Rīgas brīvostas noteikumi

101. Ledus laušanu piestātņu pieejās un kuģu ceļos veic komercsabiedrības uz līgumu pamata.

6. Kuģu stāvēšanas un tauvošanās noteikumi

6.1. Kuģu enkurvietas

102. Ostas ārējā reida enkurvietā ūdens dziļums ir robežās no 29 metriem līdz 35 metriem, un tās grunts ir smilts un dūņas. Ostas ārējā reida enkurvietu nosaka ar šādām koordinātām:

102.1. φ=57o08’82 N; λ=023o51’60 E;

102.2. φ=57o06’28 N; λ=023o56’01 E;

102.3. φ=57o05’08 N; λ=023o53’71 E;

102.4. φ=57o07’61 N; λ=023o49’29 E.

103. Kuģa noenkurošanu vai noņemšanu no enkura saskaņo ar kuģu satiksmes vadības centru.

104. Ja kuģis kāda iemesla dēļ nevar atstāt enkurvietu, kuģa kapteinis ziņo kuģu satiksmes vadības centram, norādot kavējuma iemeslu.

105. Ostas akvatorijā kuģiem aizliegts noenkuroties:

105.1. ar aizlieguma zīmi "Enkuroties aizliegts" apzīmētās vietās;

105.2. ja tas izriet no šo noteikumu 2. pielikuma II sadaļā norādītajiem datiem par piestātnēm;

105.3. tuvāk par 100 metriem no peldošajiem dokiem un navigācijas kartēs apzīmētajiem zemūdens kabeļiem, cauruļvadiem;

105.4. kuģu ceļu robežās.

106. Ārkārtas apstākļos kuģi, kuru garums nav lielāks par 100 metriem, pēc kuģu satiksmes vadības centra norādījuma var noenkuroties Daugavā ārpus galvenā kuģu ceļa. Kuģu galvenajiem dzinējiem jābūt darba gatavībā vai jāizmanto velkoņu pakalpojumi.

6.2. Piestātņu sagatavošana un ekspluatācija

107. Piestātnes lietotājs nodrošina, lai piestātņu tehniskā ekspluatācija un kuģu pietauvošanās un atrašanās pie piestātnes būtu droša.

108. Piestātnes lietotājs piestātnē nodrošina:

108.1. radiosakarus ar personu, kura atbild par gatavību pieņemt kuģi, kā arī norāda precīzu kuģa pietauvošanas vietu;

108.2. ne mazāk kā divus tauvotājus drošai kuģa tauvošanai un attauvošanai;

108.3. ka tauvošanās vai attauvošanās laikā 10 metru joslā no piestātnes kordona līnijas neatrodas nepiederošas personas.

109. Aizliegts pieņemt kuģus pie nesagatavotas piestātnes.

110. Ja plānotā kuģa gabarīti pārsniedz šo noteikumu 2. pielikumā norādītos, darbības ar šādu kuģi iepriekš saskaņo ar ostas kapteini. Šajā nolūkā prasītājs laikus nosūta ostas kapteinim šādu informāciju:

110.1. datus par kuģi;

110.2. kuģa tauvošanās shēmu pie piestātnes.

111. Pasažieru kuģa stāvēšanas laikā pie piestātnēm ir aizliegts veikt sašķidrinātās gāzes (propāna–butāna) kravas operācijas, ja tam nav saņemta ostas kapteiņa atļauja.

112. Lai nodrošinātu cilvēku vai kuģu drošību ārkārtas situācijās, kā arī novērstu avāriju, dabas katastrofu vai piesārņojuma sekas, brīvostas pārvaldei ir tiesības izmantot jebkuru piestātni uz šādas operācijas laiku bez piestātnes lietotāja atļaujas.

6.3. Kuģu tauvošanās un stāvēšanas kārtība

113. Kuģu satiksmes vadības centru par kuģim noteikto piestātni informē kuģa aģents, bet par karakuģim noteikto piestātni – Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona.

