Zaudējis spēku - Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums

47.1 pants. Epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai sociālo pakalpojumu sniedzējam ir pienākums ievērot vietējās pašvaldības un valsts kompetento institūciju prasības, norādījumus, vadlīnijas un citus pasākumus personāla un klientu veselības apdraudējuma risku mazināšanai. Institūcijas vadītājs ir atbildīgs par epidemioloģiskās drošības prasībām atbilstošu darba organizāciju viņa vadītajā institūcijā.

47.2 pants. (1) Pašvaldība pēc vecāka lūguma nekavējoties nodrošina bērna aprūpi bērnu aprūpes iestādē vai citās telpās, kas pielāgotas bērnu īstermiņa aprūpei, ja vecāks ir saslimis ar Covid-19 un atrodas ārstniecības iestādē un nav iespējams nodrošināt bērna pašizolāciju un aprūpi pie radiniekiem vai citām bērnam tuvām personām.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā bāriņtiesa pieņem vienpersonisku lēmumu par bērna aprūpes nodrošināšanu, pamatojoties uz vecāka iesniegumu. Šo lēmumu bāriņtiesa vienpersoniski izbeidz pēc vecāka atveseļošanās.

48. pants. (Izslēgts ar 17.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2022.)

49. pants. Ja attiecībā uz personu, kurai šā likuma darbības laikā veicami īpaši epidemioloģiskās drošības pasākumi, pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu vai tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas aizliedz atrasties mājoklī, un tā pati nav spējīga nodrošināt pašizolāciju, pašvaldība iespēju robežās nodrošina šai personai pašizolācijas vietu. Persona (izņemot personu ar invaliditāti un personu, kura atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu) sedz izdevumus, kas saistīti ar pašizolācijas vietas nodrošināšanu.

49.1 pants. Ārkārtējās situācijas laikā pašvaldība sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai var piešķirt arī mērķa grupai, kas neatbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta nosacījumiem, ja personas pamatvajadzības nav iespējams nodrošināt citā veidā.

49.2 pants. Ārstniecības iestādēs, kuras sniedz ambulatoros vai stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ģimenes ārstu praksēs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, farmaceitiem, kā arī Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un tās seku novēršanu papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta otrajā un trīspadsmitajā daļā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram atļauts noteikt piemaksu līdz 100 procentiem no mēnešalgas. Veselības ministrs lemj par finansējuma izlietojumu atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai. Veselības ministrija piemaksām nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasa no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

49.3 pants. Ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem drīkst noteikt tādu virsstundu darba laiku, kurš pārsniedz Darba likumā un Ārstniecības likuma 53.1 panta otrajā daļā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā pantā minētajiem gadījumiem neattiecas Darba likuma 136. panta ceturtā daļa. Veselības ministrija virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasa no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

49.4 pants. Papildus Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktajām personu grupām, kurām ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu noteiktajām personu grupām, kurām ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus tādā pašā apjomā kā Latvijā apdrošinātām personām, vakcināciju pret Covid-19 infekciju visā vakcinācijas periodā veic arī personām, kurām ir piešķirta termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, Latvijā studējošiem pilna laika ārvalstu studentiem un Latvijā akreditētiem un rezidējošiem ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, starptautisko organizāciju un to pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem.

49.5 pants. Ārstniecības iestādē, kurai ir tiesības veikt vakcināciju pret Covid-19 infekciju, vakcināciju var veikt turpmāk minētās personas šādā prioritārā secībā:

1) Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrēts ārsts, māsa, ārsta palīgs, vecmāte, zobārsts;

2) medicīnas asistents, kura profesionālās zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas vakcinācijas veikšanai, individuāli izvērtē ārstniecības iestāde, Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrēts radiologa asistents, biomedicīnas laborants, fizioterapeits, ergoterapeits, masieris, podologs, kosmētiķis, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā un radiogrāfers, kuri vakcināciju veic sertificētas ārstniecības personas (ārsta, ārsta palīga, māsas, vecmātes) tiešā uzraudzībā;

3) Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrēts optometrists, zobu higiēnists, zobārsta asistents, zobu tehniķis, fizioterapeita asistents, ergoterapeita asistents, māsas palīgs, audiologopēds, mākslas terapeits, uztura speciālists, tehniskais ortopēds, kuri vakcināciju veic sertificētas ārstniecības personas (ārsta, ārsta palīga, māsas, vecmātes) tiešā uzraudzībā;

4) ārsts, māsa, ārsta palīgs, vecmāte, zobārsts, ja termiņš, uz kuru tie reģistrēti Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, beidzies ne vēlāk kā piecus gadus no dienas, kad attiecīgā ārstniecības persona pieņemta darbā ārstniecības iestādē, lai veiktu vakcināciju pret Covid-19 infekciju.

