Preču zīmju likums

1) preču, ar kurām tiek pārkāptas tiesības uz preču zīmi (turpmāk — pārkāpuma preces), atsaukšanu vai izņemšanu no tirdzniecības;

2) pārkāpuma preču iznīcināšanu;

3) domēna vārda dzēšanu vai domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu;

4) sprieduma publiskošanu.

(3) Kaitējuma atlīdzības piedziņa nav piemērojama nākotnē iespējama pārkāpuma gadījumā. Par nākotnē iespējamu pārkāpumu ir uzskatāms gadījums, kad tiek konstatēts, ka tiesības uz preču zīmi var tikt pārkāptas vai tiks pārkāptas, jo iespējamais pārkāpējs pats vai ar citas personas palīdzību ir veicis pasākumus, kas atzīstami par sagatavošanos tiesību uz preču zīmi pārkāpšanai.

55. pants. Pienākumrīkojums

(1) Pienākumrīkojums ir tiesas uzlikts pienākums pārkāpējam veikt noteiktas darbības vai atturēties no noteiktu darbību veikšanas preču zīmes īpašnieka tiesību pārkāpuma pārtraukšanai vai iespējama pārkāpuma novēršanai.

(2) Pienākumrīkojumu var piemērot arī personai, kuras sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti pārkāpuma izdarīšanai vai kura citādi padara iespējamu pārkāpuma izdarīšanu.

56. pants. Kaitējuma atlīdzība

(1) Preču zīmes īpašnieks vai licenciāts saskaņā ar šā likuma 51. panta noteikumiem ir tiesīgs prasīt tiesību uz preču zīmi pārkāpuma rezultātā nodarītā mantiskā kaitējuma un nemantiskā kaitējuma atlīdzību no personas, kura zināja vai kurai bija jāzina, ka tā pārkāpj tiesības uz preču zīmi.

(2) Prasot atlīdzināt mantisko kaitējumu, preču zīmes īpašnieks vai licenciāts par katru pārkāpumu var lūgt vienu no šādiem mantiskās atlīdzības veidiem:

1) zaudējumu atlīdzības piedziņu;

2) licences maksas (summas, kuru varētu saņemt preču zīmes īpašnieks par preču zīmes izmantošanas tiesību piešķiršanu licenciātam) piedziņu;

3) tās peļņas piedziņu, kuru pārkāpuma rezultātā negodīgi guvusi persona, kas pārkāpusi tiesības uz preču zīmi.

(3) Nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmēru nosaka pēc tiesas ieskata.

(4) Lemjot par kaitējuma atlīdzību, ņem vērā preču zīmes īpašnieka brīdinājuma saņemšanas faktu.

57. pants. Atsevišķu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas noteikumi

(1) Papildus pienākumrīkojumam vai kaitējuma atlīdzībai var piemērot arī šādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus:

1) atsaukt vai izņemt no saimnieciskās aprites pārkāpuma preces, kā arī ierīces un materiālus, kas izmantoti vai paredzēti pārkāpuma preču izgatavošanai;

2) pilnībā vai daļēji iznīcināt pārkāpuma preces, kā arī ierīces un materiālus, kas izmantoti vai paredzēti pārkāpuma preču izgatavošanai;

3) dzēst domēna vārdu, ar kuru pārkāpj tiesības uz preču zīmi, vai nodot šā domēna vārda lietošanas tiesības preču zīmes īpašniekam;

4) pilnībā vai daļēji publiskot informāciju par spriedumu, tostarp publicēt tiesas spriedumu plašsaziņas līdzekļos.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās darbības izdarāmas par pārkāpēja līdzekļiem, ja vien prasītājs nav lūdzis to izdarīt par saviem līdzekļiem.

58. pants. Tiesiskās aizsardzības līdzekļu aizstāšana ar naudas kompensāciju

Tiesa pēc atbildētāja motivēta rakstveida lūguma tā vietā, lai piemērotu šā likuma 55. pantā un 57. panta pirmajā daļā minētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, var piedzīt naudas kompensāciju preču zīmes īpašnieka vai licenciāta labā, ja tiek konstatēti visi šie nosacījumi:

1) persona nezināja un tai nebija jāzina, ka tā pārkāpj tiesības uz preču zīmi;

2) attiecīgo tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošana pārkāpējam radītu nesamērīgu kaitējumu;

3) naudas kompensācija ir pietiekami apmierinošs līdzeklis.

VII nodaļaPreču zīmes darbības izbeigšana

59. pants. Preču zīmes īpašnieka atteikšanās no preču zīmes reģistrācijas

(1) Preču zīmes īpašnieks var atteikties no preču zīmes reģistrācijas pirms tās spēkā esības termiņa izbeigšanās. Tiklīdz Patentu valdē saņemts iesniegums par atteikšanos no reģistrācijas, Patentu valde nekavējoties par to rakstveidā paziņo preču zīmes licenciātam un citām ieinteresētajām personām, par kurām ir ziņas Reģistrā.

(2) Ja mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas Patentu valdē saņemta arī noteiktā maksa par atteikšanos no preču zīmes reģistrācijas, preču zīmes reģistrācija zaudē spēku ar preču zīmes īpašnieka norādīto dienu, bet ne agrāk par dienu, kad saņemts attiecīgais iesniegums. Patentu valde izdara attiecīgu ierakstu Reģistrā, bet paziņojumu par to publicē savā oficiālajā izdevumā un nosūta preču zīmes īpašniekam un personām, par kurām ir ziņas Reģistrā.

(3) Ja iesniegums par atteikšanos no preču zīmes reģistrācijas neattiecas uz visām precēm un pakalpojumiem, kuriem preču zīme reģistrēta, to uzskata par grozījumu ziņās par preču zīmes reģistrāciju un izskata saskaņā ar šā likuma 41. panta piektās daļas noteikumiem.

(4) Ja Reģistrā ir iekļautas ziņas par tiesību uz preču zīmi ieķīlāšanu un preču zīmes īpašnieka iesniegumam nav pievienota Reģistrā ietvertā ķīlas ņēmēja rakstveida piekrišana, preču zīmes reģistrāciju neuzskata par spēku zaudējušu un Patentu valde neizdara attiecīgu ierakstu Reģistrā.

(5) Ja Patentu valdes rīcībā ir ziņas, ka persona iesniegusi tiesā prasību par preču zīmes reģistrācijas nodošanu tai (šā likuma 22. pants), preču zīmes īpašnieka iesniegums par atteikšanos no preču zīmes reģistrācijas tiesvedības laikā netiek apmierināts bez šīs personas rakstveida piekrišanas.

60. pants. Preču zīmes reģistrācijas spēkā esības termiņa izbeigšanās

(1) Ja izbeidzies reģistrētās preču zīmes spēkā esības termiņš un sešu mēnešu papildu termiņš tā atjaunošanai, bet preču zīmes spēkā esības termiņš nav noteiktā kārtībā atjaunots, Patentu valde izdara attiecīgu ierakstu Reģistrā, ka preču zīmes reģistrācija zaudējusi spēku.

(2) Ja reģistrētās preču zīmes spēkā esības termiņš nav atjaunots, Patentu valde uzskata preču zīmes reģistrāciju par spēku zaudējušu ar dienu, kas seko tās spēkā esības pēdējam 10 gadu periodam. Attiecīgu paziņojumu Patentu valde publicē savā oficiālajā izdevumā.

61. pants. Preču zīmes reģistrācijas atzīšana par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu ar reģistrācijas dienu, ja preču zīme neatbilst šā likuma 4. panta noteikumiem vai ja brīdī, kad iesniegumu par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu iesniedz Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasības pieteikumu tiesā, pastāv šā likuma 6., 7., 8., 9. vai 10. pantā paredzētais pamats preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu.

(2) Preču zīmes reģistrāciju nevar atzīt par spēkā neesošu uz šā likuma 6. panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punkta pamata, ja brīdī, kad iesniegumu atzīšanai par spēkā neesošu iesniedz Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasības pieteikumu iesniedz tiesā, preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju.

(3) Ja iesniegums Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasības pieteikums par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu ir pamatots ar pietiekamu agrākās preču zīmes atšķirtspēju, kas ļauj atzīt abu preču zīmju sajaukšanas vai savstarpējās asociācijas iespēju, vai ar agrākās preču zīmes plašu pazīstamību vai reputāciju, kas ļauj šo preču zīmju sajaukšanas vai savstarpējās asociācijas iespēju attiecināt arī uz vēlākās preču zīmes precēm un pakalpojumiem, kas nav līdzīgi agrākās preču zīmes precēm un pakalpojumiem, agrākās preču zīmes īpašnieka pienākums ir pierādīt minēto apstākļu esību vēlākās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumā vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datumā (šā likuma 11. pants).

