Privāto pensiju fondu likums

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais pensiju fonds nekavējoties informē Latvijas Banku par pašu kapitāla samazināšanās iemesliem, ja tie samazinājušies par 10 procentiem un vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā finanšu pārskatā norādīto lielumu.

(4) Lai novērtētu šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda finansiālo stabilitāti, tas pašu kapitālu salīdzina ar maksātspējas normu. Pensiju fonds ir izpildījis maksātspējas prasību, ja tā pašu kapitāls ir vienāds ar maksātspējas normu vai lielāks par to.

(5) Maksātspējas norma nedrīkst būt mazāka par minimālo pašu kapitāla lielumu.

(6) Maksātspējas normas un pašu kapitāla aprēķināšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.

(7) Ja šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda pašu kapitāls ir mazāks par aprēķināto maksātspējas normu, bet lielāks par minimālo pašu kapitāla lielumu, pensiju fonds nekavējoties par to informē Latvijas Banku un 10 darbdienu laikā iesniedz tai saskaņošanai finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu pašu kapitāla atjaunošanai līdz aprēķinātajai maksātspējas normai.

(8) Ja šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda pašu kapitāls ir mazāks par minimālo pašu kapitāla lielumu, pensiju fonds nekavējoties par to informē Latvijas Banku un 10 darbdienu laikā iesniedz tai saskaņošanai finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu pašu kapitāla tūlītējai atjaunošanai līdz minimālajam pašu kapitāla lielumam.

(9) Pensiju fonds, kas piedāvā tikai noteikto iemaksu plānu bez garantēta ienesīguma vai šajā plānā neparedz biometrisko risku segumu, nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

1) atklātā pensiju fonda apmaksātais pamatkapitāls ir ne mazāks par 400 000 euro;

2) slēgtā pensiju fonda apmaksātais pamatkapitāls ir ne mazāks par 35 000 euro;

3) ja pensiju fonda zaudējumi pārsniedz pusi no tā pamatkapitāla, pensiju fonds nekavējoties par to informē Latvijas Banku un 10 darbdienu laikā iesniedz tai saskaņošanai finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu, norādot veicamās darbības un to izpildes termiņus.

(10) Ja šā panta septītajā un astotajā daļā minētajos gadījumos pensiju fonds atsakās iesniegt finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu vai iesniegtajā plānā paredzēto pasākumu veikšana nenodrošina pašu kapitāla atjaunošanu, vai iesniegtais plāns netiek īstenots, Latvijas Banka var pieņemt lēmumu:

1) aizliegt pensiju fondam brīvi rīkoties ar saviem aktīviem un uzņemties jaunas saistības;

2) noteikt, ka visas pensiju fonda veicamās izmaksas vai to daļa obligāti iepriekš saskaņojamas ar Latvijas Banku;

3) anulēt pensiju fondam izsniegto licenci.

(11) PEPP sniedzēja pašu kapitāls ir ne mazāks par 400 000 euro.

26. pants. Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvu ieguldīšanas principi un noteikumi

(1) Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus pārvalda saskaņā ar konkrētā pensiju plāna vai PEPP plāna noteikumiem un iegulda atbilstoši attiecīgā pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldīšanas noteikumiem, īstenojot tādu ieguldījumu politiku, kas nodrošina pensiju plāna dalībnieku vai PEPP noguldītāju papildpensijas pieaugumu ilgākā laikposmā. Ieguldot pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus, pensiju fonds vai PEPP sniedzējs rīkojas kā gādīgs un rūpīgs saimnieks vienīgi pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju vai PEPP noguldītāju un PEPP papildpensijas saņēmēju interesēs, ņemot vērā ieguldījumu potenciālo ilgtermiņa ietekmi uz vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem, kā arī ievēro piesardzības principus, kas nodrošina riska samazināšanu, ieguldījumu drošību, kvalitāti un likviditāti atbilstoši pensiju plāna vai PEPP plāna saistībām izmaksāt attiecīgi papildpensijas kapitālu vai PEPP papildpensiju.

(2) Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus drīkst ieguldīt šajā likumā noteiktajos ieguldījumu objektos, ievērojot noteiktos ieguldījumu ierobežojumus.

(3) Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus drīkst ieguldīt:

1) Latvijas un citu dalībvalstu valsts un pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos;

2) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja attiecīgās valsts ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā, pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma, ir investīciju kategorijā;

3) tādu starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kuru locekles ir viena vai vairākas dalībvalstis;

4) šīs daļas 1., 2. un 3. punktā neminētu valstu un starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kuri tiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā tirdzniecības vietā vai kuri netiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā tirdzniecības vietā, bet kuru ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā, pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma datiem, atbilst investīciju kategorijai un kuru emisijas prospektā ir noteikts, ka tie tiks iekļauti tirdzniecības vietā gada laikā no dienas, kad sākta parakstīšanās attiecīgo instrumentu saņemšanai;

5) akcijās un citos kapitāla vērtspapīros, ja tie ir iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī vai šīs daļas 2. punktā minētajā valstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā un minētā fondu birža ir Pasaules biržu federācijas pilntiesīga locekle;

6) komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja tie ir iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī vai šīs daļas 2. punktā minētajā valstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā un minētā fondu birža ir Pasaules biržu federācijas pilntiesīga locekle;

7) komercsabiedrību kapitāla un parāda vērtspapīros, ja tie nav iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī vai šīs daļas 2. punktā minētajā valstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā un minētā fondu birža ir Pasaules biržu federācijas pilntiesīga locekle, bet attiecīgo vērtspapīru emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīri gada laikā no dienas, kad uzsāk parakstīšanos uz tiem, tiks iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī vai šīs daļas 2. punktā minētajā valstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā un minētā fondu birža ir Pasaules biržu federācijas pilntiesīga locekle;

8) noguldījumos kredītiestādē, kura saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī vai valstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts un kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 ir atzīta par valsti, kurā kredītiestādēm piemēro uzraudzības un darbību regulējošās prasības, kas ir līdzvērtīgas tām, ko piemēro dalībvalstīs;

9) ieguldījumu fondos;

10) alternatīvo ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopīgo ieguldījumu uzņēmumos, kuri reģistrēti šīs daļas 1. vai 2. punktā minētajā valstī, kā arī Eiropas riska kapitāla fondos, kuru darbību regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa regula (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem, Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondos, kuru darbību regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa regula (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem, Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondos, kuru darbību regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa regula (ES) Nr. 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem;

11) nekustamajā īpašumā, kas reģistrēts šīs daļas 1. punktā minētajās valstīs. Par pensiju plāna līdzekļiem iegūto nekustamo īpašumu reģistrē zemesgrāmatā uz pensiju fonda vārda ar norādi, ka nekustamais īpašums iegādāts par konkrētā pensiju plāna līdzekļiem un to nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt bez pensiju plāna līdzekļu turētāja piekrišanas. Nekustamais īpašums pensiju fonda maksātnespējas gadījumā nav iekļaujams pensiju fonda mantā. Ja nekustamais īpašums atrodas citas dalībvalsts teritorijā, pensiju fonds nodrošina šā punkta prasību izpildi atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;

12) atvasinātajos finanšu instrumentos;

13) kapitāla vai parāda vērtspapīros, kuri nav iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā un paredzēti kā ieguldījumi ilgākā termiņā, — uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem, un tādos komercsabiedrību emitētos parāda vērtspapīros, kuri nav iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī, bet attiecīgais emitents ir iekļāvis tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī citus kapitāla vai parāda vērtspapīrus.

(4) Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvi saskaņā ar šā panta trešajā daļā noteikto ieguldāmi, ievērojot šādus ieguldījumu ierobežojumus:

1) ieguldījumi vienas valsts, pašvaldības vai starptautiskas finanšu institūcijas emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 35 procentus no pensiju plāna aktīviem. Minēto ierobežojumu drīkst pārsniegt attiecībā uz valsts emitētajiem vērtspapīriem vai naudas tirgus instrumentiem, ja pensiju plāna aktīvos ir vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti vismaz no sešām viena emitenta emisijām un katras emisijas vērtspapīru un naudas tirgus instrumentu vērtība atsevišķi nepārsniedz 20 procentus no pensiju plāna aktīviem;

2) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem un 10 procentus no attiecīgā emitenta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;

3) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem;

4) ieguldījumu kopsumma šā panta trešās daļas 4. punktā minētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem;

5) noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 20 procentus no pensiju plāna aktīviem, bet prasību kopsumma pret vienu kredītiestādi nedrīkst pārsniegt 25 procentus no pensiju plāna aktīviem, izņemot prasības pēc pieprasījuma pret līdzekļu turētāju;

6) ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā vai alternatīvo ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem un 30 procentus no attiecīgā fonda neto aktīviem. Ieguldījumu vienā ieguldījumu fondā drīkst palielināt līdz 25 procentiem no pensiju plāna aktīviem, ja tā ieguldījumu politika paredz kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāva replicēšanu;

7) ieguldījumu kopsumma ar pensiju fondu, tā līdzekļu pārvaldītāju vai iemaksas veicošo darba devēju vienā grupā ietilpstošu komercsabiedrību pārvaldītajos ieguldījumu fondos un alternatīvo ieguldījumu fondos nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem un 10 procentus no attiecīgā fonda neto aktīviem un, veicot ieguldījumu vai atsavinot ieguldījumu attiecīgajā fondā, netiek piemērota komisijas maksa no pensiju plāna līdzekļiem;

8) ieguldījumi vienā nekustamā īpašumā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem, bet kopējie ieguldījumi nekustamā īpašumā — 15 procentus no pensiju plāna aktīviem;

9) ieguldījumi finanšu instrumentos, ko emitējušas ar pensiju fondu vienā grupā ietilpstošas komercsabiedrības, nedrīkst pārsniegt piecus procentus no attiecīgā pensiju fonda izveidoto pensiju plānu kopējiem aktīviem, un ieguldījumus drīkst veikt tikai ar dalībvalsts tirdzniecības vietas starpniecību;

10) ieguldījumi finanšu instrumentos, ko emitējušas komercsabiedrības, kuras ar pensiju fondu noslēgušas kolektīvās dalības līgumu, nedrīkst pārsniegt piecus procentus no pensiju plāna aktīviem, ieguldījumu kopsumma ar darba devēju vienā grupā ietilpstošās komercsabiedrībās nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem, un ieguldījumus drīkst veikt tikai ar dalībvalsts tirdzniecības vietas starpniecību;

11) ieguldījumi vienā grupā ietilpstošu komercsabiedrību emitētajos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no pensiju plāna aktīviem.

(5) Šā panta ceturtās daļas 1. un 5. punktā minētos ierobežojumus drīkst pārsniegt 12 mēnešu laikā pēc tam, kad izdarīta pensiju plāna dalībnieka vai PEPP noguldītāja pirmā iemaksa, ja pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvu vērtība ir mazāka par 142 300 euro.

(6) Vismaz 70 procentus no pensiju plāna kopējiem ieguldījumiem vērtspapīros, naudas tirgus instrumentos, ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu vai tiem pielīdzināmu kopīgo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu daļās iegulda tādos ieguldījumu objektos (finanšu instrumentos), kuri ir iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī organizētā regulētajā tirgū.

(7) Izņemot šā panta astotajā daļā minēto gadījumu, pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus nedrīkst izmantot aizņēmumam, un pensiju plāna vai PEPP plāna naudas līdzekļus aizliegts piešķirt aizdevumos, kā arī izsniegt garantijās.

(8) Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus drīkst izmantot aizņēmumam līdz 10 procentiem no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem. Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus drīkst izmantot darījumos ar atpakaļpirkuma nosacījumiem vienīgi pensiju plāna vai PEPP plāna īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem. Aizņēmumu īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai un darījumu ar atpakaļpirkuma nosacījumiem saistību kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem.

