Par plānu "Prioritārie rīcības virzieni meliorācijas politikā 2021.–2027. gadam"

Veids Rīkojums
Publicēts 2021-04-12
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta rīkojums Nr. 238Rīgā 2021. gada 12. aprīlī (prot. Nr. 32 36. §)

1. Apstiprināt plānu "Prioritārie rīcības virzieni meliorācijas politikā 2021.–2027. gadam" (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju plāna ieviešanas koordinēšanā.

3. Zemkopības ministrijai un plāna ieviešanā iesaistītajām institūcijām plānā noteikto pasākumu īstenošanu nodrošināt no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu (ja tādi būs nepieciešami) plānā iekļauto pasākumu īstenošanai plāna ieviešanā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām vērtēt plāna īstenošanas gaitā un izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

5. Zemkopības ministrijai sagatavot un zemkopības ministram līdz 2023. gada 31. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus plānā, precizējot sadaļu par rezultatīvajiem rādītājiem atbilstoši finanšu plānošanas procesā paredzētajiem finanšu līdzekļiem.

6. Zemkopības ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām sagatavot un līdz 2025. gada 31. decembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna ieviešanu 2020.–2025. gadā.

7. Atbalstīt plāna konsolidēto redakciju.

Ministru prezidents A. K. KariņšZemkopības ministrs K. Gerhards

(Ministru kabineta2024. gada 11. jūnijarīkojums Nr. 466

PLĀNS "PRIORITĀRIE RĪCĪBAS VIRZIENI MELIORĀCIJAS POLITIKĀ2021.–2027. GADAM"

Nr. Būvniecības gads Platība tūkst.ha
1. 2017. 12,6
2. 2018. 21,6
3. 2019. 18,1
4. 2020. gada I pusgads 4,2
Nr.p.k. Objekts Rādītājs
--- --- ---
1. Meliorētā lauksaimniecībā izmantojamā zeme 1,6 milj. ha
2. Meliorētā meža zeme 0,8 milj. ha
3. Meliorācijas sistēmu, būvju nosaukums:
3. • ūdensnotekas 54 tūkst. km
3. • aizsargdambji 476 km
3. • polderu sūkņu stacijas 53 gab.*
3. • hidrometriskie posteņi 56 gab.

* Applūstošās zemes mitruma režīma regulēšanai inženiertehniskā meliorācijā izbūvēti 53 polderi ar kopplatību 50 tūkst ha.

Nr.p.k. Objekts Rādītājs
1. Valsts nozīmes ūdensnotekas 13,8 tūkst. km*
2. Valsts polderi un hidrotehniskās būves:
2. • aizsargdambji; 421,6 km**
2. • polderu sūkņu stacijas 40 gab. (no tām 8 Rīgas HES), 94 sūkņi
3. Hidrometriskie posteņi 56 gab.

* Vidēji 1 km regulētu valsts ūdensnoteku ir saistītas ar aptuveni 3,5 km koplietošanas un viena īpašuma meliorācijas sistēmu ūdensnotekām un ar tām saistītām drenāžas sistēmām.** Polderu aizsargdambji nodrošina atbilstošu mitruma režīmu 43 737 ha kopējā polderu baseina platībā.

