Legalize
Legalize / Latvija / Noteikumi

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"

Veids Noteikumi
Publicēts 2019-09-17
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta noteikumi Nr. 432Rīgā 2019. gada 17. septembrī (prot. Nr. 42 3. §)

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma5. panta pirmās daļas 3. punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija" (turpmāk – būvnormatīvs).

2. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 338 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 125. nr.).

3. Būvniecības ieceres dokumentācija, kas noteiktā kārtībā izstrādāta vai iesniegta saskaņošanai būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nav jāpārstrādā atbilstoši būvnormatīvā noteiktajām prasībām.

4. Būvprojekti, kuri noteiktajā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē no 2019. gada 21. septembra līdz 2019. gada 22. decembrim, uzskatāmi par derīgiem.

Ministru prezidents A. K. KariņšEkonomikas ministrs R. Nemiro

Apstiprināts arMinistru kabineta2019. gada 17. septembranoteikumiem Nr. 432

Latvijas būvnormatīvs LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"

1. Latvijas būvnormatīvs LBN 003-19 "Būvklimatoloģija" (turpmāk – būvnormatīvs) nosaka klimatoloģiskos rādītājus, kas piemērojami būvniecībā attiecībā uz būvēm un to elementiem.

2. Būvnormatīva pielikuma tabulās ietvertos klimatoloģiskos rādītājus piemēro inženierizpētē, būvju projektēšanā un būvdarbu veikšanā.

3. Jebkura ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskos rādītājus būvniecības vajadzībām Latvijas teritorijā nosaka pēc būvnormatīva pielikuma tabulās ietvertā tuvākā ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskajiem rādītājiem.

4. Vēja raksturlielumi un sniega slodzes ietvertas Eirokodeksa standartu nacionālajos pielikumos LVS EN 1991-1-3:2003/NA:2019 "1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-3. daļa: Vispārīgās iedarbes. Sniega radītās slodzes. Nacionālais pielikums" un LVS EN 1991-1-4:2005/NA:2011 "1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-4. daļa: Vispārīgās iedarbes. Vēja iedarbes. Nacionālais pielikums".

5. Klimatoloģisko informāciju, kas nav ietverta būvnormatīvā, saskaņā ar pasūtītāja tehnisko uzdevumu un pamatojoties uz atbilstošu līgumu, sagatavo valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".

6. Ēkas energoefektivitātes aprēķināšanai gada ikstundas temperatūras dati norādīti tīmekļvietnē https://www.em.gov.lv/lv/tehniskas-prasibas-buvem.

Ekonomikas ministrs R. Nemiro

PielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 003-19"Būvklimatoloģija"(apstiprināts ar Ministru kabineta2019. gada 17. septembranoteikumiem Nr. 432)

Nr.p.k. Stacija Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Vidēji gadā
Nr.p.k. Stacija I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII Vidēji gadā
1. Ainaži –2,6 –3,3 –0,3 5,2 10,5 14,6 17,7 17,0 12,4 7,1 2,5 –0,6 6,7
2. Alūksne –4,9 –5,0 –1,0 5,6 11,3 14,8 17,5 16,0 11,1 5,2 0,2 –3,2 5,6
3. Bauska –2,9 –2,8 0,7 7,0 12,3 15,6 18,3 17,3 12,4 6,8 2,1 –1,5 7,1
4. Daugavpils –4,0 –4,1 0,0 6,8 12,3 15,6 18,1 16,7 11,8 6,1 1,3 –2,4 6,5
5. Dobele –2,4 –2,6 0,7 6,6 12,1 15,4 18,1 17,3 12,4 6,8 2,4 –1,0 7,2
6. Gulbene –4,5 –4,7 –0,5 6,2 11,8 15,2 17,8 16,4 11,3 5,5 0,5 –2,8 6,0
7. Jelgava –2,5 –2,8 0,7 6,7 11,9 15,3 17,9 16,9 12,1 6,7 2,3 –1,2 7,0
8. Kolka –0,7 –1,5 0,5 4,4 9,7 14,1 17,5 17,1 13,1 8,0 3,8 0,8 7,2
9. Liepāja –0,8 –1,1 1,3 6,2 11,2 14,6 17,9 17,6 13,5 8,3 4,0 1,0 7,8
10. Mērsrags –1,5 –2,0 0,5 5,2 10,5 14,6 17,6 16,9 12,6 7,2 3,0 –0,2 7,0
11. Pāvilosta –0,9 –1,2 1,2 5,6 10,3 14,2 17,2 17,1 13,1 8,1 3,8 0,8 7,4
12. Priekuļi –3,7 –3,8 –0,1 6,2 11,8 15,1 17,8 16,7 11,8 6,1 1,2 –2,1 6,4
13. Rēzekne –4,6 –4,6 –0,4 6,5 12,0 15,3 17,8 16,4 11,5 5,6 0,6 –3,0 6,1
14. Rīga –2,2 –2,2 1,2 6,9 12,4 16,0 18,9 17,9 13,1 7,3 2,6 –0,8 7,6
15. Rūjiena –3,7 –4,1 –0,4 5,9 11,5 15,1 17,8 16,5 11,6 5,9 1,1 –2,3 6,2
16. Saldus –2,5 –2,5 0,4 6,2 11,6 14,8 17,6 16,6 12,0 6,6 2,2 –1,1 6,8
17. Skrīveri –3,5 –3,5 0,3 6,7 12,1 15,4 18,0 16,8 11,9 6,2 1,5 –2,1 6,6
18. Skulte –2,6 –2,9 0,3 5,8 11,0 15,0 18,1 17,4 12,7 7,2 2,4 –1,0 7,0
19. Stende –2,4 –2,6 0,2 5,8 11,1 14,5 17,2 16,5 12,0 6,6 2,3 –0,9 6,7
20. Ventspils –0,5 –1,0 1,3 5,6 10,4 14,3 17,7 17,8 13,7 8,5 4,2 1,2 7,8
21. Zīlāni –3,9 –3,9 0,0 6,6 12,1 15,5 18,1 16,8 11,8 6,1 1,1 –2,5 6,5
22. Zosēni –4,4 –4,7 –0,9 5,5 11,0 14,5 17,2 15,8 10,9 5,3 0,6 –2,8 5,7

