Zaudējis spēku - Kredītriska kapitāla prasības aprēķināšanas normatīvie noteikumi

Prasības iekšējiem normatīvajiem dokumentiem1. Iestāde iekšējos normatīvajos dokumentos nosaka:1.1. saistību neizpildes definīcijas piemērošanas līmeņus, tai skaitā to, kā definīciju piemēro situācijās, kad riska darījumi ar vienu parādnieku ir klasificēti atšķirīgos portfeļos un saistību neizpildes definīcija tiem tiek piemērota dažādos līmeņos;1.2. saistību neizpildes identificēšanai izmantojamo būtiskuma slieksni, kā arī nespējas samaksāt parādu papildu pazīmes, ko iestāde ir noteikusi saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 24. punktu, un to piemērošanas jomu;1.3. saistību neizpildes statusa atcelšanas kritērijus;1.4. saistību neizpildes definīcijas piemērošanas jomu, ja iestāde, tās mātes sabiedrība vai meitas sabiedrība izmanto vairāk nekā vienu saistību neizpildes definīciju.2. Iestāde izstrādā procedūru, kurā nosaka procesu, kas ļauj efektīvi veikt savlaicīgu saistību neizpildes identificēšanu. Procedūra ietver:2.1. saistību neizpildes notikumu noteikšanas kārtību, tostarp kavējuma kritērija piemērošanu un nespējas samaksāt parādu pazīmes identificēšanu;2.2. kavējuma dienu uzskaites kārtību atbilstoši šo noteikumu prasībām, tostarp nosaka, kā ir identificējama tehniskā saistību neizpilde;2.3. saistību neizpildes definīcijas piemērošanas kārtību parādnieka līmenī riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU, ja iestāde nav izvēlējusies iespēju piemērot riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU saistību neizpildes definīciju atsevišķu līgumu līmenī, tostarp:2.3.1. pieeju saistību neizpildes definīcijas piemērošanai attiecībā uz kopējām kredītsaistībām un saistību neizpildes izplatīšanos starp riska darījumiem;2.3.2. parādnieka, kas ir pilnībā atbildīgs par konkrētām saistībām solidāri ar citu parādnieku un līdz ar to ir pilnībā atbildīgs par visu šo saistību summu, identifikāciju, pamatojoties uz attiecīgajā jurisdikcijā spēkā esošajām tiesību normām, bet neņemot vērā atsevišķa parādnieka parādsaistības, ko nodrošina citas fiziskās vai juridiskās personas sniegta garantija vai cita veida kredītaizsardzība. Par šādiem parādniekiem tiek uzskatīti arī laulātie, kuriem saskaņā ar attiecīgajā jurisdikcijā spēkā esošajām tiesību normām nav piemērojama laulāto mantas šķirtība;2.3.3. būtiskuma robežvērtības piemērošanas kārtību, tai skaitā būtiskuma robežvērtības piemērošanas kārtību parādnieku līmenī riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU un kārtību, kā būtiskuma robežvērtība tiek piemērota kopējām kredītsaistībām;2.3.4. saistību neizpildes definīcijas piemērošanas kārtību riska darījumiem ar juridiskajām personām atbilstoši attiecīgajā jurisdikcijā spēkā esošajām tiesību normām, pamatojoties uz iestādes veikto analīzi par šajā jurisdikcijā esošajiem juridisko personu veidiem un to, cik lielā mērā to īpašnieki, partneri, kapitāldaļu turētāji vai vadība ir atbildīga par uzņēmuma saistībām;2.4. saistību neizpildes definīcijas piemērošanas kārtību atsevišķu līgumu līmenī riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU, ja iestāde ir izvēlējusies šādu iespēju, nosakot, kādas saistību neizpildes pazīmes identificēšanas gadījumā jāveic papildu izvērtējums par citiem riska darījumiem ar attiecīgo parādnieku, kā arī kāda daļa riska darījumu ir uzskatāma par būtisku;2.5. Regulas Nr. 575/2013 178. panta 3. punktā noteikto pazīmju un iestādes identificēto nespējas samaksāt parādu papildu pazīmju piemērošanas kārtību, kurā:2.5.1. ir skaidri noteikts, kuras nespējas