114. Tauvu skaitu un izvietojumu, kas nodrošina kuģa drošu atrašanos pie piestātnes, nosaka kuģa kapteinis, saskaņojot to ar loci. Tauvām jābūt aprīkotām ar speciāliem vairogiem, kas nepieļauj grauzēju nokļūšanu uz kuģa.

115. Kuģa stāvēšanas laikā pie piestātnes uz kuģa nodrošina sardzi. Kuģim jābūt droši pietauvotam, aprīkotam ar apgaismotu trapu, zem kura nostiprināts drošības tīkls. Trapa tuvumā atrodas glābšanas riņķis ar līni.

116. Vienlaicīgas kuģu tauvošanās operācijas pie blakus esošām piestātnēm ir aizliegtas.

117. Lai nodrošinātu tauvošanas manevra drošību, minimālajai piestātnes brīvajai daļai jābūt vismaz par 20 % lielākai nekā tauvojamā kuģa vislielākais garums (LOA).

118. Tauvot kuģi pie otra kuģa borta drīkst ar ostas kapteiņa un abu kuģu kapteiņu piekrišanu, ja straumes ātrums Daugavā nepārsniedz vienu mezglu.

119. Tauvot kuģus pie otra kuģa borta ir aizliegts, ja:

119.1. kuģis veic fumigāciju;

119.2. uz kuģa ir Starptautiskajā jūras bīstamo kravu kodeksā (turpmāk – IMDG kodekss) noteiktās bīstamības klases kravas vai šo kravu atliekas.

120. Naftas produktu termināļi un tankkuģi ievēro normatīvos aktus par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās.

121. Ja uz kuģa ir IMDG kodeksā noteiktās bīstamības klases kravas, kuģim jābūt pastāvīgā gatavībā iziet jūrā.

122. Ja saņemts vētras brīdinājums, kuģa kapteinis veic papildu pasākumus drošai kuģa stāvēšanai un informē par tiem kuģu satiksmes vadības centru.

123. Pie piestātnes kuģiem aizliegts izgriezt aiz ārējā borta kravas bomjus un klāja celtņus, ja tas nav nepieciešams kravas operāciju veikšanai.

124. Nolaist kuģa laivas ostas akvatorijā drīkst tikai ar ostas kapteiņa atļauju, izņemot ārkārtas gadījumus. Treniņapmācībās ārējā borta glābšanas laivas drīkst nolaist uz īsu brīdi līdz ūdenslīmenim, informējot par to kuģu satiksmes vadības centru.

125. Ja galveno dzinēju, stūres vai enkuru iekārtu remontu vai citus remontdarbus kuģim veic ārpus kuģu remonta rūpnīcas vai kuģubūves rūpnīcas teritorijas, tā brīvguļu saskaņo ar ostas kapteini. Pirms minēto remontdarbu veikšanas ir jāsaņem ostas kapteiņa atļauja. Atļaujas saņemšanai iesniedz šo noteikumu 7. pielikumā minēto pieteikumu.

126. Stāvot pie piestātnes tumšajā diennakts laikā, kuģa klājam jābūt labi izgaismotam, bet navigācijas ugunīm – izslēgtām. Ja kuģa ārējam bortam pietauvota liellaiva, kas tiek izmantota kravu pārkraušanai, tās ārējam bortam jābūt izgaismotam.

127. Mazizmēra kuģiem ir ierobežota pieeja visām ostas teritorijā esošajām piestātnēm, un to izmantošana bez saskaņošanas ar brīvostas pārvaldi vai piestātnes lietotāju ir aizliegta. Šī prasība neattiecas uz kuģiem, kurus savu pienākumu izpildē izmanto valsts dienesti, tajā skaitā kontroles dienesti.

