LegalizeZaudējis spēku - Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr. 46Rīgā 2020. gada 4. februārī (prot. Nr. 4 27. §)
1. Apstiprināt Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam (turpmāk – plāns).
2. Noteikt Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Finanšu ministriju, Zemkopības ministriju, Satiksmes ministriju, Labklājības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju, Pārresoru koordinācijas centru un Valsts kanceleju par atbildīgajām institūcijām plāna ieviešanā. Minētajām institūcijām plānā paredzētos pasākumus īstenot sadarbībā ar pašvaldībām un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.
3. Noteikt, ka plāna īstenošanu koordinē un uzrauga Nacionālā enerģētikas un klimata padome.
4. Nozaru ministrijām, izstrādājot vai grozot atbilstošos politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus, Eiropas Savienības fondu, Emisiju kvotu izsoles instrumenta vai cita finansējuma apguvei noteiktos politikas plānošanas dokumentus vai tiesību aktus, kā arī izstrādājot gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu vai vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu un ar tiem saistītos nozaru tiesību aktus, ņemt vērā un ievērot plānā noteiktos mērķus, rīcībpolitikas pasākumus un to ieviešanai paredzētos termiņus.
5. Jautājumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna pasākumu īstenošanai 2021. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
6. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju koordinēt plāna aktualizēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulu 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 7 15/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013, un ekonomikas ministram nodrošināt aktualizētā plāna projekta iesniegšanu Eiropas Komisijā līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Ministru prezidents A. K. KariņšEkonomikas ministrs R. Nemiro
(Ministru kabineta2020. gada 4. februārarīkojums Nr. 46)
LATVIJAS NACIONĀLAIS ENERĢĒTIKAS UN KLIMATA PLĀNS2021.–2030. GADAM
| AE | Atjaunojamā enerģija |
|---|---|
| AER | Atjaunojamie energoresursi |
| ANO | Apvienoto Nāciju Organizācija |
| BEMIP | Baltijas enerģijas tirgus integrācijas plāns |
| CO2 | Oglekļa dioksīds |
| CSA | Centrālā siltumapgāde – siltumavotu, pārvades un sadales siltumtīklu un siltumenerģijas lietotāju kopums, kas saskaņoti ražo, pārveido, pārvada, sadala un patērē siltumenerģiju (Enerģētikas likums) |
| CSP | Centrālā statistikas pārvalde |
| DRN | Dabas resursu nodoklis |
| EAP2020 | Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016.–2020.gadam |
| EK | Eiropas Komisija |
| EKII | Emisijas kvotu izsolīšanas instruments |
| EM | Ekonomikas ministrija |
| EnS | Enerģētikas savienība |
| EPS | Energoefektivitātes pienākumu shēma |
| ERAF | Eiropas reģionālās attīstības fonds |
| ES | Eiropas Savienība |
| ESF | Eiropas Sociālais fonds |
| ESKO | Energoservisa pakalpojumi |
| ETL | Elektrotransportlīdzeklis |
| ETS | Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma |
| EUROSTAT | Eiropas Savienības Statistikas birojs |
| EVA | Eiropas Vides aģentūra |
| ĒAIS | Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija |
| FM | Finanšu ministrija |
| F-gāzes | Fluorētās siltumnīcefekta gāzes |
| GPSRP2030 | Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.–2030.gadam (izstrādes stacijā) |
| HES | Hidroelektrostacija |
| IKP | Iekšzemes kopprodukts |
| IZM | Izglītības un zinātnes ministrija |
| KEP2020 | Eiropadomes 2007.gada 2.maija prezidentvalsts secinājumi |
| KEPS2030 | Eiropadomes 2014.gada 24.oktobra secinājumi "Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030.gadam" |
| KF | Kohēzijas fonds |
| KIP | Kopīgu Interešu Projekts |
| KPFI | Klimata pārmaiņu finanšu instruments |
| LEIS2030 | Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai |
| LIAS2030 | Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam |
| LIFE | Eiropas Savienības vides finanšu programma |
| LLU | Latvijas Lauksaimniecības universitāte |
| LM | Labklājības ministrija |
| LNAP2020 | Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam |
| LNAP2027 | Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam (izstrādes stadijā) |
| LPKPP2030 | Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam |
| LPS | Latvijas Pašvaldību savienība |
| LRRAEJ | Latvijas Republikas Rīcība atjaunojamās enerģijas jomā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK ieviešanai līdz 2020.gadam |
| LSA | Lokālā siltumapgāde – autonoma ražotāja, valsts vai pašvaldības iestāžu īpašumā esoša siltumapgādes sistēma, kas nodrošina siltumenerģiju paša vajadzībām un citiem enerģijas lietotājiem, kuriem siltumenerģija tiek sadalīta un piegādāta no siltumavota pa sadales siltumtīkliem vai bez tiem (Enerģētikas likums) |
| LU | Latvijas Universitāte |
| MFF2027 | ES daudzgadu budžets 2021.–2027.gadam |
| MK | Ministru kabinets |
| NIPP2020 | Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014–2020 |
| NVO | Nevalstiskās organizācijas |
| OIK | Obligātā iepirkuma komponente |
| P&A | Pētniecība un attīstība |
| P&I | Pētniecība un inovācijas |
| PKC | Pārresoru koordinācijas centrs |
| PSO | Pārvades sistēmas operators |
| PVN | Pievienotās vērtības nodoklis |
| SEG | Siltumnīcefekta gāzes |
| SM | Satiksmes ministrija |
| SPRK | Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija |
| TEN | Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis |
| VARAM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| VES | Vēja elektrostacijas |
| VPP | Valsts pētījumu programma |
| ZIZIMM | Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība |
| ZM | Zemkopības ministrija |
| Plāna ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidāveicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. |
|---|
| Politikas rezultāts katrā Plāna dimensijā | ES | ES | Latvija | Latvija | Latvija |
|---|---|---|---|---|---|
| Politikas rezultāts katrā Plāna dimensijā | mērķa vērtība | mērķa vērtība | faktiskā vērtība | mērķa vērtība8 | mērķa vērtība8 |
| Politikas rezultāts katrā Plāna dimensijā | 20209 | 203010 | 2017 | 2020 | 2030 |
| 1.1. SEG emisiju samazināšanas mērķis (% pret 1990.g.) | -20 | -40 | -57 | - | -65 |
| 1.1.1. Ne-ETS darbības (% pret 2005.g.) | -10 | -30 | +7 | +17 | -6 |
| 1.1.2. ZIZIMM uzskaites kategorijas (milj.t.)11 | - | 0 | - | 0 | -3,1 |
| 1.1.3. Transporta enerģijas aprites cikla SEG emisiju intensitātes samazinājums (%) | 6 | 6 | 0,8 | 6 | ≥6 |
| 1.2. Enerģijas, kas ražota no AER īpatsvars enerģijas bruto gala patēriņā (%) | 20 | 32 | 39 | 40 | 50 |
