Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunīgos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību

Veids Noteikumi
Publicēts 2020-09-02
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API

59.13 Ja atbilstoši šo noteikumu 59.12 punktam noteiktais cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai s ir vienāds ar 0 un aprēķinātā elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma valsts atbalsta perioda beigās pārsniedz 9 %, dienests veic aprēķinu par atgūstamā valsts atbalsta apmēru un pieņem lēmumu par nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanu saskaņā ar šo noteikumu 61. punktu. Atgūstamā valsts atbalsta apmērs tiek aprēķināts, aizstājot ieņēmumus no elektroenerģijas pārdošanas ar ikmēneša maksājumu, kas nodrošinātu, ka elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma valsts atbalsta perioda beigās nepārsniedz 9 %.

59.14 Šajā nodaļā minētās prasības nav attiecināmas uz tām elektrostacijām, kurām triju gadu laikā no datuma, kad sākta obligātā iepirkuma tiesību izmantošana, saražotās siltumenerģijas tarifu vai atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu ir apstiprinājis regulators.

V. Nepamatoti vai nelikumīgi saņemta valsts atbalsta atgūšanas nosacījumi un metodika

60. Ja dienests konstatē, ka komersants ir saņēmis nepamatotu valsts atbalstu, dienests nekavējoties pieņem lēmumu par pienākumu komersantam mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam nepamatoti saņemto valsts atbalstu, ko publiskais tirgotājs izmaksājis par visu periodu, kurā komersants valsts atbalstu saņēmis nepamatoti. Šo noteikumu 47.6., 48.1., 48.4., 48.5., 48.6., 48.7. apakšpunktā un 56. punktā minētajos gadījumos šis periods nav īsāks par laikposmu kopš šo noteikumu 38. punktā minētā pēdējā gada pārskata iesniegšanas termiņa. Šo noteikumu 39. un 41. punktā minētajos gadījumos šis periods nav īsāks par laikposmu kopš šo noteikumu 38. punktā minētā gada pārskata perioda pirmās dienas. Šo noteikumu 58. punktā minētajā gadījumā šis periods nav īsāks par laikposmu kopš pēdējā brīdinājuma paziņošanas komersantam. Šo noteikumu 59. punktā minētajā gadījumā šis periods nav īsāks par laikposmu kopš brīdinājuma paziņošanas komersantam.

60.1 Ja dienesta rīcībā nonākuši pierādījumi par pārkāpumiem, par kuriem atbilstoši attiecīgajā laikposmā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir bijis jāatceļ obligātā iepirkuma tiesības, bet tas nav ticis izdarīts, dienests mēneša laikā pēc fakta konstatēšanas pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu kopš minētā pārkāpuma izdarīšanas brīža, vienlaikus pieņemot lēmumu par pienākumu komersantam mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam nepamatoti saņemto valsts atbalstu, ko publiskais tirgotājs izmaksājis par visu periodu, kurā komersants valsts atbalstu saņēmis nepamatoti.

60.2 Komersants, iesniedzot motivētu iesniegumu, var lūgt dienestu pagarināt šo noteikumu 56., 56.3, 56.6, 56.8, 60. un 60.1 punktā minēto nepamatoti saņemtā valsts atbalsta atmaksas termiņu, maksājumu sadalot daļās. Dienests, pamatojoties uz komersanta iesniegumu, var lemt par atmaksājamā nepamatoti saņemtā valsts atbalsta sadalīšanu daļās, nosakot komersantam pienākumu to pilnībā atmaksāt publiskajam tirgotājam ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no šo noteikumu 56., 56.3, 56.6, 56.8, 60. un 60.1 punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās brīža.

61. Ja tiek konstatēts, ka komersants pārkāpis Elektroenerģijas tirgus likumā vai šajos noteikumos minētos valsts atbalsta nosacījumus un saņemtais valsts atbalsts uzskatāms par nelikumīgu valsts atbalstu, dienests mēneša laikā pēc šā fakta konstatēšanas pieņem lēmumu, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības un nosaka komersantam pienākumu atmaksāt publiskajam tirgotājam šo noteikumu ietvaros saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

61.1 Saņemtais valsts atbalsts uzskatāms par nelikumīgu valsts atbalstu arī tad, ja:

61.1 1. nav ievērots šo noteikumu 11. punktā minētais nosacījums;

61.1 2. obligātā iepirkuma ietvaros tikusi pārdota elektroenerģija, kas iegūta no energoresursa, kurš nav norādīts šo noteikumu 3. punktā.