(9) Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus drīkst ieguldīt atvasinātajos finanšu instrumentos, ievērojot šādus nosacījumus:

1) tas ir noteikts pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdes apstiprinātajā ieguldījumu politikā;

2) pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valde ir izveidojusi atbilstošu pārskatu sagatavošanas, risku pārvaldīšanas un kontroles sistēmu, kas nodrošina nepārtrauktu, precīzu un objektīvu atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanu;

3) attiecīgie ieguldījumi tiek veikti, lai nodrošinātos pret noteiktu pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvu vērtības svārstību risku, kas var rasties, mainoties attiecīgā aktīva cenai vai valūtas kursam, vai lai nodrošinātu efektīvu portfeļa vadību;

4) darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem veic dalībvalstī vai šā panta trešās daļas 2. punktā minētajā valstī organizētā regulētajā tirgū, vai atvasināto finanšu instrumentu darījumu partneris ir kredītiestāde, kura atbilst šā panta trešās daļas 8. punkta prasībām;

5) ieguldījumi viena emitenta emitētajos atvasinātajos finanšu instrumentos (ar vienu darījumu partneri slēgto darījumu kopsumma) nedrīkst pārsniegt piecus procentus no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem.

(10) Noteiktu iemaksu pensiju plāna vai PEPP plāna ārvalstu valūtā, kas nav plāna saistību valūta, atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt:

1) atsevišķā ārvalstu valūtā — 10 procentus no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem, izņemot šīs daļas 2. punktā noteikto;

2) atsevišķā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts valūtā — 50 procentus no pensiju plānā vai PEPP plānā paredzētā maksimāli pieļaujamā kapitāla vērtspapīru vai tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmēra attiecībā uz pensiju plāniem vai PEPP plāniem, kuriem maksimāli pieļaujamais kapitāla vērtspapīru vai tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmērs pārsniedz 20 procentus no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem;

3) kopumā visās ārvalstu valūtās — 20 procentus no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem, izņemot šīs daļas 4. punktā noteikto;

4) kopumā visās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu valūtās — 100 procentus no pensiju plānā vai PEPP plānā paredzētā maksimāli pieļaujamā kapitāla vērtspapīru vai tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmēra attiecībā uz pensiju plāniem vai PEPP plāniem, kuriem maksimāli pieļaujamais kapitāla vērtspapīru vai tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmērs pārsniedz 20 procentus no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem.

(11) Latvijas Banka nosaka ārvalstu valūtas atklātās pozīcijas aprēķināšanas kārtību.

27. pants. Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdes pienākumi attiecībā uz pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvu ieguldīšanu

(1) Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdei ir pienākums:

1) saskaņā ar attiecīgā pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldīšanas noteikumiem sagatavot un iesniegt Latvijas Bankai informāciju par attiecīgā pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu politiku;

2) ne retāk kā reizi trijos gados izvērtēt noteikto ieguldījumu politiku un iesniegt Latvijas Bankai turpmāk īstenojamās pensiju plāna ieguldījumu politikas detalizētu aprakstu;

3) triju darbdienu laikā iesniegt Latvijas Bankai informāciju par izmaiņām pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu politikā.

(2) Pensiju plāna ieguldījumu politikā ietverami pensiju plāna aktīvu ieguldīšanas principi, ar ieguldījumiem saistīto risku noteikšanas metodes un risku pārvaldīšanas sistēma. Par ieguldījumu politiku norāda vismaz šādu informāciju:

1) ieguldījumu politikas mērķi un nosacījumi;

2) aktīvu izvietošanas stratēģija (ilgtermiņa aktīvu sadalījums pa galvenajām ieguldījumu kategorijām);

3) aktīvu izvietošanas taktika (ģeogrāfiski, pa tirgiem, sektoriem, darījumu partneriem un valūtām);

4) vispārējā individuālas finanšu instrumentu un citu ieguldījumu izvēles politika;

5) ieguldījumu kvantitatīvie ierobežojumi, to ievērošana un kontrole;

6) robeža, kuru sasniedzot konkrētā veida aktīvu turēšana tiek izbeigta vai ierobežota;

7) vai ir paredzēts izmantot atvasinātos finanšu instrumentus, slēgt pirkuma līgumus ar atpakaļpārdevuma nosacījumiem;

8) ja ir paredzēta atvasināto finanšu instrumentu izmantošana, — vispārējo atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas politika, atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas metodes un risku pārvaldīšanas politika, kā arī atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas ekonomiskā ietekme uz ieguldījumu portfeli;

9) ja paredzēts ieguldīt šā likuma 26. panta trešās daļas 13. punktā minētajos vērtspapīros, — vērtspapīra veids un paredzamo ieguldījuma termiņš;

10) atbildības sadalījums lēmumu pieņemšanā;

11) ieguldījumu risku noteikšanas, kontroles un vadības metodes;

12) kritēriji, pēc kuriem tiek vērtēta ieguldījumu atdeve;

13) ar ieguldījumiem saistītās balsošanas politikas apraksts, kas paredz piedalīšanos ar ieguldījumiem saistīto lēmumu pieņemšanā, arī lēmumu pieņemšanas par balsošanas tiesību izmantošanu procedūra;

14) informācija par līdzekļu turētāju un līdzekļu pārvaldītāju, kā arī to darbības novērtēšanas metodes;

15) potenciālā interešu konflikta novēršanas politika, kura paredz, kā potenciālā interešu konflikta gadījumā pensiju fonds nodrošinās to, ka līdzekļu pārvaldītājs iegulda pensiju plāna aktīvus tikai un vienīgi pensiju plānu dalībnieku un papildpensijas saņēmēju interesēs;

16) vai ieguldījumu politikā izmanto atsauces uz kredītreitingiem, ko sniegušas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra regulas (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām 3. panta 1. punkta "b" apakšpunktā definētās kredītreitingu aģentūras, un, ja kredītreitingus izmanto kā vienīgo kredītriska novērtēšanas mēru, — kādi pasākumi tiks piemēroti, lai mazinātu mehānisku paļaušanos uz šādiem kredītreitingiem;

17) kā ieguldījumu politikā tiek ņemti vērā vides, sociālie un pārvaldības faktori.

(3) Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valde nodrošina atbilstošas pārskatu un kontroles sistēmas izveidošanu, lai pārliecinātos par to, ka līdzekļu pārvaldītājs pensiju plāna vai PEPP plāna līdzekļus pārvalda saskaņā ar pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdes noteikto politiku un procedūrām.

(4) Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valde pensiju plāna dalībniekiem vai PEPP noguldītājiem un pensiju fonda vai PEPP sniedzēja akcionāriem vai dalībniekiem nodrošina brīvu pieeju informācijai par ieguldījumu politiku, kā arī minēto informāciju ievieto tīmekļvietnē.

(5) Pensiju fonds vai PEPP sniedzējs un līdzekļu pārvaldītājs nav tiesīgi paši apsaimniekot nekustamo īpašumu.

(6) Pensiju fonds vai PEPP sniedzējs vismaz reizi gadā veic stresa testu, kurā izvērtē un dokumentē iespējamos attīstības scenārijus. Stresa testam izmanto jutīguma testus un scenāriju analīzi. Jutīguma testus veic, lai noteiktu nelabvēlīgu atsevišķa faktora izmaiņu ietekmi uz pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu portfeli. Scenāriju analīzi veic, lai noteiktu vairāku faktoru nelabvēlīgu ietekmi uz pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu portfeli, konstatējot attiecīgu notikumu vai izmaiņu cēloni.

(7) Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valde apstiprina stresa testa rezultātus un stresa testā konstatēto nelabvēlīgo notikumu vai izmaiņu iestāšanās gadījumā pieņem lēmumu par veicamajām darbībām. Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdes apstiprinātu analīzi un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Latvijas Bankai.

(8) Latvijas Bankai ir tiesības noteikt papildu prasības un kārtību, kādā veicams stresa tests, kā arī noteikt iespējamos testējamos faktorus un scenārijus.

(9) Papildus šā panta astotajā daļā noteiktajām tiesībām Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai pensiju fonds vai PEPP sniedzējs veic ārpuskārtas stresa testu un iesniedz tai šā testa rezultātus.

28. pants. Tehniskās rezerves

(1) Pensiju fonds, kurš piedāvā noteiktu iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu vai noteiktu izmaksu plānu vai pensiju plānā paredz biometrisko risku segumu, atbilstoši attiecīgajam pensiju plānam izveido pensiju tehniskās rezerves pietiekamā apmērā, lai varētu pilnībā izpildīt plānā noteiktās saistības un nodrošināt savas darbības stabilitāti.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda valde apstiprina tehnisko rezervju izveidošanas kārtību un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu. Pensiju fonds tehnisko rezervju izveidošanas kārtību vai izmaiņas tajā rakstveidā iesniedz Latvijas Bankai 10 darbdienu laikā pēc šīs kārtības vai tās izmaiņu apstiprināšanas.

(3) Tehniskās rezerves izveido tādā pašā valūtā, kādā pensiju fonds uzņēmies saistības atbilstoši piedāvātajiem pensiju plāniem.

(4) Tehniskās rezerves ir nepārtraukti segtas ar tehnisko rezervju segumu, ņemot vērā šā likuma 26. pantā noteiktos pensiju plāna aktīvu ieguldīšanas principus un noteikumus. Aktīvi tehnisko rezervju segšanai tiek ieguldīti, ņemot vērā nākotnē paredzamo papildpensijas izmaksu termiņstruktūru.

(5) Pensiju fonds tehnisko rezervju segumu veido ar saviem aktīviem tādā valūtā, kādā izveidotas tehniskās rezerves, lai pildītu pensiju plāna saistības pret tā dalībniekiem. Tehnisko rezervju segums ar valūtā nesaskaņotiem aktīviem nedrīkst pārsniegt 30 procentus no tehnisko rezervju apmēra attiecīgajā valūtā.

(6) Ja pensiju plānā paredzēto iespējamo biometrisko risku iestāšanās gadījumā vienam pensiju plāna dalībniekam paredzētā izmaksas summa pārsniedz 0,5 procentus no pensiju fonda pašu kapitāla, pensiju fonds pārapdrošina šo risku atbilstoši pārapdrošināšanas darbību regulējošu normatīvo aktu prasībām.

(7) Tehniskās rezerves katram pensiju plānam atsevišķi aprēķina ne retāk kā reizi gadā.

(8) Latvijas Banka nosaka tehnisko rezervju aprēķināšanas metodes.

(9) Ja Latvijas Banka konstatē, ka pensiju fonda izstrādātā tehnisko rezervju izveidošanas kārtība pilnībā nenodrošina pensiju plānā un dalības līgumos noteikto saistību izpildi, tai ir tiesības pieprasīt noteiktas tehnisko rezervju aprēķināšanas metodes piemērošanu, lai tiktu nodrošināta pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju tiesību atbilstoša aizsardzība, kā arī pensiju plānā un dalības līgumos noteikto saistību izpilde.

(10) Ja tehniskās rezerves nav segtas, ņemot vērā šā likuma 26. pantā noteiktos pensiju plāna aktīvu ieguldīšanas principus un noteikumus, pensiju fonds nekavējoties par to informē Latvijas Banku un 10 darbdienu laikā iesniedz tai finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu. Plānā norāda pensiju fonda plānotos tehnisko rezervju seguma atjaunošanas pasākumus un to izpildes termiņus. Pēc finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāna saskaņošanas ar Latvijas Banku pensiju fonds nodrošina pensiju plānu dalībniekiem iespēju iepazīties ar to. Sagatavojot finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu, tiek ņemts vērā pensiju fonda esošais finansiālais stāvoklis, jo īpaši aktīvu un saistību struktūra, riska profils, likviditātes nodrošināšanas plāns, to pensiju plāna dalībnieku vecuma struktūra, kuriem ir tiesības saņemt papildpensijas kapitāla izmaksu, un pensiju plānā noteikto izmaksu finansējuma līmenis.

