LegalizeZaudējis spēku - Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030. gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr. 197Rīgā 2020. gada 16. aprīlī (prot. Nr. 24 43. §)
1. Apstiprināt Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030. gadam (turpmāk – plāns).
2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Satiksmes ministriju, Valsts vides dienestu, valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", pašvaldības, Rīgas plānošanas reģionu, Rīgas domi, Liepājas domi, Rēzeknes domi, valsts akciju sabiedrību "Ceļu satiksmes drošības direkcija", Valsts policiju un Valsts augu aizsardzības dienestu (atbilstoši kompetencei) par atbildīgajām institūcijām plāna īstenošanā. Par līdzatbildīgajām institūcijām plāna īstenošanā noteikt Rīgas Brīvostas pārvaldi, valsts akciju sabiedrību "Latvijas dzelzceļš" un valsts akciju sabiedrību "Pasažieru vilciens".
3. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām plānā paredzēto pasākumu norisi 2020. gadā nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna pasākumu īstenošanai 2021. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar pārējām iesaistītajām institūcijām sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2023. gada 1. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par plāna izpildi 2020., 2021. un 2022. gadā. Turpmākajā periodā plānā iekļauto pasākumu izpildi izvērtēt saistībā ar apstiprinātā plāna aktualizēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu un uzskaiti, izvērtējuma rezultātus iekļaujot aktualizētajā plānā.
Ministru prezidents A. K. KariņšVides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs J. Pūce
(Ministru kabineta2020. gada 16. aprīļarīkojums Nr. 197)
gaisa Piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam
| AER | atjaunojamie energoresursi |
|---|---|
| ANO | Apvienotā Nāciju Organizācija |
| Direktīva 2016/2284 | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2016/2284/EK par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK |
| DP | darbības programma |
| DRN | dabas resursu nodoklis |
| EM | Ekonomikas ministrija |
| EMEP | kopējā programma gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā |
| ERAF | Eiropas Reģionālās attīstības fonds |
| ETS | Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma |
| ES | Eiropas Savienība |
| ES-28 | Eiropas Savienības 28 valstis |
| ES fondi | Finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda |
| ETL | elektrotransporta līdzeklis |
| FM | Finanšu ministrija |
| GIS | ģeogrāfiskā informācijas sistēma |
| GJ | gigadžouls |
| GPS | globālā pozicionēšanas sistēma |
| h | stunda |
| ha | hektāri |
| IKP | iekšzemes kopprodukts |
| kg | kilograms |
| kt | kilotonna |
| kW | kilovats |
| kWh | kilovatstunda |
| LFS | lauku fona novērtējuma stacija |
| LIZ | lauksaimniecībā izmantojamās zemes |
| LPTP | labākie pieejamie tehniskie paņēmieni |
| LVĢMC | valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" |
| LVAF | Latvijas Vides aizsardzības fonds |
| MK | Ministru kabinets |
| MK noteikumi Nr. 614 | MK 2018. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 614 "Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi" |
| MK noteikumi par gaisa kvalitāti | MK 2009. gada 3. novembra noteikumu Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" |
| MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtām | MK 2017. gada 12. decembra noteikumi Nr. 736 "Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām" |
| MW | megavats |
| MWh | megavatstunda |
| NH3 | amonjaks |
| ng | nanograms |
| NMGOS | nemetāna gaistošie savienojumi |
| N20 | dislāpekļa oksīds |
| NOx | slāpekļa oksīdi |
| Plāns | Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020. - 2030. gadam |
| PFS | pilsētas fona novērtējuma stacija |
| PHEV | plug-in hibrīdautomobilis ar iekšdedzes dzinēju |
| PJ | petadžouls |
| PM | daļiņas |
| PVO | Pasaules Veselības organizācija |
| RD | Rīgas Dome |
| SAM | specifiskais atbalsta mērķis |
| SEG | siltumnīcefekta gāzes |
| SM | Satiksmes ministrija |
| SO2 | sēra dioksīds |
| t | tonna |
| TEN-T | Eiropas Transporta tīkls |
| TPAIS | transporta piesārņojuma ietekmes novērtējuma stacija |
| VARAM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| VUGD | Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests |
| VVD | Valsts vides dienests |
| ZM | Zemkopības ministrija |
| µg | mikrograms |
| Valsts | Daļiņas PM2,5 |
| --- | --- |
| Latvija | 886 |
| ES-28 vidēji | 820 |
| Eiropa-41 valsts, vidēji | 830 |
| Rīgā | Rīgā |
| --- | --- |
| Stacija "Ķengarags" (Maskavas ielā 165) | Pilsētas fona stacija |
| Stacija "Parks" (Raiņa blv.19) | Pilsētas fona stacija |
| Stacija "Kronvalda bulvāris" (Kronvalda blv.4) | Pilsētas fona stacija |
| Stacija "Brīvības iela" (Brīvības ielā 73) | Transporta ietekmes stacija |
| Stacija "Mīlgrāvis" (Mīlgrāvju ielā 10) | Rūpniecības ietekmes stacija |
| Ventspils | Ventspils |
| Stacija "Pārventa" (Talsu ielā 31) | Pilsētas fona stacija |
| Liepāja | Liepāja |
| Stacija "Liepāja" (1 stars, O. Kalpaka 34) | Transporta ietekmes stacija |
| Stacija "Liepāja" (2 stars, O. Kalpaka 34) | Transporta ietekmes stacija |
| Rēzekne | Rēzekne |
| Stacija "Rēzekne" (1 stars, Atbrīvošanas aleja 108) | Transporta ietekmes stacija |
| Stacija "Rēzekne" (2 stars, Atbrīvošanas aleja 108) | Transporta ietekmes stacija |
| Lauku fona stacijas | Lauku fona stacijas |
| Stacija "Rucava" (Rucavas novads) | Lauku fona stacija |
| Stacija "Zosēni" (Cēsu novads) | Lauku fona stacija |
| Stacijas nosaukums | PM10 gada robežlielums (ES) |
| --- | --- |
| Rīga | Rīga |
| "Kronvalda bulvāris" | Nav pārsniegts |
| "Valdemāra iela" | Pārsniegts*(2013.) |
| "Brīvības iela" | Nav pārsniegts |
| "Mīlgrāvis"** | Nav pārsniegts |
| Ventspils | Ventspils |
| "Pārventa" | Nav pārsniegts |
| Liepāja | Liepāja |
| "Liepāja" | Nav pārsniegts |
| Rēzekne | Rēzekne |
| "Rēzekne" | Nav pārsniegts |
| Reģionālās stacijas | Reģionālās stacijas |
| "Rucava" | Nav pārsniegts |
| --- | --- |
| Stacijas nosaukums | NO2 gada robežlielums |
| Rīga | Rīga |
| "Ķengarags" | Nav pārsniegts |
| "Parks" | Nav pārsniegts |
| "Kronvalda bulvāris" | - |
| "Valdemāra" | Pārsniegts*(2013.-2015.) |
| "Brīvības iela" | Pārsniegts*(2013.-2015.) |
| "Mīlgrāvis"** | Nav pārsniegts |
| Ventspils | Ventspils |
| "Pārventa" | Nav pārsniegts |
| Liepāja | Liepāja |
| "Liepāja" | Nav pārsniegts |
| Rēzekne | Rēzekne |
| "Rēzekne" | Nav pārsniegts |
| Reģionālās stacijas | Reģionālās stacijas |
| "Rucava" | Nav pārsniegts |
* 2016. un 2017. gadā mērījumi transporta stacijās nav veikti, tomēr ar augstu varbūtību var pieņemt, ka gada robežlielums joprojām var tikt pārsniegts.** Mērījumi uzsākti 2016. gadā.
| Valsts | SOx | NOx | NH3 | daļiņas PM |
|---|---|---|---|---|
| Latvija | 35 % | 6 % | 31 % | Latvija, pieguļošā Baltijas jūras teritorija, Lietuvas un Igaunijas robežteritorijas ar Latviju |
| Krievijas Federācija | 19 % | 34 % | 23 % | Latvija, pieguļošā Baltijas jūras teritorija, Lietuvas un Igaunijas robežteritorijas ar Latviju |
| Igaunija | 5 % | - | 5 % | Latvija, pieguļošā Baltijas jūras teritorija, Lietuvas un Igaunijas robežteritorijas ar Latviju |
| Somija | 5 % | 8 % | 4 % | Latvija, pieguļošā Baltijas jūras teritorija, Lietuvas un Igaunijas robežteritorijas ar Latviju |
| Zviedrija | 5 % | 7 % | - | Latvija, pieguļošā Baltijas jūras teritorija, Lietuvas un Igaunijas robežteritorijas ar Latviju |
| Lietuva | - | - | 4 % | Latvija, pieguļošā Baltijas jūras teritorija, Lietuvas un Igaunijas robežteritorijas ar Latviju |
| Baltijas jūra | 16 % | 14 % | 13 % | Latvija, pieguļošā Baltijas jūras teritorija, Lietuvas un Igaunijas robežteritorijas ar Latviju |
| Atlantijas okeāna ZA daļa | - | 7 % | - | Latvija, pieguļošā Baltijas jūras teritorija, Lietuvas un Igaunijas robežteritorijas ar Latviju |
| citur | 16 % | 23 % | 19 % | Latvija, pieguļošā Baltijas jūras teritorija, Lietuvas un Igaunijas robežteritorijas ar Latviju |
Piezīme. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 614 5.3. apakšpunktā noteiktajam emisiju aprēķinā nav ietvertas emisijas, ko rada kūtsmēslu apsaimniekošana un lauksaimniecības zemes.
