Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

1. pants. Likuma mērķis ir noteikt tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas (turpmāk — Covid-19) izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 izplatības seku (turpmāk arī — Covid-19 izraisītā krīze) pārvarēšanai un īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti.

2. pants. Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju, nosaka kritērijus un kārtību šā likuma 15. pantā noteikto pasākumu un īpašo atbalsta mehānismu piemērošanai nodokļu maksātājiem, kurus skārusi Covid-19 izraisītā krīze. Ministru kabinets, ja nepieciešams, nosaka nozares, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.

3. pants. No valsts atbalsta un valsts garantēto atbalsta pasākumu saņēmēju loka tiek izslēgti pretendenti, kas Publisko iepirkumu likuma izpratnē ir ārzonā reģistrētas juridiskās personas vai personu apvienības vai kas ir Latvijā reģistrētas juridiskās personas, kurās vairāk nekā 25 procenti kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība.

4. pants. (1) Nodokļu maksātājam, kurš atbilst Ministru kabineta noteikumos par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos noteiktajam kritērijam par saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu un kuram ir radies nodokļu samaksas termiņa kavējums Covid-19 izplatības dēļ, ir tiesības līdz 2021. gada 30. jūnijam pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu, ja nodokļu maksātājs ir ievērojis nodokļu administrācijas lēmumā noteikto nodokļu maksājumu samaksas kārtību. Nodokļu maksātājs 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās iesniedz nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu. Nodokļu administrācijai ir tiesības nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas.

(2) Nokavētajam nodokļu maksājumam, kuram piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, netiek aprēķināta likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktā nokavējuma nauda.

(21) Lai pieteiktos Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu samaksas sadalei vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem, nodokļu maksātājs šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

(22) Nodokļu administrācija, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, izvērtē nodokļu maksātāju atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta nosacījumiem.

(23) Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļvietnē to nodokļu maksātāju sarakstu, kuru iesniegumi par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem ir atbalstīti.

(3) Ja nodokļu maksātājam šajā pantā noteiktajā kārtībā ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiek iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē.

(4) Nodokļu administrācijai ir tiesības atcelt lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja nodokļu maksātājs:

1) neievēro lēmumā par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu noteiktos termiņus;

2) neveic kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā nodokļu likumos noteiktajos termiņos;

3) noteiktajos termiņos neveic nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš pagarināts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantā noteiktajā kārtībā;

4) neveic nodokļu maksājumus, par kuriem nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.

(5) Ja tiek atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda vispārējā kārtībā un nokavētie nodokļu maksājumi tiek piedzīti likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

4.1 pants. (1) Komersantiem, kuri atbilst Energoefektivitātes likuma 10. panta pirmajā daļā vai 12. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, ir tiesības veikt uzņēmuma energoauditu vai ieviest sertificētu energopārvaldības sistēmu, vai ieviest sertificētu vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu (turpmāk kopā — energodokuments) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2022. gada 30. jūnijam, ja komersanta energodokumenta derīguma termiņš ir no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. janvārim.

(2) Lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kuriem Būvniecības valsts kontroles birojs ir aprēķinājis energoefektivitātes nodevu par Energoefektivitātes likuma 12. pantā noteikto pienākumu neizpildi 2019. gadā un kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības Covid-19 izraisītās krīzes ietekmē vienā kalendāra mēnesī laikposmā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 6. decembrim salīdzinājumā ar attiecīgo 2019. gada kalendāra mēnesi samazinājās vismaz par 30 procentiem, ir tiesības iesniegt pamatotu iesniegumu Būvniecības valsts kontroles birojam un lūgt energoefektivitātes nodevas samaksas termiņa pagarinājumu līdz 2021. gada 31. decembrim.

(3) Būvniecības valsts kontroles birojs lēmumu par nodevas samaksas termiņa pagarinājumu pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4.2 pants. (1) Nodokļu maksātājam, kurš no 2021. gada 11. oktobra nevar veikt to saimniecisko darbību, kura ir tā pamatdarbības veids, valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikto aizliegumu dēļ, ir tiesības lūgt Valsts ieņēmumu dienestu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023. gada 30. jūnijam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš ir iestājies valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā vai mēnesī, kad ārkārtējā situācija beigusies, vai nākamajā mēnesī pēc tās beigām, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu.