49.6 pants. (1) Ierobežotu intensīvās terapijas resursu izmantošana un pacientu prioritizēšana atbilstoši medicīniskiem kritērijiem Covid-19 infekcijas izplatības laikā notiek, ievērojot uz pierādījumiem balstītus medicīnas principus. Ministru kabinets nosaka galvenos ierobežoto intensīvās terapijas resursu izmantošanas un pacientu prioritizēšanas principus un kritērijus.

(2) Ārstniecības personu profesionālo organizāciju un veselības aprūpes konsultatīvo institūciju izstrādātās rekomendācijas ar Covid-19 inficēto personu ārstniecības procesa nodrošināšanai, kā arī rekomendācijas ierobežoto intensīvās terapijas resursu izmantošanai un pacientu prioritizēšanai Covid-19 infekcijas izplatības laikā apstiprina veselības ministrs pēc tam, kad saņemts atzinums no veselības nozares kompetentās institūcijas. Rekomendācijas pēc to apstiprināšanas tiek publicētas Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē, un par tām tiek informētas ārstniecības iestādes, kuras nodrošina ar Covid-19 inficēto personu ārstniecības procesu.

49.7 pants. (1) Ministru kabinets nosaka prasības un kārtību, kādā pieprasa, piešķir un izmaksā kompensāciju vai atsaka tās piešķiršanu, kā arī nosaka izmaksājamās kompensācijas apmēru atbilstoši kaitējuma smagumam, nepārsniedzot 142 290 euro, ja radies smags vai vidēji smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai apstiprināto vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību dēļ.

(2) Pacienta kompensācijas prasījumu par smago vai vidēji smago kaitējumu viņa veselībai vai dzīvībai, kas radies apstiprināto vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību dēļ, izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc kompensācijas prasījuma saņemšanas. Ja nepieciešams pieprasīt, savākt un izvērtēt papildu informāciju, kompensācijas prasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts uz laiku līdz vienam gadam.

(3) Pacients kompensāciju par smago vai vidēji smago kaitējumu viņa veselībai vai dzīvībai, kas radies apstiprināto vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību dēļ, pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no vakcinācijas dienas. Šajā pantā minēto kompensāciju neizmaksā, ja pacients kompensāciju par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu jau ir saņēmis civilprocesa ietvaros.

49.8 pants. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuru pamatdarbības veids ir veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus Covid-19 pacientiem, ir tiesības organizēt brīvprātīgo darbu atbilstoši Brīvprātīgā darba likumā noteiktajai kārtībai.

49.9 pants. Darbiem, kurus brīvprātīgais veic 49.8 pantā noteiktajās ārstniecības iestādēs, netiek nodrošināta brīvprātīgā darba veicēja apdrošināšana.

49.10 pants. (1) Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā ir piemērojama arī ārstniecības personām (ārstiem, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem), kuras ierodas Latvijas Republikā neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, palīdzības sniegšanai akūtos gadījumos un Covid-19 pacientu ārstēšanai un aprūpei no ASV, Kanādas, Meksikas, Brazīlijas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Japānas, Dienvidkorejas, Izraēlas, Lielbritānijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras un Singapūras.

(2) Ministru kabineta noteiktā reģistrācijas termiņa atjaunošanas kārtība ārstniecības personām, kuras profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā, ir piemērojama arī ārstniecības personām (ārstiem, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem), kuras ierodas Latvijas Republikā neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, palīdzības sniegšanai akūtos gadījumos un Covid-19 pacientu ārstēšanai un aprūpei no ASV, Kanādas, Meksikas, Brazīlijas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Japānas, Dienvidkorejas, Izraēlas, Lielbritānijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras un Singapūras.

(3) Ministru kabineta noteiktā resertifikācijas kārtība ārstniecības personām, kuras profesionālo darbību ilgstoši veikušas ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir piemērojama arī ārstniecības personām (ārstiem, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem), kuras profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē veikušas ASV, Kanādā, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Japānā, Dienvidkorejā, Izraēlā, Lielbritānijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Katarā vai Singapūrā un kuras ierodas Latvijas Republikā neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, palīdzības sniegšanai akūtos gadījumos un Covid-19 pacientu ārstēšanai.

(4) Ārstniecības iestāde var nodarbināt ārstniecības personu, ja ir iespējams nodrošināt ārstniecības personas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt pacientam informāciju saprotamā formā un saprotami sazināties ar ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām un personālu ārstniecības iestādē.

49.11 pants. Ārstniecības personai, kurai termiņš, uz kuru tā reģistrēta Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, ir beidzies ne agrāk kā pirms pieciem gadiem, tas tiek atjaunots vienu reizi uz vienu gadu, ja ārstniecības persona iesaistās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, palīdzības sniegšanā akūtos gadījumos un Covid-19 pacientu ārstēšanā un aprūpē.

