Zaudējis spēku - Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

4.38.1 mobilo sakaru operators atbilstoši tehniskajām iespējām nosūta personām (viesabonentiem, kas reģistrējas Latvijas mobilo sakaru operatora tīklā, un Latvijas mobilo sakaru operatora balss pakalpojuma lietotājiem, kas reģistrējas sava operatora tīklā pēc viesabonēšanas), kas ieradušās Latvijā, automātisko paziņojumu ar Veselības ministrijas sagatavoto vienotā paziņojuma nosaukumu, saturu un paziņojumā norādāmo sūtītāju, ko mobilo sakaru operatoram iesniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

4.39. Ārlietu ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju lemj par Eiropas Savienības Komisijas 2020. gada 23. aprīļa Īstenošanas regulā (ES) 2020/568, ar ko uz noteiktu ražojumu eksportu attiecina prasību uzrādīt eksporta atļauju, minēto preču eksporta licenču izsniegšanu;

4.40. vides normatīvajos aktos noteikto sabiedrisko apspriešanu organizēt neklātienes formā (attālināti). Dabas resursu ieguves veicējam, piesārņojošās darbības operatoram, paredzētās darbības ierosinātājam vai plānošanas dokumenta vides pārskata izstrādātājam nepieciešams sagatavot videoprezentāciju par piesārņojošo darbību (tai skaitā tās būtiskām izmaiņām), paredzēto darbību vai plānošanas dokumenta vides pārskatu un ievietot to savā un vietējās pašvaldības tīmekļvietnē. Neklātienes apspriešanas notiek ne mazāk kā piecas darbdienas, kuru laikā ieinteresētās puses var sūtīt jautājumus un saņemt atbildes dabas resursu ieguves veicēja, piesārņojošās darbības operatora, paredzētās darbības ierosinātāja vai plānošanas dokumenta vides pārskata izstrādātāja norādītajā e-pasta adresē;

4.41. noteikt, ka no teritorijas attīstības plānošanas normatīvajiem aktiem izrietošo un līdz 2020. gada 23. martam uzsākto teritorijas plānojumu publisko apspriešanu termiņos netiek ieskaitīts laiks, kad valsts teritorijā ir ārkārtējā situācija;

4.42. īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādātājiem atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumiem Nr. 686 "Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību" atcelt vai atlikt sabiedriskās apspriešanas sanāksmes klātienē;

4.43. noteikt, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, pieņemot attiecīgu lēmumu, atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 5. panta otrajai daļai un 62. panta sestajai daļai Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.1 pantā noteiktajā kārtībā var nodot Latvijas sabiedrisko mediju veidotos un pārraidītos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī lemt par to lietošanas pārtraukšanu, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neievēro Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu;

4.44. (svītrots ar MK 09.04.2020. rīkojumu Nr. 174);

4.45. attiecībā uz ātri bojājošos kravu transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laiku noteikt, ka:

4.45.1. transportlīdzekļu ikdienas vadīšanas laikposms nedrīkst pārsniegt 11 stundas (esošo deviņu stundu vietā);

4.45.2. transportlīdzekļa iknedēļas vadīšanas laikposms nepārsniedz 60 stundas (esošo 56 stundu vietā);

4.45.3. kopējais uzkrātais transportlīdzekļa vadīšanas laikposms divu secīgu nedēļu laikā nepārsniedz 96 stundas (esošo 90 stundu vietā);

4.45.4. pēc piecarpus transportlīdzekļa vadīšanas stundām (esošo četrarpus stundu vietā) transportlīdzekļa vadītājs ievēro vismaz 45 minūšu pārtraukumu, izņemot gadījumu, ja viņam sākas atpūtas laiks;

4.45.5. 45 stundu regulāro iknedēļas atpūtu var saīsināt līdz 24 stundām, neprasot par to kompensāciju;

