Zaudējis spēku - Pārvaldības sistēmas izveides normatīvie noteikumi

68. Sabiedrība, kas izmanto atvasinātos finanšu instrumentus, papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 260. panta pirmās daļas "c" punkta "iv" apakšpunktā minētajam izstrādā procedūras saskaņā ar risku pārvaldības politiku, lai sekotu, cik lielā mērā atvasināto finanšu instrumentu pielietošanas stratēģija atbilst ieguldījuma mērķim.

69. Sabiedrība, ja tā izmanto atvasinātos finanšu instrumentus, lai sekmētu efektīvu ieguldījumu portfeļa pārvaldi, uzskatāmi parāda, kā atvasināto finanšu instrumentu izmantošana uzlabo ieguldījumu portfeļa kvalitāti, drošību, likviditāti vai ienesīgumu.

70. Sabiedrība, ja tā izmanto atvasinātos finanšu instrumentus risku ierobežošanai vai kā risku mazināšanas metodi, dokumentē loģisko pamatojumu un uzskatāmi parāda risku mazināšanas efektivitāti, izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus.

71. Sabiedrība, veicot ieguldījumus vērtspapīrošanas instrumentos saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 VIII nodaļas nosacījumiem, veic padziļinātu produkta un bāzes aktīva izpēti.

4.4.1 Aizdevumu pārvaldība

71.1 Sabiedrība, kura izsniedz aizdevumus, ieguldījumu politikā iekļauj kreditēšanas darbībai atbilstošus kredītriska pārvaldības principus, kas nodrošina sabiedrības izsniegto aizdevumu nepārtrauktu pārraudzību visā kredīta pastāvēšanas laikā, t.sk. kārtību aizņēmēja kredītspējas un nodrošinājuma novērtēšanai, rīcības plānu aizņēmēja saistību neizpildīšanas gadījumā un šo noteikumu 71.4 līdz 71.8 punktā minēto aizņēmēja novērtēšanas kārtību atbilstoši aizdevuma veidam, apmēram un darījuma sarežģītībai.

71.2 Sabiedrība nodrošina, ka par aizdevuma piešķiršanu un pārraudzību atbildīgajām personām ir pietiekamas zināšanas un pieredze, lai pienācīgi novērtētu kredītrisku, t.sk. izveidotu visaptverošu un uz nākotni vērstu novērtējumu par aizņēmēja kredītspēju gan pirms aizdevuma līguma slēgšanas, gan aizdevuma līguma darbības laikā.

71.3 Sabiedrība nodrošina, ka darbinieki vai amatpersonas, kas pieņem lēmumu par aizdevuma piešķiršanu, aizdevuma līguma grozījumiem vai pirmstermiņa izbeigšanu, ir neatkarīgas un objektīvas. Sabiedrības darbinieks vai amatpersona nepiedalās konkrēta lēmuma pieņemšanā, ja:

71.31. darbiniekam vai amatpersonai ar aizņēmēju ir personiskas vai profesionālas attiecības ārpus sabiedrības;

71.32. darbiniekam vai amatpersonai ar aizņēmēju ir ekonomiskas vai cita rakstura attiecības, t.sk. tiešas vai netiešas, faktiskas vai iespējamas, finansiālas vai nefinansiālas;

71.33. aizņēmējam ir pārmērīga politiska rakstura ietekme uz vai politiska saikne ar darbinieku vai amatpersonu;

71.34. darbiniekam vai amatpersonai ir interešu konflikts attiecībā uz aizdevuma nodrošinājumu vai tā novērtēšanu.

71.4 Sabiedrība nodrošina, ka ar sabiedrību saistītām personām (tādas ir akcionārs, valdes un padomes loceklis vai šādas personas radinieks līdz otrajai radniecības pakāpei, laulātais vai svainis līdz pirmajai svainības pakāpei, vai persona, ar kuru tai ir kopīga saimniecība) un komercsabiedrībām, kurās ar sabiedrību saistītām personām ir būtiska ietekme vai kurās šīs personas ieņem vadošus amatus vai ir valdes vai padomes locekļi, aizdevuma piešķiršanas un pārskatīšanas nosacījumi nav labvēlīgāki par to aizdevumu noteikumiem, kuri piešķirti vai pārskatīti ar sabiedrību nesaistītām personām līdzīgos apstākļos, un nav pretrunā ar apdrošinājuma ņēmēju interesēm.

71.5 Sabiedrība darījumu noslēgšanā ar šo noteikumu 71.4 punktā norādītajām personām nodrošina interešu konflikta situāciju novēršanu, piemēram, nosakot, ka būtiskākie darījumi jāsaskaņo akcionāru sapulcē.

71.6 Sabiedrība dokumentē sākotnējos un aizdevuma pastāvēšanas laikā veiktos kredītspējas novērtējumus, kā arī lēmumu par aizdevuma piešķiršanu. Dokumentētie rezultāti ir pietiekami, lai pamatotu priekšlikumu apstiprināt vai noraidīt aizdevuma piešķiršanu.

