Zaudējis spēku - Valdes un padomes locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanas normatīvie noteikumi

63. Izvērtējot amatpersonu akadēmisko pieredzi, īpaši ņem vērā iegūtās izglītības līmeni un kvalifikāciju, kā arī to, vai tā ir saistīta ar kredītiestāžu un finanšu pakalpojumiem vai citām tādām nozarēm, kas saistītas ar konkrētās iestādes darbības specifiku un veidu. Izglītību kredītiestāžu un finanšu, ekonomikas, tiesību, grāmatvedības un audita, administrēšanas, finanšu sektora uzraudzības, informācijas tehnoloģiju un kvantitatīvo metožu (piemēram, statistikas, ekonometrijas, kvantitatīvo modeļu izveides) jomā var uzskatīt par saistītu ar kredītiestāžu un finanšu pakalpojumiem.

64. Amatpersonu pieredzes novērtēšana neaprobežojas tikai ar izglītību (zinātnisko grādu) un pierādījumiem par noteiktu nostrādātu laika posmu kredītiestādē, citā finanšu iestādē vai komercsabiedrībā.

65. Novērtējot padomes vai valdes locekļa zināšanas, prasmes un pieredzi, īpaši ņem vērā teorētisko un praktisko pieredzi, kas saistīta ar:

65.1. finanšu tirgiem;

65.2. šo noteikumu 1. punktā minēto iestāžu tiesisko regulējumu un regulējošajām prasībām;

65.3. stratēģisko plānošanu un izpratni par iestādes darbības stratēģiju vai darbības ekonomisko pamatojumu (darbības plānu) un tā izpildi;

65.4. risku pārvaldīšanu (galveno risku veidu apzināšanu, novērtēšanu, uzraudzību, kontroli un samazināšanu, ieskaitot paredzētos padomes vai valdes locekļa pienākumus);

65.5. grāmatvedību, auditu un revīziju;

65.6. veiktajiem pasākumiem kredītiestādes vai citas finanšu iestādes darbības efektivitātes izvērtēšanā, efektīvā pārvaldībā, pārraudzības un kontroles izveidošanā;

65.7. kredītiestādes vai citas finanšu iestādes finanšu informācijas analīzi, būtiskāko jautājumu, kas balstās uz šo informāciju, apzināšanu un atbilstīgas kontroles un pasākumu īstenošanu.

66. Lai izvērtētu, vai valdes loceklim ir pietiekama praktiskā un profesionālā pieredze vadošā amatā, novērtēšanā var ņemt vērā arī īstermiņa vai pagaidu amatus, tomēr to nevar uzskatīt par pietiekamu pieredzi. Iepriekšējos amatos gūtā praktiskā un profesionālā pieredze būtu jānovērtē, īpašu uzmanību pievēršot:

66.1. vadošā amata veidam, kā arī tā vietai sabiedrības struktūrā;

66.2. nostrādātajam laikam;

66.3. sabiedrības, kurā ieņemts amats, veidam un sarežģītībai, t.sk. tās organizatoriskajai struktūrai;

66.4. kompetences jomai, lēmumu pieņemšanas pilnvarām un pienākumiem;

66.5. tehniskajām zināšanām par sabiedrības, kurā ieņemts amats, darbību un riskiem;

66.6. pakļautībā esošo darbinieku skaitam.

67. Padomes loceklim ir pietiekama pieredze, ja tā ļauj nodrošināt konstruktīvu lēmumu atbilstības izvērtēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā šo lēmumu apstrīdēšanu un efektīvu iestādes valdes, iekšējās kontroles funkciju un citu pārvaldības struktūrvienību pārraudzību. Šī pieredze var būt gūta akadēmiskos, administratīvos vai citos amatos un īstenojot finanšu iestāžu un citu komercsabiedrību pārvaldību, uzraudzību vai kontroli.

3.4. Spēja veltīt pietiekami daudz laika savu amata pienākumu izpildei

68. Iestāde novērtē un uzrauga katra padomes un valdes locekļa spēju veltīt pietiekami daudz laika savu amata pienākumu izpildei (time commitment), t.sk. komiteju ietvaros, ja tādas ir izveidotas, veicot iestādes risku pārvaldības nodrošināšanu un uzraudzību, kā arī īstenojot iestādes darbības un risku stratēģiju, bet iestāde, kas ir nozīmīga pēc tās organizatoriskās struktūras, darbības apjoma, veidiem, sarežģītības un specifikas, papildus izvērtē un uzrauga attiecīgā padomes vai valdes locekļa amata vietu skaita ierobežojuma atbilstību Kredītiestāžu likuma 26.1 panta un Finanšu instrumentu tirgus likuma 106.1 panta prasībām, ņemot vērā šo noteikumu 2. pielikumā minētos padomes un valdes locekļa ieņemamo amata vietu kopējā skaita ierobežojumus.

