LegalizeZaudējis spēku - Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam
Ekonomikas ministrs R. Nemiro
Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam1. pielikums
Plāna rīcībpolitikas konteksta sasaiste ar Latvijā spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem un tajos noteiktajiem politikas virzieniem
| Politikas plānošanas dokuments | Aptvertā Plāna dimensija | Noteiktais mērķis | Spēkā esošajā politikas plānošanas dokumentā noteiktie politikas galvenie virzieni konkrētā politikas plānošanas dokumentā noteiktā mērķa sasniegšanai |
|---|---|---|---|
| LIAS20301Atbildīgā iestāde: PKC | 1) AER enerģija2) energoefektivitāte3) enerģētiskā drošība4) iekšējais enerģijas tirgus5) pētniecība, inovācijas un konkurētspēja | Nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību, palielinot energoresursu pašnodrošinājumu un integrējoties ES enerģijas tīklos. | Enerģētiskā drošība un neatkarība• Enerģijas starpsavienojumu izveide.• Energoapgādes jaudu palielināšana un reģionalizācija.• Izkliedētās un mikrolīmeņa enerģijas ražošana.AER izmantošana un inovācija• Biomasas izmantošana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.• Vēja enerģijas potenciāla attīstīšana.• Saules enerģijas attīstīšana.• Hidroenerģijas izmantošana.• Biogāzes resursu izmantošana.• Biodegvielas izmantošana.• Pētniecības iestāžu un uzņēmumu sadarbība AER jomā.Energoefektivitātes pasākumi• Daudzdzīvokļu māju renovācija un siltumenerģijas patēriņa samazināšana.• Siltumenerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšana.• Investīcijas centralizētajās siltumapgādes sistēmās.• Elektroenerģijas pārvades un sadales zudumu samazināšana.• Elektriskā transporta energoefektivitātes uzlabošana un sasaiste ar citiem transporta veidiem.• Energoefektīvs ielu apgaismojums pilsētās.• Racionāla enerģijas patēriņa veicināšana mājsaimniecībās.• Valsts un pašvaldību iepirkumu konkursu kritērijos būtu jāiekļauj energoefektivitāte un produktu dzīves cikla analīzes apsvērumi.Energoefektīva un videi draudzīga transporta politika• Videi draudzīgs transports.• Platjoslas interneta un e-pakalpojumu pieejamība.• Gājēju ielas, veloceliņi un zaļie koridori.Inovatīva un ekoefektīva ekonomika• Lietotāju virzītu inovāciju aģentūra.• Zinātnieku un uzņēmumu sadarbība pētniecības jomā.• Sadarbības inovāciju programma.• Pētniecības un attīstības internacionalizācija.• Klasteru attīstības programma.• Atvērtā koda programmatūras iepirkums.• Intelektuālā īpašuma digitāla licencēšana.• Pētniecisko institūciju starptautiskās konkurētspējas stiprināšana.• Riska kapitāla nozare.• P&A nodokļu kredīts.• Pensiju fondu inovāciju obligācijas.• Inovāciju iepirkuma programma.• Inovāciju galvojumi. |
| LIAS20301Atbildīgā iestāde: PKC | 4) dekarbonizācija | – Būt ES līderei dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā– Saglabāt Latvijas savdabību – daudzveidīgo dabas un kultūras mantojumu, tipiskās un unikālās ainavas. | • Zaļā budžeta reforma.• Nodokļi un nodevas par dabas kapitāla izmantošanu• Inovāciju programma• Pārmaiņas rosinošas vides izglītības programmas• Mežrūpniecības pārstrukturēšana.• Agrārās industrijas attīstība• Inovācijas un modernizācija lauksaimniecībā• Zemes ielabošanas pasākumi• Biomasas izmantošana• Zemju apmežošana. |
| LNAP20202Atbildīgā iestāde: PKC | 1) AER enerģija2) energoefektivitāte | Nodrošināt tautas saimniecībai nepieciešamo energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, veicinot resursu tirgu pieejamību, sektoru energointensitātes un emisiju intensitātes samazināšanos un vietējo AER īpatsvara palielināšanos kopējā patērētajā apjomā, fokusējoties uz konkurētspējīgām enerģijas cenām | • Pašvaldību energoplānu izstrāde, paredzot kompleksus pasākumus energoefektivitātes veicināšanai un pārejai uz AER;• Energoefektivitātes programmas valsts un pašvaldību sabiedrisko ēku sektorā• Atbalsta programmas dzīvojamo ēku energoefektivitātei un pārejai uz AER;• Atbalsts inovatīvu enerģētikas un energoefektivitātes tehnoloģiju projektiem• Atbalsta programmas pārejai uz AER transporta sektorā un nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana, atbalstot tikai tādus alternatīvos energoresursus, kas ir ekonomiski izdevīgi, kā arī atbalstot inovāciju, kuras rezultātā tiek sekmēta ekonomiski izdevīgu alternatīvo energoresursu izmantošana• AER izmantošana enerģijas ražošanā, samazinot atkarību no fosilajiem energoresursiem, un energoefektivitātes veicināšana centralizētajā siltumapgādē• Energoinfrastruktūras tīklu attīstība |
| LNAP20202Atbildīgā iestāde: PKC | 1) dekarbonizācija | Saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei | • Stimulēt zemes un citu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un bioloģisko daudzveidību, pielietojot vidi saudzējošas tehnoloģijas• Energoefektīvu un ekoloģiskas izcelsmes preču un pakalpojumu ("Zaļais publiskais iepirkums") plašāka nodrošināšana publiskajos iepirkumos• Palielināt ūdenstilpju un lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanu pārtikas ražošanai, t.sk. uzlabojot publisko ūdens režīmu regulējošo infrastruktūru• Palielināt augsnes auglību un meža resursu vērtību, pēc iespējas mazinot ietekmi uz vidi un pielietojot vidi saudzējošas tehnoloģijas• Atkritumu šķirošana un dalīti savākto atkritumu pārstrāde |
| Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai3Atbildīgā iestāde: EM | 1) AER enerģija2) energoefektivitāte3) dekarbonizācija4) Inovācijas, pētniecība un konkurētspēja | – Uzņēmējdarbības vides uzlabošana, efektīva ES struktūrfondu izmantošana, uzņēmumu pieejas finansēm nodrošināšana ar mērķi atbalstīt produktīvās investīcijas– Sabalansētas tautsaimniecības attīstības nodrošināšana, veicinot tirgojamo nozaru attīstību un ceļot produktivitāti | Energoefektivitātes palielināšanas mērķis• mājokļu siltināšana• energoefektivitātes paaugstināšana sabiedriskās un ražošanas ēkās• efektīvas apgaismojuma infrastruktūras ieviešana pašvaldību publiskajās teritorijās• energoefektivitātes paaugstināšana siltumenerģijas ražošanā• energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorāAE īpatsvara palielināšanas mērķis• tiesiskās bāzes sakārtošana• finanšu resursu pieejamības nodrošināšana atjaunojamās enerģijas ražošanai• biodegvielas izmantošanas veicināšana transporta sektorāSiltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķis• ne-ETS nozaru emisiju ierobežošana• pētniecība, inovācijas, sabiedrības informēšanaIeguldījumu pētniecībā un attīstībā (R&D) palielināšanas mērķis• Inovāciju veicināšana• Atbalsts inovatīvu komersantu attīstībai• Patentu tehniskās bibliotēkas kapacitātes celšana un jaunu atbalsta pakalpojumu ieviešana• Zinātniskās darbības potenciāla attīstība• Uzņēmumu un zinātnieku ilgtermiņa sadarbības platformas izveide |
| LEIS20304Atbildīgā iestāde: EM | 1) AER enerģija2) energoefektivitāte3) enerģētiskā drošība4) iekšējais enerģijas tirgus5) dekarbonizācija | Konkurētspējīga ekonomika ar ilgtspējīgu enerģētiku un energoapgādes drošības paaugstināšanu:– Nodrošināt 50% AER īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā;– Samazināt vidējo siltumenerģijas patēriņu apkurei par 50%;– Par 50% samazināt enerģijas un energoresursu importu no esošajiem trešo valstu piegādātājiem; | Ilgtspējīga enerģētika:• īstermiņā noteikt ievērojami augstākas izmaksu ziņā efektīvas obligātas būvnormatīvu klases jaunu un renovētu ēku siltumnoturībai, kā arī brīvprātīgas klases, t.sk., 0 enerģijas patēriņa ēkas;• veicināt intensīvu atbalsta programmu esošā dzīvojamā fonda un sabiedrisko ēku energoefektivitātes palielināšanai, sevišķi daudzdzīvokļu sektorā, kur sagaidāma lielākā atdeve šādiem atbalsta mehānismiem;• veicināt viedo skaitītāju ieviešanu, palielinot patērētāju izpratni par savu enerģijas patēriņu un radot iespēju to regulēt un samazināt patērēto energoresursu daudzumu;• noteikt stingrākas prasības centralizētās siltumapgādes sistēmām attiecībā uz enerģijas zudumu tīklos samazināšanu, vērtējot investīciju lietderību un 2030.gadā zudumu līmeņatzīmi tuvinot 10%;• stimulēt jaunu patērētāju pieslēgšanu efektīvām centralizētās siltumapgādes sistēmām, tai skaitā, ierobežojot zemas lietderības fosilo autonomās apkures iekārtas uzstādīšanu teritorijā, kurā ir pieejama centralizētā siltumapgāde;• noteikt siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem pienākumu novirzīt 1,5% no to apgrozījuma gadā energoservisa pakalpojumu nodrošināšanai;• veicināt mazo un vidējo uzņēmumu darbības energoefektivitātes paaugstināšanu, ieviešot energoauditu un energovadības sistēmu. Aktivizēt nozares asociācijas lomu energoefektivitātes veicināšanai, rosinot diskusiju par enerģijas patēriņa līmeņatzīmju noteikšanu nozarē. Īstenot valsts atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai rūpniecībā;• stimulēt "zaļā iepirkuma" principu plašāku ieviešanu, kas ļaus panākt energoresursu ietaupījumu, veicot preces vai pakalpojuma dzīves cikla analīzi, un samazināt ietekmi uz vidi;• nodrošināt publiskā sektora parauglomu energoefektivitātes pasākumu veikšanā transporta, ēku un siltumapgādes sektoros, veicot pilotprojektus, publiski daloties ar informāciju par tiem tostarp par iespējām projektiem piesaistīt publisko un privāto finansējumu.