(2) Lai pieteiktos šā panta pirmajā daļā minētajam atbalstam, nodokļu maksātājs 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai 30 dienu laikā pēc šā panta spēkā stāšanās dienas elektroniski iesniedz pamatotu iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto atbalstu nepiešķir:

1) kredītiestādēm un finanšu iestādēm;

2) nodokļu maksātājiem, kuru finansiālais stāvoklis neliecina par nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nepieciešamību vai neļaus izpildīt nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nosacījumus;

3) nodokļu maksātājiem, kuri neievēro kārtējo nodokļu maksājumu samaksas termiņus un Valsts ieņēmumu dienesta agrāk pieņemtajos lēmumos noteikto nodokļu maksājumu samaksas kārtību;

4) nodokļu maksātājiem, kuri nav sadarbojušies ar Valsts ieņēmumu dienestu.

(4) Šā panta ietvaros sniegto komercdarbības atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst apvienot ar citu komercdarbības atbalstu, izņemot atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

(5) Par atbalsta piešķiršanas brīdi tiek uzskatīta diena, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu piešķiršanu. Šā panta ietvaros noteiktā komercdarbības atbalsta piešķiršana pēc 2022. gada 30. jūnija ir aizliegta.

(6) Uz šā panta pamata pagarinātajiem vai atliktajiem nodokļu maksājumiem piemēro šā likuma 4. panta otrajā, 2.3, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos nosacījumus.

(7) Valsts ieņēmumu dienests iesniedz Eiropas Komisijai ikgadējo pārskatu par šā panta ietvaros sniegto atbalstu.

(8) Valsts ieņēmumu dienests nodrošina informācijas uzskaiti par šā panta ietvaros sniegto atbalstu. Minēto informāciju Valsts ieņēmumu dienests glabā 10 gadus no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas un pēc pieprasījuma iesniedz Eiropas Komisijai.

(9) Nodokļu maksātājs nodrošina to dokumentu, kas attiecas uz šā panta ietvaros piešķirto komercdarbības atbalstu, glabāšanu 10 gadus no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu.

(10) Ja tiek pārkāpti komercdarbības atbalsta nosacījumi, nodokļu maksātājam ir pienākums iemaksāt valsts budžetā visu šā panta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Nelikumīgi piešķirtā komercdarbības atbalsta atgūšanu nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.

5. pants. Pašvaldībām 2020., 2021. un 2022. gadā ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, kas atšķiras no likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajiem, tos pārceļot uz vēlāku laiku attiecīgā taksācijas gada ietvaros. Par taksācijas gadam aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma kavējumu likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktā nokavējuma nauda netiek aprēķināta, ja maksājums ir veikts līdz taksācijas gada 31. decembrim. Ja taksācijas gadam aprēķinātais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums līdz taksācijas gada 31. decembrim nav veikts, nodokļa maksājumam, sākot ar nākamā taksācijas gada 1. janvāri, tiek aprēķināta nokavējuma nauda likumā noteiktajā apmērā.

6. pants. (1) Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs par 2020., 2021. un 2022. taksācijas gadu neveic likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 18. pantā noteiktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot ar 2020. gada 1. janvāri. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020., 2021. un 2022. taksācijas gadu var veikt labprātīgi.

(2) Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam, kurš reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs vai ir individuālais komersants vai individuālā uzņēmuma (zemnieka vai zvejnieka saimniecības) īpašnieks un par ienākumiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, par 2020. un 2021. taksācijas gadu nepiemēro ierobežojumus, kas noteikti likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta 3.1 daļā un 11.1 panta 6.1 daļā.

(3) 2021. taksācijas gadā nepiemēro likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta 2.9 daļu un pēc nodokļa maksātāja ieskata var nepiemērot likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 1. panta 2. punkta "m" apakšpunktu un 14. panta 12.1 daļu.