| 1.3. Enerģijas, kas ražota no AER, īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā transportā (%) | 10 | 14 | 2,5 | 10 | 712 |
| 1.4. Moderno biodegvielu & biogāzes13 īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā transportā (%) | - | 3,5 | 0 | - | 3,5 |
| 2.1. Valsts obligātais mērķis – uzkrātais gala enerģijas ietaupījums (Mtoe) | - | - | 0,45 | 0,85 | 1,76 |
| 2.2. Ēku atjaunošanas mērķis (kopā renovēti, m2) | - | - | 398 707 | 678 460 | 500 000 |
| 3. Importa īpatsvars bruto iekšzemes enerģijas patēriņā (t.sk. bunkurēšana) (%) | - | - | 44,1 | 44,1 | 30-40 |
| 4. Starpsavienojumu jauda (% pret uzstādīto ģenerējošo jaudu) | 10 | 15 | 60 | 10 | 60 |
| 5.1. Ieguldījumi P&A (% no IKP) | 3 | - | 0,51 | 0,7 | >2 |
| 5.2. Globālās konkurētspējas indekss (vieta pasaulē) | - | - | 42 | - | augstāk par 42 |
| Iekšzemes kopprodukts faktiskajās un salīdzināmajās cenās | Iekšzemes kopprodukts faktiskajās un salīdzināmajās cenās | Iekšzemes kopprodukts faktiskajās un salīdzināmajās cenās | |||
| --- | --- | --- | |||
| 2017.g. | 2018.g. | ||||
| Iekšzemes kopprodukts – pavisam (milj. EUR) | Iekšzemes kopprodukts – pavisam (milj. EUR) | Iekšzemes kopprodukts – pavisam (milj. EUR) | |||
| faktiskajās cenās | 27 033 | 29 524 | |||
| 2010.gada salīdzināmajās cenās | 22 778 | 23 864 | |||
| Uz vienu iedzīvotāju (EUR) | Uz vienu iedzīvotāju (EUR) | Uz vienu iedzīvotāju (EUR) | |||
| faktiskajās cenās | 13 926 | 15 328 | |||
| 2010.gada salīdzināmajās cenās | 11 734 | 12 389 | |||
| Pievienotās vērtības struktūra un pārmaiņas pa darbības veidiem 2018.g. (%) | Pievienotās vērtības struktūra un pārmaiņas pa darbības veidiem 2018.g. (%) | Pievienotās vērtības struktūra un pārmaiņas pa darbības veidiem 2018.g. (%) | |||
| 2018.g.(faktiskajās cenās) | 2017.g./2018.g.(salīdzināmajās cenās) | ||||
| Kopējā pievienotā vērtība | 100 | 4,2 | |||
| Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība | 3,7 | 3,4 | |||
| Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; apstrādes rūpniecība; elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija | 16,1 | 1,7 | |||
| Būvniecība | 7,1 | 21,9 | |||
| Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts; transports un uzglabāšana; izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi | 25,4 | 3,5 | |||
| Informācijas un komunikācijas pakalpojumi | 5,5 | 13,0 | |||
| Finanšu un apdrošināšanas darbības | 3,7 | -7,3 | |||
| Operācijas ar nekustamo īpašumu | 12,0 | 2,9 | |||
| Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība | 7,8 | 3,8 | |||
| Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana; izglītība; veselība un sociālā aprūpe | 15,7 | 3,3 | |||
| Māksla, izklaide un atpūta; citi pakalpojumi; mājsaimniecību kā darba devēju darbība | 3,0 | 2,3 | |||
| 2017 | 2020 | 2025 | 2030 | ||
| --- | --- | --- | --- | --- | |
| Iedzīvotāju skaits (miljons) | 1,986 | 1,884 | 1,759 | 1,638 | |
| Privātais patēriņš (2010.gada salīdzināmās cenās) (mljrd.EUR) | 13,266 | 16,158 | 18,386 | 20,339 | |
| IKP (2010.gada salīdzināmās cenās) (mljrd.EUR) | 21,328 | 25,230 | 28,564 | 31,599 | |
| Īpatsvars 2017.g. (%) | Īpatsvars 2017.g. (%) | Izmaiņas (%) | Izmaiņas (%) | ||
| --- | --- | --- | --- | --- | |
| Kopējās SEG emisijās | Ne-ETS darbību SEG emisijās | 2005.–2017.g. | 2016.–2017.g. | ||
| ETS sektors | 18,1 | - | -28,2 | -6,7 | |
| ETS enerģētika | 14,0 | - | -39,6 | -13,2 | |
| ETS rūpnieciskie procesi | 4,1 | - | 104,1 | 25,2 | |
| Ne-ETS darbības44 | 81,9 | 100 | 8,4 | 2,0 | |
| ne-ETS enerģētika | 49,9 | 61,0 | 3,8 | 4,0 | |
| transports | 29,3 | 35,8 | 6,9 | 4,8 | |
| mājsaimniecības | 5,1 | 6,3 | -1,6 | 4,2 | |
| cita ne-ETS enerģētika | 15,5 | 18,9 | 0,20 | 2,6 | |
| ne-ETS rūpnieciskie procesi un ķīmisko vielu izmantošana | 2,4 | 2,9 | 192,3 | -5,6 | |
| lauksaimniecība | 24,6 | 30,0 | 16,7 | 0,6 | |
| atkritumu apsaimniekošana | 5,0 | 6,1 | -10,2 | -5,9 | |
| KOPĀ | KOPĀ | KOPĀ | -0,7 | 0,3 | |
| Ēkas būvniecības ieceres dokumentācijas akceptēšanas periods | dzīvojamām ēkām | dzīvojamām ēkām | nedzīvojamām ēkām70 | nedzīvojamām ēkām70 | |
| --- | --- | --- | --- | --- | |
| Ēkas būvniecības ieceres dokumentācijas akceptēšanas periods | daudzdzīvokļu ēkas | viendzīvokļa vai divdzīvokļu ēkas | ēkas, kuras ir valsts vai pašvaldības īpašumā un institūciju valdījumā un kurās atrodas valsts vai pašvaldības institūcijas | pārējās nedzīvojamās ēkas | |
| Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvēm71 | Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvēm71 | Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvēm71 | Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvēm71 | Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvēm71 | |
| Līdz 2016.gada 31. decembrim | ≤ 70 kWh/m2 gadā | ≤ 80 kWh/m2 gadā | ≤ 100 kWh/m2 gadā | ≤ 100 kWh/m2 gadā | |
| No 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim | ≤ 60 kWh/m2 gadā | ≤ 70 kWh/m2 gadā | ≤ 90 kWh/m2 gadā | ≤ 90 kWh/m2 gadā | |
| No 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 31.decembrim | ≤ 60 kWh/m2 gadā | ≤ 70 kWh/m2 gadā | ≤ 65 kWh/m2 gadā | ≤ 90 kWh/m2 gadā | |
| No 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31. decembrim | ≤ 50 kWh/m2 gadā | ≤ 60 kWh/m2 gadā | gandrīz nulles enerģijas ēka | ≤ 65 kWh/m2 gadā | |
| No 2021.gada 1. janvāra | gandrīz nulles enerģijas ēka | gandrīz nulles enerģijas ēka | gandrīz nulles enerģijas ēka | gandrīz nulles enerģijas ēka | |
| Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis ēku atjaunošanai un pārbūvei72 | Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis ēku atjaunošanai un pārbūvei72 | Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis ēku atjaunošanai un pārbūvei72 | Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis ēku atjaunošanai un pārbūvei72 | Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis ēku atjaunošanai un pārbūvei72 | |
| No 2015.gada 21.novembra līdz 2020.gada 31. decembrim | ≤ 90 kWh/m2 gadā | ≤ 100 kWh/m2 gadā | ≤ 110 kWh/m2 gadā | ≤ 110 kWh/m2 gadā | |
| No 2021.gada 1.janvāra | ≤ 80 kWh/m2 gadā | ≤ 90 kWh/m2 gadā | ≤ 90 kWh/m2 gadā | ≤ 100 kWh/m2 gadā | |
| Konstrukcija | Dzīvojamās ēkas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārzi | Nedzīvojamās ēkas | Ražošanas ēkas | ||
| --- | --- | --- | --- | ||
| Konstrukcija | URM vērtība, W/(m2K) | URM vērtība, W/(m2K) | URM vērtība, W/(m2K) | ||
| Grīda: | |||||
| grīdas un sienas saskarē ar grunti | 0,2 | 0,25 | 0,35 | ||
| grīda uz neapkurināmu pagrabstāvu vai grīda ar ventilējamu pagrīdi | 0,3 | 0,35 | 0,40 | ||