62. Publiskais tirgotājs līdz ar šo noteikumu 60. vai 61. punktā minētā lēmuma stāšanos spēkā elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros neturpina.

63. Ja komersants nepilda šo noteikumu 56., 56.1, 56.6, 56.8, 60., 60.1, 60.2 vai 61. punktā minēto lēmumu tajā noteiktajā termiņā, publiskais tirgotājs triju darbdienu laikā par to informē dienestu, norādot neatmaksātās summas apmēru, tai skaitā šo noteikumu 61. punktā minētos procentus.

V1. Valsts atbalsta izmaksas pārtraukšana, beidzoties valsts atbalsta periodam

63.1 Dienests pieņem lēmumu atcelt komersantam piešķirtās tiesības pārdot no atjaunīgajiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, sākot ar nākamo dienu, kad sasniegts Elektroenerģijas tirgus likuma 30.4 panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais termiņš.

63.2 Publiskais tirgotājs pārtrauc elektroenerģijas iepirkšanu obligātā iepirkuma ietvaros no dienas, kad saskaņā ar šo noteikumu 63.1 punktā minēto dienesta lēmumu komersantam atceltas obligātā iepirkuma tiesības.

VI. Noslēguma jautājumi

64. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumus Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 51./52. nr.; 2011, 77., 190. nr.; 2012, 142. nr.; 2013, 161., 234. nr.; 2014, 82. nr.; 2015, 250. nr.; 2016, 137. nr.; 2018, 84. nr.; 2019, 257. nr.; 2020, 94. nr.).

65. Šo noteikumu 1.10., 21.6. apakšpunkts, 30., 31., 33. punkts, 48.4. apakšpunkts un 50. punkts stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

66. Šo noteikumu 10.5. apakšpunkts stājas spēkā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir sniegusi pozitīvu atzinumu par tā saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

67. Ministrija pēc šo noteikumu 66. punktā minētā atzinuma saņemšanas triju darbdienu laikā nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

68. Publiskais tirgotājs turpina iepirkt elektroenerģiju no komersantiem, kuriem piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības ar lēmumiem, ko ministrija izdevusi saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 503 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus", Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumiem Nr. 198 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" vai Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību", ievērojot attiecīgajos lēmumos ietvertos nosacījumus un šajos noteikumos ietvertos nosacījumus.

69. Šo noteikumu 58. punktā minēto brīdinājumu uzskaitījumā tiek iekļauti arī brīdinājumi, kas izteikti saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" 60.1 punktu, 60.5 1., 60.5 2., 60.5 3. vai 60.5 4. apakšpunktu, 60.9, 60.10 vai 61.1 punktu.

70. Attiecībā uz komersantiem, kuri līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai nav iesnieguši sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, publiskais tirgotājs ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu pārtrauc no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros. Ja komersants triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas neiesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam šo noteikumu 25. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, birojs pieņem lēmumu par komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu. Ja komersants triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas iesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam šo noteikumu 25. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, publiskais tirgotājs atsāk saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros ar nākamā pilnā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc šo noteikumu 24. punktā minētās principiālās elektriskā pieslēguma shēmas iesniegšanas sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam.

71. Šo noteikumu 21.2. un 21.5. apakšpunktā minētos nosacījumus attiecībā uz lietderīgās siltumenerģijas uzskaiti un šo noteikumu 38.1. apakšpunktā minēto prasību gada pārskatam pievienot dokumentus, kas pamato siltumenerģijas lietderīgu izlietojumu, piemēro ar 2021. gada 1. janvāri.

72. Komersants līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz birojā šo noteikumu 22. punktā minēto elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā padeves pieslēguma shēmu.

73. Šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minēto prasību komersantam šo noteikumu 38. punktā minētajā pārskatā norādīt oficiālo elektronisko adresi saziņai ar biroju piemēro ar 2023. gada 1. janvāri. Līdz 2022. gada 31. decembrim komersants oficiālās elektroniskās adreses vietā šo noteikumu 38. punktā minētajā pārskatā saziņai ar biroju var norādīt elektroniskā pasta adresi.

74. Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 52. punktā minētie elektroenerģijas ražotāji līdz 2022. gada 1. maijam iesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam šo noteikumu 25. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu. Publiskais tirgotājs šo noteikumu 24. un 32. punktā minētos iepirkuma nosacījumus piemēro ar nākamā pilnā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc šo noteikumu 25. punktā minētās principiālās elektriskās pieslēguma shēmas iesniegšanas sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam.

75. Ja komersanti šo noteikumu 74. punktā minētajā termiņā nav iesnieguši sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam šo noteikumu 25. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, birojs pieņem lēmumu apturēt valsts atbalstu ar nākamo dienu pēc šo noteikumu 74. punktā minētā termiņa iestāšanās. Pēc šo noteikumu 25. punktā minētās principiālās elektriskās pieslēguma shēmas iesniegšanas sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam birojs pieņem lēmumu atsākt valsts atbalstu ar nākamā pilnā kalendāra mēneša pirmo datumu.

76. Birojs līdz 2022. gada 1. oktobrim veic šo noteikumu 59.4 punktā minēto elektrostaciju kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinu tiem komersantiem, kuriem ir spēkā obligātā iepirkuma tiesības.

77. Komersants līdz 2022. gada 1. jūnijam iesniedz birojā šādu informāciju un dokumentus kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķina veikšanai:

77.1. elektrostacijā veikto investīciju faktiskos datus par visu valsts atbalsta periodu un dokumentus, kas līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei to apliecina;

77.2. elektrostacijas ieņēmumu un izdevumu faktiskos datus par visu valsts atbalsta periodu, izņemot elektrostacijas ekspluatācijas izmaksu datus un datus par obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas apjomu un cenu. Ja komersants par kādu elektrostacijas darbības periodu nevar iesniegt faktiskos datus par kurināmā cenu, siltumenerģijas ražošanas tarifu un elektrostacijā saražotās un pārdotās elektroenerģijas, kas nav pārdota obligātā iepirkuma ietvaros, pārdošanas cenu, tas sniedz norādi, par kuriem periodiem šie dati nav pieejami;

77.3. citu informāciju un dokumentus, kas varētu būt nozīmīgi kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķina veikšanā.

78. Ja komersants noteiktajā termiņā neiesniedz šo noteikumu 77. punktā minēto informāciju un dokumentus (izņemot šo noteikumu 59.10 5. un 59.10 9. apakšpunktā minētos gadījumus), birojs mēneša laikā pēc šo noteikumu 77. punktā minētā termiņa pieņem lēmumu par komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.

79. Komersants līdz 2022. gada 1. jūnijam elektroenerģijas ražošanas iekārtu reģistrē pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā (turpmāk – izcelsmes apliecinājumu reģistrs). Komersants, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības, taču to izmantošana līdz minētajam termiņam nav sākta, elektroenerģijas ražošanas iekārtu reģistrē izcelsmes apliecinājumu reģistrā mēneša laikā no brīža, kad sākta obligātā iepirkuma tiesību izmantošana.

80. Dienests pēc šo noteikumu 79. punktā minētā termiņa beigām pieprasa pārvades sistēmas operatoram informāciju par elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras ir reģistrētas izcelsmes apliecinājumu reģistrā. Ja elektroenerģijas ražošanas iekārta, par kuru ir iegūtas obligātā iepirkuma tiesības, nav reģistrēta izcelsmes apliecinājumu reģistrā, dienests piecu darbdienu laikā pēc pārvades sistēmas operatora sniegtās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu apturēt valsts atbalsta izmaksu par elektroenerģiju par periodu kopš šo noteikumu 79. punktā minētā termiņa beigām. Publiskais tirgotājs nākamajā darbdienā pēc minētā lēmuma stāšanās spēkā aptur valsts atbalsta izmaksu komersantam par iepirkto elektroenerģiju.

