību, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājam pasludināts maksātnespējas process vai uzsākta tā likvidācija, vai tas likvidēts.

(2) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājam pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai uzsākta tā likvidācija, ierobežotas pieejamības informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, kuras iesaistītas darbībās, kas vērstas uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja finansiālā stāvokļa uzlabošanu, var izpaust, izskatot civillietas.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto ierobežotas pieejamības informāciju Latvijas Banka ir tiesīga izpaust Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, kas attiecas uz ierobežotas pieejamības informācijas apmaiņu un izpaušanu.

64. pants. Latvijas Bankas tiesības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas uzraudzības veikšanā

(1) Latvijas Bankai ir tiesības atbilstoši savai kompetencei pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu konstatētos šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā.

(2) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājiem informāciju un dokumentus par to darbību un, ja nepieciešams, veikt pārbaudi. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājiem ir pienākums sadarboties ar Latvijas Banku.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāji pieprasīto informāciju iesniedz Latvijas Bankai tās noteiktajos termiņos. Informācijas iesniegšanu nedrīkst atteikt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

(4) Lai nodrošinātu dalībvalstīs vienotu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un vienveidīgu un konsekventu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu, Latvijas Bankai ir tiesības noteikt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja reģistrācijas, darbības, kā arī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja un klienta attiecības regulējošas prasības.

(5) Latvijas Banka ir tiesīga par Regulas Nr. 1286/2014 pārkāpumiem atbilstoši šīs regulas 24. pantam piemērot šādus uzraudzības pasākumus:

1) aizliegt apdrošināšanas ieguldījumu produkta izplatīšanu;

2) uzlikt par pienākumu apturēt apdrošināšanas ieguldījumu produkta izplatīšanu;

3) aizliegt sniegt pamatinformācijas dokumentu, kas neatbilst Regulas Nr. 1286/2014 6., 7., 8. vai 10. panta prasībām, un pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod publicēt jaunu, šai regulai atbilstošu pamatinformācijas dokumentu;

4) uzlikt par pienākumu personai, kas sniedz rekomendācijas par apdrošināšanas ieguldījumu produktu, to izstrādā vai pārdod, informēt klientu, kurš nav profesionālais klients un kura tiesības un intereses tika skartas, par piemēroto sankciju vai uzraudzības pasākumu un par to, kur klients var iesniegt sūdzību vai vērsties, lai uzsāktu ārpustiesas strīdu izskatīšanu, kā arī par tiesībām ar prasību vērsties tiesā.

(6) Ja Latvijas Bankas izdotais administratīvais akts par šā panta piektās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minēto uzraudzības pasākumu piemērošanu tiek pārsūdzēts, šā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

VII nodaļaAtbildība

65. pants. Sankcijas un administratīvie pasākumi

(1) Latvijas Banka ir tiesīga piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus:

1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam, kas izmanto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus, kurus sniedz persona, kas veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu bez reģistrācijas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā;

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam, kas reģistrēts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā, ja tas sniedz nepatiesu informāciju vai jebkādā citā veidā neievēro šā likuma II nodaļas prasības;

3) apdrošināšanas izplatītājam, kas neievēro šā likuma 16., 17., 18., 19., 21., 23., 24., 28., 29., 31. un 45. panta prasības;

4) apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas starpniekam, dalībvalsts apdrošināšanas starpniekam, kas neievēro šā likuma IV nodaļas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu klientam saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produktiem;

5) apdrošināšanas izplatītājam un citas dalībvalsts apdrošināšanas izplatītājam, kas neievēro šā likuma IV nodaļas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu klientam saistībā ar apdrošināšanas produktiem, izņemot šīs daļas 4. punktā minēto;

6) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam, kas nepilda šā likuma 1. panta pirmās daļas 1., 4., 7., 9. un 21. punkta, 4. panta trešās, ceturtās, piektās un septītās daļas, 8. panta pirmās daļas 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14. un 15. punkta un sestās daļas, 64. panta pirmās, otrās un trešās daļas prasības;

7) apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei un apdrošināšanas brokerim, kas nepilda šā likuma 18. panta ceturtās un piektās daļas prasības;

8) apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam, kas neievēro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasības;

9) apdrošināšanas izplatītājam, kas neievēro Regulas Nr. 1286/2014 5. panta 1. punkta, 6. un 7. panta, 8. panta 1., 2. un 3. punkta, 9. panta, 10. panta 1. punkta, 13. panta 1., 3. un 4. punkta, 14. un 19. panta prasības;

10) personām, kas veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu bez reģistrācijas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā.

(2) Latvijas Banka ir tiesīga par šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajiem pārkāpumiem apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas starpniekam, kas neievēro šā likuma IV nodaļas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu klientam saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produktiem, piemērot šādas sankcijas:

1) izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

2) (izslēgts ar 23.09.2021. likumu);

3) anulēt attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri izdarīto ierakstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, saskaņā ar šā likuma 9. panta ceturtās daļas 3. punktu;

4) (izslēgts ar 23.09.2021. likumu);

5) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem euro vai pieciem procentiem no tās kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo pieejamo tās gada pārskatu. Ja juridiskā persona ir mātes sabiedrība vai mātes sabiedrības meitas sabiedrība, kurai jāsagatavo konsolidētie gada pārskati saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu vai konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar mītnes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, kopējo apgrozījumu veido kopējais gada apgrozījums saskaņā ar attiecīgajiem izcelsmes dalībvalsts normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā pēdējo pieejamo konsolidēto gada pārskatu, ko apstiprinājusi mātes sabiedrības pārvaldes institūcija;

6) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz 700 000 euro;

7) kā alternatīvu šīs daļas 5. vai 6. punktā noteiktajam uzlikt soda naudu līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram;

8) pieprasīt attiecībā uz apdrošināšanas aģentu izdarīto ierakstu anulēšanu apdrošināšanas aģentu reģistrā.

(21) Latvijas Banka ir tiesīga par šā panta otrās daļas ievaddaļā minētajiem pārkāpumiem apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas starpniekam piemērot šādus administratīvos pasākumus:

1) pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo rīcību;

2) noteikt pagaidu aizliegumu apdrošināšanas starpnieka, apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles valdes loceklim vai filiāles vadītājam, vai citai par pārkāpuma izdarīšanu atbildīgajai fiziskajai personai pildīt pienākumus apdrošināšanas starpniekā, apdrošināšanas komersantā vai ārvalsts apdrošinātāja filiālē.

(3) Latvijas Banka ir tiesīga par šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 5. punktā minētajiem pārkāpumiem piemērot šādas sankcijas:

1) (izslēgts ar 23.09.2021. likumu);

2) anulēt attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri izdarīto ierakstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, saskaņā ar šā likuma 9. panta ceturtās daļas 1., 3., 4. un 5. punktu;

3) ierosināt anulēt attiecībā uz apdrošināšanas aģentu vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku izdarīto ierakstu apdrošināšanas aģentu vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā.

(31) Latvijas Banka ir tiesīga par šā panta trešās daļas ievaddaļā minētajiem pārkāpumiem piemērot administratīvo pasākumu — pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo rīcību.

(4) Latvijas Banka ir tiesīga par šā panta pirmās daļas 6. punktā minētajiem pārkāpumiem uzlikt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājam soda naudu līdz 14 200 euro.

(5) Latvijas Banka ir tiesīga par šā panta pirmās daļas 7. punktā minētajiem pārkāpumiem uzlikt apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei un apdrošināšanas brokerim soda naudu līdz 14 200 euro.

(6) Latvijas Banka ir tiesīga par šā panta pirmās daļas 8. punktā minētajiem pārkāpumiem piemērot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās sankcijas.