Piezīme. 1. tabulā norādīta katra mēneša vidējā gaisa temperatūra laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Aprēķinos izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra faktiskās gaisa temperatūras mērījumi astoņas reizes diennaktī. Vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).

Nr.p.k. Stacija Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Gadā Gada maksimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir Gada maksimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
Nr.p.k. Stacija I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII Gadā 0,02 0,1
1. Ainaži 8,1 10,8 18,3 25,3 29,8 33,2 33,7 33,2 30,0 22,0 15,4 10,5 33,7 33,0 31,8
2. Alūksne 8,8 10,9 18,2 26,5 30,2 30,8 33,3 32,9 29,4 21,1 13,1 10,8 33,3 32,7 31,4
3. Bauska 10,5 12,8 19,2 27,2 29,9 32,1 34,5 34,3 30,5 23,7 17,2 11,4 34,5 34,5 33,1
4. Daugavpils 10,2 13,1 18,4 27,4 31,8 31,8 35,1 33,5 31,3 23,6 16,3 10,6 35,1 34,2 33,0
5. Dobele 10,4 13,8 20,0 26,5 30,6 33,1 35,8 35,1 30,7 23,5 16,8 11,5 35,8 35,0 33,7
6. Gulbene 9,7 11,0 17,3 25,7 30,1 31,4 33,6 33,8 29,8 22,5 14,3 11,3 33,8 33,5 31,9
7. Jelgava 10,7 13,5 19,7 27,4 30,0 32,8 36,0 33,7 30,1 23,4 17,0 11,6 36,0 34,5 32,9
8. Kolka 10,0 13,4 19,1 23,5 28,0 31,2 32,0 32,1 28,4 21,5 15,3 12,2 32,1 31,5 30,2
9. Liepāja 9,0 15,5 18,6 25,4 30,2 33,0 33,7 35,6 30,7 23,0 15,4 10,5 35,6 33,7 32,0
10. Mērsrags 10,7 13,6 20,8 27,0 31,6 34,6 34,4 33,8 29,1 24,9 15,5 12,4 34,6 34,2 32,7
11. Pāvilosta 9,4 14,7 18,7 27,3 30,2 32,9 33,4 35,9 30,5 22,4 15,9 11,7 35,9 34,5 32,8
12. Priekuļi 9,7 10,9 17,4 26,6 30,3 32,0 34,0 32,7 29,5 21,5 14,3 11,0 34,0 33,2 32,1
13. Rēzekne 10,3 10,5 17,2 25,8 30,0 32,1 34,1 34,7 30,1 22,6 15,2 10,5 34,7 33,9 32,3
14. Rīga 10,2 13,6 20,5 27,9 30,5 34,0 34,5 33,9 29,4 23,4 17,2 11,8 34,5 33,6 32,6
15. Rūjiena 9,7 10,7 18,1 26,4 34,4 32,0 34,4 35,6 29,0 21,3 14,0 11,6 35,6 34,2 32,4
16. Saldus 9,4 12,0 18,8 27,1 29,6 32,4 34,3 33,1 29,4 23,8 16,8 11,6 34,3 33,4 32,1
17. Skrīveri 10,6 13,5 19,8 26,7 29,9 32,2 35,3 33,8 31,6 22,2 16,2 10,7 35,3 34,2 32,6
18. Skulte 8,4 11,0 19,0 26,1 30,1 33,0 33,2 35,0 30,2 21,9 15,0 11,2 35,0 33,9 32,7
19. Stende 9,5 12,0 18,3 27,5 33,4 32,6 33,6 34,3 29,7 23,5 16,1 11,6 34,3 33,5 32,1
20. Ventspils 8,9 14,2 18,6 25,0 31,7 33,1 34,8 37,8 30,2 22,6 15,1 12,5 37,8 35,0 32,8
21. Zīlāni 10,0 11,8 18,0 26,3 30,0 31,9 34,7 34,3 30,5 22,6 16,6 10,3 34,7 34,2 32,9
22. Zosēni 8,7 10,6 18,5 26,5 29,1 31,3 34,1 33,6 28,8 21,2 14,5 10,6 34,1 33,3 31,8