4.46. noteikt, ka vienreizējos papildu valsts budžeta izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu un tā seku pārvarēšanu, pamatā nodrošina, palielinot budžeta deficītu, savukārt attīstības projektu līdzfinansēšanai primāri izmanto Eiropas Savienības politiku un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus;

4.47. aizsardzības ministram lemt par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei un Valsts policijai, kā arī civilās aizsardzības sistēmai, izvērtējot iestādes izteiktā pieprasījuma ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku tiešo uzdevumu izpildi;

4.48. (svītrots ar MK 09.04.2020. rīkojumu Nr. 174);

4.49. darba devējs ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, ja ar veselības ministra rīkojumu vai citu ārējo normatīvo aktu ir pārtraukta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai. Izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam;

4.50. ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir atjaunota, tad šā rīkojuma 4.49. apakšpunktā minētās veselības pārbaudes (periodiskās veselības pārbaudes) veikšana nodrošināma ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, bet pirmreizējā vai ārpuskārtas veselības pārbaude ne vēlāk kā viena mēneša laikā no veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atjaunošanas brīža;

4.51. šā rīkojuma 4.49. apakšpunktā minētajai nodarbinātajai personai ir pienākums pēc darba devēja pieprasījuma sniegt informāciju darba devējam par savu veselības stāvokli, ciktāl tam ir būtiska nozīme paredzētā darba veikšanā;

4.52. (svītrots ar MK 09.04.2020. rīkojumu Nr. 174);

4.53. tieslietu ministram nodrošināt skaidrojumu sniegšanu par šajā rīkojumā ietvertajiem ierobežojumiem, kas attiecināmi uz reliģiskajām organizācijām.

4.53.1 kultūras ministrs apstiprina pasākumus sociālās (fiziskās) distancēšanās nodrošināšanai kultūras institūcijās, piemēram, bibliotēkās, muzejos u. c.;

4.53.2 vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina pasākumus sociālās (fiziskās) distancēšanās nodrošināšanai, kas jāievēro, organizējot sapulces, gājienus un piketus;

4.54. epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītās institūcijas atbilstoši to darbības uzdevumiem plāno individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu rezerves vismaz trim mēnešiem, kā arī sadarbojas atbilstoši izstrādātajam individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādes, piegāžu drošības, uzglabāšanas un izdales algoritmam:

4.54.1 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uztur prioritāro institūciju un vajadzību sarakstu, iesniedz pieprasījumus Valsts aizsardzības militāro objektu iepirkumu centram par izsniedzamajiem resursiem apgādājamo koordinatoriem atbilstoši prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā noteiktajam apjomam un citus pieprasījumus šā rīkojuma 4.32. un 4.54. apakšpunktā noteikto vajadzību izpildei, nodrošina iegādāto preču uzglabāšanu un norakstīšanu pēc izsniegšanas, kā arī loģistikas atbalstu iegādāto preču transportēšanai un uzglabāšanai;

4.54.2 Aizsardzības ministrija koordinē ražotāju un tirgotāju iesaisti un, ja nepieciešams, sagatavo mobilizācijas pieprasījumus kritisko izejvielu, produktu un materiāltehnisko līdzekļu piegādēm kritisko pakalpojumu sniedzējiem;

4.54.3 Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pārņem ar krīzi saistīto individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu rezervju pārvaldīšanu, tai skaitā iepirkumus veic centralizēti atbilstoši prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā noteiktajam preču apjomam, kā arī nodrošina iegādāto preču uzglabāšanu un norakstīšanu pēc izsniegšanas;

4.54.4 Nacionālie bruņotie spēki nodrošina loģistikas atbalstu iegādāto preču transportēšanai un uzglabāšanai, nogādājot tās katram apgādājamajam atbilstoši prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā noteiktajam apjomam;

4.54.5 Aizsardzības ministrija noteiktā kārtībā pieprasa finansējuma piešķiršanu Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā noteikto preču iegādes un transportēšanas izdevumu segšanai;