| Ārsienas: | |||||
| ārsienas | 0,23 | 0,25 | 0,30 | ||
| sienas tradicionālajās guļbūvēs bez siltumizolācijas slāņa iebūvēšanas sienā | 0,65 | 0,65 | 0,65 | ||
| Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu | 0,20 | 0,23 | 0,25 | ||
| Ārdurvis un vārti | 1,80 | 2,00 | 2,20 | ||
| Logi un balkona durvis | 1,10 | 1,10 | 1,30 | ||
| Termiskie tilti, ψRM | 0,20 | 0,20 | 0,35 | ||
| 2016(GWh) | 2017(GWh) | 2018(GWh) | Izmaiņas(2017.-2018.) | ||
| --- | --- | --- | --- | --- | |
| Latvijas pārvades tīklā importētā elektroenerģija | 4828,354 | 4072,912 | 5173,682 | 27% | |
| No Latvijas pārvades tīkla eksportētā elektroenerģija | 3794,883 | 4137,077 | 4264,801 | 3,1% | |
| Latvijas elektroenerģijas saldo | -1033,47 (iztrūkums) | +641,66 (pārpalikums) | -908,88 (iztrūkums) | 1516,5% (iztrūkums) | |
| Latvijas elektroenerģijas patēriņš | 7264,728 | 7282,17 | 7410,215 | 1,8% | |
| Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms | 6231,257 | 7346,336 | 6501,335 | -11,5% | |
| Valsts patēriņa nosegšana, izmantojot vietējās ģenerācijas (%) | 85,77 | 100,88 | 87,7 | 13,15 (procentpunkti) | |
| Starpsavienojumi80 | Vidējā noslogotība81 (%) | Izmaiņas (2017.–2018.) (procentpunkti) | Zemākā fiksētā mēneša noslogotība (%) | Augstākā fiksētā mēneša noslogotība (%) | |
| --- | --- | --- | --- | --- | |
| LV → LT | 31 | 2 | 12,7 | 56,1 | |
| EE → LV | 54 | -13 | 38,5 | 79,4 | |
| LBI → LT | 15 | -12 | 20,1 | 92,7 | |
| LT → LV | 2 | 0 | 1,5 | 19,9 | |
| PL → LT | 20 | -12 | 13,2 | 70,5 | |
| LT → PL | 48 | 9 | 10,3 | 57,7 | |
| SE → LT | 63 | -9 | 0,0 | 91,5 | |
| FI → EE | 18 | -19 | 6,5 | 47,8 | |
| Izmantotais parametrs | 2018.g. | ||||
| --- | --- | ||||
| uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda | 2986,18 | ||||
| ienākošā starpsavienojumu jauda (imports) (SJI) | 1750 | ||||
| izejošā starpsavienojumu jauda (eksports) (SJE) | 1550 | ||||
| pīķa jaudas (maksimālais pieprasījums 2018.g.) (PJ) | 1255 | ||||
| uzstādītā AER jauda (UAER) | 1829,18 | ||||
| ienākošo (importa) starpsavienojumu jauda (starp LV un ES dalībvalstīm) (SJI-LV) | 900 | ||||
| izejošā (exporta) starpsavienojumu jauda (starp LV un ES dalībvalstīm) (SJE-LV) | 1300 | ||||
| 1-personas mājsaimn. (no visiem iedz.) | 1-personas mājsaimn. (no visiem iedz.) | 1-personas mājsaimn. (NRP100) | 1-personas mājsaimn. (NRP100) | 1-personas mājsaimn. >65g. (no visiem iedz.) | |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| LV | ES | LV | ES | LV | |
| 2016 | 20,1 | 10,9 | 27,8 | 19,3 | 22,6 |
| 2017 | 16,8 | 10,7 | 23,8 | 19,7 | 19,6 |
| spēkā esošā akcīzes nodokļa likme | akcīzes nodokļa likme no 01.01.2020 | ||||
| --- | --- | --- | |||
| dabasgāzes izmantošanai par kurināmo (par 1 MWh)105 | 1,65 | 1,65 | |||
| dabasgāzes izmantošanai par degvielu (par 1 MWh)106 | 9,64 | 9,64 | |||
| dabasgāzes izmantošanai par kurināmo rūpnieciskās ražošanas un citos ar ražošanu saistītos procesos, lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes telpās (par 1 MWh) | 0,55 | 0,55 | |||
| svinu nesaturošais benzīns (par 1000 l) | 476 | 509 | |||
| svinu nesaturošais benzīns, kuram tiek pievienots etilspirts (bio 5%) (par 1000 l)107 | 476 | 509 | |||
| svinu nesaturošais benzīns, kuram tiek pievienots etilspirts (E 85)108 (par 1000 l)109 | 142,8110 | 152,7111 | |||
| svinu saturošais benzīns (par 1000 l) | 594 | 594 | |||
| dīzeļdegviela (par 1000 l) | 372 | 414 | |||
| dīzeļdegviela bio (5%–30% (par 1000 l))112 | 372 | 414 | |||
| dīzeļdegviela ar bio piejaukumu vismaz 30% (par 1000 l)113 | 372 | 414 | |||
| biodīzeļdegviela (par 1000 l)114 | 0 | 0 | |||
| petroleja (par 1000 l) | 372 | 414 | |||
| degvieleļļa (mazuts) (par 1000 kg) | 15,65 | 15,65 | |||
| degvieleļļa (par 1000 l)115 | 372 | 414 | |||
| naftas gāzes un pārējie gāzveida ogļūdeņraži (par 1000 kg)116 | 244 | 285 | |||
| marķētā degviela (par 1000 l) | 56,91 | 56,91 | |||
| marķētā degviela (bio 5%) (par 1000 l) | 21,34 | 21,34 | |||
| dīzeļdegviela lauksaimniekiem117 (par 1000 l)118 | 55,8 | 62,1 | |||
| Saņemtais atbalsta veids | EUR/2018.gadā | ||||
| --- | --- | ||||
| maksa par koģenerācijas stacijā uzstādīto jaudu | 37 718 743 | ||||
| elektroenerģijas ražošana koģenerācijā | 24 943 462 | ||||
| elektroenerģijas ražošana biogāzes stacijās | 43 444 604 | ||||
| elektroenerģijas ražošana biomasas stacijās | 41 086 552 | ||||
| elektroenerģijas ražošana HES | 5 172 712 | ||||
| elektroenerģijas ražošana VES | 6 530 299 | ||||
| Politikas rezultāts dekarbonizācijas dimensijas SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes apakšdimensijā | Faktiskā vērtība | Mērķa vērtība | Mērķa vērtība | ||
| --- | --- | --- | --- | ||
| Politikas rezultāts dekarbonizācijas dimensijas SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes apakšdimensijā | 2017124 | 2020 | 2030125 | ||
| kopējais SEG emisiju samazinājums | kopējais SEG emisiju samazinājums | kopējais SEG emisiju samazinājums | kopējais SEG emisiju samazinājums | ||
| % pret 1990.g. | -57 | - | -65126 | ||
| Mt CO2 ekv. | 11,3 | 12,13 | 9,2 | ||
| ne-ETS darbību SEG emisiju samazinājums127 | ne-ETS darbību SEG emisiju samazinājums127 | ne-ETS darbību SEG emisiju samazinājums127 | ne-ETS darbību SEG emisiju samazinājums127 | ||
| % pret 2005.g. | +8,4 | +17 | -6 | ||
| Mt CO2 ekv. | 9,3 | 10 | 8 | ||
| ETS darbību SEG emisiju samazinājums | ETS darbību SEG emisiju samazinājums | ETS darbību SEG emisiju samazinājums | ETS darbību SEG emisiju samazinājums | ||
| % pret 2005.g. | -28,2 | -21 | - | ||
| Mt CO2 ekv. | 2,0 | 2,3 | - | ||
| ZIZIMM uzskaites kategorijas128 (milj.vienību)129 | - | - | 3,1130 | ||
| Transporta enerģijas aprites cikla SEG emisiju intensitātes samazinājums (%) | 0,8 | 6 | ≥6 | ||
| aprēķinā izmantotais ne-ETS darbību SEG emisiju apjoms (tonnas)132 | emisiju sadales apjoms 2020.gadā133 | ikgadējie emisiju sadales apjomi 2021.–2030.gadam134 | ikgadējie emisiju sadales apjomi 2021.–2030.gadam134 | ||
| --- | --- | --- | --- | --- | |
| aprēķinā izmantotais ne-ETS darbību SEG emisiju apjoms (tonnas)132 | emisiju sadales apjoms 2020.gadā133 | 1.metode | 2.metode | ||
| 2005 | 8 551 545 | ||||
| 2016 | 9 087 543 | ||||
| 2017 | 9 271 016 | ||||
| 2018 | 9 183 069 | ||||
| 2020 | 9 991 829 | ||||
| 2021 | 9 002 091 | 9 066 334 | |||
| 2022 | 8 895 020 | 8 952 125 | |||
| 2023 | 8 787 949 | 8 837 916 | |||
| 2024 | 8 680 878 | 8 723 707 | |||
| 2025 | 8 573 807 | 8 609 497 | |||
| 2026 | 8 466 736 | 8 495 288 | |||
| 2027 | 8 359 665 | 8 381 079 | |||
| 2028 | 8 252 594 | 8 266 870 | |||