Piezīmes.1. 2. tabulā norādīta katra mēneša diennakts maksimālās gaisa temperatūras vērtība visā novērojumu periodā. Mēneša un gada gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir novērojumu termiņā fiksētā visaugstākā gaisa temperatūra.2. Gada absolūtās maksimālās gaisa temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

Nr.p.k. Stacija Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Gadā Gada minimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir Gada minimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
Nr.p.k. Stacija I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII Gadā 0,02 0,1
1. Ainaži –35,7 –35,3 –34,4 –18,8 –7,5 –1,3 2,0 0,2 –4,8 –13,8 –18,7 –37,1 –37,1 –35,6 –32,1
2. Alūksne –37,4 –36,8 –28,8 –15,9 –5,8 –0,3 2,9 0,7 –5,1 –10,6 –20,6 –36,8 –37,4 –35,5 –31,5
3. Bauska –34,6 –33,9 –25,1 –13,0 –4,0 0,4 3,5 1,1 –4,6 –10,8 –20,4 –33,9 –34,6 –33,9 –30,7
4. Daugavpils –42,7 –43,2 –32,0 –18,6 –5,5 –1,3 2,1 –1,5 –5,0 –14,7 –24,1 –38,7 –43,2 –39,7 –35,5
5. Dobele –34,1 –35,9 –25,7 –13,2 –3,7 0,3 4,7 1,9 –3,7 –9,2 –21,7 –31,9 –35,9 –34,2 –30,7
6. Gulbene –39,0 –37,6 –26,5 –15,4 –6,0 –1,0 3,6 0,5 –5,6 –13,5 –22,8 –38,4 –39,0 –36,4 –32,2
7. Jelgava –34,5 –34,9 –30,1 –14,2 –5,3 –1,1 2,8 0,3 –6,4 –10,1 –22,4 –32,2 –34,9 –34,3 –31,3
8. Kolka –29,3 –31,5 –22,5 –15,1 –4,6 –1,6 4,2 1,0 –3,2 –5,8 –15,5 –22,3 –31,5 –29,3 –25,3
9. Liepāja –32,9 –31,6 –23,8 –10,1 –4,3 0,5 4,6 4,6 –1,7 –7,3 –17,5 –25,8 –32,9 –30,3 –26,3
10. Mērsrags –33,7 –36,2 –28,9 –16,2 –6,1 –2,2 3,3 1,4 –3,9 –10,0 –18,1 –25,6 –36,2 –34,1 –29,6
11. Pāvilosta –32,0 –34,1 –23,1 –12,2 –4,6 –1,2 2,1 1,7 –4,0 –9,5 –16,1 –25,7 –34,1 –31,1 –27,0
12. Priekuļi –36,5 –38,0 –26,4 –12,6 –5,4 –1,4 3,5 –0,1 –4,5 –12,9 –20,6 –39,0 –39,0 –36,2 –31,2
13. Rēzekne –38,6 –38,8 –29,0 –18,4 –5,0 –0,8 2,0 –0,4 –5,0 –12,5 –24,2 –38,5 –38,8 –36,9 –32,5
14. Rīga –33,7 –34,9 –30,3 –13,1 –5,5 –2,3 4,0 0,0 –4,1 –9,5 –20,5 –31,9 –34,9 –33,8 –29,4
15. Rūjiena –42,2 –38,7 –30,2 –18,5 –6,5 –1,1 2,8 1,0 –5,8 –13,9 –21,3 –39,2 –42,2 –38,5 –33,4
16. Saldus –34,2 –36,2 –26,9 –12,6 –4,0 –1,4 3,8 1,8 –4,2 –9,4 –22,5 –30,5 –36,2 –33,4 –29,2
17. Skrīveri –37,3 –38,4 –30,7 –18,0 –4,9 –2,2 3,5 –0,6 –4,6 –12,5 –23,6 –32,8 –38,4 –36,2 –32,6
18. Skulte –41,8 –34,9 –27,6 –18,4 –5,8 –2,3 3,8 0,3 –5,2 –12,2 –17,7 –32,7 –41,8 –37,0 –32,0
19. Stende –34,5 –36,1 –27,9 –15,9 –5,4 –3,1 2,0 –0,2 –4,5 –11,8 –16,7 –26,0 –36,1 –33,3 –29,2
20. Ventspils –31,6 –29,5 –26,7 –12,7 –4,3 0,5 4,2 2,6 –2,9 –8,5 –15,0 –25,0 –31,6 –28,9 –24,5
21. Zīlāni –35,4 –36,7 –24,6 –14,4 –4,6 –0,4 4,1 0,3 –4,2 –10,9 –22,0 –35,2 –36,7 –34,9 –31,6
22. Zosēni –40,6 –42,2 –30,5 –21,8 –10,5 –2,0 1,1 –1,7 –7,3 –16,3 –24,6 –42,9 –42,9 –40,3 –35,9

