Zaudējis spēku - Valmieras novada pašvaldības nolikums

76. Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrs noformē iesniegto lēmuma projektu un nodod to lēmuma sagatavotājam, kā arī Juridiskajai nodaļai un Finanšu un ekonomikas nodaļai izvērtēšanai un saskaņošanai. Lēmumu projektus, kas saistīti ar Pašvaldības attīstības jautājumiem, izvērtē un saskaņo arī Attīstības pārvalde.

77. Dokumenti, kas iesniegti izskatīšanai komitējās un/vai Domes sēdē, neievērojot šajā nolikumā noteikto kārtību, tiek nosūtīti atpakaļ iesniedzējam.

78. Pēc lēmuma projekta izskatīšanas un saskaņošanas komitejā (-ās), Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrs sagatavo Domes lēmuma projektu iekļaušanai Domes sēdes darba kārtībā.

79. Domes sēdes darba kārtību sagatavo Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrs un iesniedz Domes priekšsēdētājam apstiprināšanai. Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrs, ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms Domes sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms Domes ārkārtas sēdes apstiprināto darba kārtību publicē dokumentu vadības sistēmā. Domes sēdē izskata tikai tos jautājumus, kas iekļauti izsludinātajā sēdes darba kārtībā.

80. Pēc Domes sēdes darba kārtības apstiprināšanas ierosinājumu par papildu jautājuma izskatīšanu var iesniegt Domes priekšsēdētājam vai sēdes vadītājam, vienlaikus projekta iesniedzējam lēmuma projektu saskaņojot ar Juridisko nodaļu un Finanšu un ekonomikas nodaļu. Papildjautājumi izziņotajā Domes sēdes darba kārtībā pieļaujami vienīgi tad, ja par papildu jautājuma iekļaušanu Domes sēdes darba kārtībā nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem Domes deputātiem.

81. Ja Domes sēdē izdod administratīvo aktu, kas personai liedz tiesības vai uzliek tai pienākumus, tad administratīvā akta projekta sagatavotājs organizē personas uzaicināšanu viedokļa un argumentu noskaidrošanai par izskatāmo jautājumu, ja personas viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likumu nav noskaidrots. Persona var netikt uzaicināta paskaidrojumu sniegšanai, ja gadījums ir objektīvi mazsvarīgs vai ir citi Administratīvā procesa likumā noteiktie iemesli, kad personas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama.

VII. DOMES DARBA REGLAMENTS

82. Dome lēmumus pieņem sēdēs. Domes sēdes ir atklātas, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Domes sēde notiek, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no Domes deputātiem. Domes sēdes notiek valsts valodā.

83. Katra deputāta pienākums ir piedalīties domes darbā. Ja deputāts nevar ierasties uz domes sēdi, viņa pienākums ir rakstveidā paziņot par neierašanos domes priekšsēdētājam līdz sēdes sākumam.

84. Domes sēdes ir kārtējās un ārkārtas. Domes kārtējās sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Domes kārtējās sēdes sasauc Domes priekšsēdētājs, nosakot sēdes norises vietu un darba kārtību.

85. Domes priekšsēdētājs var noteikt, ka Domes sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā), ja:

85.1. Domes deputāts sēdes laikā atrodas citā vietā un veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ nevar ierasties Domes sēdes norises vietā;

85.2. Pašvaldības teritorijā izsludināta ārkārtējā situācija vai valsts noteikusi pulcēšanās ierobežojumus.

86. Par Domes sēdes organizatorisko un tehnisko apkalpošanu atbild Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrs. Ja Domes sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā), par Domes sēdes organizatorisko un tehnisko apkalpošanu atbild Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrs un Informācijas tehnoloģiju centrs.

87. Domes deputāts uzskatāms par klātesošu Domes sēdē un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē ar videokonferences palīdzību, ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē un deputāts sēdei ir reģistrējies, izmantojot dokumentu vadības sistēmu.

88. Domes ārkārtas sēdes sasauc Domes priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas. Domes priekšsēdētājam ir pienākums sasaukt ārkārtas sēdi, ja to pieprasa viena trešdaļa deputātu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vai Ministru kabinets. Domes ārkārtas sēdes sasaucamas ne vēlāk kā trīs dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

89. Domes ārkārtas sēdi ar rīkojumu sasauc Domes priekšsēdētājs, nosakot sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību. Lēmuma projektu par Domes ārkārtas sēdē izskatāmo jautājumu sagatavo un iesniedz tās sasaukšanas ierosinātājs.