(11) Ja pensiju fonds ir iesaistījies pārrobežu darbībā un tehniskās rezerves nav segtas atbilstoši šā likuma prasībām, pensiju fonds nodrošina no pārrobežu darbības izrietošo saistību un attiecīgo aktīvu nodalīšanu un šā panta desmitajā daļā minētā finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāna ietvaros norāda plānotos pasākumus, kas veicami, lai nekavējoties atjaunotu uz pārrobežu darbību attiecināmo tehnisko rezervju segumu ar attiecīgajiem aktīviem.

(12) Ja šā panta desmitajā daļā norādītā finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānā norādītajos termiņos pensiju plāns tiek reorganizēts, pensiju fonds par to nekavējoties informē Latvijas Banku. Pensiju fonds izstrādā procedūru attiecīgā pensiju plāna tehnisko rezervju un to segumam atbilstošo aktīvu nodošanai citam pensiju fondam un iesniedz to Latvijas Bankai. Pensiju fonds nodrošina vispārīga tehniskajām rezervēm un to segumam atbilstošo aktīvu nodošanas procedūras apraksta pieejamību pensiju plāna dalībniekiem vai to pilnvarotiem pārstāvjiem, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzības prasības.

(13) Pensiju fonds, kurš piedāvā noteikto iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu vai pensiju plānā paredz biometrisko risku segumu vai noteikto izmaksu pensiju plānu, gada pārskatam pievieno aktuārnovērtējumu, kura apjomu un struktūru nosaka Latvijas Banka.

29. pants. Iesaistīšanās politika

(1) Ja pensiju plāna ieguldījumu politika paredz pensiju plāna aktīvus ieguldīt tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū (turpmāk šajā pantā — akciju sabiedrība), pensiju fonds izstrādā iesaistīšanās politiku. Iesaistīšanās politikā pensiju fonds paredz, kā tas pārrauga akciju sabiedrības darbību vismaz šādos jautājumos:

1) stratēģija;

2) finanšu un nefinanšu darbības rezultāti un risks;

3) kapitāla struktūra;

4) sociālā ietekme;

5) ietekme uz vidi;

6) korporatīvā pārvaldība.

(2) Iesaistīšanās politikā papildus šā panta pirmajā daļā minētajai informācijai paredzams, kā pensiju fonds:

1) īsteno dialogu ar akciju sabiedrību;

2) izmanto akciju sabiedrībā balsstiesības un citas no akcijām izrietošas tiesības, tai skaitā paredzot kritērijus maznozīmīgu balsojumu noteikšanai;

3) sadarbojas ar citiem akciju sabiedrības akcionāriem;

4) sazinās ar akciju sabiedrības ieinteresētajām personām;

5) īsteno faktisko un iespējamo interešu konfliktu pārvaldību attiecībā uz iesaistīšanos akciju sabiedrības pārvaldē.

(3) Pensiju fonds katru gadu līdz 1. augustam publisko ziņojumu par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Ziņojumu sniedz par periodu no dienas, kad pirmo reizi publiskota iesaistīšanās politika vai pēdējais ziņojums par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Ziņojumā papildus iekļauj šādu informāciju:

1) vispārīgu informāciju par to, kā pensiju fonds īsteno balsošanas tiesības;

2) svarīgāko balsojumu skaidrojumu;

3) informāciju par pilnvaroto padomdevēju (Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. panta pirmās daļas 106. punkta izpratnē) pakalpojumu izmantošanu.

(4) Pensiju fonds papildus šā panta pirmajā daļā minētajai informācijai publisko savus balsojumus akciju sabiedrības akcionāru sapulcēs. Pensiju fonds var neatklāt balsojumus, kuri saskaņā ar iesaistīšanās politiku ir uzskatāmi par maznozīmīgiem.

(5) Pensiju fonds var nepiemērot vienu vai vairākas šā panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas prasības. Ja pensiju fonds nepiemēro kādu no šā panta pirmās, otrās, trešās vai ceturtās daļas prasībām, tas sniedz informāciju par to, kura prasība netiek piemērota, un šādas rīcības pamatojumu.

(6) Pensiju fonds nodrošina šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību tīmekļvietnē.

(7) Ja iesaistīšanās politiku pensiju fonda vārdā īsteno un balsstiesības izmanto līdzekļu pārvaldītājs, pensiju fonds publisko informāciju, kurā ietverts līdzekļu pārvaldītāja ziņojums par iesaistīšanās politikas īstenošanu.

(8) Pensiju fonds publisko informāciju par pensiju plāna ieguldījumu stratēģijas atbilstību attiecīgā pensiju plāna saistību termiņstruktūrai un pensiju plāna ieguldījumu politikai un par to, kā ieguldījumu stratēģija ietekmē pensiju plāna darbības rezultātus vidējā termiņā un ilgtermiņā. Pensiju fonds nodrošina minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību tīmekļvietnē. Pensiju fonds informāciju atjauno reizi gadā.

30. pants. Pašu riska novērtējums

(1) Pensiju fonds atbilstoši tā apmēram un iekšējai organizācijai, kā arī ņemot vērā tā darbības raksturu, apjomu un sarežģītību, veic un dokumentē pašu riska novērtējumu, kas ietver:

1) aprakstu par to, kā pašu riska novērtējums ir integrēts pensiju fonda pārvaldības procesā un lēmumu pieņemšanā;

2) riska pārvaldības sistēmas efektivitātes novērtējumu;

3) aprakstu par to, kā tiek novērsts iespējamais interešu konflikts starp pensiju fondu un darba devēju gadījumā, kad pamatfunkciju veikšana nodota ārpakalpojumā darba devējam;

4) vispārīgu finansējuma vajadzību novērtējumu, tai skaitā finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu, ja tāds sagatavojams atbilstoši šā likuma 25. panta septītās un astotās daļas vai 28. panta desmitās daļas prasībām;

5) tādu risku novērtējumu, kuriem pakļauti pensiju plāna dalībnieki un papildpensijas saņēmēji saistībā ar papildpensijas izmaksu, kā arī atbilstošu korektīvo darbību efektivitātes novērtējumu gadījumā, kad pensiju fonds garantē noteiktu ienesīgumu vai noteiktu izmaksu apjomu vai paredz biometrisko risku segumu, ņemot vērā:

6) to mehānismu novērtējumu, kuri aizsargā izmaksas papildpensijas saņēmējiem, tai skaitā gadījumā, kad pensiju fonds garantē noteiktu ienesīgumu vai noteiktu izmaksu apjomu vai paredz biometrisko risku segumu garantijām, vienošanās vai cita veida finansiālam nodrošinājumam, ko sniedz darba devējs, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs;

7) operacionālā riska kvalitatīvu novērtējumu;

8) tādu jaunu vai potenciāli iespējamu risku novērtējumu, kuri varētu rasties papildus ieguldījumu politikā vērā ņemtajiem vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem, tai skaitā to risku novērtējumu, kuri varētu rasties klimata pārmaiņu rezultātā vai vides un resursu izmantošanas rezultātā, kā arī to sociālo risku un ar aktīvu amortizāciju saistīto risku novērtējumu, kuri varētu rasties normatīvo aktu grozījumu dēļ.

(2) Pašu riska novērtējuma vajadzībām pensiju fonds atbilstoši tā darbībai piemītošo risku raksturam, kā arī tā darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai nodrošina tādu metožu izmantošanu, kuras ļauj identificēt un novērtēt riskus, kam pensiju fonds ir pakļauts vai varētu tikt pakļauts īstermiņā un ilgtermiņā un kas varētu ietekmēt pensiju fonda spēju izpildīt savas saistības. Izmantoto metožu apraksts tiek iekļauts pensiju fonda sagatavotajā pašu riska novērtējumā.

(3) Pašu riska novērtējuma rezultāti pastāvīgi tiek ņemti vērā pensiju fonda stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesā.

(4) Pašu riska novērtējumu veic vismaz reizi trijos gados vai nekavējoties pēc jebkurām būtiskām izmaiņām pensiju fonda vai tā izveidoto pensiju plānu riska profilā. Ja būtiskas riska profila izmaiņas skar tikai atsevišķu pensiju plānu, pensiju fonds ir tiesīgs veikt pašu riska novērtējumu tikai attiecībā uz šo pensiju plānu.

31. pants. Vispārīgās prasības attiecībā uz informāciju, kuru sniedz pensiju plāna dalībniekiem, potenciālajiem pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem

(1) Katrs pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, ņemot vērā izveidotā pensiju plāna veidu, sniedz informāciju:

1) potenciālajiem pensiju plāna dalībniekiem — vismaz šā likuma 32. pantā minēto informāciju;

2) tiem pensiju plāna dalībniekiem, kuru labā darba devējs veic iemaksas pensiju plānā, — vismaz šā likuma 32., 33. un 34. pantā minēto informāciju;

3) papildpensijas saņēmējiem — vismaz šā likuma 33. pantā minēto informāciju.

(2) Informāciju, kuru pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā:

1) sniedz regulāri, ne retāk kā reizi gadā, un atjauno;

2) izklāsta viegli uztveramā formā, lietojot skaidru, precīzu un saprotamu valodu, neizmantojot sarežģītu terminoloģiju;

3) nepārprotami formulē, nodrošinot vārdu krājuma un satura konsekvenci;

4) sniedz, izmantojot atbilstoša lieluma rakstzīmes, noformē un maketē tā, lai informācija būtu viegli lasāma;

5) sagatavo tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kuras sociālās un darba tiesības attiecībā uz papildpensijas jomu piemēro attiecīgajam pensiju plānam;

6) potenciālajiem pensiju plāna dalībniekiem, pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem sniedz bez maksas, tai skaitā nodrošinot pastāvīgu informācijas nesēju.

(3) Latvijā licencēts atklātais pensiju fonds vai PEPP sniedzējs katru darbdienu sniedz Latvijas Bankai informāciju par tā reģistrēto pensiju plānu vai PEPP plānu un tā darbības rezultātiem. Latvijas Banka nosaka sniedzamās informācijas saturu un sniegšanas kārtību.

(4) Latvijas Banka nodrošina publisku piekļuvi informācijai par Latvijā licencēta atklātā pensiju fonda vai PEPP sniedzēja reģistrēto pensiju plānu vai PEPP plānu darbības rezultātiem, kā arī izdevumiem, kas ietver plānu pārvaldīšanu, līdzekļu pārvaldīšanu un turēšanu.

32. pants. Potenciālajiem pensiju plāna dalībniekiem un pensiju plāna dalībniekiem sniedzamā informācija

(1) Pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, potenciālo pensiju plāna dalībnieku pirms individuālā dalības līguma noslēgšanas vai pensiju plāna dalībnieku pēc kolektīvā dalības līguma noslēgšanas informē par:

1) pensiju plāna noteikumiem un atklātā pensiju fonda pensiju plāna dalībniekam paredzētās pamatinformācijas dokumentu;

2) jebkādām viņam pieejamām izvēles iespējām, tai skaitā pensiju plāna izvēles iespējām;

3) būtiskiem nosacījumiem dalībai pensiju plānā, tai skaitā papildpensijas veidu, uz pensiju plāna dalībnieku attiecināmo atskaitījumu apmēru, dalības izbeigšanas nosacījumiem un papildpensijas kapitāla izmaksas kārtību;

4) to, vai un kā, veicot ieguldījumu darbību ar pensiju plāna aktīviem, tiek ņemti vērā vides, sociālie un pārvaldības faktori;

5) to, kur ir pieejama papildu informācija.

(11) Atklātā pensiju fonda pensiju plāna dalībniekam paredzētās pamatinformācijas dokumenta formātu un saturu, kā arī tā sagatavošanas kārtību nosaka Latvijas Banka.