| 2029 | 8 145 523 | 8 152 661 | |||
| 2030 | 8 038 452 | 8 038 452 | |||
| 2021–2025 | 2026– 2030 | ||||
| --- | --- | --- | |||
| Apmežota zeme | Uzskaitāmās SEG emisijas nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti | Uzskaitāmās SEG emisijas nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti | |||
| Atmežota zeme | Uzskaitāmās SEG emisijas nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti | Uzskaitāmās SEG emisijas nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti | |||
| Apsaimniekota meža zeme(Meža references līmenis) | Uzskaitāmās SEG emisijas nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti | Uzskaitāmās SEG emisijas nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti | |||
| Apsaimniekota aramzeme | Uzskaitāmās SEG emisijas nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti | Uzskaitāmās SEG emisijas nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti | |||
| Apsaimniekoti zālāji | Uzskaitāmās SEG emisijas nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti | Uzskaitāmās SEG emisijas nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti | |||
| Apsaimniekotas mitrzemes | Uzskaitāmās SEG emisijas nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti | ||||
| Politikas rezultāts dekarbonizācijas dimensijas AER enerģijas apakšdimensijā | Faktiskā vērtība | Mērķa vērtība | Mērķa vērtība | Mērķa vērtība | Mērķa vērtība |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| Politikas rezultāts dekarbonizācijas dimensijas AER enerģijas apakšdimensijā | 2017 | 2020 | 2022 | 2025 | 2027 |
| AE īpatsvars enerģijas galapatēriņā (%)138 | 39,01 | 40 | 41,8 | 44,3 | 46,5 |
| indikatīvais AE īpatsvars elektroenerģijas ražošanā (%) | 54,36 | 59,8 | |||
| indikatīvais AE īpatsvars siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanā (%)139 | 54,58 | 53,4 | 55,2 | 56,08 | 56,69 |
| AE īpatsvars enerģijas galapatēriņā transportā (%)140 | 2,5 | 10 | - | - | - |
| moderno biodegvielu un biogāzes īpatsvars enerģijas galapatēriņā transportā141 (%) | 0 | - | 0,2 | 1,0 | - |
| Politikas rezultāts energoefektivitātes dimensijā | Faktiskā vērtība143 | Mērķa vērtība | Mērķa vērtība | ||
| --- | --- | --- | --- | ||
| Politikas rezultāts energoefektivitātes dimensijā | 2017 | 2020 | 2030 | ||
| neobligātais mērķis – primārās enerģijas patēriņš | neobligātais mērķis – primārās enerģijas patēriņš | neobligātais mērķis – primārās enerģijas patēriņš | neobligātais mērķis – primārās enerģijas patēriņš | ||
| PJ | 187,41 | 225 | 165 – 170 | ||
| GWh | 52 056,9 | 62 500 | 45 833 – 47 222 | ||
| ktoe | 4 331 | 5374,03 | 3 940,96 – 4 060,38 | ||
| neobligātais mērķis – enerģijas galapatēriņš | neobligātais mērķis – enerģijas galapatēriņš | neobligātais mērķis – enerģijas galapatēriņš | neobligātais mērķis – enerģijas galapatēriņš | ||
| PJ | 168,01 | 187 | 145 – 149 | ||
| GWh | 46 668,06 | 51 944,44 | 40 277,8 – 41 388,9 | ||
| ktoe | 4 012,73 | 4 466,4 | 3 463,27 – 3 558,8 | ||
| valsts obligātais mērķis – kumulatīvs enerģijas galapatēriņa ietaupījums144 | valsts obligātais mērķis – kumulatīvs enerģijas galapatēriņa ietaupījums144 | valsts obligātais mērķis – kumulatīvs enerģijas galapatēriņa ietaupījums144 | valsts obligātais mērķis – kumulatīvs enerģijas galapatēriņa ietaupījums144 | ||
| PJ | 18,8 | 35,6 | 73,7 | ||
| GWh | 5 227,0 | 9 898,89 | 20 472,02 | ||
| ktoe | 449,44 | 850,9 | 1760,28 | ||
| Politikas rezultāts energoefektivitātes dimensijā ēku energoefektivitātes apakšdimensijā | Faktiskā vērtība | Mērķa vērtība146 | Mērķa vērtība146 | ||
| --- | --- | --- | --- | ||
| Politikas rezultāts energoefektivitātes dimensijā ēku energoefektivitātes apakšdimensijā | 2017 | 2020 | 2030 | ||
| katru gadu renovētas 3% no tiešās pārvaldes ēku platības (kopā renovēti, m2) | 398 707147 | 678 460148 | 500 000149 | ||
| īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ēkās apkurei (kWh/m2/gadā) | - | 150 | 120 | ||
| Politikas rezultāts enerģētiskās drošības dimensijā | Faktiskā vērtība | Mērķa vērtība | Mērķa vērtība | ||
| --- | --- | --- | --- | ||
| Politikas rezultāts enerģētiskās drošības dimensijā | 2017 | 2020 | 2030150 | ||
| Importa īpatsvars bruto iekšzemes enerģijas patēriņā (t.sk. bunkurēšana) (%) | 44,1 | 44,1 | 30-40 | ||
| Importa no trešajām valstīm īpatsvars bruto iekšzemes enerģijas patēriņā (t.sk. bunkurēšana) (TWh) | 17,7 | - | 14,1 | ||
| Iespējas pirkt dabasgāzi no dažādiem avotiem (avotu skaits) | >2 | ≥1 | >2 | ||
| Politikas rezultāts iekšējā enerģijas tirgus dimensijā | Faktiskā vērtība | Mērķa vērtība | Mērķa vērtība | ||
| --- | --- | --- | --- | ||
| Politikas rezultāts iekšējā enerģijas tirgus dimensijā | 2017 | 2020 | 2030151 | ||
| Starpsavienojumu jauda (% pret uzstādīto ģenerējošo jaudu) | 50–80 | 10 | 60 | ||
| Enerģētiskā nabadzības samazināšanas mērķis (%) | 7,5 | - | <7,5 | ||
| Politikas rezultāts pētniecības, inovāciju un konkurētspējas dimensijā | Faktiskā vērtība | Mērķa vērtība | Mērķa vērtība | ||
| --- | --- | --- | --- | ||
| Politikas rezultāts pētniecības, inovāciju un konkurētspējas dimensijā | 2017 | 2020 | 2030157 | ||
| Inovatīvu produktu apgrozījums (% no kopējā apgrozījuma) | 46,5158 | - | >14 | ||
| Inovatīvi aktīvu uzņēmumu īpatsvars (%) no visiem uzņēmumiem) | 30,5159 | - | >40 | ||
| Augsto tehnoloģiju nozaru eksporta īpatsvars (% no visa eksporta gadā) | 10,2 | - | >15 | ||
| Globālās konkurētspējas indekss (vieta pasaulē) | 42 | - | <40 | ||
| Ieguldījumi P&I (% no IKP) | 0,51 | 0,7 | > 2 | ||
| Ieguldījumi P&I enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanai (% no kopējā ieguldījuma P&I) | - | - | vismaz 25 | ||
| Publiskā finansējuma160 ieguldījumi P&A un P&I enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanai (% no kopējiem ieguldījumiem P&A) | 19 | - | vismaz 25 | ||
| Piesaistītais publiskais ārvalstu finansējums P&I klimata, enerģijas un transporta jomā (% no kopējā LV piesaistītā finansējuma) | 24161 | 25% | 25% | ||
| SET plāna prioritātes162 | Faktiskā vērtība | Mērķa vērtība | |||
| --- | --- | --- | |||
| SET plāna prioritātes162 | 2014.–2018.g. periodā | 2021–2027.g. periodā | |||
| AE | 10% | 15% | |||
| Viedās enerģijas sistēmas | 26% | 20% | |||
| Energoefektīvas sistēmas (dzīvojamās ēkas un industrija) | 28% | 38% | |||
| Ilgtspējīgs transports | 15% | 20% | |||
| Oglekļa uztveršana un noglabāšana | 0% | 2% | |||
| Droša kodolenerģija | 0% | 0% | |||
| Energopārvaldība un tirgus | 20% | 5% |
| 4.1. Energoefektivitāte |
|---|