90. Domes sēdēs, ja tās nav slēgtas, jāpiedalās izpilddirektoram, Juridiskās nodaļas pārstāvim, Finanšu un ekonomikas nodaļas pārstāvim, kā arī struktūrvienību, iestāžu un kapitālsabiedrību vadītājiem vai to vietniekiem, kuru kompetences sfērā atrodas izskatāmie jautājumi.

91. Domes sēdes vada Domes priekšsēdētājs.

92. Lēmuma projekta izskatīšanas un balsošanas kārtība Domes sēdē:

92.1. ziņotājs informē par lēmuma projekta saturu, atzinumiem un saskaņojumiem ne ilgāk kā piecas minūtes;

92.2. sēdes vadītājs aicina izteikties uzaicinātās personas, katram dodot laiku līdz piecām minūtēm;

92.3. sēdes vadītājs aicina deputātus uzdot jautājumus ziņotājam un uzaicinātajām personām;

92.4. sēdes vadītājs atklāj un slēdz debates. Debatēs katrs deputāts var uzstāties līdz piecām minūtēm. Ja deputāts vēlas, lai viņa teiktais tiktu ieprotokolēts tieši un pilnā apjomā, viņam šis lūgums ir jāizsaka pirms uzstāšanās, vai runa rakstiski jāiesniedz Domes sēdes protokolistam. Ja Domes deputāts pārkāpj Domes sēdes kārtību, runājot debatēs, tad sēdes vadītājs pārtrauc debates un debašu pārkāpējam vairs netiek dots vārds, turpinot konkrētā jautājuma izskatīšanu. Ja Domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro citas personas, sēdes vadītājam ir tiesības izraidīt vainīgo personu no Domes sēdes norises vietas;

92.5. visi grozījumi un papildinājumi Domes lēmumu projektiem ierosinātājam ir jāiesniedz rakstveidā, un tiem jābūt izsniegtiem deputātiem līdz debašu par konkrēto jautājumu beigām, izņemot redakcionālos labojumus. Ja tas nepieciešams lietas virzībai, sēdes vadītājs var izlemt par mutisku priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem;

92.6. sēdes vadītājs aicina deputātus balsot par sagatavoto lēmuma projektu. Ja ir iesniegti lēmuma projekta papildinājumi vai grozījumi, vispirms balso par to iekļaušanu sagatavotajā lēmuma projektā, bet pēc tam par lēmuma projektu kopumā ar iekļautajiem papildinājumiem, grozījumiem vai bez tiem, ja balsojums nav bijis pietiekošs;

92.7. ja saņemts motivēts ierosinājums par lēmuma projekta izskatīšanas atlikšanu, sēdes vadītājs aicina deputātus balsot par šo ierosinājumu. Ja par ierosinājumu tiek saņemts klātesošo deputātu balsu vairākums, lēmuma projekta izskatīšana tiek atlikta un nodota pārskatīšanai attiecīgajai komitejai. Ja balsojums nav pietiekošs, turpinās jautājuma izskatīšana Domes sēdē;

92.8. balsošana domes sēdēs ir atklāta un vārdiska. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem Domes deputātiem un ja normatīvajos aktos nav paredzēts citādi;

92.9. ja deputāts, ievērojot likumu "Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā", nepiedalās balsošanā par lēmuma projektu, tad par to tiek izdarīts ieraksts sēdes protokolā;

92.10. sēdes vadītājs paziņo balsošanas rezultātu;

92.11. ja Domes deputāts balsošanā kļūdījies, viņam par to jāpaziņo sēdes vadītājam līdz balsošanas rezultātu paziņošanai. Pēc balsošanas rezultāta paziņošanas labojumi balsošanas protokolā netiek izdarīti.

93. Domes priekšsēdētāja pienākumi sēdes vadīšanā:

93.1. atklāt, pārtraukt un slēgt sēdes;

93.2. pārliecināties par kvoruma esamību;

93.3. dot vārdu ziņotājam un uzaicinātajām personām;

93.4. atklāt, vadīt un slēgt debates;

93.5. nodrošināt normatīvo aktu un šā nolikuma prasību ievērošanu;

93.6. ierosināt jautājumu nobalsošanu;

93.7. piedāvāt sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde tiek pagarināta.