samaksāt parādu pazīmes atspoguļo parādnieka vispārējo situāciju;2.5.2. katras nespējas samaksāt parādu pazīmes identificēšanai ir norādīti informācijas avoti un monitoringa regularitāte. Iestāde izmanto gan iekšējos, gan ārējos informācijas avotus, tostarp Kredītu reģistru un citas atbilstošas datubāzes;2.6. saistību izpildes statusa atjaunošanas kritēriju piemērošanas kārtību.3. Lai īstenotu efektīvu un savlaicīgu saistību neizpildes identificēšanu, iestāde ievieš informācijas aprites procesu un iekšējās kontroles mehānismus, kas:3.1. ļauj tai iegūt informāciju savlaicīgai saistību neizpildes gadījumu identificēšanai un iespējami īsākā laikā nodot šo informāciju personālam lēmumu pieņemšanai un saistību neizpildes atzīšanai. Ja iestāde izmanto automatizētus procesus, piemēram, kavējuma dienu skaitīšanai, tā nodrošina, ka saistību neizpilde tiek identificēta katru dienu. Ja iestāde izmanto manuālus procesus, piemēram, ārējo datu avotu vai datubāzu pārbaudes, klientu ar agrīnām kredītu kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm kontrolsarakstu analīzi, specifisku kredītriska korekciju identificēšanu vai pārskatīto riska darījumu saraksta analīzi, iestāde nodrošina regulāru informācijas atjaunināšanu, lai tiktu nodrošināta saistību neizpildes savlaicīga identificēšana;3.2. nodrošina regulāru kopējo kredītsaistību kavējuma būtiskuma izvērtēšanu;3.3. nodrošina, ka informācija tiek atjaunināta katru reizi, kad to izmanto lēmumu pieņemšanā, risku pārvaldībā, iekšējo vai ārējo pārskatu sagatavošanā, kā arī kapitāla prasību aprēķināšanā. Iestāde, kas neveic kavējuma dienu aprēķinu katru dienu, nodrošina, ka par dienu, kad iestājusies saistību neizpilde, tiek atzīta diena, kad tika izpildīts būtiska kredītsaistību kavējuma kritērijs;3.4. nodrošina, ka konkrēta parādnieka saistību neizpildes gadījumā visi riska darījumi ar parādnieku vai visi attiecīgie riska darījumi ar parādnieku, ja iestāde piemēro riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU saistību neizpildes definīciju atsevišķu līgumu līmenī, informācijas tehnoloģiju sistēmās nekavējoties tiek atzīmēti kā tādi, kuros netiek pildītas saistības;3.5. nodrošina, ka iestādes sagatavotajos iekšējos un ārējos ziņojumos dati atspoguļo patieso situāciju un riska darījumi ir atbilstoši klasificēti. Ja saistību neizpilde netiek reģistrēta savlaicīgi, iestāde nodrošina, ka kavējuma rezultātā nerodas kļūdas vai neatbilstības riska pārvaldībā, pašu kapitāla prasību aprēķinā vai datu izmantošanā riska kvantitatīvajās aplēsēs un ziņošanā;3.6. ļauj iestādei regulāri pārliecināties, ka visi ienākumus nenesošie pārskatītie riska darījumi ir klasificēti kā tādi, kam iestājusies saistību neizpilde;3.7. nodrošina, ka tiek veikta regulāra ienākumus nesošu pārskatītu riska darījumu analīze, lai pārliecinātos, vai tiem nav piemērojamas Regulas Nr. 575/2013 178. panta 3. punkta d) apakšpunktā un šo noteikumu 1. pielikuma 13.–21. punktā minētās nespējas samaksāt parādu pazīmes;3.8. nodrošina, ka, konstatējot nespējas samaksāt parādu pazīmi, kas atspoguļo parādnieka vispārējo situāciju, ne tikai riska darījuma situāciju, visus riska darījumus ar konkrēto parādnieku uzskata par tādiem, kam iestājusies saistību neizpilde, neatkarīgi no saistību neizpildes definīcijas piemērošanas līmeņa.4. Lai iestāde atbilstoši Regulas Nr. 575/2013 178. panta 5. punkta prasībām secinātu, ka uz riska darījumu vairs nav attiecināma neviena no saistību neizpildes pazīmēm, iestādes iekšējos normatīvajos dokumentos ir skaidri noteikta politika un kritēriji saistību izpildes statusa