(4) Tādu Latvijas preču zīmes reģistrāciju vai starptautiski reģistrētas preču zīmes reģistrācijas attiecinājumu uz Latviju, kurš ir pamatā Eiropas Savienības preču zīmes senioritātes pieprasījumam (šā likuma 84. panta otrā daļa), var atzīt par spēkā neesošu arī pēc tam, kad minētās preču zīmes reģistrācija zaudēja spēku pēc preču zīmes īpašnieka iniciatīvas vai sakarā ar tās reģistrācijas spēkā esības termiņa izbeigšanos vai starptautiskās reģistrācijas attiecinājums uz Latviju ir atsaukts pēc preču zīmes īpašnieka iniciatīvas vai sakarā ar šā attiecinājuma spēkā esības termiņa izbeigšanos (a posteriori), ar nosacījumu, ka pamats šīs reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu pastāvēja brīdī, kad preču zīmes reģistrācija zaudēja spēku pēc tās īpašnieka iniciatīvas vai sakarā ar tās reģistrācijas spēkā esības termiņa izbeigšanos vai arī starptautiskās reģistrācijas attiecinājums uz Latviju tika atsaukts vai netika atjaunots pēc kārtējā spēkā esības termiņa beigām.

(5) Ja iesniegums Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasības pieteikums tiesā preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu ir pamatots ar agrāku preču zīmi (šā likuma 7. panta otrās daļas izpratnē), bet apstrīdētās preču zīmes īpašnieks ir iesniedzis pretiesniegumu vai pretprasību par agrākās preču zīmes atcelšanu, to pamatojot ar agrākās preču zīmes neizmantošanu (šā likuma 26. panta izpratnē) piecu gadu laikposmā pirms iesnieguma vai prasības pieteikuma iesniegšanas vai ar citiem šā likuma 63. panta nosacījumiem, preču zīmes reģistrācija atzīstama par spēkā neesošu, ciktāl nav apmierināms minētais pretiesniegums vai pretprasība.

(6) Ja pamats preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu pastāv tikai attiecībā uz daļu no precēm vai pakalpojumiem, kuriem preču zīme reģistrēta, reģistrāciju atzīst par spēkā neesošu tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem.

62. pants. Pieteikums preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu, tā izskatīšana un sekas

(1) Iesniegumu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei vai prasības pieteikumu tiesai preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu var iesniegt persona, kura saskaņā ar šā likuma 43. panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumiem ir tiesīga iesniegt iebilduma iesniegumu pret preču zīmes reģistrāciju.

(11) Šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasības pieteikumu tiesā var iesniegt pēc tam, kad beidzies iebilduma iesnieguma termiņš (šā likuma 43. panta pirmā daļa un 81. panta trešā daļa).

(12) Ja Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome ir saņēmusi iesniegumu preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu un tai kļūst zināms, ka tiesā ierosināta lieta strīdā starp tiem pašiem lietas dalībniekiem par to pašu prasības priekšmetu un uz tā paša pamata saistībā ar preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome aptur iesnieguma izskatīšanas lietvedību, līdz stājas spēkā tiesas galīgais nolēmums šajā lietā.

(2) Persona, kura tiesā panākusi preču zīmes reģistrācijas pilnīgu vai daļēju atzīšanu par spēkā neesošu (arī tad, ja Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē izskatītā lieta pārskatīta tiesā), iesniedz Patentu valdei tiesas sprieduma norakstu.

(3) Patentu valde izdara Reģistrā ierakstu par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai attiecīgiem grozījumiem ziņās par preču zīmes reģistrāciju, publicē attiecīgu paziņojumu savā oficiālajā izdevumā, kā arī paziņo par to iesniedzējam un preču zīmes īpašniekam (bijušajam īpašniekam).

(4) Ja pilnībā vai daļēji atzīta par spēkā neesošu tāda Latvijā veikta preču zīmes reģistrācija vai starptautiski reģistrētas preču zīmes reģistrācijas attiecinājums uz Latviju, kas bija pamatā Eiropas Savienības preču zīmes senioritātes pieprasījumam (šā likuma 84. panta otrā daļa), Patentu valde nekavējoties par to paziņo Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam.

63. pants. Preču zīmes reģistrācijas atcelšana

(1) Preču zīmes reģistrāciju var atcelt, ja preču zīme secīgu piecu gadu laikposmā pēc tās reģistrācijas procedūras pabeigšanas (šā likuma 26. panta otrā daļa) nav faktiski izmantota saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, vai ja šāda izmantošana tikusi pārtraukta vismaz uz secīgu piecu gadu laikposmu, pirms iesniegts iesniegums Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasības pieteikums tiesā par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu, un šai neizmantošanai nav pienācīga attaisnojuma.

(2) Nevar prasīt preču zīmes reģistrācijas atcelšanu uz šā panta pirmajā daļā minētā pamata, ja starplaikā starp piecus gadus ilgo preču zīmes neizmantošanas periodu un brīdi, kad iesniegts iesniegums Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasības pieteikums tiesā par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu, preču zīmes faktiskā izmantošana ir uzsākta vai atsākta. Preču zīmes izmantošanas uzsākšanu vai atsākšanu neņem vērā, ja tā tiek izmantota ne ilgāk kā trīs mēnešus pirms tam, kad iesniegts attiecīgs iesniegums vai prasības pieteikums par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu, un preču zīmes izmantošanas uzsākšanai vai atsākšanai nepieciešamie sagatavošanas darbi uzsākti tikai pēc tam, kad īpašnieks uzzinājis, ka var tikt celta šāda prasība vai iesniegts iesniegums.

(3) Ja prasības pieteikums par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu, kas pamatots ar preču zīmes faktisku neizmantošanu, tiesā iesniegts kā pretprasība lietā par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tiesību uz preču zīmi pārkāpuma novēršanu, tiesa ņem vērā piecus gadus ilgo neizmantošanas laikposmu pirms pamata prasības celšanas.

(31) Ja iesniegums Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē preču zīmes reģistrācijas atcelšanai, kas pamatots ar preču zīmes faktisku neizmantošanu, iesniegts kā pretiesniegums iebilduma lietā pret preču zīmes reģistrāciju vai lietā par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome ņem vērā piecu gadu neizmantošanas laikposmu, pirms iesniegts iebilduma iesniegums vai iesniegums preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu.

(4) Preču zīmes reģistrāciju var atcelt, ja pēc reģistrācijas preču zīme tās īpašnieka rīcības vai bezdarbības dēļ saimnieciskajā apritē kļuvusi par sugasvārdu (vispārīgu jēdzienu) attiecībā uz preci vai pakalpojumu, kam tā reģistrēta.

(5) Preču zīmes reģistrāciju var atcelt, ja pēc reģistrācijas to lietojis preču zīmes īpašnieks vai tā lietota ar īpašnieka piekrišanu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, bet šīs lietošanas rezultātā minētā preču zīme var maldināt sabiedrību, īpaši attiecībā uz šo preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

(6) Tādu Latvijā veiktu preču zīmes reģistrāciju vai starptautiski reģistrētas preču zīmes reģistrācijas attiecinājumu uz Latviju, kas ir pamatā Eiropas Savienības preču zīmes senioritātes pieprasījumam (šā likuma 84. panta otrā daļa), var atcelt arī pēc tam, kad minētā preču zīmes reģistrācija ir atzīta par spēku zaudējušu pēc preču zīmes īpašnieka iniciatīvas vai vairs nepastāv sakarā ar tās spēkā esības termiņa izbeigšanos vai starptautiskās reģistrācijas attiecinājums uz Latviju ir atsaukts pēc preču zīmes īpašnieka iniciatīvas vai vairs nepastāv sakarā ar šā attiecinājuma spēkā esības termiņa izbeigšanos (a posteriori), ar nosacījumu, ka pamats šīs reģistrācijas atcelšanai pastāvēja laikā, kad preču zīmes reģistrācija zaudēja spēku pēc tās īpašnieka iniciatīvas vai sakarā ar tās reģistrācijas spēkā esības termiņa izbeigšanos vai arī starptautiskās reģistrācijas attiecinājums uz Latviju tika atsaukts vai netika atjaunots pēc kārtējā spēkā esības termiņa beigām.

(7) Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome savā lēmumā vai tiesa spriedumā norāda, ar kuru dienu preču zīmes reģistrācija atceļama. Ja nav konstatēts, kad iestājušies apstākļi, kas ir par pamatu preču zīmes reģistrācijas atcelšanai, tā atceļama ar dienu, kad tiesā iesniegts prasības pieteikums vai Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē iesniegts iesniegums par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu.

(8) Ja pamats preču zīmes reģistrācijas atcelšanai pastāv tikai attiecībā uz daļu no precēm vai pakalpojumiem, kuriem preču zīme reģistrēta, reģistrāciju atceļ tikai attiecībā uz šīm precēm un pakalpojumiem.