| Vēlamā situācija 2030.gadam:• Attīstības un politikas plānošanas, kā arī investīciju plānošanas un ieviešanas procesā ir pilnībā ieviests "energoefektivitāte pirmajā vietā" princips• Valsts nosprausto energoefektivitātes mērķu sasniegšana• Komersanti ne tikai nodrošina savu energoefektivitāti, bet palīdz un veicina savu klientu energoefektivitāti• Sabiedrībā būtiski pieaugusi izpratne un par energoefektivitātes jautājumiem un palielinājusies iesaiste un vēlme nodrošināt energoefektivitāti savā un sabiedrības ikdienas dzīvēIeguvumi sabiedrībai un tautsaimniecībai• energoresursu racionāla izmantošana un pārvaldība• ekonomikas konkurētspējas pieaugums• samazinātas izmaksas par enerģiju, kur ietaupītos līdzekļus ir iespējams ieguldīt attīstībā un komforta uzlabojumos• samazināta ietekme uz vidi un klimata pārmaiņām |
|---|
| Galvenais rīcības virziens (horizontāls rīcības virziens)Energoefektivitātes uzlabošanas efektīva un visaptveroša ievērošana un īstenošana gan tautsaimniecības nozarēs, gan sabiedrībā |
|---|
| Saistītie rīcības virzieniVisi Plānā iekļautie rīcības virzieni |
|---|
| 4.2. Pētniecība un inovācija |
|---|
| Vēlamā situācija 2030.gadam:• Ieguldījumi pētniecībā un inovācijā ir 2% no IKP, t.sk. vismaz 25% no kopējā apjoma tiek ieguldīti pētniecībā un inovācijā klimatneitralitātes sasniegšanai.• Zinātniskā personāla skaits (PLE) Enerģētikas savienības prioritārajās jomās – 1800.Ieguvumi sabiedrībai un tautsaimniecībai• Inovatīvu risinājumu pielietojums energoefektivitātes paaugstināšanai visos tautsaimniecības sektoros ir ilgtspējīgs un izmaksu ziņā efektīvākais enerģētiskās drošības stiprināšanas veids.• Pētniecībā balstīta inovācija ir pamatā resursefektīvāku, ne-emisiju tehnoloģiju un augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanai un ieviešanai, kas ne vien palīdzētu mazināt negatīvo ietekmi uz klimatu un vidi, bet ilgtermiņā arī sekmētu Latvijas uzņēmumu eksportspēju, sadarbības iespējas un konkurētspēju globālā mērogā.• P&I sistēmas attīstība veicinās jaunu zināšanu radīšanu un kompetenču attīstīšanu, kas būs nepieciešamas jaunajās profesijās un darba vietās, kas veidosies, pārkārtojot ekonomisko sistēmu atbilstoši pārejai uz tīru enerģiju un klimatneitralitāti. |
|---|
| Galvenais rīcības virziens (horizontāls rīcības virziens)P&I integrācija un efektīva īstenošana Plānā noteikto mērķu sasniegšanai |
|---|
| Saistītie rīcības virzieniVisi Plānā iekļautie rīcības virzieni |
|---|
| 4.3. Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana |
|---|
| Vēlamā situācija 2030.gadā:• Būtiski uzlabots sabiedrības ieinteresētības līmenis un sabiedrības iesaistīšanās enerģētikas un klimata problemātikas risināšanā, sabiedrības grupas aktīvi īsteno resursefektivitātes uzlabošanas projektus• Izglītošana par resursefektivitāti un ilgtspējīgu dzīvesveidu notiek jau sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm• Enerģētikas un klimata problemātikas risināšanas nosacījumi ir pilnībā integrēti attīstības plānošanā gan valsts, gan pašvaldību līmenīIeguvumi sabiedrībai un tautsaimniecībai:• uzlabots izglītības līmenis un izglītošanās kapacitāte, nodrošinot ilgtermiņa ieguldījumus P&A, P&I• iesaistīta un ieinteresēta sabiedrība veic gaisa kvalitātes, resursefektivitātes un ilgtspējīguma uzlabošanas pasākumus, vienlaicīgi sev samazinot ar resursu izmantošanu saistītās izmaksas |
|---|
| Galvenais rīcības virziens (12.rīcības virziens)Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana |
|---|
| Saistītie rīcības virzieniVisi Plānā iekļautie rīcības virzieni |
|---|
| 4.4. Nodokļu zaļināšana |
|---|
| Vēlamā situācija 2030.gadam:• Nodokļu sistēmas ietvaros pēc būtības tiek īstenots "piesārņotājs maksā" princips un lielākajiem SEG emisiju radītājiem tiek piemērots lielākais nodokļu slogs;• Nodokļi tiek piemēroti atbilstoši radītajam SEG emisiju avotam un atbilstoši lielākajam energoresursu un enerģijas patēriņam;• Pēc būtības ir pilnībā samazināts enerģijas subsīdiju apjoms un nodokļu atbrīvojumi vairs netiek piemēroti;• Nodokļu atvieglojumi tiek piešķirti kā apbalvojums par veiktajiem energoefektivitātes uzlabošanas vai AER tehnoloģiju izmantošanas pasākumu veicējiem, vai īslaicīgi – lai veicinātu SEG emisiju samazināšanas pasākumu īstenošanu.Ieguvumi sabiedrībai un tautsaimniecībai:• Ar nodokļu pasākumiem veicināts fosilās enerģijas samazinājums un veicināta pāreja uz ne-emisiju energoresursu un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu, kā rezultātā nodrošināta gaisa kvalitātes uzlabošanās;• Samazināta fosilo energoresursu patēriņa un AER tehnoloģiju izmantošanas būtiska attīstības rezultātā samazinātas energoresursu izmaksas;• Nodokļu sloga nepalielināšanās nekustamajam īpašumam energoefektivitātes pasākumu veikšanas vai AER tehnoloģiju uzstādīšanas rezultātā;• Papildus finanšu līdzekļi valsts budžetā gan energoefektivitātes pasākumu veikšanas vai AER tehnoloģiju uzstādīšanas atbalstam, gan citiem pasākumiem. |
|---|
| Galvenais rīcības virziens (11.rīcības virziens)Nodokļu sistēmas "zaļināšana" un pievilcīguma energoefektivitātei un AER tehnoloģijām uzlabošana |
|---|
| Saistītie rīcības virzieniVisi Plānā iekļautie rīcības virzieni |
|---|
| 4.5. Ēku energoefektivitātes uzlabošana |
|---|
| Vēlamā situācija 2030.gadā:• Ēku fondā vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei ir par >30% mazāks nekā 2020.gadā;• Atjaunotas vismaz 2000 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas un vismaz 5000 privātmājas, tajās ir uzstādītas ne-emisiju AER tehnoloģijas, vai tās ir pieslēgtas CSA;• Ir nodrošināta valsts un pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana;• Izstrādāts un tiek īstenots dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas komplekss ilgtermiņa risinājums.Ieguvumi sabiedrībai un tautsaimniecībai• Samazināts energoresursu patēriņš ēkās nodrošina zemākus komunālos rēķinus, gala rezultātā uzlabojas iedzīvotāju maksātspēja• Atjaunojot vai pārbūvējot ēkas, tiek uzlabota ēku vide, palielināta ēku ilgmūžība, uzlabots ēku komforta līmenis un palielināta nekustamā īpašuma vērtība• Ēku atjaunošanas vai pārbūves nodrošina jaunas darbavietas būvniecības sektorā, palielinot valsts budžeta ienākumus, kā arī veicina inovāciju un tehnoloģiju attīstību. |
|---|
| Galvenais rīcības virziens (1.rīcības virziens)Ēku energoefektivitātes paaugstināšana |
|---|