71.7 Pirms aizdevuma līguma noslēgšanas sabiedrība izvērtē riskus, kas var rasties aizdevuma līguma pārvaldīšanas laikā, t.sk. kredītrisku, likviditātes risku, atbilstības risku, reputācijas risku un citus riskus.

71.8 Novērtējot aizņēmēja spēju atbilstoši aizdevuma līguma nosacījumiem atmaksāt aizdevumu, sabiedrība atbilstoši aizdevuma veidam, apmēram un darījuma sarežģītībai ņem vērā:

71.81. aizdevuma mērķi;

71.82. aizņēmēja naudas plūsmu, finanšu stāvokli un tā noturību;

71.83. aizdevuma sekundāros atmaksas avotus (piemēram, nodrošinājums, galvojumi) un to pieejamību;

71.84. riskus, ko aizņēmējs jau ir uzņēmies, risku kopējo apjomu un jutīgumu pret izmaiņām ekonomikā;

71.85. aizņēmēja pieredzi un darbības stabilitāti;

71.86. aizņēmēja līdzšinējo maksāšanas disciplīnu;

71.87. aizdevuma nodrošinājumu, tā kvalitāti, t.sk. atrašanās vietu, pieejamību, likviditāti, tirgus vērtību un saistīto dokumentāciju;

71.88. galvotāju kredītspēju;

71.89. pēc iespējas klimata pārmaiņu ietekmi un ilgtspējas faktorus.

71.9 Sabiedrība aizņēmēja ienākumus uzskata par galveno aizdevuma atmaksas resursu, savukārt nodrošinājums vai citi riska mazināšanas faktori nodrošina papildu aizsardzību.

71.10 Pieņemot lēmumu par aizdevuma nosacījumiem, t.sk. cenu, sabiedrība samēro ar katru aizdevumu saistītos riskus un paredzamos ieguvumus, ņemot vērā resursu izmaksas, nodrošinājuma un ierobežojošo nosacījumu esamību, kā arī aizņēmēja ienākumu un izsniedzamā aizdevuma valūtas sakritību. Aizdevuma nosacījumus nosaka tā, lai segtu visas ar aizdevumu saistītās izmaksas un kompensētu risku, ko sabiedrība uzņēmusies.

71.11 Sabiedrība nodrošina, ka:

71.111. tā izprot aizņēmēja pašreizējo un paredzamo finansiālo stāvokli un spēju atmaksāt aizdevumu;

71.112. tiek ievēroti aizdevuma līguma nosacījumi, t.sk. nosacījums, ka izsniegtais aizdevums tiek izmantots līgumā noteiktajam mērķim;

71.113. nodrošinājumu pietiekamība tiek vērtēta, ņemot vērā izmaiņas tirgū un tā attīstības tendences;

71.114. tā atbilstoši reaģē uz informāciju par aizdevuma kvalitātes pasliktināšanos.

71.12 Sabiedrība regulāri pārbauda un dokumentē aizņēmēja spēju pildīt aizdevuma līgumā noteiktās saistības, norādot visu informāciju, kas nepieciešama aizņēmēja pašreizējā finansiālā stāvokļa novērtēšanai (piemēram, kārtējos finanšu pārskatus un to analīzi, aizņēmēja ienākumu esamību un apmēru apliecinošus dokumentus, aizdevuma izmantošanu līgumā paredzētajam mērķim apliecinošus dokumentus, aizdevuma novērtēšanas dokumentus, iekšējos ziņojumus sabiedrības vadībai, saraksti ar aizņēmēju, aizņēmēja vai nodrošinājuma apsekošanas ziņojumus, nodrošinājuma novērtējumu un vērtības monitoringa rezultātus vai atsauci uz dokumentu vai citu informācijas nesēju, kurā tie tiek glabāti).

71.13 Piemērojot 9. Starptautisko Finanšu pārskatu standartu, sabiedrība katru reizi, kad tās rīcībā nonāk informācija, kas norāda uz notikušu vai gaidāmu būtisku kredītriska pieaugumu, veic aktīvu kvalitātes novērtēšanu.

71.14 Sabiedrība izvērtē kredītriska pieauguma būtiskumu saskaņā ar grāmatvedības standartiem.

71.15 Sabiedrība, izvērtējot būtisku kredītriska pieaugumu, izmanto visu informāciju, kuru tā saņem vai var saņemt un kuras iegūšana nav nesamērīgi apgrūtinoša vai saistīta ar pārmērīgām izmaksām. Sabiedrība nosaka iekšējos un ārējos informācijas avotus un metodes informācijas, ko tā izmanto būtiska kredītriska pieauguma noteikšanā un vērtēšanā, piemērošanai.

4.5. Aktīvu un saistību, kas nav tehniskās rezerves, novērtēšana

72. Sabiedrība Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 267. panta otrajā daļā minētajā aktīvu un saistību novērtēšanas politikā un procedūrās ietver vismaz šādus elementus:

72.1. metodoloģiju, kritērijus un datu avotus, lai novērtētu, vai attiecīgā aktīva tirgus ir aktīvs vai neaktīvs;

72.2. prasības, kas nodrošina, ka novērtēšanas procesa un ar to saistīto kontroles procedūru, t.sk. datu kvalitātes kontroles, dokumentācija ir pietiekama;

72.3. dokumentācijas par novērtēšanā izmantoto pieeju, kā arī datu, parametru un pieņēmumu atbilstības prasības;

72.4. regulāras ziņošanas kārtību sabiedrības valdei un padomei, lai tā varētu pieņemt lēmumus, kas saistīti ar aktīvu un saistību novērtēšanu.