(2) Noteikto iemaksu plāna gadījumā, kurā netiek garantēta noteikta ieguldījumu atdeve un ieguldījumu risku uzņemas pensiju plāna dalībnieks, papildus šā panta pirmajā daļā minētajai informācijai sniedz informāciju par attiecīgā pensiju plāna ienesīgumu vismaz pēdējos piecos gados vai, ja pensiju plāna darbības laiks ir mazāks par pieciem gadiem, — par pensiju plāna ienesīgumu visos tā faktiskās darbības gados, kā arī uz pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem attiecināmo atskaitījumu struktūru, tai skaitā atskaitījumiem pensiju fondam, līdzekļu pārvaldītājam, līdzekļu turētājam, Latvijas Bankai un pārējiem attaisnotiem atskaitījumiem.

33. pants. Pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem sniedzamā informācija

(1) Pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, pēc pensiju plāna dalībnieka vai papildpensijas saņēmēja, vai šo personu attiecīgi pilnvarota pārstāvja pieprasījuma sniedz šādu informāciju:

1) pensiju fonda gada pārskatu un attiecīgā pensiju plāna gada pārskatu;

2) attiecīgā pensiju plāna ieguldījumu politikas aprakstu;

3) pārskatā par papildpensiju iekļauto informāciju par pieņēmumiem, kas izmantoti pensiju izmaksu prognozēm.

(2) Pensiju fonds piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemta Latvijas Bankas rakstveida piekrišana grozījumu izdarīšanai pensiju plānā, par to informē attiecīgā pensiju plāna dalībniekus un papildpensijas saņēmējus, izņemot šā likuma 12. panta desmitajā daļā noteiktos gadījumus, kad pensiju fonds attiecīgā pensiju plāna dalībniekus un papildpensijas saņēmējus informē par izdarītajiem grozījumiem septiņu dienu laikā pēc to apstiprināšanas pensiju fonda valdē.

(3) Pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, atbilstoši pensiju plānā noteiktajām prasībām pensiju plāna dalībniekam un papildpensijas saņēmējam sniedz vismaz šādu detalizētu informāciju:

1) pilns pensiju fonda firmas nosaukums, reģistrācijas valsts vai valsts, kurā pensiju fonds ir tiesīgs sniegt savus pakalpojumus, kā arī institūcija, kas veic pensiju fonda uzraudzību;

2) pensiju plāna dalībnieka, papildpensijas saņēmēja un pensiju fonda tiesības un pienākumi;

3) ieguldījumu stratēģija;

4) finanšu riski, kurus uzņemas pensiju plāna dalībnieki un papildpensijas saņēmēji;

5) pensiju plānā iekļautie nosacījumi par garantijām vai daļējām garantijām pensiju plāna dalībniekiem vai garantēto ieguldījumu ienesīgumu, vai, ja pensiju plāns neparedz nekāda veida garantijas, — attiecīgu paziņojumu par to;

6) mehānismi, kas nodrošina uzkrātās individuālās papildpensijas kapitāla aizsardzību darba devēja saistību neizpildes gadījumā, un papildpensijas samazināšanas mehānismi, ja tādi paredzēti;

7) kārtība, kādā pensiju plāna dalībnieks, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, var pārskaitīt papildpensijas kapitālu uz citu pensiju fondu vai pensiju plānu;

8) attiecīgā pensiju plāna ienesīgums pēdējos piecos gados vai, ja pensiju plāna darbības laiks ir mazāks par pieciem gadiem, — visos tā faktiskās darbības gados — noteikto iemaksu plāna gadījumā, ja netiek garantēta noteikta ieguldījumu atdeve un ieguldījumu risku uzņemas pensiju plāna dalībnieks;

9) to atskaitījumu struktūra, kurus sedz noteikto iemaksu pensiju plāna dalībnieki un papildpensijas saņēmēji;

10) pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem pieejamās izvēles iespējas uzkrātā papildpensijas kapitāla saņemšanai;

11) tiesības saņemt pensiju plānā uzkrāto papildpensiju, pārskaitot to uz citu pensiju plānu, ja tādas tiesības paredzētas;

12) izmaiņas pensiju plāna noteikumos, tai skaitā izmaiņas tehnisko rezervju aprēķina kārtībā, un to ietekme uz pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem.

(4) Pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, katram pensiju plāna dalībniekam, izņemot tos, kuriem tiek nodrošināts šā likuma 34. pantā minētais pārskats par papildpensiju, un papildpensijas saņēmējam vismaz reizi gadā bez maksas dara pieejamu pārskatu par attiecīgo pārskata periodu. Šajā pārskatā norāda šādu informāciju:

1) pensiju plāna dalībnieka labā veiktās iemaksas;

2) pensiju plāna dalībniekam izmaksātā papildpensija vai pēc pensiju plāna dalībnieka rīkojuma pārskaitītais papildpensijas kapitāls vai tā daļa;

3) papildpensijas kapitāls;

4) uz dalībnieku attiecināto atskaitījumu kopsumma, kurā ietverti atskaitījumi pensiju fondam, līdzekļu pārvaldītājam, līdzekļu turētājam, Latvijas Bankai un pārējie attaisnotie atskaitījumi;

5) pensiju fonda gada pārskatu pārbaudījušā zvērināta revidenta vārds un uzvārds vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības firma;

6) vai revidenta ziņojumā par gada pārskata revīziju iekļautais atzinums par finanšu pārskatu ir bez iebildēm, ar iebildēm vai negatīvs, vai arī tajā ir iekļauts paziņojums par atteikumu sniegt atzinumu;

7) kur pensiju plāna dalībnieks var iepazīties ar pensiju fonda un attiecīgā pensiju plāna gada pārskatu.

(5) Pensiju fonds papildus šā panta trešās un ceturtās daļas prasībām nodrošina to, ka pensiju plāna dalībniekam katru mēnesi ir pieejama informācija par pensiju plāna darbības rezultātiem. Pensiju fonds attiecīgo informāciju publisko tīmekļvietnē.

(6) Pensiju fonda valdes pienākums ir paziņot pensiju plāna dalībniekiem par jebkurām izmaiņām, kas attiecas uz zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības, līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja iecelšanu, kā arī sniegt citu būtisku informāciju par pensiju fonda darbību laikā pēc iepriekšējā pārskata sniegšanas.

(7) Pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, katru papildpensijas saņēmēju:

1) periodiski informē par tam pienākošās papildpensijas apmēru un ar to saistītajām izvēles iespējām;

2) nekavējoties informē par to, ka tiek pieņemts lēmums par papildpensijas apmēra samazinājumu un šāds lēmums stājas spēkā ne agrāk kā pēc trim mēnešiem;

3) regulāri informē par noteikto iemaksu plāna ienesīgumu, ja papildpensijas saņemšanas periodā pensiju plāna dalībnieks uzņemas ieguldījumu risku.

(8) Pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, laikus, ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tam, kad dalībnieks sasniedz pensijas vecumu, vai pēc dalībnieka pieprasījuma informē dalībnieku par tam pieejamām izvēles iespējām papildpensijas saņemšanai.

34. pants. Pārskats par papildpensiju

(1) Pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, katram pensiju plāna dalībniekam, kura labā darba devējs veic iemaksas pensiju plānā, izstrādā pārskatu par papildpensiju, ņemot vērā Latvijas pensiju sistēmas, sociālo, nodarbinātības un nodokļu normatīvo aktu prasības. Dokumenta nosaukumā ietver vārdkopu "pārskats par papildpensiju".

(2) Pārskats par papildpensiju satur precīzu, vismaz reizi gadā atjaunotu informāciju, kuru pensiju fonds, izvēloties atbilstošus elektroniskās saziņas līdzekļus, bez maksas dara pieejamu pensiju plāna dalībniekam par attiecīgo pārskata periodu. Papildus elektroniski pieejamam pārskatam par papildpensiju pensiju fonds pēc pensiju plāna dalībnieka pieprasījuma nodrošina pārskata pieejamību papīra formā.

(3) Pārskatā par papildpensiju iekļauj vismaz šādu katram pensiju plāna dalībniekam paredzēto pamatinformāciju:

1) datumu, uz kuru attiecas pārskatā par papildpensiju norādītā informācija;

2) attiecīgā pensiju plāna dalībnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet, ja pensiju plāna dalībniekam nav personas koda, — dzimšanas gadu un datumu un personu apliecinoša dokumenta numuru, kā arī pensiju plānā noteikto pensijas vecumu;

3) pensiju fonda firmu un adresi un pensiju plāna dalībnieka pensiju plāna identifikācijas datus;

4) informāciju par pensiju plāna noteikumiem attiecībā uz garantijām vai daļējām garantijām pensiju plāna dalībniekam, ja tādas paredzētas, un norādi, kur var iepazīties ar papildu informāciju;

5) informāciju par pensijas izmaksu prognozēm līdz ar atrunu, ka šīs prognozes var atšķirties no saņemamās papildpensijas faktiskā apmēra;

6) atbilstoši attiecīgā pensiju plāna noteikumiem uzkrātās individuālās papildpensijas apmēru;

7) saskaņā ar attiecīgā pensiju plāna noteikumiem darba devēja pensiju plāna dalībnieka labā veikto un paša pensiju plāna dalībnieka veikto iemaksu apmēru par vismaz pēdējo 12 mēnešu periodu;

8) pēdējo 12 mēnešu periodā uz pensiju plāna dalībnieku attiecināto atskaitījumu apmēru, kurā ietverti atskaitījumi pensiju fondam, līdzekļu turētājam, līdzekļu pārvaldītājam, Latvijas Bankai un pārējie attaisnotie atskaitījumi;

9) informāciju par attiecīgajā pensiju plānā uzkrātās papildpensijas kopējo apmēru;

10) pārskatā par papildpensiju norādītās informācijas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

(4) Latvijas Banka nosaka kārtību, kādā sagatavojama informācija par pensiju izmaksu prognozēm.

(5) Papildus šā panta trešajā daļā noteiktajam pārskatā par papildpensiju norāda, kur un kā var iegūt informāciju par:

1) attiecīgā pensiju plāna noteikumiem, kas noderīga pensiju plāna dalībniekam;

2) pensiju fonda un attiecīgā pensiju plāna gada pārskatu un ieguldījumu politiku;

3) pieņēmumiem, kurus izmanto papildpensijas saņēmēja mūža garumā veicamo maksājumu aprēķinam, ja pensiju plāna noteikumi paredz šādu iespēju, tai skaitā informāciju par piemērojamām likmēm, pakalpojuma nodrošinātāju un termiņu;

4) papildpensijas apmēru darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā.

(6) Noteikto iemaksu plāna gadījumā, kurā netiek garantēta noteikta ieguldījumu atdeve un ieguldījumu risku uzņemas pensiju plāna dalībnieks, pārskatā par papildpensiju norāda, kur iespējams iepazīties ar nosacījumiem attiecībā uz ieguldījumiem.

(7) Ja pensiju plāna dalībnieks tāds ir vienlaikus gan uz individuālās, gan kolektīvās dalības līguma pamata, tad pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, var atkāpties no šā panta ceturtajā daļā minētā un šādam pensiju plāna dalībniekam sniegt vienīgi šajā pantā minēto pārskatu par papildpensiju.

35. pants. Informācijas sniegšanas kārtība

Pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, šā likuma 31., 32., 33. un 34. pantā noteikto informāciju var sniegt, izmantojot jebkādus elektroniskās saziņas līdzekļus, tīmekļvietni, arī trešo personu uzturētu informācijas sistēmu valsts pārvaldes pakalpojumu portālā, vai, ja saņemts atsevišķs pensiju plāna dalībnieka vai papildpensijas saņēmēja rakstveida pieprasījums, — papīra formā.

35.1 pants. Iesniegumu un sūdzību izskatīšana

(1) Pensiju fonds vai PEPP sniedzējs nodrošina, ka tiek izveidota, ieviesta un uzturēta efektīva iesniegumu vai sūdzību izskatīšanas procedūra, saskaņā ar kuru tiek reģistrēti un izskatīti iesniegumi vai sūdzības un tiek reģistrēta informācija par pasākumiem, kas veikti sakarā ar iesniegumiem vai sūdzībām.