(4) Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, uz kuru nav attiecināmi deklarēšanas atvieglojumi, 2020. gada ienākumu deklarāciju ar tai pievienotiem dokumentiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam no 2021. gada 1. marta līdz 1. jūlijam. Nodokļa maksātājs vienotajā nodokļu kontā aprēķināto nodokļa summu iemaksā līdz 2021. gada 23. jūlijam. Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 euro, nodokļa maksātājs to var iemaksāt vienotajā nodokļu kontā trijos maksājumos — līdz 2021. gada 23. jūlijam, 23. augustam un 23. septembrim —, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.

7. pants. Par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, līdz dienai, kurā spēku zaudē šis likums, uzskatāmi preču un pakalpojumu dāvinājumi ārkārtējās situācijas negatīvi ietekmētām sociālajām grupām (nepersonificējot saņēmēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas mērķiem), kā arī personām, kuru pamatdarbība ir medicīnas pakalpojumu sniegšana, izglītības nodrošināšana, labdarība, palīdzība sociāli maznodrošinātajiem, personām ar invaliditāti vai bērniem, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) dāvinājuma saņēmējs nav ar nodokļu maksātāju saistīta persona;

2) informācija par dāvinājumu ir darīta publiski zināma;

3) informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.

7.1 pants. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji par veiktajiem procentu maksājumiem pārskata gadā, kas sākas 2021. un 2022. gadā, nepiemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. panta pirmo daļu.

8. pants. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, kas veicis ziedojumus, lai mazinātu Covid-19 izplatības sekas, laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, līdz dienai, kurā spēku zaudē šis likums, atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. pantam ir tiesīgs palielināt minētā panta pirmās daļas 1. punktā noteikto taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neiekļaujamo ziedojumu summu vēl par trim procentpunktiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem.

8.1 pants. Piemērojot likuma "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" 5. panta pirmo daļu laikā, kad valstī izsludināta ārkārtējā situācija un noteikts aizliegums organizēt azartspēles azartspēļu organizēšanas vietās (spēļu zālēs un kazino), azartspēļu nodokli par katrā azartspēļu tiešās norises vietā esoša katra azartspēļu automāta katru spēles vietu un spēles galdu aprēķina proporcionāli tām mēneša kalendāra dienām, kurās azartspēļu organizēšana bija atļauta.

8.2 pants. (1) Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās:

1) darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies viņa vainas dēļ;

2) darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņus, kādos darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par šā panta pirmajā daļā minētajiem darba ņēmējiem.

(3) Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālais objekts netiek aprēķināts par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets visā Latvijas teritorijā ir izsludinājis ārkārtējo situāciju.

8.3 pants. Laikposmā no 2022. gada 21. februāra līdz 2022. gada 22. aprīlim Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra lēmumu par slimības pabalsta piešķiršanu pieņem 30 dienu laikā pēc pabalsta piešķiršanai nepieciešamo dokumentu un citas informācijas saņemšanas.

9. pants. (1) Līdz 2020. gada 31. decembrim pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību nosaka šis likums un nav piemērojama Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109. un 110. pantā noteiktā kārtība.

(2) Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas uzrādīta pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, kura ir iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam pēc 2020. gada 31. marta, 30 dienu laikā pēc:

1) Pievienotās vērtības nodokļa likuma 118. pantā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa;

2) pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja tā ir iesniegta pēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma 118. pantā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa;

3) precizētās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja ir iesniegta precizēta pievienotās vērtības nodokļa deklarācija.

(3) Valsts ieņēmumu dienests pirms apstiprinātās pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas atmaksāšanas sedz nodokļu maksātāja Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

(4) Valsts ieņēmumu dienests apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas radusies pievienotās vērtības nodokļa grupai, atmaksā galvenajam uzņēmumam.

(5) Valsts ieņēmumu dienests apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas radusies personai, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, atmaksā 30 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par reģistrētā pievienotās vērtības nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(6) Ja līdz 2020. gada 31. martam pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas apstiprināšanas termiņš tika pagarināts saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 110. pantu, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas pamatotības apstiprināšanas.

10. pants. (Izslēgts ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

11. pants. (Zaudējis spēku ar 28.12.2020. Sk. Pārejas noteikumu 4. punktu)

12. pants. Izvērtējot faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo ceturksni salīdzinājumā ar prognozētajiem ieņēmumiem atbilstoši likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam" noteiktajam procentuālajam sadalījumam, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par kārtību un apmēru, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpilde kompensējama pašvaldībām.