7. Vides aizsardzība un bīstamo un piesārņojošo kravu aprite ostā

128. Brīvostā jāievēro vides aizsardzības prasības, kas noteiktas 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978. gada protokolu (turpmāk – MARPOL konvencija) un 1992. gada Konvencijā par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību, kā arī nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

129. No krasta objektiem un kuģiem ostas akvatorijā aizliegts novadīt:

129.1. naftu un naftu saturošus produktus, kaitīgas un bīstamas ķīmiskas vielas;

129.2. kuģu kravas tilpņu vai tanku mazgāšanas ūdeņus;

129.3. jebkādu kravu paliekas, kravas separāciju materiālus un jebkādu citu veidu atkritumus.

130. Piesārņoto ūdeņu atsūknēšanas sistēmu vārstiem ostā ir jābūt aizvērtiem un aizzīmogotiem.

131. Ostā ir aizliegts:

131.1. veikt kuģa korpusa mazgāšanas, tīrīšanas un krāsošanas darbus, izņemot minēto darbu veikšanu vietās ar speciālu aprīkojumu, ja tiek ievērotas vides aizsardzības prasības. Šā punkta prasības neattiecas uz kuģa bioapauguma mehānisku noņemšanu un kravas zīmes krāsojuma atjaunošanu;

131.2. darbināt kuģa atkritumu sadedzināšanas iekārtu;

131.3. izmantot tualetes, kurām nav ierīkotas slēgtās notekūdeņu uzkrāšanas tvertnes vai ja kuģis nav aprīkots ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām saskaņā ar MARPOL konvencijas prasībām;

131.4. uzglabāt naftas produktu atlikumus neatbilstošās vietās.

132. Ja, veicot kravas operācijas, tiek pārsniegtas normatīvajos aktos noteiktās pieļaujamās vides piesārņojuma normas, kraušanas intensitāti nekavējoties samazina līdz apjomam, līdz šīs normas netiek pārsniegtas.

133. Kuģu radīto atkritumu pieņemšana un apsaimniekošana ostā notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem par kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu un brīvostas pārvaldes apstiprinātajam plānam "Kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plāns Rīgas brīvostā".

134. Pirms kravas operāciju uzsākšanas visus naftas tankkuģus un ķīmisko produktu tankkuģus ierobežo ar bonām, izņemot ledus apstākļos. Pārējā laikā bonas, naftas un kaitīgo šķidro lejamkravu savākšanas aprīkojums ir sagatavots atbilstoši piestātnes avāriju likvidācijas plānam. Naftas un ķīmisko produktu pārkraušanas piestātne ir apgādāta ar absorbentiem, kuri var absorbēt vismaz pusi no iespējamā piesārņojuma apjoma, un skimmeri, kura jauda nav mazāka par 20 m3/h. Par minēto prasību izpildi ir atbildīgs piestātnes vai termināļa lietotājs.

135. Bonām un naftas produktu savākšanas aprīkojumam uz bunkurētājkuģa jābūt sagatavotam atbilstoši šā kuģa avārijas seku likvidācijas plānam.

136. Kuģa bunkurēšanas operācijas drīkst uzsākt, ja ir atbilstoši aizpildīta un abpusēji parakstīta bunkurēšanas drošības kontroles lapa (bunkering safety check-list).

137. Naftas vai ķīmisko vielu pārkraušanas terminālim, piestātnei vai piestātņu grupai nepieciešams Valsts vides dienesta apstiprināts darbības plāns neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem. Par minēto prasību izpildi ir atbildīgs termināļa vai piestātnes lietotājs.

138. Ostas akvatorijā ūdens virsmas attīrīšanai no naftas un tās produktiem aizliegts izmantot preparātus, kuri izšķīdina vai nogremdē peldošo naftu un tās produktus.

139. Ja kravas operācijas vai kuģa bunkurēšanas laikā uz kuģa klāja vai aiz borta notiek naftas vai ķīmisko produktu noplūde, operāciju nekavējoties pārtrauc un ziņo kuģu satiksmes vadības centram un kuģa aģentam, kā arī nekavējoties uzsāk piesārņojuma likvidācijas darbus. Piestātnes operators veic piesārņojuma likvidācijas darbus piestātnē vai ostas akvatorijā saskaņā ar piestātnes darbības plānu neparedzēta piesārņojuma gadījumā.