Piezīmes.1. 3. tabulā norādīta katra mēneša diennakts minimālās gaisa temperatūras vērtība visā novērojumu periodā. Mēneša un gada gaisa temperatūras absolūtais minimums ir novērojumu termiņā fiksētā viszemākā gaisa temperatūra.2. Gada absolūtās minimālās gaisa temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

Nr.p.k. Stacija Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
Nr.p.k. Stacija Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra 0,02 0,1
1. Ainaži 21,8 25,8 24,2
2. Alūksne 22,2 25,8 24,3
3. Bauska 23,5 26,9 25,7
4. Daugavpils 23,5 26,8 25,7
5. Dobele 23,4 27,1 25,7
6. Gulbene 22,7 26,6 25,1
7. Jelgava 23,3 27,0 26,0
8. Kolka 20,7 24,1 23,0
9. Liepāja 21,4 25,1 23,7
10. Mērsrags 21,7 25,0 23,8
11. Pāvilosta 21,3 24,8 23,5
12. Priekuļi 22,6 26,3 24,9
13. Rēzekne 22,9 26,5 25,1
14. Rīga 23,0 28,2 25,7
15. Rūjiena 22,8 26,9 25,2
16. Saldus 22,4 26,2 24,9
17. Skrīveri 23,1 26,8 25,4
18. Skulte 22,2 25,7 24,5
19. Stende 22,2 25,7 24,7
20. Ventspils 20,8 24,8 23,4
21. Zīlāni 23,1 27,0 25,6
22. Zosēni 22,3 26,0 24,5

Piezīmes.1. 4. tabulā norādīta viskarstākā mēneša vidējās maksimālās gaisa temperatūras vērtība, kura iegūta kā katra gada viskarstākā mēneša katras diennakts maksimālās gaisa temperatūras vidējā vērtība visā novērojumu periodā. Viskarstākā mēneša vidējo maksimālo gaisa temperatūru iegūst, aprēķinot vidējo aritmētisko no iegūtajām katra gada vērtībām.2. Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

Nr.p.k. Stacija Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
Nr.p.k. Stacija Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra 0,02 0,1
1. Ainaži –10,7 –19,6 –16,3
2. Alūksne –12,0 –19,7 –17,1
3. Bauska –10,4 –19,0 –15,8
4. Daugavpils –12,1 –21,1 –17,9
5. Dobele –9,6 –17,8 –15,1
6. Gulbene –12,2 –20,4 –17,4
7. Jelgava –10,3 –19,6 –15,7
8. Kolka –7,4 –17,0 –12,6
9. Liepāja –7,3 –15,2 –12,1
10. Mērsrags –8,8 –18,3 –14,1
11. Pāvilosta –7,6 –15,1 –12,3
12. Priekuļi –11,0 –19,3 –16,1
13. Rēzekne –11,9 –20,2 –17,2
14. Rīga –9,5 –18,8 –14,9
15. Rūjiena –11,6 –20,0 –16,9
16. Saldus –9,4 –17,2 –14,3
17. Skrīveri –11,1 –20,0 –16,5
18. Skulte –9,9 –19,0 –15,6
19. Stende –9,7 –18,2 –14,7
20. Ventspils –6,9 –14,9 –11,5
21. Zīlāni –11,1 –19,5 –16,5
22. Zosēni –12,7 –21,6 –18,4

