Ventspils brīvostas noteikumi

101. Kuģus (pasažieru, kravas–pasažieru, zvejas kuģus), kuri veic regulārus reisus, vai reisus, kuru ilgums nepārsniedz 24 stundas, var atbrīvot no atkritumu nodošanas ostā. Šajā gadījumā kuģa kapteinis Brīvostas kapteiņa dienestā iesniedz iesniegumu un ziņas par:

101.1. ostu, kurā kuģis nodod atkritumus;

101.2. reisa ilgumu;

101.3. atkritumu uzkrāšanas tilpņu vai konteineru ietilpību.

102. Kuģi ar sprāgstvielām un to izstrādājumiem (1. klase pēc IMDG kodeksa), gāzēm (2. klase pēc IMDG kodeksa) un radioaktīvajiem materiāliem (7. klase pēc IMDG kodeksa) brīvostā var ienākt tikai ar ostas pārvaldes un atbilstošās vides aizsardzības institūcijas atļauju.

103. Operators, veicot kravas operācijas, ievēro šādas vides aizsardzības prasības:

103.1. iekraujot kuģī naftas produktus vai bīstamas ķīmiskās vielas un to maisījumus, kuru tvaika spiediens (mērot pēc Reida metodes) ir 27,6 kilopaskāli (37,8 ° C temperatūrā) vai vairāk, vai arī mazutu, jēlnaftu vai benzolu, ja šādu produktu, vielu un maisījumu kopējais piesārņojošās darbības atļaujā noteiktais apgrozījums operatora īpašumā vai lietošanā esošajā ostas teritorijā ir 200 000 tonnu gadā vai vairāk, izmanto kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas. Gaistošo organisko savienojumu (turpmāk – GOS) emisijas no kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas nepārsniedz 10 g/Nm3;

103.2. ja šo noteikumu 103.1. apakšpunktā minētajam kuģim nav nepieciešamā aprīkojuma, lai pieslēgtos kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmai, operators veic citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka GOS emisijas nepārsniedz 10 g/Nm3 un smaku koncentrācija – 5 ouE/m3 uz termināļa teritorijas robežas, kā arī ievēro šo noteikumu 103.3. apakšpunktā minētās prasības par monitoringa veikšanu;

103.3. termināļa operators, kas pārkrauj šo noteikumu 103.1. apakšpunktā minētās vielas un to maisījumus, izveido smaku un GOS emisiju monitoringa sistēmu, nodrošinot tiešsaistes datu pārraidi arī uz Brīvostas kapteiņa dienestu un Valsts vides dienestu;

103.4. ostas uzraugs izvērtē šo noteikumu 103.3. apakšpunktā minētos monitoringa rezultātus, un ja GOS emisijas pārsniedz 10 g/Nm3 vai smaku koncentrācija 5 ouE/m3 uz termināļa teritorijas robežas, pieprasa termināļa operatoram nekavējoties veikt nepieciešamos pasākumus, tai skaitā samazināt kraušanas intensitāti. Termināļa operators nekavējoties veic nepieciešamos pasākumus, tai skaitā samazina kraušanas intensitāti, lai šīs normas tiek ievērotas;

103.5. pirms katra tankkuģa kraušanas darbu sākšanas termināļa operators elektroniski nosūta ostas uzraugam šādu informāciju – kuģa nosaukums, piestātnes numurs, ķīmiskās vielas vai maisījuma drošības datu lapas kopija un kraušanas apjoms;

103.6. termināļa operators, kas nolej mazutu no vagoncisternām uz dzelzceļa estakādēm, ievēro šādas prasības:

103.6.1. darbības radītā smaka nedrīkst pārsniegt smaku koncentrāciju 5 ouE/m3 uz termināļa teritorijas robežas;

103.6.2. jāizmanto vagoncisternu nosegvāki;

103.6.3. krasta rezervuārus, kuros netiek lietota "peldošo jumtu" tehnoloģija, pievieno kravas izgarojumu kontroles sistēmai, kas nodrošina, ka GOS emisija nepārsniedz 10 g/Nm3, kā arī ievēro šo noteikumu 103.3. apakšpunktā minētās prasības;

103.6.4. nav pieļaujama vagoncisternu kravas noliešana atklātās tvertnēs.

