Legalize
Legalize / Latvija / Noteikumi

Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā

Veids Noteikumi
Publicēts 2020-09-02
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API

104. Ja konstatēta koģenerācijas stacijas neatbilstība elektroenerģijas pašpatēriņa prasībām laikposmā līdz 2020. gada 10. septembrim (ieskaitot), dienests pieņem lēmumu par šajā laikposmā komersanta saņemtā valsts atbalsta atmaksāšanu publiskajam tirgotājam vai ieturējumu no izmaksājamā valsts atbalsta finanšu apjoma atbilstoši konstatētās pašpatēriņa neatbilstības apmēram.

105. Šo noteikumu 47.2. apakšpunktā minētais kritērijs par brīdinājuma izteikšanu komersantam, ja tas nav iesniedzis šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā ​​​​​​​minēto mērīšanas līdzekļu verificēšanas sertifikātu, ir piemērojams no 2023. gada 1. marta.

Ministru prezidents A. K. KariņšEkonomikas ministrs J. Vitenbergs

1. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 2. septembranoteikumiem Nr. 561

Lietderības koeficienti

Kurināmais Kategorija Kurināmā veids Koģenerācijas elektrostacijas ekspluatācijā nodošanas gads Koģenerācijas elektrostacijas ekspluatācijā nodošanas gads Koģenerācijas elektrostacijas ekspluatācijā nodošanas gads
Kurināmais Kategorija Kurināmā veids 2012. un agrāk 2012.–2015. 2016. un vēlāk
Cietais kurināmais S1 Akmeņogles, ieskaitot antracītu, bitumena ogles, melno lignītu, koksu, puskoksu, naftas koksu 0,442 0,442 0,442
Cietais kurināmais S2 Lignīts, lignīta briketes, slānekļa nafta 0,418 0,418 0,418
Cietais kurināmais S3 Kūdra, kūdras briketes 0,390 0,390 0,390
Cietais kurināmais S4 Sausa biomasa, ieskaitot koksnes granulas un briketes, žāvēta šķelda, tīri koksnes atlikumi, riekstu čaumalas un olīvu un citi kauliņi 0,330 0,330 0,370
Cietais kurināmais S5 Cita cietā biomasa, ieskaitot visu veidu cieto biomasu, kas nav uzskaitīta kategorijā S4, kā arī melnais un brūnais atsārms 0,250 0,250 0,300
Cietais kurināmais S6 Sadzīves un rūpnieciskie atkritumi (neatjaunīgie) un atjaunīgie/bioloģiski noārdāmie atkritumi 0,250 0,250 0,250
Šķidrais kurināmais L7 Mazuts, gāzeļļa, dīzeļeļļa, citi naftas produkti 0,442 0,442 0,442
Šķidrais kurināmais L8 Biodegvielas, ieskaitot biometanolu, bioetanolu, biobutanolu, biodīzeļdegvielu un citas biodegvielas 0,442 0,442 0,442
Šķidrais kurināmais L9 Šķidrā veida atkritumi, ieskaitot bioloģiski noārdāmus atkritumus un neatjaunīgos atkritumus (tai skaitā pirolīzes eļļu, kausētus taukus, taukus un izlietotos graudus) 0,250 0,250 0,290
Gāzveida kurināmais G10 Dabasgāze, SNG, SDG un biometāns 0,533 0,533 0,538
Gāzveida kurināmais G11 Rafinēšanas gāze, ūdeņradis un sintēzes gāze 0,450 0,450 0,450
Gāzveida kurināmais G12 Biogāze, kas iegūta no anaerobās sadalīšanas, atkritumu poligona un notekūdeņu attīrīšanas 0,428 0,428 0,428
Gāzveida kurināmais G13 Koksa gāze, domnas gāze, kalnrūpniecības gāze un citas atgūstamās gāzes (izņemot rafinēšanas gāzi) 0,358 0,358 0,358
Cits O14 Siltuma pārpalikums (ieskaitot augstas temperatūras procesu izplūdes gāzes, eksotermiskas ķīmiskās reakcijas produktus) – – 0,300
Cits O15 Kodolenerģija – – 0,300
Cits O16 Saules enerģija – – 0,300
Cits O17 Ģeotermālā enerģija – – 0,300
Cits O18 Cita veida kurināmais, kas nav minēts šajā tabulā – – 0,300
Kurināmais Kategorija Kurināmā veids Siltumenerģijas izmantošanas veids Siltumenerģijas izmantošanas veids Siltumenerģijas izmantošanas veids
--- --- --- --- --- ---
Kurināmais Kategorija Kurināmā veids Karstais ūdens Tvaiks1 Dūmgāzu tiešā izmantošana2
Cietais kurināmais S1 Akmeņogles, ieskaitot antracītu, bitumena ogles, melno lignītu, koksu, puskoksu, naftas koksu 0,88 0,83 0,80
Cietais kurināmais S2 Lignīts, lignīta briketes, slānekļa nafta 0,86 0,81 0,78
Cietais kurināmais S3 Kūdra, kūdras briketes 0,86 0,81 0,78
Cietais kurināmais S4 Sausa biomasa, ieskaitot koksnes granulas un briketes, žāvēta šķelda, tīri koksnes atlikumi, riekstu čaumalas un olīvu un citi kauliņi 0,86 0,81 0,78
Cietais kurināmais S5 Cita cietā biomasa, ieskaitot visu veidu cieto biomasu, kas nav uzskaitīta kategorijā S4, kā arī melnais un brūnais atsārms 0,80 0,75 0,72
Cietais kurināmais S6 Sadzīves un rūpnieciskie atkritumi (neatjaunīgie) un atjaunīgie/bioloģiski noārdāmie atkritumi 0,80 0,75 0,72
Šķidrais kurināmais L7 Mazuts, gāzeļļa, dīzeļeļļa, citi naftas produkti 0,85 0,80 0,77
Šķidrais kurināmais L8 Biodegvielas, ieskaitot biometanolu, bioetanolu, biobutanolu, biodīzeļdegvielu un citas biodegvielas 0,85 0,80 0,77
Šķidrais kurināmais L9 Šķidrā veida atkritumi, ieskaitot bioloģiski noārdāmus atkritumus un neatjaunīgos atkritumus (ieskaitot pirolīzes eļļu, kausētus taukus, taukus un izlietotos graudus) 0,75 0,70 0,67
Gāzveida kurināmais G10 Dabasgāze, SNG, SDG un biometāns 0,92 0,87 0,84
Gāzveida kurināmais G11 Rafinēšanas gāze, ūdeņradis un sintēzes gāze 0,90 0,85 0,82
Gāzveida kurināmais G12 Biogāze, kas iegūta no anaerobās sadalīšanas, atkritumu poligona un notekūdeņu attīrīšanas 0,80 0,75 0,72
Gāzveida kurināmais G13 Koksa gāze, domnas gāze, kalnrūpniecības gāze un citas atgūstamās gāzes (izņemot rafinēšanas gāzi) 0,80 0,75 0,72
Cits O14 Siltuma pārpalikums (ieskaitot augstas temperatūras procesu izplūdes gāzes, eksotermiskas ķīmiskās reakcijas produktus) 0,92 0,87 –
Cits O15 Kodolenerģija 0,92 0,87 –
Cits O16 Saules enerģija 0,92 0,87 –
Cits O17 Ģeotermālā enerģija 0,92 0,87 –
Cits O18 Cita veida kurināmais, kas nav minēts šajā tabulā 0,92 0,87 –