73. Sabiedrība ievieš datu kvalitātes kontroles procedūru, lai noteiktu nepilnības un mērītu, uzraudzītu, vadītu un dokumentētu datu kvalitāti. Šāda procedūra ietver datu pilnīguma noteikšanu, no iekšējiem un ārējiem avotiem saņemtu datu piemērotības paredzētajam mērķim novērtēšanu, neatkarīgu datu kvalitātes pārbaudi un apstiprināšanu, kā arī nosaka prasību periodiski salīdzināt tirgus datus ar alternatīviem avotiem un iepriekšējo pieredzi.

74. Ja sabiedrība izmanto Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 263. pantā minētās alternatīvās novērtēšanas metodes, tā dokumentācijā ietver šādu informāciju:

74.1. metodes aprakstu, piemērotības pamatojumu, galvenos pieņēmumus, ierobežojumus un iznākumu;

74.2. apstākļus, kādos izvēlētā metode nav efektīva;

74.3. novērtēšanas procesa aprakstu un analīzi, kā arī ar metodi saistīto kontroles procedūru aprakstu;

74.4. ar metodi saistītās vērtēšanas nenoteiktības analīzi;

74.5. atpakaļejošo pārbaužu procedūras aprakstu un, kad iespējams, salīdzinājumu ar līdzīgiem modeļiem vai citiem etaloniem, kuru veic, ieviešot novērtēšanas metodi pirmo reizi, un pēc tam regulāri atkārto;

74.6. novērtēšanā izmantoto rīku un datorprogrammu aprakstu.

75. Sabiedrība nodrošina neatkarīgu novērtēšanas metodes pārbaudi saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 267. panta ceturtās daļas "b" punktu pirms jaunas metodes ieviešanas vai būtiskām izmaiņām un regulāri pēc tam. Neatkarīgu pārbaudi veic, gan piemērojot sabiedrības izstrādātu iekšējo modeli, gan iegādājoties to no ārēja piegādātāja. Pārbaudes biežums ir atkarīgs no metodes nozīmīguma lēmumu pieņemšanā un risku pārvaldībā. Sabiedrība nodrošina ziņošanu par pārbaudes rezultātiem un ieteikumiem sabiedrības valdei.

76. Sabiedrība nodrošina, ka sabiedrības padomei, valdei un citām personām, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vārdā, rada attiecīgajai sabiedrībai civiltiesiskas saistības, ir izpratne par novērtēšanas pieeju un nenoteiktību novērtēšanas procesā, piemēram, izmantoto izejas datu vai modeļa risku.

77. Ja novērtēšanas metodes pārbaudi veic ārējais eksperts, sabiedrība nodrošina, ka tā piesaista ekspertu ar attiecīgām zināšanām un pieredzi, veltot šim uzdevumam nepieciešamo uzmanību.

78. Sabiedrība iesniedz Komisijai neatkarīga eksperta atzinumu par attiecīgā aktīva vai saistību novērtēšanu mēneša laikā pēc šāda atzinuma saņemšanas.

5. Kapitāla pārvaldība

79. Lai nodrošinātu Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteikto kapitāla prasību izpildi, sabiedrība izstrādā un apstiprina kapitāla pārvaldības politiku, kurā ietver:

79.1. procedūras aprakstu, lai nodrošinātu, ka atsevišķi pašu kapitāla posteņi (instrumenti) gan emitēšanas brīdī, gan vēlāk tiek klasificēti atbilstoši Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 71., 73., 75. un 77. pantā noteiktajām iezīmēm;

79.2. procedūras aprakstu, lai nodrošinātu, ka visi līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteņus, ir skaidri un nepārprotami attiecībā uz spēkā esošajām pašu kapitāla klasificēšanas prasībām;

79.3. procedūras aprakstu, lai uzraudzītu pašu kapitāla instrumentu emisiju pa līmeņiem saskaņā ar vidēja termiņa kapitāla pārvaldības plānu un nodrošinātu, ka pirms un pēc pašu kapitāla instrumentu emisijas tie atbilst attiecīgā pašu kapitāla līmeņa prasībām, kas noteiktas attiecīgā līmeņa pašu kapitāla instrumentiem;

79.4. procedūras aprakstu, lai uzraudzītu, ka pašu kapitāla instrumentiem nav radīti apgrūtinājumi saistībā ar līgumiem, saistītiem darījumiem vai grupas struktūru, kas varētu negatīvi ietekmēt šo pašu kapitāla instrumentu atbilstību attiecīgā līmeņa klasifikācijas iezīmēm;

79.5. procedūras aprakstu, kas nodrošina, ka darbības, kas ir obligātas vai atļautas pašu kapitāla instrumentus regulējošajos līgumos, statūtos vai citos juridiskajos dokumentos, tiek laicīgi sāktas un pabeigtas;