• vidējā termiņā (līdz 2020.gadam) piemērot valsts atbalsta izņēmumu konkrēta mērķa sasniegšanai un nodrošināt tiešu augstas intensitātes atbalstu centralizētās siltumapgādes sistēmās pārejai uz AER;• nacionāla mēroga enerģētikas finanšu instrumenta ietvaros paredzēt atbalstu AER attīstībai, īpaši izpētes un attīstības (R&D) projektiem, tehnoloģiju pārņemšanai un to ražošanas bāzes izveidei;• ieviest prasības un atbalsta mehānismus AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšanai jaunās un renovētās ēkās, lai veicinātu jaunu AER sistēmu integrāciju centralizētajās siltumapgādes sistēmās;• izstrādāt efektīvu un pārredzamu regulējumu sauszemes un jūras vēja enerģijas attīstībai, paredzot konkrētus nosacījumus vēja parku izpētei, būvniecībai un ekspluatācijai. Regulējums atvieglos šīs enerģijas attīstības uzraudzību valsts mērogā un nodrošinās skaidri definētu investīciju vidi potenciālajiem šīs enerģijas attīstītājiem;• veicināt plašāku AER izmantošanu publiskajā transportā, tai skaitā īstenojot tālāku dzelzceļa transporta elektrifikāciju un veicot sabiedriskā transporta pāreju biodegvielu izmantošanai;• atteikties no tieša valsts atbalsta 1.paaudzes biodegvielai, vidējā termiņā saglabājot obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degviela;• izstrādāt valsts atbalsta mehānismu 2.paaudzes biodegvielas ražošanas veicināšanai;• nodrošināt AER izmantošanas (t.sk., biomasa un biodegviela) atbilstību ilgtspējas kritērijiem un pozitīvu AER izraisīto ietekmi uz saistītajām nozarēm, nosakot skaidru regulējumu un atbilstības kontroles principus;• veidot privāto elektriskā autotransporta infrastruktūru, nodrošinot vienota uzlādes tīkla standarta ieviešanu;• izstrādāt jaunu elektroenerģijas ražošanas atbalsta instrumentu, ievērojot šādus principus: enerģijas apjoma elastība, saprātīgas izmaksas, reakcija uz tirgus signāliem un tehnoloģiskā neitralitāte, kā arī pilnveidot izcelsmes apliecinājumu sistēmu;• izvērtēt energoietilpīgu eksporta nozaru uzņēmumu konkurētspējas riskus sakarā ar obligātās iepirkuma komponentes pieauguma prognozēm;• noteikt ilgtermiņa principu mazas jaudas elektroenerģijas ražošanas iekārtu neto uzskaitei sadales tīklos ar 12 mēnešu norēķinu periodu;• veicināt atkritumu izmantošanu enerģijas ražošanai, kas ļaus palielināt vietējo enerģijas resursu izmantošanu un vienlaikus risinās atkritumu utilizācijas problēmu valstī.Energoapgādes drošības paaugstināšana:• nodrošināt nacionālā mērogā elastīgu un drošu energoapgādes tīklu, ņemot vērā arvien plašāku mikroģenerācijas izplatību un tā rezultātā radušās izmaiņas Latvijas enerģijas portfelī. Decentralizētas mikroģenerācijas procesā saražoto enerģiju iespējams efektīvi integrēt tīklā tikai pie nosacījuma, ka energoapgādes tīkli tiek rūpīgi uzraudzīti, tiek analizēta un plānota to darbība un attīstība, kā arī nodrošināta efektīva jaudu balansēšana tīklā;• nacionāla mēroga enerģētikas finanšu instrumenta ietvaros sniegt atbalstu būtiskākajiem nacionāla mēroga enerģētikas infrastruktūras projektiem;• attīstīt enerģētikas politikas ietekmes izvērtēšanas kapacitāti, pilnvērtīgi aptverot enerģētikas politikas tiešās un netiešās izmaksas uz patērētājiem un ieguvumus ekonomikai kopumā, tajā skaitā alternatīvās izmaksas un lokālo piesārņojumu;• nodrošināt valsts mēroga sociālo atbalstu enerģētikas sektorā, tostarp īstenojot sociālos atbalsta pasākumus noteikta statusa patērētājiem, lai izskaustu enerģētisko nabadzību un nodrošinātu enerģijas pieejamību par atbilstošu, pieņemamu cenu ikvienam Latvijas iedzīvotājam;• nodrošināt enerģijas tirgu liberalizāciju, atvieglojot jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū, veicinot enerģijas piegāžu avotu un ceļu diversifikāciju reģionālā mērogā un veicinot sabiedrības informētību par tās ieguvumiem un pienākumiem brīvā un efektīvā enerģijas tirgū;• turpināt ciešu sadarbību ar reģionālajiem partneriem Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) un Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) ietvaros, balstoties uz solidaritātes un savstarpēja finansiālā atbalsta principiem, līdzsvarojot nacionālās un reģionālās intereses kopēji izdevīgiem risinājumiem (piem., dabasgāzes piegādes un uzglabāšanas infrastruktūras attīstība);• turpināt Skandināvijas un Baltijas valstu elektroenerģijas tirgu integrāciju Nord Pool Spot biržas ietvaros, tajā skaitā nākotnes darījumu finanšu instrumentu tirdzniecību, izveidojot vienotu cenu reģiona zonu, attīstot ekonomiski pamatotus reģionālos starpsavienojumus, samazinot straujas elektroenerģijas cenu svārstības, palielinot tirgu likviditāti un dodot signālus jaunu jaudu, tostarp AER attīstībai;• izveidot efektīvu un atvērtu reģionālu dabasgāzes tirgu, pārņemot ES 3. enerģētikas paketi, un atbalstīt Baltijas reģiona dabasgāzes piegāžu diversifikācijas risinājumus, tostarp reģionāla sašķidrinātā dabasgāzes termināļa attīstību, dabasgāzes starpsavienojumus starp Poliju–Lietuvu un Somiju–Igauniju, kā arī palielinot reģionālās dabasgāzes krātuves jaudas;• attīstīt tirgus priekšnoteikumus tikai ekonomiski pamatotiem reģionāliem zema oglekļa bāzes jaudu projektiem, atsakoties no tieša valsts atbalsta jauniem bāzes jaudas projektiem;• uzlabot degvielas apgādes drošumu, pilnveidojot Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras (CKUS) darbību ar efektīvākiem reaģēšanas mehānismiem krīzes situācijā;• veicināt vietējo energoresursu ieguves potenciālu, tajā skaitā kūdras ieguvi un slānekļa gāzes un naftas potenciāla tālāku izpēti, kā arī pieņemt atbilstošu regulējumu ogļūdeņražu izpētes un ieguves investīciju vides nostiprināšanai. |
| EAP20205Atbildīgā iestāde: EM | 1) AER enerģija2) energoefektivitāte3) enerģētiskā drošība4) iekšējais enerģijas tirgus5) dekarbonizācija | Paaugstināt tautsaimniecības konkurētspēju, sekmējot piegāžu drošumu, brīvā tirgus un konkurences noteiktu energoresursu un enerģijas cenu veidošanos, ilgtspējīgu enerģijas ražošanu un patēriņu | Primāro energoresursu diversifikācija• Veicināt vietējo primāro energoresursu izpēti un ieguvi Latvijā• Veicināt energoresursu piegādes ceļu un avotu diversifikāciju• Atkritumu pārstrādeEfektīva enerģijas tirgus izveide• Aktīva līdzdalība ES tīkla kodeksu izstrādē ES enerģijas tirgus pilnveidošanai• Samazināt cenu svārstību risku elektroenerģijas vairumtirdzniecībā• Liberalizēt elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām• Nodalīt dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumus no tirdzniecības un sadales pakalpojumiemEfektīva enerģijas infrastruktūra• Vienkāršot KIP projektu ieviešanas procesu• Uzlabot elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūru• Uzlabot elektroenerģijas sadales sistēmas drošumu un veikt elektrotīkla modernizāciju• Uzlabot dabasgāzes sadales, pārvades un uzglabāšanas sistēmas infrastruktūru• Uzlabot normatīvo regulējumu cita veida infrastruktūraiEfektīvs siltumenerģijas tirgus• Normatīvo regulējumu pilnveidošana.• Infrastruktūras izveidošana, sakārtošana un attīstībaAER īpatsvara pieaugums• Īstenot pasākumus, lai palielinātu AER īpatsvaru bruto enerģijas gala patēriņā.• Īstenot pasākumus, lai palielinātu no AER saražotas enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā transportāUzlabota energoefektivitāte• Normatīvā regulējuma pilnveidošana un īstenošana• Energoefektivitātes paaugstināšana ēkās• Energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecības sektorā• Sabiedrības informēšana un izglītošana par energoefektivitātes lietderību• Ekodizaina prasību ieviešanaEfektīva krīzes situācijas pārvaldība• Nodrošināt tautsaimniecību ar energoapgādi apdraudējuma gadījumā• Nodrošināt naftas rezervesStarptautiskās un reģionālās sadarbības stiprināšana• Aktīvi iesaistīties BEMIP darbā• Veicināt sadarbību ar Igauniju un Lietuvu, kā arī citām reģiona valstīm• Koordinēt Baltijas jūras reģiona stratēģijas Enerģētikas prioritāti• Veicināt Latvijas aktīvu dalību starptautiskās organizācijāsSabiedrības informēšana par enerģētikas sektora aktualitātēm• Veicināt sabiedrības izpratni par notikumiem enerģētikas sektorā• Nodrošināt institucionālo ietvaru valsts un uzņēmēju sadarbībai• Veicināt Viedās specializācijas attīstību enerģētikas jomā |
| Energoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020.gadam sasniegšanai6Atbildīgā iestāde: EM | 1) energoefektivitāte2) dekarbonizācija | Nodrošināt alternatīvo pasākumu ieviešanu:– rūpniecības sektorā– mājsaimniecību sektorā– pakalpojumu sektorā– transporta sektorā– lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektorā– Alternatīvo pasākumu ieviešana, kas aptver vairākus sektorus | Sasniegts obligātais enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis, periodā no 2014. līdz 2020.gadam uzkrātas 9896 GWh.• Energoefektivitātes pasākumi lielajos uzņēmumos• Energoefektivitātes pasākumi lielajos elektroenerģijas patērētājos• Energopārvaldība valsts iestādēs un pašvaldībās• Brīvprātīgas vienošanās par energoefektivitāti• EKII, KPFI• Dažādu sektoru (satiksmes, zemkopības, labklājības, kultūras uc.) ESF programmas, kur tiek atjaunotas ēkas un iekārtas un energoefektivitāte tiek uzskaitīta, bet ir kā papildu ieguvums.• Pašvaldību finansēta ēku renovācija |
| Koncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktos7Atbildīgā iestāde: EM | 1) energoefektivitāte2) dekarbonizācija | – Valsts neobligātais energoefektivitātes mērķis – primārās enerģijas ietaupījums 2020.gadā – 0,670 Mtoe (28 PJ).– Mērķis centrālās valdības ēku renovācijai – katru gadu 3 % platības – (maksimālās aplēses – kopā 678 460 m2), kas kopā ar pašvaldību ēku renovāciju nodrošina 0,016 Mtoe (0,67 PJ, 186 GWh) enerģijas ietaupījumu kopumā laikposmā no 2014.gada līdz 2020.gadam.– Mērķis enerģijas gala ietaupījumam – obligātais enerģijas ietaupījums 1,5 % apjomā no galalietotājiem piegādātās enerģijas – 0,213 Mtoe (8,9 PJ). | • Energoefektivitātes pienākumu shēma• Energoefektivitātes veicināšana dzīvojamās un publiskās ēkās (ESF programmas)• Energoefektivitātes veicināšana siltumapgādē (ESF programmas)• Energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecības sektorā (ESF programmas) |
| ĒAIS8Atbildīgā iestāde: EM | 1) energoefektivitāte2) dekarbonizācija | Aktuālie mērķi ēku energoefektivitātes jomā ir:– finansējuma pieejamība ekonomiski pamatotiem projektiem visā Latvijas teritorijā, t.sk. reģionos;– kvalitatīva projektu vadība un uzraudzība;– aktivitāšu uzraudzības fokusēšana uz rezultātu, tai skaitā enerģijas ietaupījumu, sasniegšanu;– augstas energoefektivitātes un kvalitatīvas būvniecības sasniegšana;– būvkomersanta atlases procedūras uzlabošana;– resursu izmaksu samazināšana. | • izveidot finanšu instrumentu, kas būtu piemērots gadījumiem, ja daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai ir nepieciešams veikt ieguldījumus dzīvojamās mājas uzturēšanai vai energoefektivitātes pasākumu veikšanai, taču nav veikts pietiekamā apjomā (vai nav vispār veikts) maksājums uzkrājuma fondā.• Veicināt ESKO pakalpojuma veidošanos. ESKO ar bankas garantiju vai apdrošināšanas polisi atbild par projekta ietvaros sasniedzamo energoefektivitātes līmeni. ESKO sedz daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem radītos zaudējumus, ja pēc atjaunošanas projekta pabeigšanas netiek sasniegts noteiktais energotaupības līmenis.• turpināt izglītot potenciālos projektu iesniedzējus un projektu īstenotājus informatīvās kampaņas "Dzīvo siltāk" ietvaros, tai skaitā organizējot izglītojošus seminārus un konferences energoefektivitātes jomā ne tikai daudzdzīvokļu māju sektorā, bet arī publiskajā sektorā.• Regulāri pārskatīt minimālās ēku energoefektivitātes prasības un tās noteikt, lai panāktu izmaksu ziņā optimālu līdzsvaru starp finanšu ieguldījumiem un ēkas dzīves cikla laikā ietaupītajām enerģijas izmaksām.• Izstrādāt atbalsta instrumentus gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecībai saskaņā ar Direktīvas 2010/2010/30/ES 10.panta 1.punktu. |
| Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam9Atbildīgā iestāde: VARAM | 1) dekarbonizācija | – nodrošināt Latvijas ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu samazināšanā, ņemot vērā Latvijas vides, sociālās un ekonomiskās intereses– veicināt Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un to izraisītajai ietekmei. | SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes nodrošināšana• SEG emisiju samazināšanas pasākumu īstenošana visos tautsaimniecības sektoros, vienlaikus virzot valsti uz ilgtspējīgu un oglekļa mazietilpīgu, tai pat laikā izmaksu efektīvu attīstību.• Klimata politikas mērķu integrēšana citu nozaru politikā, nosakot katras nozares atbildību, kā arī veicinot sadarbību starp valsti, pašvaldībām un privāto sektoru.Pielāgošanās klimata pārmaiņām• Efektīvu pielāgošanās pasākumu īstenošana un to integrēšana teritoriju attīstības plānošanā un nozaru politikā ar mērķi mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgoties tām.• Plūdu riska mazināšana un plūdu seku pārvaldībaSEG emisiju uzskaite un prognozēšanaSabiedrības izglītošana par klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām, kā arī iedzīvotāju iesaistīšana politikas veidošanā un ieviešanā. |
| Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.–2020.gadam10Atbildīgā iestāde: VARAM | 1) dekarbonizācija | – Samazināt apglabājamo atkritumu plūsmu, palielinot atkritumu pārstrādi 50% līdz 80% apmērā atkarībā no atkritumu veida.– Attīstīt un pilnveidot sabiedrības vides apziņu un zaļo domāšanu, lai panāktu klimata pārmaiņu, dabas un energoresursu patēriņa, vides piesārņojuma samazināšanu. | • novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt kopējā radīto atkritumu daudzuma ievērojamu samazināšanu, izmantojot maksimāli visas labākās pieejamās atkritumu rašanās novēršanas iespējas un labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, palielinot resursu izmantošanas efektivitāti un veicinot ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības modeļa attīstību;• nodrošināt atkritumu kā resursu racionālu izmantošanu;• nodrošināt, ka radītie atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un cilvēku veselībai, atkritumi pēc iespējas tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši izmantojot pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē noderīgā (piemēram, komposts), un, ka atkritumi tiek pārstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām;• nodrošināt apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu un atkritumu apglabāšanu cilvēku veselībai un videi drošā veidā; |
| Latvijas lauku attīstības programma 2014.–2020.gadam11Atbildīgā iestāde: ZM | 1) AER enerģija2) energoefektivitāte3) dekarbonizācija | – Veicināt zināšanu pārnesi un inovācijas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku apvidos– Uzlabot lauku saimniecību dzīvotspēju un visu lauksaimniecības veidu konkurētspēju visos reģionos un veicināt inovatīvas saimniecību tehnoloģijas un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu– Veicināt pārtikas preču aprites organizēšanu, tostarp lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, dzīvnieku labturību un riska pārvaldību lauksaimniecībā– Atjaunot, saglabāt un uzlabot ekosistēmas, kas saistītas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību– Veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarēs– Veicināt sociālo iekļautību, nabadzības mazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos | Zināšanu pārnese un inovācijas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku teritorijās• Sekmēt inovāciju, sadarbību un zināšanu bāzes attīstību lauku apvidos• Stiprināt saikni starp lauksaimniecību, pārtikas ražošanu un mežsaimniecību un pētniecību un inovāciju, tostarp lai uzlabotu vides apsaimniekošanu un vides stāvokļa rādītājus• Rosināt mūžizglītību un apmācības lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēsLauku saimniecību konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana, inovatīvu tehnoloģiju ieviešanas veicināšana lauksaimniecībā• Uzlabot visu lauku saimniecību ekonomiskos rādītājus un veicināt lauku saimniecību pārstrukturēšanu un modernizēšanu, jo īpaši lai pastiprinātu dalību tirgū un virzību uz tirgu, kā arī lai veicinātu lauksaimnieciskās darbības dažādošanu• Atvieglot atbilstīgi kvalificētu lauksaimnieku ienākšanu lauksaimniecības nozarē un jo īpaši paaudžu maiņuPārtikas aprites organizēšanas, dzīvnieku labturības un riska pārvaldības veicināšana lauksaimniecībā• Uzlabot primāro ražotāju konkurētspēju, tos labāk integrējot lauksaimniecības pārtikas apritē, izmantojot kvalitātes shēmas, piešķirot papildu vērtību lauksaimniecības produktiem, veicinot noietu vietējos tirgos un izmantojot īsas piegādes ķēdes, ražotāju grupas un organizācijas un starpnozaru organizācijas;• Lauku saimniecību riska novēršanas un pārvaldības atbalsts.Ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistīto ekosistēmu atjaunošana, saglabāšana un veicināšana• Atjaunot, saglabāt un veicināt bioloģisko daudzveidību (tostarp Natura 2000 teritorijās un apgabalos, kuros ir dabiskie vai citi specifiski ierobežojumi), un apgabalos ar augstas dabas vērtības lauksaimniecību, kā arī Eiropas ainavu stāvokli;• Uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu, tostarp mēslošanas līdzekļu un pesticīdu lietošanu.• Novērst augsnes eroziju un uzlabot augsnes apsaimniekošanu.Resursu efektīvas izmantošanas veicināšana un pret klimata pārmaiņām noturīgas ekonomikas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni atbalstīšana lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarēs• Palielināt enerģijas izmantošanas efektivitāti lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē• Sekmēt AER, blakusproduktu, atkritumu, atlieku un citu nepārtikas izejvielu piegādi un izmantošanu bioekonomikas vajadzībām.• Samazināt siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisijas lauksaimniecībā.• Veicināt oglekļa uzglabāšanu un piesaisti lauksaimniecībā un mežsaimniecībāSociālās iekļaušanas, nabadzības mazināšanas un ekonomiskās attīstības veicināšana lauku teritorijās• Veicināt dažādošanu, mazu uzņēmumu izveidi un attīstīšanu, kā arī darbvietu radīšanu.• Sekmēt vietējo attīstību lauku apvidos |
| Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.–2020.gadam12Atbildīgā iestāde: ZM | 1) dekarbonizācija2) AER enerģija3) enerģētiskā drošība | – Latvijas mežu apsaimniekošana ir ilgtspējīga un starptautiski atzīta– Latvijas meža nozares produkcija ir konkurētspējīga ar augstu pievienoto vērtību un atbilst klienta vajadzībām– Meža un saistīto nozaru attīstībai atbilstošs izglītības un zinātniskais potenciāls un cilvēkresursu prasmju līmenis | Meža un meža zemes efektīva un ilgtspējīga apsaimniekošana• Nodrošināt meža resursu pieejamību tagad un nākamajām paaudzēm• Palielināt meža kooperatīvo apsaimniekošanu• Saglabāt meža bioloģisko daudzveidību esošajā līmenīMeža apsaimniekošanas risku mazināšana• Samazināt mežaudžu dabisko atmirumuMeža nozares konkurētspējas attīstība• Paaugstināt meža nozares apstrādātas koksnes produkcijas eksportu• Paaugstināt tālāk apstrādes produkcijas īpatsvaruJaunu koksnes produktu un uzņēmumu attīstība• Samazināt apaļo kokmateriālu un kokapstrādes blakusproduktu eksporta īpatsvaruMeža nozares zinātnes attīstība• Paaugstināt meža nozares zinātnisko institūtu konkurētspēju un starptautiskā atpazīstamību• Palielināt nozares zinātnisko institūtu ienākumus no meža nozares uzņēmumiem sniegtiem P&A pakalpojumiemMeža nozares izglītības attīstība• Palielināt mežsaimniecības un kokapstrādes mācību programmās studējošo skaitu un konkursu uz vienu budžeta vietuSabiedrības un meža īpašnieku informēšana un izglītošana• Uzlabot sabiedrības zināšanas un izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un koksnes produktu pielietošanu• Palielināt apsaimniekoto privāto mežu īpatsvaru |
| Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam13Atbildīgā iestāde: SM | 1) AER enerģija2) energoefektivitāte3) dekarbonizācija | konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, t.sk. ES struktūrfondus. | Latvija – ilgtspējīgs transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējs• Samazināt valsts autoceļu ar asfalta segumu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī garums par 57%, salīdzinot ar 2012.gadu• Konkurētspējīga dzelzceļa infrastruktūra• Rīga – dinamiski augošs Baltijas reģiona un Ziemeļeiropas līmeņa gaisa satiksmes centrs• Uzlabota transporta drošībaNodrošināta iekšējā un ārējā sasniedzamība, un augstas kvalitātes mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā• Nodrošināta iespēja visiem iedzīvotājiem nokļūt novada centrā, apmeklēt izglītības iestādes, nokļūt darbavietās, valsts un pašvaldību institūcijās to normālajā darba laikā ar sabiedrisko transportu• Radīti priekšnosacījumi reģionālo lidostu attīstībaiEnergoefektivitātes paaugstināšana un elektromobilitātes veicināšana• Palielinājusies elektromobilitātes loma |
| ADAP202014Atbildīgā iestāde: SM | 1) AER enerģija2) energoefektivitāte3) dekarbonizācija | noteikt nepieciešamos izpētes un analīzes virzienus, kuru rezultātā tiks izstrādāta turpmākā rīcībpolitika attiecībā uz alternatīvo degvielu ieviešanu noteiktos transporta sektoros, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. | Veicināt alternatīvo degvielu attīstību un samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi• Veikt visaptverošu pētījumu par alternatīvo degvielu ieviešanas scenārijiem autotransportā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un tā ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.• Izvērtēt iespējas ilgtspējīgām biodegvielām (gan šķidrām, gan gāzveida) noteikt minimālo akcīzes nodokļa likmi, ņemot vērā biodegvielu siltumietilpību. Pakāpeniski vienādot akcīzes nodokļa likmes gāzveida kurināmajiem (dabasgāze un naftas gāzes), ņemot vērā gāzveida enerģijas produktu siltumietilpību15.• Izvērtēt administratīvo procedūru vienkāršošanu tādu ETL uzlādes punktu ierīkošanai, kas nav publiski pieejami.• Izvērtēt iespējas veicināt ETL iegādi.• Veikt izvērtējumu par nepieciešamību un ekonomisko pamatojumu LNG uzpildes punktu izveidei ostās (TEN-T pamattīklā).• Veikt pētījumu par pieprasījumu un izmaksu samērīgumu krasta elektropadevei kuģiem ostās salīdzinājumā ar ieguvumiem vides jomā, ņemot vērā sākotnējo izvērtējumu Plāna ietvaros.Normatīvo aktu pilnveidošana• Aktualizēt normatīvos aktus, nosakot prasības CNG, LNG un FCEV uzpildes stacijām.• Aktualizēt normatīvos aktus, nosakot prasības ETL uzlādes stacijām, kā arī ETL uzlādes punktu operatoriem.• Veikt grozījumus normatīvajos aktos, papildinot ar ETL, FCEV, ar dabasgāzi darbināma transportlīdzekļa un bezemisiju transportlīdzekļa definīcijām.• Aktualizēt normatīvos aktus attiecībā uz alternatīvo degvielu transportlīdzekļu lietotājiem sniedzamo informāciju CNG, LNG un FCEV uzpildes stacijās.• Aktualizēt normatīvos aktus attiecībā uz alternatīvo degvielu transportlīdzekļu lietotājiem sniedzamo informāciju ETL uzlādes stacijās, transportlīdzekļu lietotāju rokasgrāmatās un transportlīdzekļu tirdzniecības vietās.• CNG, LNG, FCEV, ar biodegvielu, parafinizēto un sintētisko degvielu, kas iegūtas no AER, darbināmu transportlīdzekļu iegādes veicināšanai.Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveide un attīstība• Izveidot ETL uzlādes infrastruktūru uz TEN-T ceļiem.• Izveidot ETL uzlādes infrastruktūru uz pārējiem ceļiem (TEN-T ceļus savienojošie reģionālie ceļi un pilsētas un apdzīvotas vietas).• Izveidot CNG uzpildes infrastruktūru.• Izveidot uzpildes stacijas transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar biodegvielu, parafinizēto un sintētisko degvielu, kas iegūtas no AER.• Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi), sniedzot lielāku atbalstu bezemisiju transportam (saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam).• Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā (sliežu transporta) infrastruktūru (saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam).• Veicināt alternatīvo degvielu transportlīdzekļu popularitāti.Sabiedrības informēšana• Veidot sabiedrības izpratni par alternatīvo degvielu ieviešanas plānu Latvijā.• Iesaistīt nevalstiskās organizācijas alternatīvo degvielu attīstības politikas plānošanā. |
| Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam16Atbildīgā iestāde: IZM | Pētniecība, inovācijas, konkurētspēja | Zinātnes un industrijas sadarbības un pētniecības rezultātu komercializēšanas sekmēšana | Zinātnes un industrijas sadarbības un pētniecības rezultātu komercializēšanas sekmēšana:• Izveidot Vienotu tehnoloģiju pārneses platformu, kas ietver 2–3 tehnoloģiju pārneses centru izveidi un paplašināt tehnoloģiju pārneses pakalpojumus nodrošinot atbalstu intelektuālā īpašuma aizsardzībai un pētniecības rezultātu ekonomiskās lietderības un tehnoloģiskās iespējamības pārbaudei un komercializācijas stratēģijas izstrādei un īstenošanai (proof of concept fonds) uzņēmumus;• Atbalstīt inovatīvu pētījumu izstrādi privātā sektora vajadzībām un pētniecisko rezultātu komercializēšanu atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijai, kur kā prioritārās jomas noteiktas Viedā enerģētika, Zināšanu ietilpīga bioekonomika, Viedie materiāli, Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas.• Attīstīt kompetences centrus kā zinātnisko institūciju un komersantu ilgtermiņa sadarbības platformu, sniedzot atbalstu industrijas pasūtītu pētījumu un produktu attīstības projektu īstenošanai, līdzfinansējot gan individuālus, gan sadarbības projektus. |