Piezīmes.1 Šīs vērtības izmanto stacijām, kas darbojas ar tvaiku un nodotas ekspluatācijā pēc 2015. gada 31. decembra. Ja šādām stacijām, aprēķinot lietderības koeficientu atsevišķai siltumenerģijas ražošanai, neņem vērā kondensāta atgūšanu, tad tabulā norādītās vērtības tvaikam palielina par 5 procentpunktiem.2 Šīs vērtības izmanto, ja dūmgāzu temperatūra ir 250 °C vai augstāka.

2. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 2. septembranoteikumiem Nr. 561

Korekcijas koeficienti z novērstajiem tīkla zudumiem, kas piemērojami lietderības koeficienta aprēķinam atsevišķai elektroenerģijas ražošanai

Spriegums tīklā, kuram pieslēgta koģenerācijas elektrostacija Attiecībā uz elektroenerģiju, kas nodota tīklā Attiecībā uz elektroenerģiju, kas patērēta koģenerācijas elektrostacijā
345 kV vai lielāks 1 0,976
No 200 līdz 345 kV (neieskaitot) 0,972 0,963
No 100 līdz 200 kV (neieskaitot) 0,963 0,951
No 50 līdz 100 kV (neieskaitot) 0,952 0,936
No 12 līdz 50 kV (neieskaitot) 0,935 0,914
No 0,45 līdz 12 kV (neieskaitot) 0,918 0,891
Mazāks par 0,45 kV 0,888 0,851

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

3. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 2. septembranoteikumiem Nr. 561