Nr.p.k. Objekts Rādītājs
1. Pašvaldības un pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmas:
1. • pašvaldības nozīmes koplietošanas novadgrāvji 333 gab./503,9 km
1. • pašvaldības nozīmes koplietošanas novadgrāvju statuss piešķirts novados (skaits) 31 novads
1. • aizsargdambji 20 gab./47,7 km
1. • polderu sūkņu stacijas 16 gab.
1. • liela izmēra kolektori 14 gab.
1. • liela izmēra kolektoru kopgarums 4,4 km
Nr.p.k. Objekts Rādītājs
--- --- ---
1. Koplietošanas meliorācijas sistēmas:
1. • koplietošanas novadgrāvju skaits 52 819 gab.
1. • koplietošanas novadgrāvju kopgarums 42,7 tūkst. km
2. Viena īpašuma meliorācijas sistēmas:
2. • viena īpašuma novadgrāvju skaits 9849 gab.
2. • viena īpašuma novadgrāvju kopgarums 3,1 tūkst. km
Nr. Budžeta gads Valsts budžeta finansējums miljonos euro
--- --- ---
1. 2011. 0,683
2. 2012. 1,500
3. 2013. 1,638
4. 2014. 2,331
5. 2015. 2,503
6. 2016. 2,517
7. 2017. 2,973
8. 2018. 3,098
9. 2019. 3,366
10. 2020. 3,856
Eiropas Savienības finanšu plānošanas periodā 2014.–2020. gadam meliorācijas infrastruktūras pārbūvei vai atjaunošanai par ESI līdzfinansētiem fondu līdzekļiem ir piešķirts pastāvīgs finansējums divās programmās – Eiropas Lauksaimniecības fondā lauku attīstībai (turpmāk – ELFLA) un Eiropas reģionālās attīstības fondā (turpmāk – ERAF). Plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam šim nolūkam finanšu atbalsta instrumenti bija pieejami tikai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai: ESI plānošanas periods Finansējums periodā
--- --- ---
1. 2007.–2013. g 31 milj. euro
2. 2014.–2020. g 80 milj. euro
Nr. Periods Projektu skaits
--- --- ---
1. 2007.–2013. gadā kopā 231
2009. 17
2010. 15
2011. 67
2012. 26
2013. 25
2014. 19
2015. 62
t.sk. atjaunotas polderu sūkņu stacijas 10
polderu aizsargdambji
Pašvaldību, privātajās meliorācijas sistēmās kopā 439
2. 2014.–2020. gadā kopā 211
t.sk. 2017. gadā īstenoti 38
2018. gadā īstenoti 53
2019. gadā īstenoti 45
Pašvaldību, privātajās meliorācijas sistēmās kopā 01.01.2019. 461
Nr. Plānošanas periods Projektu skaits
--- --- ---
1. 2007.–2013. gadā kopā 4
Lubāna ezera Dienvidaustrumu dambja rekonstrukcija 1
Rīgas HES ūdenskrātuves aizsargdambja trīs sūkņu staciju atjaunošana 3
2. 2014.–2020. gadā kopā 29
Projektu skaits Periods Attiecināmās izmaksas milj. euro
--- --- ---
Kopā īstenoti 65 projekti 19.12.2018.–19.06.2020. 12,761
tostarp novērsti lokāli bojājumi aizsargdambjos 14 projektos 19.12.2018.–19.06.2020. 12,761
atjaunotas ūdensnotekas 51 projektā 19.12.2018.–19.06.2020. 12,761
Meliorācijas attīstības virsmērķis Klimata pārmaiņu seku mazināšana
--- ---
Mērķis Zemes un vides resursu ilgtspējas nodrošināšana lauksaimniecības, mežsaimniecības un tautsaimniecības infrastruktūras objektu saglabāšanai, izmantošanai un attīstībai, vienlaikus rūpējoties par kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanu un iedzīvotāju civilo drošību
Apakšmērķi 1. Klimata pārmaiņu mazināšanai (tostarp panākot SEG emisiju samazināšanu un CO2 piesaistes palielināšanu) un klimata pārmaiņām pielāgota efektīvas meliorācijas nodrošināšana
Apakšmērķi 2. Kvalitatīvas hidromelioratīvās informācijas nodrošināšana
Apakšmērķi 3. Sabiedrības izpratnes par meliorācijas nozīmību veicināšana, jauno meliorācijas speciālistu piesaistīšana un speciālistu profesionālās kompetences pilnveidošana
• Klimata pārmaiņu negatīvā ietekme un riska faktori• Nepietiekams hidrometrisko posteņu skaits novērojumiem visā Latvijas teritorijā• Nepietiekams finansējums valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanai un būvniecībai• Nepietiekams finansējums viena īpašuma, koplietošanas, pašvaldības un pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanai un būvniecībai• Aktualizējams nozares meliorācijas sistēmu uzņēmumu standarts• Apgrūtināta plūdu draudu novēršana Latvijā• Nav noskaidrots aktuālais meliorācijas sistēmu tehniskais stāvoklis valstī• Nepietiekamas kvalitātes meliorācijas kadastra datu precizitāte• Nepietiekama