| NIPP202017Atbildīgā iestāde: EM | Pētniecība, inovācijas, konkurētspēja | Veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai | 4. Inovācijas kapacitātes paaugstināšana• atbalstīt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes veicināšanai, gan individuālo, gan partnerības projektu veidā.• atbalstīt rūpniecisko pētījumu īstenošanai un sadarbībā ar augstskolām darbaspēka kapacitātes paaugstināšanai inovatīvajās tehnoloģijās• atbalstīt uzņēmumus videi draudzīgu un energoefektīvu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā.6. Energoresursu izmaksu samazināšana• īstenot OIK atbalsta mehānisma sistēmas revīziju ar mērķi samazināt kopējo OIK slogu elektrības patērētājiem, neradot citus ekonomikas izaicinājumus tautsaimniecībā;• izstrādāt valsts atbalsta programmu energoefektivitātes veicināšanai, jo īpaši energoresursu patēriņa mazināšanai. |
| Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.–2019.gadamAtbildīgā iestāde: VARAM | Pētniecība, inovācijas, konkurētspēja | Reģionālās politikas vidēja termiņa mērķi:1. Sekmēt teritorijās uzņēmējdarbības attīstību un darbavietu radīšanu, veicināt darbavietu un pakalpojumu sasniedzamību, kā arī uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.2. Stiprināt reģionu un pašvaldību rīcībspēju un lomu savas teritorijas attīstības Veicināšanā. | Rīcības virziens: 1.1. Atbalsts starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmeiRīcības virziens: 1.2. Atbalsts lauku attīstības telpaiRīcības virziens: 1.3. Atbalsts Rīgas metropoles areālamRīcības virziens: 1.4. Atbalsts Baltijas jūras piekrasteiRīcības virziens: 1.5. Atbalsts Austrumu pierobežaiRīcības virziens: 2.1. Paaugstināt pašvaldību un plānošanas reģionu lomu uzņēmējdarbības veicināšanā un uzlabot uzņēmējdarbības vidi pašvaldībāsRīcības virziens 2.2. Palielināt pašvaldību finansiālo rīcībspēju (pašvaldību finanšu pilnveidošana)Rīcības virziens 2.3. Palielināt pašvaldību lomu demogrāfiskās situācijas uzlabošanā vietējā līmenīRīcības virziens 3.1. Investīciju/atbalsta sniegšanas sistēmas teritorijām elementiRīcības virziens 3.2. Vietējā līmeņa pārvaldes un administratīvi teritoriālās struktūras pilnveidošana reģionālās politikas efektīvai īstenošanaiRīcības virziens 3.3. Reģionālās politikas un nozaru politiku savstarpējā koordinācijaRīcības virziens 3.4. Plašākas sabiedrības iesaiste reģionālās politikas mērķu sasniegšanāRīcības virziens 3.5. Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas darbība |
| Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam18Atbildīgā iestāde: VARAM | Pētniecība, inovācijas, konkurētspēja | Reģionālās politikas mērķis ir visu reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai. | A. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionosA1. Vietas sagatavošana uzņēmējam un to produktivitāteA.1.1.uzdevums. Publiskās infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstamA.1.2.uzdevums. Ieguldījumi pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībaiA.1.3.uzdevums. Nekustamā īpašuma regulējuma pilnveidošana, uzlabojot īpašuma pārdošanas nosacījumus atbilstoši komersanta ieguldījuma apjomamA.1.4.uzdevums. Atbalsts reģionālajiem projektiem – reģionālo projektu programmas izveideA.1.5.uzdevums. Pašvaldību darbības standarts – atbalsta komplekts uzņēmējdarbībaiA.1.6.uzdevums. Valsts aizdevumu pašvaldībām nosacījumu pilnveidošanaA.1.7.uzdevums. Reģionālās inovācijas un zināšanu platformas izveide un darbībaA2. Cilvēkkapitāla piesaiste reģionosA.2.1.uzdevums. Cilvēkresursu piesaiste – atbalsts augsti kvalificēta darba spēka piesaistei reģionosA.2.2.uzdevums. Nodokļu risinājumi darba algu atbalstam Latgales reģionāA.2.3. Mājokļu pieejamība darbaspēkam reģionosA.2.4.uzdevums. Remigrācijas atbalsta pasākumiB. Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionosB1. Pakalpojumu nodrošināšana reģionos atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiemB.1.1.uzdevums. Pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošana pakalpojumu sniegšanaiB.1.2.uzdevums. Pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamībaB.1.3.uzdevums. Viedas pašvaldības – pakalpojumu efektivitātes uzlabošanaB.1.4.uzdevums. Vienoto klientu apkalpošanas centru pieejamība un darbībaB2. Sasniedzamība un dzīves vide reģionosB.2.1. uzdevums. Sasniedzamība starp reģioniemB.2.2. uzdevums. Transports pēc pieprasījuma pašvaldībāsB.2.3 uzdevums. Valsts reģionālās un vietējās nozīmes autoceļu tīkla pārbūve un atjaunošana administratīvi teritoriālās reformas kontekstāB.2.4. uzdevums. Mobilitātes uzlabošana Rīgas metropoles areālāB.2.5. uzdevums. Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošanaB.2.6. uzdevums. Ilgtspējīga publiskās ārtelpas attīstībaB3. Plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas darba efektivitāteB.3.1.uzdevums. Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes palielināšana viedai attīstības plānošanai un īstenošanaiB.3.2.uzdevums. Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošana un reģionālā pārvaldes līmeņa darbības uzlabošanaB.3.3.uzdevums. Pašvaldību finanšu sistēmas pilnveidošanaB.3.4.uzdevums. Regulējuma izstrāde valsts budžeta dotācijai pašvaldību ES struktūrfondu projektu līdzfinansēšanaiB.3.5.uzdevums. Paplašināt teritoriālās statistikas klāstu un ieguves iespējasB.3.6.uzdevums. Plašākas sabiedrības iesaiste reģionālās politikas mērķu sasniegšanāB.3.7.uzdevums. Pašvaldības administratīvo un pakalpojumu sniegšanas procesu modernizācija un digitalizācija, digitālo risinājumu koplietošana |
| LPKPP2030Atbildīgā iestāde: VARAM | Dekarbonizācija | Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. | Stratēģiskais mērķis 2: Tautsaimniecība spēj pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un izmantot klimata pārmaiņu sniegtās iespējas• RV 2.1. Visaptveroša tautsaimniecības nozaru stiprināšana pret klimata pārmaiņu riskiem un ekstrēmiem.• RV 2.2. Tautsaimniecībai nozīmīgu resursu mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā pasargāšana no klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm.• RV 2.3. Tūrisma nozares pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšana.Stratēģiskais mērķis 3: Infrastruktūra un apbūve ir klimatnoturīga un plānota atbilstoši iespējamiem klimata riskiem• RV 3.1. Zaļās infrastruktūras izmantošana klimata risku ietekmes mazināšanai.• RV 3.2. Inženierkomunikāciju sistēmas un infrastruktūras nodrošināšana un pielāgošana klimata ekstrēmiem.• RV 3.3. Būvju un ēku pielāgošana klimata pārmaiņu ietekmēm un slodzēm. |
1 http://polsis.mk.gov.lv/documents/33232 http://polsis.mk.gov.lv/documents/42473 http://polsis.mk.gov.lv/documents/42944 http://polsis.mk.gov.lv/documents/48495 http://polsis.mk.gov.lv/documents/54996 http://polsis.mk.gov.lv/documents/59217 http://polsis.mk.gov.lv/documents/45728 http://polsis.mk.gov.lv/documents/60439 http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/vide/?doc=1791310 http://polsis.mk.gov.lv/documents/427611 https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/statiskas-lapas/latvijas-lauku-attistibas-programma-2014-2020-gadam?id=14234#jump12 http://polsis.mk.gov.lv/documents/533113 http://polsis.mk.gov.lv/documents/460714 http://polsis.mk.gov.lv/documents/589315 Pasākums ir mainīts "Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.–2021.gadam" (Ministru kabineta 2017.gada 24.maija rīkojums Nr.245)16 http://polsis.mk.gov.lv/documents/460817 http://polsis.mk.gov.lv/documents/439118 https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam2. pielikums
Indikatīvā ERAF un KF sasaiste ar Plānu
| Politikas mērķis | EFAF un KF fondu rezultāti | Plāna rezultāti2 |
|---|---|---|
| 1. Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas | RKR301 – Atbalstītajās struktūrās izveidotās darbvietasRKR 102RKR 02 – Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: dotācijas, finanšu instrumenti)RKR 03 – MVU, kas ievieš produktu vai procesu inovācijuRKR 04 – MVU, kas ievieš tirgvedības vai organizatorisku inovācijuRKR 05 – MVU, kas inovē sava uzņēmuma iekšienēRKR 06 – Eiropas Patentu birojam iesniegtie patentu pieteikumiRKR 07 – Preču zīmju un dizainparaugu pieteikumiRKR 08 – Publiskā un privātā sektora koppublikācijas | • Inovatīvu produktu apgrozījums• Inovatīvu uzņēmumu īpatsvars• Augsto tehnoloģiju nozaru eksporta īpatsvars• Reģistrēto intelektuālā īpašuma vienību skaitsun ieņēmumi no tiem• Zinātnē nodarbināto skaits• Pētniecībā un inovācijā ieguldītais un piesaistītais ārvalstu finansējums |