13. pants. Valsts ieņēmumu dienests 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā ir tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze un tie pierāda objektīvo apstākļu esību.

14. pants. (1) Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas līdz 2021. gada 30. jūnijam atbrīvo komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus, kurus ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija, no publiskas personas mantas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu, kā arī nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus, ja samaksa tiek kavēta, izņemot maksu par patērētajiem pakalpojumiem — elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.

(11) Šā panta pirmajā daļā minēto atbalstu piemēro arī no 2021. gada 11. oktobra līdz saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas beigām.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ir piemērojami šā panta pirmajā un 1.1 daļā noteiktie pasākumi.

(3) Izmaksas, kas rodas, piešķirot šajā pantā paredzēto atbalstu, iznomātājam netiek tieši kompensētas no valsts budžeta.

14.1 pants. Pašvaldību iestādes veic ielu tirdzniecības vietu, piemēram, āra terašu, degustāciju stendu, mobilo ēdināšanas vienību u. c., saskaņošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai prioritārā kārtībā un termiņā. Ja ietverto pakalpojumu sniegšanas termiņš atbilstoši attiecīgās jomas darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem ir garāks par piecām darbdienām, prioritārā kārtībā attiecīgais pakalpojums sniedzams vismaz divas reizes īsākā termiņā un par to netiek piemērota papildu maksa.

14.2 pants. (Izslēgts ar 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 20. punktu)

15. pants. (1) Ja darba devējs, kuru skārusi Covid-19 izraisītā krīze, nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.

(2) Dīkstāves pabalstu un Ministru kabineta noteikto dīkstāves palīdzības pabalstu piešķir par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 2020. gada 30. jūnijam, un tie netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs palielina strādājošo skaitu salīdzinājumā ar strādājošo skaitu, kāds bija dīkstāves sākuma brīdī, vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu. Lēmumu par atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstu var apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvā akta adresāts Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(21) Ministru kabineta noteikto atbalstu, kas piešķirts par laiku no 2020. gada 9. novembra dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu (fizisko personu, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji vai saņem autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēji), individuālo komersantu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai (atbalsts par dīkstāvi), neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Darba devējs, kura darbiniekiem piešķirts atbalsts par dīkstāvi, var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.

(22) Ministru kabineta noteikto atbalstu, kas piešķirts par laiku no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai un par laiku no 2021. gada 1. oktobra darbinieku atlīdzības kompensēšanai (atbalsts algu subsīdijai), Valsts ieņēmumu dienests izmaksā darbiniekam, neieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Darba devējs, kuram piešķirts atbalsts algu subsīdijai, no aprēķinātās bruto darba samaksas veic valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus (darba devēja daļu) un aprēķina un iemaksā budžetā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (darba ņēmēja daļu) un iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņemot vērā, ka atbalsts algu subsīdijai ir darbiniekam izmaksātās neto darba samaksas daļa. Valsts ieņēmumu dienests informē darba devēju par darbiniekam izmaksātā atbalsta algu subsīdijai apmēru.

(23) Ja, piemērojot šā panta 2.2 daļu, Valsts ieņēmumu dienesta izmaksātais atbalsts algu subsīdijai pārsniedz darba devēja aprēķinātās darba samaksas neto apmēru, minētais pārsniegums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

(24) Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļvietnē:

1) to darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši šā panta 2.1 vai 2.2 daļā noteikto atbalstu, un katram darba devējam piešķirtā atbalsta kopējo apmēru;

2) to nodokļu maksātāju sarakstu, kuriem piešķirts Ministru kabineta noteiktais atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, un katram nodokļu maksātājam piešķirtā atbalsta apmēru.