hidrometrisko posteņu automatizācija• Nepilnīgs meliorācijas nozīmes un ietekmes skaidrojums sabiedrībai• Nepietiekamas sabiedrības zināšanas par meliorācijas sistēmu uzturēšanu• Meliorācijas speciālistu nepietiekamas zināšanas un izpratne par videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementu un "zaļās infrastruktūras" izmantošanas iespējām• Nepietiekami cilvēkresursi kā darbaspēks meliorācijas jomā• Nepietiekama vidējā posma meliorācijas būvniecības speciālistu sagatavošana• Nepietiekams meliorācijas ietekmes un ieguvumu pētniecības finansējums un pētījumu īpatsvars• Bebraiņu lielais īpatsvars lauksaimniecības un meža zemēs esošajās meliorācijas sistēmās• Nepieciešamība izvērtēt meliorācijas būvju stāvokli, kā arī jaunu investīciju nepieciešamību un lietderību pirms lauksaimniecības zemes lietošanas veida maiņas
Plāna mērķis Plāna mērķis Zemes un vides resursu ilgtspējas nodrošināšana lauksaimniecības, mežsaimniecības un tautsaimniecības infrastruktūras objektu saglabāšanai, izmantošanai un attīstībai, vienlaikus rūpējoties par kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanu un iedzīvotāju civilo drošību Zemes un vides resursu ilgtspējas nodrošināšana lauksaimniecības, mežsaimniecības un tautsaimniecības infrastruktūras objektu saglabāšanai, izmantošanai un attīstībai, vienlaikus rūpējoties par kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanu un iedzīvotāju civilo drošību Zemes un vides resursu ilgtspējas nodrošināšana lauksaimniecības, mežsaimniecības un tautsaimniecības infrastruktūras objektu saglabāšanai, izmantošanai un attīstībai, vienlaikus rūpējoties par kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanu un iedzīvotāju civilo drošību Zemes un vides resursu ilgtspējas nodrošināšana lauksaimniecības, mežsaimniecības un tautsaimniecības infrastruktūras objektu saglabāšanai, izmantošanai un attīstībai, vienlaikus rūpējoties par kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanu un iedzīvotāju civilo drošību Zemes un vides resursu ilgtspējas nodrošināšana lauksaimniecības, mežsaimniecības un tautsaimniecības infrastruktūras objektu saglabāšanai, izmantošanai un attīstībai, vienlaikus rūpējoties par kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanu un iedzīvotāju civilo drošību
Politikas rezultāts (-i) un rezultatīvais rādītājs (-i) Politikas rezultāts (-i) un rezultatīvais rādītājs (-i) Ilgtspējīga meliorācijas sistēmu darbības uzlabošana un darbības nodrošināšana 2027. gadā Ilgtspējīga meliorācijas sistēmu darbības uzlabošana un darbības nodrošināšana 2027. gadā Ilgtspējīga meliorācijas sistēmu darbības uzlabošana un darbības nodrošināšana 2027. gadā Ilgtspējīga meliorācijas sistēmu darbības uzlabošana un darbības nodrošināšana 2027. gadā Ilgtspējīga meliorācijas sistēmu darbības uzlabošana un darbības nodrošināšana 2027. gadā
Rīcības virziens Rīcības virziens Rīcības virzienu darbības rezultāti Rīcības virzienu darbības rezultāti Rīcības virzienu darbības rezultāti Rīcības virzienu darbības rezultāti Rīcības virzienu darbības rezultāti
Nr.p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā iestāde, īstenotājs Līdzatbildīgās iestādes Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)
1. Klimata pārmaiņu mazināšanai un klimata pārmaiņām pielāgota efektīvas meliorācijas nodrošināšana 1. Klimata pārmaiņu mazināšanai un klimata pārmaiņām pielāgota efektīvas meliorācijas nodrošināšana 1. Klimata pārmaiņu mazināšanai un klimata pārmaiņām pielāgota efektīvas meliorācijas nodrošināšana 1. Klimata pārmaiņu mazināšanai un klimata pārmaiņām pielāgota efektīvas meliorācijas nodrošināšana 1. Klimata pārmaiņu mazināšanai un klimata pārmaiņām pielāgota efektīvas meliorācijas nodrošināšana 1. Klimata pārmaiņu mazināšanai un klimata pārmaiņām pielāgota efektīvas meliorācijas nodrošināšana 1. Klimata pārmaiņu mazināšanai un klimata pārmaiņām pielāgota efektīvas meliorācijas nodrošināšana