| 1. Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas | RKR 11 – Jaunu publisko digitālo pakalpojumu un lietotņu lietotājiRKR 12 – Uzņēmumu izstrādāto jauno digitālo produktu, pakalpojumu un lietotņu lietotājiRKR 13 – Uzņēmumi, kas panākuši augstu digitālo intensitāti | • Inovatīvu produktu apgrozījums• Inovatīvu uzņēmumu īpatsvars• Augsto tehnoloģiju nozaru eksporta īpatsvars• Reģistrēto intelektuālā īpašuma vienību skaitsun ieņēmumi no tiem• Zinātnē nodarbināto skaits• Pētniecībā un inovācijā ieguldītais un piesaistītais ārvalstu finansējums |
| 1. Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas | RKR 17 – 3 gadus veci uzņēmumi, kas joprojām darbojas tirgūRKR 18 – MVU, kuri izmanto inkubatora pakalpojumus vienu gadu pēc inkubatora izveidesRKR 19 – Uzņēmumi ar lielāku apgrozījumuRKR 25 – Pievienotā vērtība uz vienu darbinieku atbalstītajos MVU | • Inovatīvu produktu apgrozījums• Inovatīvu uzņēmumu īpatsvars• Augsto tehnoloģiju nozaru eksporta īpatsvars• Reģistrēto intelektuālā īpašuma vienību skaitsun ieņēmumi no tiem• Zinātnē nodarbināto skaits• Pētniecībā un inovācijā ieguldītais un piesaistītais ārvalstu finansējums |
| 2. Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību | RKR 26 – Gada primārās enerģijas patēriņš (tai skaitā: mājokļi, sabiedriskās ēkas, uzņēmumi, citi)RKR 29 – Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas | • Energoresursu kopējais patēriņš (kopā un atsevišķās tautsaimniecības nozarēs)• Kopējais enerģijas galapatēriņš (kopā un atsevišķās tautsaimniecības nozarēs);• Ēku skaits, kurās ir veikti energoefekvitātes uzlabošanas pasākumi;• Veiktie energoefektivitātes pasākumi uzņēmumos;• Nodrošinātais enerģijas galapatēriņa ietaupījums;• Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ēkās;• SEG emisiju apjoms |
| 2. Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību | RKR 31 – Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (tai skaitā: elektroenerģija, siltumenerģija)RKR 32 – papildu darbības jauda, kas uzstādīta atjaunojamai enerģijai | • Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija• AER īpatsvars saražotās elektroenerģijas apjomā• AER īpatsvars centralizētās siltumapgādē un aukstumapgādē• AER īpatsvars transportā• AER jauda |
| 2. Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību | RKR 33 – Viedajiem tīkliem pieslēgtie lietotājiRKR 34 – Viedo tīklu projektu izvēršana | • Viedajiem tīkliem pieslēgtie lietotāji• Rekonsutruētie vai jaunuzbūvētie tīkli; |
| 2. Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību | RKR 35 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiemRKR 36 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pasākumiem aizsardzībai pret meža ugunsgrēkiemRKR 37 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pasākumiem aizsardzībai pret klimatiskām dabas katastrofām (kas nav plūdi un meža ugunsgrēki)RKR 96 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pasākumiem aizsardzībai pret neklimatiskiem dabas riskiem un ar cilvēka darbību saistītiem riskiem | Attiecas uz Plāna aptvēruma tiktāl, cik tas skar pielāgošanās klimata pārmaiņām jautājumus |
| 2. Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību | RKR 41 – Iedzīvotāji, kuri pieslēgti uzlabotai ūdensapgādeiRKR 42 – Iedzīvotāji, kuri pieslēgti vismaz sekundārainotekūdeņu attīrīšanaiRKR 43 – Ūdens zudumi sadales sistēmās publiskai ūdens piegādei | Attiecas uz Plāna aptvērumu tiktāl, cik tas skar SEG emisiju samazināšanu no notekūdeņu apsaimniekošanas |
| 2. Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību | RKR 103 – atsevišķi savāktie atkritumiRKR 47 – pārstrādātie atkritumiRKR 48 – pārstrādātie atkritumi, ko izmanto par izejvielām | Attiecas uz Plānu tiktāl, cik tas skar SEG emisiju samazināšanu no aktritumu apsaimniekošanas |
| 2. Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību | RKR 50 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiemRKR 95 – Iedzīvotāji, kuriem ir piekļuve jaunai vai modernizētai zaļajai infrastruktūrai pilsētu teritorijāsRKR 52 – Sanētā zeme, ko izmanto apzaļumotām teritorijām, sociālajiem mājokļiem un ekonomiskām vai kopienas darbībām | Attiecas uz Plāna aptvērumu tiktāl, cik Plāns skar gaisa piesārņojuma emisiju samazināšanu |
| 2. Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību | RKR 62 – Videi draudzīgajā sabiedriskajā transportā pārvadāto pasažieru skaitsRKR 63 – Jaunu vai modernizētu tramvaju un metro līniju gada lietotājiRKR 64 – Atdalītas veloinfrastruktūras lietotāju skaits gadā | Videi draudzīgajā sabiedriskajā transportā pārvadāto pasažieru skaits |
| 3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību | RKR 55 – Jaunuzbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto autoceļu lietotājiRKR 56 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūrasRKR 101 – Laika ietaupījums no uzlabotas dzelzceļa infrastruktūras | • Jaunuzbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums |
| 3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību | RKR 58 – Pa atbalstītajiem sliežu ceļiem gadā pārvadāto pasažieru skaitsRKR 59 – Pa dzelzceļu pārvadātās kravasRKR 60 – Pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadātās kravas | • Pa dzelzceļā pārvadāto pasažieru skaits;• Pa dzelzceļu pārvadāto kravu skaits |
| Politikas mērķis | Konkrētais mērķis | Veicinošā nosacījuma nosaukums |
| --- | --- | --- |
| 1. Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas | ERAFVisi šā politikas mērķa konkrētie mērķi | Valsts vai reģionālas viedās specializācijas stratēģijas laba pārvaldība |
| 2. Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību | ERAF un Kohēzijas fonds.Energoefektivitātes pasākumu veicināšana | 2.1. Stratēģiskās politikas satvars, kas atbalsta dzīvojamo un nedzīvojamo ēku renovēšanu energoefektivitātes uzlabošanai |
| 2. Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību | ERAF un Kohēzijas fonds.Energoefektivitātes pasākumu veicināšanaAE veicināšana, investējot ražošanas jaudā | 2.2. Enerģētikas nozares pārvaldība |
| 2. Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību | ERAF un Kohēzijas fonds.AE veicināšana, investējot ražošanas jaudā | 2.3. Efektīvi veicināt AE izmantošanu dažādās nozarēs un visā ES |
| 2. Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību | ERAF un Kohēzijas fonds.Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām | 2.4. Efektīvs katastrofu risku pārvaldības satvars |
| 2. Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību | ERAF un Kohēzijas fonds.2.5. Veicināt ūdensefektivitāti | Atjaunināts plāns par nepieciešamajām investīcijām ūdensapgādes un notekūdeņu nozarēs |
| 2. Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību | ERAF un Kohēzijas fonds.2.6. Attīstīt (pāriet uz) aprites ekonomiku, investējot atkritumu nozarē un resursu efektivitātē | Atjaunināts atkritumu apsaimniekošanas plāns |
| 2. Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību | ERAF un Kohēzijas fonds.2.6. Veicināt zaļo infrastruktūru pilsētvidē un samazināt piesārņojumu | Prioritārās rīcības plāns nepieciešamajiem saglabāšanas pasākumiem, kuriem nepieciešams Savienības līdzfinansējums |
| 3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību | ERAF un Kohēzijas fonds.3.2. Izveidot ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku, drošu un intermodālu TEN-T3.3. Attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā līmenī, ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti | Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī |
| 4. Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru | ERAF4.3. Palielināt marginalizētu kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā.ESF4.3.1 Veicināt aktīvu iekļaušanu, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbināmību | Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā |
1 COM (2018) 375: Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentuVienošanās par rādītāju sarakstu vēl nav panākta, tāpēc iespējams tie var būtiski mainīties2 Rezultātu mērvienības kā Plānā noteikts3 RKR: Reģionālās politikas kopīgais rezultātu rādītājs.4 COM (2018) 375: Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu IV pielikumsJaunākā publiski pieejamā versija - https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CONSIL:ST_11149_2019_ADD_1&from=LVŠeit iekļauti tikai tie nosacījumi, kas attiecas uz Plānu5 Kā novērtēts riska pārvaldības spēju izvērtējumā, kas prasīts Lēmuma Nr. 1313/2013 6. panta c) punktā.
Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam3. pielikums
Bāzes scenārijā ietvertās esošās un īstenotās rīcībpolitikas un galvenie to īstenošanas pasākumi1
| Rīcībpolitika | Rīcībpolitikā noteiktais pasākums | Rezultatīvais rādītājs |
|---|---|---|
| Energoefektivitātes likums | Energoaudita pienākums lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem | Ietaupīta enerģija, GWh |
| Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumi Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" | Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām | Ietaupītā enerģija, GWh |
| Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likumsKoncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktosEnergoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020.gadam sasniegšanai | Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1.specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" īstenošana | Ietaupītā enerģija, GWhUzstādītie AER, MWSEG emisiju samazinājums, CO2 ekv.tonnas |
| Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likumsKoncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktosEnergoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020.gadam sasniegšanai | Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2.pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" īstenošana | Ietaupītā enerģija, GWhUzstādītie AER, MWSEG emisiju samazinājums, CO2 ekv.tonnas |
| Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likumsKoncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktosEnergoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020.gadam sasniegšanai | Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" īstenošana | Ietaupītā enerģija, GWhUzstādītie AER, MWSEG emisiju samazinājums, CO2 ekv.tonnas |
| Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likumsKoncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktosEnergoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020.gadam sasniegšanai | Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" īstenošana | Ietaupītā enerģija, GWhUzstādītie AER, MWSEG emisiju samazinājums, CO2 ekv.tonnas |
| Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likumsKoncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktosEnergoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020.gadam sasniegšanai | ES sturktūrfondu 2014.–2020.gadu programmēšanas periodā Lauku Attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākums "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" atbalsts pārtikas pārstrādes uzņēmumiem | Ietaupītā enerģija, GWh |
| Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likumsKoncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktosEnergoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020.gadam sasniegšanai | Ziņotie un plānotie energoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns | Ietaupītā enerģija, GWh (Sk. Energoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāna enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014–2020.gadam sasniegšanai 1. un 2.tabula) |
| Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likumsKoncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktosEnergoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020.gadam sasniegšanai | Brīvprātīga vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu | Ietaupītā enerģija, GWh |
| Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likumsKoncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktosEnergoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020.gadam sasniegšanai | Energoefektivitātes pienākumu shēma | Ietaupītā enerģija, GWh |
| Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likumsKoncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktosEnergoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020.gadam sasniegšanai | Pašvaldību finansētie energoefektivitātes pasākumi | Ietaupītā enerģija, GWh2 |
| Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likumsKoncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktosEnergoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020.gadam sasniegšanai | ES struktūrfondu programmas dzīvojamo un valsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanai tiek turpinātas vismaz tādā pašā apmērā nākošajos periodos. | Ietaupītā enerģija, GWh |
| Atjaunojamās enerģijas atbalsta politika | Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai | Subsīdiju samazināšana un atcelšana (MEUR/gadā) |
| Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likums | Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošana | Uzstādītās AER siltumenerģijas ražošanas jaudas;Atjaunotie siltumtīkli, km |
| Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīva Nr.2009/33/EK par "tīro" un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu ((un tās grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīva Nr.2019/1161, ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par "tīro" un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu) | Publiskais iepirkums un zaļais publiskais iepirkums | Iegādātas ilgtspējīgas, sociāli un videi draudzīgas preces un pakalpojumi;Ietaupījums budžetā, EUR |
| Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīva Nr.2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (un tās pārskats) | Biodegvielu obligātais piejaukums | Biodegvielu % no degvielas patēriņa transportā/autotransportā |
| Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017.–2020.gadam | ETL uzlādes staciju tīkla izveideDarbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.4.1.specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā" īstenošana | Uzstādīto ETL uzlādes staciju skaits (līdzstrāvas ātrās uzlādes stacijas ar jaudu vismaz 50 kW) – 150 stacijas. |
| Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017.–2020.gadam | Videi draudzīga sabiedriskā transporta attīstība.Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1.specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.2.pasākuma "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi)" īstenošana | Līdz 2023.gada 31.decembrim: 50 jauni un pārbūvēti videi draudzīgi sabiedriskie autobusi. |
| Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadamEiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likums | Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.1.pasākuma "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija" īstenošana | Elektrificēto rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums, (ii) CO2 emisijas dzelzceļa pārvadājumos samazināšana |
| Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadamEiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likums | Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1.specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.1. pasākuma "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)" īstenošana | Ietaupītā enerģija, GWh;Videi draudzīgi transportlīdzekļi;Saistītās uzlādes vai uzpildes infrastruktūras palielināšana;Uzlabota gaisa kvalitāte. |
| Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīva Nr.2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (un tās pārskats) | Atjaunojamās enerģijas obligātais mērķis (14%) degvielas izmantošanā transportā uz 2030.gadu | AER % no transportā izmantojamām degvielām, kas aprēķināta atbilstoši Direktīvas metodoloģijai. |
| Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumi Nr.295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa", | Sistemātiskas transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates un tehniskās kontroles uz ceļa nodrošina, ka satiksmē atļauj piedalīties tikai tehniskām un vides prasībām atbilstošām automašīnām. | Automašīnu skaits, kas izgājušas transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati. |
| Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīva Nr.2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (un tās pārskats)Eiropas Parlamenta un Paromes 1998.gada 13.oktobra direktīva Nr.98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK | Degvielas piegādātājs līdz 2020.gada 31.decembrim nodrošina transporta enerģijas (izņemot elektroenerģijas) aprites cikla SEG emisiju uz vienu enerģijas vienību samazinājumu vismaz par 6% attiecībā pret 2010. gadā | Transporta enerģijas (izņemot elektroenerģijas) aprites cikla SEG emisiju uz vienu enerģijas vienību samazinājums līdz 2021.gadam vismaz par 6% attiecībā pret 2010.gadu. |
| Likums "Par akcīzes nodokli""Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums"Elektroenerģijas tirgus likums | Akcīzes nodoklis naftas produktiem un dabasgāzei | Subsīdiju samazināšana un atcelšana (EUR)Videi draudzīgāku transportlīdzekļu īpatsvars valstī (%) |
| Likums "Par akcīzes nodokli""Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums"Elektroenerģijas tirgus likums | Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis | Subsīdiju samazināšana un atcelšana (EUR)Videi draudzīgāku transportlīdzekļu īpatsvars valstī (%) |
| Likums "Par akcīzes nodokli""Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums"Elektroenerģijas tirgus likums | Atbrīvojums no elektroenerģijas nodokļa. Elektroenerģijas tirgus likums nosaka, ka no nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, kuru izmanto preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, tajā skaitā dzelzceļa transportā un pilsētu sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos. | Subsīdiju samazināšana un atcelšana (EUR)Videi draudzīgāku transportlīdzekļu īpatsvars valstī (%) |
| Atkritumu apsaimniekošanas likumsAtkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.–2020.gadam | Palielināt centralizētajai kanalizācijai un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām pieslēgto iedzīvotāju ēku skaitu noteiktās aglomerācijās. Šim pasākumam jābūt pilnībā īstenotam ne vēlāk kā līdz 2023.gada 31.decembrim. | Samazināts vidē novadīto neattīrīto notekūdeņu daudzums (m3)Palielināts centralizētajai kanalizācijai un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām pieslēgto iedzīvotāju ēku skaituAtjaunotas un paplašinātas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmasApglabāto atkritumu apjoma samazinājums līdz 10% 2035.gadāAtkritumu šķirošanas un nodošanas atkārtotai izmantošanai uzņēmumiem palielinājums |