69. Iestādes padomes un valdes loceklim jābūt spējīgam veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei arī paaugstinātas intensitātes darba apstākļos, piemēram, restrukturizācijas vai apvienošanās gadījumos.

70. Iestāde, izvērtējot padomes vai valdes locekļa spēju veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei, ņem vērā vismaz:

70.1. faktiskās amata vietas finanšu un nefinanšu sabiedrībās, ņemot vērā šo amata vietu iespējamo savstarpējo sasaisti, piemēram, konsolidācijas grupas ietvaros;

70.2. attiecīgās sabiedrības, kurā padomes vai valdes loceklis ieņem vadošu amatu, darbības apjomu, veidu, sarežģītību un specifiku, īpaši, ja minētā sabiedrība nav reģistrēta dalībvalstī;

70.3. amata pienākumu izpildei, kā arī ceļošanai nepieciešamo laiku, lai nodrošinātu amata pienākumu izpildi klātienē;

70.4. iestādes plānoto padomes vai valdes sēžu (sapulču) skaitu;

70.5. amata vietas biedrībās, nodibinājumos un citās organizācijās, kuru darbībai nav peļņas gūšanas rakstura, piemēram, bezpeļņas vai labdarības organizācijās, profesionālās apvienībās u.tml.;

70.6. jebkuras citas sanāksmes, kas plānotas attiecīgajam padomes vai valdes loceklim ar citiem ārējiem vai iekšējiem interesentiem papildus regulārajām plānotajām sēdēm;

70.7. attiecīgā padomes vai valdes locekļa amata specifiku un pienākumus, piemēram, izpilddirektora vai priekšsēdētāja statusu, un to, vai amata specifika paredz attiecīgajai personai ieņemt citus amatus šo noteikumu 70.1. punktā minētajās sabiedrībās papildus tās amatam iestādē;

70.8. attiecīgā padomes vai valdes locekļa cita veida ārējās profesionālās vai politiska rakstura aktivitātes, t.sk. jebkuras citas funkcijas un būtiskas darbības gan finanšu, gan nefinanšu sektorā Eiropas Savienībā un ārpus tās;

70.9. nepieciešamās apmācības un citu veidu pasākumus, stājoties amatā, vai attiecīgā padomes vai valdes locekļa izvirzīšanu papildu darbam citā amata vietā;

70.10. jebkuras citas aktivitātes un situācijas, kuras būtu uzskatāmas par būtiskām, novērtējot attiecīgā padomes vai valdes locekļa spēju veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei.

71. Iestāde, kas ir nozīmīga pēc tās organizatoriskās struktūras, darbības apjoma, veidiem, sarežģītības un specifikas, dokumentē ne tikai katra padomes un valdes locekļa amata lomu, pienākumus un nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju (piemēram, zināšanas, prasmes un pieredzi), bet arī pienākumu izpildei nepieciešamo laika patēriņu.

72. Iestāde, kas nav nozīmīga pēc tās organizatoriskās struktūras, darbības apjoma, veidiem, sarežģītības un specifikas, var dokumentēt pienākumu izpildei nepieciešamo laika patēriņu tikai padomes un valdes struktūru dalījumā.

73. Iestāde nodrošina, ka katrs padomes un valdes loceklis ir informēts par paredzamo pienākumu izpildei nepieciešamo laika patēriņu.

74. Iestāde uzglabā dokumentāciju, kas iegūta, veicot novērtēšanu par katra padomes un valdes locekļa pietiekamu laika patēriņu savu pienākumu izpildei par visu periodu, kurā attiecīgā persona ir iecelta par padomes vai valdes locekli. Iestāde nodrošina, ka atbilstošā dokumentācija tiek atjaunota katru reizi, kad ir konstatētas kādas izmaiņas, kā arī veic atkārtotu padomes vai valdes locekļa novērtēšanu, ja konstatētās izmaiņas var radīt vai rada pamatu apšaubīt attiecīgā padomes vai valdes locekļa spēju veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei.