(2) Iesnieguma vai sūdzības iesniedzējs, kas uzskatāms par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ir tiesīgs iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.

(3) Pensiju fonds vai PEPP sniedzējs nodrošina, ka iesniegumu vai sūdzību par pensiju fonda vai PEPP sniedzēja pakalpojumiem izskatīšanas procedūra ir brīvi pieejama pensiju fonda vai PEPP sniedzēja norādītajā pakalpojumu sniegšanas vietā un elektroniskā veidā pensiju fonda vai PEPP sniedzēja tīmekļvietnē.

(4) Pensiju fonds vai PEPP sniedzējs nodrošina, ka norādītajā pakalpojumu sniegšanas vietā iesniegumus vai sūdzības par saņemtajiem pakalpojumiem var iesniegt bez maksas.

(5) Pensiju fonds vai PEPP sniedzējs sniedz rakstveida atbildi viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts iesniegums vai sūdzība. Ja šo termiņu objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot, pensiju fonds vai PEPP sniedzējs ir tiesīgs to pagarināt, par to rakstveidā paziņojot iesnieguma vai sūdzības iesniedzējam.

V nodaļaPensiju fondu uzraudzība, reorganizācija un likvidācija

36. pants. Grāmatvedība, uzskaite un pensiju fondu pārbaude

(1) Pensiju fondi kārto grāmatvedību un sagatavo gada pārskatu saskaņā ar šo likumu, Grāmatvedības likumu, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu un Latvijas Bankas noteikumiem. Pensiju fonda gada pārskats sastāv no pensiju fonda finanšu pārskatiem, pensiju fonda vadības ziņojuma un paziņojuma par pensiju fonda vadības atbildību. Pensiju fonda gada pārskatam pievieno visu reģistrēto pensiju plānu gada pārskatus, kuri sastāv no pensiju plāna finanšu pārskatiem un ziņojuma par attiecīgo pensiju plānu.

(11) Latvijas Banka izdod noteikumus par pensiju fonda gada pārskata un pensiju plāna gada pārskata sagatavošanu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1803.

(12) Gada pārskatu paraksta pensiju fonda valde vai tās pilnvarots valdes loceklis.

(13) Finanšu pārskatus paraksta arī tā persona (grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis), kas ar pensiju fondu ir noslēgusi rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos, un kas sagatavojusi minētos pārskatus, norādot vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu vai sabiedrības nosaukumu, vai komersanta firmu un amata nosaukumu. Pensiju fonds, kurā ir grāmatvedības struktūrvienība un grāmatvedības darbinieki, var noteikt par grāmatvedības kārtošanu un gada pārskata sagatavošanu atbildīgo personu (grāmatvedi vai citu par grāmatvedības kārtošanu atbildīgo personu), kura paraksta finanšu pārskatus. Šādā gadījumā norāda šīs personas vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu.

(2) Pensiju fonds 10 darbdienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām elektroniskā formā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā gada pārskata atvasinājumu kopā ar akcionāru vai dalībnieku paskaidrojumu par to, ka gada pārskats apstiprināts, un zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojuma kopiju.

(21) Pensiju fonds, kuram ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu, šā panta otrajā daļā minēto gada pārskata atvasinājumu elektroniskā formā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un papildus pievieno atsevišķā datnē sagatavoto vadības ziņojumu vienotā elektroniskajā ziņošanas formātā saskaņā ar Komisijas 2018. gada 17. decembra deleģēto regulu (ES) 2019/815, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju un finanšu pārskatus (ja tie sagatavoti vienotā elektroniskajā ziņošanas formātā) kopā ar akcionāru vai dalībnieku sapulces paskaidrojumu par to, ka gada pārskats apstiprināts, zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojuma kopiju un zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības apliecinājuma ziņojuma kopiju par ilgtspējas ziņojumu.

(3) Pensiju fonda sagatavoto gada pārskatu revidē un revidenta ziņojumu par veiktās revīzijas rezultātiem sniedz zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētajā revidenta ziņojumā ietvertais atzinums ir ar iebildēm vai ir negatīvs atzinums, vai ir sniegts paziņojums par atteikumu sniegt atzinumu, pensiju fonds vismaz 10 darbdienas pirms gada pārskata publiskošanas sniedz Latvijas Bankai rakstveida priekšlikumus savas turpmākās darbības uzlabošanai.

(5) Šā panta otrajā un 2.1 daļā minētos dokumentus Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski tiešsaistes datu pārraides režīmā nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību.

(6) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs pēc šā panta piektajā daļā minēto dokumentu saņemšanas publicē tos savā tīmekļvietnē.

(7) Pensiju fonds papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam nodrošina, lai gada pārskats kopā ar zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības sagatavoto revidenta ziņojumu un apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu, ja tādu sagatavo, tiktu publiskots ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Minētais gada pārskats ir identisks ar zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības pārbaudīto. Pensiju fonds attiecīgo informāciju publisko tīmekļvietnē.

(8) Papildus šā panta trešajā daļā noteiktajam zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība sagatavo ziņojumu pensiju fonda vadībai. Ziņojumā norāda konkrētos trūkumus, kā arī aplūko specifiskus ar pensiju fonda darbību saistītus jautājumus. Ziņojuma kopiju pensiju fonds iesniedz Latvijas Bankai 10 darbdienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(9) Uzraudzības funkciju veikšanai un statistikas datu apkopošanai Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai pensiju fonds sagatavo pārskatus par pensiju fonda un tā reģistrēto pensiju plānu darbību. Latvijas Banka izdod noteikumus par šādu pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

(10) Latvijas Bankai ir pienākums ne retāk kā reizi sešos gados veikt pensiju fonda darbības pārbaudi. Latvijas Bankai ir tiesības pilnvarot šā uzdevuma veikšanai zvērinātu revidentu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību vai citu attiecīgajā jomā neatkarīgu kompetentu personu.

(11) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt no zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības informāciju par veikto gada pārskata pārbaudi.

37. pants. Līdzekļu pārvaldītāja, līdzekļu turētāja un darba devēja maksātnespēja

(1) Ja līdzekļu pārvaldītājs vai līdzekļu turētājs ir atzīts par maksātnespējīgu un tiek uzsākta likvidācija vai ja līdzekļu pārvaldītājam vai līdzekļu turētājam anulēta attiecīgā licence, ar pensiju fonda valdes lēmumu ieceļams jauns līdzekļu pārvaldītājs vai līdzekļu turētājs un fonda aktīvi pārvedami tam.

(2) Ja darba devējs, kas veic iemaksas, ir atzīts par maksātnespējīgu un tiek uzsākta likvidācija, darbinieku pensiju plāns un attiecīgais kolektīvās dalības līgums tiek izbeigts, ja vien jaunais darba devējs nepārņem visas iepriekšējā darba devēja tiesības un saistības. Pensiju plāna dalībnieki var turpināt dalību pensiju plānā ar jaunā darba devēja starpniecību.

(3) Ja darba devējs, kas veic iemaksas, ir atzīts par maksātnespējīgu un tiek uzsākta likvidācija, pensiju plāna dalībnieks var pieprasīt uzkrāto līdzekļu pārskaitīšanu uz citu pensiju plānu.

38. pants. Pensiju fonda reorganizācija un likvidācija

(1) Pensiju fonda reorganizācija un likvidācija notiek saskaņā ar Komerclikumu, ievērojot šajā pantā ietvertos papildu noteikumus.

(2) Pensiju fondu drīkst reorganizēt vai likvidēt tikai ar Latvijas Bankas atļauju.

(3) Lai saņemtu atļauju pensiju fondu reorganizācijai, reorganizācijas procesā iesaistītie pensiju fondi (turpmāk — reorganizējamie pensiju fondi) iesniedz Latvijas Bankai šādus dokumentus:

1) iesniegumu par pensiju fonda reorganizāciju, norādot tajā reorganizācijas veidu un iesniegumam pievienotos dokumentus;

2) reorganizācijas līguma projektu;

3) revidenta ziņojumu par reorganizācijas līguma projektu;

4) reorganizācijas prospektu (prospektus).

(4) Reorganizējamā pensiju fonda reorganizācijas līguma projektā un reorganizācijas prospektos papildus normatīvajos aktos noteiktajai informācijai iekļaujama informācija par reorganizējamā pensiju fonda pensiju plānu turpmāko darbību un procedūrām, kas nodrošina to, ka reorganizācija neaizskars attiecīgo pensiju plānu dalībnieku un papildpensijas saņēmēju likumiskās intereses.

(5) Ja pensiju fonda reorganizācijas rezultātā tiks izveidoti jauni pensiju fondi, par tiem Latvijas Bankai iesniedzami šā likuma 8. panta trešajā daļā norādītie dokumenti.

(6) Ja pensiju fonda reorganizācijas rezultātā vai jaunizveidotajos pensiju fondos mainās kapitālsabiedrības akcionāru vai dalībnieku sastāvs, attiecīgie pensiju fondi iesniedz Latvijas Bankai šā likuma 8. panta trešās daļas 3. punktā minēto informāciju un dokumentus par jaunajiem kapitālsabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem.

(7) Ja pensiju fonda reorganizācijas rezultātā tiek nomainīti pensiju fonda padomes (ja tāda izveidota) vai valdes locekļi, par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona, par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona vai par aktuāro funkciju atbildīgā persona, attiecīgais pensiju fonds iesniedz Latvijas Bankai šā likuma 20. panta astotajā daļā norādītos dokumentus.

(8) Kapitālsabiedrības akcionāru vai dalībnieku sapulce nedrīkst pieņemt lēmumu par pensiju fonda likvidācijas pabeigšanu, kamēr nav pilnībā izpildītas saistības pret pensiju plānu dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem.

(9) Pensiju fonda likvidācijas gadījumā pensiju plānu dalībniekiem ir tiesības uz visu viņu individuālajos kontos esošo papildpensijas kapitālu.

(10) Likvidējamā pensiju fondā uzkrātais papildpensijas kapitāls saskaņā ar Latvijas Bankas lēmumu pārskaitāms citā pensiju fondā.

(11) Latvijas Banka iesniegumu par pensiju fonda reorganizāciju vai likvidāciju izskata un lēmumu pieņem mēneša laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie normatīvo aktu prasībām atbilstoši sagatavotie dokumenti.

39. pants. Prudenciālās uzraudzības pamatprincipi

(1) Latvijas Banka uzrauga pensiju fonda darbības atbilstību šā likuma prasībām un informācijas sniegšanu pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem.

(2) Latvijas Banka nodrošina, ka šā panta pirmajā daļā noteiktās uzraudzības pamatā ir uz nākotni vērsta un uz risku izvērtēšanu balstīta pieeja.

(3) Latvijas Banka pensiju fondu vai PEPP sniedzēju uzraudzību īsteno savlaicīgi, pārskatāmi, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzības prasības. Uzraudzība ir samērīga ar pensiju fonda vai PEPP sniedzēja lielumu, veidu un darbības sarežģītību.

(4) Latvijas Bankas pienākums ir uzraudzīt, ka pensiju fondi un PEPP sniedzēji nodrošina profesionālu pieeju un stabilitāti savā darbībā, kā arī reģistrēto pensiju plānu dalībnieku un papildpensijas saņēmēju, PEPP noguldītāju un PEPP papildpensijas saņēmēju tiesību un likumisko interešu aizsardzību.

(5) Latvijas Banka, veicot šajā likumā noteikto uzraudzības funkciju, izvērtē savu darbību potenciālo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti Eiropas Savienībā, īpaši ārkārtas situācijās.