atjaunošanai, tostarp:4.1. kritēriji, kad parādnieka finanšu stāvokļa uzlabojums ir pietiekams, lai tas varētu apmaksāt kredītsaistības pilnā apmērā un noteiktajā termiņā;4.2. termiņš, kad apmaksa faktiski varētu tikt veikta, ja parādnieka finanšu stāvoklis ir uzlabojies saskaņā ar šā pielikuma 4.1. punktā noteikto.5. Iestāde regulāri veic saistību neizpildes statusa atcelšanas politikas efektivitātes monitoringu, parādnieku vai riska darījumu statusa izmaiņu analīzi, kā arī politikas ietekmes uz atgūšanas rādītājiem un uz atkārtotiem saistību neizpildes gadījumiem (multiple defaults) izvērtēšanu. Politiku uzskata par efektīvu, ja ir maz gadījumu, kad parādniekam tiek konstatēta atkārtota saistību neizpilde īsi pēc saistību izpildes statusa piešķiršanas. Ja iestāde konstatē lielu šādu gadījumu skaitu vai pieaugošu tendenci, tā politiku pārskata.Dokumentācijas prasības6. Iestāde dokumentē saistību neizpildes definīcijas piemērošanu, ietverot visas saistību neizpildes identificēšanas pazīmes un saistību neizpildes statusa atcelšanas kritērijus, kā arī skaidri nosaka saistību neizpildes definīcijas piemērošanas jomu. Iestāde:6.1. detalizēti dokumentē, kā tiek piemērotas visas saistību neizpildes pazīmes, tostarp visu saistību neizpildes pazīmju piemērošanu, kas ietver procesu, informācijas avotus un atbildību par konkrētu saistību neizpildes pazīmju identificēšanu;6.2. detalizēti dokumentē, kā tiek piemēroti kritēriji parādnieka, kuram konstatēta saistību neizpilde, pārklasificēšanai saistību izpildes statusā, tostarp procesus, izmantojamos informācijas avotus un attiecīgajam personālam noteiktos pienākumus;6.3. uztur un regulāri atjaunina visu saistību neizpildes definīciju reģistru, kurā iekļautas visas spēkā esošās un iepriekš piemērotās saistību neizpildes definīcijas. Minētajā reģistrā iekļauj ziņas par saistību neizpildes definīciju, vismaz sākot ar šo noteikumu spēkā stāšanās datumu, un tas satur šādu informāciju:6.3.1. saistību neizpildes definīcijas piemērošanas jomu, ja iestāde, tās mātes sabiedrība vai meitas sabiedrība izmanto vairāk nekā vienu saistību neizpildes definīciju;6.3.2. struktūrvienību, kas apstiprinājusi saistību neizpildes definīciju vai definīcijas, un katras saistību neizpildes definīcijas apstiprināšanas datumu;6.3.3. katras saistību neizpildes definīcijas piemērošanas uzsākšanas datumu;6.3.4. īsu aprakstu par visām izmaiņām, kas veiktas attiecībā uz iepriekšējo saistību neizpildes definīcijas versiju;6.3.5. ja iestāde ir saņēmusi atļauju izmantot IRB pieeju, norāda piešķirtā iekšējā modeļa izmaiņu kategoriju, datumu, kad dokuments iesniegts Komisijai, un, ja piemērojams, datumu, kad Komisija ir devusi atļauju veikt izmaiņas;6.4. iestāde, izstrādājot dokumentāciju atbilstoši šā pielikuma 6.1. un 6.2. punkta prasībām, iekļauj visu automātisko mehānismu un manuālo procesu aprakstus. Ja kvalitatīvās saistību neizpildes pazīmes vai saistību izpildes statusa atjaunošanas kritēriji tiek piemēroti manuāli, aprakstam ir jābūt pietiekami detalizētam, lai atvieglotu tā vispārēju izpratni un visi atbildīgie darbinieki to konsekventi izmantotu;6.5. iestāde, kas ir saņēmusi atļauju izmantot IRB pieeju, izveido mehānismu un procedūras, lai nodrošinātu, ka saistību neizpildes definīcija tiek ieviesta un izmantota atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī ir nodrošināta Eiropas Banku iestādes 2017. gada 28. septembra pamatnostādņu EBA/GL/2016/07 "Pamatnostādnes par Regulas (ES) No. 575/2013 178. pantā ietvertās saistību neizpildes definīcijas piemērošanu" 114. punkta ievērošana.