| Atkritumu apsaimniekošanas likumsAtkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.–2020.gadam | Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas. | Samazināts vidē novadīto neattīrīto notekūdeņu daudzums (m3)Palielināts centralizētajai kanalizācijai un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām pieslēgto iedzīvotāju ēku skaituAtjaunotas un paplašinātas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmasApglabāto atkritumu apjoma samazinājums līdz 10% 2035.gadāAtkritumu šķirošanas un nodošanas atkārtotai izmantošanai uzņēmumiem palielinājums |
| Atkritumu apsaimniekošanas likumsAtkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.–2020.gadam | Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju.Industriālās atkritumu kompostēšanas apjomu pieaugums atbilstoši apstiprinātajām investīcijām, ievērojot, ka Atkritumu Direktīvā (2008/98/EK) ir ietverti jaunie mērķi attiecībā uz pārtikas atkritumiem, tekstila atkritumiem, tad ir plānots attīstīt šo atkritumu plūsmju pārstrādi, kā arī attīstīt plastmasas, papīra, metāla pārstrādi. | Samazināts vidē novadīto neattīrīto notekūdeņu daudzums (m3)Palielināts centralizētajai kanalizācijai un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām pieslēgto iedzīvotāju ēku skaituAtjaunotas un paplašinātas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmasApglabāto atkritumu apjoma samazinājums līdz 10% 2035.gadāAtkritumu šķirošanas un nodošanas atkārtotai izmantošanai uzņēmumiem palielinājums |
| Atkritumu apsaimniekošanas likumsAtkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.–2020.gadam | Padomes 1999.gada 26.aprīļa direktīvas Nr.1999/31/EK par atkritumu poligoniem prasību izpildīšana attiecībā uz bioloģiski noārdāmo atkritumu apglabāšanu – pašlaik tiek realizēti 2 projekti BNA atkritumu pārstrādei:• Rēzeknē Krizevņiku poligonā paredzētā pārstrādes jauda ir 8 000 t/gadā• Getliņos paredzētā pārstrādes jauda ir 100 000 t/gadā | Samazināts vidē novadīto neattīrīto notekūdeņu daudzums (m3)Palielināts centralizētajai kanalizācijai un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām pieslēgto iedzīvotāju ēku skaituAtjaunotas un paplašinātas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmasApglabāto atkritumu apjoma samazinājums līdz 10% 2035.gadāAtkritumu šķirošanas un nodošanas atkārtotai izmantošanai uzņēmumiem palielinājums |
| Atkritumu apsaimniekošanas likumsAtkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.–2020.gadam | Apglabāto atkritumu apjoma samazinājums līdz 10% 2035 gadā | Samazināts vidē novadīto neattīrīto notekūdeņu daudzums (m3)Palielināts centralizētajai kanalizācijai un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām pieslēgto iedzīvotāju ēku skaituAtjaunotas un paplašinātas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmasApglabāto atkritumu apjoma samazinājums līdz 10% 2035.gadāAtkritumu šķirošanas un nodošanas atkārtotai izmantošanai uzņēmumiem palielinājums |
| Likums "Par piesārņojumu"Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) | ieviesti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni (LPTP). Līdz šim jauni labākie pieejamie tehniskie paņēmieni pieņemti šādām nozarēm – cementa ražošana, dzelzs- tērauda rūpniecība, stikla šķiedras ražošana, ādu miecēšana, hlora un sārmu rūpniecībā, celulozes un papīra ražošanā, minerāleļļas un gāzes pārstrāde, koksnes materiālu plātņu ražošana, krāsaino metālu ražošana, mājputnu un cūku intensīva audzēšana, lielām sadedzināšanas iekārtām, liela apjoma ķīmisku vielu ražošana, atkritumu apstrāde. | Piesārņojums tiek kontrolēts un novērstsNozares izmanto LPTP |
| MK noteikumi Nr.736 2017.gada 12.decembrī "Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām" | samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, izstrādājot vienotu regulējumu visu sadedzināšanas iekārtu (iekārta, kurā oksidē kurināmo, lai iegūtu enerģiju tālākai izmantošanai) radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai un atbilstoša kontroles mehānisma izveidei. Noteikumu projekts paredz noteikt stingrākas gaisu piesārņojošo vielu emisiju prasības vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (1–50 MW), kā arī noteikt prasības attiecībā uz šo iekārtu darbības uzraudzību. | Ierobežotas un kontrolētas gaisu piesārņojošo vielu emisijas no sadedzināšanas iekārtām;Izstrādāts vienots regulējums visu sadedzināšanas iekārtu (iekārta, kurā oksidē kurināmo, lai iegūtu enerģiju tālākai izmantošanai) radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai un atbilstošas kontroles mehānisma izveidošanai. |
| Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21.aprīļa direktīvas 2004/42/EK, ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza direktīvu 1999/13/EK | ierobežot gaistošo organisko savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus.Noteiktas emisiju robežvērtības, kas jāievēro specifiskām darbībām (24 veidu), kuru veikšanā izmanto noteiktu organisko šķīdinātāju daudzumu. VVD veic šo darbību un emisiju kontroli | Noteikts pieļaujamais gaistošo organisko savienojumu saturs noteiktos produktos – krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos. Šiem produktiem jābūt atbilstoši marķētiem. Pieļaujamais saturs jāsamazina 2 posmos no 2007.gada un 2010.gada jāievēro vēl zemāks GOS saturs minētajos produktos |
| Ministru kabineta noteikumi Nr.186 "Kārtība, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus" | Noteiktas emisiju robežvērtības, kas jāievēro specifiskām darbībām (24 veidu), kuru veikšanā izmanto noteiktu organisko šķīdinātāju daudzumu. VVD veic šo darbību un emisiju kontroli. | Ierobežotas gaistošo organisko savienojumu emisijas no iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus |
| Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014 (2014.gada 16.aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.842/2006Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/40/EK (2006.gada 17.maijs) par emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām un par grozījumiem Padomes Direktīvā 70/156/EEK (Direktīva par mobilajiem gaisa kondicionieriem). Ministru kabineta 2009.gada 22.decembrī noteikumi Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" | Noteikts, ka ES tirgū nedrīkst laist vairāk fluorogļūdeņražus, kā noteikts regulas 5.pielikumā, t.i., 2015.gadā 100 %, 2030 – 21%. Ražotājiem un importētājiem EK izsniedz kvotas F-gāzu laišanai tirgū | Tiek ievēroti piemērojamie tehniskie normatīvi. |
| Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.–2020.gadam | Meliorācijas sistēmu pārbūve meža zemē | Atjaunota un pārbūvēta meliorācijas sistēma, m |
| Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.–2020.gadam | Meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošana:• jaunaudžu retināšana un jaunaudžu retināšana ar atzarošanu• neproduktīvu mežaudžu nomaiņa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā• valdošās koku sugas nomaiņa baltalkšņa sugu mežaudzēs no 30 gadu vecuma vai blīgznas sugu mežaudzēs. | Uzlabota meža struktūra un ražība |
| Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.–2020.gadam | Dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana | Atjaunots mežs, ha |
| Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.–2020.gadam | Meža ieaudzēšana un audzes kvalitātes uzlabošana dabiski apmežojušās platībās | Uzlabota meža struktūra un ražība;Palielināta meža platība |
| Kopējā lauksaimniecības politika (Tiešie maksājumi un Lauku attīstības programma 2014–2020) | Atbalsts integrētās dārzkopības ieviešanai un veicināšanai | Izstrādāti mehānismi integrētās dārzkopības ieviešanai un veicināšanai. |
| Kopējā lauksaimniecības politika (Tiešie maksājumi un Lauku attīstības programma 2014–2020) | Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos | Atbalstītā platība, ha |
| Kopējā lauksaimniecības politika (Tiešie maksājumi un Lauku attīstības programma 2014–2020) | Jaunu augļu dārzu izveidošana | Jaunu augļudārzu platība indikatīvi 300 ha. |
| Kopējā lauksaimniecības politika (Tiešie maksājumi un Lauku attīstības programma 2014–2020) | Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nodrošināšana:– minimāla kultūraugu veģetācija vai saglabāta rugaine slīpās nogāzēs;– meliorācijas sistēmu kopšana. | Uzlaboti augsnes faktori |
| Kopējā lauksaimniecības politika (Tiešie maksājumi un Lauku attīstības programma 2014–2020) | Kultūraugu dažādošana | Uzlabota augsnes struktūra un sastāvs |
| Kopējā lauksaimniecības politika (Tiešie maksājumi un Lauku attīstības programma 2014–2020) | Ekoloģiski nozīmīgas platības izveide vai saglabāšana:– neražojošas papuves izveide no 15.janvāra līdz 15.jūlijam;– 1–20 metru platas laukmales vai buferjoslas izveide;– zem virsauga (labības vai proteīnaugu pasējā) tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sēti zālaugi;– zaļais segums (starpkultūru audzēšana);– slāpekli piesaistošu kultūraugu audzēšana. | Uzlaboti augsnes faktori |
| Kopējā lauksaimniecības politika (Tiešie maksājumi un Lauku attīstības programma 2014–2020) | Aizsargājamu ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju saglabāšana | Ilggadīgo zālāju aizsardzība |
| Kopējā lauksaimniecības politika (Tiešie maksājumi un Lauku attīstības programma 2014–2020) | Ilggadīgo zālāju saglabāšana | Ilggadīgo zālāju aizsardzība |
1 Šajā pielikumā ir iekļauti tie pasākumi, kas šobrīd tiek īstenoti vai kuru īstenošana ir paredzēta Latvijas politikas plānošanas dokumentos vai tiesību aktos2 "Energoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020. gadam sasniegšanai" 1.pielikums
Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam4. pielikums
Plānotās rīcībpolitikas un to īstenošanas pasākumi
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)