(25) Ministru kabineta noteiktā komercdarbības atbalsta ietvaros izmaksātais atbalsts algu subsīdijai, kuru izmaksā nodokļa maksātājam — fiziskajai personai, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, individuālajam komersantam vai patentmaksas maksātājam — ienākumu kompensēšanai, ir ietverams saimnieciskās darbības ieņēmumos (apgrozījumā). Ministru kabineta noteiktā komercdarbības atbalsta ietvaros izmaksātais atbalsts algu subsīdijai, kuru izmaksā nodokļa maksātājam — fiziskajai personai, kas saņem autoratlīdzību, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēja, — ir ietverams taksācijas gada ar nodokli apliekamajā ienākumā (ieņēmumos). Valsts ieņēmumu dienests, izmaksājot atbalstu algu subsīdijai nodokļa maksātājam — fiziskajai personai, kas saņem autoratlīdzību, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēja, — ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot 25 procentu likmi, un vienotajā nodokļu kontā to attiecina un ieskaita likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 171. punktā noteiktajā sadalījumā.

(26) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, kuram piešķirts Ministru kabineta noteiktais valsts atbalsts, rodas pienākums atmaksāt šo valsts atbalstu, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs par atmaksātā valsts atbalsta apmēru precizēt attiecīgo mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju, kurā uzrādīts minētais valsts atbalsts, neatkarīgi no Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 7. panta piektajā un sestajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(3) Ministru kabinets var noteikt citus atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem.

(31) Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par atteikumu piešķirt atbalsta pasākumu, kuru Ministru kabinets noteicis saskaņā ar šā panta trešo daļu, administratīvā akta adresāts var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja dīkstāves pabalsts pieprasīts vai saņemts nepamatoti vai krīzes skartais darba devējs dīkstāves pabalsta izmaksas laikā palielina strādājošo skaitu salīdzinājumā ar strādājošo skaitu, kāds bija dīkstāves sākuma brīdī, vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu, krīzes skartais darba devējs labprātīgi atmaksā piešķirto dīkstāves pabalstu vai Valsts ieņēmumu dienests to piedzen, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumus.

(5) Ārstniecības iestāde, kura noslēgusi līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un kurai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai tiek izmaksāts kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai, izmaksā darbiniekam atlīdzību līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētās valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas trīskāršā apmērā, ja ārstniecības iestāde viņu nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Šādā gadījumā ārstniecības iestāde var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.

(6) Ja saskaņā ar šo pantu noteiktais Ministru kabineta atbalsts, kuru administrē Valsts ieņēmumu dienests, ir pieprasīts vai saņemts nepamatoti un nav saistīts ar piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma pārkāpumu, nodokļu maksātājam ir pienākums labprātīgi atmaksāt piešķirto atbalstu. Ja nodokļu maksātājs atsakās labprātīgi atmaksāt piešķirto atbalstu, Valsts ieņēmumu dienests to piedzen, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumus.

16. pants. (1) Par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalsta vai cita Ministru kabineta noteiktā atbalsta saņemšanai piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim līdz trīssimt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu veic Valsts ieņēmumu dienests.

17. pants. (1) Līdz 2021. gada 30. jūnijam darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, var:

1) samazināt darbiniekam Darba likuma 74. pantā noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas, ievērojot šādus nosacījumus:

2) piešķirt darbiniekam neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus.

(2) Darbiniekam, kurš nepiekrīt šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajam atlīdzības samazinājumam, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.

18. pants. (1) Darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, savstarpēji vienojoties un nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, var paredzēt, ka īslaicīga ražošanas apjoma krituma gadījumā darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks. Izmaiņas darba koplīgumā var būt spēkā ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam. Darbiniekam izmaksājamai atlīdzībai piemērojami šādi nosacījumi:

1) saglabājamās atlīdzības apmērs nevar būt mazāks par minimālo mēneša darba algu;

2) darbiniekam, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu, papildus šīs daļas 1. punktā noteiktajam saglabājami līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.

(2) Darbiniekam, kurš nepiekrīt šā panta pirmajā daļā minētajai nepilna darba laika noteikšanai, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.

19. pants. (1) Personai, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtējās situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām, ir tiesības uz jaunā speciālista pabalstu gadījumā, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai vispār nav veiktas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos jaunā speciālista pabalstu izmaksā pirmos divus mēnešus 500 euro apmērā, bet trešajā un ceturtajā mēnesī — 375 euro apmērā. Pabalstu izmaksā līdz brīdim, kad persona zaudē bezdarbnieka statusu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem un ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam. Tiesības uz minēto pabalstu personai ir vienu reizi neatkarīgi no tā, cik reizes ir izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības dēļ.