Piezīmes.1. 5. tabulā norādīta visaukstākā mēneša vidējās minimālās gaisa temperatūras vērtība, kura iegūta kā katra gada visaukstākā mēneša katras diennakts minimālās gaisa temperatūras vidējā vērtība visā novērojumu periodā. Visaukstākā mēneša vidējo minimālo gaisa temperatūru iegūst, aprēķinot vidējo aritmētisko no iegūtajām katra gada vērtībām.2. Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

Nr.p.k. Stacija Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
Nr.p.k. Stacija Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra 0,02 0,1
1. Ainaži –22,1 –26,0 –20,9
2. Alūksne –23,3 –27,3 –22,4
3. Bauska –21,8 –24,6 –20,5
4. Daugavpils –23,3 –26,4 –22,3
5. Dobele –21,5 –24,9 –20,1
6. Gulbene –23,4 –27,3 –22,3
7. Jelgava –21,7 –24,9 –20,2
8. Kolka –16,6 –22,3 –15,6
9. Liepāja –17,8 –21,2 –16,5
10. Mērsrags –18,7 –24,1 –17,4
11. Pāvilosta –17,7 –21,2 –16,4
12. Priekuļi –22,3 –26,7 –21,1
13. Rēzekne –22,8 –26,8 –22,0
14. Rīga –20,0 –23,9 –18,6
15. Rūjiena –23,2 –27,3 –22,1
16. Saldus –19,9 –23,1 –18,7
17. Skrīveri –22,0 –25,0 –20,8
18. Skulte –21,2 –25,1 –19,8
19. Stende –19,3 –22,4 –18,0
20. Ventspils –16,4 –19,8 –15,2
21. Zīlāni –22,9 –26,5 –21,7
22. Zosēni –24,6 –28,6 –23,1

Piezīmes.1. 6. tabulā norādīta pēdējo 50 gadu (1969.–2018. gads) visaukstāko piecu secīgu diennakšu vidējās gaisa temperatūras vērtība, kura iegūta kā vidējā vērtība no 20 % (10 vērtības no 50 gadiem) aukstāko katra gada piecu secīgu visaukstāko dienu vidējām vērtībām.2. Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

Nr.p. k. Stacija Apkures periods Apkures periods
Nr.p. k. Stacija perioda ilgums (dienas) vidējā temperatūra (°C)
1. Ainaži 201 0,7
2. Alūksne 204 –0,9
3. Bauska 195 0,6
4. Daugavpils 197 –0,2
5. Dobele 196 0,9
6. Gulbene 204 –0,5
7. Jelgava 197 0,7
8. Kolka 200 1,7
9. Liepāja 193 2,0
10. Mērsrags 201 1,4
11. Pāvilosta 196 1,9
12. Priekuļi 197 –0,2
13. Rēzekne 202 –0,5
14. Rīga 192 1,1
15. Rūjiena 204 –0,1
16. Saldus 195 0,7
17. Skrīveri 197 0,1
18. Skulte 200 0,8
19. Stende 199 0,8
20. Ventspils 196 2,1
21. Zīlāni 198 –0,3
22. Zosēni 206 –0,5

Piezīme. 7. tabulā norādīts apkures perioda vidējais garums un vidējā diennakts gaisa temperatūra laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Apkures perioda ilgums ir dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi novērota diennakts vidējā gaisa temperatūra 8 °C vai zemāka vismaz trīs diennaktis pēc kārtas. Aprēķinos izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra faktiskās gaisa temperatūras mērījumi astoņas reizes diennaktī. Dienu skaita un gaisa temperatūras vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).