3.5. Padomes un valdes locekļu kolektīvās piemērotības novērtēšana

75. Iestādes padomes un valdes locekļiem jāspēj kolektīvi pieņemt atbilstošus lēmumus, ņemot vērā iestādes darbības specifiku, veidu, risku stratēģiju, t.sk. riskus, kurus iestāde vēlas uzņemties.

76. Iestādes padomes locekļu kolektīvā piemērotība tiek vērtēta atsevišķi no valdes locekļu kolektīvās piemērotības.

77. Iestādes padomes locekļiem kolektīvi ir jābūt pietiekamai pieredzei, lai tiktu nodrošināta atbilstoša un konstruktīva pieņemto lēmumu izvērtēšana, kā arī nepieciešamības gadījumā apstrīdēšana un efektīva iestādes valdes, iekšējās kontroles funkciju un citu pārvaldības struktūrvienību pārraudzība.

78. Iestādes valdes locekļiem kolektīvi ir jābūt pietiekamai praktiskajai pieredzei, zināšanām un prasmēm iestādes pārvaldībā.

79. Iestādes padomes un valdes locekļiem kolektīvi ir jābūt pietiekamām zināšanām visās ar iestādes darbību saistītajās jomās. Katram iestādes padomes un valdes loceklim jāspēj motivēti pamatot savu viedokli, kā arī jāspēj efektīvi ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu attiecīgajā padomes vai valdes struktūrā.

80. Iestādes padomei un valdei ir jābūt atbilstoši strukturētai, lai nodrošinātu pienācīgu pienākumu izpildi, kas nozīmē, ka šīm struktūrām kolektīvi ir nepieciešamā izpratne par attiecīgajām atbildības jomām, kā arī tām ir nepieciešamās prasmes, lai efektīvi pārvaldītu un pārraudzītu situāciju iestādē, tostarp šādus aspektus:

80.1. iestādes darbību un ar to saistītos galvenos riskus, kuriem tā pakļauta;

80.2. katru iestādes būtisko aktivitāti;

80.3. galvenās kompetences finanšu jomā, t.sk. par finanšu un kapitāla tirgiem, maksātspējas aspektiem, iestādes darbībā izmantotajiem iekšējiem modeļiem utt.;

80.4. finanšu grāmatvedību un informācijas atklāšanu;

80.5. risku pārvaldību, darbības atbilstību un iekšējo auditu;

80.6. informācijas tehnoloģijas un drošību;

80.7. vietējos, reģionālos un globālos finanšu tirgus, ja tas attiecināms uz iestādes darbības specifiku;

80.8. nacionālo regulējuma vidi;

80.9. administratīvās prasmes un pieredzi;

80.10. spēju veikt stratēģisko plānošanu;

80.11. konsolidācijas un subkonsolidācijas grupā, kurā ietilpst iestāde, īstenoto pārvaldības ietvaru un riskus, kuriem grupas struktūra ir pakļauta.

4. Dažādības politika

81. Iestāde izstrādā, dokumentē un īsteno politiku dažādības (diversity) īstenošanai padomes un valdes sastāvā, lai nodrošinātu, ka, ieceļot amatā iestādes padomes un valdes locekļus, tiek veicināta viedokļu, pieredzes un kompetenču daudzveidība iestādes padomes un valdes ikdienas darbībā.

82. Iestāde pēc iespējas nodrošina, ka padomes un valdes locekļu dažādība tiek īstenota vismaz attiecībā uz šādiem aspektiem:

82.1. izglītību un profesionālo pieredzi;

82.2. dzimumu;

82.3. vecumu;

82.4. ģeogrāfisko izcelsmes vietu atsevišķiem padomes un valdes locekļiem, ja iestāde ir starptautiski aktīva sabiedrība un šāds kritērijs nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem.

83. Iestāde, kas ir nozīmīga pēc tās organizatoriskās struktūras, darbības apjoma, veidiem, sarežģītības un specifikas, pēc iespējas nodrošina tās dažādības politikā kvantitatīva mērķa ieviešanu attiecībā uz nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvību padomes un valdes sastāvā. Iestādes izvirzīšanas komiteja lemj par politikām un procedūrām, kas ietver plānoto iestādes rīcību un pasākumus, lai nodrošinātu kvantitatīvā mērķa sasniegšanu attiecībā uz nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvību padomes un valdes struktūrās, kā arī par papildu pasākumiem, ja iestādes izvirzīšanas komiteja konstatē, ka paredzētajā laika periodā iepriekš noteiktie mērķi nav sasniegti.