20. pants. Lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uz objektīvu informāciju par šajā likumā un uz šā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos paredzēto atbalsta pasākumu atteikšanu, nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju bez nodokļu maksātāja piekrišanas par iemesliem, kuru dēļ nodokļu maksātājam:

1) nav piešķirts šā likuma 4. panta pirmajā daļā un 4.2 panta pirmajā daļā minētais nodokļu samaksas termiņa pagarinājums vai ir atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu;

2) ir atteikts piešķirt dīkstāves pabalstu vai tas piešķirts, bet ir konstatēts, ka dīkstāves pabalsta pieprasīšana vai saņemšana nav bijusi pamatota;

3) ir atteikts piešķirt uz šā likuma pamata Ministru kabineta noteiktos atbalsta pasākumus vai tie piešķirti, bet ir konstatēts, ka minētā atbalsta pasākuma pieprasīšana vai saņemšana nav bijusi pamatota.

21. pants. (1) Komercķīlas likuma 42. panta sestajā daļā minēto lēmumu par komercķīlas izlietošanu komercķīlu reģistra turētājs pieņem 60 dienu laikā.

(2) Tiesa, izskatot civillietas un lemjot par sprieduma labprātīgas izpildes termiņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, var to noteikt ne garāku par 60 dienām, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

(3) Pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var iesniegt tikai tad, ja brīdinājums parādniekam ir izsniegts vismaz 60 dienas pirms pieteikuma iesniegšanas.

(4) Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma izpratnē, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, paziņojumā norādot informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esību, apmēru un samaksas termiņu un nosakot termiņu iebildumu izteikšanai, kas nav īsāks par 60 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas.

(5) Kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei viena gada laikā, bet ne agrāk kā 60 dienas no attiecīgās saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas.

(6) Šā panta normas piemērojamas līdz 2021. gada 1. septembrim.

22. pants. (1) Līdz 2021. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

(2) Līdz 2021. gada 31. decembrim parādniekam nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme, izņemot gadījumu, kad parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena.

23. pants. (1) Sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. pārskata gadu, 2020. pārskata gadu un 2021. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu.

(2) Biedrība vai nodibinājums, kas gada pārskatu iesniedz termiņā, kurš pārsniedz Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešajā daļā un 102. pantā noteikto gada pārskata iesniegšanas termiņu, ir tiesīgi iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu vai tā daļu par 2019., 2020. un 2021. gadu attiecīgi līdz 2020. gada 31. jūlijam, 2021. gada 30. jūnijam un 2022. gada 30. jūnijam.

(3) Reliģiskā organizācija, kuras gada pārskatu iesniegšanas termiņu nosaka saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 13. panta ceturtās daļas 2. punktu izdotie Ministru kabineta noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu vai tā daļu par 2019., 2020. un 2021. gadu attiecīgi līdz 2020. gada 31. jūlijam, 2021. gada 30. jūnijam un 2022. gada 30. jūnijam.

(4) Sociālais uzņēmums Sociālā uzņēmuma likuma 10. panta pirmajā daļā minēto darbības pārskatu par 2019. gadu ir tiesīgs iesniegt Labklājības ministrijai līdz 2020. gada 31. jūlijam, bet par 2020. gadu — līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(5) Sabiedriskā labuma organizācija Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 13. panta pirmajā daļā minēto darbības pārskatu par 2019., 2020. un 2021. gadu ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam attiecīgi līdz 2020. gada 31. jūlijam, 2021. gada 30. jūnijam un 2022. gada 30. jūnijam.

(6) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība, uz kuru attiecas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, ir tiesīga sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. un 2020. pārskata gadu laikposmā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 54. pantā noteikto termiņu.

(7) Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas dāvinājuma (ziedojuma) līgumos paredzēto pārskatu iesniegšanas termiņš par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu 2020. gadā ir pagarināts līdz 2020. gada 31. decembrim, bet 2021. gadā — līdz 2021. gada 31. decembrim.