(7) Latvijas Banka ir tiesīga par šā panta pirmās daļas 9. punktā minētajiem Regulas Nr. 1286/2014 pārkāpumiem atbilstoši Regulas Nr. 1286/2014 24. pantam piemērot šādas sankcijas:

1) (izslēgts ar 23.09.2021. likumu);

2) (izslēgts ar 23.09.2021. likumu);

3) (izslēgts ar 23.09.2021. likumu);

4) (izslēgts ar 23.09.2021. likumu);

5) izteikt brīdinājumu, kurā norādīta atbildīgā persona un pārkāpuma būtība;

6) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem euro vai līdz trim procentiem no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo pieejamo šīs juridiskās personas gada pārskatu. Ja juridiskā persona ir mātes sabiedrība vai mātes sabiedrības meitas sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu vai konsolidēto finanšu pārskatu saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, kopējo apgrozījumu veido kopējais gada apgrozījums vai atbilstoša veida ienākumi saskaņā ar attiecīgajiem izcelsmes dalībvalsts normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā pēdējo pieejamo konsolidēto gada pārskatu, ko apstiprinājusi mātes sabiedrības pārvaldes institūcija;

7) uzlikt apdrošināšanas starpniekam — saimnieciskās darbības veicējam — un apdrošināšanas starpnieka — juridiskās personas — atbildīgajai personai, kura pārkāpuma izdarīšanas laikā bija atbildīga par konkrētas darbības veikšanu apdrošināšanas starpnieka uzdevumā vai interesēs, soda naudu līdz 700 000 euro;

8) kā alternatīvu šīs daļas 6. vai 7. punktā noteiktajam uzlikt soda naudu līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram.

(71) Latvijas Banka ir tiesīga par šā panta pirmās daļas 10. punktā minēto pārkāpumu izteikt brīdinājumu vai uzlikt personai soda naudu līdz 14 200 euro.

(8) Latvijas Banka ir tiesīga šajā pantā minēto soda naudu uzlikt jebkuram apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja valdes vai padomes loceklim, kā arī jebkurai citai personai, kas ir atbildīga par šajā pantā minēto pārkāpumu izdarīšanu.

(9) (Izslēgta ar 23.09.2021. likumu)

66. pants. Sankciju un uzraudzības pasākumu efektīva piemērošana

67. pants. Latvijas Bankas lēmuma pārsūdzēšana

Latvijas Bankas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

68. pants. Sankciju, administratīvo pasākumu un uzraudzības pasākumu publiskošana

(1) Latvijas Banka informāciju par sankcijām administratīvajiem pasākumiem un šā likuma 64. panta piektajā daļā minētajiem uzraudzības pasākumiem, kas personām piemēroti par šajā likumā minētajiem pārkāpumiem, ievieto savā mājaslapā, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu un pieņemto nolēmumu.

(2) Ja Latvijas Banka pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka personas datu atklāšana nav samērīga vai šāda datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai attiecīgās administratīvās lietas izskatīšanu, tā ir tiesīga veikt vienu no šādām darbībām:

1) atlikt ar personai piemērotajām sankcijām vai administratīvajiem pasākumiem vai šā likuma 64. panta piektajā daļā minētajiem uzraudzības pasākumiem saistītās informācijas publiskošanu līdz brīdim, kad vairs nepastāv apstākļi, kuru dēļ publiskošana tika atlikta;

2) publiskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, neidentificējot personu, ja publiskošana nodrošina personas datu efektīvu aizsardzību;

3) nepubliskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, ja šīs daļas 1. un 2. punktā minētās darbības nav pietiekamas, lai nodrošinātu finanšu tirgus stabilitāti, un publiskošana nav samērīga ar noteiktajiem administratīvajiem pasākumiem vai šā likuma 64. panta piektajā daļā minētajiem uzraudzības pasākumiem, kas uzskatāmi par maznozīmīgiem.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā Latvijas Bankas mājaslapā ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.