Nr.p. k. Stacija Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis
Nr.p. k. Stacija I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži 4,9 5,5 6,7 8,9 10,1 8,9 9,0 8,9 8,1 6,2 4,7 4,7
2. Alūksne 4,6 5,7 7,0 9,3 10,6 9,8 9,6 9,0 7,6 5,5 3,9 4,0
3. Bauska 4,7 5,6 7,4 10,1 11,7 11,2 11,2 11,2 9,4 6,9 4,5 4,4
4. Daugavpils 5,2 6,5 8,1 10,8 12,2 11,3 11,3 11,0 9,6 7,1 4,5 4,4
5. Dobele 4,9 5,6 7,1 10,0 11,5 10,7 10,8 10,6 9,1 6,9 4,5 4,3
6. Gulbene 4,8 5,8 7,3 9,9 11,4 10,6 10,5 10,2 8,8 6,3 4,3 4,3
7. Jelgava 5,1 6,1 8,2 11,0 12,7 12,0 12,0 11,8 10,4 7,6 4,9 4,8
8. Kolka 4,1 4,7 5,9 7,2 8,4 7,8 7,6 7,4 6,5 5,4 4,1 4,0
9. Liepāja 4,5 4,9 5,9 7,8 8,7 7,7 7,5 7,6 7,0 5,8 4,3 4,4
10. Mērsrags 4,6 5,4 7,2 9,1 10,4 9,9 9,7 9,5 8,4 6,5 4,5 4,4
11. Priekuļi 4,6 5,3 6,7 9,0 10,8 9,9 9,9 9,3 7,9 5,7 4,0 4,1
12. Pāvilosta 4,5 5,0 6,5 8,7 9,5 8,6 8,4 8,8 8,1 6,3 4,6 4,4
13. Rēzekne 4,7 5,7 7,2 9,9 11,3 10,7 10,6 10,6 8,8 6,4 4,3 4,2
14. Rīga 4,3 5,0 6,5 8,8 9,7 9,0 8,8 8,4 7,4 5,7 3,9 4,0
15. Rūjiena 4,9 5,8 7,3 10,0 11,7 10,7 10,7 10,3 9,0 6,5 4,5 4,5
16. Saldus 4,6 5,4 7,2 9,9 11,5 10,6 10,4 9,8 8,6 6,5 4,2 4,2
17. Skrīveri 4,9 6,0 7,5 10,2 11,8 11,0 10,9 10,5 9,0 6,7 4,4 4,3
18. Skulte 4,7 5,2 6,5 8,6 9,7 8,7 8,5 8,4 7,8 6,0 4,5 4,4
19. Stende 4,8 5,4 7,4 9,9 11,7 11,0 10,9 10,2 9,0 6,6 4,5 4,6
20. Ventspils 3,7 4,1 4,7 6,2 6,7 6,1 6,1 6,4 5,9 4,9 3,9 3,9
21. Zosēni 5,0 6,0 7,8 10,4 12,5 11,3 11,1 10,6 9,0 6,4 4,3 4,4
22. Zīlāni 4,6 5,8 7,5 10,0 11,5 10,7 10,7 10,5 8,7 6,4 4,2 4,2
Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam. Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam. Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam. Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam. Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam. Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam. Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam. Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam. Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam. Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam. Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam. Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam. Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam. Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam.
Nr.p.k. Stacija Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis
--- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- ---
Nr.p.k. Stacija I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži 4,8 4,6 5,1 6,7 9,4 13,0 15,9 15,2 12,0 8,8 6,7 5,5
2. Alūksne 4,3 4,1 4,6 6,4 8,9 12,2 14,9 14,3 11,1 8,0 6,0 4,8
3. Bauska 4,7 4,6 5,3 7,1 9,8 12,8 15,3 14,6 11,7 8,7 6,7 5,2
4. Daugavpils 4,4 4,3 4,9 6,8 9,7 12,7 15,2 14,5 11,4 8,3 6,3 4,9
5. Dobele 4,9 4,8 5,3 7,0 9,6 12,6 15,3 14,7 11,8 8,8 6,8 5,4
6. Gulbene 4,3 4,2 4,7 6,4 9,2 12,4 15,1 14,3 11,2 8,1 6,1 4,9
7. Jelgava 4,8 4,7 5,2 7,0 9,7 12,7 15,5 14,8 11,8 8,6 6,7 5,3
8. Kolka 5,2 5,0 5,4 6,8 9,3 12,6 15,9 15,7 12,3 9,0 7,1 5,8
9. Liepāja 5,4 5,2 5,7 7,3 9,8 12,9 15,8 15,6 12,5 9,3 7,3 6,0
10. Mērsrags 5,0 4,8 5,2 6,8 9,3 12,4 15,5 15,2 11,9 8,7 6,8 5,5
11. Pāvilosta 5,3 5,1 5,5 7,0 9,6 12,7 15,6 15,4 12,3 9,1 7,2 5,9
12. Priekuļi 4,5 4,4 4,9 6,6 9,0 12,2 14,9 14,3 11,3 8,3 6,3 5,0
13. Rēzekne 4,2 4,1 4,7 6,5 9,4 12,5 15,1 14,3 11,2 8,0 6,1 4,8
14. Rīga 4,8 4,7 5,2 6,9 9,6 12,8 15,6 15,1 12,0 8,8 6,7 5,4
15. Rūjiena 4,5 4,4 4,9 6,6 9,1 12,4 15,2 14,6 11,5 8,4 6,3 5,0
16. Saldus 4,9 4,8 5,2 6,8 9,3 12,2 14,9 14,6 11,8 8,7 6,8 5,5
17. Skrīveri 4,6 4,5 5,0 6,8 9,5 12,6 15,2 14,7 11,6 8,4 6,5 5,1
18. Skulte 4,8 4,6 5,2 6,9 9,7 13,0 15,9 15,2 12,0 8,7 6,7 5,3
19. Stende 4,9 4,7 5,1 6,6 9,0 11,9 14,6 14,4 11,6 8,6 6,7 5,4
20. Ventspils 5,3 5,1 5,6 7,0 9,7 12,9 16,1 15,8 12,6 9,2 7,2 5,9
21. Zīlāni 4,4 4,4 4,9 6,7 9,5 12,6 15,2 14,5 11,4 8,2 6,2 4,9
22. Zosēni 4,3 4,2 4,7 6,3 8,8 12,0 14,6 14,0 11,0 8,0 6,1 4,9