84. Iestādes dažādības politika var paredzēt darbinieku pārstāvniecību padomes vai valdes struktūrās, kas nodrošina papildu praktisko zināšanu un pieredzes apmaiņu iestādes ikdienas pārvaldībā.

85. Iestāde nodrošina, ka dažādības politikā noteiktie mērķi tiek ņemti vērtā, ieceļot amatā jaunu padomes vai valdes locekli, kā arī paaugstinot amatā par iestādes padomes vai valdes locekli citu iestādes darbinieku, paredzot pēc būtības vienādus un dzimumu nediskriminējošus nosacījumus un iespējas visiem jaunajiem amata kandidātiem.

5. Padomes un valdes locekļu iecelšana amatā un nepieciešamās apmācības

86. Iestāde izstrādā padomes un valdes locekļu iecelšanas amatā procesa un apmācību organizēšanas politiku un atbilstošās procedūras ar mērķi veicināt jauniecelto amatpersonu izpratni par iestādes darbības un risku stratēģiju, darbības veidu un organizāciju, pārvaldības ietvaru, kā arī amatā ieceļamo personu lomu iestādē.

87. Iestāde nodrošina pietiekamus resursus padomes un valdes locekļu iecelšanas amatā procesa īstenošanai un nepieciešamo apmācību nodrošināšanai, piemēram, personālvadības jomā un nepieciešamo apmācību nodrošināšanas jomā.

88. Iestāde nodrošina, ka amatā ieceltie padomes un valdes locekļi tiek iepazīstināti ar visu tiem būtisko amata pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju ne vēlāk kā mēneša laikā pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas, bet nepieciešamās apmācības tiek nodrošinātas ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas.

89. Iestādes padomes un valdes locekļiem nepieciešamo apmācību politikas un procedūras ietver vismaz:

89.1. mērķus nepieciešamajām apmācībām atsevišķi padomes un valdes struktūras dalījumā, kā arī ņemot vērā katra amata pienākumu izpildei nepieciešamo individuālo zināšanu, pieredzes un prasmju kopumu un plānoto dalību iestādes komitejās;

89.2. nepieciešamo apmācību nodrošināšanā iesaistīto darbinieku lomu un pienākumus, ņemot vērā iestādes plānotos finanšu un darbaspēka resursus, kas atvēlēti šiem procesiem, plānotās apmācības, kā arī, ja iespējams, tuvākā gada laikā (vai ilgāk) nākotnē plānotā padomes un valdes locekļu iecelšanas amatā procesa organizāciju;

89.3. skaidri saprotamas un padomes un valdes locekļiem brīvi pieejamas apmācības, t.sk. paredz iespēju pēc nepieciešamības saņemt atbilstošu iekšēju vai ārēju apmācību vai konsultāciju.

90. Iestādes padome vai izvirzīšanas komiteja, ja tāda ir izveidota, izstrādājot iecelšanas amatā procesa un nepieciešamo apmācību politikas un procedūras, ņem vērā iestādes personālvadības struktūrvienības viedokli un tās sniegto informāciju, kā arī citu iestādes struktūrvienību viedokļus, kuri ir būtiski attiecīgo politiku un procedūru izstrādē.

91. Iestāde nodrošina attiecīgo jomu, kurās padomes un valdes locekļiem individuāli un kolektīvi ir nepieciešamas apmācības, identificēšanu, ņemot vērā iestādes biznesa funkciju un kontroles funkciju sniegto viedokli par iestādes darbības specifiku, veidu un sarežģītību.

92. Iestāde nodrošina, ka padomes un valdes locekļu iecelšanas amatā procesa un apmācību politika un atbilstošās procedūras tiek dokumentētas, kā arī vismaz reizi gadā atjaunotas, ņemot vērā būtiskas izmaiņas iestādes darbībā vismaz attiecībā uz iestādes pārvaldības struktūru, stratēģiskajiem mērķiem, ieviestajiem jaunajiem produktiem vai veiktajām būtiskajām izmaiņām esošajos produktos. Iestāde ne retāk kā reizi gadā pārbauda īstenoto pasākumu un darbību kvalitāti un atbilstību politikā un procedūrās noteiktajam.