81. Ja komersants vēlas atjaunot saskaņā ar šo noteikumu 80. punktu apturēto valsts atbalsta izmaksu, tas iesniedz dienestā apliecinājumu par elektroenerģijas ražošanas iekārtas reģistrēšanu izcelsmes apliecinājumu reģistrā. Dienests triju darbdienu laikā pārliecinās par elektroenerģijas ražošanas iekārtas reģistrēšanas faktu. Ja dienests konstatē, ka atbilstoši sniegtajam apliecinājumam elektroenerģijas ražošanas iekārta ir reģistrēta izcelsmes apliecinājumu reģistrā, dienests piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par saskaņā ar šo noteikumu 80. punktu apturētā valsts atbalsta izmaksas atsākšanu. Publiskais tirgotājs apturēto valsts atbalsta izmaksu veic 10 kalendāra dienu laikā pēc minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

82. Ja konstatēta elektrostacijas neatbilstība elektroenerģijas pašpatēriņa prasībām laikposmā līdz 2020. gada 10. septembrim (ieskaitot), dienests pieņem lēmumu par šajā laikposmā komersanta saņemtā valsts atbalsta atmaksāšanu publiskajam tirgotājam vai ieturējumu no izmaksājamā valsts atbalsta finanšu apjoma atbilstoši konstatētās pašpatēriņa neatbilstības apmēram.

83. Šo noteikumu 49.2. apakšpunktā minētais kritērijs par brīdinājuma izteikšanu komersantam, ja tas nav iesniedzis šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minēto mērīšanas līdzekļu verificēšanas sertifikātu, ir piemērojams no 2023. gada 1. marta.

Ministru prezidents A. K. KariņšEkonomikas ministrs J. Vitenbergs

1. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 2. septembranoteikumiem Nr. 560

Koeficienta k vērtības atkarībā no elektrostacijā uzstādītās elektriskās jaudas

Nr.p. k. Elektrostacijā uzstādītā elektriskā jauda Koeficienta k vērtība
1. Nepārsniedz 0,08 MW 1,240
2. Lielāka par 0,08 MW, bet nepārsniedz 0,15 MW 1,231
3. Lielāka par 0,15 MW, bet nepārsniedz 0,20 MW 1,202
4. Lielāka par 0,20 MW, bet nepārsniedz 0,40 MW 1,131
5. Lielāka par 0,40 MW, bet nepārsniedz 0,60 MW 1,086
6. Lielāka par 0,60 MW, bet nepārsniedz 0,80 MW 1,072
7. Lielāka par 0,80 MW, bet nepārsniedz 1,00 MW 1,055
8. Lielāka par 1,00 MW, bet nepārsniedz 1,50 MW 1,035
9. Lielāka par 1,50 MW, bet nepārsniedz 2,00 MW 1,008
10. Lielāka par 2,00 MW, bet nepārsniedz 2,50 MW 0,992
11. Lielāka par 2,50 MW, bet nepārsniedz 3,00 MW 0,982
12. Lielāka par 3,00 MW, bet nepārsniedz 3,50 MW 0,974
13. Lielāka par 3,50 MW, bet nepārsniedz 10,00 MW 0,965
14. Lielāka par 10,00 MW, bet nepārsniedz 20,00 MW 0,950
15. Lielāka par 20,00 MW, bet nepārsniedz 40,00 MW 0,920
16. Lielāka par 40,00 MW, bet nepārsniedz 60,00 MW 0,890
17. Lielāka par 60,00 MW, bet nepārsniedz 80,00 MW 0,860
18. Lielāka par 80,00 MW, bet nepārsniedz 100,00 MW 0,830
19. Lielāka par 100,00 MW 0,800
Piezīme. Elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu nosaka saskaņā ar elektrostacijas tehnisko dokumentāciju, ievērojot faktiski uzstādīto elektroenerģijas ražošanas iekārtu bruto jaudu. Piezīme. Elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu nosaka saskaņā ar elektrostacijas tehnisko dokumentāciju, ievērojot faktiski uzstādīto elektroenerģijas ražošanas iekārtu bruto jaudu. Piezīme. Elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu nosaka saskaņā ar elektrostacijas tehnisko dokumentāciju, ievērojot faktiski uzstādīto elektroenerģijas ražošanas iekārtu bruto jaudu.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

2. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 2. septembranoteikumiem Nr. 560

Kurināmā izejvielas, kas biogāzes ražošanas iekārtās izmantojamas biogāzes ražošanai

Biogāzes ražošanas iekārtās kā kurināmā izejvielu biogāzes ražošanai izmanto šādus organiskas izcelsmes atkritumus un ražošanas atlikumproduktus:

1) aļģes, ja tās audzētas uz zemes dīķos vai fotobioreaktoros;