23.1 pants. Šā likuma darbības laikā publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas dāvinājuma (ziedojuma) līgumos paredzētais finansējums biedrībām un nodibinājumiem aktivitāšu īstenošanai, ja tās ārkārtējās situācijas dēļ nav bijis iespējams īstenot, ir izmantojams līdz 2021. gada 31. decembrim, un pārskata par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu 2020. un 2021. gadā iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši pēc visu aktivitāšu pabeigšanas atbilstoši dāvinājuma (ziedojuma) līgumiem.

24. pants. Pasākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai finansē no budžeta finansētajām institūcijām iedalītajiem valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem. Ministru kabinets pēc pamatota ministriju pieprasījuma var pieņemt lēmumu par valsts apdraudējuma seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, kā arī par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

24.1 pants. Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas un seku novēršanas pasākumu īstenošanai 2021. gadā Ministru kabinets ar rīkojumu piešķir vienreizēju papildu dotāciju tām pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi ir vismaz par 10 procentiem zemāki salīdzinājumā ar vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem valstī un bezdarba līmenis ir augstāks par vidējo valstī. Vienreizējā papildu dotācija kopumā nepārsniedz 5 000 000 euro.

24.2 pants. Covid-19 infekcijas radīto seku mazināšanai reģionālā līmenī un administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai pašvaldības var izstrādāt augstas gatavības investīciju projektus un pretendēt uz valsts līdzfinansējuma saņemšanu. Pašvaldību augstas gatavības investīciju projektu pieteikšanas nosacījumus valsts līdzfinansējuma saņemšanai, kā arī investīciju projektu izskatīšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Piešķirto valsts līdzfinansējumu pašvaldības izlieto līdz 2023. gada 31. decembrim.

25. pants. Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas izmaiņas, tai skaitā apropriācijas samazināšanu vai pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi, kā arī veikt apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

26. pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam" noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

27. pants. (Izslēgts ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

28. pants. Lai nodrošinātu finansējumu pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai un ar tiem saistītajiem izdevumiem, kā arī valsts budžeta finansiālā deficīta finansēšanai, valsts parāda saistību izpildei un valsts aizdevumu nodrošināšanai, finanšu ministrs ir tiesīgs valsts vārdā ņemt aizņēmumus nepieciešamajā apmērā, izraudzīties aizņēmumu instrumentus un nosacījumus, kā arī ir tiesīgs palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās un valsts parāda vadības izdevumu un saistību izpildei noteikto apropriāciju, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

29. pants. (1) Finanšu ministrs, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi, izsniedz jaunus valsts aizdevumus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, kurām ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss, kā arī ostu pārvaldēm un speciālajām ekonomiskajām zonām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai, novēršanai un tautsaimniecības atbalstam (tai skaitā kredītiestāžu izsniegto aizdevumu pārkreditācijai un finanšu vadībai). Jautājumu par jauna valsts aizdevuma izsniegšanu un tā nosacījumiem, ja nepieciešams, Ministru kabinetam iesniedz nozares ministrija.

(11) Ministru kabinetam ir tiesības palielināt likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

(12) Finanšu ministrs izsniedz jaunus valsts aizdevumus pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai. Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek izvērtēti un izsniegti jauni valsts aizdevumi pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai.

(2) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2024. Sk. Pārejas noteikumu 6. punktu)

(3) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2024. Sk. Pārejas noteikumu 6. punktu)

(4) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2024. Sk. Pārejas noteikumu 6. punktu)

(5) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2024. Sk. Pārejas noteikumu 6. punktu)

(6) Valsts aizdevuma atmaksas termiņš finanšu vadības aizdevumiem, kas izsniegti, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas nosacījumiem, ir līdz trim gadiem no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.

(7) Finanšu ministrs, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi, izdara grozījumus noslēgtajos valsts aizdevuma līgumos ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, kurām ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss, kā arī ostu pārvaldēm un speciālajām ekonomiskajām zonām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai. Jautājumu par jau izsniegta valsts aizdevuma līguma un ar to saistīta nodrošinājuma līguma nosacījumu maiņu, ja nepieciešams, Ministru kabinetam iesniedz nozares ministrija.