104. Kuģi brīvostā drīkst izmantot tikai tās tualetes, kurām ierīkotas slēgtās notekūdeņu uzkrāšanas tvertnes vai bioloģiskās attīrīšanas sistēmas.

105. Komerczveja brīvostas akvatorijā ir aizliegta, makšķerēšana atļauta saskaņā ar attiecīgo jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Peldēšanās priekšostā un Ventas upes kuģošanas kanālā ir aizliegta.

106. Piestātņu un termināļu operatori veic saimniecisko darbību saskaņā ar Valsts vides dienesta izsniegtajām A vai B kategorijas atļaujām vai C kategorijas apliecinājumu.

107. Naftas vai ķīmisko vielu pārkraušanas terminālim, piestātnei vai piestātņu grupai nepieciešams Valsts vides dienesta apstiprināts darbības plāns neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem. Par minēto prasību izpildi ir atbildīgs termināļa, piestātnes vai piestātņu lietotājs.

108. Ja vēja ātrums sasniedz 10 m/s un vairāk, pārtrauc putekļus radošu beramo kravu kraušanu, ja piestātne nav aprīkota ar slēgto iekraušanas un izkraušanas sistēmu.

17. Ugunsdrošības režīms

109. Par ugunsdrošību katrā brīvostas piestātnē vai terminālī atbild attiecīgi piestātnes vai termināļa operators.

110. Par ugunsdrošību uz kuģa, kas atrodas brīvostas akvatorijā, atbild kuģa kapteinis. Kuģa kapteinis nodrošina arī to prasību izpildi, kas noteiktas 1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1978. un 1988. gada protokolā ar grozījumiem (SOLAS).

111. Konstatējot ugunsgrēku uz kuģa, piestātnē vai terminālī, kuģa sardze vai persona, kas to atklājusi:

111.1. izsludina trauksmi;

111.2. nekavējoties par to ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa vienoto ārkārtas palīdzības tālruni 112;

111.3. informē piestātnes vai termināļa operatoru, Brīvostas kapteiņa dienestu un izsauc termināļa ugunsdzēsības dienestu;

111.4. uzsāk ugunsgrēka dzēšanu ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, ja to ir iespējams veikt, neapdraudot veselību un dzīvību.

112. Piestātnes vai termināļa operators vada ugunsdzēšanas darbus piestātnē vai terminālī līdz ugunsdzēsēju komandas ierašanās brīdim. Uz kuģa ugunsdzēšanas darbus vada kuģa kapteinis.

113. Ja ugunsgrēks izceļas brīvostas teritorijā, kuģim jābūt gatavam atstāt bīstamo rajonu.

114. Kuģu bunkurēšanu un smērvielu piegādi var veikt komersants, kas ir noslēdzis līgumu ar ostas pārvaldi par attiecīgās komercdarbības veikšanu brīvostā un veicamo operāciju saskaņojis ar piestātnes un termināļa operatoru.

115. Bunkurēšanas operāciju veikšanā ievēro šādus nosacījumus:

115.1. vienlaikus ar kravas vai balasta operācijām var bunkurēt:

115.1.1. sauskravas kuģus jebkurā piestātnē no bunkurētājkuģa;

115.1.2. naftas un naftas produktu tankkuģus no krasta stacionārās sistēmas vai bunkurētājkuģa;

115.2. gāzes un ķīmijas tankkuģus var bunkurēt tikai no bunkurētājkuģa līdz kravas operāciju veikšanai vai pēc tām;

115.3. no autocisternām var veikt bunkurēšanu 1., 2., 3., 4., 4.A, 5., 8., 9., 10., 12., 13., 13.B, 14., 15., 16., 16.A, 17., 18., 25., 25.B, 26., 26.A, 26.B, 26.C, 37., 38., 50., 51., 52. un 53. piestātnē;

115.4. starptautisko buru kuģu regašu un jūras spēku mācībās iesaistītos kara kuģus var bunkurēt no autocisternām vai bunkurētājkuģa 19., 20., 21., 22., 23. un 24. piestātnē.