Piezīme. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 614 5.3. apakšpunktā noteiktajam emisiju aprēķinā nav ietvertas emisijas, ko rada kūtsmēslu apsaimniekošana un lauksaimniecības zemes.
| Pasākumu grupa | 2020 | 2025 | 2030 |
|---|---|---|---|
| Pasākumi autotransporta sektorā par dīzeļdegvielu izmantojošo pasažieru automašīnu daļas samazināšanu (pasākumi 4.1. un 5.4.) | 0,15 | 0,58 | 0,32 |
| Pasākumi dzelzceļa elektrifikācijai un modernizācijai (pasākums 4.5.) | 0 | 0,72 | 0,66 |
| Pasākumi emisiju robežvērtību sadedzināšanas iekārtām ieviešanai un kontrolei (pasākumi 1.1., 1.4. un 1.7.) | 1,62 | 2,12 | 2,08 |
| Pasākumi enerģijas efektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās un publiskās ēkās (pasākums 2.1.) | 0,51 | 0,58 | 0,35 |
| Pasākuma ietekmes joma | Pasākums | 2020 | 2025 |
| --- | --- | --- | --- |
| 1) Slāpekļa mēslojuma lietošana | Precīzā minerālmēslojuma lietošana | 0.215 | 0.508 |
| 1) Slāpekļa mēslojuma lietošana | Mēslošanas plānošana | 0.215 | 0.508 |
| 1) Slāpekļa mēslojuma lietošana | Slāpekļa piesaiste (tauriņziežu iekļaušana kultūraugu rotācijā) | 0.215 | 0.508 |
| 2) Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar:- peldoša keramzīta granulu kārtu- peldošs plastmasas plēves pārsegumu- betona pārsegumu- teltsveida pārklājumu | 0.177 | 1.056 |
| 2) Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Lagūnu aizstāšana ar cilindriskajām krātuvēm | 0.177 | 1.056 |
| 2) Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Biogāzes ražošanas veicināšana | 0.177 | 1.056 |
| 2) Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar:- cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu- tiešas iestrādes izkliedētāju- lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm- lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem | 0.177 | 1.056 |
| 2) Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Šķidro kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (4 h) | 0.177 | 1.056 |
| 2) Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Pakaišu vai bezpakaišu kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (4 h) | 0.177 | 1.056 |
| 2) Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Pakaišu kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (12 h) | 0.177 | 1.056 |
| 3) Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas pārvaldība atbilstoši LPTP nosacījumiem | Nodrošināt slāpekļa satura ziņā sabalansētu izbarojamo barību mājputnu un cūku ēdināšanā | 0.223 | 0.425 |
| 4) Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība | Bioloģiskās piena lopkopības veicināšana | 0.307 | 0.624 |
| Pasākumu grupu summārā ietekme | Pasākumu grupu summārā ietekme | 0.92 | 2.61 |
| Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti | Pasākumi ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti | ||
| --- | --- | ||
| Ar finansiālu atbalstu20 veicināt:- energoefektivitātes paaugstināšanu centralizētajā siltumapgādes sistēmā;- energoefektivitātes paaugstināšanu ēkās;AER izmantošana centralizētajā siltumapgādē, aizstājot vecākas un neefektīvākas biomasu izmantojošu tehnoloģiju izmantošanu ar jaunākām. | - Dabas gāzes, kas nerada putekļu emisijas, aizstāšana centralizētajā un lokālajā siltumapgādē ar vietējiem AER jeb biomasu.Rezultātā tiek radītas papildus putekļu emisijas. Negatīvo ietekmi var samazināt, nodrošinot augstas efektivitātes daļiņu uztveršanas tehnoloģijas un to ekspluatācijas režīmus, un kontroli no Valsts vides dienesta puses. | ||
| Energoefektivitātes likumā noteikto pienākumu ieviešana:- energopārvaldības sistēmas ieviešana un energoefektivitātes pasākumu īstenošana valsts pārvaldes iestādēs;- energopārvaldības sistēmas ieviešana un energoefektivitātes pasākumu īstenošana pašvaldībās- ēku energosertifikācijas veikšana;- ļoti zema enerģijas patēriņa jeb gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecība. | Nav | ||
| Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti | Pasākumi ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti | ||
| --- | --- | ||
| Ar finansiālu atbalstu21:- attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru - tramvaju tīkla paplašināšana un esošo sabiedrisko autobusu aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai;- ETL uzlādes infrastruktūras attīstība Latvijā. | Nav | ||
| Velosatiksmes attīstības plāns 2018.-2020. gadam:- Latvijas standarta "Ceļu projektēšanas noteikumi. 9.daļa: Velosatiksme LVS 190-9;2015" aktualizācija, iekļaujot papildus nosacījumus velosatiksmes integrēšanai kopējā transporta sistēmā;- pašvaldību attīstības programmās iekļautie velosatiksmes infrastruktūras attīstības projekti | Nav | ||
| Ar finansiālu atbalstu22:- nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti (elektrifikācija kā pasākums sastāvdaļa);- nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem, maģistrālo ielu fragmentārā rakstura novēršana- pilsētu infrastruktūras (maģistrālo ielu) sasaiste ar TEN-T tīklu;- valsts galveno autoceļu seguma pārbūve, nestspējas palielināšana;- valsts reģionālo autoceļu kvalitātes uzlabošana | Nav | ||
| Autoceļu transportlīdzekļu motoru emisijas tehniskā kontrole. | Nav | ||
| Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti | Pasākumi ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti | ||
| --- | --- | ||
| - Spēkā esošās akcīzes nodokļa likmes pārskatīšana, lai veicinātu tādu degvielu izmantošanu, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas. Dabasgāzei, kuras izmantošanas rezultātā rodas mazākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas nodokļa likme ir būtiski zemāka, salīdzinot ar akcīzes nodokļa likmēm (tās pārrēķinot uz 1 MWh) naftas produktiem.- ETL atbrīvošana no transporta ekspluatācijas nodokļa maksāšanas;- zemāka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa noteikšana ETL.- transporta ekspluatācijas nodokļa papildlikmes noteikšana 300 euro apmērā vieglajiem automobiļiem, kuriem motora tilpums ir lielāks par 3500 cm3. | - Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes noteikšana, balstoties uz CO2 izmešu daudzumu uz 1 km. Esošās transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmes vieglajiem automobiļiem, kuras ir noteiktas tikai atkarībā no CO2 izmešu daudzuma uz 1 km, lai gan veicina izmantot vieglo transportlīdzekli ar mazāku specifisko degvielas patēriņu, nepietiekami motivē izvēlēties tādus degvielu veidus, kas rada zemākas emisijām gaisā (pie citiem vienādiem automašīnas parametriem). Rezultātā var notikt izvēle par labu dīzeļdegvielu izmantojošai automašīnai, kas rada lielākas emisijas salīdzinājumā ar citiem degvielas veidiem. | ||
| Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti | Pasākumi ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti | ||
| --- | --- | ||
| Ar finansiālu atbalstu veicināt apstrādes rūpniecības nozarē un pārtikas pārstrādes sektorā24:- efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanos;- pāreju uz bez-emisiju (nededzināmo) AER izmantošanu | - Dabas gāzes, kas nerada putekļu emisijas, aizstāšana centralizētajā un lokālajā siltumapgādē ar vietējiem AER jeb biomasu.Rezultātā tiek radītas papildus putekļu emisijas. Negatīvo ietekmi var samazināt, nodrošinot augstas efektivitātes daļiņu uztveršanas tehnoloģijas un to ekspluatācijas režīmus, un kontroli no Valsts vides dienesta puses. | ||
| Energoefektivitātes likumā noteiktie pienākumi:- Energoaudita un energopārvaldības sistēmas ieviešana ar sekojošu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu lielajos uzņēmumos un lielajos elektroenerģijas patērētājos. | |||
| Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti | Pasākumi ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti | ||
| --- | --- | ||