94. Domes sēdes gaitu un ieraksta audioformātā, kuru ievieto Pašvaldības mājaslapā internetā www.valmierasnovads.lv ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc Domes sēdes. Domes sēdes protokolu paraksta sēdes vadītājs un protokolists ne vēlāk kā piektajā darba dienā pēc sēdes. Domes sēdē pieņemtā lēmuma tekstā pirms tā parakstīšanas var izdarīt tikai tos grozījumus un papildinājumus, par kuriem nobalsots Domes sēdē un kuri ir norādīti Domes sēdes protokolā, kā arī redakcionālus labojumus.

95. Deputātiem ir tiesības iepazīties ar Domes sēdes protokolu un piecu dienu laikā pēc sēdes izteikt pretenzijas par to. Ja šo piecu dienu laikā pretenzijas netiek izteiktas, tad deputāts nevar prasīt izdarīt protokolā labojumus. Ja kāds deputāts nepiekrīt ierakstam protokolā, tad viņam ir tiesības nākamajā Domes kārtējā sēdē prasīt ieraksta precizēšanu.

96. Pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kuras ir klāt Domes sēdē, nav tiesību piedalīties debatēs, ja vien to nav atļāvis Domes sēdes vadītājs.

97. Domes lēmumus pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem Domes deputātiem un ja normatīvajos aktos nav paredzēts citādi.

98. Ja Dome sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā, sēde tiek turpināta nākamajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti.

99. Ja uz Domes sēdi nav ieradusies vairāk nekā puse no Domes deputātiem, šajā sēdē paredzēto jautājumu izskatīšanai Domes priekšsēdētājs ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc 14 dienām sasauc atkārtotu sēdi, ja nepieciešams, papildinot sēdes darba kārtību.

VIII. KĀRTĪBA, KĀDĀ PRIVĀTPERSONAS VAR IEPAZĪTIES AR PAŠVALDĪBAS PIEŅEMTAJIEM LĒMUMIEM, NOSLĒGTAJIEM LĪGUMIEM UN DOMES SĒŽU PROTOKOLIEM

100. Ar Pašvaldības saistošajiem noteikumiem un to paskaidrojuma rakstu, tai skaitā saistošo noteikumu un to paskaidrojuma raksta projektu, Domes lēmumiem, Domes sēžu protokoliem, Domes sēžu ierakstiem audioformātā, iekšējiem normatīvajiem aktiem var iepazīties Pašvaldības mājaslapā internetā www.valmierasnovads.lv. Pašvaldības saistošos noteikumus kopā ar paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Dokumentu publicēšana tiek veikta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

101. Domes deputāti, kuri vēlas iepazīties ar Pašvaldības rīcībā esošo dokumentāciju, kas skar Pašvaldības intereses, iesniedz rakstisku iesniegumu Pašvaldībai. Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrs nodrošina Domes deputāta pieprasītās dokumentācijas izsniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā. Deputāts var personīgi iepazīties ar interesējošiem dokumentiem, savlaicīgi saskaņojot ierašanās laiku ar atbildīgo darbinieku. Ierobežotas pieejamības informācija deputātiem tiek izsniegta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

102. Domes sēdes protokola atvasinājumu (kopija, noraksts, izraksts, dublikāts) izsniedz ar Domes priekšsēdētāja saskaņojumu, pamatojoties uz privātpersonas rakstisku pieprasījumu.

103. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar Domes pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja tie satur informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pašvaldība nav tiesīga atteikt izsniegt informāciju par Pašvaldības budžeta izlietojumu un noslēgtajiem līgumiem, izņemot, informāciju, kurai ar Pašvaldības izpilddirektora izdotu rīkojumu ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Atteikumu informācijas pieejamībai jāpamato. Personai, veicot informācijas pieprasījumu, jāievēro Informācijas atklātības likuma normas.

104. Ar Pašvaldības noslēgtajiem līgumiem var iepazīties iestādē, kuras glabāšanā atrodas līgums, ievērojot Informācijas atklātības likuma un Fizisko personu datu apstrādes likuma normas.

105. Ja Pašvaldībā saņemts privātpersonas iesniegums par Pašvaldības izdotā dokumenta izsniegšanu, to sagatavo iestāde, kuras pārvaldībā ir dokumenta oriģināls, un izsniedz iesniegumā norādītajā veidā.