116. Uz autocisternas jāizvieto līdzekļi, kas paredzēti vismaz 50 kilogramu naftas produktu noplūdes likvidācijai.

117. Lai uz kuģa veiktu ugunsbīstamus darbus (elektrometināšana, gāzes metināšana, metāla griešana vai citi darbi ar atklātu liesmu), tā kapteinim jāsaņem Brīvostas kapteiņa dienesta un attiecīgās piestātnes operatora atļauja.

118. Jebkādi ugunsbīstami darbi aizliegti:

118.1. uz kuģiem lejamkravu rajonā;

118.2. uz kuģiem ar bīstamām kravām (1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. klase pēc IMDG kodeksa);

118.3. piestātnē, ja pie tās atrodas kuģis.

18. Būvju un iekārtu aizsardzība

119. Darbus, kas saistīti ar zemūdens kabeļiem, komunikācijām un hidrotehniskām būvēm, veic tikai ar ostas pārvaldes un brīvostas kapteiņa atļauju.

120. Pēc remonta atļauts izmēģināt galvenos dzinējus ar pieslēgtu dzenskrūvi, iepriekš saskaņojot to ar piestātnes operatoru un Brīvostas kapteiņa dienestu. Šī darbība nedrīkst traucēt citus kuģus, kuri atrodas brīvostā.

19. Padziļināšanas darbi

121. Jebkādi brīvostas akvatorijas padziļināšanas darbi var notikt tikai ar ostas pārvaldes un Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto institūciju atļauju.

122. Padziļināšanas kuģi un gruntsvedējkuģi, kuri strādā brīvostas akvatorijā, dod ceļu kuģiem, kuri ienāk brīvostā vai iziet no tās.

123. Uz padziļināšanas kuģiem, kuri strādā brīvostas akvatorijā, ir jābūt paceltām zīmēm vai ieslēgtām signālugunīm saskaņā ar 1972. gada konvenciju par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG-72).

124. Ja padziļināšanas kuģim vienlaikus tuvojas divi kuģi no pretējām pusēm, priekšroka dodama kuģim, kurš virzās uz izeju no brīvostas.

125. Padziļināšanas kuģis darbības laikā brīvostas akvatorijā operatīvi ziņo Kuģu satiksmes dienestam par trošu un enkuru izvietojumu. Padziļināšanas kuģim vienmēr jābūt gatavam atlaist vai ievilkt troses, lai netraucētu citu kuģu kustību.

20. Ostas drošības uzraudzības pamatprincipi

126. Kuģu, ostas un ostas iekārtu aizsardzību sev pakļautajās ierobežotas piekļuves teritorijās nodrošina piestātnes vai termināļa operators, pamatojoties uz Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS) prasībām. Ostas pārvalde nosaka minēto prasību izpildi brīvostā un kontrolē brīvostas ierobežotas piekļuves teritorijā esošo termināļu darbību atbilstoši brīvostas iekārtu aizsardzības plānam.

127. Cilvēki un sauszemes transportlīdzekļi brīvostas ierobežotas piekļuves teritorijās var iekļūt vai izkļūt no tās tikai caur atbilstošajiem caurlaižu punktiem. Caurlaižu režīmu katrā terminālī nodrošina operators.

128. Atrodoties brīvostas ierobežotas piekļuves teritorijās, jebkurai personai jābūt klāt personu apliecinošam dokumentam. Personas dokuments jāuzrāda pēc ostas aizsardzības virsnieka, ostas iekārtas aizsardzības virsnieka, ostas iekārtas apsardzes personāla, robežsardzes, muitas vai ostas kontroles darbinieku pieprasījuma. Ja ierobežotas piekļuves teritorijas apsardzes noteikumi pieprasa, caurlaidei vai identifikācijas kartei jābūt piestiprinātai pie apģērba redzamā vietā.