2) tādu jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības, bet kuri nav savākti, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām;

3) bioloģiski atkritumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības un kuri savākti, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām;

4) ražošanas atkritumu biomasas frakcija, ko nevar izmantot pārtikas vai barības ķēdē, un citi organiskas izcelsmes atkritumi un ražošanas atlikumprodukti, tostarp materiāli no mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības, lauksaimniecības ražošanas, pārtikas ražošanas un pārstrādes, zvejniecības un akvakultūras nozares;

5) salmi;

6) kūtsmēsli un notekūdeņu dūņas;

7) palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas un tukši palmu augļu ķekari;

8) taleļļas darva;

9) jēlglicerīns;

10) cukurniedru izspaidas;

11) vīnogu čagas un vīna nogulsnes;

12) riekstu čaumalas;

13) sēnalas;

14) vālītes, kas attīrītas no kukurūzas graudiem;

15) mežsaimniecības un uz mežsaimniecību balstītu nozaru atkritumu un atlikumu biomasas frakcija – mizas, zari, pirms tirgū laišanas veiktas starpcirtes produkti, lapas, skujas, koku galotnes, zāģskaidas, ēveļskaidas, melnais atsārms, brūnais atsārms, šķiedru duļķes, lignīns un taleļļas darva;

16) cits nepārtikas celulozes materiāls;

17) cits lignocelulozes materiāls, izņemot zāģbaļķus un finierklučus.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

3. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 2. septembranoteikumiem Nr. 560

Attiecība starp koģenerācijas iekārtā uzstādīto elektrisko jaudu un siltuma jaudu dažādām koģenerācijas tehnoloģijām

Nr.p. k. Koģenerācijas tehnoloģija Attiecība starpelektroenerģiju un siltumenerģiju α
1. Kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju 0,95
2. Tvaika kondensācijas turbīna ar termofikācijas nozartvaiku 0,45
3. Tvaika pretspiediena turbīna 0,45
4. Gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju 0,55
5. Iekšdedzes dzinējs 0,75

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

4. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 2. septembranoteikumiem Nr. 560

Elektrostacijas gada pārskats

5. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 2. septembranoteikumiem Nr. 560

Kvalitātes vērtēšanas kritēriji

Nr.p. k. Vērtēšanas kritēriji Atzīme par atbilstību
1. Elektroenerģija tiek ražota koģenerācijas procesā, un vismaz 50 % no saražotā siltumenerģijas daudzuma, kas paliek pāri no tā izmantošanas elektrostacijas pašas vajadzībām, tiek izmantoti lietderīgi. Par siltumenerģijas lietderīgu izlietojumu komersants kopā ar iesniegumu ir iesniedzis siltumenerģijas pārdošanas līguma vai nodomu protokola par siltumenerģijas pārdošanu apliecinātu kopiju. Koģenerācijas elektrostacijas tehnoloģiskais pašpatēriņš nedrīkst pārsniegt 30 % no koģenerācijas elektrostacijā saražotās siltumenerģijas
2. Komersants kopā ar iesniegumu ir iesniedzis dokumentus, kas apliecina enerģijas ražošanai nepieciešamo izejvielu esību vai piegādi, un izejvielu piegādes attālums nepārsniedz 50 km
3. Komersants kopā ar iesniegumu iesniedzamajā elektrostacijas aprakstā norādījis, ka biogāzes ražošanas iekārtā kā izejvielu biogāzes ražošanai lietos šādus materiālus:
3.1. pārtikas atkritumus un citus organiskas izcelsmes atkritumus, ražošanas atlikumproduktus (procentos no kopējā lietoto izejvielu daudzuma (tonnās vai m3)):
3.1.1. 1–20 % apmērā
3.1.2. 21–40 % apmērā
3.1.3. 41–60 % apmērā
3.1.4. 61–80 % apmērā
3.1.5. 81–100 % apmērā
3.2. lopkopības un putnkopības atlikumproduktus (mēslus), kā arī pārtikas rūpniecības uzņēmumu notekūdeņus un ražošanas atlikumproduktus (procentos no kopējā lietoto izejvielu daudzuma (tonnās vai m3)):
3.2.1. 1–20 % apmērā
3.2.2. 21–40 % apmērā
3.2.3. 41–60 % apmērā
3.2.4. 61–80 % apmērā
3.2.5. 81–100 % apmērā

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

6. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 2. septembranoteikumiem Nr. 560

Elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķins

Uzstādītā elektriskā jauda Pel Biogāzes stacijas Biomasas un biomasas gazifikācijas stacijas Vēja elektrostacijas Hidroelektrostacijas
Nepārsniedz 0,25 MW 4000 4500 2150 3000
Lielāka par 0,25 MW, bet nepārsniedz 0,5 MW 4000 4500 1400 2500
Lielāka par 0,5 MW, bet nepārsniedz 1 MW 3800 4500 1400 2000
Lielāka par 1 MW, bet nepārsniedz 2 MW 3800 4000 1400 1500
Lielāka par 2 MW, bet nepārsniedz 4 MW 3300 4000 1400 1500
Lielāka par 4 MW 3300 3600 1400 1500*

Piezīme. * Ja hidroelektrostacijas jauda nepārsniedz 5 MW.

Tehnoloģija Līmeņatzīmes
Vēja elektrostacijas 3 % no elektrostacijā veiktajām investīcijām, gadā
Hidroelektrostacijas 4,0 % no elektrostacijā veiktajām investīcijām, gadā
Biomasas stacijas 11 % no elektrostacijā veiktajām investīcijām, gadā
Līdz 2022. gadam
--- ---
Organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvars pret kopējo patērēto izejvielu apjomu biogāzes ražošanā (%) mazāk par 50 %
Organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvars pret kopējo patērēto izejvielu apjomu biogāzes ražošanā (%) vismaz 50 %, bet mazāk par 70 %
Organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvars pret kopējo patērēto izejvielu apjomu biogāzes ražošanā (%) vismaz 70 %, bet mazāk par 80 %
Organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvars pret kopējo patērēto izejvielu apjomu biogāzes ražošanā (%) vismaz 80 %
Uzstādītā elektriskā jauda Pel Kurināmā cena bez PVN Ckur (euro/MWh)
--- ---
Uzstādītā elektriskā jauda Pel 2008.
Nepārsniedz 0,5 MW 51,08
Lielāka par 0,5 MW, bet nepārsniedz 1 MW 48,11
Lielāka par 1 MW 46,15
2017.
Nepārsniedz 0,5 MW 52,38
Lielāka par 0,5 MW, bet nepārsniedz 1 MW 49,34
Lielāka par 1 MW 47,32
Uzstādītā elektriskā jauda Pel Kurināmā cena bez PVN Ckur (euro/MWh)
--- ---
Uzstādītā elektriskā jauda Pel visi gadi
Visas jaudas 10
Kurināmā cena bez PVN Ckur (euro/MWh) Kurināmā cena bez PVN Ckur (euro/MWh)
--- ---
1995. 1996.
3,73 3,67
2005. 2006.
6,31 7,37
2015. 2016.
9,83 8,6
Uzstādītā elektriskā jauda Pel Balansēšanas atbildības faktors b (%)
--- ---
Nepārsniedz 0,25 MW 0*
Lielāka par 0,25 MW, bet nepārsniedz 1 MW 15
Lielāka par 1 MW, bet nepārsniedz 2 MW 15
Lielāka par 2 MW 10

Piezīme. * 10 %, ja vēja elektrostacijai piemēro Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunīgos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" 23.2. apakšpunktu.

Gads Siltumenerģijas ražošanas tarifs (euro/MWh)* Gads Siltumenerģijas ražošanas tarifs (euro/MWh)
1995. 11,67 2009. 39,16
1996. 12,12 2010. 38,44
1997. 12,24 2011. 38,44
1998. 12,28 2012. 42,06
1999. 12,33 2013. 39,16
2000. 12,38 2014. 32,63
2001. 12,38 2015. 31,91
2002. 12,38 2016. 26,11
2003. 12,38 2017. 26,11
2004. 12,38 2018. 26,83
2005. 16,51 2019. 24,99
2006. 21,76 2020. 23,28
2007. 26,11 2021. 21,68
2008. 36,99 2022. 20,20

Piezīme. * Siltumenerģijas ražošanas tarifu veido siltumenerģijas vidējā cena gala patērētājiem, kas reizināta ar koeficientu 0,7252 (ražošanas tarifa īpatsvars gala tarifā).

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)