Zaudējis spēku - Ludzas novada pašvaldības nolikums

76. Pašvaldības izpilddirektors domes sēdes sākumā pēc domes priekšsēdētāja pieprasījuma sniedz īsu pārskatu par veikto darbu un par pieņemto lēmumu izpildes gaitu attiecīgajā periodā. Pēc pārskata deputātiem ir tiesības uzdot jautājumus un saņemt atbildes.

77. Ja kāds no iepriekš pieņemtajiem lēmumiem netiek izpildīts noteiktajā termiņā, domes priekšsēdētājs vai tā vietnieks sniedz informāciju, norādot motīvus, kādēļ lēmums nav izpildīts. Šādas atskaites ir obligāti iekļaujamas domes sēdes darba kārtībā.

78. Ja dome sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā, sēde tiek turpināta nākošajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, tad domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises vietu un laiku. Atkārtotā domes sēde tiek sasaukta ne agrāk kā pēc septiņām (septiņām) un ne vēlāk kā pēc 14 (četrpadsmit) dienām.

79. Domes sēdēs ziņotājam ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā 10 (desmit) minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums.

80. Par katru domes sēdē izskatāmo jautājumu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, tad pēc domes priekšsēdētāja vai ziņotāja priekšlikuma tām tiek dots vārds un tikai pēc tam notiek debates.

81. Ja pastāvīgās komitejas sēdē, skatot jautājumu, lēmuma pieņemšanas procesā ir radušās domstarpības, proti, ja lēmums nav pieņemts vienbalsīgi, attiecīgās komitejas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam komitejas pārstāvim ir jāziņo domes sēdē par visiem atšķirīgajiem viedokļiem. Ja debates netiek atklātas, deputāti uzreiz pēc ziņojuma balso par lēmuma projektu.

82. Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā 5 (piecas) minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā 2 (divas) reizes.

83. Uzstājoties debatēs, deputātiem ir jāievēro konstruktīvas kritikas un diskusiju pamatprincipi:

83.1. nevienu priekšlikumu nevar noraidīt bez argumentācijas;

83.2. kritikas objektam ir jābūt idejai, koncepcijai, bet ne personai, kuras izteikto viedokli, nostāju kritizē vai pret to iebilst;

83.3. izsakot iebildumus pret iesniegto projektu vai tā daļu, jādod konkrēts priekšlikums grozījumiem, labojumiem.

84. Visi labojumi domes lēmumu projektiem ir jāiesniedz rakstveidā līdz balsošanas sākumam un, ja iespējams, tiem ir jābūt pavairotiem līdz debašu par konkrēto jautājumu beigām. Iesniegtie domes lēmuma projekta labojumi iesniedzējam ir jāparaksta.

85. Ja tas nepieciešams lietas virzībai, domes priekšsēdētājs var izlemt par mutisku priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem.

86. Ja tiek iesniegti labojumi domes lēmuma projektam, tad jābalso par labojumu pieņemšanu, nevis par pamatdokumentu. Ja tiek iesniegti vairāki labojumi, tad vispirms jābalso par to labojumu, kurš visvairāk atšķiras no izskatāmā lēmuma projekta. Šaubu gadījumā domes priekšsēdētājs konsultējas ar tās pastāvīgās komitejas, kura gatavoja atzinumu par lēmuma projektu, priekšsēdētāju. Kārtību, kādā balso par iesniegtajiem domes lēmumu projektu labojumiem, nosaka domes priekšsēdētājs.

87. Ja notiek balsošana par vairākiem lēmuma projekta variantiem, tad lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošiem deputātiem. Ja neviens no lēmuma projektiem nesaņem pietiekošo balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem lēmuma projektiem, kuri pirmajā balsošanā saņēmuši visvairāk balsu. Ja nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts.

88. Ja lēmuma projekta izskatīšanas laikā domes sēdē rodas neskaidrības, pamatotas pretenzijas vai būtiski labojumi, lēmuma projektu nodod otrreizējai izskatīšanai attiecīgajai komitejai.

89. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis priekšsēdētājs. Priekšroka uzstāties debatēs ir tam deputātam, kurš rakstiski iesniedzis priekšsēdētājam priekšlikumu piedalīties debatēs.

90. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu pēc debatēm.

91. Domes lēmumus pieņem balsojot. Balsošana ir atklāta un vārdiska paceļot roku. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem deputātiem, ja likumā nav paredzēts citādi.

92. Domes sēdēs nepiedalīties balsošanā deputāts ir tiesīgs tikai likumā "Par interešu konflikta ierobežošanu valsts amatpersonu darbībā" paredzētajos gadījumos, par nepiedalīšanās iemesliem informējot sēdes vadītāju pirms balsošanas uzsākšanas. Nepiedalīšanās balsošanas iemesls tiek fiksēts domes sēdes protokolā.