79.6. procedūras aprakstu, kas nodrošina, ka nepieciešamības gadījumā savlaicīgi tiek izvērtēts, kad jāpieprasa papildu pašu kapitāla instrumentu apmaksa, un nosūtīts pieprasījums;

79.7. procedūras aprakstu, kas nodrošina, ka politika vai lēmumi attiecībā uz parasto akciju dividenžu izmaksu tiek ņemti vērā, izvērtējot kapitāla pietiekamību un nākotnē paredzamās dividendes;

79.8. procedūras aprakstu, kas nosaka, kā tiek identificēti un dokumentēti gadījumi, kad sabiedrība var atsevišķos gadījumos (on discretionary basis) atcelt pirmā līmeņa kapitāla instrumentu peļņas sadali, lai kapitāla instruments atbilstu Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 71. panta ceturtās daļas "e" un "f" punktā noteiktajām klasificēšanas iezīmēm;

79.9. procedūras aprakstu, kas nosaka gadījumus, kad dividenžu izmaksa tiek pārcelta uz vēlāku laiku vai kad tiek pieņemts lēmums tās neizmaksāt saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 71. panta pirmās daļas "l" punkta un 73. panta pirmās daļas "g" punkta prasībām, kā arī nosaka šādu gadījumu piemērošanas un dokumentēšanas principus;

79.10. procedūras aprakstu, kas nosaka, cik lielā mērā sabiedrība iekļauj aprēķinā pašu kapitāla posteņus, uz kuriem attiecas pārejas periods atbilstoši Komisijas 28.03.2017. normatīvo noteikumu Nr. 58 "Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas normatīvie noteikumi" 196. un 197. punkta prasībām;

79.11. procedūras aprakstu, kas nodrošina, ka veids, kādā stresa apstākļos mainās pašu kapitāla posteņu, uz kuriem attiecas šo noteikumu 79.10. punktā minētais pārejas periods, apmērs, īpaši vēršot uzmanību uz to spēju segt zaudējumus, tiek izvērtēts un, ja nepieciešams, ņemts vērā, veicot risku un maksātspējas pašu novērtējumu.

80. Sabiedrība izstrādā Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 71. panta pirmās daļas "g" punktā minēto vidēja termiņa kapitāla pārvaldības plānu, kura izpildi kontrolē sabiedrības padome un kurš ietver vismaz šādu informāciju:

80.1. plānotās pašu kapitāla instrumentu emisijas apmēru un termiņu;

80.2. pašu kapitāla instrumentu dzēšanas termiņu, t.sk. gan līgumā noteikto atmaksas termiņu, gan iespēju veikt sabiedrības pašu kapitāla instrumentu dzēšanu vai izpirkumu pirms termiņa;

80.3. informāciju par to, kā katra emisija, izpirkšana, apmaksa vai citas izmaiņas atsevišķa pašu kapitāla posteņa novērtējumā ietekmē pašu kapitāla līmeņiem noteikto ierobežojumu ievērošanu;

80.4. informāciju par to, kā peļņas sadales politikas piemērošana ietekmēs pašu kapitālu;

80.5. Komisijas 28.03.2017. normatīvo noteikumu Nr. 58 "Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas normatīvie noteikumi" 196. un 197. punktā noteiktā pārejas perioda beigu ietekmi uz pašu kapitāla posteņu iedalījumu līmeņos un apmēru.

81. Sabiedrība vidēja termiņa kapitāla pārvaldības plānā ņem vērā risku pārvaldības sistēmas rezultātus un risku un maksātspējas pašu novērtējumu.

6. Sabiedrības padomes funkcijas pārvaldības jomā

82. Sabiedrības padome uzrauga, kā sabiedrības valde nodrošina efektīvas pārvaldības sistēmas izveidi un darbību. Veicot pārvaldības sistēmas uzraudzību, sabiedrības padome:

82.1. nosaka sabiedrības attīstības un darbības stratēģiju, kā arī izstrādā un apstiprina saistītās politikas tās īstenošanai;

82.2. nosaka riskus, kurus sabiedrība vēlas uzņemties, un pieļaujamo risku līmeni;

82.3. uzrauga, kā sabiedrības valde izveido efektīvu risku pārvaldības sistēmu (t.sk. apstiprina risku identificēšanas un pārvaldīšanas politikas), kas balstīta uz sabiedrības padomes noteikto stratēģiju, un politikas un procedūras, kas nepieciešamas, lai pastāvīgi noteiktu, novērtētu, uzraudzītu un pārvaldītu pastāvošos vai iespējamos riskus vai risku grupas un to savstarpējo mijiedarbību;

82.4. nosaka Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 258. panta sestajā daļā minētās pārvaldības sistēmas novērtēšanas kārtību;

82.5. nosaka pārvaldības sistēmas un tajā esošo jomu pilnveidei izstrādāto rekomendāciju īstenošanas pārbaudes kārtību;

82.6. nosaka pazīmes, kas norāda uz interešu konfliktu, un interešu konflikta novēršanas un pārvaldības kārtību;

82.7. nodrošina visu pieņemto padomes lēmumu, t.sk. lēmumu pamatojumu, fiksēšanu padomes sēdes protokolā.