4.54.6 atļaut izsniegt individuālos aizsardzības līdzekļus izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajām vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm, kuras īsteno pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, ārstniecības iestādēm, kas nav līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, pašvaldībām, tai skaitā pašvaldību sociālās aprūpes iestādēm un pašvaldības policijai, kā arī Iekšlietu ministrijas institūcijām. Šādā gadījumā nav jānoskaidro valsts iestāžu un atvasinātu publisku personu vai to iestāžu vajadzības;

4.54.7 ņemot vērā Eiropas Komisijas 2020. gada 13. marta ieteikumā Nr. 2020/403 par atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības procedūrām Covid-19 apdraudējuma kontekstā 8. punktu, publisko personu organizētajos iepirkumos atļauts iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces (turpmāk – preces), kam nav uzsākta vai pilnībā pabeigta atbilstības novērtēšanas procedūra un kuras nav marķētas ar CE marķējumu, ja tiek izpildīti visi šie nosacījumi:

4.54.7 1. preces ražotas saskaņā ar piemērojamiem Eiropas standartiem vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām tehniskām specifikācijām, kas nodrošina atbilstošu drošuma līmeni kā piemērojamie Eiropas standarti;

4.54.7 2. pamatojoties uz saimnieciskās darbības veicēju iesniegtajiem pierādījumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem vai Veselības inspekcija attiecībā uz medicīniskajām ierīcēm ir atzinusi šo preču atbilstību;

4.54.7 3. preces tiek iepirktas, lai ierobežotu Covid-19 un novērstu vīrusa tālāku izplatīšanos, un šīs preces nenonāk tirdzniecībā;

4.55. atļaut profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmu, zināšanu pilnveides izglītības programmu un darba devēja organizēto apmācību īstenotājiem nodrošināt attālināti Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā noteiktajiem speciālistiem speciālo zināšanu apguvi atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 1. aprīļa noteikumiem Nr. 173 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu;

4.56. noteikt, ka saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība", 2016. gada 1. marta noteikumiem Nr. 116 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm" un 2020. gada 21. janvāra noteikumiem Nr. 42 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kuros cietušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki" un darba devējam nav jāveic šāda gadījuma izmeklēšana un uzskaite;

4.57. tieslietu ministram noteikt atvieglojumus pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";

4.58. noteikt, ka institūcija (tai skaitā kapitālsabiedrība), kas veikusi iepirkumu saskaņā ar šā rīkojuma 4.14. vai 4.14.1 apakšpunktu, savā pircēja profilā, kas atrodas valsts elektroniskās informācijas sistēmas tīmekļvietnē un paredzēts piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, ievieto informāciju par noslēgtajiem līgumiem, norādot vismaz piegādātāja nosaukumu, reģistrācijas numuru un iepirkuma priekšmetu, līguma noslēgšanas datumu un kopējo summu, pievienojot līgumu, to grozījumu (ja tādi ir bijuši) un attiecīgo preču sertifikātu datnes. Pircēja profila informācija tiek pārpublicēta Latvijas atvērto datu portālā data.gov.lv, kā arī Valsts kancelejas uzturētajā tīmekļvietnē www.covid19.gov.lv. Informācija par kārtējo nedēļu publicējama līdz nākamās nedēļas trešdienai, bet par laikposmu no 2020. gada 12. marta līdz 6. maijam – līdz 2020. gada 6. maijam;

4.59. noteikt, ka institūcija, kas nodevusi publiskas personas mantu bez atlīdzības lietošanā vai īpašumā citai personai, savā tīmekļvietnē, bet, ja tādas nav, – attiecīgās ministrijas vai pašvaldības tīmekļvietnē ievieto informāciju par šādu mantas nodošanu, norādot vismaz nodotās mantas aprakstu, apjomu, saņēmēju un bilances vērtību. Informācija par kārtējo nedēļu publicējama līdz nākamās nedēļas trešdienai, bet par laikposmu no 2020. gada 12. marta līdz 14. aprīlim – līdz 2020. gada 24. aprīlim;