64. pants. Pieteikums preču zīmes reģistrācijas atcelšanai, tā izskatīšana un sekas

(1) Iesniegumu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasības pieteikumu tiesā preču zīmes reģistrācijas atcelšanai var iesniegt jebkura ieinteresētā persona visā preču zīmes reģistrācijas spēkā esības laikā vai arī pēc tam, ja lietas apstākļi atbilst šā likuma 63. panta sestajā daļā minētajiem.

(2) Persona, kuras celtā prasība par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu tiesā apmierināta pilnībā vai daļēji, iesniedz Patentu valdei tiesas sprieduma norakstu.

(21) Ja Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome ir saņēmusi iesniegumu preču zīmes reģistrācijas atcelšanai un tai kļūst zināms, ka tiesā ir ierosināta lieta strīdā starp tiem pašiem lietas dalībniekiem par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata saistībā ar preču zīmes reģistrācijas atcelšanu, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome aptur iesnieguma preču zīmes reģistrācijas atcelšanai izskatīšanas lietvedību, līdz stājas spēkā tiesas galīgais nolēmums šajā lietā.

(3) Patentu valde izdara Reģistrā ierakstu par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu vai grozījumiem reģistrācijas ziņās ar lēmumā vai spriedumā norādīto dienu, publicē attiecīgu paziņojumu savā oficiālajā izdevumā, kā arī paziņo par to iesniedzējam un preču zīmes īpašniekam (bijušajam īpašniekam).

(4) Ja ar spēkā stājušos nolēmumu pilnībā vai daļēji atcelta tāda Latvijā izdarīta preču zīmes reģistrācija vai starptautiski reģistrētas preču zīmes reģistrācijas attiecinājums uz Latviju, kas bija pamatā Eiropas Savienības preču zīmes senioritātes pieprasījumam (šā likuma 84. panta otrā daļa), Patentu valde nekavējoties par to paziņo Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam.

VIII nodaļaKolektīvā zīme

65. pants. Kolektīvā zīme un tiesību uz to subjekti

(1) Kolektīvo zīmi var veidot apzīmējums, kas atbilst šā likuma noteikumiem par preču zīmju veidiem (šā likuma 4. pants) un ļauj atšķirt kolektīvās zīmes īpašnieka dalībnieku preces vai pakalpojumus no citu personu precēm vai pakalpojumiem.

(2) Kā kolektīvo zīmi var reģistrēt apzīmējumu vai norādi, kuru var izmantot saimnieciskajā apritē, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, nepiemērojot tai šā likuma 6. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto ierobežojumu. Tomēr šādas kolektīvās zīmes reģistrācija nepiešķir tās īpašniekam tiesības aizliegt citām personām saimnieciskajā apritē lietot šādus apzīmējumus vai norādes, ievērojot nosacījumu, ka šāda lietošana atbilst godprātīgai saimnieciskās darbības praksei. Pamatojoties uz šādu kolektīvo zīmi, nevar apstrīdēt citas personas tiesības lietot kādu ģeogrāfisko nosaukumu, ciktāl šāds lietojums nemaldina patērētājus.

(3) Kolektīvās zīmes īpašnieks var būt jebkura izgatavotāju, ražotāju, pakalpojumu sniedzēju vai tirgotāju apvienība, kas ir noteiktā kārtībā reģistrēta un atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri to regulē, spēj iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, arī slēgt līgumus un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā, tostarp arī publisko tiesību juridiskā persona, pat ja šai personai nepieder ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums.

(4) Katram šā panta trešajā daļā minētās apvienības dalībniekam var būt arī savas preču zīmes.

(5) Uz kolektīvo zīmi attiecas šā likuma noteikumi par preču zīmes aizsardzības principiem, pamatiem preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu, preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesībām un to ierobežojumiem, tiesībām uz preču zīmi kā mantas objektu, tiesību uz preču zīmi pāreju un licencēšanu, preču zīmes reģistrācijas procedūru, civiltiesisko atbildību par tiesību uz preču zīmi pārkāpumu, preču zīmes darbības izbeigšanu, preču zīmes starptautisko reģistrāciju un administratīvo atbildību preču zīmju aizsardzības jomā, ciktāl minētie noteikumi nav pretrunā ar šajā nodaļā noteikto.

66. pants. Kolektīvās zīmes lietošanas nolikums

(1) Piesakot reģistrācijai kolektīvo zīmi, papildus šā likuma 30. pantā minētajiem materiāliem un dokumentiem iesniedz kolektīvās zīmes lietošanas nolikumu, kuru apstiprinājis kolektīvās zīmes pieteicējs vai tā pilnvarota persona. Nolikumā ietver:

1) to personu sarakstu, kurām ir tiesības lietot kolektīvo zīmi;

2) līdzdalības noteikumus apvienībā, kas ir kolektīvās zīmes pieteicējs. Ja tiek pieteikta šā likuma 65. panta otrajā daļā paredzētā kolektīvā zīme, līdzdalības noteikumos paredz iespēju kļūt par šīs apvienības dalībniekiem tām personām, kuru preču vai pakalpojumu izcelsme atbilst attiecīgajai ģeogrāfiskajai vietai un kuras apņemas ievērot nolikuma prasības;

3) kolektīvās zīmes lietošanas noteikumus saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, to izpildes kontroles mehānismu un iespējamās sankcijas par šo noteikumu pārkāpšanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētā personu saraksta vietā kolektīvās zīmes pieteicējs var sniegt norādi uz tīmekļvietni, kurā minētais saraksts ir pastāvīgi publiski pieejams.

(3) Kolektīvās zīmes lietošanas nolikums nedrīkst būt pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai vispārpieņemtiem morāles principiem.

(4) Pēc tam kad Patentu valdes oficiālajā izdevumā publicēts paziņojums par kolektīvās zīmes reģistrāciju, kolektīvās zīmes lietošanas nolikums ir publiski pieejams Patentu valdes tīmekļvietnē.

67. pants. Kolektīvās zīmes reģistrācijas atteikums

Kolektīvās zīmes reģistrāciju papildus šā likuma 4. panta pirmās daļas, 6., 30., 32., 35. un 36. panta noteikumiem Patentu valde var atteikt arī šādos gadījumos:

1) pieteiktais apzīmējums neatbilst šā likuma 65. panta pirmās daļas noteikumiem;

2) kolektīvās zīmes pieteicējs neatbilst šā likuma 65. panta trešās daļas noteikumiem;

3) nav izpildītas šā likuma 66. panta prasības;

4) pieteiktais apzīmējums var maldināt sabiedrību par kolektīvās zīmes raksturu un nozīmi, īpaši ja to var uztvert citādi nekā kolektīvo zīmi.

68. pants. Grozījumu izdarīšana kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā

(1) Par visiem vēlākajiem grozījumiem kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā, izņemot grozījumus to personu sarakstā, kurām ir tiesības kolektīvo zīmi lietot, ja tas ir publiski pieejams tīmekļvietnē, kolektīvās zīmes īpašnieks nekavējoties rakstveidā paziņo Patentu valdei, samaksājot noteikto maksu par grozījumiem kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

(2) Pieteiktos grozījumus Patentu valde padara pieejamus savā tīmekļvietnē, izņemot gadījumu, kad tie neatbilst šā likuma 66. panta noteikumiem.

(3) Grozījumi kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā attiecībā uz citām personām stājas spēkā dienā, kad paziņojums par grozījumiem publicēts Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

69. pants. Kolektīvās zīmes izmantošana

(1) Izmantošanas noteikumus šā likuma 26. panta izpratnē attiecībā uz kolektīvo zīmi uzskata par izpildītiem, ja saskaņā ar kolektīvās zīmes lietošanas nolikumu kolektīvo zīmi faktiski izmanto kādā no šā likuma 26. panta ceturtajā vai piektajā daļā paredzētajiem veidiem vismaz viena no personām, kurām ir tiesības kolektīvo zīmi lietot.

(2) Tiesības uz kolektīvo zīmi nedrīkst nodot citām personām. Kolektīvās zīmes izmantošanas tiesības nedrīkst ar licences līgumu piešķirt citām personām, ja kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā nav noteikts citādi.

70. pants. Tiesību uz kolektīvo zīmi pārkāpums

(1) Par izņēmuma tiesību uz kolektīvo zīmi pārkāpumu uzskatāma šā likuma 14. panta pirmajā un trešajā daļā, 16. panta pirmajā daļā, 18. panta pirmajā daļā un 19. panta pirmajā un otrajā daļā minēto apzīmējumu izmantošana saimnieciskajā apritē bez kolektīvās zīmes īpašnieka atļaujas vai pretrunā ar kolektīvās zīmes lietošanas nolikumu, ņemot vērā arī ierobežojumus, kas noteikti šā likuma 24., 25., 26., 52. un 53. pantā.