| Saistītie rīcības virzieni1) Energoefektivitātes paaugstināšana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē, un rūpniecībā (2.rīcības virziens), jo uzlabojumi šajā virzienā ietekmē galapatērētāju finansiālos aspektus, primārās enerģijas un SEG novērtējumu ēkām.2) Ekonomiski pamatotas enerģijas pašražošanas, pašpatēriņa un AE kopienu veicināšana (4.rīcības virziens), jo uzlabojumi šajā virzienā ietekmē galapatērētāju finansiālos aspektus, primārās enerģijas un SEG novērtējumu ēkām.3) Enerģētiskā drošība, enerģētiskās atkarības mazināšana, pilnīga enerģijas tirgu integrācija un infrastruktūras modernizācija (6.rīcības virziens), jo importēto energoresursu izmantošanas samazināšana, uzlabo Latvijas enerģētisko drošību un mazina enerģētisko atkarību.4) Nodokļu sistēmas "zaļināšana" un pievilcīguma energoefektivitātei un AER tehnoloģijām uzlabošana (11.rīcības virziens), jo uzlabojumi šajā virzienā ietekmē galapatērētāju finansiālos aspektus, veicina energoefektivitāti kopumā.5) Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana (12.rīcības virziens). |
|---|
| 4.6. Siltumapgāde un aukstumapgāde |
|---|
| Vēlamā situācija 2030.gadā:• Ir attīstītas CSA sistēmas, kas ir kompleksi un ekonomiski pamatoti atjaunotas un kurās arvien vairāk tiek izmantotas AER tehnoloģijas (īpaši ne-emisiju tehnoloģijas);• Palielināts CSA un LSA pieslēgumu un līdz ar to CSA un LSA izmantotāju skaits;• Efektivizēta individuālā siltumapgāde, kurās arvien vairāk tiek izmantotas AER tehnoloģijas (īpaši ne-emisiju tehnoloģijas);• Arvien vairāk ieviesta centrālā un individuālā aukstumapgāde.Ieguvumi sabiedrībai un tautsaimniecībai:• būtiski uzlabota CSA sistēmu darbība, nodrošinot nepārtrauktu siltumenerģijas padevi par atbilstošām izmaksām un samazinātas siltumapgādes izmaksas patērētājiem• nodrošināta ilgtspējīga un efektīva lokālo un individuālo siltumapgādes sistēmu darbība, nodrošinot gaisa kvalitātes uzlabošanos un iedzīvotāju komforta līmeņa uzlabošanos,• samazināta siltumenerģijas ražošanas ietekme uz klimata pārmaiņām un veicināta siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācija. |
|---|
| Galvenais rīcības virziens (2.rīcības virziens)Energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē un rūpniecībā |
|---|
| Saistītie rīcības virzieni1) Ēku energoefektivitātes uzlabošana (1.rīcības virziens), jo, nodrošinot mazāku nepieciešamību pēc siltumenerģijas būs nepieciešams mazāks saražotās siltumenerģijas apjoms, tāpat ēku energoefektivitātes uzlabošanas laikā var nodrošināt ēku pieslēgšanu CSA vai LSA;2) Enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana (4.rīcības virziens), lai efektivizētu individuālo siltumenerģijas ražošanu un veicinātu tajā izmantoto ne-emisiju tehnoloģiju izmantojumu;3) Enerģētiskā drošība, enerģētiskās atkarības mazināšana, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija (6.rīcības virziens), jo samazināts importētā kurināmā apjoms samazina valsts enerģētisko atkarību, savukārt pasākumi gāzveida kurināmā uzlabošanā veicina CSA un LSA efektivitāti un nodrošina iespēju gāzveida AER izmantošanai CSA un LSA;4) Nodokļu sistēmas "zaļināšana" un pievilcīguma energoefektivitātei un AER tehnoloģijām uzlabošana (11.rīcības virziens), kur tiek noteikts akcīzes nodokļa kurināmajam un DRN pārskats, nodokļu atvieglojumu izvērtējums un enerģijas subsīdiju pakāpeniska atcelšana;5) Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana (12.rīcības virziens). |
|---|
| 4.7. Elektroenerģijas ražošana |
|---|
| Vēlamā situācija 2030.gadā:• Nodrošināta pietiekama ģenerējošo jaudu pieejamība un mazināta valsts energoatkarība no importa un fosilajiem resursiem• Lielā mērā ir apgūts vēja enerģijas ražošanas potenciāls atbilstoši pieejamās infrastruktūras kapacitātei un sekojoši palielināts AER īpatsvars izmaksu efektīvā, uz tirgus principiem balstītā veidā• Nodrošināta elektroenerģijas cenu stabilitāte vai samazinājumsIeguvumi sabiedrībai un tautsaimniecībai:• Elektroenerģijas patērētājiem tiek nodrošinātas stabilas elektroenerģijas piegādes, mazinot riskus piegāžu pārrāvumiem• Elektroenerģijas patērētājiem tiek nodrošināta elektroenerģijas cenu stabilitāte vai samazinājums, tādējādi atbrīvojot finanšu līdzekļus citiem mērķiem un veicinot uzņēmēju konkurētspēju |
|---|
| Galvenās rīcības un pasākumi (3.rīcības virziens)Ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā. |
|---|
| Saistītie rīcības virzieni1) Ekonomiski pamatotas enerģijas pašražošanas, pašpatēriņa un AE kopienu veicināšana (4.rīcības virziens), kas paredz elektroenerģijas ražošanas veicināšanu pašpatēriņam.2) Energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā (5.rīcības virziens), ņemot vērā nepieciešamību pēc AER elektroenerģijas elektrotransportā.3) Enerģētiskā drošība, enerģētiskās atkarības mazināšana, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija (6.rīcības virziens), jo elektroenerģijas ražošana no vietējiem AER tiešā veidā veicina enerģētisko drošību un atkarības mazināšanu no trešajām valstīm, kā arī šo mērķu sasniegšanai būtiski nodrošināt bāzes jaudas elektroenerģijas ražošanai.4) Nodokļu sistēmas "zaļināšana" un pievilcīguma energoefektivitātei un AER tehnoloģijām uzlabošana (11.rīcības virziens), kas veicinātu AER tehnoloģiju konkurētspēju.5) Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana (12.rīcības virziens). |
|---|
| 4.8. Sabiedrības iesaiste enerģijas ražošanā |
|---|
| Vēlamā situācija 2030.gadam:• Iedzīvotāji iesaistās enerģijas ražošanā, lielākā apjomā tiek uzstādītas enerģijas ražošanas iekārtas pašu patēriņam• Ir veicināta sabiedrības izpratne par AE nozīmi un energosistēmas darbību• Enerģijas pašražošana un pašpatēriņš ir veicinājis efektīvu enerģijas tirgus un energosistēmas darbībuIeguvumi sabiedrībai un tautsaimniecībai:• Iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir iespējas samazināt savus izdevumus, ražojot enerģiju pašiem• Attīstoties AE kopienām, tiek veicināta vides kvalitātes uzlabošana un tiek stimulēta vietējā ekonomika• Izveidotas papildu darba vietas iekārtu ieviešanas pakalpojumu sniegšanā |
|---|
| Galvenais rīcības virziensEkonomiski pamatotas enerģijas pašražošanas, pašpatēriņa un atjaunojamās enerģijas kopienu veicināšana (4.rīcības virziens) |
|---|
| Saistītie rīcības virzieni1) Ēku energoefektivitātes uzlabošana (1.rīcības virziens), kas, vienlaikus ar atbalsta pasākumiem energoefektivitātes uzlabošanai, paredz atbalstu AER risinājumu ieviešanai2) Energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē, un rūpniecībā (2.rīcības virziens) saistībā ar AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu lokālajā siltumapgādē (LSA) un individuālā siltumapgādē3) Ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijās ražošanā (3.rīcības virziens), ņemot vērā, ka šo mērķi veicinās arī plašāka pašpatēriņa ne-emisiju tehnoloģiju izmantošana4) Nodokļu sistēmas "zaļināšana" un pievilcīguma energoefektivitātei un AER tehnoloģijām uzlabošana (11.rīcības virziens), ņemot vērā, ka atbilstoša nodokļu politika var veicināt pašpatēriņa tehnoloģiju izdevīgumu4) Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana (12.rīcības virziens). |