140. Ja vēja ātrums sasniedz 10 m/s un vairāk, pārtrauc putekļus radošu beramo kravu kraušanu.

141. Par novērotajiem teritorijas vai akvatorijas piesārņojuma gadījumiem kuģa kapteinis ziņo kuģu satiksmes vadības centram, bet piestātnes lietotājs, kā arī jebkura ostas teritorijā nodarbināta persona par to ziņo Ostas policijai.

142. Kuģi ar radioaktīvajām vielām var ienākt ostā un veikt kravas operācijas, pirms tam informējot brīvostas pārvaldi un ievērojot Starptautiskajā kodeksā iepakotas radioaktīvas kodoldegvielas, plutonija un radioaktīvo atkritumu ar augstu radioaktivitātes līmeni drošai pārvadāšanai ar kuģiem (INF kodekss) un IMDG kodeksā noteiktās prasības. Ja kuģis ar radioaktīvajām vielām var apdraudēt vidi vai cilvēkus, ostas kapteinis pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru var aizliegt kuģim ienākt ostā.

143. Termināļu īpašnieki un ostas komersanti, kuri nodarbojas ar bīstamo un piesārņojošo kravu operācijām, pilnībā ir atbildīgi par šo kravu kraušanu, glabāšanu un transportēšanu ostas teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības bīstamo un piesārņojošo kravu apritei un kontrolei ostās.

144. Operators, veicot kravas operācijas, ievēro šādas vides aizsardzības prasības:

144.1. iekraujot kuģī naftas produktus vai bīstamas ķīmiskās vielas un to maisījumus, kuru tvaika spiediens (mērot pēc Reida metodes) ir 27,6 kilopaskāli (37,8 ° C temperatūrā) vai vairāk, vai arī mazutu, jēlnaftu vai benzolu, ja šādu produktu, vielu un maisījumu kopējais piesārņojošās darbības atļaujā noteiktais apgrozījums operatora īpašumā vai lietošanā esošajā ostas teritorijā ir 200 000 tonnu gadā vai vairāk, izmanto kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas. Gaistošo organisko savienojumu (turpmāk – GOS) emisijas no kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas nepārsniedz 10 g/Nm3;

144.2. ja šo noteikumu 144.1. apakšpunktā minētajam kuģim nav nepieciešamā aprīkojuma, lai pieslēgtos kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmai, operators veic citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka GOS emisijas nepārsniedz 10 g/Nm3 un smaku koncentrācija – 5 ouE/m3 uz termināļa teritorijas robežas, kā arī ievēro šo noteikumu 144.3. apakšpunktā minētās prasības par monitoringa veikšanu;

144.3. termināļa operators, kas pārkrauj šo noteikumu 144.1. apakšpunktā minētās vielas un to maisījumus, izveido smaku un GOS emisiju monitoringa sistēmu, nodrošinot tiešsaistes datu pārraidi arī uz Brīvostas kapteiņa dienestu un Valsts vides dienestu;

144.4. ostas uzraugs izvērtē šo noteikumu 144.3. apakšpunktā minētos monitoringa rezultātus un, ja GOS emisijas pārsniedz 10 g/Nm3 vai smaku koncentrācija 5 ouE/m3 uz termināļa teritorijas robežas, pieprasa termināļa operatoram nekavējoties veikt nepieciešamos pasākumus, tai skaitā samazināt kraušanas intensitāti. Termināļa operators nekavējoties veic nepieciešamos pasākumus, tai skaitā samazina kraušanas intensitāti, lai šīs normas tiek ievērotas;

144.5. pirms katra tankkuģa kraušanas darbu sākšanas termināļa operators elektroniski nosūta ostas uzraugam šādu informāciju – kuģa nosaukums, piestātnes numurs, ķīmiskās vielas vai maisījuma drošības datu lapas kopija un kraušanas apjoms;