106. Ar dokumentiem, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, var iepazīties Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.

IX. LĪGUMU NOSLĒGŠANAS PROCEDŪRA

107. Līgumus Pašvaldības vārdā slēdz Domes priekšsēdētājs, viņa vietnieki, izpilddirektors vai citas tam pilnvarotas personas Domes apstiprinātā Pašvaldības budžeta ietvaros.

108. Sadarbības, deleģēšanas un līdzdarbības līgumus Pašvaldības vārdā slēdz Domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieki atbilstoši kompetencei vai Domes lēmumam.

109. Administratīvos līgumus Pašvaldības vārdā slēdz piekritīgā iestāde vai amatpersona, ja Domes lēmumos vai normatīvajos aktos nav noteikta cita persona.

110. Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos par līguma slēgšanu lemj Dome.

111. Līguma projektu sagatavošanas, saskaņojumu saņemšanas, virzības un izpildes kārtību nosaka Pašvaldības iekšējie normatīvie akti/ KVS ietvaros izstrādātie procesi un procedūras.

112. Darba līgumus ar Pašvaldības iestāžu (to struktūrvienību) darbiniekiem slēdz Pašvaldības izpilddirektors vai izpilddirektora prombūtnes laikā izpilddirektora vietnieks. Darba līgumus ar pašvaldības iestāžu (to struktūrvienību), ievērojot šā nolikuma 16. punktu, slēdz attiecīgās iestādes vadītājs/direktors. Darba līgumus ar šā nolikuma 16. punktā minēto iestāžu direktoriem/vadītājiem un to vietniekiem slēdz Pašvaldības izpilddirektors vai izpilddirektora prombūtnes laikā izpilddirektora vietnieks.

113. Par Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto deleģēšanas līguma slēgšanu lemj Dome.

X. IEDZĪVOTĀJU PIEŅEMŠANA UN IESNIEGUMU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

114. Domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, izpilddirektors pieņem iedzīvotājus, kuri uz pieņemšanu iepriekš ir pieteikušies Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrā (Lāčplēša ielā 2, Valmierā) vai Pašvaldības mājaslapā internetā www.valmierasnovads.lv tiešsaites formā, šādos pieņemšanas laikos.

114.1. Domes priekšsēdētājs – otrdienās no pulksten 15.00 līdz pulksten 17.00;

114.2. Domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības, sadarbības un sociālajos jautājumos – mēneša 2. un 4. pirmdienā no pulksten 14.00 līdz pulksten 16.00;

114.3. Domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos – trešdienās no pulksten 14.00 līdz pulksten 16.00;

114.4. Domes priekšsēdētāja vietnieks infrastruktūras un uzņēmējdarbības jautājumos – mēneša 1. un 3. otrdienā no pulksten 10.00 līdz pulksten 12.00;

114.5. izpilddirektors – trešdienās no pulksten 15.00 līdz pulksten 17.00.

115. Domes deputāti ne retāk kā divas reizes mēnesī organizē iedzīvotāju pieņemšanu. Iedzīvotāju pierakstu veic Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrs, apmeklējuma laiku un vietu iepriekš saskaņojot ar deputātiem.

116. Izpilddirektora vietnieki, Pašvaldības iestāžu un struktūrvienību vadītāji, speciālisti un pārējie darbinieki, kuru pienākumi saistīti ar iedzīvotāju apkalpošanu, pieņem apmeklētājus Pašvaldības iestāžu un struktūrvienību darba laikā.

117. Pašvaldībā saņemto iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu organizē Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrs.

118. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi tūlīt, darbinieks, kas tos pieņem, noformē rakstveidā (norādot iesniedzēja vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietu, kontaktinformāciju) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstveidā saņemtajiem iesniegumiem.

119. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība Pašvaldības iestādēs un struktūrvienībās, nosaka Pašvaldības iekšējie normatīvie akti un KVS procedūras.

120. Izskatot iesniegumu, Pašvaldības darbinieka pienākums ir iegūt nepieciešamo informāciju, izņemot normatīvos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas iegūšana ir personas pienākums. Persona pēc iespējas piedalās informācijas iegūšanā un izvērtēšanā.

121. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību Pašvaldības iestādēs un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

XI. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS KĀRTĪBA

122. Publiskā apspriešana var tikt organizētā pamatojoties uz Domes lēmumu visā Pašvaldības teritorijā vai tās daļā:

122.1. konsultatīvos nolūkos pēc Pašvaldības iedzīvotāju, Domes vai tās priekšsēdētāja, priekšsēdētāju vietnieku iniciatīvas par Pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem;

122.2. lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos.