1.1. * Valsts un ES finanšu instrumentu atbalsts zinātniskās pētniecības projektiem par zemes meliorācijas pielāgošanu klimata pārmaiņām un nozīmību klimata pārmaiņu mazināšanā 3 zinātniskie pētījumi meliorācijas jomā 1. Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Meža un vides zinātņu fakultāte, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" ZM 2024. gada 30. novembris
1.1. * Valsts un ES finanšu instrumentu atbalsts zinātniskās pētniecības projektiem par zemes meliorācijas pielāgošanu klimata pārmaiņām un nozīmību klimata pārmaiņu mazināšanā 3 zinātniskie pētījumi meliorācijas jomā 2. Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Meža un vides zinātņu fakultāte ZM 2024. gada 30. novembris
1.1. * Valsts un ES finanšu instrumentu atbalsts zinātniskās pētniecības projektiem par zemes meliorācijas pielāgošanu klimata pārmaiņām un nozīmību klimata pārmaiņu mazināšanā 3 zinātniskie pētījumi meliorācijas jomā 3. Life programmas projekts "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai" 18 Projekta partneri - ZM, ZMNĪ, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Meža un vides zinātņu fakultāte VARAM No 2020.g. līdz 2027. gada 31. decembrim
4. Augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ZM 2024. gada 30. novembris
5. Dabisko un antropogēno faktoru ietekmes uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no lauksaimniecības zemēm novērtējums Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ZM 2024. gada 30. novembris
6. Ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīka izveide Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ZM 2024. gada 30. novembris
1.2. Valsts un ES finanšu instrumentu atbalsts valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecībai un uzturēšanai Uzturētas visas ūdensnotekas, polderu sūkņu stacijas un hidrotehniskās būves No valsts piešķirtā finansējuma uzturētas:ūdensnotekas - 14 tūkst. km, 40 sūkņu stacijas,435 km aizsargdambji ZMNĪ ZM Katru gadu
1.2. Valsts un ES finanšu instrumentu atbalsts valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecībai un uzturēšanai ELFLA projekti Investīcijas meliorācijas sistēmu būvniecībā 40 milj. euro ZMNĪ ZM 2021.–2027. g.
1.3. Nodrošināta koplietošanas, pašvaldību un viena īpašuma meliorācijas sistēmu uzturēšana Nodrošināti optimāli mitruma apstākļi Atjaunoto meliorācijas sistēmu garums – 250 km gadā no 3100 km kopgaruma ZMNĪ 2023. g. II pusg.
1.4. Normatīvo aktu pilnveidošana Pilnveidoti 3 normatīvie akti par prasībām attiecībā uz meliorācijas sistēmu atjaunošanu un pārbūvi 1) iekļauti pasākumi meliorācijas jomā klimata pārmaiņu seku mazināšanai;2) projektu iesniegumu atlasē lielāka nozīme piešķirta projekta ieguldījumam klimata pārmaiņu seku novēršanai;3) normatīvie akti par videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementiem un to kritērijiem. PieņemtsMinistru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumu Nr. 776 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā" 9. pielikums "Videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementi un to kritēriji". ZM 2024. g. II pusg.
1.5. Nodrošināta iedzīvotāju dzīves kvalitāte, samazinot plūdu risku Samazinātas applūstošas teritorijas 60000 ha ZMNĪ ZM 2021.–2026. g.
2. Kvalitatīvas hidromelioratīvās informācijas nodrošināšana 2. Kvalitatīvas hidromelioratīvās informācijas nodrošināšana 2. Kvalitatīvas hidromelioratīvās informācijas nodrošināšana 2. Kvalitatīvas hidromelioratīvās informācijas nodrošināšana 2. Kvalitatīvas hidromelioratīvās informācijas nodrošināšana 2. Kvalitatīvas hidromelioratīvās informācijas nodrošināšana 2. Kvalitatīvas hidromelioratīvās informācijas nodrošināšana
Pasākums
2.1. Veikta valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu inventarizācija Izstrādāta inventarizācijas metodika un uzsākta valsts meliorācijas sistēmu inventarizācija Inventarizētas valsts ūdensnotekas - 5% un inventarizēti valsts aizsargdambji - 29% no kopējā skaita valstī,līdz 2023. gada 31. decembrim pasākumam izmantots finansējums - 238181 euro ZMNĪ ZM 2027. g. II pusg.