49.12 pants. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam atļauts nodarbināt personas, kuras saņem izdienas pensiju atbilstoši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumam. Minētajām personām tiek saglabāta izdienas pensijas izmaksa.

49.13 pants. Ministru kabinets nosaka pašvaldībai veicamos uzdevumus, ja to nepieciešams iesaistīt Covid-19 ierobežošanas un vakcinācijas pret Covid-19 infekciju nodrošināšanas un veicināšanas pasākumos.

VII nodaļaAdministratīvā atbildība par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu un administratīvā procesa ietvaros noteiktie ierobežojumi

50. pants. (1) Par Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikta epidemioloģiskās drošības pasākuma neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām.

(2) (Izslēgta ar 18.12.2020. likumu)

(3) Par personai noteiktā pienākuma iekļaut ziņas personu uzraudzības informācijas sistēmā nepildīšanu piemēro naudas sodu no divām līdz četrsimt naudas soda vienībām.

50.1 pants. (Izslēgts ar 04.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 06.11.2021.)

51. pants. (1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 50. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu veic pašvaldības administratīvā inspekcija, pašvaldības policija, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vai Veselības inspekcija.

(2) (Izslēgta ar 18.12.2020. likumu)

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 50. panta trešajā daļā minēto pārkāpumu veic Veselības inspekcija, Valsts policija, Valsts robežsardze un pašvaldības policija.

(4) (Izslēgta ar 04.11.2021. likumu)

52. pants. (1) Ja tirdzniecības vietā (struktūrvienībā) vai pakalpojumu sniegšanas vietā (struktūrvienībā) nav izstrādāta vai ieviesta iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai un tas var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu sabiedrības veselības interesēm, Valsts policija vai pašvaldības policija var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņemt rakstveida lēmumu par tirdzniecības vietas (struktūrvienības) vai pakalpojumu sniegšanas vietas (struktūrvienības) slēgšanu apmeklētāju pieņemšanai uz laiku līdz septiņām dienām.

(2) Komersanta norīkotajai atbildīgajai personai ir pienākums saņemt šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu. Lēmuma paziņošana notiek Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums stājas spēkā tā paziņošanas brīdī un ir izpildāms nekavējoties. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 67.B, 88.B nr.).

2. Līdz 2020. gada 30. jūnijam administratīvā soda — administratīvais arests — izpildi neveic.

3. Šā likuma 20. panta ceturtās daļas prasību neklātienes apspriešanas laikā nodrošināt interesentiem iespēju uzdot jautājumus un saņemt atbildes, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku vai citu tiešsaistes sarunu rīku, nepiemēro, ja vides normatīvajos aktos noteiktā publiskā apspriešana izsludināta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

4. Lietas, kuru izskatīšana saskaņā ar likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" 4. panta otro un trešo daļu un 5. panta pirmo, otro un piekto daļu uzsākta rakstveida procesā, pabeidz izskatīt rakstveida procesā.

5. Šā likuma 19. pantā noteikto samaksu veic no Tieslietu ministrijas apakšprogrammā 03.03.00 "Juridiskās palīdzības nodrošināšana" Juridiskās palīdzības administrācijai piešķirtajiem līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020. gadam", novirzot šim mērķim finansējumu, kas nepārsniedz 12 000 euro.

6. Ja to pieļauj epidemioloģiskās drošības prasības, ieslodzījuma vieta viena mēneša laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas nodrošina:

1) pamudinājuma — ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju — izpildes uzsākšanu rindas kārtībā;

2) interešu un neformālās izglītības programmu īstenošanas atjaunošanu;

3) notiesāto laulības reģistrācijas atjaunošanu;

4) iepriekš saskaņojot ar attiecīgo darba devēju, atļauju notiesātajam atstāt atklāto cietumu nodarbinātības ietvaros;

5) atļauju atklātajos cietumos esošajiem notiesātajiem uzņemt pie sevis viesus;

6) tās komisijas darbības atsākšanu, kura lemj par notiesāto ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) pārcelšanu uz telpām, kurās slēgtajā cietumā sodu izcieš notiesātie, kuri nav notiesāti uz visu mūžu;

7) ieslodzītajiem paredzēto pienesumu pieņemšanas atsākšanu.

7. Valsts probācijas dienests viena mēneša laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas:

1) pārskata probācijas klientiem noteiktos ierobežojumus un atceļ tos, ja tie noteikti, pamatojoties uz valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un vairs nav nepieciešami;

2) uzsāk organizēt kriminālsoda — piespiedu darbs — un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — sabiedriskais darbs — izpildi probācijas klientiem, kuriem uz ārkārtējās situācijas laiku tā izpilde tika apturēta.