144.6. termināļa operators, kas nolej mazutu no vagoncisternām uz dzelzceļa estakādēm, ievēro šādas prasības:

144.6.1. darbības radītā smaka nedrīkst pārsniegt smaku koncentrāciju 5 ouE/m3 uz termināļa teritorijas robežas;

144.6.2. jāizmanto vagoncisternu nosegvāki;

144.6.3. krasta rezervuārus, kuros netiek lietota "peldošo jumtu" tehnoloģija, pieslēdz kravas izgarojumu kontroles sistēmai, kas nodrošina, ka GOS emisija nepārsniedz 10 g/Nm3, kā arī ievēro šo noteikumu 144.3. apakšpunktā minētās prasības;

144.6.4. nav pieļaujama vagoncisternu satura noliešana atklātās tvertnēs.

145. Ja tiek plānota darbības maiņa ar bīstamām kravām vai piesārņojošām kravām, termināļa īpašnieki vai ostas komersanti informē brīvostas pārvaldi un saņem nepieciešamās atļaujas un saskaņojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

146. Ja uz kuģa atrodas IMDG kodeksā noteiktās 1. klases (eksplozīvās) vai 5.2. klases (organiskie peroksīdi) krava iepakojumā, ievēro normatīvos aktus par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās attiecībā uz tā kuģa atrašanās vietu ostā, uz kura atrodas bīstamā krava.

147. Piestātnes lietotāji kravu konteineru pārbaudes, mazgāšanas un remonta vietas saskaņo ar brīvostas pārvaldi.

148. Piestātņu un termināļu operatori veic saimniecisko darbību saskaņā ar Valsts vides dienesta izsniegtajām A vai B kategorijas atļaujām vai C kategorijas apliecinājumu.

8. Padziļināšanas darbi ostā

149. Hidroceltniecības darbus, kas saistīti ar zemūdens kabeļiem un zemūdens komunikācijām, un visu veidu padziļināšanas darbus ostas akvatorijā veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pirms tam to rakstveidā saskaņojot ar brīvostas pārvaldi un ostas kapteini.

150. Pirms padziļināšanas darbu uzsākšanas padziļināšanas darbu vadītājs ar ostas kapteini saskaņo darbu procedūru, darbības shēmu un enkuru, boju un trošu izvietojumu.

151. Par jebkurām izmaiņām darba procesā padziļināšanas darbu kuģi operatīvi ziņo kuģu satiksmes vadības centram. Izmaiņas trošu, enkuru un boju izvietojumā saskaņo ar kuģu satiksmes vadības centru.

152. Veicot padziļināšanas darbus, kuģis ievēro COLREG konvencijas noteikumus un radiosakaru prasības brīvostā. Visiem kuģiem, tuvojoties padziļināšanas darbu kuģim, jārīkojas atbilstoši COLREG konvencijā noteiktajam, ja nav izziņots citādi.

153. Padziļināšanas darbu kuģi, kuri strādā ostas akvatorijā, atbrīvo vai dod ceļu kuģiem, kuri ienāk ostā vai iziet no ostas.

154. Ja padziļināšanas darbu kuģim vienlaikus tuvojas kuģi no pretējiem virzieniem, priekšroka ir kuģim, kas iet pa straumi.

155. Pirms satiksmes uzsākšanas padziļināšanas darbu kuģi un grunts pārvadāšanas kuģi pieprasa atļauju kuģu satiksmes vadības centram un rīkojas atbilstoši šo noteikumu prasībām.

9. Ostas drošības un aizsardzības pamatprincipi

156. Ostas, piestātņu, termināļu un teritoriju aizsardzību organizē un pasākumus veic atbilstoši Starptautiskajam kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksam (ISPS kodekss), normatīvajiem aktiem par kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasībām un Latvijas Jūras administrācijas apstiprinātajiem aizsardzības plāniem.