2.2. Veikta viena īpašnieka, koplietošanas un pašvaldību meliorācijas sistēmu inventarizācija Uzsākta meliorācijas sistēmu inventarizācija viena īpašnieka, koplietošanas un pašvaldību meliorācijas sistēmu inventarizāciju veic un apmaksā meliorācijas sistēmu īpašnieki, kas ir viņu komercnoslēpums. Meliorācijas sistēmu īpašnieki 2027. g. II pusg.
2.3. Nodrošināta aktuālas informācijas pieejamība par meliorācijas sistēmām un hidrotehniskajām būvēm Nodrošināta informācija par meliorācijas sistēmām internetā www.melioracija.lv Digitāli nepārtraukti pieejama informācija ZMNĪ Regulāri
2.4. Nodrošināta automātisko hidrometrisko posteņu nepārtraukta darbība un hidrometrijas datu iegūšana, apstrāde un interpretācija Nolasījumi 53 automātiskajos upju un ezeru atjaunotajos hidrometriskajos posteņos 53 posteņi ZMNĪ ZM Regulāri
2.4. Nodrošināta automātisko hidrometrisko posteņu nepārtraukta darbība un hidrometrijas datu iegūšana, apstrāde un interpretācija Mēneša ūdenslīmeņu līknes Ūdenslīmeņu līknes tiek publicētas ZMNĪ tīmekļvietnē www.zmni.lv ZMNĪ Katru gadu
3. Sabiedrības izpratnes stiprināšana par meliorācijas nozīmību, jauno meliorācijas speciālistu piesaistīšana un speciālistu profesionālās kompetences pilnveidošana 3. Sabiedrības izpratnes stiprināšana par meliorācijas nozīmību, jauno meliorācijas speciālistu piesaistīšana un speciālistu profesionālās kompetences pilnveidošana 3. Sabiedrības izpratnes stiprināšana par meliorācijas nozīmību, jauno meliorācijas speciālistu piesaistīšana un speciālistu profesionālās kompetences pilnveidošana 3. Sabiedrības izpratnes stiprināšana par meliorācijas nozīmību, jauno meliorācijas speciālistu piesaistīšana un speciālistu profesionālās kompetences pilnveidošana 3. Sabiedrības izpratnes stiprināšana par meliorācijas nozīmību, jauno meliorācijas speciālistu piesaistīšana un speciālistu profesionālās kompetences pilnveidošana 3. Sabiedrības izpratnes stiprināšana par meliorācijas nozīmību, jauno meliorācijas speciālistu piesaistīšana un speciālistu profesionālās kompetences pilnveidošana 3. Sabiedrības izpratnes stiprināšana par meliorācijas nozīmību, jauno meliorācijas speciālistu piesaistīšana un speciālistu profesionālās kompetences pilnveidošana
Pasākums
3.1. Stiprināta sabiedrības un pašvaldības izpratne par meliorācijas nozīmi klimata pārmaiņu un to seku mazināšanā Padziļinājušās sabiedrības zināšanas un izpratne par meliorācijas nozīmi Vebinārs pašvaldībām par meliorāciju nozīmi un īstenojamiem pasākumiem no ES fondu līdzekļiem ZM Katru gadu
3.2. Stiprināta meliorācijas sistēmu īpašnieku, valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku izpratne un zināšanas meliorācijas jomā: Konsultācijas Pēc pieprasījuma ZM, ZMNĪ, LAD, LLKC VARAM Regulāri, pēc pieprasījuma
3.2. Stiprināta meliorācijas sistēmu īpašnieku, valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku izpratne un zināšanas meliorācijas jomā: Informatīvie pasākumi 1 reizi ZM Katru gadu
3.2. Stiprināta meliorācijas sistēmu īpašnieku, valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku izpratne un zināšanas meliorācijas jomā: Sertificēto hidromelioratīvās būvniecības speciālistu skaits meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecībā(01.03.2024.) 148 sertificētu personu, t.sk.1) projektēšanā – 57 MS projektēšanas speciālistu;2) MS būvdarbu vadīšanā - 102 speciālistu;3)HB projektēšana -114) HB būvdarbu vadīšana- 23 sertifikāti Latvijas Melioratoru biedrība ZM Regulāri, pēc pieprasījuma
3.3. Visu izglītības līmeņu kvalificētu meliorācijas speciālistu sagatavošana: Mācību iestāžu skaits meliorācijas vidējās profesionālās izglītības iegūšanai 2 tehnikumi(3 kvalifikācijas līmenis – hidrobūvju būvtehniķis) Smiltenes tehnikums, Saldus tehnikums ZM Katru gadu
3.3. Visu izglītības līmeņu kvalificētu meliorācijas speciālistu sagatavošana: Budžeta vietu skaits LLU augstākās izglītības iegūšanai 40 bakalauri20 maģistri6 doktori Faktiskais vietu skaits 2024. g. ZM LLU 2024. g. un katru gadu