| Ar finansiālo atbalstu25 veicināt bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi, izmantojot anaerobu tehnoloģiju biogāzes iegūšanai, tādējādi nodrošinot arī metāna atgūšanu un lietderīgu izmantošanu. | Tādu iekārtu izveides veicināšana, kurās var reģenerēt atkritumus. Negatīvo ietekmi var samazināt, nodrošinot augstas efektivitātes daļiņu uztveršanas tehnoloģijas un to ekspluatācijas režīmus, un kontroli no Valsts vides dienesta puses. | ||
| Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti | Pasākumi ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti | ||
| --- | --- | ||
| Pasākumi, kas veicina:- ražošanas efektivitātes paaugstināšanu (jaunu un energoefektīvāku iekārtu ieviešanu);- vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes (optimizējot minerālmēslu lietošanu, attīstot bioloģisko lauksaimniecību);- plānotu mēslojuma izmantošanu (precīzo tehnoloģiju izmantošana, mēslošanas plānošana, tieša organiskā mēslojuma iestrāde augsnē;- kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanu (jaunu kūtsmēslu krātuvju būvniecību) | |||
| Attiecīgo iestāžu saraksts | Iestādes nosaukums | Uzticēto pienākumu apraksts gaisa kvalitātes un gaisa piesārņojuma jomā | |
| --- | --- | --- | |
| Valsts (nacionālās) iestādes | VARAM | Politikas veidošana;Politikas īstenošana;Koordinēšana;Saskaņo pašvaldības rīcības programmas gaisa kvalitātes uzlabošanai. | |
| Valsts (nacionālās) iestādes | LVĢMC | Ziņošana un monitorings;Nacionālās references laboratorija Latvijā gaisa kvalitātes jomā. | |
| Valsts (nacionālās) iestādes | Vides pārraudzības valsts birojs | Koordinē un pārrauga paredzēto darbību ietekmes uz vidi novērtējumu. | |
| Valsts (nacionālās) iestādes | Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" | Autoceļiem paredzēto transportlīdzekļu motoru emisijas tehniskā kontrole | |
| Valsts (nacionālās) iestādes | Valsts tehniskās uzraudzības aģentūraValsts dzelzceļa administrācijaValsts akciju sabiedrība "Latvijas jūras administrācija"Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija"Patērētāju tiesību aizsardzības centrs | MK 2005. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1047 "Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā" izpildes kontrole, lai nepieļautu neatbilstošu motoru piedāvāšanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, atbilstoši katras minētās institūcijas kompetencei | |
| Valsts (nacionālās) iestādes | VVDVeselības inspekcijaNacionālās kultūras mantojuma pārvaldebiedrība "Latvijas Antīko automobiļu klubs" | MK 2007. gada 3. aprīļa noteikumu Nr. 231 Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem" V nodaļā noteikto prasību izpilde | |
| Valsts (nacionālās) iestādes | Valsts ieņēmumu dienests | Dīzeļdegvielas (gāzeļļas) tirgus uzraudzība, dīzeļdegvielas (gāzeļļas) paraugu ņemšanu komersantiem, kuri to realizē, nodrošināšana, ziņošana LVĢMC par dīzeļdegvielas (gāzeļļas) kvalitātes pārbaužu rezultātiem. | |
| Valsts (nacionālās) iestādes | Veselības inspekcija | Sniedz priekšlikumus par jaunas piesārņojošās darbības atļaujas izsniegšanu un esošo atļauju pārskatīšanu;Gatavo informāciju par gaisa kvalitātes ietekmi uz cilvēku veselību atbilstoši MK noteikumu par gaisa kvalitāti 44. punktam. | |
| Reģionālās iestādes | VVD | Kontrolē normatīvajos aktos par piesārņojošo vielu emisiju gaisā noteikto prasību ievērošanu, izdod atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai un ietver tajā nosacījumus, kas operatoram jāievēro, veicot piesārņojošo darbību, kā arī izdod tehniskos noteikumus, kuros izvirza vides aizsardzības prasības konkrētā vietā paredzētajai piesārņojošai darbībai. | |
| Reģionālās iestādes | Valsts augu aizsardzības dienests | Veic kontroli attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanu noteiktā laikā pēc to izkliedes. | |
| Pašvaldības | Pašvaldības | Izstrādā, apstiprina un īsteno ilgtermiņa rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai, ja ir konstatēta gaisa kvalitātes neatbilstība, atbilstoši prasībām, kuras ir noteiktas MK noteikumu par gaisa kvalitāti IV un V nodaļā;Atbilstoši Pašvaldību likuma 15. pantam saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu nosaka zemes izmantošanas un apbūves kārtību, kā arī organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus;Sniedz priekšlikumus par jaunas piesārņojošās darbības atļaujas izsniegšanu un esošo atļauju pārskatīšanu. | |
| Nr. | Progresa rādītājs | Mērķa vērtība 2020 | Mērķa vērtība 2025 |
| --- | --- | --- | --- |
| 1. | NH3 samazinājums % pret 2005. gadu | 1 % | 1 % |
| 2. | NOx samazinājums % pret 2005. gadu | 32 % | 33 % |
| 3. | Daļiņu PM2,5 samazinājums % pret 2005. gadu | 16 % | 30 % |
| 4. | NMGOS samazinājums % pret 2005. gadu | 27 % | 33 % |
| 5. | SO2 samazinājums % pret 2005. gadu | 8 % | 27 % |
| Nr. | Progresa rādītājs | Situācija laikā no 2013.-2017. gadam | Mērķa vērtība 2020. -2030. gadam |
| --- | --- | --- | --- |
| 6. | Rīgā netiek pārsniegts gaisa kvalitātes augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis nevienai gaisu piesārņojošajai vielai26 | Tiek pārsniegts noteiktais augšējais slieksnis šādām vielām:- slāpekļa dioksīds- daļiņas PM10 un PM2,5- benzola | Netiek pārsniegts augšējais slieksnis |
| 7. | Rēzeknē netiek pārsniegts gaisa kvalitātes augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis nevienai gaisu piesārņojošajai vielai | Tiek pārsniegts noteiktais augšējais slieksnis šādām vielām:- daļiņas PM10 un PM2,5 | Netiek pārsniegts augšējais slieksnis |
| 8. | Liepāja netiek pārsniegts gaisa kvalitātes augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis nevienai gaisu piesārņojošajai vielai | Tiek pārsniegts noteiktais augšējais slieksnis šādām vielām:- daļiņas PM10 un PM2,5- benz(a)pirēns | Netiek pārsniegts augšējais slieksnis |
| Nr.p.k. | Pasākums | Darbības rezultāts | Galvenās ietekmētās vielas |
| --- | --- | --- | --- |
| 1. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana no dažādām piesārņojošajām darbībām un sadedzināšanas iekārtām (izņemot, mājsaimniecībās izmantotās) | 1. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana no dažādām piesārņojošajām darbībām un sadedzināšanas iekārtām (izņemot, mājsaimniecībās izmantotās) | 1. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana no dažādām piesārņojošajām darbībām un sadedzināšanas iekārtām (izņemot, mājsaimniecībās izmantotās) | 1. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana no dažādām piesārņojošajām darbībām un sadedzināšanas iekārtām (izņemot, mājsaimniecībās izmantotās) |
| 1.1. | Nodrošināt jaunajos secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem noteikto prasību ieviešanu27. | Samazinās gaisa piesārņojums, ko rada A kategorijas piesārņojošās darbības | NOxNMGOSPM2,5SO2 |
| 1.2. | Administratīvo sodu pārskatīšana, paaugstinot sodu likmes par neatļautu darbību veikšanu un normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, tai skaitā, prasības attiecībā uz atļauto gaisu piesārņojošo vielu emisiju. | Noteiktas efektīvas un mūsdienu prasībām atbilstošas sodu likmes par gaisa aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem | NOxNMGOSPM2,5SO2 |
| 1.3. | Aktualizēt emisiju robežvērtības un citas vides prasības, kas izvirzītas mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām ar jaudu no 0,2-1 MW. | Aktualizētas emisiju robežvērtības un citas vides prasības iekārtām ar jaudu 0,2 - 1 MW, ko neregulē ES tiesību akti par emisiju samazināšanu no sadedzināšanas iekārtām | NOxPM2,5 |
| 1.4. | Nodrošināt MK noteikumos par sadedzināšanas iekārtām (0,2-50 MW) noteikto prasību izpildi, tai skaitā:1) izstrādāt efektīvu kontroles plānu, tai skaitā, integrēt sadedzināšanas iekārtu robežvērtību normēšanu un kontroli piesārņojošo darbību atļaujās un C kategorijas iekārtām izsniegtajos lēmumos, papildinot un pilnveidojot VVD informācijas sistēmu "TULPE";2) veikt operatoru kontroles un pārbaudīt iesniegto mērījumu rezultātus;3) ja pastāv aizdomas par normatīvo aktu pārkāpumiem, organizēt neatkarīgu gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumu veikšanu akreditētā laboratorijā tām gaisu piesārņojošajām vielām, kurām noteikti robežlielumi. | Pārbaudīta un nodrošināta sadedzināšanas iekārtām noteikto prasību ievērošana, kā rezultātā samazināts šo iekārtu radītās emisijas | NOxPM2,5 |