(2) Prasību par tiesību uz kolektīvo zīmi pārkāpuma novēršanu ir tiesīgs celt kolektīvās zīmes īpašnieks. Personai, kurai ir tiesības lietot kolektīvo zīmi, tiesību uz kolektīvo zīmi pārkāpuma lietā ir tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi šā likuma 51. panta otrajā un trešajā daļā ir noteikti preču zīmes licenciātam, ja kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā nav noteikts citādi.

(3) Ja lietā tiek konstatēts izņēmuma tiesību uz kolektīvo zīmi pārkāpums, kolektīvās zīmes īpašniekam ir tiesības lūgt šā likuma 54. pantā norādīto tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu, kā arī, ja viņam ir attiecīgs pilnvarojums, — atlīdzību to personu vārdā, kurām ir tiesības lietot kolektīvo zīmi un kuras cietušas kaitējumu kolektīvās zīmes nelikumīgas izmantošanas dēļ.

71. pants. Kolektīvās zīmes darbības izbeigšana

(1) Papildus šā likuma 43. pantā paredzētajam iebilduma iesnieguma pamatojumam ieinteresētās personas var šā likuma 43. pantā noteiktajā kārtībā iesniegt iebilduma iesniegumu pret kolektīvās zīmes reģistrāciju šādos gadījumos:

1) reģistrētā kolektīvā zīme neatbilst šā likuma 65. panta pirmās daļas prasībām;

2) kolektīvās zīmes īpašnieks neatbilst šā likuma 65. panta trešās daļas prasībām;

3) kolektīvās zīmes lietošanas nolikums neatbilst šā likuma 66. panta prasībām;

4) reģistrētais apzīmējums var maldināt preču vai pakalpojumu patērētājus par kolektīvās zīmes raksturu un nozīmi, īpaši ja to var uztvert citādi nekā kolektīvo zīmi.

(2) Papildus šā likuma 61. panta noteikumiem Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome vai tiesa kolektīvās zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu arī gadījumos, kas minēti šā panta pirmajā daļā.

(3) Papildus šā likuma 63. panta noteikumiem Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome vai tiesa kolektīvās zīmes reģistrāciju var atcelt, ja:

1) kolektīvās zīmes īpašnieks vairs nepastāv vai vairs neatbilst šā likuma 65. panta trešās daļas prasībām;

2) kolektīvās zīmes lietošanas nolikums tajā izdarīto grozījumu dēļ vairs neatbilst šā likuma 66. panta prasībām;

3) kolektīvās zīmes īpašnieks neveic pienācīgus pasākumus, lai novērstu kolektīvās zīmes lietošanas nolikuma pārkāpumus;

4) veids, kādā kolektīvo zīmi lieto, izraisa iespēju, ka kolektīvā zīme var maldināt preču vai pakalpojumu patērētājus par tās raksturu un nozīmi, īpaši ja to var uztvert citādi nekā kolektīvo zīmi.

(4) Ieinteresētā persona var iesniegt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē iesniegumu kolektīvās zīmes atzīšanai par spēkā neesošu vai atcelšanai vai prasības pieteikumu tiesā par kolektīvās zīmes reģistrācijas atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu.

(5) Ja ieinteresētā persona savu iesniegumu kolektīvās zīmes atzīšanai par spēkā neesošu vai atcelšanai vai prasību tiesā par kolektīvās zīmes reģistrācijas atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu vēlas pamatot ar kolektīvās zīmes lietošanas nolikuma neatbilstību noteiktajām prasībām, sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem (šā likuma 66. pants) vai kolektīvās zīmes īpašnieka bezdarbību kolektīvās zīmes lietošanas nolikuma pārkāpuma gadījumā (šā panta trešās daļas 3. punkts), tā var vērsties Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai tiesā, ja vismaz trīs mēnešus pirms iesnieguma vai prasības pieteikuma iesniegšanas ir informējusi kolektīvās zīmes īpašnieku par savu nodomu, nosūtot brīdinājumu ierakstītā sūtījumā uz kolektīvās zīmes reģistrācijā norādīto adresi.

(6) Kolektīvās zīmes reģistrāciju neatzīst par spēkā neesošu vai neatceļ šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā, ja līdz brīdim, kad pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, kolektīvās zīmes īpašnieks ir grozījis kolektīvās zīmes lietošanas nolikumu vai koriģējis savu darbību, novēršot norādītos trūkumus.

(7) Ja Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome ir saņēmusi iebilduma iesniegumu pret kolektīvās zīmes reģistrāciju vai iesniegumu kolektīvās zīmes atzīšanai par spēkā neesošu vai atcelšanai un tai kļūst zināms, ka tiesā ierosināta lieta strīdā starp tiem pašiem lietas dalībniekiem par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata saistībā ar kolektīvās zīmes atzīšanu par spēkā neesošu vai atcelšanu, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome aptur iebilduma lietas vai iesnieguma izskatīšanas lietvedību, līdz stājas spēkā tiesas galīgais nolēmums šajā lietā.

IX nodaļaSertifikācijas zīme

72. pants. Sertifikācijas zīme un tiesību uz to subjekti

(1) Sertifikācijas zīme ir apzīmējums, kuru lieto tādu preču vai pakalpojumu apzīmēšanai, ko šīs zīmes īpašnieks sertificējis attiecībā uz materiālu, preču izgatavošanas vai pakalpojumu izpildes veidu, kvalitāti, precizitāti vai citām īpašībām, un kura ļauj attiecīgās preces vai pakalpojumus atšķirt no tādām precēm vai pakalpojumiem, kas nav šādi sertificēti.

(2) Sertifikācijas zīmi var veidot apzīmējums, kas atbilst šā likuma noteikumiem par preču zīmju veidiem (šā likuma 4. pants) un ļauj atšķirt preces vai pakalpojumus, kurus sertifikācijas zīmes īpašnieks pats ir sertificējis vai cita persona īpašnieka uzdevumā ir sertificējusi attiecībā uz materiālu, preču izgatavošanas veidu vai pakalpojumu izpildes veidu, kvalitāti, precizitāti vai citām īpašībām, no tādām precēm un pakalpojumiem, kas nav šādi sertificēti.

(3) Kā sertifikācijas zīmi var reģistrēt apzīmējumu vai norādi, kuru var izmantot saimnieciskajā apritē, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, nepiemērojot tiem šā likuma 6. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto ierobežojumu. Tomēr šādas sertifikācijas zīmes reģistrācija nepiešķir tās īpašniekam tiesības aizliegt citām personām saimnieciskajā apritē lietot šādus apzīmējumus vai norādes, ievērojot nosacījumu, ka šāda lietošana atbilst godprātīgai ražošanas un saimnieciskās darbības praksei. Pamatojoties uz šādu sertifikācijas zīmi, nevar apstrīdēt citas personas tiesības lietot kādu ģeogrāfisko nosaukumu, ciktāl šāds lietojums nemaldina patērētājus.

(4) Sertifikācijas zīmes īpašnieks var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, arī publisko tiesību juridiskā persona, ar nosacījumu, ka šī persona neveic saimniecisko darbību, kas saistīta ar tādu preču ražošanu vai izplatīšanu vai tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus tā sertificē. Piesakot reģistrācijai sertifikācijas zīmi, tās pieteicējs iesniedz apliecinājumu, ka tas neveic saimniecisko darbību, kas saistīta ar tādu preču ražošanu vai izplatīšanu vai tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus tas sertificē.

(5) Uz sertifikācijas zīmi attiecas šā likuma noteikumi par preču zīmes aizsardzības principiem, apzīmējumiem, kas var veidot preču zīmi, pamatiem preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu, preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesībām un to ierobežojumiem, tiesībām uz preču zīmi kā mantas objektu, tiesību uz preču zīmi pāreju un licencēšanu, preču zīmes reģistrācijas procedūru, civiltiesisko atbildību par tiesību uz preču zīmi pārkāpumu, preču zīmes darbības izbeigšanu, preču zīmes starptautisko reģistrāciju un administratīvo atbildību preču zīmju aizsardzības jomā, ciktāl minētie noteikumi nav pretrunā ar šajā nodaļā noteikto.

73. pants. Sertifikācijas zīmes lietošanas nolikums

(1) Piesakot reģistrācijai sertifikācijas zīmi, papildus šā likuma 30. pantā un 72. panta ceturtajā daļā minētajiem materiāliem un dokumentiem sertifikācijas zīmes pieteicējs norāda normatīvo aktu, kas regulē attiecīgās sertifikācijas procedūras, vai iesniedz sertifikācijas zīmes lietošanas nolikumu.