123. Publiskā apspriešana jārīko par:

123.1. Pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu;

123.2. Pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.

124. Par citiem normatīvajos aktos noteiktajiem jautājumiem publiskā apspriešana tiek rīkota normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

125. Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas Dome var lemt:

125.1. pēc ne mazāk kā divu trešdaļu deputātu iniciatīvas;

125.2. pēc Pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas;

125.3. pēc Domes priekšsēdētāja iniciatīvas;

125.4. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

126. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana var notikt, ja ne mazāk kā pieci procenti no attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem šajā nolikumā noteiktā kārtībā vēršas Domē.

127. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

128. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:

128.1. tās datumu un termiņus;

128.2. paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu;

128.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

128.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

128.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešanā, lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

XII. SABIEDRĪBAS IESAISTE PAŠVALDĪBAS DARBĀ

129. Sabiedrības iesaistes mērķis ir sekmēt efektīvu, atklātu un atbildīgu sabiedrības iesaistīšanos Pašvaldības darbā, tādējādi paaugstinot Pašvaldības darba kvalitāti un atbilstību tās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēm.

130. Pašvaldība savā darbībā atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas (biedrības un nodibinājumus), kas darbojas Pašvaldības administratīvajā teritorijā.

131. Pašvaldība paredz budžetā finansējumu, lai veicinātu Pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju iesaisti teritorijas attīstības jautājumu izlemšanā.

132. Šā nolikuma sadaļā minēto sabiedrības iesaistes jautājumus koordinē Domes priekšsēdētājs un Domes priekšsēdētāju vietnieki, atbilstoši savai kompetencei.

XIII. PAŠVALDĪBAS FAKTISKĀS RĪCĪBAS UN IZDOTO ADMINISTRATĪVO AKTU APSTRĪDĒŠANAS KĀRTĪBA

133. Pašvaldības iestādes var izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos, ja administratīvā akta izdošanas tiesības izriet no normatīvajiem aktiem vai šādas tiesības noteiktas Pašvaldības saistošajos noteikumos.

134. Pašvaldības iestāžu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību iesniedzējs var apstrīdēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā Domē, ja likums neparedz citu apstrīdēšanas kārtību.

135. Domes priekšsēdētājs pēc iepazīšanās ar iesniegumu par iestādes faktiskās rīcības vai administratīvā akta apstrīdēšanu var nodot dokumentu attiecīgās nozares speciālistiem lietas izskatīšanai pēc būtības kopumā vai apstrīdētajā daļā. Atkārtotajā lietas izskatīšanā pēc būtības nepiedalās apstrīdētā administratīvā akta sagatavotājs.

136. Apstrīdētā administratīvā akta sagatavotājam vai par faktisko rīcību atbildīgajai amatpersonai lietas atkārtotas izskatīšanas laikā jāsniedz paskaidrojumi un visa nepieciešamā informācija, kas nepieciešama lietas izskatīšanai pēc būtības vai faktiskās rīcības izvērtēšanai.

137. Lēmumu par faktisko rīcību un lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu, pamatojoties uz lietas atkārtotas izskatīšanas rezultātiem, Domes priekšsēdētājs un Dome pieņem saskaņā ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem.

138. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lemj Dome.

139. Domes un Domes priekšsēdētāja izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

XIV. KĀRTĪBA, KĀDĀ PAŠVALDĪBAS AMATPERSONAS RĪKOJAS AR PAŠVALDĪBAS MANTU UN FINANŠU RESURSIEM

140. Jebkurai amatpersonas rīcībai ar Pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem jābūt likumīgai, lietderīgai, samērīgai, efektīvai un atbilstošai apstiprinātajam Pašvaldības budžetam.

141. Rīkojoties ar Pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem, Pašvaldības amatpersonām savā darbībā ir jāizvērtē korupcijas un interešu konflikta riski un apstākļi saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem.

XV. KĀRTĪBA, KĀDĀ DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJA NOMAIŅAS GADĪJUMĀ ORGANIZĒ LIETVEDĪBAS UN DOKUMENTU NODOŠANU

142. Domes priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā dokumentu nodošanu jaunajam Domes priekšsēdētājam organizē Pašvaldības izpilddirektors.