| 1.5. | Stiprināt Valsts vides dienesta kapacitāti un veikt efektīvāku piesārņojošo darbību radīto emisiju kontroli. | Valsts vides dienests efektīvi un profesionāli veic normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes kontroli, kā rezultātā iedzīvotājiem tiek nodrošinātas Satversmē garantētās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un tiek samazināts rūpniecības un enerģētikas sektora radītais gaisa piesārņojums. | NOxNMGOSPM2,5NH3SO2 |
| 1.6. | Stiprināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapacitāti, lai mazinātu ugunsgrēku un citu negadījumu rezultātā radīto gaisa piesārņojumu | Tiek samazināts vides (gaisa) piesārņojums, kas rodas ugunsgrēku un dažādu negadījumu rezultātā un mazināta negatīvā ietekme uz sabiedrību, vidi un dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. | NOxNMGOSPM2,5SO2 |
| Apakšuzdevums: Veicināt rūpniecības objektu un publisko būvju pieslēgšanu pie centralizētās vai lokālās siltumapgādes | Apakšuzdevums: Veicināt rūpniecības objektu un publisko būvju pieslēgšanu pie centralizētās vai lokālās siltumapgādes | Apakšuzdevums: Veicināt rūpniecības objektu un publisko būvju pieslēgšanu pie centralizētās vai lokālās siltumapgādes | Apakšuzdevums: Veicināt rūpniecības objektu un publisko būvju pieslēgšanu pie centralizētās vai lokālās siltumapgādes |
| 1.7. | Veicināt rūpniecības objektu un publisko būvju pieslēgšanu centralizētajai vai lokālajai siltumapgādes sistēmai, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams vai veicināt tādu AER izmantošanu, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas (saistīts ar pasākumu 3.1.). Paredzēt, ka pieslēgšanās lokālajiem siltuma avotiem/ lokālo siltuma avotu izveide ir pieļaujama tikai gadījumos, kad pieslēgšanās centralizētajai siltumapgādei nav tehniski iespējama. | Izvērtēt vai nav nepieciešams izstrādāt jaunus vai pārskatīt esošos saistošos noteikumus par siltumapgādes veida izvēli Latvijas lielajās (republikas) pilsētās un pilsētās ar lielu iedzīvotāju skaitu. Saistošajos noteikumos var paredzēt teritorijas, kurās jāpieslēdzas centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei.Rezultātā samazināsies daļiņu un benz(a)pirēna emisijas, ko rada individuālo sadedzināšanas iekārtu izmantošana. | PM2,5NMGOSSO2Benz(a)pirēns |
| 1.8. | Sniegt finansiālu atbalstu, lai veicinātu publisko būvju un rūpniecības objektu pieslēgšanu centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei. Paredzēt, ka atbalsts lokālajai siltumapgādei tiek sniegts tikai gadījumos, kad pieslēgšanās centralizētajai siltumapgādei nav tehniski iespējama. | Veicināt publisko būvju pieslēgšanu centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei tādā veidā samazinot daļiņu un benz(a)pirēna emisijas, ko rada individuālo sadedzināšanas iekārtu izmantošana. | PM2,5NMGOSSO2Benz(a)pirēns |
| Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums pasākumiem 1.3. – 1.5. 2030. gadā ir: NOx - 2,08 kt un PM2,5 - 3,86 kt. | Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums pasākumiem 1.3. – 1.5. 2030. gadā ir: NOx - 2,08 kt un PM2,5 - 3,86 kt. | Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums pasākumiem 1.3. – 1.5. 2030. gadā ir: NOx - 2,08 kt un PM2,5 - 3,86 kt. | Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums pasākumiem 1.3. – 1.5. 2030. gadā ir: NOx - 2,08 kt un PM2,5 - 3,86 kt. |
| Apakšuzdevums: Ostu termināļu radītā piesārņojuma samazināšana | Apakšuzdevums: Ostu termināļu radītā piesārņojuma samazināšana | Apakšuzdevums: Ostu termināļu radītā piesārņojuma samazināšana | Apakšuzdevums: Ostu termināļu radītā piesārņojuma samazināšana |
| 1.9. | Nodrošināt, ka ostās veikto piesārņojošo darbību operatori, kas noteiktos apjomos pārkrauj naftas produktus un bīstamās ķīmiskās vielas uzstāda kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu | Nodrošināta likumā "Par piesārņojumu" 24.2 panta piektās daļas prasību ieviešana un to ievērošanas kontrole attiecībā uz prasībām par kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu uzstādīšanu, darbību un monitoringu, kā rezultātā samazinās ostas termināļu radītās smakas un gaisa piesārņojums. | NMGOS |
| 1.10. | Izstrādāt priekšlikumus par iespējamajām normatīvo aktu izmaiņām, kas būtu nepieciešamas, lai samazinātu ostas terminālu radītās putekļu emisijas. | Pasākuma rezultātā tiks izstrādāti priekšlikumi, kas veicinātu ostu terminālu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanos. | PM2,5PM10 |
| 2. Rīcības virziens: Energoefektivitātes paaugstināšana ēkās un AER izmantošanas veicināšana | 2. Rīcības virziens: Energoefektivitātes paaugstināšana ēkās un AER izmantošanas veicināšana | 2. Rīcības virziens: Energoefektivitātes paaugstināšana ēkās un AER izmantošanas veicināšana | 2. Rīcības virziens: Energoefektivitātes paaugstināšana ēkās un AER izmantošanas veicināšana |
| 2.1. | Veicināt energoefektivitātes pasākumu veikšanu daudzdzīvokļu mājās, valsts ēkās un rūpniecības uzņēmumos, kā arī nodrošināt tādu sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanu valsts ēkās un rūpniecības uzņēmumos, kas rada zemas emisijas. Sniegt finansiālu atbalstu šādu pasākumu veikšanai. | Veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ēkās un rūpniecības uzņēmumos, kā rezultātā samazinās mājsaimniecību un pakalpojumu sektora radītās emisijas. | PM2,5NMGOSNOx |
| 2.2. | Veicināt energoefektivitātes pasākumu veikšanu pašvaldību ēkās, kā arī nodrošināt tādu sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanu pašvaldību ēkās, kas rada zemas emisijas. Sniegt finansiālu atbalstu šādu pasākumu veikšanai. | Veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi pašvaldību ēkās, kā rezultātā samazinās pakalpojumu sektora radītās emisijas. | PM2,5NMGOSNOx |
| 2.3. | Sniedzot finansiālu atbalstu pārejai uz AER izmantošanu noteikt, ka teritorijās, kur pārsniegti augšējie piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi prioritāri tiek finansiāli atbalstīta pieslēgšanās pie centralizētās vai lokālās siltumapgādes sistēmas, kā arī sniegts finansiāls atbalsts tādu AER tehnoloģiju izmantošanai, kas nerada emisijas.Pirms finansiāla atbalsta piešķiršanas veikt pasākuma efektivitātes (atbilstības) novērtējumu, ņemot vērā ekonomiskās, tehniskās un juridiskās iespējas. | Teritorijās, kurās konstatētas gaisa kvalitātes problēmas finansiāls atbalsts tiek sniegts tādiem siltumenerģijas ražošanas veidiem, kas nerada papildus emisijas un gaisa kvalitātes problēmas, tādā veidā nepasliktinot gaisa kvalitāti problemātiskajās teritorijās. | PM2,5NMGOSNOx |
| Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums 2.1. un 2.2. pasākumam 2030. gadam ir: NOx - 0,35 kt, PM2,5 - 0,33 kt, NMGOS - 1,02 kt. | Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums 2.1. un 2.2. pasākumam 2030. gadam ir: NOx - 0,35 kt, PM2,5 - 0,33 kt, NMGOS - 1,02 kt. | Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums 2.1. un 2.2. pasākumam 2030. gadam ir: NOx - 0,35 kt, PM2,5 - 0,33 kt, NMGOS - 1,02 kt. | Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums 2.1. un 2.2. pasākumam 2030. gadam ir: NOx - 0,35 kt, PM2,5 - 0,33 kt, NMGOS - 1,02 kt. |
| 3. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana no sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecību sektorā | 3. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana no sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecību sektorā | 3. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana no sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecību sektorā | 3. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana no sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecību sektorā |