Attiecība starp koģenerācijas iekārtas uzstādīto elektrisko un siltuma jaudu dažādām koģenerācijas tehnoloģijām

Nr.p. k. Koģenerācijas tehnoloģija Attiecība starp elektroenerģiju un siltumenerģiju α
1. Kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju 0,95
2. Tvaika kondensācijas turbīna ar termofikācijas nozartvaiku 0,45
3. Tvaika pretspiediena turbīna 0,45
4. Gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju 0,55
5. Iekšdedzes dzinējs 0,75

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

4. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 2. septembranoteikumiem Nr. 561

Koģenerācijas elektrostacijas gada pārskats

5. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 2. septembranoteikumiem Nr. 561

Jaudas komponentes korekcijas aprēķins

Diena, mēnesis, gads, tirdzniecības intervāls1 Pārdotās elektroenerģijas apjoms2 (MWh) Elektroenerģijas biržas spot cena3 (euro/MWh) Koģenerācijas mainīgās izmaksas4 (euro/MWh) Papildus ieņēmumu aprēķins5 (euro)[(3) – (4)] x (2)
1 2 3 4 5
dd.mm.gggg.00:00
[…]
Kopā dienā
[…]
Jaudas komponentes korekcija mēnesī (euro)

6. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 2. septembranoteikumiem Nr. 561

Koeficientu kAER, kgst un k vērtības dabasgāzes patēriņa apjoms atkarībā no koģenerācijas elektrostacijā uzstādītās elektriskās jaudas

Nr.p.k. Koģenerācijas elektrostacijā uzstādītā elektriskā jauda Koeficienta kAER vērtība Koeficienta k vērtība Dabasgāzes patēriņa apjoms gadā (n. m3) Koeficienta kgst vērtība
1. Nepārsniedz 0,08 MW 217,002 1,240 25000–126000 99,82
2. Lielāka par 0,08 MW, bet nepārsniedz 0,15 MW 194,925 1,231 126000–1260000 65,39
3. Lielāka par 0,15 MW, bet nepārsniedz 0,20 MW 190,333 1,202 126000–1260000 65,39
4. Lielāka par 0,20 MW, bet nepārsniedz 0,40 MW 179,090 1,131 126000–1260000 65,39
5. Lielāka par 0,40 MW, bet nepārsniedz 0,60 MW 171,965 1,086 126000–1260000 65,39
6. Lielāka par 0,60 MW, bet nepārsniedz 0,80 MW 169,748 1,072 126000–1260000 65,39
7. Lielāka par 0,80 MW, bet nepārsniedz 1,00 MW 167,056 1,055 126000–1260000 65,39
8. Lielāka par 1,00 MW, bet nepārsniedz 1,50 MW 153,988 1,035 1260000–12600000 45,63
9. Lielāka par 1,50 MW, bet nepārsniedz 2,00 MW 149,971 1,008 1260000–12600000 45,63
10. Lielāka par 2,00 MW, bet nepārsniedz 2,50 MW 147,590 0,992 1260000–12600000 45,63
11. Lielāka par 2,50 MW, bet nepārsniedz 3,00 MW 146,103 0,982 1260000–12600000 45,63
12. Lielāka par 3,00 MW, bet nepārsniedz 3,50 MW 144,912 0,974 1260000–12600000 45,63
13. Lielāka par 3,50 MW, bet nepārsniedz 4,00 MW 143,573 0,965 1260000–12600000 45,63
14. Lielāka par 4,00 MW, bet nepārsniedz 20,00 MW 128,1 0,905 12600000–20000000 32,27
15. Lielāka par 20,00 MW, bet nepārsniedz 40,00 MW 20000000–100000000 22,51
16. Lielāka par 40 MW virs 100000000 9,82

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

7. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 2. septembranoteikumiem Nr. 561

Biogāzes ražošanas iekārtās izmantojamās kurināmā izejvielas biogāzes ražošanai

1. Aļģes, ja tās audzētas uz zemes dīķos vai fotobioreaktoros.

2. Jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības, bet kuri nav savākti, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām.

3. Bioloģiski atkritumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības un kuri savākti, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām.

4. Ražošanas atkritumu biomasas frakcija, ko nevar izmantot pārtikas vai barības ķēdē, un citi organiskas izcelsmes atkritumi un ražošanas atlikumprodukti, tostarp materiāli no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības un lauksaimniecības ražošanas un pārtikas ražošanas un pārstrādes, un zvejniecības un akvakultūras nozares.