6. Pārvaldības prasības padomes un valdes locekļu novērtēšanai un kolektīvās struktūras veidošanai

93. Iestāde nodrošina, ka tās padomes un valdes struktūras sastāv no pietiekama skaita padomes un valdes locekļu, kas atbilst iestādes organizatoriskajai struktūrai, darbības apjomam, veidam, sarežģītībai un specifikai saskaņā ar Komerclikuma vai līdzvērtīgu pārvaldības struktūru regulējošu normatīvo aktu prasībām. Iestāde nodrošina, ka padomes locekļu skaits ir sabalansēts ar valdes locekļu skaitu.

94. Iestāde nodrošina adekvātu padomes un valdes locekļu amata pēctecības plānošanas procedūru situācijā, kad nepieciešams atcelt vienlaikus visus vai vairākus padomes vai valdes locekļus no amata pienākumu izpildes, ietverot iestādes lēmumu pieņemšanas procesa nepārtrauktības nodrošināšanu ar dažādu veidu pagaidu risinājumiem, vienlaikus ņemot vērā šajos noteikumos minētos padomes un valdes locekļu piemērotības nodrošināšanas pamatprincipus.

95. Iestādes padome un izvirzīšanas komiteja, ja tāda ir izveidota, sniedz atbalstu un aktīvi iesaistās padomes un valdes locekļa amata kandidātu atlasē, sadarbojoties ar personu vai struktūrvienību, kas atbildīga par piemērotības novērtējuma veikšanu, nodrošinot:

95.1. katras atsevišķās amata vietas lomas un tai nepieciešamo prasmju aprakstu;

95.2. pietiekamu zināšanu, prasmju un pieredzes, kas nepieciešama katrai padomes un valdes locekļa amata vietai, izvērtējumu;

95.3. izvērtējumu par katra padomes un valdes locekļa sagaidāmo spēju veltīt pietiekami daudz laika pienākumu izpildei;

95.4. izvērtējumu par padomes un valdes locekļu kolektīvo atbilstību dažādības politikā noteiktajiem mērķiem.

96. Iestādes padome un izvirzīšanas komiteja, ja tāda ir izveidota, nepieciešamības gadījumā nodrošina akcionāru laicīgu informēšanu par potenciālo amata kandidātu piemērotības novērtējuma rezultātiem pirms attiecīgās akcionāru sapulces, kurā plānots iecelt amatā vai pārvēlēt amatā padomes vai valdes locekli. Akcionāriem sniegtā informācija ir pietiekama, lai varētu pieņemt atbilstošu lēmumu.

97. Iestāde nodrošina, ka tās akcionāriem ir brīvi pieejama visa padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības novērtēšanā iegūtā informācija un veiktās novērtēšanas rezultāti.

7. Padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības nodrošināšana

98. Iestāde nodrošina padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības uzraudzību, kas paredz, izmantojot iekšējos vai ārējos resursus, izvērtēt padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās darbības rezultātu efektivitāti, ņemot vērā visus notikumus, kas veicinājuši atkārtotu piemērotības novērtēšanu.

99. Iestādes padomes vai izvirzīšanas komitejas, ja tāda ir izveidota, pašas vai, izmantojot ārējos resursus, veiktajā padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās darbības efektivitātes novērtēšanā ņem vērā vismaz:

99.1. padomes un valdes locekļu darba efektivitāti, izvērtējot, piemēram, ziņošanas kanālu un informācijas aprites efektivitāti;

99.2. efektīvas un piesardzīgas iestādes pārvaldības struktūras funkcionēšanu, kas paredz, piemēram, iestādes padomes un valdes locekļiem rīkoties iestādes ilgtermiņa interesēs;

99.3. padomes un valdes locekļu spēju ikdienas darbā koncentrēties uz iestādei būtiskākajiem jautājumiem;

99.4. padomes un valdes sēžu biežumu, to apmeklētības līmeni, kā arī atsevišķu padomes un valdes locekļu veltīto laiku sēžu darba kārtībā ietvertajiem jautājumiem;

99.5. jebkuras padomes un valdes struktūru izmaiņas, t.sk. to ietekmi uz potenciālajiem trūkumiem individuālajā un kolektīvajā piemērotībā, ņemot vērā iestādes darbības specifiku;

99.6. iepriekš noteiktos iestādes padomes un valdes darbības efektivitātes mērķus;

99.7. padomes un valdes locekļu spēju rīkoties neatkarīgi, kā arī atbilstību Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumu prasībām attiecībā uz atsevišķas personas vai nelielas personu grupas dominances ierobežojumu padomes un valdes struktūrā un lēmumu pieņemšanā;

99.8. padomes un valdes struktūru atbilstību iestādes dažādības politikā noteiktajiem mērķiem;

99.9. jebkurus citus notikumus vai apstākļus, kas būtiski ietekmē vai var potenciāli ietekmēt padomes un valdes locekļu individuālo un kolektīvo piemērotību.