Piezīme. 9. tabulā norādīta katra mēneša diennakts vidējā ūdens tvaiku parciālā spiediena vērtība laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Ūdens tvaiku parciālais spiediens ir gaisa mitruma raksturlielums, kas norāda uz spiedienu, kāds būtu ūdens tvaikiem, ja tie noteiktā temperatūrā un atmosfērā vieni paši ieņemtu tilpumu, kādu ieņem mitrais gaiss. Parametrs aprēķināts, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes faktiskās gaisa temperatūras un relatīvā mitruma mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a; WMO, 2017b).

Nr.p.k. Stacija Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Vidēji gadā
Nr.p.k. Stacija I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII Vidēji gadā
1. Ainaži 88 87 82 76 74 78 79 79 82 84 88 88 82
2. Alūksne 91 88 78 70 67 73 76 79 84 88 92 92 82
3. Bauska 87 85 79 71 69 73 74 76 81 86 89 89 80
4. Daugavpils 87 85 77 69 69 73 75 78 82 85 89 89 80
5. Dobele 88 86 80 72 68 73 75 76 82 86 90 90 80
6. Gulbene 89 86 77 68 67 73 75 78 83 87 91 91 80
7. Jelgava 87 85 79 72 71 74 77 79 83 86 89 90 81
8. Kolka 86 86 83 80 77 79 80 81 81 82 86 87 82
9. Liepāja 88 86 83 77 75 78 78 78 81 83 87 87 82
10. Mērsrags 86 84 80 77 73 75 77 79 82 83 87 87 81
11. Pāvilosta 87 85 81 77 76 79 80 79 81 83 87 87 82
12. Priekuļi 88 86 78 70 66 72 74 76 81 86 90 90 80
13. Rēzekne 88 85 77 68 68 73 76 78 83 86 90 90 80
14. Rīga 85 82 75 68 65 69 70 72 78 82 86 86 76
15. Rūjiena 89 87 79 71 68 73 76 79 84 87 90 91 81
16. Saldus 90 87 80 73 69 74 76 79 84 87 91 91 82
17. Skrīveri 88 86 78 70 68 73 75 78 83 87 90 90 80
18. Skulte 87 85 80 74 74 76 77 77 81 83 87 88 81
19. Stende 89 86 80 72 69 74 76 78 83 86 90 90 81
20. Ventspils 86 85 82 78 77 79 79 78 80 81 85 85 81
21. Zīlāni 88 86 78 70 68 73 75 77 82 86 89 89 80
22. Zosēni 89 86 78 71 69 74 76 79 84 87 91 91 81

Piezīme. 10. tabulā norādīts katra mēneša diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Gaisa relatīvais mitrums raksturo gaisa piesātinājumu ar ūdens tvaikiem, un to izsaka kā procentuālo gaisa ūdens tvaika parciālā spiediena attiecību pret maksimāli piesātināta gaisa ūdens tvaika parciālo spiedienu noteiktā temperatūrā un atmosfērā. Parametrs aprēķināts, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes relatīvā mitruma mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas statistisko aprēķinu vadlīnijām (WMO, 2017a).