4.60. Valsts robežsardze apkopo, sagatavo un atbilstošā kārtībā saskaņo ar valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra" un valsts akciju sabiedrību "Latvijas gaisa satiksme" nepieciešamos īslaicīgos gaisa telpas zonas ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu un personu datu aizsardzību. Informāciju par saskaņotajiem īslaicīgajiem gaisa telpas zonas ierobežojumiem Valsts robežsardze noteiktā kārtībā nodod valsts akciju sabiedrībai "Latvijas gaisa satiksme" publicēšanai/paziņošanai (NOTAM);

4.61. zvērināts notārs, Notariāta likuma 154. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā informējot tieslietu ministru par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar zvērinātu notāra palīgu, norāda, vai darba tiesiskās attiecības izbeigtas Covid-19 ārkārtējās situācijas dēļ. Zvērināta notāra palīgs ir atbrīvots no zvērināta notāra palīga eksāmena kārtošanas, ja darba tiesiskās attiecības ar zvērinātu notāru izbeigtas Covid-19 ārkārtējās situācijas dēļ un jaunas darba tiesiskās attiecības ar zvērinātu notāru uzsāktas ne vēlāk kā vienu gadu pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas;

4.62. lai nodrošinātu ārstniecības personu pieejamību, ārstniecības iestāžu darbību un valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību:

4.62.1. Nacionālajam veselības dienestam par ārkārtējās situācijas laikā ārstniecības iestādes nesniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – plānveida stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ambulatorajiem laboratoriskajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un zobārstniecības pakalpojumiem, par kuru sniegšanu un apmaksu ir noslēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu, bet pakalpojuma sniegšanai ir noteikti ierobežojumi vai tā sniegšana ir apgrūtināta, – izmaksāt kompensācijas maksājumu gatavības režīma nodrošināšanai – pakalpojuma tarifa darba samaksas (D), valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (S), pieskaitāmo un netiešo ražošanas izmaksu (U) un administratīvo izdevumu (A) elementu kopējo summu par ārstniecības iestādes nesniegtajiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem ārkārtējās situācijas laikā;

4.62.2. kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai ārstniecības iestādei tiek maksāts, ja ārstniecības iestādes faktiski sniegtais pakalpojumu apjoms ārkārtējās situācijas laikā (kopā ar iepriekšējos periodos sniegto neapmaksāto pakalpojumu apjomu) ir mazāks par apjomu, kas attiecīgajam periodam tika paredzēts ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajā līgumā. Kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai neparedz pacientu līdzmaksājuma kompensēšanu;

4.62.3. ārstniecības iestāde no kompensācijas maksājuma gatavības režīma nodrošināšanai ir tiesīga segt tikai tos izdevumus, kas saistīti ar darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, pieskaitāmajām un netiešajām ražošanas izmaksām un administratīvajām izmaksām;

4.62.1 lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktās obligātās periodiskās veselības pārbaudes un plānotās atkārtotās veselības pārbaudes (turpmāk – veselības pārbaude) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, veikt šādus pasākumus:

4.62.1 1. Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram ārkārtējās situācijas laikā vienu reizi mēnesī veikt kompensācijas maksājumu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Iekšlietu ministrijas poliklīnika" (turpmāk – poliklīnika) par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm neveiktajām veselības pārbaudēm, lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas (turpmāk – ekspertīzes komisija) gatavības režīmu;

4.62.1 2. kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai tiek maksāts, ja ekspertīzes komisijas faktiski sniegtais pakalpojumu apjoms ārkārtējās situācijas laikā ir mazāks par attiecīgajam periodam plānoto apjomu;