|---|
| 4.9. Transports |
|---|
| Vēlamā situācija 2030.gadā:• plašāk tiek izmantoti sabiedriskā transporta pakalpojumi un ir samazināts privāto transportlīdzekļu lietojums, jo īpaši pilsētās;• efektivizēta enerģijas izmantošana un alternatīvo degvielu, īpaši ne-emisiju enerģijas izmantošanas īpatsvara palielināšana;• mazāks naftas imports un lielāks Latvijā iegūtu AER patēriņš transportā.Ieguvumi sabiedrībai un tautsaimniecībai:• Būtiski uzlabota gaisa kvalitāte pilsētvidē un iedzīvotāju labsajūtu, samazinot apdraudējumu iedzīvotāju veselībai, uzlabojot pilsētvides pievilcību ārvalstu apmeklētājiem un uzņēmējdarbības videi;• nodrošināta ilgtspējīga un efektīva (vienkārša) mobilitāte, samazinot pārvietošanās laiku un atvieglojot preču un pakalpojumu mobilitāti;• samazināta transporta darbību ietekme uz klimatu (nodrošināts SEG emisiju samazinājums). |
|---|
| Galvenais rīcības virziens (5.rīcības virziens)Energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā |
|---|
| Saistītie rīcības virzieni1) Ēku energoefektivitātes uzlabošana (1.rīcības virziens), jo ēku energoefektivitātes uzlabošanas nosacījumu īstenošanā jaunbūvējamās ēkās tiks izveidotas ETL uzlādes vietas;2) Energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē, un rūpniecībā (2.rīcības virziens), jo EPS pārskatīšanā tiks vērtēta iespēja EPS iekļaut arī degvielas piegādātājus;3) Ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijās ražošanā (3.rīcības virziens), jo AER īpatsvara elektroenerģijas ražošanā palielināšana nodrošinās lielāku devumu AER īpatsvara transportā mērķa sasniegšanā, jo mērķa sasniegšanā ņem vērā tikai no AER saražoto elektroenerģijas apjomu;4) Enerģētiskā drošība, enerģētiskās atkarības mazināšana, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija (6.rīcības virziens), jo samazināts importēto naftas produktu apjoms samazina valsts enerģētisko atkarību, savukārt pasākumi elektroenerģijas un gāzveida kurināmo/degvielas infrastruktūras uzlabošanā veicina ETL izmantošanas pievilcīgumu;5) Nodokļu sistēmas "zaļināšana" un pievilcīguma energoefektivitātei un AER tehnoloģijām uzlabošana (11.rīcības virziens), kur tiek noteikts TEN un akcīzes nodokļa degvielām likmes pārskats;6) Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana (12.rīcības virziens). |
|---|
| 4.10. Enerģētiskā drošība, iekšējais enerģijas tirgus |
|---|
| Vēlamā situācija 2030.gadā:• Baltijas valstu elektrotīkli ir sinhronizēti ar Eiropas tīkliem, nodrošinot drošu un ilgtspējīgu elektroapgādi caur kopumā vismaz 5 Eiropas starpsavienojumiem• Izveidots reģionālais dabasgāzes tirgus starp Baltijas valstīm un Somiju, tostarp pabeigti dabasgāzes pārrobežu starpsavienojumi, nodrošinot dažādotus un drošus dabasgāzes piegādes ceļus un piegādātājusIeguvumi sabiedrībai un tautsaimniecībai:• Energodrošums un energoneatkarība no trešajām valstīm• Patērētājs ir kontrolē pār savu enerģijas patēriņu un izmaksām pateicoties viedajiem skaitītājiem• Lietotāji interesējas un ir informēti par izmantojamām efektīvām tehnoloģijām, kontrolē savu patērēto energoresursu (elektroenerģijas) patēriņus. Lai maksimāli izmantotu tirgus priekšrocības, lietotāji izmanto aktuālākos energoapgādes risinājumus un tirgus produktus, un enerģijas uzskaitē un patēriņa vadībā – viedos skaitītājus.• Elektroenerģijas tirgū var efektīvi iesaistīties jauni tirgus dalībnieki – agregatori• Aizsargātā lietotāja pakalpojumu saņem visi, kam tas pienākas (80 000 vietā 160 000) un tiek īstenoti mērķtiecīgi pasākumi enerģētiskās nabadzības būtiskai mazināšanai. |
|---|
| Galvenais rīcības virziens (6.rīcības virziens)Enerģētiskā drošība, enerģētiskās atkarības mazināšana, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija |
|---|
| Saistītie rīcības virzieni1) Ēku energoefektivitātes uzlabošana (1.rīcības virziens), jo pastiprināta ēku energoefektivitāte samazinās enerģijas patēriņu un tādējādi arī energoatkarību, ko rada enerģijas imports enerģijas pieprasījuma rezultātā;2) Energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē, un rūpniecībā (2.rīcības virziens), jo CSA sistēmu efektivizācijas rezultātā radītais enerģijas patēriņa samazinājums samazinās enerģētisko atkarību;3) Ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijās ražošanā (3.rīcības virziens), jo elektroenerģijas ražošanas attīstība lieljaudas vēja parkos samazinās enerģētisko atkarību un samazinās elektroenerģijas importu;4) Ekonomiski pamatotas enerģijas pašražošanas, pašpatēriņa un atjaunojamās enerģijas kopienu veicināšana (4.rīcības virziens), jo pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana nav iespējama bez viedajiem skaitītājiem, kas savukārt sniedz iespēju tirgū ienākt arī agregatoriem;5) Energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā (5.rīcības virziens), jo degvielas, kas šobrīd tiek pārsvarā importēta, patēriņa samazinājums transportā būtiski samazinās valsts enerģētisko atkarību, savukārt veiktie infrastruktūras modernizācijas pasākumi uzlabo elektroenerģijas un gāzveida kurināmā pieejamību transportā;6) Nodokļu sistēmas "zaļināšana" un pievilcīguma energoefektivitātei un AER tehnoloģijām uzlabošana (11.rīcības virziens), jo nodokļu pārskatīšanas ietekmē kurināmā un degvielas izmantojuma samazinājums pozitīvi ietekmē enerģētisko neatkarību. |
|---|
| 4.11. Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana |
|---|
| Vēlamā situācija 2030.gadā:• Samazināts radīto atkritumu daudzums (apjoms) un bīstamība, kas nonāk atkritumu poligonos, un uzlabota dažāda veida atkritumu atkārtota izmantošana, pārstrāde un reģenerācija, panākta atkritumu dalītā savākšana;• Iedzīvotāji pirms pirkuma iegādāšanās izvērtē tā nepieciešamību un pienesumu videi.• Paplašināta gan centralizētās kanalizācijas pakalpojumu pieejamība, gan palielinājies to lietotāju īpatsvars, notiek infrastruktūras atjaunošana un modernizācija;• Ir izvērtēti un tiek ieviesti no vides un ekonomiskā viedokļa ilgtspējīgi risinājumi notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai.Ieguvumi sabiedrībai un tautsaimniecībai:• Attīstīta atkritumu apsaimniekošanas sistēma, līdz ar to uzlabota dzīves vide;• Modernizēta un paplašināta notekūdeņu apsaimniekošanas infrastruktūra, līdz ar to samazināts vides piesārņojuma risks un palielināta kvalitatīva pakalpojuma pieejamība iedzīvotājiem;• Izveidota notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēma, mazinot vides piesārņojuma risku un novēršot dūņu uzkrāšanos ūdenssaimniecības uzņēmumos;• Ieviesta aprites ekonomika, veicinot vienas nozares blakusproduktu izmantošanu kā citas nozares izejmateriālu;• Uzņēmumi ir ekonomiski stimulēti tirgū laist videi nekaitīgus ražojumus un atbalstīt reģenerācijas un pārstrādes shēmas. |