Nr.p.k. Stacija Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Vidēji gadā
Nr.p.k. Stacija I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII Vidēji gadā
1. Ainaži 13 16 24 33 35 31 31 31 27 22 15 14 24
2. Alūksne 11 17 30 39 42 39 38 35 30 21 11 10 27
3. Bauska 12 17 28 39 42 40 41 40 33 23 13 11 28
4. Daugavpils 14 18 32 43 46 42 42 40 34 25 14 12 30
5. Dobele 13 17 28 38 42 39 40 41 33 23 13 11 28
6. Gulbene 12 18 30 40 42 39 39 38 32 22 13 10 28
7. Jelgava 15 20 32 44 47 43 42 41 34 25 15 12 31
8. Kolka 15 17 23 28 31 30 28 27 24 21 16 15 23
9. Liepāja 14 17 24 31 33 29 29 29 27 22 16 15 24
10. Mērsrags 15 18 27 34 38 35 34 32 29 23 16 14 26
11. Pāvilosta 15 18 26 33 34 31 30 31 28 23 17 16 25
12. Priekuļi 12 16 28 37 41 38 38 36 30 20 12 11 27
13. Rēzekne 12 17 29 39 41 39 39 38 31 23 13 11 28
14. Rīga 14 18 28 37 39 37 36 34 30 22 14 13 27
15. Rūjiena 12 17 30 40 43 40 40 37 31 22 12 11 28
16. Saldus 12 17 29 39 43 40 39 38 31 22 13 10 28
17. Skrīveri 13 18 31 41 44 41 41 39 32 23 13 11 29
18. Skulte 14 17 25 32 34 32 32 30 26 22 15 14 24
19. Stende 13 17 29 40 44 41 40 38 32 22 13 11 28
20. Ventspils 14 16 21 25 25 23 24 25 23 20 16 15 21
21. Zīlāni 13 17 29 40 43 40 40 40 32 23 13 11 28
22. Zosēni 12 17 31 43 46 42 41 38 31 22 12 10 29

Piezīme. 11. tabulā norādīta katra mēneša vidējā starpība starp diennakts augstāko un zemāko relatīvā mitruma mērījumu laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Aprēķinā izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes relatīvā mitruma mērījumi astoņas reizes diennaktī – pl. 00.00, 3.00, 6.00, 9.00, 12.00, 15.00, 18.00 un 21.00 pēc universālā koordinētā (UTC) laika. Ilggadīgais vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).

Nr.p.k. Stacija Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Mēnesis Kopā gadā
Nr.p.k. Stacija I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII Kopā gadā
1. Ainaži 46 34 32 34 39 63 49 79 59 80 62 47 624
2. Alūksne 58 45 43 41 61 93 82 87 63 75 64 53 765
3. Bauska 38 31 29 38 47 62 71 61 54 62 48 42 583
4. Daugavpils 42 39 37 36 58 77 78 75 59 60 49 45 655
5. Dobele 39 30 30 35 43 66 78 66 56 65 47 40 595
6. Kolka 46 38 35 34 33 62 72 85 57 69 60 51 642
7. Liepāja 58 42 37 30 37 49 68 79 74 87 78 71 710
8. Mērsrags 44 34 32 38 44 70 78 78 53 69 55 45 640
9. Priekuļi 52 40 38 42 58 82 82 87 56 76 58 49 720
10. Rēzekne 43 36 32 31 61 82 65 66 53 62 48 41 620
11. Rīga 42 37 33 36 47 66 81 81 66 77 57 48 671
12. Rūjiena 52 40 39 38 48 81 72 85 55 79 60 51 700
13. Saldus 51 39 37 38 46 63 76 72 63 70 53 53 661
14. Skrīveri 57 43 42 43 59 79 83 84 62 78 64 55 749
15. Skulte 52 43 37 38 46 70 78 88 57 82 61 52 704
16. Stende 53 40 39 40 45 74 78 87 67 78 58 53 712
17. Ventspils 60 45 37 33 37 51 63 78 65 83 74 73 699
18. Zosēni 60 45 42 42 57 80 80 80 57 79 59 56 737

Piezīmes.1. 12. tabulā norādīta ilggadīgā katra mēneša un gada summārā nokrišņu vērtība laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Termins "nokrišņi" ietver šķidros, cietos un jauktos atmosfēras nokrišņus, kā arī stipras rasas, sarmas, salnas un miglas radītos nokrišņus. Nokrišņu daudzumu meteoroloģijā mēra milimetros: 1 mm biezs ūdens slānis rodas, izlejot 1 litru ūdens uz 1 m2 horizontālas virsmas, ūdenim neaiztekot, neiesūcoties un neiztvaikojot. Summārā vērtība aprēķināta, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes nokrišņu mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ilgtermiņa klimatisko parametru aprēķinu vadlīnijām (WMO, 2017a).2. Nokrišņu summa datu iztrūkuma dēļ netika aprēķināta četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās – Jelgavā, Gulbenē, Pāvilostā un Zīlānos.

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)