93. Ja, atklāti balsojot, deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo domes priekšsēdētājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

94. Balsošanas rezultātus paziņo domes priekšsēdētājs.

95. Pašvaldības deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam. Personas, kuras ir balsojušas pret priekšlikumu nav atbildīgas par pieņemto lēmumu.

96. Domes sēdēs pieņemtie lēmumi un protokoli ir brīvi pieejami. Informācijas pieejamību nodrošina pašvaldības administrācijas Administratīvā nodaļa.

97. Sēdes protokolu paraksta ne vēlāk kā piektajā darbdienā pēc sēdes, norādot parakstīšanas datumu. Ja kāds no domes deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam nākamajā domes kārtējā sēdē ir tiesības prasīt ieraksta precizēšanu.

98. Pašvaldības administrācijas Administratīvā nodaļa pēc domes sēdes sagatavo un deputātiem dara brīvi pieejamas sēžu protokola un tam pievienoto lēmumu kopijas, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma normas.

99. Domes pieņemto lēmumu izrakstus pēc to noformēšanas pašvaldības administrācijas Administratīvā nodaļa izsniedz:

99.1. juridiskām un fiziskām personām, kuru intereses tieši skar pieņemtais lēmums;

99.2. administrācijas darbiniekiem, kuriem uzdota lēmuma izpilde vai kontrole.

100. Deputātam ir tiesības iesniegt pieprasījumus un iesniegumus. Tos iesniedz pašvaldības administrācijas Administratīvajā nodaļā. Deputātu pieprasījumi tiek izskatīti kārtējā domes sēdē un pieņemts lēmums par to izpildes organizēšanas kārtību. Atbilde uz deputāta iesniegumu jāsniedz Republikas pilsētu domes un novada domes deputātu statusa likumā noteiktajā termiņā.

101. Pašvaldības saistošos noteikumus 3 (trīs) darba dienu laikā pēc parakstīšanas elektroniski un rakstveidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai (izņemot likumā "Par pašvaldībām" noteiktos gadījumus). Pēc pozitīva atzinuma saņemšanas saistošos noteikumus publicē pašvaldības informatīvajā izdevumā "Ludzas Novada Vēstis" un tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja šajos noteikumos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Saistošajiem noteikumiem jābūt brīvi pieejamiem pašvaldības domes ēkā un pagastu pilsētu pārvaldēs un publicētiem pašvaldības interneta mājaslapā www.ludza.lv.

102. Ja pašvaldības dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas var skart trešo personu likumīgās tiesības un intereses, tad šo personu informēšanai par pieņemto administratīvo aktu pašvaldības domes priekšsēdētājs vai administratīvā akta projekta izstrādātājs var ierosināt informāciju par tā pieņemšanu publicēt informatīvajā izdevumā "Ludzas Novada Vēstis".

VI. PAŠVALDĪBAS LĪGUMU PROJEKTU SAGATAVOŠANAS KĀRTĪBA UN NOSLĒGŠANAS PROCEDŪRA

103. Domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki (laikā, kad pilda domes priekšsēdētāja pienākumus) un pašvaldības izpilddirektors ir tiesīgi bez domes saskaņojuma parakstīt līgumus domes apstiprinātā budžeta līdzekļu ietvaros, ievērojot apstiprinātā budžeta izdevumu tāmes.

104. Darba līgumu ar pašvaldības izpilddirektoru slēdz domes priekšsēdētājs.

105. Starptautiskos sadarbības līgumus paraksta domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieki (laikā, kad pilda domes priekšsēdētāja pienākumus), pamatojoties uz domes lēmumu.

106. Administratīvo līgumu slēdz priekšsēdētājs, kurš saskaņo to ar novada domi.

107. Pašvaldības īpašuma objektu pirkuma līgumus slēdz domes priekšsēdētājs saskaņā ar domes pieņemtajiem lēmumiem.

108. Darba līgumus ar pašvaldības administrācijas darbiniekiem un pašvaldības iestāžu vadītājiem slēdz pašvaldības izpilddirektors.

109. Saskaņā ar domē pieņemtajiem lēmumiem izpilddirektoram ir tiesības slēgt pašvaldības zemes nomas līgumus.

110. Nekustamā īpašuma (izņemot zemes) nomas līgumus, pašvaldības kustamās un nekustamās mantas nomas un pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas līgumus slēdz pašvaldības izpilddirektors.