143. Pašvaldības izpilddirektors ar savu rīkojumu no Centrālās pārvaldes darbiniekiem izveido komisiju, kas pārņem dokumentāciju un Domes priekšsēdētājam lietošanā nodoto mantu, sastādot par to nodošanas un pieņemšanas aktu, kuru paraksta Domes priekšsēdētājs un komisijas locekļi.

144. Komisijas sastādītais akts tiek iesniegts Pašvaldības izpilddirektoram.

145. Pašvaldības izpilddirektoram ir pienākums nodrošināt pārņemtās mantas un dokumentācijas glabāšanu līdz nodošanai jaunajam Domes priekšsēdētājam, sastādot par to nodošanas un pieņemšanas aktu.

146. Ja vien iespējams, dokumentācijas un mantas nodošana jaunajam Domes priekšsēdētājam tiek veikta vienlaicīgi ar dokumentu un mantas pārņemšanu no līdzšinējā Domes priekšsēdētāja.

147. Domes priekšsēdētāja atbildībā esošo neatliekamo un steidzamo jautājumu izpildi organizē Pašvaldības izpilddirektors, ja vien šo izpildi nav iespējams veikt jaunajam Domes priekšsēdētājam.

XVI. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

148. Līdz šā nolikuma 8.1. punktā minētās iestādes (Valmieras novada pašvaldības administrācija) izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. oktobrim, darbību turpina administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidotajā Valmieras novada pašvaldībā ietilpstošo bijušo pašvaldību administrācijas un to speciālisti atbilstoši to kompetencei un to darbības teritorijai.

149. Līdz šā nolikuma 8.2. punktā minētās iestādes (Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienības pārvalde) izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. oktobrim, darbību turpina administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidotajā Valmieras novada pašvaldībā ietilpstošās bijušās Beverīnas novada pašvaldības pagastu pārvaldes/speciālisti atbilstoši to kompetencei un to darbības teritorijai.

150. Līdz šā nolikuma 8.3. punktā minētās iestādes (Burtnieku apvienības pārvalde) izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. oktobrim, darbību turpina administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidotajā Valmieras novada pašvaldībā ietilpstošās bijušās Burtnieku novada pašvaldības pagastu pārvaldes/speciālisti atbilstoši to kompetencei un to darbības teritorijai.

151. Līdz šā nolikuma 8.4. punktā minētās iestādes (Kocēnu apvienības pārvalde) izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. oktobrim, darbību turpina administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidotajā Valmieras novada pašvaldībā ietilpstošās bijušās Kocēnu novada pašvaldības pagastu pārvaldes/speciālisti atbilstoši to kompetencei un to darbības teritorijai.

152. Līdz šā nolikuma 8.5. punktā minētās iestādes (Mazsalacas apvienības pārvalde) izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. oktobrim, darbību turpina administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidotajā Valmieras novada pašvaldībā ietilpstošās bijušās Mazsalacas novada pašvaldības pagastu pārvaldes/speciālisti atbilstoši to kompetencei un to darbības teritorijai.

153. Līdz šā nolikuma 8.6. punktā minētās iestādes (Naukšēnu apvienības pārvalde) izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. oktobrim, darbību turpina administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidotajā Valmieras novada pašvaldībā ietilpstošās bijušās Naukšēnu novada pašvaldības pagastu pārvaldes/Ugunsdzēsības un glābšanas dienests un speciālisti atbilstoši to kompetencei un to darbības teritorijai.

154. Līdz šā nolikuma 8.7. punktā minētās iestādes (Rūjienas apvienības pārvalde) izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. oktobrim, darbību turpina administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidotajā Valmieras novada pašvaldībā ietilpstošās bijušās Rūjienas novada pašvaldības pagastu pārvaldes/speciālisti atbilstoši to kompetencei un to darbības teritorijai.

155. Līdz šā nolikuma 8.8. punktā minētās iestādes (Strenču apvienības pārvalde) izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. oktobrim, darbību turpina administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidotajā Valmieras novada pašvaldībā ietilpstošās bijušās Strenču novada pašvaldības pagastu un pilsētu pārvaldes/speciālisti atbilstoši to kompetencei un to darbības teritorijai.