7. Sabiedrības valdes funkcijas pārvaldības jomā

83. Sabiedrības valde ir atbildīga par pārvaldības sistēmas izveidi, tās īstenošanu, pārvaldīšanu un pilnveidošanu. Pārvaldības sistēmas jomā sabiedrības valde:

83.1. izstrādā, dokumentē un īsteno atbilstošas politikas un procedūras visu sabiedrības darbībai piemītošo būtisko risku identificēšanai un pārvaldībai, t.sk. mērīšanai, novērtēšanai, kontrolei un pārskatu par riskiem sniegšanai, kā arī apstiprina atbilstošās procedūras;

83.2. ievieš sabiedrības padomes apstiprinātos operacionālā riska pārvaldības pamatprincipus konsekventi visās sabiedrības struktūrvienībās, kā arī nodrošina, ka visu līmeņu darbiniekiem ir izpratne par viņu pienākumiem saistībā ar operacionālā riska pārvaldību;

83.3. nosaka un uzrauga iekšējos kvantitatīvos limitus katram ieguldījumu veidam, ārpusbilances saistībām, darījumu partneriem, ģeogrāfiskajam izvietojumam vai nozarei, lai nodrošinātu risku pārvaldīšanas efektivitāti un aizsargātu apdrošinājuma ņēmēju intereses.

8. Atbilstība un piemērotība

84. Papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 273. pantā noteiktajām prasībām sabiedrība nodrošina, ka sabiedrības padomes un valdes locekļi, par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona, par atbilstības funkciju atbildīgā persona, par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona, par aktuāro funkciju atbildīgā persona, ārvalsts apdrošinātāja filiāles vadītājs, kā arī personas, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā, rada attiecīgajai sabiedrībai vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei civiltiesiskas saistības, ir ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju, zināšanām un amatam nepieciešamo pieredzi, lai sabiedrība tiktu profesionāli vadīta un pārraudzīta.

85. Sabiedrība nosaka un dokumentē amatus, kuru veicēji, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā, rada attiecīgajai sabiedrībai vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei civiltiesiskas saistības.

8.1. Atbilstības un piemērotības prasības

86. Sabiedrība nodrošina, ka gan sabiedrības padomei, gan valdei kolektīvi ir pietiekama pieredze un zināšanas par visiem būtiskajiem sabiedrības darbības veidiem un riskiem. Sabiedrība nodrošina, ka gan sabiedrības padomei, gan valdei kolektīvi ir pietiekama pieredze un zināšanas vai nepieciešamības gadījumā iespēja saņemt konsultāciju vismaz šādās jomās:

86.1. apdrošināšana un finanšu tirgi;

86.2. darbības stratēģija un darbības modelis;

86.3. pārvaldības sistēma;

86.4. finanšu un aktuārā analīze;

86.5. tiesiskais regulējums un prasības.

87. Veicot izmaiņas sabiedrības padomes vai valdes sastāvā, sabiedrība nodrošina, ka sabiedrības padomes un valdes locekļu kolektīvās zināšanas saglabājas atbilstošā līmenī.

88. Sabiedrība izstrādā, dokumentē un īsteno politiku dažādības nodrošināšanai sabiedrības padomes un valdes sastāvā, lai nodrošinātu, ka, ieceļot amatā sabiedrības padomes un valdes locekļus, tiek īstenota daudzveidīgu viedokļu, pieredzes un kompetenču sniegšana sabiedrības valdes un padomes ikdienas darbībā.

89. Novērtējot sabiedrības padomes un valdes locekļu pieredzi, ņem vērā sabiedrības komercdarbības veidu, lielumu un sarežģītību, kā arī attiecīgos amata pienākumus. Valdes loceklim nepieciešamās pieredzes un prasību apjoms var atšķirties no padomes loceklim nepieciešamās pieredzes un prasību apjoma.

90. Lai nodrošinātu, ka katram sabiedrības padomes un valdes loceklim ir pietiekama kompetence un prasmes, lai veiktu amata pienākumus sabiedrības padomes vai valdes vai to komiteju (ja tādas ir izveidotas) darbā, sabiedrība nodrošina, ka nepieciešamības gadījumā katram sabiedrības padomes un valdes loceklim ir iespēja saņemt atbilstošu iekšēju vai ārēju apmācību vai konsultāciju.

91. Veicot atbilstības un piemērotības novērtējumu, ņem vērā gan informāciju par sabiedrības padomes vai valdes locekļa līdzšinējo komercdarbību un tās ietekmi uz padomes vai valdes locekļa reputāciju, gan zināšanas, kas gūtas mācību procesā, gan praktisko pieredzi, kas gūta iepriekšējos amatos. Novērtējumā ņem vērā prasmes un zināšanas, kuras sabiedrības padomes vai valdes locekļi ir ieguvuši un lietojuši praksē savā profesionālajā jomā.