| Apakšuzdevums: veicināt mājsaimniecību pieslēgšanos pie centralizētās vai lokālās siltumapgādes | Apakšuzdevums: veicināt mājsaimniecību pieslēgšanos pie centralizētās vai lokālās siltumapgādes | Apakšuzdevums: veicināt mājsaimniecību pieslēgšanos pie centralizētās vai lokālās siltumapgādes | Apakšuzdevums: veicināt mājsaimniecību pieslēgšanos pie centralizētās vai lokālās siltumapgādes |
| 3.1. | Veikt izvērtējumu par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas ļautu pašvaldībām īstenot plāna 3.2., 3.5. un 3.6.punktā ietvertos pasākumus (pašvaldību saistošo noteikumu izstrāde par siltumapgādes veida izvēli un informācijas apkopošanu par pašvaldībās esošajām apkures iekārtām). | Pašvaldības tiek pilnvarotas savā administratīvajā teritorijā veikt papildus pasākumus un izdot saistošos noteikumus, kas gaisa piesārņojuma samazināšanas nolūkā nosaka stingrākas prasības, nekā citos augstāka juridiskā spēka normatīvajos aktos. | - |
| 3.2 | Izvērtēt vai nav nepieciešams izstrādāt jaunus vai pārskatīt esošos saistošos noteikumus par siltumapgādes veida izvēli Latvijas lielajās (republikas) pilsētās un pilsētās ar lielu iedzīvotāju skaitu (saistīts ar pasākumu 3.1.). Veicināt mājsaimniecību pieslēgšanu centralizētajai vai lokālajai siltumapgādes sistēmai, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams vai veicināt tādu AER izmantošanu, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas. Paredzēt, ka pieslēgšanās lokālajiem siltuma avotiem/ lokālo siltuma avotu izveide ir pieļaujama tikai gadījumos, kad pieslēgšanās centralizētajai siltumapgādei nav tehniski iespējama (saistīts ar pasākumu 3.1.). | Izvērtēt vai nav nepieciešams izstrādāt jaunus vai pārskatīt esošos saistošos noteikumus par siltumapgādes veida izvēli Latvijas lielajās (republikas) pilsētās un pilsētās ar lielu iedzīvotāju skaitu. Saistošajos noteikumos var paredzēt teritorijas, kurās jāpieslēdzas centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei. | PM2,5NMGOSSO2Benz(a)pirēns |
| 3.3. | Veicināt un finansiāli atbalstīt mājsaimniecību pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, tai skaitā, ierosināt piešķirt finansiālo atbalstu:1) mājsaimniecībām pieslēgšanai pie centralizētās siltumapgādes sistēmas vai lokālās siltumapgādes sistēmas, ja pieslēgšanās centralizētajai siltumapgādei nav tehniski iespējama;2) centralizētās siltumapgādes sistēmas tīklu paplašināšanai individuālās (mazdzīvokļu) apbūves pieslēgšanai | Tiek sniegts finansiāls atbalsts centralizētās vai lokālās siltumapgādes izmantošanas veicināšanai kā rezultātā samazinās piesārņojums no mājsaimniecībās izmantotajām apkures iekārtām un tiek efektīvāk izmantota biomasa. | PM2,5NOx |
| 3.4. | Izvērtēt nodokļu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa sloga samazināšanas iespējas mājsaimniecībām centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēgumu veicināšanai un veikt atbilstošas izmaiņas pašvaldību saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem. | Iedzīvotāji tiek motivēti izvēlēties ilgtspējīgāku un videi draudzīgāko apkures veidu un pieslēgties centralizētajai siltumapgādei. | PM2,5NOx |
| Apakšuzdevums: veicināt apkures iekārtu uzskaiti, kā arī veco un neefektīvo apkures iekārtu nomaiņu | Apakšuzdevums: veicināt apkures iekārtu uzskaiti, kā arī veco un neefektīvo apkures iekārtu nomaiņu | Apakšuzdevums: veicināt apkures iekārtu uzskaiti, kā arī veco un neefektīvo apkures iekārtu nomaiņu | Apakšuzdevums: veicināt apkures iekārtu uzskaiti, kā arī veco un neefektīvo apkures iekārtu nomaiņu |
| 3.5. | Informācijas apkopošana par Rīgas, Liepājas un Rēzeknes mājsaimniecībās izmantotajām apkures iekārtām (to veidiem, vecumu un izmantoto kurināmo) un risinājumu izstrāde par šādas informācijas ievākšanu nākotnē. | Apkopota informācija par Rīgā, Liepājā un Rēzeknē esošajām apkures iekārtām, kas ļautu tālāk plānot pasākumus šī avota radītā piesārņojuma samazināšanai un apkures iekārtu kontrolei. | - |
| 3.6. | Veikt to iedzīvotāju informēšanu, par kuru īpašumā esošas iekārtas darbību tiek saņemtas sūdzības un pašvaldības policijai atbilstoši kompetencei pēc nepieciešamības pārbaudīt mājsaimniecībās izmantotās sadedzināšanas iekārtas un to atbilstību saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām | Nodrošināta saistošajos noteikumos noteikto prasību izpilde. | PM2,5NMGOS |
| 3.7. | Sniegt finansiālu atbalstu mājsaimniecībām veco neefektīvo biomasas sadedzināšanas iekārtu nomaiņai, tai skaitā, izstrādājot atbalsta piešķiršanas kritērijus, noteikt, ka atbalsts tiek sniegts tikai tām mājsaimniecībām, kuras nav tehniski un ekonomiski pamatoti pieslēgt centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei. | Veikta vecu un neefektīvu iekārtu nomaiņa periodā no 2021.-2027. gadam | PM2,5NMGOS |
| Apakšuzdevums: Sabiedrības informēšana par mājsaimniecībās izmantotajām apkures iekārtām | Apakšuzdevums: Sabiedrības informēšana par mājsaimniecībās izmantotajām apkures iekārtām | Apakšuzdevums: Sabiedrības informēšana par mājsaimniecībās izmantotajām apkures iekārtām | Apakšuzdevums: Sabiedrības informēšana par mājsaimniecībās izmantotajām apkures iekārtām |
| 3.8. | Sabiedrības informēšana par individuālo apkures iekārtu pareizu ekspluatāciju, par labu kurināmā sadedzināšanas praksi, par koksnes kurināmā dedzināšanas ietekmi uz veselību un vidi. | Panākta iedzīvotāju uzvedības un paradumu maiņa, panākot, ka:- iedzīvotāji iegādājoties jaunas apkures iekārtas, aizdomātos par to radīto ietekmi uz vidi un veselību un izvēlētos efektīvākās iekārtas;- esošās iekārtas tiktu atbilstoši uzturētas un tām tiktu veikta apkope;- iedzīvotāji izvēlētos atbilstošu kurināmo un atbilstoši to uzglabātu;- iedzīvotāji nekurinātu savās krāsnīs vai kamīnos atkritumus;- tiktu samazinātas iedzīvotāju sūdzības;- uzlabojas gaisa kvalitāte Latvijas lielākajās pilsētās. | PM2,5NMGOS |
| Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums pasākumiem 3.1.; 3.4. – 3.8. 2030. gadā ir: PM2,5 - 1,05 kt un NMGOS - 1,08 kt.Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums pasākumam 3.2. 2030. gadā ir: PM2,5 – 0.03 kt un NMGOS - 0,035 kt. | Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums pasākumiem 3.1.; 3.4. – 3.8. 2030. gadā ir: PM2,5 - 1,05 kt un NMGOS - 1,08 kt.Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums pasākumam 3.2. 2030. gadā ir: PM2,5 – 0.03 kt un NMGOS - 0,035 kt. | Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums pasākumiem 3.1.; 3.4. – 3.8. 2030. gadā ir: PM2,5 - 1,05 kt un NMGOS - 1,08 kt.Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums pasākumam 3.2. 2030. gadā ir: PM2,5 – 0.03 kt un NMGOS - 0,035 kt. | Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums pasākumiem 3.1.; 3.4. – 3.8. 2030. gadā ir: PM2,5 - 1,05 kt un NMGOS - 1,08 kt.Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums pasākumam 3.2. 2030. gadā ir: PM2,5 – 0.03 kt un NMGOS - 0,035 kt. |
| 4. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana transporta sektorā | 4. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana transporta sektorā | 4. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana transporta sektorā | 4. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana transporta sektorā |
| 4.1. | Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidošana. | Izveidots ETL uzlādes infrastruktūras tīkls. Izveidota publiski pieejama saspiestās dabasgāzes uzpildīšanas infrastruktūra pilsētu/piepilsētu aglomerācijās. | PM2,5NOx |
| 4.2. | Veicināt alternatīvo degvielu izmantošanu transporta sektorā | Tiek veikti pasākumi alternatīvo degvielu izmantošanas veicināšanai, kā rezultātā samazinās transporta radītās emisijas | PM2,5NOx |