(6) Ņemot vērā pensiju fondu vai PEPP sniedzēju pārrobežu darbības raksturu, lai nodrošinātu visās dalībvalstīs vienotu uzraudzības praksi un vienveidīgu un konsekventu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu, Latvijas Bankai ir tiesības noteikt citas pensiju fondu vai PEPP sniedzēju darbību regulējošas prasības jomās, kas izriet no Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes, Eiropas Centrālās bankas vai Eiropas Banku iestādes pieņemtajiem lēmumiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem.

40. pants. Latvijas Bankas tiesības un pienākumi

(1) Latvijas Banka nodrošina, ka pensiju fondu, PEPP sniedzēju vai PEPP izplatītāju uzraudzība ietver gan neklātienes pārbaudes, gan klātienes pārbaudes. Veicot pārbaudi, Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus. Pensiju fonda, PEPP sniedzēja vai PEPP izplatītāja pienākums ir sniegt Latvijas Bankai visu pieprasīto informāciju un uzrādīt visus dokumentus, un tas nedrīkst atteikties to darīt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

(2) Būtiski mainoties situācijai pasaules finanšu tirgos, Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai pensiju fonds vai PEPP sniedzējs nekavējoties izvērtē savas ieguldījumu politikas atbilstību izmaiņām finanšu tirgos un iesniedz motivētu valdes lēmumu par esošās ieguldījumu politikas atbilstību šīm izmaiņām vai nepieciešamajiem grozījumiem ieguldījumu politikā.

(3) Latvijas Banka pārbauda un izvērtē pensiju fonda vai PEPP sniedzēja stratēģiju, procedūras un pasākumus, ko tas īstenojis, lai ievērotu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības normatīvo aktu un Latvijas Bankas pieņemto lēmumu prasības. Minētā izvērtēšana ietver šādus elementus:

1) to kvalitatīvo prasību novērtēšanu, kuras attiecas uz pārvaldības sistēmu;

2) to risku novērtēšanu, ar kuriem saskaras pensiju fonds vai PEPP sniedzējs;

3) pensiju fonda vai PEPP sniedzēja spēju izvērtēt un pārvaldīt minētos riskus.

(4) Latvijas Banka nosaka šā panta trešajā daļā minētā izvērtējuma apjomu un regularitāti atkarībā no pensiju fonda lieluma, veida un darbības sarežģītības.

(5) Latvijas Banka novērtē pensiju fonda vai PEPP sniedzēja atbilstoši šā panta otrajai daļai sagatavoto izvērtējumu, kā arī to, vai pensiju fonda vai PEPP sniedzēja stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu un saistību pret pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, PEPP noguldītājiem un PEPP papildpensijas saņēmējiem izpildi un vai pensiju fonda vai PEPP sniedzēja likviditāte un pašu kapitāla apjoms ir pietiekams tā darbībai piemītošo un iespējamo risku segšanai.

(6) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai pensiju fonds vai PEPP sniedzējs novērš trūkumus, ko tā konstatējusi šā panta trešajā daļā uzraudzības nolūkā veiktajā izvērtēšanā.

(7) Latvijas Banka, pamatojoties uz iesniegtajiem pārskatiem, pārbaudēm un zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības veiktajām revīzijām, novērtē pensiju fonda vai PEPP sniedzēja finansiālā stāvokļa stabilitāti un, ja nepieciešams, dod norādījumus par finansiālā stāvokļa uzlabošanu. Pensiju fonds vai PEPP sniedzējs šos norādījumus izpilda Latvijas Bankas noteiktajā termiņā.

(8) Latvijas Bankai ir tiesības pieņemt lēmumu par pilnvarnieka iecelšanu pensiju fondā vai PEPP sniedzējā, nododot tam pilnībā vai daļēji pensiju fonda vai PEPP sniedzēja pārvaldi, ja tas nepieciešams pensiju plānu dalībnieku un papildpensijas saņēmēju, PEPP noguldītāju un PEPP papildpensijas saņēmēju likumisko interešu aizsardzībai.

(9) Latvijas Bankas pārstāvis ir tiesīgs pārbaudīt pensiju fonda vai PEPP sniedzēja darbību un dokumentus tā galvenajā birojā un filiālēs un bez balsstiesībām piedalīties pensiju fonda vai PEPP sniedzēja pārvaldes institūciju sēdēs.

(10) Latvijas Bankai ir tiesības ierosināt pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdes un padomes (ja tāda izveidota) sēdes vai kapitālsabiedrības akcionāru vai dalībnieku sapulces sasaukšanu un noteikt izskatāmos jautājumus.

(11) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt no pensiju fonda vai PEPP sniedzēja informāciju un noteikt tās saturu, kā arī sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu ar šā likuma 49. panta trešajā daļā minētajām institūcijām un iestādēm, ņemot vērā pieprasītās informācijas raksturu.

V1 nodaļaAtbildība

41. pants. Sankcijas un administratīvie pasākumi

(1) Latvijas Banka ar motivētu lēmumu var anulēt pensiju fondam izsniegto licenci, ja:

1) pensiju fonds nav uzsācis darbību 12 mēnešu laikā no licences izsniegšanas dienas;

2) šā likuma 25. panta septītajā un astotajā daļā vai 28. panta desmitajā daļā paredzētajā gadījumā un noteiktajā termiņā pensiju fonds neiesniedz finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu;

3) pensiju fonds neveic pasākumus, kas paredzēti finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānā;

4) tehniskās rezerves nav pilnībā segtas atbilstoši šā likuma 26. pantā noteiktajiem pensiju plāna aktīvu ieguldīšanas principiem un noteikumiem;

5) pensiju fonds pārkāpj šo likumu, saskaņā ar to izdotos Ministru kabineta noteikumus un Latvijas Bankas noteikumus vai citu komercdarbību regulējošu normatīvo aktu prasības vai neievēro licences nosacījumus;

6) pensiju fonds atsakās no licences;

7) pensiju fonds nespēj izpildīt savas saistības pret pensiju plāna dalībniekiem.

(2) Latvijas Banka anulē pensiju fondam izsniegto licenci, ja pensiju fonda darbība izbeigta saskaņā ar tiesas nolēmumu.

(3) Lēmumu par pensiju fonda licences anulēšanu vai darbības apturēšanu Latvijas Banka rakstveidā paziņo pensiju fondam triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Latvijas Banka sniedz arī Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei informāciju par pensiju fonda licences anulēšanu vai darbības apturēšanu.

(4) Latvijas Bankai, konstatējot šā panta pirmajā daļā paredzētos apstākļus, ir tiesības pensiju fondam piemērot sankcijas — izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz četrsimt minimālajām mēnešalgām.

(41) Latvijas Bankai, konstatējot šā panta pirmajā daļā paredzētos apstākļus, ir tiesības piemērot pensiju fondam administratīvo pasākumu — licences darbības apturēšana.

(42) Latvijas Bankai ir tiesības papildus saskaņā ar šā panta ceturto un 4.1 daļu piemērotajai sankcijai vai administratīvajam pasākumam noteikt konstatēto pārkāpumu novēršanas termiņu. Ja līdz šā termiņa beigām pensiju fonds nav novērsis pārkāpumus, Latvijas Banka piemēro pensiju fondam sankciju — anulē tam izsniegto licenci. Ja pieņemts lēmums par pensiju fonda licences darbības apturēšanu, Latvijas Banka par to informē Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi.

(5) Licences darbības apturēšanas termiņš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Latvijas Banka norāda ierobežojumus, kurus pensiju fonds ievēro līdz licences darbības apturēšanas termiņa beigām. Ierobežojumi šā panta izpratnē var būt attiecināmi uz:

1) jaunu dalībnieku piesaistīšanu;

2) jaunu iemaksu pieņemšanu;

3) līgumu grozīšanu un slēgšanu;

4) jaunu pensiju plānu reģistrēšanu;

5) iemaksāto līdzekļu ieguldīšanu;

6) rīcību ar līdzekļu turētājam turēšanā nodotajiem līdzekļiem.

(6) Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta par licences anulēšanu vai darbības apturēšanu, apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību.

(61) Latvijas Banka ir tiesīga personām, kuras veic privātā pensiju fonda darbību bez licences, piemērot šādas sankcijas:

1) izteikt brīdinājumu;

2) uzlikt soda naudu līdz četrsimt minimālajām mēnešalgām.

(62) Latvijas Banka ir tiesīga šā panta 6.3 daļā minētās sankcijas un šā panta 6.4 daļā minētos administratīvos pasākumus piemērot, ja tā konstatē, ka PEPP sniedzējs, PEPP izplatītājs vai par pārkāpumu atbildīgā fiziskā persona neievēro:

1) Regulas Nr. 2019/1238 6. pantā noteiktās prasības attiecībā uz PEPP plāna reģistrācijas pieteikumu;

2) Regulas Nr. 2019/1238 7. panta 3. punktā noteikto prasību attiecībā uz PEPP plāna sniegšanas vai izplatīšanas uzsākšanu;

3) Regulas Nr. 2019/1238 9. pantā noteikto prasību attiecībā uz apzīmējuma "Pan-Eiropas privāto pensiju produkts" jeb "PEPP" izmantošanu PEPP plānam;

4) Regulas Nr. 2019/1238 18. vai 19. pantā noteiktās prasības attiecībā uz PEPP plāna pārnesamības pakalpojuma sniegšanu;

5) Regulas Nr. 2019/1238 20. pantā noteiktās prasības attiecībā uz jauna PEPP plāna apakškonta atvēršanu;

6) Regulas Nr. 2019/1238 21. pantā noteiktās prasības attiecībā uz informācijas par PEPP plāna pārnesamību sniegšanu Latvijas Bankai;

7) Regulas Nr. 2019/1238 35. pantā noteiktās vispārīgās prasības attiecībā uz PEPP plāna kapitāla pārskatu;

8) Regulas Nr. 2019/1238 36. pantā noteiktās prasības attiecībā uz PEPP plāna kapitāla pārskatā iekļaujamo informāciju;

9) Regulas Nr. 2019/1238 37. pantā noteiktās prasības attiecībā uz PEPP plāna kapitāla pārskata papildinformāciju;

10) Regulas Nr. 2019/1238 38. pantā noteiktās prasības attiecībā uz PEPP noguldītājiem un PEPP saņēmējiem sniedzamo informāciju;

11) Regulas Nr. 2019/1238 39. pantā noteikto prasību attiecībā uz PEPP noguldītājiem un PEPP saņēmējiem pēc pieprasījuma sniedzamo informāciju;

12) Regulas Nr. 2019/1238 41. pantā noteiktās prasības attiecībā uz PEPP plāna aktīvu ieguldīšanu saskaņā ar piesardzības principu;

13) Regulas Nr. 2019/1238 42. pantā noteiktās vispārīgās prasības attiecībā uz PEPP plānu izvēles iespējām;

14) Regulas Nr. 2019/1238 43. pantā noteikto prasību attiecībā uz PEPP noguldītāja ieguldījuma izvēles iespēju;

15) Regulas Nr. 2019/1238 44. pantā noteiktās prasības attiecībā uz PEPP plāna maiņas nosacījumiem;

16) Regulas Nr. 2019/1238 45. pantā noteiktās prasības attiecībā uz pamata PEPP nodrošināšanu;

17) Regulas Nr. 2019/1238 46. pantā noteiktās prasības attiecībā uz riska mazināšanas metodēm;

18) Regulas Nr. 2019/1238 47. panta 2. punktā noteikto prasību attiecībā uz PEPP plāna nosacījumiem, kas saistīti ar valsts apakškontu uzkrāšanas fāzi;

19) Regulas Nr. 2019/1238 48. pantā noteiktās prasības attiecībā uz turētājbankas iecelšanu;

20) Regulas Nr. 2019/1238 50. pantā noteiktās prasības attiecībā uz PEPP klientu iesniegto sūdzību izskatīšanu;

21) Regulas Nr. 2019/1238 52., 53., 54., 55. vai 56. pantā noteiktās prasības attiecībā uz PEPP sniedzēja maiņu.