8. Šā likuma 35. pants stājas spēkā ar dienu, kad spēku zaudē likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību".

9. Šā likuma VII nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

10. Šis likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Ministru kabinets vismaz reizi trijos mēnešos sniedz Saeimai ziņojumu par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Saeima atzīst šo likumu par spēku zaudējušu ar atsevišķu likumu.

11. Pašvaldības nodrošina, ka, sākot ar 2020. gada 20. novembri, trūcīgām un maznodrošinātām personām ir pieejami mutes un deguna aizsegi.

12. Šā likuma 50.1 pants un 51. panta ceturtā daļa stājas spēkā 2020. gada 20. novembrī.

13. Grozījums šā likuma 25. pantā, kas paredz aizstāt vārdus "Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs" (attiecīgā locījumā), stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

14. Apliecinājumus, kas izsniegti saskaņā ar šā likuma 46. panta otrās daļas 3. punktu laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 9. novembrim, tūrisma operators un ceļotājs var vienoties pagarināt līdz 18 mēnešiem no ārkārtējās situācijas atcelšanas dienas valstī 2020. gada 9. jūnijā.

15. Vienošanās, kas noslēgtas saskaņā ar šā likuma 46. panta trešo daļu laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 9. novembrim, tūrisma operators un ceļotājs var vienoties pagarināt līdz 18 mēnešiem no ārkārtējās situācijas atcelšanas dienas valstī 2020. gada 9. jūnijā.

16. Lai atjaunotu sporta nodarbības klātienē, tirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, kolīdz epidemioloģiskā situācija to pieļauj, Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. martam nosaka:

1) epidemioloģiskās drošības prasības un norises kārtību bērnu un jauniešu sporta nodarbībām iekštelpās un ārtelpās, ievērojot katra sporta veida īpatnību un reģionālās pieejas principu;

2) epidemioloģiskās drošības prasības un kārtību, kādā var tikt nodrošināta tirdzniecības vietu darbība, ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju;

3) epidemioloģiskās drošības prasības un kārtību, kādā tiek nodrošināta sabiedriskā ēdināšana ārpus telpām.

17. Publiskā apspriešana, kas uzsākta līdz grozījumu šā likuma 21. pantā par plānošanas reģiona un vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publisko apspriešanu attālināti spēkā stāšanās dienai, uzskatāma par notikušu, ja ir izpildīti 21. panta trešās daļas 1., 3., 4. un 5. punkta nosacījumi.

18. Šā likuma 31.2 pants attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Muitas pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm piemērojams ar 2021. gada 1. martu.

19. Šā likuma 19. pantā noteikto samaksu veic no Tieslietu ministrijas apakšprogrammā 03.03.00 "Juridiskās palīdzības nodrošināšana" Juridiskās palīdzības administrācijai piešķirtajiem līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2021. gadam", novirzot šim mērķim ne vairāk kā 15 000 euro.

20. Ministru prezidents uzdod atbildīgajam ministram likvidēt Vakcinācijas projekta biroju līdz 2021. gada 1. jūnijam.

21. No 2021. gada 7. maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem atļauts, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās. Atkarībā no epidemioloģiskās situācijas Ministru kabinets var pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku apturēt minēto pakalpojumu sniegšanu.

22. Spēku zaudē Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 32.8 1., 32.8 3. un 32.8 4. apakšpunkts.

23. (Izslēgts ar 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2021.)

24. Visām Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētajām ārstniecības personām atļauts, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, sniegt pakalpojumus, kas atbilst ārstniecības personas profesijai. Ja pakalpojuma sniegšanas vietai atbilstoši Ārstniecības likumam nav jābūt ārstniecības iestādei, ārstniecības persona pakalpojumu drīkst sniegt arī pakalpojuma sniegšanas vietā, kas nav ārstniecības iestāde.

25. Ja darbinieks (amatpersona) saskaņā ar epidemioloģiskās drošības prasībām no darba (amata, dienesta) ir atstādināts pirms šā likuma 7.3 panta spēkā stāšanās dienas, šā likuma 7.3 panta ceturtajā daļā paredzētais maksimālais atstādināšanas vai dīkstāves laiks skaitāms no dienas, kad darba devējs ir pieņēmis lēmumu par darbinieka (amatpersonas) atstādināšanu vai dīkstāvi.

26. Ārstniecības personām, kurām termiņš, uz kuru tās reģistrētas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, ir atjaunots saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" 9.17 punktu, tas tiek pagarināts par vienu gadu.

27. Šā likuma 46. panta devītā daļa ir piemērojama līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 5. jūnijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 9. jūnijā