| 4.3. | Veicināt tīro (zaļo) publisko transportlīdzekļu izmantošanu | Tiek veicināta tādu publisko transportlīdzekļu izmantošana, kas rada zemas gaisu piesārņojošo vielu emisijas. | PM2,5NOx |
| 4.4. | Finansiāla atbalsta sniegšana jaunu videi draudzīgu autobusu iegādei, esošo autobusu aprīkošanai to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar alternatīvās degvielas veidiem. | Tie veicināta tādu autobusu iegāde, kas rada mazāku gaisa piesārņojumu. | PM2,5NOx |
| 4.5. | Dzelzceļa tīkla elektrifikācija. | Tiek samazinātas dzelzceļa radītās emisijas. | PM2,5NOx |
| 4.6. | Finansiālā atbalsta sniegšana multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velonovietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai. | Tiek sniegts finansiāls atbalsts multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai, kā rezultātā tie veicināta sabiedriskā un velotransporta izmantošana un samazinās privātā transporta radītais gaisa piesārņojums. | PM2,5NOx |
| 4.7. | Pastiprināt transportlīdzekļu tehnisko (tai skaitā, emisiju) kontroli uz ceļiem, kā arī novērst atgāzu pēcapstrādes sistēmu demontēšanu | Satiksmē piedalās tikai tādi transportlīdzekļi, kas atbilst normatīvo aktu prasībām un nepārsniedz noteiktās izplūdes gāzu emisiju prasības. | PM2,5NOx |
| Kopējais aprēķinātas emisiju samazinājums no pasākuma 4.5. 2030. gadam ir: PM2,5 - 0,019 kt, NOx - 0,69 kt. | Kopējais aprēķinātas emisiju samazinājums no pasākuma 4.5. 2030. gadam ir: PM2,5 - 0,019 kt, NOx - 0,69 kt. | Kopējais aprēķinātas emisiju samazinājums no pasākuma 4.5. 2030. gadam ir: PM2,5 - 0,019 kt, NOx - 0,69 kt. | Kopējais aprēķinātas emisiju samazinājums no pasākuma 4.5. 2030. gadam ir: PM2,5 - 0,019 kt, NOx - 0,69 kt. |
| 5. Rīcības virziens: Nodokļu sistēmas pilnveidošana ar mērķi veicināt gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu | 5. Rīcības virziens: Nodokļu sistēmas pilnveidošana ar mērķi veicināt gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu | 5. Rīcības virziens: Nodokļu sistēmas pilnveidošana ar mērķi veicināt gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu | 5. Rīcības virziens: Nodokļu sistēmas pilnveidošana ar mērķi veicināt gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu |
| 5.1. | Izvērtēt iespēju palielināt novirzāmo daļu no visiem ieņēmumiem no DRN maksājumiem vides un klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai, tai skaitā:1) veikta izpēte par šāda pasākumu īstenošanas iespējām;2) veiktas izmaiņas atbilstošajos normatīvajos aktos, lai lielāku daļu no DRN maksājumiem novirzītu vides (tai skaitā, gaisa kvalitātes problēmu) risināšanai. | Novirzīt lielāku ieņēmumu daļu no DRN maksājumiem vides un klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai, kas veicinātu vietējo primāro enerģijas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu un ierobežotu vides piesārņošanu, kā arī finansiāli nodrošināta vides aizsardzības pasākumu īstenošana. | PM2,5NOx |
| 5.2. | Izvērtēt, vai Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā noteiktās likmes veicina tādu transportlīdzekļu izmantošanu, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu (daļiņu un slāpekļa oksīdu) emisijas un ierosināt atbilstošas izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. | Tiek veicināta Latvijā izmantoto automašīnu vidējā vecuma samazināšanās un veicināta tādu transportlīdzekļu izmantošana, kas rada zemāku gaisa piesārņojumu. | PM2,5NOx |
| 5.3. | Veikt pētījumu par gaisu piesārņojošajām vielām noteikto DRN likmju paaugstināšanas nepieciešamību un nepieciešamības gadījumā ierosināt DRN likmju paaugstināšanu. | Apzināta esošā situācija un nepieciešamības gadījumā veikti grozījumi dabas resursu nodokļa likumā. | PM2,5NOx |
| 5.4. | Izvērtēt benzīnam un dīzeļdegvielai noteiktās nodokļu likmes un atbilstoši izvērtējumā secinātajam ierosināt grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", izlīdzinot benzīnam un dīzeļdegvielai noteiktās likmes | Tiek veicināta tādu autotransporta līdzekļu izmantošana, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas. | PM2,5NOx |
| 5.5. | Izvērtēt iespēju no 2022.gada uz noteiktu laiku samazināt akcīzes nodokli dabasgāzei transportā (ieviest terminēto atcelšanu) | Saspiestās dabas gāzes patēriņa pieaugums autotransporta sektorā. | PM2,5NOx |
| Kopējais aprēķinātas emisiju samazinājums no pasākumiem 4.1, 4.2. un 5.4 2030. gadam ir: PM2,5 - 0,012 kt un NOx 0,55 kt. | Kopējais aprēķinātas emisiju samazinājums no pasākumiem 4.1, 4.2. un 5.4 2030. gadam ir: PM2,5 - 0,012 kt un NOx 0,55 kt. | Kopējais aprēķinātas emisiju samazinājums no pasākumiem 4.1, 4.2. un 5.4 2030. gadam ir: PM2,5 - 0,012 kt un NOx 0,55 kt. | Kopējais aprēķinātas emisiju samazinājums no pasākumiem 4.1, 4.2. un 5.4 2030. gadam ir: PM2,5 - 0,012 kt un NOx 0,55 kt. |
| 6. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana lauksaimniecības sektorā | 6. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana lauksaimniecības sektorā | 6. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana lauksaimniecības sektorā | 6. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana lauksaimniecības sektorā |
| Apakšuzdevums: Slāpekļa mēslojuma izmantošanas radītā piesārņojuma samazināšana | Apakšuzdevums: Slāpekļa mēslojuma izmantošanas radītā piesārņojuma samazināšana | Apakšuzdevums: Slāpekļa mēslojuma izmantošanas radītā piesārņojuma samazināšana | Apakšuzdevums: Slāpekļa mēslojuma izmantošanas radītā piesārņojuma samazināšana |
| 6.1. | Veicināt jauno tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu precīzu minerālmēslu lietošanu. | Tiek veicināta efektīva slāpekļa minerālmēslojuma lietošana. | NH3 |
| 6.2. | Izstrādāt kultūraugu mēslošanas plānus kas nodrošina optimālu kultūraugu mēslošanu tajās teritorijās, kur šobrīd šādas prasības nav noteiktas | Tiek veicināta efektīva slāpekļa minerālmēslojuma lietošana. | NH3 |
| 6.3. | Veicināt slāpekli piesaistošu kultūraugu audzēšanu | Tiek veicināta slāpekļa minerālmēslojuma samazinātu apjomu izmantošana. | NH3 |
| Apakšuzdevums: Videi draudzīga kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Apakšuzdevums: Videi draudzīga kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Apakšuzdevums: Videi draudzīga kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Apakšuzdevums: Videi draudzīga kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes |
| 6.5. | Veicināt šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšanu ar:- peldošu keramzīta granulu kārtu,- peldošu plastmasas plēves pārsegumu, betona pārsegumu,- teltsveida pārklājumu. | Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana veicina slāpekļa savienojumu zudumu ierobežošanu. | NH3 |
| 6.6. | Veicināt lagūnas tipa krātuvju aizstāšanu ar cilindriskajām krātuvēm | Pakāpeniski tiek aizstātas lagūnas tipa krātuves ar cilindriskajām tādā veidā samazinot amonjaka emisijas | NH3 |
| 6.7. | Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē ar:- cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu,- tiešas iestrādes izkliedētāju,- lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm,- lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem) | Tiešās šķidrmēslu iestrādes rezultātā tiek samazināti slāpekļa savienojumu zudumi. | NH3 |
| 6.8. | Samazināt šķidrmēslu iestrādes laiku līdz 4 h un pakaišu mēslu iestrādes laiku līdz 12 h un 4 h | Pasākums ļauj samazināt gan smakas, gan amonjaka emisijas | NH3 |
| 6.9. | Biogāzes ražošanas veicināšana | Tiek samazinātas smakas un amonjaka emisijas, ko rada kūtsmēslu uzglabāšana | NH3 |
| Apakšuzdevums: Citi pasākumi lauksaimniecības radīto emisiju samazināšanai | Apakšuzdevums: Citi pasākumi lauksaimniecības radīto emisiju samazināšanai | Apakšuzdevums: Citi pasākumi lauksaimniecības radīto emisiju samazināšanai | Apakšuzdevums: Citi pasākumi lauksaimniecības radīto emisiju samazināšanai |