157. Par ostas iekārtās notikušām ārkārtas situācijām šīs nodaļas izpratnē ostas iekārtas aizsardzības virsnieks nekavējoties informē ostas aizsardzības virsnieku un Ostas policiju.

158. Ostas teritorijā caurlaižu un apsardzes režīmu nosaka brīvostas pārvalde. Komersanti, izvēloties apsardzes pakalpojumu sniedzēju, saskaņo to ar brīvostas pārvaldi.

159. Brīvostas pārvalde veic visu komersantu uzraudzību, tajā skaitā arī apsardzes uzņēmumu uzraudzību, un tai ir tiesības apturēt šo komersantu darbību brīvostas teritorijā.

160. Komersanti izveido caurlaižu kontroles punktus un saskaņo tos ar brīvostas pārvaldi. Brīvostas pārvalde par caurlaižu kontroles punktiem informē šajos noteikumos minētās valsts institūcijas.

161. Aizliegts novietot un uzglabāt transportlīdzekli, kas var traucēt ostas iekšējo satiksmi.

162. Kuģu apkalpes locekļi var šķērsot brīvostas teritoriju, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulu (EK) Nr. 2016/399 par Savienības kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) un Imigrācijas likumu.

163. Par ostas teritorijā, piestātnēs vai noliktavās esošo kravu un transportlīdzekļu saglabāšanu atbild attiecīgās piestātnes vai noliktavas īpašnieks vai lietotājs.

10. Muitas, robežpārbaudes zonas, sanitārais, ugunsdrošības, veterinārais, fitosanitārais, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroles režīms ostā

10.1. Muitas kontrole

164. Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši kompetencei veic to preču muitas kontroli, kuras tiek ievestas brīvostas teritorijā vai izvestas no brīvostas teritorijas, kā arī ieceļojošo un izceļojošo personu un to bagāžas muitas kontroli.

165. Aizliegts uzsākt kuģa izkraušanu un iekraušanu ārējā reidā, iekšējā reidā vai piestātnē un krājumu piegādi, kā arī kuģa personālam nokāpt krastā pirms muitas formalitāšu nokārtošanas.

166. Preču pārvietošanu brīvās zonas teritorijā, ievešanu brīvajā zonā un izvešanu no brīvās zonas veic saskaņā ar tehnoloģisko shēmu, ko izstrādājusi licencēta kapitālsabiedrība, kura Rīgas brīvostas likumā noteiktajā kārtībā ieguvusi brīvās zonas statusu, un apstiprinājis Valsts ieņēmumu dienests. Ostas policija kontrolē tehnoloģisko shēmu izpildi atbilstoši kompetencei, ko nosaka brīvostas pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta noslēgtā vienošanās.

10.2. Robežkontroles zonas režīms

167. Robežkontroles režīmu brīvostā nosaka Latvijas Republikas valsts robežas likums un citi Latvijas Republikas normatīvie akti, kā arī starptautiskie normatīvie akti.

168. Personu un kuģu robežpārbaudes brīvostā atbilstoši kompetencei veic Valsts robežsardze saskaņā ar Rīgas ostas robežšķērsošanas vietas pārbaudes tehnoloģiju, kas saskaņota ar brīvostas pārvaldi.

169. Uz visiem kuģiem jābūt apkalpes sarakstiem un, ja uz kuģa ir pasažieri, arī pasažieru sarakstiem (1965. gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu pielikuma 1. pielikumā ietvertā 6. veidlapa) vai kuģa pasažieru reģistrācijas informācijai atbilstoši normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm.

10.3. Sanitārais režīms

170. Sanitāro režīmu brīvostā nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti par sabiedrības veselības aizsardzību.

171. Lai novērstu vai samazinātu apdraudējumu sabiedrības veselībai, Veselības inspekcija atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu epidemioloģiskās drošības un vides veselības jomā, dzeramā ūdens nekaitīguma jomā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu tirdzniecībā un profesionālajā lietošanā, kā arī izvērtē normatīvo aktu prasību izpildi un iespējamu sabiedrības veselības apdraudējumu brīvostā.