(2) Sertifikācijas zīmes lietošanas nolikumā:

1) norāda kritērijus, kādiem jāatbilst personām, kurām var tikt piešķirtas tiesības lietot sertifikācijas zīmi, un ietver potenciālo sertificētās produkcijas vai pakalpojumu un attiecīgo komersantu un saimnieciskās darbības veicēju sarakstu;

2) ja tiek pieteikta šā likuma 72. panta trešajā daļā paredzētā sertifikācijas zīme, paredz iespēju personām, kuru preču vai pakalpojumu izcelsme atbilst attiecīgajai ģeogrāfiskajai vietai un kuras ievēro sertifikācijas zīmes lietošanas nolikuma prasības, iegūt tiesības lietot minēto sertifikācijas zīmi;

3) norāda preces vai pakalpojumus, ko sertificē, un tās preču vai pakalpojumu īpašības, kuras tiek sertificētas;

4) ietver kārtību, kādā pārbauda preču vai pakalpojumu īpašības un piešķir tiesības lietot sertifikācijas zīmi;

5) ietver sertifikācijas zīmes lietošanas noteikumus saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, to izpildes kontroles mehānismu un sankcijas par šo noteikumu pārkāpšanu.

(3) Šā panta otrās daļas 1. punktā minētā produkcijas vai pakalpojumu un attiecīgo komersantu un saimnieciskās darbības veicēju saraksta vietā sertifikācijas zīmes pieteicējs var sniegt norādi uz tīmekļvietni, kurā minētais saraksts ir pastāvīgi publiski pieejams.

(4) Sertifikācijas zīmes lietošanas nolikums nedrīkst būt pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai vispārpieņemtiem morāles principiem.

(5) Pēc tam kad oficiāli publicēts paziņojums par sertifikācijas zīmes reģistrāciju, sertifikācijas zīmes lietošanas nolikums ir publiski pieejams Patentu valdes tīmekļvietnē.

74. pants. Sertifikācijas zīmes reģistrācijas atteikums

Sertifikācijas zīmes reģistrāciju papildus šā likuma 4. panta pirmās daļas, 6., 30., 32., 35. un 36. panta noteikumiem Patentu valde var atteikt arī šādos gadījumos:

1) pieteiktais apzīmējums neatbilst šā likuma 72. panta otrās daļas noteikumiem;

2) sertifikācijas zīmes pieteicējs neatbilst šā likuma 72. panta ceturtās daļas noteikumiem;

3) nav izpildītas šā likuma 73. panta prasības;

4) pieteiktais apzīmējums var maldināt sabiedrību par sertifikācijas zīmes raksturu un nozīmi, īpaši ja to var uztvert citādi nekā sertifikācijas zīmi.

75. pants. Grozījumu izdarīšana sertifikācijas zīmes lietošanas nolikumā

(1) Par visiem vēlākajiem grozījumiem sertifikācijas zīmes lietošanas nolikumā, izņemot grozījumus to personu un produkcijas vai pakalpojumu sarakstā, attiecībā uz kuriem ir tiesības lietot sertifikācijas zīmi, ja tas ir publiski pieejams tīmekļvietnē, sertifikācijas zīmes īpašnieks nekavējoties paziņo Patentu valdei, samaksājot noteikto maksu par grozījumiem sertifikācijas zīmes lietošanas nolikumā mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

(2) Pieteiktos grozījumus Patentu valde dara pieejamus savā tīmekļvietnē, izņemot gadījumu, kad tie neatbilst šā likuma 73. panta noteikumiem.

(3) Grozījumi sertifikācijas zīmes lietošanas nolikumā attiecībā uz citām personām stājas spēkā dienā, kad paziņojums par grozījumiem publicēts Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

76. pants. Sertifikācijas zīmes izmantošana

(1) Izmantošanas noteikumus šā likuma 26. panta izpratnē attiecībā uz sertifikācijas zīmi uzskata par izpildītiem, ja sertifikācijas zīmi kādā no šā likuma 26. panta ceturtajā vai piektajā daļā paredzētajiem veidiem un saskaņā ar normatīvo aktu, kas detalizēti regulē attiecīgās sertifikācijas procedūras, vai ar sertifikācijas zīmes lietošanas nolikumu faktiski izmanto vismaz viena no personām, kurām ir tiesības to lietot.

(2) Tiesības uz sertifikācijas zīmi var nodot tikai tādai personai, kas atbilst šā likuma 72. panta ceturtās daļas prasībām un ir apņēmusies ievērot normatīvo aktu par attiecīgās sertifikācijas procedūras vai sertifikācijas zīmes lietošanu.

77. pants. Tiesību uz sertifikācijas zīmi pārkāpums

(1) Par izņēmuma tiesību uz sertifikācijas zīmi pārkāpumu uzskatāma šā likuma 14. panta pirmajā un trešajā daļā, 16. panta pirmajā daļā, 18. panta pirmajā daļā un 19. panta pirmajā un otrajā daļā minēto apzīmējumu izmantošana saimnieciskajā apritē bez sertifikācijas zīmes īpašnieka atļaujas vai pretrunā ar sertifikācijas zīmes lietošanas nolikumu, ņemot vērā arī ierobežojumus, kas noteikti šā likuma 24., 25., 26., 52. un 53. pantā.

(2) Prasību par tiesību uz sertifikācijas zīmi pārkāpuma novēršanu ir tiesīgs celt sertifikācijas zīmes īpašnieks vai sertifikācijas zīmes lietotājs ar sertifikācijas zīmes īpašnieka speciālu atļauju.

(3) Ja lietā tiek konstatēts izņēmuma tiesību uz sertifikācijas zīmi pārkāpums, sertifikācijas zīmes īpašniekam ir tiesības lūgt šā likuma 54. pantā norādīto tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu, kā arī, ja viņam ir attiecīgs pilnvarojums, atlīdzību to personu vārdā, kurām ir tiesības lietot sertifikācijas zīmi un kuras cietušas kaitējumu sertifikācijas zīmes nelikumīgas izmantošanas dēļ. Sertifikācijas zīmes lietotājam, kurš cēlis prasību ar sertifikācijas zīmes īpašnieka speciālu atļauju, ir tiesības lūgt šā likuma 56. pantā un 57. panta pirmās daļas 4. punktā norādīto tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu.

78. pants. Sertifikācijas zīmes darbības izbeigšana

(1) Papildus šā likuma 43. pantā paredzētajiem iebilduma iesnieguma pamatojumiem jebkura persona var šā likuma 43. pantā noteiktajā kārtībā un termiņā iesniegt iebilduma iesniegumu pret sertifikācijas zīmes reģistrāciju šādos gadījumos:

1) sertifikācijas zīme neatbilst šā likuma 72. panta otrās daļas prasībām;

2) sertifikācijas zīmes īpašnieks neatbilst šā likuma 72. panta ceturtās daļas prasībām;

3) sertifikācijas zīmes lietošanas nolikums neatbilst šā likuma 73. panta prasībām;

4) reģistrētais apzīmējums var maldināt preču vai pakalpojumu patērētāju par sertifikācijas zīmes raksturu un nozīmi, īpaši ja to var uztvert citādi nekā sertifikācijas zīmi.

(2) Papildus šā likuma 61. panta noteikumiem sertifikācijas zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu arī gadījumos:

1) kas minēti šā panta pirmajā daļā;

2) kad pierādījumi liecina, ka sertifikācijas zīmes īpašnieks nav kompetents, lai veiktu attiecīgo sertifikāciju;

3) kad sertifikācijas zīmes īpašnieka tīmekļvietnē nav nodrošināta pastāvīga pieeja produkcijas un tās ražotāju sarakstam, kuriem ir tiesības izmantot sertifikācijas zīmi.

(3) Papildus šā likuma 63. panta noteikumiem sertifikācijas zīmes reģistrāciju var atcelt, ja:

1) ir atcelts normatīvais akts, kas noteica attiecīgās sertifikācijas procedūras;

2) sertifikācijas zīmes īpašnieks vairs nepastāv vai vairs neatbilst šā likuma 72. panta ceturtās daļas prasībām vai ir ziņas, ka sertifikācijas zīmes īpašnieks vairs nav kompetents, lai veiktu attiecīgo sertifikāciju;

3) sertifikācijas zīmes lietošanas nolikums tajā izdarīto grozījumu dēļ vairs neatbilst šā likuma 73. panta prasībām;

4) sertifikācijas zīmes īpašnieks neveic pienācīgus pasākumus, lai novērstu šā likuma 73. panta pirmajā daļā minētā normatīvā akta vai sertifikācijas zīmes lietošanas nolikuma pārkāpumus;

5) veids, kādā sertifikācijas zīmi lieto, rada iespēju maldināt sabiedrību par sertifikācijas zīmes raksturu un nozīmi, īpaši ja lietošanas rezultātā to var uztvert citādi nekā sertifikācijas zīmi.

(4) Jebkura persona var iesniegt iesniegumu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasības pieteikumu tiesā sertifikācijas zīmes reģistrācijas atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu.