| 6.10. | Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas pārvaldība atbilstoši LPTP nosacījumiem | Nodrošināt, ka A kategorijas mājputnu un cūku intensīvās audzēšanas uzņēmumi izstrādā mājputnu un cūku ēdināšanas pārvaldības plānus un ievēro pārējo secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem noteikto prasību izpildi29. | NH3 |
| 6.11. | Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība | Bioloģiskās piena lopkopības radītās NH3 emisijas uz vienu govi ir mazākas nekā konvencionālās lauksaimniecības sistēmā. | NH3 |
| 6.12. | Nodrošināt MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" noteikto prasību izpildes kontroli. | Tiek izbūvētas normatīvo aktu prasībām atbilstošu mēslu krātuvju izbūve, kā rezultātā samazinās amonjaka emisijas | NH3 |
| 6.13. | Nodrošināt MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" noteikto prasību izpildes kontroli. | Tiek izstrādāti mēslošanas plāni, veikta atbilstoša mēslošanas līdzekļu izkliedēšana un ievērotas citas noteikumos noteiktās prasības | NH3 |
| 6.14. | Labas lauksaimniecības prakses amonjaka emisijas samazināšanai izstrāde | Apkopoti pasākumi, kurus lauksaimnieki var veikt, lai samazinātu savas darbības rezultātā radītās emisijas | NH3 |
| 6.15. | Apmācību un konsultāciju pakalpojumu sniegšana lauksaimniekiem par amonjaka emisijas samazināšanas iespējām lauksaimnieciskajā darbībā | Panākta lauksaimnieku uzvedības un paradumu maiņa, kā rezultātā samazinās gaisa piesārņojums, ko rada lauksaimniecība | NH3 |
| Kopējais aprēķinātais NH3 emisiju samazinājums no pasākumiem 2030. gadā ir 3,1 kt | Kopējais aprēķinātais NH3 emisiju samazinājums no pasākumiem 2030. gadā ir 3,1 kt | Kopējais aprēķinātais NH3 emisiju samazinājums no pasākumiem 2030. gadā ir 3,1 kt | Kopējais aprēķinātais NH3 emisiju samazinājums no pasākumiem 2030. gadā ir 3,1 kt |
| 7. Rīcības virziens : Nacionālās emisiju inventarizācijas sistēmas pilnveidošana un citu pētījumu veikšana | 7. Rīcības virziens : Nacionālās emisiju inventarizācijas sistēmas pilnveidošana un citu pētījumu veikšana | 7. Rīcības virziens : Nacionālās emisiju inventarizācijas sistēmas pilnveidošana un citu pētījumu veikšana | 7. Rīcības virziens : Nacionālās emisiju inventarizācijas sistēmas pilnveidošana un citu pētījumu veikšana |
| 7.1. | Pilnveidot emisiju aprēķināšanas metodes visos ziņošanas sektoros. | Pilnveidotas emisiju aprēķināšanas metodes, pārejot uz augstākas detalizācijas pakāpi enerģētikas, transporta, lauksaimniecības un šķīdinātāju izmantošanas sektoros. | Nav attiecināms |
| 7.2. | Veikt pētījumus inventarizācijas augstākas detalizācijas pakāpes aprēķināšanas metožu pielietošanai nepieciešamo aktivitāšu datu nodrošināšanai. | Pilnveidotu emisiju aprēķināšanas metožu pielietošanai sagatavoti vēsturiskie aktivitātes dati augstākas detalizācijas aprēķiniem | Nav attiecināms |
| 7.3. | Pilnveidot esošās datu bāzes informācija (datu bāze Gaiss-2) apkopošanai par stacionārās sadedzināšanas iekārtās izmantotajām tehnoloģijām, lai nodrošinātu detalizētāku emisiju aprēķināšanas metožu izmantošanu. Paaugstināt datu kvalitāti datu bāzē. | Pilnveidotas emisiju aprēķināšanas metodes, pārejot uz augstākas detalizācijas aprēķiniem. | Nav attiecināms |
| 8. Rīcības virziens: Gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrāde pašvaldībās | 8. Rīcības virziens: Gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrāde pašvaldībās | 8. Rīcības virziens: Gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrāde pašvaldībās | 8. Rīcības virziens: Gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrāde pašvaldībās |
| 8.1. | Izvērtēt vai esošais valsts monitoringa tīkla plānojums un monitoringa staciju atrašanās vietas ir atbilstošas un vai nav nepieciešams veikt mērījumus un novērtēt gaisa kvalitāti arī citās pilsētas teritorijās. | Veikts esošā gaisa kvalitātes monitoringa tīkla izvērtējums un sagatavoti priekšlikumi par to vai nepieciešama jaunu staciju uzstādīšana | |
| 8.2. | Pamatojoties uz LVĢMC veikto monitoringa staciju izvērtējumu, identificēt vai papildus gaisa kvalitātes mērījumi nav jāveic arī citās Latvijas pilsētās, kurās pašreiz gaisa kvalitātes mērījumi netiek veikti. | Nepieciešamības gadījumā paplašināts esošais monitoringa tīkls un tiek veikti mērījumi arī citās lielākajās Latvijas pilsētās | |
| 8.3. | Veikt izvērtējumu par galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem un gaisa kvalitātes pārsniegumiem Liepājā un Rēzeknē un izstrādāt rīcības programmu gaisa kvalitātes uzlabošanai. | Izstrādāti pasākumi, kuri sekmē gaisa kvalitātes uzlabošanos Liepājā un Rēzeknē | |
| 8.4. | Veicināt zaļās infrastruktūras risinājumus pilsētvidē un videi draudzīgu pašvaldību plānojumu izstrādi, kas palīdz risināt gaisa kvalitātes problēmas. | Izstrādājot pašvaldību teritoriālos plānojumus un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus tiek izvērtēta esošās zaļās zonas platība un nepieciešamības gadījumā tā palielināta | NOxNMGOSPM2,5SO2 |
| 8.5. | Pilnveidot koku ciršanas kārtību pilsētās un precizēt esošo regulējumu | Pilsētās tiek izvērtēta esošās zaļās zonas platība un nepieciešamības gadījumā tā palielināta | NOxNMGOSPM2,5SO2 |
| 9. Rīcības virziens: Rīgā veicamie pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai | 9. Rīcības virziens: Rīgā veicamie pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai | 9. Rīcības virziens: Rīgā veicamie pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai | 9. Rīcības virziens: Rīgā veicamie pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai |
| Apakšuzdevums: Rīgā esošo sadedzināšanas iekārtu un mājsaimniecībā izmantoto apkures iekārtu radīto emisiju samazināšana | Apakšuzdevums: Rīgā esošo sadedzināšanas iekārtu un mājsaimniecībā izmantoto apkures iekārtu radīto emisiju samazināšana | Apakšuzdevums: Rīgā esošo sadedzināšanas iekārtu un mājsaimniecībā izmantoto apkures iekārtu radīto emisiju samazināšana | Apakšuzdevums: Rīgā esošo sadedzināšanas iekārtu un mājsaimniecībā izmantoto apkures iekārtu radīto emisiju samazināšana |
| 9.1. | Izstrādāt Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2021. -2025. gadam. | Izstrādāta jaunā rīcības programma, iesniegta saskaņošanai VARAM un apstiprināta RD | PM10PM2,5NOxC6H6Benz(a)pirēns |
| 9.2. | Pārskatīt RD 2015. gada 22. septembra saistošos noteikumus Nr. 167 "Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli" noteikto zonuiedalījumu un noteikt zonas, ne tikai pēc gaisa kvalitātes modelēšanas rezultātiem, bet arī iedzīvotāju blīvuma, teritorijas izmantošanas veida un centralizētās siltumapgādes pieejamības | Lai ievērotu piesardzības principu, noteiktas nemainīgas zonas, kurās nedrīkst uzstādīt jaunas sadedzināšanas iekārtas, kas palielina kopējo putekļu daudzumu vai kurās vecās iekārtas jāaizstāj ar efektīvākām. Mainīta esošā pieeja, kas paredzēja, ka zonas tiek noteiktas tikai balstoties uz gaisa kvalitātes modelēšanas rezultātiem. | PM10PM2,5Benz(a)pirēns |
| 9.3. | Saistošajos noteikumos paredzēt konkrētas zonas Rīgā, kur būtu nepieciešams veikt papildus pasākumus apkures iekārtu radītā piesārņojuma samazināšanai. Šajās zonās:- aizliegt jaunu individuālo emisijas avotu būvniecību vai ierīkošanu un veicināt jauno un perspektīvo apbūves teritoriju pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādei tur, kur to ļauj jau šobrīd izbūvētās siltumtrases;- izvērtēt esošo situāciju un laikā līdz 2030.gadam veicināt esošo iekārtu pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādei tur, kur to ļauj jau šobrīd izbūvētās siltumtrases un kur tas ir ekonomiski pamatoti;- izvērtēt esošo situāciju un laikā līdz 2030.gadam veicināt esošo neefektīvo iekārtas nomainīšanu ar efektīvākām iekārtām, kuras atbilst apkures iekārtām noteiktajām ekodizaina prasībām un veicināt tādu AER izmantošanu, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas.- izvērtēt nepieciešamo finansējumu un sniegt finansiālo atbalstu, lai veicinātu esošo iekārtu pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādei vai arī esošo neefektīvo iekārtu nomaiņu. | Samazināts gaisa piesārņojums un noteiktas stingrākas prasības teritorijās, lai samazinātu kopējo putekļu un benz(a)pirēna emisiju piesārņojumu Rīgā, ko rada apkures iekārtas | PM10PM2,5Benz(a)pirēns |