156. Līdz šā nolikuma 8.12. punktā minētās iestādes (Valmieras novada Sociālo lietu pārvalde) izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. oktobrim, darbību turpina administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidotajā Valmieras novada pašvaldībā ietilpstošo bijušo pašvaldību sociālie dienesti un feldšeru punkti/medpunkti atbilstoši to kompetencei un to darbības teritorijai:

156.1. Beverīnas novada Sociālais dienests;

156.2. Burtnieku novada pašvaldības Sociālais dienests;

156.3. Kocēnu novada domes Sociālais dienests;

156.4. Mazsalacas novada Sociālais dienests;

156.5. Naukšēnu novada pašvaldības iestāde "Sociālais dienests" (ar struktūrvienībām "Specializētās darbnīcas" un "Aprūpe mājās");

156.6. Rūjienas novada Sociālais dienests;

156.7. Strenču novada pašvaldības iestāde "Sociālais dienests" (ar struktūrvienību – atbalsta centrs "Saulstariņš");

156.8. Valmieras pilsētas pašvaldības iestāde "Sociālo lietu pārvalde" (ar struktūrvienībām – Sociālā atbalsta nodaļa un Ģimenes atbalsta nodaļa);

156.9. Ramatas pagasta feldšerpunkts;

156.10. Sēļu pagasta feldšerpunkts;

156.11. Vaidavas feldšeru punkts;

156.12. Dauguļu feldšeru punkts;

156.13. Bērzaines feldšeru punkts;

156.14. Ipiķu feldšeru – vecmāšu punkts;

156.15. Vilpulkas feldšeru punkts;

156.16. Jērcēnu pagasta veselības punkts;

156.17. Plāņu feldšeru punkts;

156.18. Vecates pagasta medpunkts;

156.19. Valmieras pagasta doktorāts;

156.20. Matīšu pagasta medpunkts.

157. Līdz šā nolikuma 8.14. punktā minētās iestādes (Valmieras novada Dzimtsarakstu nodaļa) izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. oktobrim, darbību turpina administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidotajā Valmieras novada pašvaldībā ietilpstošo bijušo pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas atbilstoši to kompetencei un to darbības teritorijai:

157.1. Beverīnas novada Dzimtsarakstu nodaļa;

157.2. Burtnieku novada Dzimtsarakstu nodaļa;

157.3. Kocēnu novada Dzimtsarakstu nodaļa;

157.4. Mazsalacas novada Dzimtsarakstu nodaļa;

157.5. Dzimtsarakstu nodaļa (Naukšēnu novads);

157.6. Rūjienas novada Dzimtsarakstu nodaļa;

157.7. Strenču novada Dzimtsarakstu nodaļa;

157.8. Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa.

158. Līdz šā nolikuma 8.11. punktā minētās iestādes (Valmieras novada pašvaldības policija) izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. oktobrim, darbību turpina administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidotajā Valmieras novada pašvaldībā ietilpstošo bijušo pašvaldību policijas atbilstoši to kompetencei un to darbības teritorijai:

158.1. Beverīnas novada pašvaldības policija;

158.2. Pašvaldības policija (Burtnieku novada pašvaldība);

158.3. Kocēnu novada pašvaldības policija;

158.4. Mazsalacas novada Pašvaldības policija;

158.5. Pašvaldības policija (Naukšēnu novada pašvaldība);

158.6. Rūjienas novada Pašvaldības policija;

158.7. Pašvaldības policijas vecākais inspektors (Strenču novada pašvaldības speciālists);

158.8. Valmieras pilsētas pašvaldības policija.

159. Līdz šā nolikuma 8.15. punktā minētās iestādes (Valmieras novada Būvvalde) izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. oktobrim, darbību turpina administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidotajā Valmieras novada pašvaldībā ietilpstošo bijušo pašvaldību būvvaldes atbilstoši to kompetencei un to darbības teritorijai:

159.1. Burtnieku novada Būvvalde;

159.2. Kocēnu novada Būvvalde, kas vienlaikus uz deleģēšanas līguma pamata būvvaldes funkciju veic Beverīnas novada pašvaldībai, Mazsalacas novada pašvaldībai, Naukšēnu novada pašvaldībai un Rūjienas novada pašvaldībai;

159.3. Valmieras pilsētas Būvvalde (no 2021. gada 1. jūlija būvvaldes funkciju veiks arī Strenču un Sedas pilsētai, un Jērcēnu, Plāņu pagastam).