92. Atbilstības un piemērotības novērtējumā ņem vērā arī šādus sabiedrības padomes un valdes efektīvai funkcionēšanai nozīmīgus kritērijus:

92.1. iespējamos interešu konfliktus;

92.2. spēju pietiekami daudz laika veltīt amata pienākumu veikšanai;

92.3. kopējo sabiedrības padomes un valdes sastāvu, ietverot zināšanu un kompetences atbilstību sabiedrības padomes vai valdes kolektīvās pieredzes un zināšanu nodrošināšanai;

92.4. spēju savus pienākumus pildīt neatkarīgi, bez nepienācīgas trešo personu ietekmes.

93. Novērtējot sabiedrības padomes vai valdes locekļa neatkarību, izvērtē vismaz šādu informāciju:

93.1. iepriekšējos un pašreizējos amatus sabiedrībā vai citās komercsabiedrībās;

93.2. personīgās, profesionālās un ekonomiskās attiecības ar valdes un padomes locekļiem, kuri pilda pārvaldības funkcijas tajā pašā sabiedrībā, tās mātes sabiedrībā vai meitas sabiedrībā;

93.3. personīgās, profesionālās un ekonomiskās attiecības ar tās pašas sabiedrības, mātes sabiedrības vai meitas sabiedrības akciju kontrolpaketes turētājiem.

94. Ja sabiedrībai kļūst zināma informācija, kas rada šaubas par sabiedrības padomes vai valdes locekļa vai personas, kura atbild par pamatfunkciju, zināšanām, pieredzi vai reputāciju, sabiedrība novērtē, kā tas ietekmē vai var ietekmēt šīs personas piemērotību, ņemot vērā visu zināmo un novērtējumam būtisko informāciju par attiecīgajiem notikumiem vai apstākļiem neatkarīgi no to norises laika un vietas.

95. Novērtējot personas atbilstību saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 273. panta ceturtās daļas prasībām, sabiedrība ņem vērā, ka tajā minēto aspektu noilguma termiņu nodarījumam nosaka, pamatojoties uz Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

96. Novērtējot sabiedrības padomes vai valdes locekļa reputāciju, ņem vērā kriminālās sodāmības vai administratīvās sodāmības reģistros pieejamo informāciju, izvērtējot notiesāšanas vai apsūdzības veidu, apelācijas līmeni, saņemto sodu, tiesas procesa posmu un jebkuru reabilitējošu pasākumu ietekmi. Novērtējumā ņem vērā arī jebkurus attiecīgā pārkāpuma vai administratīvo vai uzraudzības iestāžu piemērotā soda (sankcijas) blakusapstākļus, tostarp vainu mīkstinošus apstākļus, laikposmu kopš pārkāpuma izdarīšanas un attiecīgā sabiedrības padomes vai valdes locekļa rīcību šajā laikposmā, kā arī šā pārkāpuma vai administratīvo vai uzraudzības iestāžu sankcijas būtiskumu, ņemot vērā attiecīgā sabiedrības padomes vai valdes locekļa pienākumus un lomu sabiedrības darbībā.

97. Novērtējot sabiedrības padomes vai valdes locekļa reputāciju, ņem vērā iepriekšējo personas darbību, izvērtējot vismaz šādu informāciju:

97.1. pierādījumus, kas liecina, ka sabiedrības padomes vai valdes loceklis ir atteicies sadarboties vai sniedzis nepatiesu informāciju, t.sk. apzināti maldinājis uzraugošās iestādes;

97.2. saņemtu atteikumu veikt kādu reģistrāciju, izsniegt atļauju, uzņemt par dalībnieku vai izsniegt licenci komercdarbības vai profesionālās darbības veikšanai vai veikt šādas reģistrācijas, atļaujas, dalības vai licences atsaukšanu, anulēšanu vai pārtraukšanu vai arī attiecīgās uzraugošās iestādes veiktu izslēgšanu;

97.3. iemeslus, kāpēc notikusi atbrīvošana no darba vai atbildīga amata, darba devēja uzticības zaudēšana vai līdzīga situācija vai izteikts lūgums atkāpties no amata;

97.4. atņemtas tiesības veikt visu veidu vai noteikta veida komercdarbību, t.sk. būt par kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekli.

8.2. Atbilstības un piemērotības novērtēšanas politikas un procedūras

98. Sabiedrība izstrādā un apstiprina politiku un procedūras atbilstības un piemērotības novērtēšanai, kurās nosaka vismaz:

98.1. personu, kura ir atbildīga par atbilstības un piemērotības novērtēšanas veikšanu;

98.2. šo noteikumu 84. punktā minēto personu atbilstības un piemērotības novērtēšanas kārtību;

98.3. zināšanu, prasmju un pieredzes apjomu, kas nepieciešams, lai šo noteikumu 84. punktā minētās personas varētu novērtēt kā pietiekami kompetentas;

98.4. informāciju un apliecinājumus, kurus šo noteikumu 84. punktā minētās personas iesniedz sabiedrībai izvērtēšanai;

98.5. situācijas, kurās veic atkārtotu atbilstības un piemērotības novērtēšanu, kā arī veicamos pasākumus, lai apzinātu šādas situācijas;

98.6. prasību, ka šo noteikumu 84. punktā minētās personas ziņo sabiedrībai par jebkurām būtiskām izmaiņām un notikumiem, kuri ietekmē atbilstību noteiktajām prasībām;

98.7. citu darbinieku atbilstības un piemērotības novērtēšanas procedūru aprakstus, gan apsverot to iecelšanu konkrētā amatā, gan regulāri novērtējot to atbilstību un piemērotību.