172. Veselības inspekcija veic kuģa higiēnisko novērtējumu saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem.

173. Piestātnes lietotājs ir atbildīgs par piestātnes sanitāri higiēniskā stāvokļa uzturēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

174. Ūdeni no brīvostas vai citu piestātņu akvatorijām ir aizliegts izmantot kā dzeramo ūdeni.

175. Dzeramo ūdeni kuģis var saņemt no brīvostas vai citu piestātņu ūdens apgādes sistēmām, kurās ūdens kvalitāte atbilst normatīvajiem aktiem par dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām.

176. Ja kuģim dzeramo ūdeni piegādā no piestātnes ūdensapgādes sistēmas, kura nav pieslēgta centralizētās ūdensapgādes komersanta sistēmai, piestātnes īpašnieka, nomnieka vai lietotāja pienākums ir nodrošināt dzeramā ūdens kvalitātes monitoringu atbilstoši normatīvajam aktam par dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, nodrošinot kuģa vadību ar sertifikātu par dzeramā ūdens kvalitāti.

177. Ja uz kuģa vai brīvostas teritorijā ir konstatēti sabiedrības veselības apdraudējuma pierādījumi, kuģa kapteinis, īpašnieks, operators, kuģa aģents vai ostas pārvalde nekavējoties rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšanas kārtību un ostu formalitātēm un normatīvajiem aktiem par starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem.

10.4. Veterinārais, fitosanitārais, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroles režīms ostā

178. Kravas veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroli ostā veic Pārtikas un veterinārais dienests tam speciāli aprīkotās kontroles vietās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm atbilstoši apstiprinātajai Rīgas ostas robežkontroles vietas pārbaudes tehnoloģijai.

179. Pārtikas un veterinārais dienests informē brīvostas pārvaldi, ja ir pamatotas aizdomas par veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas prasību pārkāpumiem brīvostas teritorijā.

11. Civilās aizsardzības un ugunsdrošības noteikumi

180. Ja brīvostas teritorijā izveidojas ārkārtas situācija vai notiek katastrofa, piestātnes lietotājs nekavējoties par to ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa vienoto ārkārtas palīdzības tālruni 112, Ostas policijas Sabiedriskās kārtības dienesta Operatīvās vadības nodaļai un atkarībā no notikuma veida – speciālajiem dienestiem – un organizē darbu saskaņā ar attiecīgo starpresoru sadarbības plānu atkarībā no situācijas.

181. Par ugunsdrošību attiecīgajā brīvostas teritorijas daļā atbild tās īpašnieks vai lietotājs.

182. Par ugunsdrošību uz kuģiem, kas atrodas ostas akvatorijā, ir atbildīgs kuģa kapteinis.

183. Kuģa ugunsdzēsības sistēmas un aprīkojums, kuģim atrodoties ostas akvatorijā, ir darba kārtībā un gatavs tūlītējai lietošanai. Kuģis ir gatavs pieslēgties krasta ugunsdzēsības sistēmām.

184. Ja uz kuģa izceļas ugunsgrēks, kuģa sardze izsludina trauksmi, organizē ugunsgrēka likvidāciju un ziņo kuģu satiksmes vadības centram un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kurš, ja nepieciešams, piedalās ugunsgrēka dzēšanā.

185. Konstatējot ugunsgrēku ostas teritorijā, persona, kas to atklājusi, nekavējoties par to ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa vienoto ārkārtas palīdzības tālruni 112, informē Ostas policiju un piestātnes lietotāju. Piestātnes lietotājs pēc ugunsgrēka atklāšanas vai paziņojuma saņemšanas par ugunsgrēku izsludina trauksmi un organizē ugunsgrēka dzēšanu, ja to iespējams veikt, neapdraudot cilvēku veselību un dzīvību.

186. Ostas kapteinis ir tiesīgs norīkot velkoņus ugunsgrēka dzēšanai uz kuģiem un, cik tas praktiski iespējams, brīvostas teritorijā.