|---|
| Galvenais rīcības virziens (7.rīcības virziens)Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana un SEG emisiju samazināšana |
|---|
| Saistītie rīcības virzieni1) Energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē, un rūpniecībā (2.rīcības virziens), jo ekodizaina veidošanas procesā tiek izvērtēta energoefektivitāte, tādējādi samazinot patērēto elektroenerģiju un nepieciešamās izejvielas produkta radīšanas procesā.2162) Energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā (5.rīcības virziens), jo rīcībpolitikas un pasākumi atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanā var būtiski ietekmēt Latvijā iegūtā biometāna, ko varētu izmantot transportā, apjomus;2) Enerģētiskā drošība, enerģētiskās atkarības mazināšana, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija (6.rīcības virziens), jo veicot biogāzes ražošanu no atkritumiem un dūņām tiek nodrošināta iespēja veikt koģenerāciju.3) Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana (12.rīcības virziens). |
|---|
| 4.12. Lauksaimniecība, zemes izmantošana un mežsaimniecība |
|---|
| Vēlamā situācija 2030.gadā:• Tiek veikta ilgtspējīga zemes apsaimniekošana, lauksaimniecības kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana un meža apsaimniekošana, ievērojot klimata, dabas aizsardzības, ekonomiskos un sociālos aspektus;• Meža platība Latvijā nesamazinās un tie tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti;• Lauksaimniecība un mežsaimniecība sniedz būtisku ieguldījumu bioenerģētikas jomā, neradot apdraudējumu pārtikas nodrošinājumam un CO2 piesaistei, un ievērojot kaskādes principu220;• Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā panākta augsta produktivitāte, efektīvi izmantojot bioresursus (t.sk. zemes resurss);• Pieaudzis koka izmantošanas būvniecībā apjoms.Ieguvumi sabiedrībai un tautsaimniecībai:• Lauku teritoriju apdzīvotības un iedzīvotāju labklājības celšana;• Palielināta kultūraugu ražība, nesamazinot augsnes auglību;• Samazināts enerģijas pieprasījums no ārējiem piegādātājiem;• Mežsaimniecības un lauksaimniecības konkurences celšana. |
|---|
| Galvenais rīcības virziens (8 un 9.rīcības virziens)Resursu efektīva izmantošana un SEG emisiju samazināšana lauksaimniecībāIlgtspējīga resursu izmantošana un SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes palielināšana zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā |
|---|
| Saistītie rīcības virzieni1) Ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā (3.rīcības virziens) – ieviešot papildus pasākumus biogāzes ražošanas veicināšanai, infrastruktūras attīstībai, attīrīšanai līdz biometānam un izmantošanai, kā arī rodot konceptuālus risinājumus vēja elektrostaciju būvniecībai meža un lauksaimniecības zemēs;2) Enerģētiskā drošība, enerģētiskās atkarības samazināšana, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija (6 rīcības virziens), jo pasākumi (vēja elektrostaciju būvniecība meža un lauksaimniecības zemēs) elektroenerģijas infrastruktūras uzlabošanā veicina ETL izmantošanas pievilcīgumu.3) Nodokļu sistēmas "zaļināšana" un pievilcīguma energoefektivitātei un AER tehnoloģijām uzlabošana (11.rīcības virziens), attiecībā uz nodokļu politikas pamatnostādņu pārskatīšanu, nosakot samazinātu akcīzes nodokļa likmi (attiecībā pret benzīna un dīzeļdegvielas likmi) citām alternatīvajām degvielām, izvērtējot to ražošanas izmaksas4) Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana (12.rīcības virziens). |
|---|
| 4.13. Fluorēto SEG (F-gāzu) izmantošana |
|---|
| Vēlamā situācija 2030.gadā:• sabiedrība izprot F-gāzu nozīmību saistībā ar klimata pārmaiņām;• negodīgo uzņēmēju skaits ir samazinājies, jo uzlabots kontrolējošo iestāžu tehniskais aprīkojums;• kontrolējošās iestādes pilnvērtīgi veic kontroli un spēj izskaidrot uzņēmējiem sekas;• uzņēmēji ir informēti par F-gāzu izmantošanas samazināšanu starptautisko saistību ietvaros un aktīvi meklē un pielieto efektivitātes ziņā līdzīgas alternatīvas ar mazāku globālās sasilšanas potenciālu;• darbību ar F-gāzēm veicējiem ir motivācija kvalificēties, jo viņi zina, ka tos pastiprināti pārbauda;• izveidots Baltijas mēroga sadarbības tīkls, kurā notiek regulāra dalīšanās ar labo praksi un izaicinājumiem F-gāzu importa un darbību kontroles jomā.Ieguvumi sabiedrībai un tautsaimniecībai:• Uzņēmēji ir motivēti darboties legāli, jo tiek veikta visaptveroša kontrole, aizsargājot godīgo uzņēmēju intereses un piemērojot iedarbīgas sankcijas negodīgajiem uzņēmējiem par nelegālu tirdzniecību un darbību veikšanu bez atbilstošas kvalifikācijas;• Uzlabota uzņēmēju izpratne par F-gāzu ietekmi uz klimatu un attiecīgi sniegta motivācija pāriet uz klimatam draudzīgām alternatīvām;• Samazinoties nelegālajam importam, uzlabojas valsts ekonomiskā situācija (tiek nomaksāti nodokļi par gāzu tirdzniecību un uzpildi);• Sabiedrības un institūciju izpratne par F-gāzu tirgu valstī. |
|---|
| Galvenais rīcības virziens (10.rīcības virziens)Fluorēto siltumnīcefekta gāzu (F-gāzu) izmantošanas samazināšanas veicināšana |
|---|
| Saistītie rīcības virzieni1) Ēku energoefektivitātes uzlabošana (1.rīcības virziens), jo veicot energoefektivitātes uzlabošanu ēkām samazinās nepieciešamība pēc kondicionieru nepieciešamības;2) Energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē, un rūpniecībā (2.rīcības virziens), jo iekārtām jābūt pēc iespējas energoefektīvākām, lai samazinātu enerģijas patēriņu, kas nepieciešams atdzesēšanai, tādējādi radot mazāk emisiju enerģētikas sektorā;3) Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana (12.rīcības virziens). |
|---|
| 2017 | 2020 | 2025 | 2030 | ||
|---|---|---|---|---|---|
| Bāzes scenārijs | Enerģijas galapatēriņa intensitāte | 7,38 | 5,91 | 4,61 | 3,92 |
| Bāzes scenārijs | Primārās enerģijas intensitāte | 8,23 | 6,70 | 5,11 | 4,33 |
| Mērķa scenārijs | Enerģijas galapatēriņa intensitāte | 7,38 | 5,86 | 4,54 | 3,75 |
| Mērķa scenārijs | Primārās enerģijas intensitāte | 8,23 | 6,61 | 5,10 | 4,18 |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)