99. Sabiedrība veic šo noteikumu 84. punktā minēto personu novērtēšanu, pirms tās sāk pildīt amata pienākumus. Personas atbilstību un piemērotību atkārtoti izvērtē vismaz šādās situācijās:

99.1. sabiedrības padomes vai valdes loceklis tiek pārvēlēts amatā;

99.2. tiek veiktas izmaiņas sabiedrības padomes vai valdes locekļa veicamajos pienākumos vai mainās šo pienākumu veikšanai nepieciešamās kompetences;

99.3. ir iemesls uzskatīt, ka persona ir ietekmējusi sabiedrību, lai tā rīkotos neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vai pati rīkojusies neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

99.4. ir iemesls ticēt, ka personas rīcība var palielināt finanšu noziegumu risku, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma vai proliferācijas finansēšanas risku;

99.5. ir iemesls uzskatīt, ka personas rīcības dēļ pareiza un piesardzīga sabiedrības darbības pārvaldība ir pakļauta riskam;

99.6. tas kļūst nepieciešams noteiktu apstākļu vai notikumu iestāšanās dēļ.

100. Ja sabiedrība veic piemērotības novērtējumu šo noteikumu 99.2. un 99.6. punktā minētajos gadījumos, novērtējumu var veikt ierobežotā apjomā, to balstot uz izvērtējumu par to, vai notikums, kurš ir bijis par iemeslu atkārtota novērtējuma veikšanai, nav ietekmējis sabiedrības padomes vai valdes locekļa piemērotību.

101. Sabiedrība dokumentē šo noteikumu 84. punktā minēto personu atbilstības un piemērotības novērtēšanas procesu un rezultātus.

102. Sabiedrība, izstrādājot šajos noteikumos minēto atbilstības un piemērotības novērtēšanas politiku, ņem vērā sabiedrības komercdarbības veidu, lielumu un sarežģītību, kā arī tās veikto darījumu apjomu un daudzveidību.

9. Iekšējās kontroles sistēma

103. Sabiedrība nodrošina, ka iekšējās kontroles sistēma atbilst Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 266. panta prasībām.

104. Izveidojot, ieviešot un uzturot iekšējās kontroles sistēmu, sabiedrība nodrošina, ka personālam ir izpratne par tā lomu iekšējās kontroles sistēmā. Kontroles darbības samēro ar riskiem, kas izriet no kontrolējamajām darbībām un procesiem.

105. Sabiedrība nodrošina, ka iekšējās kontroles sistēmā noteiktā uzraudzības un ziņojumu sniegšanas kārtība nodrošina sabiedrības padomi un valdi ar lēmumu pieņemšanai būtisku informāciju.

10. Pamatfunkcijas

106. Sabiedrība atbilstoši tās darbības specifikai nodrošina vismaz šādu četru pamatfunkciju veikšanu – risku pārvaldības funkcijas, darbības atbilstības funkcijas, iekšējā audita funkcijas un aktuārās funkcijas.

10.1. Risku pārvaldības funkcija un darbības atbilstības funkcija

107. Sabiedrība nodrošina, ka par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 269. panta prasībām, ziņo sabiedrības padomei un valdei par riskiem, kas ir identificēti kā būtiski sabiedrības darbībai. Par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona ziņo arī par citām specifiskām risku jomām pēc savas iniciatīvas un pēc sabiedrības padomes vai valdes pieprasījuma.

108. Papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 270. panta prasībām sabiedrība nodrošina, ka par darbības atbilstības funkciju atbildīgā persona veic pienākumus atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 66. pantā noteiktajām prasībām.

108.1 Sabiedrība Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 270. panta pirmajā daļā noteikto atbilstības politiku un atbilstības plānu par iepriekšējo gadu, kā arī veiktās izmaiņas tajos iesniedz Komisijai rakstveidā vienlaikus ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 91. panta pirmajā daļā minētā ziņojuma par maksātspēju un finansiālo stāvokli publiskošanu.

10.2. Iekšējā audita funkcija

109. Papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 271. pantā noteiktajām prasībām sabiedrība nodrošina, ka, veicot iekšējo auditu, izdarot audita secinājumus un ziņojot par tiem, par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona nav atkarīga no sabiedrības valdes, jo tas var traucēt iekšējā audita funkcijas neatkarībai un objektivitātei.