187. Atļauju īslaicīgu ugunsbīstamu darbu veikšanai uz kuģošanas līdzekļiem, kuri neatrodas pie remonta piestātnēm, izsniedz kuģa kapteinis, saskaņojot ar piestātnes lietotāja atbildīgo personu un ostas kapteini. Lai saņemtu ugunsbīstamo darbu veikšanas atļauju, iesniedz šo noteikumu 8. pielikumā minēto veidlapu.

188. Kuģis bunkurēšanas vai citu bīstamu kravu operāciju laikā paceļ signālkarogu "Bravo" un tumšajā diennakts laikā ieslēdz sarkanu riņķuguni.

189. Gāzes, ķīmisko un naftas produktu tankkuģiem bunkurēšanas operācijas veic pirms vai pēc kravas operācijām. Kravas operāciju laikā citiem kuģiem aizliegts pietauvoties gāzes, ķīmisko un naftas produktu tankkuģiem.

190. Piestātnes lietotājam neatkarīgi no ugunsgrēka izcelšanās vietas atļauj izmantot piestātnē esošo ūdensapgādes sistēmu un ugunsdzēsības līdzekļus.

191. Piestātnes lietotājs nodrošina kravu izvietojumu tā, lai būtu nodrošināta piekļuve kravām un ugunsdzēsības aprīkojumam. Evakuācijas ceļiem jābūt brīviem.

12. Bīstamo un piesārņojošo kravu kraušana un uzglabāšana ostā

192. Darbības ar bīstamām un piesārņojošām kravām ostā veic, ievērojot Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu, Bīstamo kravu aprites likumu un normatīvos aktus par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās.

193. Atbilstoši kvalificēts ostas iekšējā drošības dienesta darbinieks (turpmāk – inspektors) kontrolē bīstamo un piesārņojošo kravu drošu transportēšanu un uzglabāšanu. Piestātnes lietotājs pēc inspektora pieprasījuma nekavējoties izsniedz informāciju par visām terminālī esošajām bīstamajām un piesārņojošajām kravām. Piestātnes lietotājs novērš inspektora atklātos trūkumus noteiktajos termiņos.

194. Pirms bīstamo un piesārņojošo kravu kraušanas un uzglabāšanas terminālis iesniedz brīvostas pārvaldei bīstamo kravu transportēšanas tehnoloģisko shēmu un bīstamo kravu uzglabāšanas vietu aprakstu.

13. Ostā ņemamās maksas

195. Ostas maksas nosaka un pakalpojumu maksas tarifu robežlīmeņus apstiprina brīvostas pārvalde saskaņā ar Likumu par ostām. Brīvostas pārvalde 45 dienas pirms ostas maksu grozījumu stāšanās spēkā nodrošina ostas maksu grozījumu pieejamību brīvostas pārvaldes tīmekļvietnē www.rop.lv.

196. Kuģi, kas ienāk ostā, maksu par navigācijas pakalpojumiem maksā Latvijas Jūras administrācijai atbilstoši Likumam par ostām un normatīvajiem aktiem par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" maksas pakalpojumu cenrādi.

197. Kuģa aģents nodrošina noteikto ostas maksu un maksu par pakalpojumiem samaksu brīvostas pārvaldei, komersantiem un Latvijas Jūras administrācijai, kā arī to iekasēšanu no kuģu īpašniekiem atbilstoši brīvostā noteiktajiem tarifiem un maksājumu kārtībai.

14. Hidrotehnisko būvju un iekārtu ekspluatācija

198. Piestātņu lietotāji reizi gadā iesniedz ostas kapteinim datus par dziļumiem piestātnes akvatorijā.

199. Beramkravu, metāllūžņu, papīrmalkas un tamlīdzīgu kravu piestātņu lietotāji reizi sešos mēnešos iesniedz ostas kapteinim piestātnes akvatorijas dziļummērījumus.