(5) Ja ieinteresētā persona savu iesniegumu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasību tiesai par sertifikācijas zīmes reģistrācijas atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu vēlas pamatot ar sertifikācijas zīmes lietošanas nolikuma neatbilstību noteiktajām prasībām, sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem (šā likuma 73. pants) vai sertifikācijas zīmes īpašnieka bezdarbību attiecīgā normatīvā akta vai sertifikācijas zīmes lietošanas nolikuma pārkāpuma gadījumā (šā panta trešās daļas 4. punkts), tā var vērsties Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai tiesā, ja vismaz trīs mēnešus pirms iesnieguma vai prasības pieteikuma iesniegšanas ir informējusi sertifikācijas zīmes īpašnieku par savu nodomu, nosūtot brīdinājumu ierakstītā sūtījumā uz Reģistrā norādīto sertifikācijas zīmes īpašnieka adresi.

(6) Sertifikācijas zīmes reģistrāciju neatzīst par spēkā neesošu vai neatceļ šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā, ja līdz brīdim, kad pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, sertifikācijas zīmes īpašnieks ir grozījis sertifikācijas zīmes lietošanas nolikumu vai koriģējis savu darbību, novēršot norādītos trūkumus.

(7) Ja Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome ir saņēmusi iebilduma iesniegumu pret sertifikācijas zīmes reģistrāciju vai iesniegumu sertifikācijas zīmes atzīšanai par spēkā neesošu vai atcelšanai un tai kļūst zināms, ka tiesā ierosināta lieta strīdā starp tiem pašiem lietas dalībniekiem par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata saistībā ar sertifikācijas zīmes atzīšanu par spēkā neesošu vai atcelšanu, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome aptur iebilduma lietas vai iesnieguma izskatīšanas lietvedību, līdz stājas spēkā tiesas galīgais nolēmums šajā lietā.

X nodaļaPreču zīmes starptautiskā reģistrācija

79. pants. Šā likuma darbības ietvars attiecībā uz preču zīmes starptautisko reģistrāciju

(1) Šā likuma noteikumi, jo īpaši II, III un IV nodaļas, 32., 36., 42., 43., 46., 47., 48. un 49. panta, VI, VII, VIII un IX nodaļas noteikumi, ar nepieciešamajām izmaiņām attiecas arī uz preču zīmes starptautisko reģistrāciju un starptautiski reģistrētu preču zīmi, kas attiecināta uz Latviju, ciktāl citādus noteikumus neparedz preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumi vai šīs nodaļas noteikumi.

(2) Par preču zīmes starptautiskās reģistrācijas pieteikšanu, reģistrāciju un citām ar starptautisko reģistrāciju saistītām darbībām maksā starptautiskās reģistrācijas noteikumos un Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.

(3) Persona, kas kārto preču zīmes starptautiskās reģistrācijas procedūru, tai nepieciešamos dokumentus, tostarp preču un pakalpojumu sarakstu, attiecībā uz kuru pieprasa starptautisko reģistrāciju, iesniedz pēc savas izvēles angļu vai franču valodā, izņemot sākotnējo iesniegumu par vēlēšanos pieteikt starptautisko reģistrāciju, kuru iesniedz latviešu valodā. Kad nepieciešama saziņa ar ārvalsts personu, kas starptautisko reģistrāciju attiecinājusi uz Latviju, Patentu valde to kārto angļu vai franču valodā, valodas izvēli pēc iespējas saistot ar starptautiskās reģistrācijas pieteikuma sākotnējo valodu.

80. pants. Patentu valdes darbība saistībā ar Latvijas izcelsmes starptautiskās reģistrācijas pieteikumu un reģistrāciju

(1) Ar Patentu valdes starpniecību starptautiskajai reģistrācijai piesaka tādu preču zīmi, kuras izcelsmes valsts starptautiskās reģistrācijas noteikumu izpratnē ir Latvija un kuras pamatā ir Latvijā reģistrēta vai reģistrācijai pieteikta preču zīme (pamatreģistrācija, pamatpieteikums), kā arī, ja tas nepieciešams, šādu starptautisko reģistrāciju vēlāk attiecina uz plašāku teritoriju.

(2) Ja starptautiskās reģistrācijas noteikumu izpratnē preču zīmes īpašnieka valsts ir Latvija, preču zīmes īpašnieks var ar Patentu valdes starpniecību izdarīt grozījumus starptautiskajā reģistrācijā, atjaunot starptautisko reģistrāciju (pārreģistrēt uz jaunu spēkā esības termiņu), atsaukt tās attiecinājumus uz atsevišķām starptautiskās reģistrācijas sistēmas dalībvalstīm vai izslēgt preču zīmi no preču zīmju starptautiskā reģistra.

(3) Piecu gadu laikā no preču zīmes starptautiskās reģistrācijas datuma Patentu valde paziņo Starptautiskajam birojam par jebkuru spēkā stājušos administratīvo vai tiesas nolēmumu, kas ietekmē starptautiskās reģistrācijas pamatā esošās nacionālās reģistrācijas (Latvijā reģistrētās preču zīmes, pamatreģistrācijas) spēkā esību vai reģistrācijas pieteikuma (pamatpieteikuma) statusu.

81. pants. Starptautiskās reģistrācijas attiecinājums uz Latviju

(1) Patentu valde starptautiskās reģistrācijas noteikumos paredzētajā termiņā izskata starptautiski reģistrētās preču zīmes attiecinājumu uz Latviju, pārbaudot tā atbilstību šā likuma 4., 6., 8. un 32. panta prasībām.

(2) Ja kolektīvās zīmes reģistrācija attiecināta uz Latviju, Patentu valde pārbauda arī tās atbilstību šā likuma 66. un 67. panta prasībām, bet attiecībā uz sertifikācijas zīmi — arī tās atbilstību šā likuma 73. un 74. panta prasībām.

(3) Šā likuma 43. pantā paredzētais iebilduma iesniegums pret preču zīmes starptautiskās reģistrācijas spēkā stāšanos Latvijā iesniedzams triju mēnešu laikā no dienas, kad preču zīmju starptautiskās reģistrācijas oficiālajā izdevumā publicēts paziņojums par preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz Latviju vai par starptautiskās reģistrācijas vēlāku teritoriālo attiecinājumu uz Latviju.

(4) Ja Patentu valde konstatē, ka starptautiskā reģistrācija vai tās vēlāks attiecinājums uz Latviju neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām, attiecīgā gadījumā ievērojot arī šā panta otrās daļas noteikumus, vai ja pret šīs reģistrācijas attiecinājumu uz Latviju ir iesniegts iebildums un ierosināta iebilduma lieta, Patentu valde starptautiskās reģistrācijas noteikumos paredzētajā kārtībā nosūta Starptautiskajam birojam starptautiskās reģistrācijas aizsardzības pagaidu atteikumu. Starptautiskās reģistrācijas aizsardzības pagaidu atteikums var būt pamatots ar vienu vai vairākiem šajā likumā minētajiem iemesliem.

(5) Triju mēnešu laikā no dienas, kad Starptautiskais birojs ir paziņojis starptautiski reģistrētās preču zīmes īpašniekam par aizsardzības pagaidu atteikumu Latvijā, preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs:

1) novērst norādītos trūkumus un sniegt atbildi uz Patentu valdes norādītajiem pagaidu atteikuma iemesliem, ja starptautiskās reģistrācijas pagaidu atteikums attiecas tikai uz Patentu valdes konstatētajiem formālajiem trūkumiem vai absolūtajiem atteikuma pamatiem;

2) iesniegt atbildi uz iebildumu.

(6) Ja starptautiski reģistrētās preču zīmes īpašnieks iesniedz atbildi, kas nenovērš aizsardzības pagaidu atteikuma pamatu, Patentu valde uztur spēkā starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikumu. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei nav pienākuma izskatīt iebilduma lietu, ja starptautiski reģistrētās preču zīmes īpašnieks nav novērsis formālos trūkumus vai absolūtos atteikuma pamatus, kurus norādījusi Patentu valde.

(7) Ja, izskatot preču zīmes starptautiskās reģistrācijas attiecinājumu uz Latviju, nav konstatēts pamats tās aizsardzības atteikumam Latvijā vai ja tāds bijis konstatēts, bet ir novērsts, vai ja aizsardzības atteikums attiecas tikai uz daļu no starptautiskās reģistrācijas preču un pakalpojumu saraksta, Patentu valde paziņo Starptautiskajam birojam par aizsardzības piešķiršanu Latvijā šai starptautiski reģistrētajai preču zīmei. Ja iepriekš bijis izdots starptautiskās reģistrācijas aizsardzības pagaidu atteikums, bet šā strīda izskatīšana beigusies ar Patentu valdes vai Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu vai tiesas nolēmumu, kas stājies spēkā, Patentu valde nekavējoties par to paziņo Starptautiskajam birojam.

82. pants. Starptautiskās reģistrācijas spēkā esība Latvijā

(1) Starptautiski reģistrētās preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības Latvijā attiecīgajā apjomā stājas spēkā ar dienu, kad preču zīmju starptautiskās reģistrācijas oficiālajā izdevumā publicēts paziņojums par aizsardzības piešķiršanu Latvijā šai starptautiski reģistrētajai preču zīmei. Ar šo datumu sākas šā likuma 26. pantā paredzētais piecu gadu laikposms, kurā preču zīmes īpašniekam jāuzsāk preču zīmes faktiska izmantošana Latvijā.