100. Iestāde nodrošina, ka regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā tiek dokumentēts veiktais padomes un valdes locekļu individuālais un kolektīvais novērtējums par atbilstību piemērotības kritērijiem un pamatprincipiem un visi trūkumi vai ieteikumi, kas fiksēti novērtējuma rezultātā. Ja piemērotības novērtējums ir veikts biežāk nekā reizi gadā, iestāde dokumentē šāda novērtējuma veikšanas iemeslus.

101. Iestāde nodrošina, ka tiek veikts periodisks (vismaz reizi gadā) padomes un valdes locekļu individuālo un kolektīvo zināšanu, prasmju un pieredzes izvērtējums un tā rezultāti tiek paziņoti padomei, kā arī nepieciešamības gadījumā valdei, bet tikai par daļu, kas attiecas uz valdi.

102. Iestāde nodrošina, ka tiek veikts periodisks (vismaz reizi gadā) padomes un valdes organizatoriskās struktūras, lieluma, sastāva un darbības efektivitātes izvērtējums un tā rezultāti tiek paziņoti padomei, kā arī nepieciešamības gadījumā valdei, bet tikai par daļu, kas attiecas uz valdi.

103. Iestādes valde ņem vērā informāciju par tās novērtējuma rezultātiem, kā arī nodrošina sniegto rekomendāciju īstenošanu. Ja šīs rekomendācijas netiek īstenotas, tad valde to dokumentē, t.sk. paskaidro attiecīgo rekomendāciju neīstenošanas apstākļus un iemeslus.

104. Iestāde pēc pieprasījuma informē Komisiju par ikgadējā padomes un valdes locekļu individuālā un kolektīvā novērtējuma rezultātiem. Iestāde informē Komisiju jebkurā gadījumā par jebkura cita saistīta novērtējuma, kas veikts, ņemot vērā noteiktu būtisku apstākļu vai notikumu iestāšanos, rezultātiem.

8. Korektīvie pasākumi

105. Ja iestāde, veicot sākotnējo piemērotības novērtēšanu, secina, ka persona nav piemērota ievēlēšanai (iecelšanai) par padomes vai valdes locekli, iestāde nodrošina, ka šī persona netiek ievēlēta (iecelta) attiecīgajā amatā. Ja šāda persona jau ir ievēlēta (iecelta) amatā vai tas, ka persona nav piemērota, ir atklājies, veicot atkārtoto piemērotības novērtēšanu, iestāde par to informē Komisiju un īsteno atbilstošus pasākumus, lai savlaicīgi nodrošinātu padomes vai valdes locekļa piemērotību, vai atbilstošus pasākumus tā aizstāšanai ar citu personu.

106. Iestāde saskaņā ar šo noteikumu 105. punktā minēto ne vēlāk kā piecu dienu laikā informē Komisiju par jebkuru identificēto padomes un valdes locekļu individuālo vai kolektīvo neatbilstību, kas atklāta novērtējuma rezultātā, kā arī jebkuriem korektīvajiem pasākumiem, kas ir piemēroti vai ko ir plānots piemērot attiecīgās neatbilstības novēršanai.

107. Padomes vai valdes locekļa neatbilstība šo noteikumu 3.1. nodaļas kritērijiem nav uzskatāma par novēršamu vai kā citādi koriģējamu.

108. Iestāde, īstenojot šo noteikumu 105. punktā minētos pasākumus, ņem vērā konkrēto situāciju un padomes vai valdes locekļa neatbilstības iemeslus. Atbilstoši korektīvie pasākumi, kurus iestāde var veikt attiecībā uz konkrētās personas zināšanām, prasmēm un pieredzi, spēju veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei un neatkarību, ciktāl tas nav pretrunā ar šajos noteikumos minētajiem kritērijiem un principiem, ir pienākumu precizēšana vai pārdale starp padomes un valdes locekļiem, noteiktu personu aizstāšana, papildu padomes vai valdes locekļu iecelšana amatā, iestādes rīcība interešu konflikta situāciju novēršanai vai pārvaldīšanai un atsevišķu vai visu padomes un valdes locekļu apmācība, lai nodrošinātu pietiekamu padomes un valdes kolektīvo kvalifikāciju un pieredzi.

109. Iestāde nodrošina, ka jebkuras sākotnējā novērtēšanā konstatētās padomes vai valdes locekļu individuālās vai kolektīvās piemērotības neatbilstības tiek novērstas, pirms Komisijai tiek iesniegts iesniegums licences iestādes darbībai saņemšanai, kā arī pirms tiek iesniegts iesniegums saskaņojuma saņemšanai padomes vai valdes locekļu iecelšanai amatā vai pārvēlēšanai saskaņā ar Licencēšanas normatīvo noteikumu prasībām.

9. Noslēguma jautājumi

110. Iestāde nodrošina, ka šo noteikumu prasības tiek ievērotas ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās datuma gan attiecībā uz pirmreizēji, gan atkārtoti izvirzīto vai ievēlēto (iecelto) padomes un valdes locekļu, kā arī personu, kuras pilda pamatfunkcijas, novērtējuma veikšanu.

111. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 2013. gada 25. jūlija ieteikumi Nr. 166 "Ieteikumi valdes un padomes locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanai".

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām un citiem starptautiskajiem dokumentiem

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Banku iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes apvienotajām pamatnostādnēm "Pamatnostādnes par vadības struktūras locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu" (EBA/GL/2017/12) ("Joint ESMA and EBA Guidelines on the assessment of the suitability of members of the management body and key function holders under Directive 2013/36/EU and Directive 2014/65/EU" (EBA/GL/2017/12)).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājap.i. Juridiskā un licencēšanas departamentadirektors G. Romeiko

1. pielikumsFinanšu un kapitāla tirgus komisijas27.11.2019. normatīvajiem noteikumiem Nr. 186

Padomes locekļu vērtēšanas kritēriji neatkarības statusa noteikšanai

Vērtējot Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes locekļus to neatkarības statusa noteikšanai, ir uzskatāms, ka attiecīgās iestādes padomes loceklis nav neatkarīgs (being independent), ja tas atbilst kaut vienam no šādiem kritērijiem:

1. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklim ir bijušas vai vērtēšanas brīdī ir faktiski spēkā esošas darba tiesiskās attiecības kā Regulas Nr. 575/2013 iestādes valdes loceklim vai citu sabiedrību, kas atrodas ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi vienā prudenciālās konsolidācijas grupā, valdes loceklim, izņemot gadījumu, kad attiecīgais padomes loceklis šāda veida amatu nav ieņēmis iepriekšējos piecus gadus no novērtēšanas brīža;

2. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklis vienlaikus ir Regulas Nr. 575/2013 iestādes akcionārs, kurš ir ieguvis kontroli atbilstoši 10. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta kritērijiem, vai vienlaikus attiecīgais padomes loceklis pārstāv Regulas Nr. 575/2013 iestādes akcionāru, kurš ir ieguvis kontroli atbilstoši 10. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta kritērijiem, t.sk. gadījumos, kad šis akcionārs ir dalībvalsts vai cita valsts pārvaldes institūcija;

3. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklim ir jebkāda veida būtiska finansiāla vai biznesa veida saikne ar šo iestādi;

4. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklis ir padotais darbinieks vai jebkā citādi saistīts ar akcionāru, kurš ir ieguvis kontroli Regulas Nr. 575/2013 iestādē atbilstoši 10. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta kritērijiem;

5. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklis vienlaikus ieņem jebkāda veida amatu citās sabiedrībās, kas ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi ietilpst vienā prudenciālās konsolidācijas grupā, izņemot, ja attiecīgais padomes loceklis atbilst abiem šādiem kritērijiem:

6. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklim bijušas darba tiesiskās attiecības ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi vai citām sabiedrībām, kas ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi ietilpst vienā prudenciālās konsolidācijas grupā, kā tādas augstākās vadības struktūras loceklim, kas ir tieši pakļauta valdei, un nav bijis vismaz trīs gadu periods starp šādu darba tiesisko attiecību izbeigšanos un attiecīgās personas iecelšanu par Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes locekli;

7. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklis pēdējo trīs gadu laikā ir bijis Regulas Nr. 575/2013 iestādes vai citas sabiedrības, kas ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi ietilpst vienā prudenciālās konsolidācijas grupā, būtisks profesionālais padomdevējs vai šī padomdevēja pārstāvis (a principal of a material professional adviser), ārējais auditors vai revidents, būtisks konsultats (material consultant) vai jebkāda veida darba tiesiskajās attiecībās ar minētajiem pakalpojumu sniedzējiem, ja šīs darba tiesiskās attiecības būtu vērtējamas kā būtiskas (materially associated);

8. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklis pēdējā gada laikā ir bijis būtisks piegādātājs (material supplier) vai būtisks klients (material customer) Regulas Nr. 575/2013 iestādei vai citai sabiedrībai, kas ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi ietilpst vienā prudenciālās konsolidācijas grupā, vai attiecīgajam padomes loceklim ir bijusi jebkāda cita būtiska biznesa veida saikne, kā arī gadījumā, ja attiecīgais iestādes padomes loceklis ieņem augstu amatu (senior officer) vai jebkā citādi ir saistīts ar būtisko piegādātāju, būtisko klientu vai uzņēmējdarbības subjektu (commercial entity), kuram ir būtiska biznesa veida saikne ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi vai citu sabiedrību, kas ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi ietilpst vienā prudenciālās konsolidācijas grupā;

9. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklis papildus padomes locekļa amata algai un atalgojumam par darba tiesiskajām attiecībām saskaņā ar šā pielikuma 5. punktu saņem citus būtiskus materiālos stimulus no Regulas Nr. 575/2013 iestādes vai sabiedrības, kas ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi ietilpst vienā prudenciālās konsolidācijas grupā;

10. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklis ir pildījis amata pienākumus kā valdes vai padomes loceklis šajā iestādē vismaz 12 gadus bez pārtraukumiem;

11. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklim ir tuvas radnieciskas saites (piemēram, laulāto, vecāku vai bērnu radniecība) ar:

2. pielikumsFinanšu un kapitāla tirgus komisijas27.11.2019. normatīvajiem noteikumiem Nr. 186

Padomes un valdes locekļa ieņemamo amata vietu kopējā skaita ierobežojumi

1. Par meitas sabiedrību (B un C) ir uzskatāma iestāde, kurā mātes sabiedrībai (A) ir tiesības noteikt būtiskas meitas sabiedrības aktivitātes jeb īstenot kontroli (vismaz 50% no kapitāla vai balsstiesībām). Kontroles termins un kritēriji izriet no 10. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta.2. Par saistīto sabiedrību, kas ietilpst grupā saskaņā ar grāmatvedības konsolidācijas grupas nosacījumiem, ir uzskatāma iestāde, kurā mātes sabiedrība (A) vai meitas sabiedrība (B un C) īsteno būtisku ietekmi (vismaz 20% no kapitāla vai balsstiesībām), ja vien netiek pierādīti citi apstākļi, saskaņā ar 28. Starptautisko Grāmatvedības standartu.3. Mātes sabiedrība (A) un meitas sabiedrība (B un C) var būt attiecīgi finanšu vai nefinanšu iestāde, bet grupas ietvaros vismaz vienai sabiedrībai ir jābūt kredītiestādei Kredītiestāžu likuma izpratnē vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē.4. Par sabiedrību, kurā kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir būtiska līdzdalība (D un E), ir uzskatāma tāda sabiedrība, kurā mātes sabiedrībai (A) vai meitas sabiedrībai (B un C) pieder vismaz 10% no kapitāla vai balsstiesībām vai būtiski tiek ietekmēta attiecīgās sabiedrības vadība saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 4. panta pirmās daļas 36. punktu.5. Sabiedrība, kurā kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir būtiska līdzdalība (D un E), var būt gan finanšu, gan nefinanšu iestāde.6. Sabiedrības, kurās mātes sabiedrībai (A) vai meitas sabiedrībai (B un C) pieder mazāk par 10% no kapitāla vai balsstiesībām vai būtiski netiek ietekmēta attiecīgās sabiedrības vadība, nav ietveramas šajos amata vietu uzskaites nosacījumos, t.i., amata vietas tajās tiek skaitītas kā atsevišķas amata vietas.