21. Ostas maksas

129. Ostas maksas nosaka un pakalpojumu maksas tarifu robežlīmeņus apstiprina ostas pārvalde.

130. Brīvostā ir noteiktas šādas maksas:

130.1. ostas maksas:

130.1.1. tonnāžas maksa;

130.1.2. kanāla maksa;

130.1.3. kravas maksa;

130.1.4. loču maksa;

130.1.5. sanitārā maksa;

130.1.6. mazo kuģu maksa;

130.2. maksa par šādiem pakalpojumiem:

130.2.1. tauvošanas darbi;

130.2.2. velkoņu izmantošana;

130.2.3. ugunsdzēsēju pakalpojumi;

130.2.4. dzeramā ūdens piegāde;

130.2.5. ostas peldošo līdzekļu izmantošana;

130.2.6. piesārņotā balasta pieņemšana;

130.2.7. kravas tanku mazgājamo ūdeņu pieņemšana;

130.2.8. cieto ar naftu un naftas produktiem piesārņoto atkritumu pieņemšana, ja tie radušies saistībā ar kuģa kravu vai kravas telpām.

131. Kuģi, kas apmeklē brīvostu, maksā Latvijas Jūras administrācijai maksu par navigācijas pakalpojumiem saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas izrakstītiem rēķiniem.

132. Kuģis pirms iziešanas no brīvostas, izņemot gadījumus, kad līgums starp ostas pārvaldi un kuģa aģentu paredz citu samaksas kārtību, samaksā visas brīvostas maksas un maksu par pakalpojumiem.

22. Brīvostas kapteinis

133. Brīvostas kapteinis ir tiesīgs likt kuģim atgriezties brīvostā un aizturēt to līdz apstākļu noskaidrošanai, ja kuģis izgājis jūrā bez Brīvostas kapteiņa dienesta atļaujas.

134. Līdz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierašanās brīdim brīvostas akvatorijā un ostā notikušo avāriju seku likvidācijas darbus, cilvēku glābšanas darbus, jūras negadījuma sākotnējo izmeklēšanu, liecību un dokumentu iegūšanu veic brīvostas kapteinis. Pēc ierašanās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pārņem glābšanas darbu vadību, darbus saskaņojot ar brīvostas kapteini.

135. Ja kuģis brīvostā rada draudus brīvostas būvēm, navigācijas iekārtām, citiem kuģiem, apkārtējai videi, cilvēkiem vai neievēro šos noteikumus, brīvostas kapteinis to var izraidīt no brīvostas. Ar izraidīšanu saistītās ostas maksas sedz kuģa īpašnieks.

23. Sakari

136. Kuģiem, kas atrodas brīvostas akvatorijā, jānodrošina nepārtraukti radiosakari pa šādiem UĪV radiostacijas kanāliem, ja kuģis:

136.1. atrodas ārējā reidā uz enkura – 9. un 16. kanāls;

136.2. ir gaitā brīvostas akvatorijā – 9. kanāls vai cits kanāls, kuru noteicis Kuģu satiksmes dienests;

136.3. atrodas pie piestātnes un nav nodrošināts ar telefona sakariem – 9. un 16. kanāls.

137. Brīvostas teritorijas robežās darbojas šādas licencētas UĪV radiostacijas:

24. Noslēguma jautājumi

138. Šo noteikumu 103.2. un 103.6. apakšpunktā minēto prasību ieviešanu termināļa operators nodrošina līdz 2021. gada 31. decembrim.

139. Līdz brīdim, kad stājas spēkā likums, ar kuru tiek mainīts Latvijas ostu pārvaldības modelis atbilstoši labas pārvaldības principiem, ostas pārvalde veic šajos noteikumos minētās ostas pārvaldes funkcijas atbilstoši funkciju sadalījumam, kas noteikts Likumā par ostām un Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti saskaņā ar Likuma par ostām pārejas noteikumu 15. punkta 5. apakšpunktu.

Ministru prezidents A. K. KariņšSatiksmes ministrs T. Linkaits

1. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 4. februāranoteikumiem Nr. 78

Piestātnes un to operatori

Piezīme. * Piestātņu pieļaujamās iegrimes var būt mainīgas, tādēļ jāņem vērā brīvostas kapteiņa pēdējais paziņojums par maksimāli iespējamo iegrimi.

Satiksmes ministrs T. Linkaits

2. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 4. februāranoteikumiem Nr. 78

Ventspils brīvostas ārējā reida enkurvietu shēma*

Satiksmes ministrs T. Linkaits