(2) Preču zīmei, kuras starptautiskā reģistrācija šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā stājusies spēkā Latvijā, ir tādas pašas tiesiskās sekas kā preču zīmei, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā iekļauta Reģistrā (reģistrēta Patentu valdē nacionālās procedūras kārtībā).

(3) Starptautiski reģistrētas preču zīmes prioritāti Latvijā nosaka ar dienu, kad tās starptautiskā reģistrācija attiecināta uz Latviju, ja preču zīmei starptautiskās reģistrācijas procedūrā piešķirtas konvencijprioritātes tiesības, — ar tās agrākā reģistrācijas pieteikuma datumu, bet, ja piešķirtas izstādes prioritātes tiesības, — ar dienu, kad tā eksponēta starptautiskā izstādē saistībā ar precēm vai pakalpojumiem. Ja preču zīmes starptautiskā reģistrācija attiecināta uz Latviju vēlāk par tās starptautiskās reģistrācijas dienu, prioritāti nosaka ar dienu, kad tā attiecināta uz Latviju. Ja Latvijā spēkā stājusies starptautiskā reģistrācija pēc attiecīgās preču zīmes īpašnieka lūguma un saskaņā ar starptautiskās reģistrācijas noteikumiem aizstāj agrāku Patentu valdē izdarītu šīs pašas preču zīmes reģistrāciju, uz starptautiski reģistrēto preču zīmi, nosakot tās prioritāti, attiecina agrākās, nacionālās procedūras kārtībā izdarītās reģistrācijas pieteikuma datumu un prioritātes datumu. Ja prioritātes datums nav pārbaudīts reģistrācijas pieteikuma izskatīšanas procedūrā un preču zīmes starptautiskā reģistrācija ir iesaistīta tādā Latvijā notiekošā strīdā, kura iznākumu var izšķirt prioritātes tiesību esība, starptautiski reģistrētās preču zīmes īpašnieka pienākums ir šīs tiesības pierādīt.

(4) Patentu valde starptautiskās reģistrācijas noteikumos noteiktajā kārtībā paziņo Starptautiskajam birojam par Patentu valdes, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu vai tiesas nolēmumu, kurš stājies spēkā un ar kuru preču zīmes starptautiskā reģistrācija Latvijā atzīta par spēkā neesošu vai atcelta pilnībā vai daļēji.

XI nodaļaEiropas Savienības preču zīme

83. pants. Patentu valdes darbība saistībā ar Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas procedūru

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts centrālā rūpnieciskā īpašuma biroja funkcijas, kas paredzētas regulā (ES) 2017/1001, Latvijā īsteno Patentu valde.

(2) Patentu valde saskaņā ar regulas (ES) 2017/1001 110. panta 2. punktu apliecina Eiropas Savienības biroja lēmumu autentiskumu to piespiedu izpildei Latvijā.

84. pants. Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas tiesiskais spēks Latvijā

(1) Izņēmuma tiesības uz preču zīmi Latvijā nodrošina arī Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācija. Eiropas Savienības preču zīmes aizsardzības apjomu nosaka regula (ES) 2017/1001.

(2) Ja Eiropas Savienības preču zīmei saskaņā ar regulas (ES) 2017/1001 42. vai 43. pantu piešķirta senioritāte, pamatojoties uz atbilstošu agrāku preču zīmi, kas reģistrēta Latvijā vai reģistrēta starptautiski un attiecas uz Latviju, un ir pierādījumi senioritātes pamatotībai, tad uz šādu Eiropas Savienības preču zīmi, nosakot tās prioritāti Latvijā, attiecina Latvijā reģistrētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumu vai starptautiski reģistrētās preču zīmes reģistrācijas datumu, vai — attiecīgā gadījumā — vēlāka attiecinājuma uz Latviju datumu, kā arī šādai reģistrācijai pamatoti piešķirto konvencijprioritātes vai izstādes prioritātes datumu (šā likuma 82. panta trešā daļa). Eiropas Savienības preču zīmei piešķirtā senioritāte saglabājas, ja beidzas tās pamatā esošās reģistrācijas spēkā esības termiņš vai ja Latvijā preču zīmes reģistrācija zaudējusi spēku sakarā ar tās īpašnieka atteikšanos no reģistrācijas, starptautiski reģistrēta preču zīme tiek izslēgta no preču zīmju starptautiskā reģistra sakarā ar tās īpašnieka atteikšanos no reģistrācijas vai arī tās attiecinājums uz Latviju ticis atsaukts.

(3) Preču zīmes reģistrāciju, kas bijusi pamatā Eiropas Savienības preču zīmes senioritātei, var atzīt par spēkā neesošu vai atcelt arī pēc tam, kad beidzies šīs reģistrācijas spēkā esības termiņš vai kad Latvijā preču zīmes reģistrācija zaudējusi spēku sakarā ar tās īpašnieka atteikšanos no reģistrācijas, starptautiski reģistrēta preču zīme tiek izslēgta no preču zīmju starptautiskā reģistra sakarā ar tās īpašnieka atteikšanos no reģistrācijas vai arī tās attiecinājums uz Latviju ticis atsaukts, ar nosacījumu, ka attiecīgais pamats preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu vai atcelšanai pastāvēja šīs reģistrācijas spēkā esības laikā. Šādā gadījumā Eiropas Savienības preču zīme zaudē senioritāti Latvijā.

85. pants. Eiropas Savienības preču zīmes aizsardzības papildu noteikumi

(1) Ja tiek pārkāptas tiesības uz Eiropas Savienības preču zīmi, piemērojami šā likuma VI nodaļas un citu normatīvo aktu noteikumi, ciktāl regulā (ES) 2017/1001 nav noteikts citādi.

(2) Ja, pamatojoties uz tiesībām, kas izriet no Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas, tiek apstrīdēta vēlākas preču zīmes reģistrācija, kas izdarīta šajā likumā noteiktajā preču zīmes reģistrācijas kārtībā vai saskaņā ar starptautiskās reģistrācijas noteikumiem un attiecas uz Latviju, ņem vērā šā likuma 12. panta noteikumus par tiesību ierobežojumiem samierināšanās dēļ.

86. pants. Eiropas Savienības preču zīmes izmantošanas papildu noteikumi

(1) Ja, pamatojoties uz agrāku Eiropas Savienības preču zīmi, iesniegts iebilduma iesniegums pret preču zīmes reģistrāciju (šā likuma 43. panta pirmā daļa vai 81. panta trešā daļa) un ierosināta iebilduma lieta, bet apstrīdētās preču zīmes īpašnieks izmanto tiesības pieprasīt pierādījumus par Eiropas Savienības preču zīmes faktisku izmantošanu (šā likuma 43. panta piektā daļa), ievēro regulas (ES) 2017/1001 18. panta noteikumus.

(2) Ja Eiropas Savienības preču zīme saskaņā ar regulas (ES) 2017/1001 24. panta noteikumiem ir iesaistīta tās īpašnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā Latvijā, nepieciešamo atzīmi Eiropas Savienības preču zīmju reģistrā vai, ja Eiropas Savienības preču zīme vēl nav reģistrēta, tās reģistrācijas pieteikuma materiālos var lūgt izdarīt Eiropas Savienības birojā uz tiesas nolēmuma pamata.

87. pants. Eiropas Savienības preču zīmes konversija par preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Latvijā

(1) Ja Eiropas Savienības preču zīmes konversijas pieteikums ir saņemts no Eiropas Savienības biroja saskaņā ar regulas (ES) 2017/1001 140. panta 5. punkta noteikumiem, Patentu valde uzaicina šā konversijas pieteikuma iesniedzēju triju mēnešu laikā izpildīt regulas (ES) 2017/1001 141. panta 3. punktā minētās darbības, tostarp samaksāt šā likuma 31. pantā noteikto reģistrācijas pieteikuma maksu un, ja nepieciešams, papildmaksu. Nacionālās reģistrācijas procedūras kārtībā iesniegtu reģistrācijas pieteikumu nevar pārveidot par Eiropas Savienības preču zīmes konversijas pieteikumu.

(2) Ja konversijas pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis šā panta pirmās daļas prasības, Eiropas Savienības preču zīmes konversijas iesniegumu uzskata par preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Latvijā un tam turpmāk piemēro šā likuma V nodaļas normas ar nosacījumu, ka par šā reģistrācijas pieteikuma datumu uzskata Eiropas Savienības preču zīmes sākotnējā reģistrācijas pieteikuma datumu un, ja nepieciešams, reģistrācijas datos tiek fiksēts attiecīgais konvencijprioritātes vai izstādes prioritātes datums, kā arī senioritātes datums, kas pamatots ar atbilstošu agrāku preču zīmi, kura reģistrēta Latvijā vai reģistrēta starptautiski un attiecas uz Latviju.