4.62.1 3. poliklīnika ir tiesīga no gatavības režīma nodrošināšanai paredzētā kompensācijas maksājuma segt izdevumus, kas saistīti ar darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ekspertīzes komisijā nodarbinātajiem, kā arī ar poliklīnikas darbības nodrošināšanu saistīto izdevumu (preces un pakalpojumi, administratīvās izmaksas) attiecināmo daļu;

4.62.1 4. Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram noslēgt ar poliklīniku vienošanos par gatavības režīma nodrošināšanai paredzētā kompensācijas maksājuma apmēru un nosacījumiem;

4.63. atļaut Aizsardzības ministrijai, nepiemērojot mantas atsavināšanas procedūru – pārdošana izsolē, par iegādes cenu atsavināt iegādātos individuālos aizsarglīdzekļus un dezinfekcijas līdzekļus sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai un seku apkarošanai;

4.64. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram veikt individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu centralizētu iepirkumu atbalsta sniegšanai Itālijas Republikai, Spānijas Karalistei un Sanmarīno Republikai Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai un seku apkarošanai, nepārsniedzot 100 000 euro apmēru, kā arī nodrošināt iegādāto preču uzglabāšanu un izsniegšanu. Ārlietu ministrijai organizēt iegādāto preču nogādāšanu minētajām valstīm. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram segt transportēšanas izdevumus no šā rīkojuma 4.54.5 apakšpunktā norādītajiem līdzekļiem;

4.65. epidemioloģiskās drošības pasākumus attiecībā uz ārvalstu bruņoto spēku vienībām, kuras starptautiskās sadarbības ietvaros uzturas Latvijas Republikā, šķērso Latvijas Republikas valsts robežu, lai uzturētos tās teritorijā, kā arī šķērso Latvijas Republikas valsts robežu tranzītā, nosaka aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar veselības ministru;

4.66. uzdot Finanšu ministrijai (Valsts kasei) veikt grozījumus valsts aizdevuma līgumos, kas noslēgti starp Latvijas Republiku un pašvaldībām, pagarinot valsts aizdevumu izsniegšanas termiņu līdz 2020. gada 31. decembrim, ja sākotnējais valsts aizdevuma izsniegšanas termiņš beidzas ārkārtējās situācijas laikā un ir saņemts pašvaldības pieteikums par aizdevuma izmaksas termiņa pagarinājumu, kā pamatojumu norādot Covid-19 krīzes izraisīto seku mazināšanu un novēršanu;

4.67. Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. maija Regulas (ES) 2020/698, ar ko nosaka īpašus un pagaidu pasākumus saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu attiecībā uz dažu sertifikātu, apliecību, licenču un atļauju atjaunošanu vai pagarināšanu un dažu periodisku pārbaužu un periodisku mācību atlikšanu dažās transporta tiesību aktu jomās, prasības nav attiecināmas uz vadītāja apliecībām, tahogrāfu regulārajām pārbaudēm, vadītāju kartēm, tehniskajām apskatēm, Eiropas Kopienas atļaujām starptautiskajiem kravu un pasažieru pārvadājumiem un to kopijām, kā arī transportlīdzekļu vadītāju atestātiem, pamatojoties uz šīs regulas 3. panta 4. punktu, 4. panta 6. punktu, 5. panta 5. punktu, 7. panta 5. punktu un 8. panta 5. punktu.

5. Pasākumus finansēt no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020. gadam", kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.

6. Noteikt, ka likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 3. panta otrajā daļā noteiktā valsts institūcija ir attiecīgās nozaru ministrijas, kuras apkopo un iesniedz Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.

7. Valsts kancelejai saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.

8. Šajā rīkojumā minētos lēmumus, ja tie skar individuāli nenoteiktu adresātu loku, paziņot publiski Paziņošanas likuma 11. pantā paredzētajā kārtībā. Šis nosacījums neattiecas uz šā rīkojuma 4.9. apakšpunktā minētajiem lēmumiem.

Ministru prezidents A. K. Kariņš Veselības ministre I. Viņķele