5. Salmi.

6. Kūtsmēsli un notekūdeņu dūņas.

7. Palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas un tukši palmu augļu ķekari.

8. Taleļļas darva.

9. Jēlglicerīns.

10. Cukurniedru izspaidas.

11. Vīnogu čagas un vīna nogulsnes.

12. Riekstu čaumalas.

13. Sēnalas.

14. Vālītes, kas attīrītas no kukurūzas graudiem.

15. Mežsaimniecības un uz mežsaimniecību balstītu nozaru atkritumu un atlikumu biomasas frakcija, proti, mizas, zari, pirms tirgū laišanas veiktas starpcirtes produkti, lapas, skujas, koku galotnes, zāģskaidas, ēveļskaidas, melnais atsārms, brūnais atsārms, šķiedru duļķes, lignīns un taleļļas darva.

16. Cits nepārtikas celulozes materiāls.

17. Cits lignocelulozes materiāls, izņemot zāģbaļķus un finierklučus.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

8. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 2. septembranoteikumiem Nr. 561

Koģenerācijas stacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķins

, kur
, kur
--- ---
, kur
--- ---
, kur
--- ---
, kur
--- ---
, kur
--- ---
, kur
--- ---
, kur
--- ---
, kur
--- ---
, kur
--- ---
, kur
--- ---
, kur
--- ---
, kur
--- ---
, kur
--- ---
, kur
--- ---
Uzstādītā elektriskā jauda Pel Biogāzes stacijas
--- ---
Nepārsniedz 0,5 MW 4000
Lielāka par 0,5 MW, bet nepārsniedz 1 MW 3800
Lielāka par 1 MW, bet nepārsniedz 2 MW 3800
Lielāka par 2 MW, bet nepārsniedz 4 MW 3300
Lielāka par 4 MW 3300
Tehnoloģija Līmeņatzīmes
--- ---
Biomasas stacijas 11 % no koģenerācijas stacijā veiktajām investīcijām, gadā
Dabasgāzes stacijas 5 % no koģenerācijas stacijā veiktajām investīcijām, gadā
Līdz 2022. gadam
--- ---
Organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvars pret kopējo patērēto izejvielu apjomu biogāzes ražošanā (%) mazāk par 50 %
Organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvars pret kopējo patērēto izejvielu apjomu biogāzes ražošanā (%) vismaz 50 %, bet mazāk par 70 %
Organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvars pret kopējo patērēto izejvielu apjomu biogāzes ražošanā (%) vismaz 70 %, bet mazāk par 80 %
Organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvars pret kopējo patērēto izejvielu apjomu biogāzes ražošanā (%) vismaz 80 %
Uzstādītā elektriskā jauda Pel Kurināmā cena bez PVN Ckur (euro/MWh)
--- ---
Uzstādītā elektriskā jauda Pel 2008.
Nepārsniedz 0,5 MW 51,08
Lielāka par 0,5 MW, bet nepārsniedz 1 MW 48,11
Lielāka par 1 MW 46,15
2017.
Nepārsniedz 0,5 MW 52,38
Lielāka par 0,5 MW, bet nepārsniedz 1 MW 49,34
Lielāka par 1 MW 47,32
Uzstādītā elektriskā jauda Pel Kurināmā cena bez PVN Ckur (euro/MWh)
--- ---
Uzstādītā elektriskā jauda Pel visi gadi
Visas jaudas 10
Kurināmā cena bez PVN Ckur (euro/MWh) Kurināmā cena bez PVN Ckur (euro/MWh)
--- ---
1995. 1996.
3,73 3,67
2005. 2006.
6,31 7,37
2015. 2016.
9,83 8,6
Gads Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas (euro/MWhe)
--- ---
1995. 27,03
1996. 35,57
1997. 39,65
1998. 43,08
1999. 43,08
2000. 43,08
2001. 43,08
2002. 43,08
2003. 43,08
2004. 47,15
2005. 48,88
2006. 48,88
2007. 28,75
Gads Siltumenerģijas ražošanas tarifs (euro/MWh)*
--- ---
1995. 11,67
1996. 12,12
1997. 12,24
1998. 12,28
1999. 12,33
2000. 12,38
2001. 12,38
2002. 12,38
2003. 12,38
2004. 12,38
2005. 16,51
2006. 21,76
2007. 26,11
2008. 36,99
Gads 1995.
--- ---
Gada vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena, euro/MWh (bez PVN) 12,19
Gads 2003.
Gada vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena, euro/MWh (bez PVN) 18,34
Gads 2011.
Gada vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena, euro/MWh (bez PVN) 41,38
Gads 2019.
Prognozētā gada vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena, euro/MWh (bez PVN) 37,48

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)