(63) Latvijas Bankai, konstatējot šā panta 6.2 daļā minētos pārkāpumus, ir tiesības piemērot šādas sankcijas:

1) publisks paziņojums, norādot ziņas par fizisko vai juridisko personu un tās izdarīto pārkāpumu;

2) soda nauda fiziskajai personai līdz 700 000 euro vai līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu divkāršam apmēram;

3) soda nauda juridiskajai personai līdz pieciem miljoniem euro vai līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu divkāršam apmēram, vai līdz 10 procentiem no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma, pamatojoties uz iepriekšējā finanšu gada apstiprināto gada pārskatu. Ja juridiskā persona ir meitas sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kas attiecas uz tās gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavošanu, kopējo gada apgrozījumu veido iepriekšējā finanšu gada kopējais gada apgrozījums vai atbilstoša veida ienākumi, pamatojoties uz galējās mātes sabiedrības iepriekšējā finanšu gada apstiprināto konsolidēto gada pārskatu.

(64) Latvijas Bankai, konstatējot šā panta 6.2 daļā minētos pārkāpumus, ir tiesības piemērot šādus administratīvos pasākumus:

1) pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona izbeidz attiecīgo darbību;

2) noteikt pagaidu aizliegumu valdes vai padomes loceklim vai citai fiziskajai personai, kura ir atbildīga par pārkāpumu, veikt tai noteiktos pienākumus līdz pārkāpuma novēršanas brīdim, bet ne ilgāk kā divus gadus.

(7) Pieņemot lēmumu par sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu personām, kuras pārkāpušas finanšu tirgu regulējošus normatīvos aktus, un par soda naudas apmēru, Latvijas Banka ņem vērā visus apstākļus, tai skaitā Latvijas Bankas likumā paredzētos, kā arī iespējamās pārkāpuma sistemātiskas izdarīšanas sekas un izvērtē piemērojamo sankciju un administratīvo pasākumu samērīgumu, efektivitāti un atturošo raksturu.

(8) Pēc tam kad Latvijas Banka paziņojusi personai pieņemto lēmumu un tas stājies spēkā, tā nekavējoties savā tīmekļvietnē publicē informāciju par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kas personai piemēroti par šā likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, identificējot par pārkāpumiem atbildīgo personu un tās izdarītā pārkāpuma veidu un raksturu.

(9) Ja Latvijas Banka pēc iepriekšējas izvērtēšanas konstatē, ka tās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija vai administratīvais pasākums, nav samērīga vai ka šāda datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai notiekošo izmeklēšanu, tā ir tiesīga veikt vienu no šādām darbībām:

1) atlikt informācijas publiskošanu par personai piemērotajām sankcijām vai administratīvajiem pasākumiem līdz brīdim, kad beidz pastāvēt apstākļi, kuru dēļ publiskošana atlikta;

2) publiskot šā panta astotajā daļā minēto informāciju, nodrošinot personas identitātes aizsardzību;

3) nepubliskot šā panta astotajā daļā minēto informāciju, ja šīs daļas 1. un 2. punktā noteiktās darbības ir uzskatāmas par nepietiekamām finanšu tirgus stabilitātes nodrošināšanai.

(10) Saskaņā ar šo pantu uzlikto soda naudu ieskaita valsts pamatbudžetā.

41.1 pants. Noilgums

(1) Latvijas Banka ir tiesīga ierosināt lietu ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma izbeigšanas dienas.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā noilguma termiņa skaitīšanu aptur ar lietas ierosināšanas dienu.

(3) Lēmumu par šajā likumā noteikto sankciju vai administratīvo pasākumu piemērošanu Latvijas Banka var pieņemt divu gadu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(4) Latvijas Banka izbeidz lietu, ja šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts lēmums par šajā likumā noteikto sankciju vai administratīvo pasākumu piemērošanu.

VI nodaļaPārrobežu darbība

42. pants. Filiāles atvēršana

(1) Ja pensiju fonds vēlas atvērt filiāli citā dalībvalstī, tas iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par filiāles atvēršanu. Iesniegumā norāda:

1) filiāles adresi (adrese, kas izmantojama informācijas nosūtīšanai un saņemšanai);

2) filiāles organizatorisko struktūru;

3) ziņas par filiāles vadītāju atbilstoši šā likuma 8. panta trešās daļas 4. punktam, lai pārliecinātos par personas atbilstību šā likuma prasībām;

4) darbības plānu pirmajiem trim gadiem.

(2) Ja pensiju fonds iesniedzis Latvijas Bankai iesniegumu atbilstoši šā panta pirmajai daļai, Latvijas Banka triju mēnešu laikā pēc minētā iesnieguma saņemšanas to izskata un pārsūta iesaistītās valsts kompetentajām institūcijām, vienlaikus paziņojot pensiju fondam par informācijas pārsūtīšanu.

(3) Latvijas Banka var pieņemt lēmumu par atteikumu atvērt filiāli citā dalībvalstī, ja tā uzskata, ka:

1) pensiju fonda iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

2) filiāles organizatoriskā un vadības struktūra neļauj nodrošināt tās uzraudzību;

3) filiāles vadītājs neatbilst šā likuma prasībām;

4) pensiju fondā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns;

5) Latvijas Bankas noteiktajā termiņā nav novērsti tās konstatētie pārkāpumi.

(4) Latvijas Banka lēmumu par atteikumu atvērt filiāli nosūta pensiju fondam un lēmumā norāda atteikuma pamatojumu.

(5) Pensiju fonds ir tiesīgs atvērt filiāli citā dalībvalstī pēc tam, kad saņēmis Latvijas Bankas paziņojumu, ka informācija par pensiju fonda nodomu atvērt filiāli nosūtīta iesaistītās valsts kompetentajām institūcijām.

43. pants. Iemaksu papildpensijas nodrošināšanai pieņemšana no citas dalībvalsts darba devēja

(1) Pensiju fonds par katru jaunu nodomu pieņemt iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no kādas citas dalībvalsts darba devēja rakstveidā paziņo Latvijas Bankai.

(2) Paziņojumā pensiju fonds ietver šādu informāciju:

1) iesaistītā valsts;

2) darba devēja firma un valdes atrašanās vieta;

3) iesaistītās valsts darba devējam piedāvātā pensiju plāna raksturojums, kurā īsi aprakstīts šā likuma 8. panta trešajā daļā minētais, kopā ar apliecinātu tulkojumu iesaistītās valsts valodā vai valodā, par kuru iesaistītās valsts kompetentā institūcija un Latvijas Banka vienojušās.

(3) Ja pensiju fonds Latvijas Bankai iesniedzis paziņojumu atbilstoši šā panta otrajai daļai, Latvijas Banka triju mēnešu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas to izskata un pārsūta iesaistītās valsts kompetentajām institūcijām, vienlaikus paziņojot pensiju fondam par informācijas pārsūtīšanu un informējot Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi par dalībvalsti, no kuras pensiju fonds plāno pieņemt iemaksas papildpensijas nodrošināšanai.

(4) Latvijas Banka nepārsūta paziņojumu iesaistītās valsts kompetentajām institūcijām, ja tā triju mēnešu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas ir pieņēmusi lēmumu, kurā secina, ka:

1) pensiju fondā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns;

2) pensiju fonda organizatoriskā struktūra neļauj nodrošināt Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošu uzraudzību;

3) Latvijas Bankas noteiktajā termiņā pensiju fonds nav novērsis tās konstatētos pārkāpumus.

(5) Ja Latvijas Banka nolemj nepārsūtīt pensiju fonda iesniegto paziņojumu iesaistītās valsts kompetentajām institūcijām, tā nekavējoties nosūta pensiju fondam attiecīgu lēmumu, kurā norāda atteikuma pamatojumu.

(6) Latvijas Banku sešu nedēļu laikā pēc tam, kad iesaistītās valsts kompetentā institūcija saņēmusi Latvijas Bankas paziņojumu, informē par šādiem nosacījumiem, kurus pensiju fondam ir pienākums ievērot, veicot darbības iesaistītajā valstī:

1) par pensiju plāna dalībnieku tiesībām, kas izriet no dalības pensiju plānā uz darba tiesisko attiecību pamata;

2) par pensiju plāna dalībniekiem vai papildpensijas saņēmējiem sniedzamās informācijas apjomu.

(7) Latvijas Banka pēc šā panta sestajā daļā minētās informācijas saņemšanas nekavējoties pārsūta to pensiju fondam.

(8) Pensiju fondam ir tiesības sākt pieņemt iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no iesaistītās valsts darba devēja pēc šā panta sestajā daļā minētās informācijas saņemšanas Latvijas Bankā vai pēc tajā minētā termiņa beigām. Pensiju fonds ievēro iesaistītās valsts prasības, kas izriet no tās kompetentās institūcijas atbilstoši šā panta sestajai daļai sniegtajai informācijai.

(9) Ja saņemta iesaistītās valsts kompetentās institūcijas informācija par izmaiņām nosacījumos, kurus pensiju fondam ir pienākums ievērot, veicot darbības iesaistītajā valstī, Latvijas Banka to nekavējoties nosūta pensiju fondam.

44. pants. Iemaksu papildpensijas nodrošināšanai pieņemšana no Latvijā reģistrēta darba devēja

(1) Ja dalībvalsts pensiju fonds plāno pieņemt iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta darba devēja, Latvijas Bankai ir nepieciešams saņemt no pensiju fonda mītnes valsts kompetentās institūcijas paziņojumu, kuru ir sagatavojis dalībvalsts pensiju fonds un kurā ietverta šā likuma 43. panta otrajā daļā minētā informācija.

(2) Sešu nedēļu laikā pēc paziņojuma saņemšanas Latvijas Banka apkopo un nosūta pensiju fonda mītnes valsts kompetentajai institūcijai šā likuma 43. panta sestās daļas 1. un 2. punktā minēto informāciju, kuru pensiju fondam, pieņemot iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta darba devēja, ir pienākums sniegt pensiju plāna dalībniekam vai papildpensijas saņēmējam.

(3) Dalībvalsts pensiju fondam ir tiesības pieņemt iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta darba devēja pēc šā likuma 43. panta sestajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas vai pēc tajā minētā termiņa beigām. Dalībvalsts pensiju fonds ievēro prasības, kas izriet no Latvijas Bankas informācijas, kas sniegta saskaņā ar šā panta otro daļu.

(4) Ja tiek grozīti normatīvie akti, kurus dalībvalsts pensiju fondam ir pienākums ievērot, veicot darbības Latvijā, Latvijas Banka par to nekavējoties informē pensiju fonda mītnes valsts kompetento institūciju.

45. pants. Pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas pārrobežu nodošana citas dalībvalsts pensiju fondam

(1) Pensiju fonds var nodot visas vai daļu no pensiju plāna saistībām, tehniskajām rezervēm un citas tiesības un pienākumus saistībā ar darba devēju iemaksām, kā arī attiecīgos aktīvus vai tiem līdzvērtīgu naudas līdzekļu summu saņēmējam pensiju fondam, ja ir saņemta šā likuma 46. panta ceturtajā daļā minētā rakstveida atļauja veikt nodošanu vai ja no saņēmēja pensiju fonda mītnes valsts kompetentās institūcijas nav saņemta informācija par lēmumu, beidzoties šā likuma 46. panta ceturtajā daļā minētajam laikposmam.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto nodošanu var veikt, ja tai piekrīt:

1) vairāk nekā puse no tiem attiecīgā pensiju fonda pensiju plāna dalībniekiem vai papildpensijas saņēmējiem, uz kuriem attiecas nodošana, vai attiecīgā pensiju plāna komitejas (ja tāda izveidota) vairākums. Pirms šā likuma 46. panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas pensiju fonds, kurš veic nodošanu, informē pensiju plāna dalībniekus un papildpensijas saņēmējus, kā arī attiecīgā pensiju plāna komiteju (ja tāda izveidota) par pensiju plāna nodošanas noteikumiem;

2) darba devējs, uz kuru attiecas nodošana.