110. Lai iekšējā audita funkcija darbotos efektīvi, sabiedrība nodrošina vismaz šādu pasākumu veikšanu:

110.1. skaidri nosaka un dokumentē struktūrvienības, kas veic iekšējā audita funkciju, pilnvaras;

110.2. nodala iekšējā audita funkciju no ikdienas darījumu veikšanas un pārējām pamatfunkcijām, t.sk. nodrošina, ka iekšējā audita darbinieks, kurš iepriekš strādājis citā struktūrvienībā, neveic šīs struktūrvienības auditu par periodu, kad tajā strādājis;

110.3. nodrošina, ka struktūrvienības, kas veic iekšējā audita funkciju, ietvaros esošie interešu konflikti tiek attiecīgi pārvaldīti;

110.4. nodrošina struktūrvienībai, kas veic iekšējā audita funkciju, brīvu piekļuvi visiem dokumentiem, informācijai un darbiniekiem;

110.5. piešķir struktūrvienībai, kas veic iekšējā audita funkciju, pilnvaras kontrolēt sabiedrības darbību, kuras nodrošināšanai tiek izmantoti ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumi;

110.6. nodrošina struktūrvienībai, kas veic iekšējā audita funkciju, efektīvai funkciju veikšanai pietiekamus resursus, t.sk. atbilstošu darbinieku ar pietiekamu izglītību un profesionālo pieredzi skaitu, lai būtu pamats uzskatīt, ka tie ir spējīgi kvalificēti pildīt savus pienākumus, kā arī nodrošina to pastāvīgu apmācību;

110.7. nodrošina struktūrvienībai, kas veic iekšējā audita funkciju, tiešus kontaktus ar sabiedrības padomi un valdi.

111. Sabiedrība var izveidot atsevišķas funkcijas specifisku darbību vai vienību kontrolei un uzraudzībai. Šādas funkcijas ir iekšējās kontroles sistēmas sastāvdaļa un neatbrīvo iekšējo auditu no šo specifisko darbību vai vienību pārbaudes. Lai panāktu lielāku efektivitāti, iekšējais audits, veicot savus pienākumus, var izmantot citu funkciju sniegto informāciju. Iekšējā audita funkcijas neatkarība nozīmē, ka tai ir noteikts statuss organizācijā un tā veic uzdevumus bez nepamatotas iejaukšanās un objektīvi.

112. Sabiedrība nodrošina, ka iekšējā audita funkcija, sagatavojot rakstveida ziņojumu sabiedrības padomei un valdei saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 271. panta trešās daļas "d" punktā minētajām prasībām, ietver tajā paredzēto laika periodu, kas nepieciešams ziņojumā minēto trūkumu novēršanai, un norāda atbildīgo personu, kā arī informāciju par iepriekš sniegto ieteikumu izpildi.

113. Sabiedrības padome apstiprina iekšējā audita politiku, kurā iekļauti vismaz šādi elementi:

113.1. noteikumi un nosacījumi, saskaņā ar kuriem struktūrvienībai, kas veic iekšējā audita funkciju, var noteikt uzdevumu sniegt atzinumu vai atbalstu vai veikt citus īpašus uzdevumus;

113.2. procedūras, kuras par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona ievēro pirms uzraudzības iestādes informēšanas;

113.3. iekšējā audita personāla rotācijas kritēriji.

114. Iekšējais audits veic savu darbību saskaņā ar sabiedrības padomes noteikto darbības plānu, kurā atspoguļo:

114.1. pārskata periodā pārbaudāmās darbības jomas, pārbaužu regularitāti un pārbaužu veikšanai nepieciešamos resursus, nodrošinot, ka visas nozīmīgās jomas tiek pārbaudītas regulāri;

114.2. risku noteikšanas un novērtēšanas metodes pārbaudāmajām darbības jomām, kā arī risku kontroles procedūru novērtēšanas kritērijus, ņemot vērā paredzamo jaunu produktu attīstību;

114.3. pārbaužu rezultātu dokumentēšanas prasības, nodrošinot, ka saglabātā informācija ļauj izsekot audita procesam un izdarītajiem secinājumiem;

114.4. kārtību, kādā pārbaužu rezultātus sniedz sabiedrības padomei un valdei, un ieteikumu īstenošanas pārbaudes kārtību.

114.1 Sabiedrība šo noteikumu 112. punktā noteikto iekšējā audita funkcijas ziņojumu padomei par iepriekšējo gadu un 114. punktā noteikto iekšējā audita darbības plānu par iepriekšējo gadu un izmaiņas tajā iesniedz Komisijai rakstveidā vienlaikus ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 91. panta pirmajā daļā minētā ziņojuma par maksātspēju un finansiālo stāvokli publiskošanu.

10.3. Aktuārā funkcija

115. Sabiedrība veic atbilstošus pasākumus, lai izvairītos no iespējamiem interešu konfliktiem, ja tā papildus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 68. pantā noteiktajiem pienākumiem nosaka citus pienākumus un uzdevumus, kas jāveic aktuārās funkcijas ietvaros.

116. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros, veicot risku un maksātspējas pašu novērtējumu, sniedz viedokli par sabiedrības pastāvīgu turpmāko atbilstību prasībām attiecībā uz tehnisko rezervju aprēķinu un nosaka iespējamos riskus, kuri izriet no nenoteiktības, kas saistīta ar šo aprēķinu.