XII nodaļaĢeogrāfiskās izcelsmes norāde

88. pants. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiesiskā aizsardzība

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm piešķir tiesisko aizsardzību uz neierobežotu laiku, reģistrējot tās Eiropas Savienības institūcijas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.

89. pants. Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija un uzraudzības kārtība

(1) Lai reģistrētu lauksaimniecības un pārtikas produkta ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, Pārtikas un veterinārais dienests pieņem lēmumu par attiecīgā produkta ģeogrāfiskās izcelsmes norādes atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa regulai (ES) 2024/1143 par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem, kā arī garantētu tradicionālo īpatnību produktiem un lauksaimniecības produktu fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2019/787 un (ES) 2019/1753 un atceļ regulu (ES) Nr. 1151/2012 (turpmāk — regula (ES) 2024/1143), Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa regulai (ES) 2019/787 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 110/2008, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regulai (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 un nosūta reģistrācijas pieteikumu Zemkopības ministrijai un Eiropas Komisijai.

(2) Ministru kabinets nosaka lauksaimniecības un pārtikas produktu, vīna un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas, iebildumu izteikšanas procedūras, aizsardzības, uzraudzības un kontroles kārtību.

89.1 pants. Amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrēšana un atbilstību pārbaude

(1) Patentu valde pilda Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra regulas (ES) 2023/2411 par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko groza regulas (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/1753 (turpmāk — regula (ES) 2023/2411) 12. panta 1. punktā noteiktās kompetentās iestādes funkcijas.

(2) Kritēriji amatniecības un rūpniecības ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrēšanai ir noteikti regulas (ES) 2023/2411 6. pantā.

(3) Tiesības iesniegt pieteikumu amatniecības un rūpniecības ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai ir personām, kuras atbilst regulas (ES) 2023/2411 8. pantā noteiktajām prasībām.

(4) Pieteikums amatniecības un rūpniecības ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai iesniedzams Patentu valdē, pievienojot regulas (ES) 2023/2411 9. pantā minēto ražojuma specifikāciju, 10. pantā minēto vienoto dokumentu, 11. pantā minētos pavaddokumentus un I pielikumā iekļauto pašdeklarāciju.

(5) Regulas (ES) 2023/2411 49. panta 2. punkta "a" apakšpunktā noteiktās pārbaudes un 50. panta 1. punktā noteiktās kompetentās iestādes funkcijas veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Lai pārbaudītu pašdeklarācijā aprakstītā ražojuma atbilstību specifikācijai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ja nepieciešams, var piesaistīt kompetentās personas.

(6) Lēmumu par reģistrācijas pieteikuma atbilstību regulas (ES) 2023/2411 prasībām Patentu valdes eksperts pieņem septiņu mēnešu laikā no reģistrācijas pieteikuma saņemšanas dienas. Ja reģistrācijas pieteikuma izskatīšanas laikā saņemtais iebilduma iesniegums atzīts par atbilstošu, Patentu valdes eksperts lēmumu par reģistrācijas pieteikuma atbilstību regulas (ES) 2023/2411 prasībām pieņem 14 mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Patentu valdes eksperta pieņemto lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Patentu valdes direktoram. Patentu valdes direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(7) Par aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pieteikuma reģistrācijas, apelācijas un iebilduma iesnieguma iesniegšanu, kā arī par grozījumu veikšanu ražojuma specifikācijā ir veicama samaksa.

(8) Ministru kabinets nosaka amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas, iebildumu izteikšanas procedūras, uzraudzības un kontroles kārtību.

90. pants. Atbildība par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nelikumīgu izmantošanu

(1) Lauksaimniecības un pārtikas produktu, vīna un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas reģistrētas Eiropas Savienības reģistrā, tiek aizsargātas regulas (ES) 2024/1143 26. un 27. pantā minētajos gadījumos.

(2) Amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas reģistrētas Eiropas Savienības reģistrā, tiek aizsargātas regulas (ES) 2023/2411 40. un 41. pantā minētajos gadījumos.

(3) Prasību tiesā par tiesību pārkāpuma novēršanu var celt ražotāju grupa vai ražotājs, kam ir tiesības izmantot aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(4) Ja pārkāptas tiesības uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, lietā par pārkāpuma novēršanu ir piemērojami tie paši tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kādi paredzēti, ja tiek pārkāptas tiesības uz preču zīmi.

XIII nodaļaAdministratīvie pārkāpumi preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

91. pants. Administratīvie pārkāpumi preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā

(1) Par tāda apzīmējuma izmantošanu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kurš ir identisks tādam pašam preču vai pakalpojumu veidam reģistrētai un spēkā esošai preču zīmei vai kuru tā būtiskajos elementos nevar atšķirt no šādas preču zīmes, ja šāds apzīmējums tiek izmantots bez attiecīgās preču zīmes īpašnieka atļaujas, vai šādu preču izgatavošanu, preču vai pakalpojumu piedāvāšanu pārdošanai, pārdošanu vai citāda veida izplatīšanu tirgū un uzglabāšanu minētajiem nolūkiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(2) Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu saistībā ar Eiropas Savienībā aizsargātu lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām.

(21) Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu saistībā ar Eiropas Savienībā aizsargātu amatniecības vai rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām.

(3) Par tāda marķējuma vai pavaddokumentācijas (tostarp iepakojuma, etiķetes, uzlīmes, brošūras, lietošanas instrukcijas, garantijas dokumenta vai cita līdzīga izstrādājuma) izgatavošanu, izplatīšanu, pārdošanu vai piedāvāšanu pārdošanai (arī atsevišķi no precēm vai pakalpojumiem), kurš pārkāpj tiesības uz preču zīmi un kurā bez attiecīgās preču zīmes īpašnieka atļaujas ir norādīta reģistrēta un spēkā esoša preču zīme vai tāds nosaukums vai apzīmējums, kuru tā būtiskajos elementos nevar atšķirt no šādas preču zīmes un kuru var izmantot saistībā ar tā paša veida precēm vai pakalpojumiem, kam ir aizsargāta preču zīme, piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz sešsimt naudas soda vienībām.

92. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 91. panta pirmajā, 2.1 un trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 91. panta otrajā daļā minēto pārkāpumu veic Pārtikas un veterinārais dienests.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14. nr.; 2001, 23. nr.; 2004, 23. nr.; 2007, 6. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 174. nr.; 2014, 140., 251. nr.; 2015, 240. nr.).

2. Preču zīmēm, kuras pieteiktas reģistrācijai Patentu valdē vai kuru starptautiskā reģistrācija attiecās uz Latviju pirms šā likuma spēkā stāšanās, piemēro to preču zīmju reģistrācijas kārtību un tos preču zīmju reģistrācijas priekšnoteikumus, kas bija spēkā dienā, kurā iesniegts reģistrācijas pieteikums vai ar kuru uz Latviju attiecas preču zīmes starptautiskā reģistrācija.

3. Ja Eiropas Savienības preču zīme ir reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms 2004. gada 1. maija, tās prioritāti Latvijā nosaka ar 2004. gada 1. maiju.

4. Ja preču zīme, kas pēc būtības ir sertifikācijas zīme, līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir pieteikta reģistrācijai vai jau reģistrēta kā individuāla preču zīme, tās pieteicējs vai reģistrētās preču zīmes īpašnieks, samaksājot par grozījumu izdarīšanu reģistrācijas pieteikumā vai reģistrācijas ziņās noteikto maksu, var lūgt šo preču zīmi Reģistrā iekļaut kā sertifikācijas zīmi. Ja preču zīmes pieteicējs vai reģistrētās preču zīmes īpašnieks šādu lūgumu iesniedz līdz 2023. gada 1. martam, Patentu valde pieprasa iesniegt šā likuma 73. pantā paredzētos dokumentus un reģistrācijas procedūrā nepiemēro īpašās maksas, kas noteiktas attiecībā uz sertifikācijas zīmēm. Ja šādi grozījumi reģistrācijas pieteikumā vai Reģistrā tiek izdarīti, tos publisko Patentu valdes tīmekļvietnē un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

5. Ja atbilstoši šā likuma 87. panta otrajai daļai reģistrācijas pieteikuma pamatā ir iesniegums par konversiju, bet attiecīgā Kopienas preču zīme ir reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms 2004. gada 1. maija, par šāda reģistrācijas pieteikuma datumu Latvijā uzskata 2004. gada 1. maiju un Kopienas preču zīmei piešķirto prioritāti neņem vērā.

6. Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. decembrim izdod šā likuma 88. panta sestajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim ir spēkā Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 767 "Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību reģistrācijas, aizsardzības un uzraudzības kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

7. Šā likuma XIII nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra direktīvas (ES) 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 6. februārī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 21. februārī