(3) Latvijas Banka izskata šā likuma 46. panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, kas saņemts no saņēmēja pensiju fonda mītnes valsts kompetentās institūcijas, un sniedz iepriekšēju atļauju nodošanai vai izsaka iebildumus pret to saņēmēja pensiju fonda mītnes valsts kompetentajai institūcijai, pirms tā pieņem lēmumu šā likuma 46. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Latvijas Banka, saņemot šā likuma 46. panta pirmajā daļā minēto iesniegumu no saņēmēja pensiju fonda mītnes valsts kompetentās institūcijas, novērtē, vai:

1) pensiju plāna saistību, tehnisko rezervju un citu tiesību un pienākumu, kā arī attiecīgo aktīvu vai tiem līdzvērtīgu naudas summu daļējas nodošanas gadījumā atlikušās pensiju plāna daļas dalībnieku un papildpensijas saņēmēju ilgtermiņa likumiskās intereses tiek pienācīgi aizsargātas;

2) pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju individuālās tiesības pēc nodošanas ir vismaz tādas pašas;

3) nododamā pensiju plāna aktīvi ir pietiekami un atbilstoši, lai segtu nododamās saistības, tehniskās rezerves un citas tiesības un pienākumus saistībā ar darba devēju iemaksām saskaņā ar prasībām, kas noteiktas tā pensiju fonda darbību regulējošos normatīvajos aktos, kurš veic nodošanu.

(5) Latvijas Banka 56 dienu laikā pēc šā likuma 46. panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas informē saņēmēja pensiju fonda mītnes valsts kompetento institūciju par šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma izvērtējumu.

(6) Ja nodošanas rezultātā tiks veikta pārrobežu darbība, Latvijas Banka pēc tam, kad saņemts šā likuma 46. panta ceturtajā daļā minētais saņēmēja pensiju fonda mītnes valsts kompetentās institūcijas lēmums par atļauju veikt nodošanu, apkopo un 28 dienu laikā nosūta saņēmēja pensiju fonda mītnes valsts kompetentajai institūcijai prasības attiecībā uz informāciju, kuru saņēmējam pensiju fondam ir pienākums sniegt pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, veicot pārrobežu darbību.

(7) Pensiju fondam ir aizliegts ar nodošanu saistītās izmaksas attiecināt uz atlikušajiem pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, uz kuriem neattiecas šā panta pirmajā daļā minētā nodošana.

46. pants. Dalībvalsts pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas nodošana Latvijā licencētam pensiju fondam

(1) Pensiju fonds, kas vēlas saņemt no dalībvalsts pensiju fonda visas vai daļu no pensiju plāna saistībām, tehniskajām rezervēm un citas tiesības un pienākumus saistībā ar darba devēja iemaksām, kā arī attiecīgos aktīvus vai tiem līdzvērtīgu naudas summu, iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par atļaujas saņemšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā saņēmējs pensiju fonds norāda:

1) rakstveida vienošanos, kura noslēgta starp pensiju fondu, kas veic nodošanu, un saņēmēju pensiju fondu un kurā paredzēti nodošanas noteikumi;

2) pensiju plāna aprakstu;

3) nododamo saistību, tehnisko rezervju un citu tiesību un pienākumu saistībā ar darba devēja iemaksām, kā arī attiecīgo aktīvu vai tiem līdzvērtīgu naudas summu aprakstu;

4) pensiju fonda, kurš veic nodošanu, un saņēmēja pensiju fonda firmu, valdes atrašanās vietu un reģistrācijas valsti;

5) darba devēja firmu un valdes atrašanās vietu;

6) apliecinājumu par iepriekšēju piekrišanu šā likuma 45. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā;

7) dalībvalsti, kuras sociālās un darba tiesības, kas attiecas uz pensiju fondiem un pensiju plāniem, piemērojamas attiecīgajam pensiju plānam.

(3) Latvijas Banka pēc šā panta otrajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas to nekavējoties nosūta tā pensiju fonda mītnes valsts kompetentajai institūcijai, kurš veic nodošanu, novērtējuma sniegšanai un vienlaikus pārbauda, vai:

1) saņēmējs pensiju fonds ir sniedzis visu šā panta otrajā daļā minēto informāciju;

2) saņēmēja pensiju fonda administratīvā struktūra, finansiālais stāvoklis un vadības reputācija, profesionālā pieredze un kvalifikācija atbilst ierosinātajai nodošanai;

3) saņēmēja pensiju fonda pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju likumiskās intereses un pensiju plāna nodotā daļa ir pienācīgi aizsargātas nodošanas laikā un pēc tās;

4) saņēmēja pensiju fonda tehniskās rezerves nodošanas dienā ir pilnībā segtas, ja nodošana izraisa pārrobežu darbību;

5) nododamie aktīvi ir pietiekami un atbilstoši, lai segtu nododamās saistības, tehniskās rezerves un citas tiesības un pienākumus saistībā ar darba devēja iemaksām saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

(4) Pamatojoties uz novērtējumu, ko tā pensiju fonda mītnes valsts kompetentā institūcija, kurš veic nodošanu, sniegusi par šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, Latvijas Banka pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu veikt nodošanu un paziņo to saņēmējam pensiju fondam triju mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas. Ja nodošana netiek atļauta, Latvijas Banka triju mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā pieteikuma saņemšanas sniedz atteikuma pamatojumu. Latvijas Bankas lēmumu par atteikumu vai tās bezdarbību var pārsūdzēt Latvijas Republikas tiesā.

(5) Latvijas Banka divu nedēļu laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas par to informē tā pensiju fonda mītnes valsts kompetento institūciju, kurš veic nodošanu.

(6) Ja nodošanas rezultātā tiks veikta pārrobežu darbība, tā pensiju fonda mītnes valsts kompetentā institūcija, kurš veic nodošanu, mēneša laikā nosūta Latvijas Bankai informāciju, kuru pensiju fondam ir pienākums sniegt pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, kā arī informāciju par pensiju plāna dalībnieku tiesībām, kas izriet no dalības pensiju plānā uz darba tiesisko attiecību pamata, veicot darbības minētajā valstī. Latvijas Banka šo informāciju paziņo saņēmējam pensiju fondam nedēļas laikā pēc tās saņemšanas.

(7) Saņēmējs pensiju fonds ir tiesīgs sākt pārvaldīt pensiju plānu, ja saņemts šā panta ceturtajā daļā minētais lēmums par atļaujas piešķiršanu vai šā panta piektajā daļā minētā termiņa laikā nav saņemta Latvijas Bankas informācija par lēmumu.

(8) Saņēmējam pensiju fondam ir aizliegts ar nodošanu saistītās izmaksas attiecināt uz tiem pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, kuri tādi bija pirms šā panta pirmajā daļā minētās nodošanas.

(9) Ja saņēmējs pensiju fonds veic pārrobežu darbību, piemērojama šā likuma 43. panta astotā daļa, 44. panta ceturtā daļa, 47. panta pirmā, otrā, trešā, ceturtā, piektā un sestā daļa.

47. pants. Pārrobežu darbības uzraudzība

(1) Latvijas Bankai ir tiesības veikt pārbaudes citas dalībvalsts pensiju fondos, kas pieņem iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta darba devēja.

(2) Latvijas Banka uzrauga, kā citas dalībvalsts pensiju fonds, kas pieņem iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta darba devēja, ievēro nosacījumus attiecībā uz informācijas sniegšanu pensiju plāna dalībniekiem.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības saņemt no citu dalībvalstu pensiju fondiem un kompetentajām institūcijām uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju.

(4) Veicot uzraudzību, Latvijas Banka konsultējas ar pensiju fonda mītnes valsts kompetento institūciju.

(5) Ja Latvijas Banka, veicot tāda citas dalībvalsts pensiju fonda uzraudzību, kurš pieņem iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta darba devēja, atklāj pārkāpumus, tā nekavējoties informē par to pensiju fonda mītnes valsts kompetento institūciju.

(6) Ja dalībvalsts pensiju fonda mītnes valsts kompetentās institūcijas veiktie pasākumi nav bijuši efektīvi vai nav tikuši piemēroti, Latvijas Banka pēc pensiju fonda mītnes valsts kompetentās institūcijas informēšanas ir tiesīga sodīt dalībvalsts pensiju fondu par pārkāpumiem, tai skaitā, ja nepieciešams, aizliegt tam Latvijā pārvaldīt pensiju plānu, vai piemērot pasākumus turpmāku pārkāpumu nepieļaušanai.

(7) Ja mītnes valsts pensiju fonds ir nodevis līdzekļus turēšanā Latvijā reģistrētam līdzekļu turētājam un Latvijas Banka ir saņēmusi pieprasījumu no mītnes valsts kompetentās institūcijas par ierobežojumu noteikšanu rīcībai ar Latvijā reģistrētam līdzekļu turētājam turēšanā nodotajiem mītnes valsts pensiju fonda līdzekļiem, Latvijas Banka nekavējoties informē līdzekļu turētāju par noteiktajiem ierobežojumiem un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pieprasījuma izpildi.

(8) Ja Latvijā reģistrēts pensiju fonds ir nodevis pensiju plāna līdzekļus turēšanā mītnes valstī reģistrētam līdzekļu turētājam un Latvijas Banka ir piemērojusi pensiju fondam šā likuma 41. panta piektajā daļā noteiktos ierobežojumus, tā nekavējoties nosūta mītnes valsts kompetentajām institūcijām pieprasījumu nodrošināt noteikto ierobežojumu ievērošanu.

48. pants. Maksājumi Latvijas Bankai

Pensiju fonds maksā Latvijas Bankai līdz 0,4 procentiem no ceturksnī pensiju plānu dalībnieku un to labā veiktajām iemaksām (veicot atskaitījumus) pensiju fonda licencētajos pensiju plānos.

VII nodaļaIerobežotas pieejamības informācija un apmaiņa ar to

49. pants. Ierobežotas pieejamības informācija

(1) Informācija par pensiju fondu, pensiju plāniem un to dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, pensiju fonda un pensiju plāna darbību un pensiju plāna dalībnieku un papildpensiju saņēmēju darījumiem, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai par kuras izpaušanu lēmumu nav pieņēmusi Latvijas Banka, šajā pantā noteiktajā kārtībā no dalībvalstu un ārvalstu kompetentajām institūcijām un personām, kā arī no dalībvalstu institucionālajām vienībām saņemtā informācija un pensiju fondu uzraudzības vajadzībām pārbaudēs iegūtā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā ir izpaužama trešajām personām tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu pensiju fondu, pensiju plānu, pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju. Šādai informācijai par pensiju fondu, pensiju plāniem, pensiju plānu dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, pensiju fonda un pensiju plāna darbību, pensiju plānu dalībnieku un papildpensijas saņēmēju darījumiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja pensiju fondam ierosināts maksātnespējas process vai likvidācija vai pensiju fonds ir likvidēts.

(11) Šā panta pirmajā daļā noteiktais attiecināms arī uz PEPP sniedzēju, PEPP plāniem, PEPP noguldītājiem, PEPP saņēmējiem, PEPP sniedzēja un PEPP plāna darbību un PEPP noguldītāju un PEPP saņēmēju darījumiem.

(2) Aizliegums izpaust ierobežotas pieejamības informāciju neattiecas uz informāciju:

1) kas saistīta ar tiesvedību civillietā, ja ir pasludināts pensiju fonda vai PEPP sniedzēja maksātnespējas process vai uzsākta tā likvidācija un šī informācija nav par trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās pensiju fonda vai PEPP sniedzēja finansiālā stāvokļa uzlabošanai;

2) kuru Latvijas Banka sniegusi procesa virzītājam krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu;