Zaudējis spēku - Par sociālajiem pakalpojumiem Jūrmalas pilsētas pašvaldībā

Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 16Jūrmalā 2020. gada 18. jūnijā (prot. Nr. 8, 30. p.)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"43. panta trešo daļu, Sociālo pakalpojumu unsociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu,Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas samaksaskārtība un kārtība, kādā pakalpojumu izmaksastiek segtas no pašvaldību budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. Jūrmalas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) finansēto/līdzfinansēto sociālo pakalpojumu (turpmāk – pakalpojumi) veidus, apjomu;

1.2. pakalpojumu piešķiršanas/atteikšanas, saņemšanas/pārtraukšanas un samaksas kārtību;

1.3. kārtību kādā persona vai viņas likumīgais pārstāvis pieprasa pakalpojumus pašvaldībā.

2. Pakalpojumi tiek piešķirti personām, kuras savu pamata dzīvesvietu ir deklarējušas Jūrmalas pilsētā, kā arī citām normatīvos aktos noteiktajām personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Jūrmalas pilsētā un tās ir sasniedzamas Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, ja tās nonākušas krīzes situācijā. Pakalpojumu persona pieprasa vēršoties Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) vai pie pakalpojuma sniedzēja noteikumos, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

3. Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu personai, ja nodrošināt pakalpojumu ir pašvaldības kompetencē vai lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību un nosūta to Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, ja nodrošināt pakalpojumu ir valsts kompetence, vai atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja nav ievērotas noteikumos minētās prasības, par to rakstiski informējot personu.

4. Pieņemot lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, Pārvalde:

4.1. izvērtē personas vai tās ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas, un lēmumā norāda pakalpojuma finansētāju un pašvaldības finansējuma apjomu;

4.2. izvērtē pašvaldības iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu vai nepieciešamību slēgt līgumu ar citas pašvaldības sociālo pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

5. Pašvaldība sniedz šādus pakalpojumus:

5.1. aprūpe mājās;

5.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.3. dienas aprūpes centrs personām ar garīgas veselības traucējumiem;

5.4. naktspatversme;

5.5. speciālā transporta pakalpojumi;

5.6. dienas centrs bērniem;

5.7. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem (Krīzes centrs "Paspārne");

5.8. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem (Bērnu un jauniešu māja);

5.9. dienas centrs pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti;

5.10. īslaicīgs sociālās un veselības aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

5.11. higiēnas centra pakalpojums;

5.12. specializētās darbnīcas pakalpojums;

5.13. pavadoņa pakalpojums;

5.14. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.15. servisa dzīvokļa pakalpojums;

5.16. grupu dzīvokļa pakalpojums.

6. Lai noteiktu personai 5.1., 5.2., 5.3., 5.15. vai 5.16. apakšpunktā noteiktā pakalpojuma nepieciešamību, Pārvalde nosaka personas aprūpes līmeni atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību.

7. Ja iesniegumu un noteikumos noteiktos dokumentus pakalpojuma saņemšanai Pārvaldē iesniedz personas likumiskais pārstāvis, iesniegumam tiek pievienota pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopija.

8. Par pakalpojumiem dienas centrā bērniem, naktspatversmē (līdz septiņām naktīm), īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem (Krīzes centrā "Paspārne"), dienas centrā pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti lēmumu pieņem pakalpojuma sniedzējs.

II. Aprūpes mājās pakalpojumu saņemšanas kārtība

9. Aprūpes mājās pakalpojums ietver personas minimāli nepieciešamo aprūpi, izvērtējot katras personas pašaprūpes spējas. Ja personai ir noteikts pirmais, otrais vai trešais aprūpes līmenis, tad aprūpes mājās pakalpojuma apjoms tiek noteikts atbilstoši šādiem līmeņiem:

9.1. I līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana;

9.2. II līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, palīdzība krāsns kurināšanā un malkas ienešanā, ēdiena gatavošanā, medicīnas darbinieku izsaukšana;

9.3. III līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, krāsns kurināšana un malkas ienešana, ēdiena gatavošana, medicīnas darbinieku izsaukšana, mājokļa uzkopšana (grīdas tīrīšana, putekļu slaucīšana, atkritumu iznešana, reizi gadā logu mazgāšana, lietu novietošana tā, lai tās neapgrūtinātu aprūpējamās personas pārvietošanos u.tml.), veļas mazgāšana vai nodošana tīrīšanai, pastaigas;

9.4. IV līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, krāsns kurināšana un malkas ienešana, ēdiena gatavošana, medicīnas darbinieku izsaukšana, mājokļa uzkopšana (grīdas tīrīšana, putekļu slaucīšana, atkritumu iznešana, reizi gadā logu mazgāšana, lietu novietošana tā, lai tās neapgrūtinātu aprūpējamās personas pārvietošanos u.tml.), veļas mazgāšana vai nodošana tīrīšanai, pastaigas; palīdzība personīgās higiēnas nodrošināšanai (t.sk. palīdzība mazgāties vannā vai ar dušu), iekļūšana gultā un izkļūšana no gultas, palīdzība ģērbjoties un fizioloģisko procesu norisē, t.sk. inkontinences līdzekļu nomaiņā.

10. Noteikumu 9. punktā noteiktie aprūpes mājās pakalpojumi personai tiek sniegti darba dienās un:

10.1. I līmenī – ne vairāk kā 16 stundas mēnesī;

10.2. II līmenī – ne vairāk kā 32 stundas mēnesī;

10.3. III līmenī – ne vairāk kā 60 stundas mēnesī;

10.4. IV līmenī – ne vairāk kā 100 stundas mēnesī.

11. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, persona Pārvaldē iesniedz iesniegumu rakstveidā, elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un:

11.1. iesniedz dokumenta kopiju, kas apliecina politiski represētas personas statusu;

11.2. iesniedz ģimenes ārsta izziņu, kurā iekļauta normatīvajos aktos noteiktā informācija;

11.3. iesniedz normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimeni (personu) atzīst par trūcīgu, noteikto iztikas līdzekļu deklarāciju ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanai (turpmāk visā tekstā – iztikas līdzekļu deklarācija);

11.4. iesniedz psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesību aprūpes mājas pakalpojumu saņemšanai, ja aprūpes mājas pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem.

12. Pārvalde sākotnēji izvērtē, kādas iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi ir ar šo personu kopā dzīvojošajiem ģimenes locekļiem vai citām personām, ar kurām tai ir kopēji izdevumi par uzturu un mitekli.

13. Ja aprūpes mājās pakalpojums ir nepieciešams vairākiem ģimenes locekļiem, pakalpojums tiek piešķirts katram ģimenes loceklim atsevišķi, izvērtējot katra ģimenes locekļa individuālās vajadzības un nosakot katram ģimenes loceklim aprūpes līmeni.

14. Aprūpes mājās pakalpojumi nepieciešamajā līmenī personai tiek piešķirti uz noteiktu laiku līdz 12 mēnešiem. Pēc noteiktā laika perioda beigām personai pēc nepieciešamības ir tiesības atkārtoti pieprasīt aprūpes mājās pakalpojumu šajos noteikumos noteiktā kārtībā.

15. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu pakalpojumu sniedzējs uzsāk ne vēlāk, kā 10 darba dienu laikā pēc lēmuma par attiecīgā pakalpojuma piešķiršanu pieņemšanas dienas, noslēdzot līgumu ar personu vai tās apgādnieku Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē (turpmāk – likumīgais apgādnieks) par pakalpojumu saņemšanas kārtību.

16. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu Pārvalde pieņem, ja:

16.1. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, novērtējot personas pašaprūpes spējas, tiek konstatēts, ka persona var nodrošināt pašaprūpi pati saviem spēkiem, vai ja ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai citas personas, ar kurām tai ir kopēji izdevumi par uzturu un mitekli, var nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

16.2. aprūpes mājās pakalpojumu apjoms saskaņā ar 9. punktu pārsniedz personai nepieciešamo sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju;

16.3. persona ilgāk par vienu mēnesi saņem sociālo vai ārstniecības pakalpojumu institūcijā, kā ietvaros tiek nodrošināta personas aprūpe;

16.4. persona ir noslēgusi uztura līgumu, kā ietvaros uztura devēja pienākumos ietilpst nodrošināt personu ar aprūpi mājās pilnā apmērā, kādu nodrošinātu aprūpes mājās pakalpojums;

16.5. persona lūdz pārtraukt aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu.

17. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu var pieņemt pakalpojumu sniedzējs par to informējot Pārvaldi, ja:

17.1. persona, ar kuru noslēgts līgums par aprūpes mājās pakalpojumu saņemšanas kārtību, sistemātiski pārkāpj līguma nosacījumus;

17.2. personas, kura saņem aprūpes mājās pakalpojumus, vainas dēļ rodas vai netiek novērsti apstākļi, kas ir bīstami aprūpētāja drošībai un/vai veselībai;

17.3. persona lūdz pārtraukt aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu.

18. Pakalpojuma sniegšana tiek apturēta no dienas, kad persona sāk saņemt sociālo vai ārstniecības pakalpojumu institūcijā, kura ietvaros tiek nodrošināta personas aprūpe, un atsākts, kad persona atgriežas dzīvesvietā. Pakalpojuma sniedzējs informē Pārvaldi par pakalpojuma sniegšanas apturēšanu vai pārtraukšanu.

III. Aprūpes mājās pakalpojumu finansēšanas kārtība

19. Personas vai viņa likumīgā apgādnieka pienākums ir veikt samaksu par saņemtajiem aprūpes mājās pakalpojumiem. Pārvalde izvērtē personas iespējas samaksāt par aprūpes mājās pakalpojumu, pamatojoties uz personas iztikas līdzekļu deklarāciju un saskaņā ar 20., 21., 22. punktos noteiktiem nosacījumiem. Aprūpes mājās pakalpojumi var tik finansēti:

19.1. no personas vai tās likumīgo apgādnieku finanšu līdzekļiem;

19.2. no personas vai tās likumīgo apgādnieku līdzekļiem ar noteikta apmēra pašvaldības līdzfinansējumu;

19.3. no pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā.

20. Pēc aprūpes mājās pakalpojumu samaksas personu rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par summu, kas rēķināta valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli.

21. Aprūpi mājās ar pakalpojuma finansējumu no pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā var piešķirt:

21.1. personām, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 20. punktā noteikto ienākumu līmeni un personai nav likumīgie apgādnieki;

21.2. personām, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 20. punktā noteikto ienākumu līmeni un personas likumīgie apgādnieki, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 20. punktā noteikto ienākumu līmeni;

21.3. ja persona ir politiski represēta.

22. Aprūpi mājās pakalpojuma finansējumu ar personas vai tās likumīgo apgādnieku līdzfinansējumu piešķir:

22.1. personām, kuru ienākumi mēnesī pārsniedz 20. punktā noteikto ienākumu līmeni;

22.2. personām, kuras nevar segt izdevumus par aprūpi mājās, un to likumīgiem apgādniekiem ienākumi pārsniedz 20. punktā noteikto ienākumu līmeni.

23. Pašvaldības noteikto līdzfinansējumu veido starpība starp personas vai likumīgā apgādnieka veikto maksājumu par aprūpes mājās pakalpojumu un pilno pakalpojuma izmaksu. Persona vai likumīgais apgādnieks par piešķirto aprūpes mājās pakalpojumu no saviem ienākumiem maksā tik lielā apmērā, lai personas ienākumi pēc veiktās samaksas nebūtu mazāki kā 20. punktā noteiktais ienākumu līmenis.

24. Personas likumīgais apgādnieks sedz izdevumus par aprūpi mājās pakalpojumu pilnā apmērā, ja persona Pārvaldē neiesniedz savu iztikas līdzekļu deklarāciju.

25. Ceļa izdevumus un citus papildu izdevumus par materiāliem, kas nepieciešami aprūpētājam 9. punktā minēto pakalpojumu sniegšanai, sedz aprūpes mājās pakalpojuma sniedzējs.

26. Persona ir tiesīga pieprasīt papildus aprūpes mājās pakalpojumus, kuri nav ietverti 9. punktā minētajā pakalpojumu apjomā, izdevumus par sniegtajiem papildu pakalpojumiem sedzot no personīgiem līdzekļiem.

IV. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojumu saņemšanas kārtība

27. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – pieaugušo aprūpe institūcijā) ir pakalpojums institūcijā pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti no 18 gadu vecuma (turpmāk šajā nodaļā – personas), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt un ja personai nepieciešamo sociālās aprūpes pakalpojumu apjoms pārsniedz aprūpes mājās vai dienas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu un personai ir noteikts otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis atbilstoši 9. punktā noteiktajam.

28. Pieaugušo aprūpe institūcijā nodrošina personu ar mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

29. Lai saņemtu pieaugušo aprūpi institūcijā, persona iesniedz Pārvaldē iesniegumu rakstveidā vai elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un:

29.1. iesniedz ģimenes ārsta izziņu, kurā iekļauta normatīvajos aktos noteiktā informācija;

29.2. iesniedz psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību pakalpojuma saņemšanai, ja pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem.

30. Lai noteiktu samaksas kārtību par pakalpojumu pieaugušo aprūpes institūcijā, persona Pārvaldē iesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju.

31. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu pieaugušo aprūpes institūcijā personai pieņem Pārvalde, ja nav ievērotas šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

32. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija pilngadīgām personām (turpmāk – Sociālā institūcija) slēdz līgumus par ilgstošas un īslaicīgas sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu Sociālajā institūcijā, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu.

33. Lēmumu par pieaugušo aprūpes institūcijas pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

34. Ja personai ir tiesības saņemt pieaugušo aprūpi institūcijā, bet pakalpojuma sniedzējam nav iespējas to nodrošināt, Pārvalde veic personu uzskaiti un reģistrē personu pakalpojuma saņēmēju rindā.

V. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojuma finansēšanas kārtība

35. Personas vai tās likumīgo apgādnieku pienākums ir samaksāt par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem, slēdzot līgumu ar pakalpojumu sniedzēju.

36. Pārvalde izvērtē personas iespējas samaksāt par pieaugušo aprūpes institūcijā saņemto pakalpojumu, pamatojoties uz iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju, ievērojot nosacījumus, ka persona sedz izdevumus par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem no pensijas, piemaksas pie pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

37. Ja persona nevar segt pilnu maksu par pakalpojumu un viņai nav likumīgo apgādnieku, tad pašvaldība sedz summu līdz pilnai pakalpojuma maksai.

38. Ja persona nevar segt pilnu maksu par pakalpojumu un viņai ir likumīgie apgādnieki, tad atlikušo maksu līdz pilnai pakalpojuma maksai sedz personas likumīgie apgādnieki.

39. Ja, novērtējot personas likumīgā apgādnieka ienākumus un materiālo stāvokli, tiek konstatēts, ka tās rīcībā esošie līdzekļi pēc izdevumu par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem samaksas ir mazāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena) un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli, tad starpību starp pilnu pakalpojuma izmaksu un personas veikto maksājumu sedz pašvaldība.

40. Ja, novērtējot personas likumīgā apgādnieka ienākumus un materiālo stāvokli, tiek konstatēts, ka tas rīcībā esošie līdzekļi pēc izdevumu par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem samaksas ir lielāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena) un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli, tad likumīgais apgādnieks veic samaksu par pakalpojumu, lai viņa rīcībā esošie līdzekļi nebūtu mazāki par šajā punktā noteikto likumīgo apgādnieku rīcībā esoši līdzekļu līmeni. Šādā gadījumā Pārvalde informē pakalpojuma sniedzēju par naudas līdzekļiem, kas paliek likumīgo apgādnieku ģimenes rīcībā pēc iztikas līdzekļu deklarācijas izvērtējuma.

41. Personas likumīgais apgādnieks sedz izdevumus par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem pilnā apmērā, ja persona Pārvaldē neiesniedz savu iztikas līdzekļu deklarāciju.

42. Ja persona nesaņem valsts pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un personai nav citu ienākumu, tad pakalpojumu finansē pašvaldība un/vai personas likumīgie apgādnieki, ievērojot 37. un 38. punkta nosacījumus.

VI. Higiēnas centra pakalpojuma saņemšanas kārtība

43. Higiēnas centra pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir pasākumu kopums personas higiēnas nodrošināšanai, lai uzlabotu tās sociālo funkcionēšanu.

44. Pakalpojums ietver:

44.1. dušas izmantošana ar funkcionālo pauzi (īslaicīgs, līdz vienai stundai, pasākums slodzes seku kompensēšanai, kuras laikā persona atrodas atpūtas telpā ar iespēju saņemt siltu dzērienu (tēju));

44.2. veļas mazgāšana un veļas žāvēšana pakalpojuma sniedzēja darbinieka vai sociālā aprūpētāja uzraudzībā;

44.3. matu griešana.

45. 44.1. un 44.2. apakšpunktā noteikto pakalpojumu ir tiesīgas saņemt personas, ja tām nav iespējas nodrošināt personīgo higiēnu dzīvesvietā un tā ir:

45.1. trūcīgas vai maznodrošinātās ģimenes (personas);

45.2. atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti;

45.3. atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas;

45.4. krīzes situācijā nonākušas personas;

45.5. šo saistošo noteikumu 2. punktā noteiktās personas.

46. 44.3. apakšpunktā noteikto pakalpojumu ir tiesīgas saņemt 45.1. un 45.5. apakšpunktā minētās personas.

47. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Pārvaldei iesniedz iesniegumu rakstveidā vai elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un par pakalpojuma piešķiršanu, norādot vēlamo 44. punktā noteikto pakalpojuma veidu.

48. Pārvalde izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros, ja ir nepieciešams, apseko personu dzīvesvietā un pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām.

49. Pārvalde pieņem lēmumu par:

49.1. pakalpojuma piešķiršanu, nosakot pakalpojuma veidu saskaņā ar 44. punktu un pakalpojuma sniegšanas termiņu;

49.2. atteikumu piešķirt pakalpojumu.

50. Pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu vai tā pārtraukšanu, ja:

50.1. tiek konstatēts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams;

50.2. nepastāv vai ir zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai;

50.3. persona rakstveidā atsakās saņemt pakalpojumu.

51. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, par to informējot Pārvaldi, ja persona ar savu uzvedību apdraud citu Higiēnas centra apmeklētāju vai darbinieku drošību.

52. Pakalpojuma saņemšanas apjoms nevar pārsniegt:

52.1. vienai personai divus veļas mazgāšanas un žāvēšanas ciklus kalendāra mēnesī. Viens cikls ietver veļas mazgāšanu un žāvēšanu līdz 5 kg, izmantojot pakalpojuma sniedzēja mazgāšanas līdzekli;

52.2. matu griešana vienu reizi mēnesī.

53. Pakalpojuma termiņu personām ar invaliditāti un pensijas vecuma personām var noteikt līdz sešiem mēnešiem, pārējām personām termiņu nosaka laika periodam, kurā personai ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātās ģimenes (personas) statuss. Krīzes situācijā nonākušām personām, kā arī šo saistošo noteikumu 2. punktā noteiktām personām pakalpojuma ilgumu nosaka, pamatojoties uz personas individuālajām vajadzībām. Pakalpojumu piešķir līdz kalendāra gada beigām.

54. Pakalpojuma sniedzēju Pārvalde izvēlas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri nosaka iepirkumu procedūras organizēšanu un veikšanu.

VII. Dienas aprūpes centra personām ar garīgas veselības traucējumiem pakalpojumu saņemšanas kārtība

55. Dienas aprūpes centrā (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) personām ar garīgas veselības traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – personām) tiek nodrošināti sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dienas laikā nestrādājošiem (nav uzskatāmi par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai strādājošiem nepilnu darba laiku personām ar invaliditāti ar garīgās veselības traucējumiem, kuri neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības vai profesionālās rehabilitācijas centrus. Pakalpojums tiek sniegts personām no 15 gadu vecuma.

56. Pilngadību sasniegušām personām pakalpojums tiek piešķirts, ja tām ir noteikts pirmais, otrais vai trešais aprūpes līmenis, atbilstoši 6. punktā noteiktajam. Nepilngadīgām personām pakalpojums tiek piešķirts, izvērtējot personas vajadzības.

57. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās aizgādnis iesniedz Pārvaldē iesniegumu rakstveidā vai elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un:

57.1. iesniedz ģimenes ārsta izziņu, kurā ieļauta normatīvajos aktos noteiktā informācija;

57.2. iesniedz psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību pakalpojuma saņemšanai.

58. Persona vai tās aizbildnis, vai aizgādnis slēdz līgumu ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma saņemšanu.

59. Pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

60. Pārvalde pieņem lēmumu atteikt piešķirt vai pārtraukt pakalpojumu, ja:

60.1. personas vajadzības pēc sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pārsniedz dienas aprūpes centra sniegto pakalpojumu apjomu;

60.2. persona izsaka vēlmi pārtraukt pakalpojumu vai sāk saņemt citu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, izņemot grupu dzīvokļa pakalpojumu.

61. Lēmumu par pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu personai pieņem pakalpojumu sniedzējs, par to informējot Pārvaldi, ja:

61.1. persona pārkāpj 58. punktā minētā līguma nosacījumus;

61.2. persona lūdz pārtraukt pakalpojumu;

61.3. persona ar savu uzvedību apdraud citu pakalpojuma sniedzēja klientu vai personāla drošību.

VIII. Specializētās darbnīcas pakalpojuma saņemšanas kārtība

62. Specializētās darbnīcas pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir darbnīca ar speciāli pielāgotām darba vietām un nodrošinātu speciālistu atbalstu personām ar invaliditāti darbspējīgajā vecumā (turpmāk šajā nodaļā – persona), ar mērķi attīstīt personu sociālās un funkcionālās prasmes, veicināt un motivēt šo personu iesaisti nodarbinātības pasākumos un integrāciju sabiedrībā.

63. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz Pārvaldē iesniegumu rakstveidā vai elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un:

63.1. iesniedz ģimenes ārsta izziņu, kurā iekļauta normatīvajos aktos noteiktā informācija;

63.2. iesniedz psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību pakalpojuma saņemšanai, ja pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem.

64. Pārvalde izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros, un, ja ir nepieciešams, pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām.

65. Pārvalde pieņem lēmumu par:

65.1. pakalpojuma piešķiršanu;

65.2. atteikumu piešķirt pakalpojumu.

66. Pakalpojumu piešķir uz 12 mēnešiem bez personas iztikas līdzekļu deklarācijas izskatīšanas.

67. Pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu vai tā pārtraukšanu, ja:

67.1. tiek konstatēts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams;

67.2. nepastāv vai ir zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai;

67.3. persona rakstveidā atsakās saņemt pakalpojumu.

68. Pakalpojumu sniedz Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāde "Jūrmalas veselības veicināšanas un sociālo pakalpojumu centrs", noslēdzot ar personu vai tās likumisko pārstāvi līgumu par pakalpojuma sniegšanu, kurā tiek noteikta pakalpojuma sniegšanas kārtība.

69. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, informējot par to Pārvaldi, ja persona sistemātiski pārkāpj 68. punktā minētā līguma nosacījumus.

70. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

IX. Naktspatversmes pakalpojumu saņemšanas kārtība

71. Naktspatversmes pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir pakalpojums ar naktsmītnes, vakariņu, brokastu un personiskās higiēnas iespēju nodrošināšanu personām bez deklarētas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām (turpmāk šajā nodaļā – personas).

72. Lai personu uzņemtu naktspatversmē, persona, ierodoties pakalpojuma saņemšanas vietā, iesniedz pakalpojumu sniedzējam iesniegumu un uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Atsevišķos gadījumos personas var uzņemt naktspatversmē bez personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, ja persona objektīvu apstākļu dēļ tos nevar uzrādīt.

73. Pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu par naktspatversmes pakalpojuma piešķiršanu līdz septiņām naktīm, par to informējot Pārvaldi.

74. Trīs darba dienu laikā pēc uzņemšanas naktspatversmē personas pienākums ir konsultēties ar naktspatversmes sociālo darbinieku, kurš veic personas sociālo un funkcionālo spēju novērtējumu. Personas pienākums ir veikt profilaktisko pārbaudi saslimšanai ar tuberkulozi, iesniedzot par to naktspatversmē ārsta izziņu.

75. Pakalpojumu sniedzējs personas sociālo un funkcionālo spēju novērtējumu un iesniegumu iesniedz Pārvaldē.

76. Saņemot pakalpojuma sniedzēja sociālā darbinieka veikto personas sociālo un funkcionālo spēju novērtējumu un personas iesniegumu, Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma sniegšanu personai naktspatversmē.

77. Pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, naktspatversme slēdz līgumu ar personu par pakalpojuma sniegšanu.

78. Personai, uzturoties naktspatversmē, ir pienākums ievērot naktspatversmes iekšējās kārtības noteikumus un veikt līdzdalības maksājumu 0,30 euro apmērā par katru naktspatversmē pavadīto nakti.

79. Ja personai nav līdzekļu līdzdalības maksājumu veikšanai, tā vienojas ar pakalpojumu sniedzēju par līdzdarbības pienākumu veikšanu, kurus paredz savstarpējā līgumā.

80. Personas ir atbrīvotas no līdzdalības maksājuma veikšanas par laika periodu no uzņemšanas dienas naktspatversmē līdz Pārvaldes lēmuma pieņemšanai.

81. Personas var uzturēties naktspatversmē 90 naktis kalendārajā gadā. Ja persona pilda naktspatversmes sociālā darbinieka izstrādātu klienta līdzdarbības pienākumu plānu, Pārvalde var pagarināt personas uzturēšanās laiku naktspatversmē.

82. Personas, kuras reģistrētas rindā pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumā un ir bez noteiktas dzīvesvietas, var uzturēties naktspatversmē līdz dzīvojamās telpas piešķiršanai.

83. Lēmumu par personai sniegtā naktspatversmes pakalpojuma pārtraukšanu pieņem naktspatversmes pakalpojumu sniedzējs, ja persona neievēro ar pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma nosacījumus, par ko pakalpojumu sniedzējs rakstiski informē Pārvaldi.

X. Speciālā transporta pakalpojumu saņemšanas kārtība

84. Speciālā transporta pakalpojums ir pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu. Pakalpojuma mērķis ir uzlabot šo personu dzīves kvalitāti. Speciālā transporta pakalpojums netiek piešķirts personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā vai personām, kuras ir transportējamas guļus stāvoklī.

85. Speciālā transporta pakalpojums ietver:

85.1. ar pavadoņa palīdzību personai iekļūt un izkļūt no atrašanās vietas, palīdzību personai iekļūt speciālajā autotransporta līdzeklī un izkļūt no tā;

85.2. personas un, ja nepieciešams, tās pavadoņa transportēšanu ar speciālo autotransporta līdzekli;

85.3. personas gaidīšanu pakalpojuma sniegšanas laikā.

86. Speciālā transporta pakalpojumu var saņemt:

86.1. personas, kurām ir veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisijas vai tās struktūrvienības izdota izziņa par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un valsts sociālā pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās un ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu;

86.2. pensijas vecuma personas un personas ar invaliditāti, kuriem nav likumīgo apgādnieku, ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu un kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu;

86.3. personas, kurām noteikta atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam un ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu;

86.4. personas, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu un ir nepieciešama dialīze, un ar to saistīto izmeklējumu nodrošināšana;

86.5. bērniem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu, lai nodrošinātu bērnu nokļūšanu no dzīvesvietas līdz Jūrmalas pilsētas vispārējās izglītības iestādei un atpakaļ;

86.6. personas bez noteiktas dzīvesvietas, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Jūrmalas pilsētā, un tās ir sasniedzamas Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā un kuras saskaņā ar ārsta vai ārsta speciālista izsniegtu izziņu nespēj pārvietoties ar sabiedrisko transportu.

87. Speciālā transporta pakalpojumus piešķir 86.2., 86.3., 86.6. apakšpunktos minētajām personām, lai tās saņemtu valsts un pašvaldības piešķirtos veselības un sociālos pakalpojumus.

88. Lai persona vai tās likumīgie aizbildņi saņemtu speciālā transporta pakalpojumu, persona Pārvaldē iesniedz iesniegumu rakstveidā vai elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un:

88.1. ja ir nepieciešams apmeklēt ārstniecības iestādi – iesniedz primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista izsniegtu izrakstu no ambulatorās, stacionārās slimnieka medicīnas kartes (veidlapa 027/u), kurā norādīta personas nespēja pārvietoties ar sabiedrisko transportu, veselības aprūpes pakalpojuma nepieciešamība, veselības aprūpes iestāde, kas jāapmeklē un apmeklējumu laiks;

88.2. iesniedz izziņu no vispārējās izglītības iestādes, kurā bērns iegūst izglītību, ja bērns nemācās Jūrmalas pilsētas pašvaldības dibinātajās vispārējās izglītības iestādēs.

89. Pārvalde pieprasa informāciju valsts nozīmes informācijas sistēmās un apliecina personas deklarēto dzīvesvietu un valsts piešķirtās pensijas (tai skaitā piemaksas pie pensijas) vai pabalsta apmēru.

XI. Speciālā transporta pakalpojumu finansēšanas kārtība