Piezīme. * 1.1. pasākuma ietvaros jauno rezultatīvo rādītāju sasniegšana tiks nodrošināta plāna īstenošanai paredzētā finansējuma ietvaros

Uzdevums Pasākuma nosaukums (institūcija) Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)
Uzdevums Pasākuma nosaukums (institūcija) Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums 2020. 2021. 2022. 2021. 2022. 2023. turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai(ja pasākuma īstenošana ir terminēta) turpmāk ik gadu(ja pasākuma izpilde nav terminēta) Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)
Finansējums plāna īstenošanai kopā Finansējums plāna īstenošanai kopā Finansējums plāna īstenošanai kopā 6 656 790 17 399 808 12 583 412 13 000 000 21 000 000 22 000 000 0 0
tajā skaitā tajā skaitā tajā skaitā
Zemkopības ministrija Zemkopības ministrija Zemkopības ministrija 5 716 790 10 859 808 10 877 412 13 000 000 21 000 000 22 000 000 0 0
Finanšu ministrija Finanšu ministrija Finanšu ministrija 850 000 6 540 000 1 706 000 0 0 0
Pašvaldību budžets Pašvaldību budžets Pašvaldību budžets 0 0 0 0 0 0 0 0
1. Klimata pārmaiņu mazināšanai un klimata pārmaiņām pielāgota efektīvas meliorācijas nodrošināšana 1. Klimata pārmaiņu mazināšanai un klimata pārmaiņām pielāgota efektīvas meliorācijas nodrošināšana 1. Klimata pārmaiņu mazināšanai un klimata pārmaiņām pielāgota efektīvas meliorācijas nodrošināšana 5 719 684 16 552 702 11 763 306 10 000 000 18 000 000 18 000 000 0 0
1.1. Valsts un ES finanšu instrumentu atbalsts zinātniskās pētniecības projektiem 1.1.1. Pētījumi ūdens kvalitātes un meliorācijas jomā(ZM) 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" 100 000 51000 51000 0 0 0 0 0 2022. gada II pusgads
1.1. Valsts un ES finanšu instrumentu atbalsts zinātniskās pētniecības projektiem 1.1.2. LIFE GOODWATER IP projekts(LVAF projekta partneru līdzfinansējums) LIFE(LIFE programmas līdzfinansējums) 500 000 500 000 517 604 0 0 0 0 0 2027. gada II pusgads
1.2. Atbalsts valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecībai un uzturēšanai 1.2.1. Meliorācijas sistēmu uzturēšana(ZMNĪ) 26.02.00 "Meliorācijas kadastrauzturēšana, valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana" 1 524 731 2 074 749 2 074 749 0 0 0 0 0 2027. gada II pusgads
1.2. Atbalsts valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecībai un uzturēšanai 1.2.2. Meliorācijas sistēmu pārbūve un administrēšana 26.02.00 "Meliorācijas kadastrauzturēšana, valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana" 1 534 693 1 534 693 1 534 693 0 0 0 0 0 2027. gada II pusgads
1.2. Atbalsts valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecībai un uzturēšanai 1.2.3. Daugavas HES radīto zaudējumu kompensācija(ZMNĪ) 26.03.00 "Ikgadējie maksājumi par Daugavas kaskādes HES zemes resursiem nodarīto kaitējumu kompensēšanu" 752 260 752 260 752 260 0 0 0 0 0 2027. gada II pusgads
1.2. Atbalsts valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecībai un uzturēšanai 1.2.4. 2014.–2020. gada ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"(FM, ZMNĪ) 62.08.00 "Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) avansa maksājumi un atmaksa finansējuma saņēmējiem (2014–2020)11 850 000 6 540 000 1 706 000 0 0 0 0 0 2022. gada II pusgads
1.2. Atbalsts valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecībai un uzturēšanai 1.2.5. MS pārbūve un atjaunošana no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ZM)* *12 0 0 0 10 000 000 18 000 000 18 000 000 0 0 2026. gada II pusgads
1.3. Nodrošināta koplietošanas, pašvaldību un viena īpašuma meliorācijas sistēmu uzturēšana 1.3. Ieguldījumi infrastruktūrā;ELFLA līdzfinansējums(ZM) 65.08.00 "Maksājumu iestādes izdevumi Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un pasākumu īstenošanai (2014–2020)" 358 000 5 000 000 5 000 000 0 0 0 0 0 2022. gada II pusgads
1.4. Normatīvo aktu pilnveidošana 1.4. Normatīvo aktu izstrāde par esošā budžeta līdzekļiem(ZM) 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 100 000 100 000 100 000 0 0 0 0 0 2022. gada II pusgads
2. Kvalitatīvas hidromelioratīvās informācijas nodrošināšana 2. Kvalitatīvas hidromelioratīvās informācijas nodrošināšana 2. Kvalitatīvas hidromelioratīvās informācijas nodrošināšana 797 106 797 106 797 106 3 000 000 3 000 000 4 000 000 0 0
2.1. MS inventarizācija no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma*(ZM) *13 0 0 0 3 000 000 3 000 000 4 000 000 0 0 2026. gada II pusgads
2.2. Pašvaldību MS inventarizācija(pašvaldību budžets) 0 0 0 0 0 0 0 0
2.3. Meliorācijas kadastra digitalizācija un pilnveidošana(ZMNĪ) 26.02.00 "Meliorācijas kadastra uzturēšana, valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana" 683 706 683 706 683 706 0 0 0 0 0 2027. gada II pusgads
2.4. Hidrometrisko posteņu darbības nodrošināšana(ZMNĪ) 26.02.00 "Meliorācijas kadastra uzturēšana, valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana" 113 400 113 400 113 400 0 0 0 0 0 2027. gada II pusgads
3. Sabiedrības izpratnes stiprināšana par meliorācijas nozīmību, jauno meliorācijas speciālistu piesaistīšana un speciālistu profesionālās kompetences pilnveidošana 3. Sabiedrības izpratnes stiprināšana par meliorācijas nozīmību, jauno meliorācijas speciālistu piesaistīšana un speciālistu profesionālās kompetences pilnveidošana 3. Sabiedrības izpratnes stiprināšana par meliorācijas nozīmību, jauno meliorācijas speciālistu piesaistīšana un speciālistu profesionālās kompetences pilnveidošana 50 000 50 000 50 000 0 0 0 0 0