| 9.4. | Veikt regulāras uzstādīto apkures iekārtu inspekcijas, novērtējot vai uzstādītas atbilstošas iekārtas un izmantots atbilstošs kurināmais. | Veikta regulāra iekārtu kontrole un nodrošināta atbilstība noteiktajām prasībām, tādā veidā uzlabojot gaisa kvalitāti un samazinot sūdzības par neatbilstošu apkures iekārtu vai kurināmā izmantošanu | PM10PM2,5Benz(a)pirēns |
| 9.5. | Ogļu izmantošanas aizliegums. | Saistošajos noteikumos tieši iekļauts ogļu izmantošanas aizliegumu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā gan mājsaimniecībās izmantotajās apkures iekārtās, gan visās pārējās sadedzināšanas iekārtās, kas tiek izmantotas siltumenerģijas ražošanai.Noteikta atbildība par kontroles veikšanu. | PM10PM2,5Benz(a)pirēns |
| Apakšuzdevums: transporta piesārņojuma samazināšana Rīgā | Apakšuzdevums: transporta piesārņojuma samazināšana Rīgā | Apakšuzdevums: transporta piesārņojuma samazināšana Rīgā | Apakšuzdevums: transporta piesārņojuma samazināšana Rīgā |
| 9.6.1 | Izstrādāt koncepciju stāvparku koordinētai attīstībai Rīgā un Pierīgā | Rīgas pilsētā un Rīgas aglomerācijas pašvaldībās darbojas stāvparki | - |
| 9.6. | Stāvparku (Park & Ride) attīstība Rīgas pilsētā un Rīgas aglomerācijas pašvaldībās | Rīgas pilsētā un Rīgas aglomerācijas pašvaldībās darbojas stāvparki | PM10PM2,5NOxBenz(a)pirēns |
| 9.7. | Veloinfrastruktūras būvniecība | Rīgas pilsētā un Pierīgā papildināta veloinfrastruktūra | PM10PM2,5NOxBenz(a)pirēns |
| 9.8. | Zemās emisiju zonas izveide Rīgas pilsētā | Zemās emisiju zonas izveide, ņemot vērā emisiju no dīzeļdzinējiem ierobežošanas nepieciešamību | PM10PM2,5NOxBenz(a)pirēns |
| 9.9. | Nocirsto koku stādījumu atjaunošana Rīgā | Tiek atjaunoti pēdējo gadu laikā nocirsto koku stādījumi un tam paredzēts atbilstošs finansējums, kā rezultātā tiek attīrīts gaiss un samazināta gaisa piesārņojuma ietekme uz cilvēku veselību | NOxNMGOSPM2,5SO2 |
| PM | NOx | ||
| --- | --- | --- | --- |
| Novērsto zaudēto dzīves gadu ekonomiskā vērtība | Vidēji miljoni euro/gadā | 128,37 | 26,42 |
| Novērstie zaudētie dzīves gadi | dzīves gadi/gadā | 5669 | 1167 |
| Sektors | Pasākums | Piesārņojošās vielas emisiju samazināšanas izmaksas, euro/t | Piesārņojošās vielas emisiju ekvivalenta samazināšanas izmaksas, euro/tek. |
| --- | --- | --- | --- |
| Mājsaimniecības | Neefektīvu koksnes katlu nomaiņa uz efektīvākiem un jaunajām ekodizaina prasībām atbilstošiem | 2600 – 6100 euro/t PM2,5 | |
| Enerģijas pārveidošanas sektors, pakalpojumu sektors, rūpniecība | Mazu un vidēju sadedzināšanas iekārtu (0,2-50 MW) nomaiņa atbilstoši noteiktām prasībām | 18 353 euro/t NOx | |
| Enerģijas pārveidošanas sektors, pakalpojumu sektors, rūpniecība | Mazu un vidēju sadedzināšanas iekārtu (0,2-50 MW) nomaiņa atbilstoši noteiktām prasībām | 13 785 euro/t PM2,5 45 624 euro/t NOx | 13 511 euro/ t PMek |
| Autotransports | Alternatīvo degvielu veidu plašāka izmantošana | 89 214 euro/t PMek |
Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs J. Pūce
Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs J. Pūce
| Veids | Noteikšanas periods | Skaitliskā vērtība |
|---|---|---|
| MK noteikumi par gaisa kvalitāti | MK noteikumi par gaisa kvalitāti | MK noteikumi par gaisa kvalitāti |
| Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) | Kalendāra gads | 40 µg/m3 |
| Dienas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) | 24 stundas | 50 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 35 reizes kalendārajā gadā |
| PVO Vadlīnijas | PVO Vadlīnijas | PVO Vadlīnijas |
| Gada robežlielums | Kalendāra gads | 20 µg/m3 |
| Dienas robežlielums | 24 stundas | 50 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 3 reizes kalendārajā gadā |
| Veids | Noteikšanas periods | Skaitliskā vērtība |
| --- | --- | --- |
| MK noteikumi par gaisa kvalitāti | MK noteikumi par gaisa kvalitāti | MK noteikumi par gaisa kvalitāti |
| Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) | Kalendāra gads | 25 µg/m3, jānodrošina līdz 2020. gada 1. janvārim |
| Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) | Kalendāra gads | 20 µg/m3, jānodrošina sākot ar 2020. gada 1. janvāris |
| PVO Vadlīnijas | PVO Vadlīnijas | PVO Vadlīnijas |
| Gada robežlielums | Kalendāra gads | 10 µg/m3 |
| Dienas robežlielums | 24 stundas | 25 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 3 reizes kalendārajā gadā |
| Veids | Noteikšanas periods | Skaitliskā vērtība |
| --- | --- | --- |
| MK noteikumi par gaisa kvalitāti | MK noteikumi par gaisa kvalitāti | MK noteikumi par gaisa kvalitāti |
| Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) | Kalendāra gads | 40 µg/m3 |
| Stundas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rh) | 1 stunda | 200 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 18 reizes kalendārajā gadā |
| PVO Vadlīnijas | PVO Vadlīnijas | PVO Vadlīnijas |
| Gada robežlielums | Kalendāra gads | 40 µg/m3 |
| Stundas robežlielums | 1 stunda | 200 µg/m3 |
| Gads | "Ķengarags" | "Parks" |
| --- | --- | --- |
| 2013 | Nav pārsniegts 26 µg/m3 34 | 31,8 µg/m3 |
| 2014 | Nav pārsniegts 26 µg/m3 | 28,4 µg/m3 |
| 2015 | Nav pārsniegts 26 µg/m3 | 27,1 µg/m3 |
| 2016 | 26,08 µg/m3 | Nav pārsniegts 26 µg/m3 |
| 2017 | Nav pārsniegts 26 µg/m3 | Nav pārsniegts 26 µg/m3 |
| Veids | Noteikšanas periods | Skaitliskā vērtība |
| --- | --- | --- |
| MK 2009. gada 3. novembra noteikumi Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" | MK 2009. gada 3. novembra noteikumi Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" | MK 2009. gada 3. novembra noteikumi Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" |
| Gaisa kvalitātes mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Mg) | Kalendāra gads | 1 ng/m3 |
| Veids | Noteikšanas periods | Skaitliskā vērtība |
| --- | --- | --- |
| MK noteikumi par gaisa kvalitāti | MK noteikumi par gaisa kvalitāti | MK noteikumi par gaisa kvalitāti |
| Gaisa kvalitātes mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Mg) | Kalendāra gads | 5 µg/m3 |
| 2013 | 2014 | |
| --- | --- | --- |
| Novērojumu stacijas Rīgas pilsētā | Novērojumu stacijas Rīgas pilsētā | Novērojumu stacijas Rīgas pilsētā |
| "Brīvības iela" | 4,1 | 3,5 |
| "Ķengarags" | 4.2 | 3,3 |
| "Parks" | ||
| Rūpniecības stacija "Mīlgrāvis" | ||
| Novērojumu stacijas pārējā Latvijā | Novērojumu stacijas pārējā Latvijā | Novērojumu stacijas pārējā Latvijā |
| "Liepāja, Liepāja: 2.stars" (maksimālā vērtība no abām stacijām) | 3,8 | 3,3 |
| "Rēzekne, Rēzekne: 2 stars" (maksimālā vērtība no abām stacijām) | 4,3 | 4,0 |
| Lauku fona stacija "Rucava" | 0.6 (dif.) | 0,5 (dif.) |
| Gaisa kvalitātes mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Mg) = 5 | Gaisa kvalitātes mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Mg) = 5 | Gaisa kvalitātes mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Mg) = 5 |
| EVA atsauces vērtība vēža saslimstības riska minimizēšanai = 1,7 | EVA atsauces vērtība vēža saslimstības riska minimizēšanai = 1,7 | EVA atsauces vērtība vēža saslimstības riska minimizēšanai = 1,7 |
| 2013 | 2014 | |
| --- | --- | --- |
| Sēra dioksīds | 0.62 | 0.54 |
| Slāpekļa dioksīds | 2.59 | 2.66 |
| PM10 | 14.3 | 18.1 |
| PM2,5 | 9.2 | 12.2 |
| Benzols (mēneša ekspozīcija) | 0.63 | 0.49 |
| Pb | 2.32 | 1.62 |
| Cd | 0.11 | 0.18 |
| As | 0.45 | 0.58 |
| Ni | 1.04 | 1.77 |
| Benz(a)pirēns | 0.23 | 0.32 |
Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs J. Pūce
Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs J. Pūce
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)