(4) Latvijas Banka informē EAAP iestādi par personai piemērotajām, bet saskaņā ar šā panta otrās daļas 3. punktu nepubliskotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem un šā likuma 64. panta piektajā daļā minētajiem uzraudzības pasākumiem, tai skaitā par attiecīgā administratīvā akta pārsūdzību un tās rezultātu, publiskotajām personai piemērotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem un šā likuma 64. panta piektajā daļā minētajiem uzraudzības pasākumiem. Latvijas Banka reizi gadā sniedz EAAP iestādei apkopotu informāciju par visām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti personām saskaņā ar šā likuma 65. pantu, kā arī par visiem uzraudzības pasākumiem, kas piemēroti personām saskaņā ar šā likuma 64. panta piekto daļu.

69. pants. Ziņošana par iespējamiem un faktiskiem šā likuma pārkāpumiem

(1) Par iespējamiem un faktiskiem šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu un Regulas Nr. 1286/2014 pārkāpumiem ikviena persona var ziņot Latvijas Bankai.

(2) Latvijas Banka izveido un uztur efektīvu un uzticamu ziņošanas sistēmu, kas ietver vismaz šādus elementus:

1) kārtību, kādā tiek saņemti ziņojumi par pārkāpumiem un kādā veicama turpmākā rīcība;

2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību — tādas personas datu aizsardzību, kura ziņo par pārkāpumu, kā arī tādas fiziskās personas datu aizsardzību, kura tiek turēta aizdomās par pārkāpuma izdarīšanu;

3) noteikumus par tās personas konfidencialitātes nodrošināšanu, kura ziņo par pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad šādu ziņu izpaušanu paredz Latvijas Republikas tiesību akti.

(3) Kārtību, kādā tiek ziņots par iespējamiem un faktiskiem šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu un Regulas Nr. 1286/2014 pārkāpumiem un kādā Latvijas Bankas ziņošanas sistēmā saņemtie ziņojumi tiek apstrādāti, nosaka Latvijas Bankas normatīvie noteikumi.

(4) Ziņošana, kuru saskaņā ar šā panta pirmo daļu veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja un ārvalsts apdrošināšanas starpnieka filiāles darbinieks, nav uzskatāma par līgumā un jebkurā normatīvajā aktā noteiktā informācijas izpaušanas aizlieguma pārkāpumu, un persona nav atbildīga par šādu ziņošanu. Pret personām, kuras ziņo par pārkāpumiem, nedrīkst vērst diskriminējošas vai citas netaisnīgas darbības.

(5) Apdrošināšanas izplatītājs un ārvalsts apdrošināšanas starpnieka filiāle, kas sniedz rekomendācijas par apdrošināšanas ieguldījumu produktu, to izstrādā vai pārdod, izstrādā iekšējo procedūru, kas ietver kārtību, kādā darbinieki tam ziņo par Regulas Nr. 1286/2014 pārkāpumiem apdrošināšanas izplatītājā vai ārvalsts apdrošināšanas starpnieka filiālē.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums.

2. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs, kurš līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir saņēmis apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci vai reģistrēts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā, līdz 2019. gada 31. decembrim nodrošina šā likuma 23. panta prasību izpildi.

3. Apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle līdz 2019. gada 1. oktobrim izveido apdrošināšanas aģentu reģistru un reģistrē tajā apdrošināšanas aģentus, kuri nodarbojas ar apdrošināšanas izplatīšanu apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā un interesēs.

4. Piesaistītais apdrošināšanas aģents, kurš līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir reģistrēts piesaistīto apdrošināšanas aģentu reģistrā, 30 dienu laikā pēc apdrošināšanas aģentu reģistra un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistra izveidošanas reģistrējas apdrošināšanas aģentu reģistrā kā apdrošināšanas aģents vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā kā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks vai izbeidz apdrošināšanas izplatīšanu. Ja piesaistītais apdrošināšanas aģents reģistrējas apdrošināšanas aģentu reģistrā kā apdrošināšanas aģents vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā kā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, tas līdz 2019. gada 1. oktobrim nodrošina šā likuma 23. panta prasību izpildi.