3.1. Sabiedrības informēšana, publikācija(ZM) 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 10 000 10 000 10 000 0 0 0 0 0 2027. gada II pusgads
3.2. Konsultācija, informatīvie pasākumiZM 21.02.00 "Sabiedriskā finansējuma administrēšana un valsts uzraudzība lauksaimniecībā" 10 000 10 000 10 000 0 0 0 0 0 Katru gadu
3.2. Hidromelioratīvās būvniecības speciālistu sertifikācija(LMB ieņēmumi) Katru gadu
3.3. Speciālistu sagatavošana(ZM) 22.01.00 "Profesionālā izglītība";22.02.00 "Augstākā izglītība" 30 000 30 000 30 000 0 0 0 00 00 Katru gadu
* Investīcijas no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānotas indikatīvi, ja par to būs panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju un ANM plāns tiks apstiprināts Ministru kabinetā.Papildu informācija: plāna izstrāde tika uzsākta 2019. gadā (izsludināts VSS 2019. gada 4. jūlijā), tāpēc informācija par ietekmi uz budžetu saglabāta no 2020. gada. * Investīcijas no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānotas indikatīvi, ja par to būs panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju un ANM plāns tiks apstiprināts Ministru kabinetā.Papildu informācija: plāna izstrāde tika uzsākta 2019. gadā (izsludināts VSS 2019. gada 4. jūlijā), tāpēc informācija par ietekmi uz budžetu saglabāta no 2020. gada. * Investīcijas no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānotas indikatīvi, ja par to būs panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju un ANM plāns tiks apstiprināts Ministru kabinetā.Papildu informācija: plāna izstrāde tika uzsākta 2019. gadā (izsludināts VSS 2019. gada 4. jūlijā), tāpēc informācija par ietekmi uz budžetu saglabāta no 2020. gada. * Investīcijas no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānotas indikatīvi, ja par to būs panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju un ANM plāns tiks apstiprināts Ministru kabinetā.Papildu informācija: plāna izstrāde tika uzsākta 2019. gadā (izsludināts VSS 2019. gada 4. jūlijā), tāpēc informācija par ietekmi uz budžetu saglabāta no 2020. gada. * Investīcijas no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānotas indikatīvi, ja par to būs panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju un ANM plāns tiks apstiprināts Ministru kabinetā.Papildu informācija: plāna izstrāde tika uzsākta 2019. gadā (izsludināts VSS 2019. gada 4. jūlijā), tāpēc informācija par ietekmi uz budžetu saglabāta no 2020. gada. * Investīcijas no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānotas indikatīvi, ja par to būs panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju un ANM plāns tiks apstiprināts Ministru kabinetā.Papildu informācija: plāna izstrāde tika uzsākta 2019. gadā (izsludināts VSS 2019. gada 4. jūlijā), tāpēc informācija par ietekmi uz budžetu saglabāta no 2020. gada. * Investīcijas no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānotas indikatīvi, ja par to būs panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju un ANM plāns tiks apstiprināts Ministru kabinetā.Papildu informācija: plāna izstrāde tika uzsākta 2019. gadā (izsludināts VSS 2019. gada 4. jūlijā), tāpēc informācija par ietekmi uz budžetu saglabāta no 2020. gada. * Investīcijas no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānotas indikatīvi, ja par to būs panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju un ANM plāns tiks apstiprināts Ministru kabinetā.Papildu informācija: plāna izstrāde tika uzsākta 2019. gadā (izsludināts VSS 2019. gada 4. jūlijā), tāpēc informācija par ietekmi uz budžetu saglabāta no 2020. gada. * Investīcijas no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānotas indikatīvi, ja par to būs panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju un ANM plāns tiks apstiprināts Ministru kabinetā.Papildu informācija: plāna izstrāde tika uzsākta 2019. gadā (izsludināts VSS 2019. gada 4. jūlijā), tāpēc informācija par ietekmi uz budžetu saglabāta no 2020. gada. * Investīcijas no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānotas indikatīvi, ja par to būs panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju un ANM plāns tiks apstiprināts Ministru kabinetā.Papildu informācija: plāna izstrāde tika uzsākta 2019. gadā (izsludināts VSS 2019. gada 4. jūlijā), tāpēc informācija par ietekmi uz budžetu saglabāta no 2020. gada. * Investīcijas no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānotas indikatīvi, ja par to būs panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju un ANM plāns tiks apstiprināts Ministru kabinetā.Papildu informācija: plāna izstrāde tika uzsākta 2019. gadā (izsludināts VSS 2019. gada 4. jūlijā), tāpēc informācija par ietekmi uz budžetu saglabāta no 2020. gada. * Investīcijas no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānotas indikatīvi, ja par to būs panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju un ANM plāns tiks apstiprināts Ministru kabinetā.Papildu informācija: plāna izstrāde tika uzsākta 2019. gadā (izsludināts VSS 2019. gada 4. jūlijā), tāpēc informācija par ietekmi uz budžetu saglabāta no 2020. gada.