111. Privāttiesiskiem līgumiem uzdotās kompetences jomā visos gadījumos nepieciešama attiecīgās tiešās pārvaldes iestādes saskaņojums, ja likumā, Ministru kabineta noteikumos vai valsts tiešās pārvaldes izdotā iekšējā normatīvā aktā nav noteikts citādi. Šī saskaņošanas kārtība neattiecas uz iepirkumu pašvaldības vajadzībām.

112. Ja lēmumu par līgumu noslēgšanu pieņem pašvaldības dome, tad lēmumā norāda līguma noslēgšanas datumu.

113. Pašvaldības dome ar lēmumu vai līgumu var deleģēt savas pilnvaras pieņemt lēmumus citiem pašvaldības orgāniem, kā arī vēlētajām un administratīvajām amatpersonām, izņemot jautājumos, kas ir domes ekskluzīvā kompetencē.

114. Līgumu projektu sagatavošanu nodrošina pašvaldības administrācija.

VII. IEDZĪVOTĀJU PIEŅEMŠANA UN IESNIEGUMU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

115. Domes priekšsēdētājs pieņem apmeklētājus pašvaldības telpās Raiņa ielā 16, Ludzā, Ludzas novadā, katru pirmdienu no pulksten 14.00 līdz 17.00 un katru ceturtdienu no pulksten 08.00 līdz 10.00.

116. Domes priekšsēdētāja vietnieks pieņem apmeklētājus pašvaldības telpās Raiņa ielā 16, Ludzā, Ludzas novadā, katru pirmdienu no pulksten 10.00 līdz 12.00 un katru piektdienu no pulksten 13.00–15.00.

117. Domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos pieņem apmeklētājus pašvaldības telpās Raiņa ielā 16, Ludzā, Ludzas novadā, katru otrdienu no pulksten 09.00 līdz 12.00.

117.1 Domes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos, izglītības un kultūras jautājumos pieņem apmeklētājus pašvaldības telpās Raiņa ielā 16, Ludzā, Ludzas novadā, katru mēneša pirmo trešdienu no pulksten 08.00 līdz 10.00.

118. Pašvaldības izpilddirektors pieņem apmeklētājus pašvaldības telpās Raiņa ielā 16, Ludzā, Ludzas novadā, katru otrdienu no pulksten 8.00 līdz 12.00.

119. Domes deputāti rīko iedzīvotāju pieņemšanas ne retākā reizi divos mēnešos, par ko informācija izliekama uz informācijas stenda un publicējama domes interneta mājaslapā – www.ludza.lv

120. Pašvaldības institūciju vadītāji un novada pašvaldības atbildīgie darbinieki apmeklētājus pieņem saskaņā ar izpilddirektora apstiprinātu apmeklētāju pieņemšanas sarakstu, kurš izliekams uz informācijas stenda pašvaldības administrācijas ēkā un pagastu pārvaldēs, kā arī publicējams domes interneta mājaslapā – www.ludza.lv.

121. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja tie satur informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pašvaldība nav tiesīga atteikt informāciju par pašvaldības budžeta izlietojumu un noslēgtajiem līgumiem, izņemot, ja informācija ir komercnoslēpums. Atteikumu informācijas pieejamībai jāpamato.

122. Par pašvaldības oficiālo dokumentu vai apliecinātu to kopiju izsniegšanu pašvaldība var iekasēt nodevu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

123. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu organizē Administratīvās nodaļas vadītājs. Aizliegta dokumentu nodošana tālāk jebkuram pašvaldības darbiniekam vai pašvaldības institūcijai bez reģistrācijas. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība pašvaldības struktūrvienībās un citās institūcijās nosaka domes izdoti iekšēji normatīvi akti.

124. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi tūlīt, darbinieks, kas tos pieņem, noformē rakstveidā (norādot vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietu) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstveida iesniegumiem.

125. Saņemot anonīmu iesniegumu, vai iesniegumu, kura noformējums neatbilst normatīvo aktu prasībām, attiecīgā pašvaldības darbinieka pienākums ir to noteiktajā kartībā virzīt reģistrēšanai. Pēc iesnieguma reģistrēšanas atbildīgā amatpersona izvērtē iesnieguma tālāku virzību. Ja pašvaldībai ir pienākums atbilstoši kompetencei ir reaģēt uz iesniegumā norādīto informāciju, tad pašvaldības darbinieks, kurš izskata attiecīgo iesniegumu, sastāda dienesta ziņojumu un par to informē tiešo vadītāju.

126. Izskatot iesniegumu, iegūt informāciju ir attiecīgās pašvaldību institūcijas vai amatpersonas pienākums, izņemot normatīvos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas iegūšana ir personas pienākums. Persona pēc iespējas piedalās informācijas iegūšanā un izvērtēšanā.

127. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

128. Atsevišķos gadījumos iedzīvotājiem ar viņu piekrišanu var dot mutisku atbildi pa tālruni, vai atbildi nosūtīt pa elektronisko pastu, ievērojot normatīvo aktu prasības.

VIII. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS KĀRTĪBA

129. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos, ar pašvaldības domes lēmumu visā pašvaldības teritorijā vai tās daļā, var tikt organizētas publiskās apspriešanas.

130. Publiskā apspriešana jārīko:

130.1. par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu;

130.2. par pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu;

130.3. par citiem normatīvajos aktos noteiktajiem jautājumiem.

131. Pašvaldības dome var pieņemt lēmumu rīkot publisko apspriešanu par citiem jautājumiem, kas nav minēti šā nolikuma 130. punktā, izņemot jautājumus, kas:

131.1. saistīti ar amatpersonu iecelšanu vai atcelšanu un citiem personāla jautājumiem;

131.2. attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, it sevišķi administratīvu aktu;

131.3. saistīti ar valsts pārvaldes funkciju īstenošanu;

131.4. budžetu un nodokļu maksājumu atbrīvojumiem;

131.5. ir citu publisko institūciju kompetencē.

132. Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas pašvaldības dome var lemt:

132.1. pēc ne mazāk kā 2/3 deputātu iniciatīvas;

132.2. pēc pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas;

132.3. pēc pašvaldības domes priekšsēdētāja iniciatīvas;

132.4. citos likumā noteiktos gadījumos.

133. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana var notikt, ja ne mazāk kā pieci procenti no attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem šajā nolikumā noteiktā kārtībā vēršas pašvaldības domē. Šajā nolikumā noteiktā publiskās apspriešanas kārtība nav piemērojama attiecībā uz publisko apspriešanu, kas tiek organizēta Būvniecības likumā paredzētajos gadījumos.

134. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

135. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:

135.1. tās datumu un termiņus;

135.2. paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu;

135.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

135.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

135.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešana, lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

136. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgs ir pašvaldības izpilddirektors, kura pienākums ir nodrošināt pausto viedokļu apkopošanu, publicēt vietējā laikrakstā informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem, kā arī publicēt pieņemto domes lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.

IX. ADMINISTRATĪVO AKTU APSTRĪDĒŠANAS KĀRTĪBA

137. Pašvaldības administrācija un pašvaldības iestādes var izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos, ja administratīvā akta izdošanas tiesības izriet no likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem. Pašvaldības dome, atbilstoši likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, ar saistošajiem noteikumiem var deleģēt tiesības izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos pašvaldības iestādēm, komisijām un amatpersonām citos jautājumos, ja tas nav pretrunā ar augstāka spēka normatīvajiem aktiem.

138. Lai nodrošinātu pašvaldības administrācijas, autonomās kompetences jomā atbilstoši augstākstāvošiem normatīvajiem aktiem, izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu pašvaldības ietvaros, pašvaldībā izveido Administratīvo aktu strīdu komisiju. Administratīvo aktu strīdu komisijas vadītājs ir pašvaldības domes priekšsēdētājs, tās sastāvā ir:

138.1. pašvaldības izpilddirektors;

138.2. pašvaldības administrācijas Administratīvās nodaļas pārstāvis;

138.3. pašvaldības administrācijas Juridiskās nodaļas pārstāvis.

139. Komisijas vadītājs ar rīkojumu komisijas darbā var papildus piesaistīt pašvaldības administrācijas darbiniekus, ekspertus, kā arī konsultatīvos nolūkos nevalstisko organizāciju pārstāvjus, pašvaldības iedzīvotājus un citas piemērotas personas.

140. Šā nolikuma 141. punkta kārtībā izdotos pašvaldības administrācijas administratīvos aktus apstrīd Administratīvo aktu strīdu komisijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvo aktu strīdu komisijas lēmumu pieņemšanas kārtību un darba organizāciju nosaka pašvaldības domes apstiprināts nolikums.

141. Administratīvo aktu strīdu komisijā apstrīd pašvaldības padotībā esošo institūciju un amatpersonu faktisko rīcību un administratīvos aktus, kurus pieņēmusi:

141.1. pagastu pārvaldes;

141.2. Ludzas novada sociālais dienests,

141.3. dzīvojamo māju privatizācijas komisija;

141.4. Ludzas novada būvvalde;

141.5. dzīvokļu komisija.

142. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lemj pašvaldības dome.

X NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

143. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas.

144. Ar šo noteikumu stāšanos spēkā spēku zaudē Ludzas novada pašvaldības 2013. gada 18. jūnija saistošie noteikumi Nr. 16 "Ludzas novada pašvaldības nolikums".

Ludzas novada domes priekšsēdētājs E. Mekšs