1 http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/VARAM_peti_Kopsavilkums_Klimata_parmain_scenar_par_ietek_un_pielag_scenarij_izstrad_2010_2100_gadam_zinat_datu_noteiks_pielag_monit.pdf)2 Virbulis, et al. 2013. Hydrogeological model of the Baltic Artesian Basin. Hydrogeology Journal. 21(4), 845-862; https://link.springer.com/article/10.1007/s10040-013-0970-73 Zālītis, P. 2012. Mežs un ūdens. LVMI Silava. 356 lpp.4 Indriksons, A. Klimata ietekme uz mežu un ūdens režīmu. Silava.5 Lazdiņš, A. Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana. Silava.6 https://ec.europa.eu/echo/files/about/COMM_PDF_SEC_2010_1626_F_staff_working_document_en.pdf7 VARAM informatīvais ziņojums "Par plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību", 2. lp., izskatīts 09.07.2019. MK sēdē (prot. Nr. 32, 54. §), pieejams http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40458507.8 Vairāk skatīt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) 2017. gada ziņojumā "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai", kurā analizētas vēsturisko klimata parametru (gaisa temperatūras, vēja, nokrišņu) tendences un izveidoti nākotnes scenāriji dažādiem periodiem līdz pat 2100. gadam. Ziņojums un Klimata pārmaiņu analīzes rīks atrodams http://www2.meteo.lv/klimatariks/).9 http://floodlist.com/europe/report-floods-europe-increase-fivefold-205010 Informatīvais ziņojums "Par plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību"; http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40458507.11 Plānošanas periodā uzsākto pasākumu finansēšana saskaņā ar Centrālā finanšu un līgumu aģentūras līgumiem.12 Budžeta programma/apakšprogramma tiks noteikta pēc finanšu instrumenta apstiprināšanas.13 Budžeta programma/apakšprogramma tiks noteikta pēc finanšu instrumenta apstiprināšanas.

Plāna "Prioritārie rīcības virzienimeliorācijas politikā 2021.–2027. gadam" 1. pielikums

Meliorācijas jomas attīstības sasaiste ar starptautisku dokumentu saturu

Plāna "Prioritārie rīcības virzienimeliorācijas politikā 2021.–2027. gadam" 2. pielikums

Meliorācijas jomas attīstības sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)