Zaudējis spēku - Saldus novada pašvaldības nolikums

74. Komiteju priekšsēdētājiem var noteikt iedzīvotāju pieņemšanas laiku pašvaldības telpās. Attiecīgās komitejas priekšsēdētājs jautājumu izskatīšanā savos pieņemšanas laikos, saskaņojot ar izpilddirektoru, ir tiesīgs uzaicināt jebkuru pašvaldības administrācijas darbinieku.

75. Ja pastāvīgajā komiteja izskata administratīvā akta projektu, kas personai liedz tiesības vai uzliek tai pienākumus, tad komitejas priekšsēdētājs organizē personas uzaicināšanu viedokļa un argumentu noskaidrošanai par izskatāmo jautājumu, ja personas viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likumu nav noskaidrots. Persona var netikt uzaicināta paskaidrojumu sniegšanai, ja gadījums ir objektīvi mazsvarīgs vai ir citi Administratīvā procesa likumā noteiktie iemesli, kad personas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama.

V. PAŠVALDĪBAS LĒMUMU PROJEKTU SAGATAVOŠANAS KĀRTĪBA UN LĪGUMU NOSLĒGŠANAS PROCEDŪRA

76. Domes sēdes darba kārtību nosaka domes priekšsēdētājs. Domes sēdes darba kārtībā tiek iekļauts jebkurš jautājums, par kuru saskaņā ar tiesību aktiem jāpieņem domes lēmums un kas iesniegts domes priekšsēdētājam ne vēlāk kā 10 (desmit) dienas pirms kārtējās domes sēdes. Par citu jautājumu iekļaušanu domes darba kārtībā likumā noteiktajā kārtībā lemj dome. Izskatot domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, ziņojuma sniedzējs informē domi par lēmumu projektu izskatīšanas secību un saņemtajiem atzinumiem.

77. Domes lēmumu projekti jāiesniedz rakstveidā, tajos jābūt norādītam:

77.1. kas un kad šos lēmuma projektus ir gatavojis;

77.2. kādās institūcijās projekts izskatīts;

77.3. kas ir projekta iesniedzējs, datums;

77.4. no kādiem līdzekļiem tiek paredzēts lēmuma izpildes nodrošinājums, ja jautājumu izpilde saistīta ar pašvaldības budžeta līdzekļu izlietošanu;

77.5. kam uzdota lēmuma izpilde, kam lēmums ir saistošs, attiecīgā(o) speciālista(u) saskaņojums(i) vai speciālista(u) pamatojums atteikt saskaņojumu;

77.6. kad projektu vēlams izskatīt domes sēdē;

77.7. norāde, ja lēmuma projektā ir ierobežotas pieejamības informācija.

78. Domes lēmumu projektus ne vēlāk kā 4 darba dienas pirms to iekļaušanas sēdes darba kārtībā nodod izskatīšanai un rakstveida atzinuma sniegšanai administrācijas administratīvajai nodaļai un pašvaldības institūcijām vai tās darbiniekiem atbilstoši kompetencei. Pašvaldības saistošo noteikumu projektam, kas izstrādāts, lai pašvaldība varētu pildīt autonomo funkciju vai brīvprātīgo iniciatīvu, papildus šo noteikumu 77. punktā minētajam, izskatīšanai domes sēdē jāiesniedz administrācijas administratīvās nodaļas atzinums par saistošo noteikumu projekta atbilstību augstākstāvošajiem normatīvajiem aktiem un juridiskās tehnikas noteikumiem. Domes lēmumu projektu un saistošo noteikumu projektu iesniegšana, saskaņošana un tālāka virzība notiek izmantojot pašvaldības elektronisko dokumentu vadības sistēmu.

79. Lēmumu projekti un materiāli, kas izskatāmi domes sēdē, jāiesniedz administratīvās nodaļas atbildīgajam darbiniekam, kurš tos reģistrē un nodod domes priekšsēdētājam. Priekšsēdētājs izskata iesniegto lēmuma projektu un nosaka pastāvīgo komiteju (ja projekts netiek virzīts no komitejas vai ja tas attiecas uz vairākām komitejām) un pašvaldības institūciju vai tās darbinieku, kam jāizskata un papildus jāsniedz rakstisks atzinums par sagatavoto projektu.

80. Par finanšu līdzekļu piešķiršanu lemj dome. Pasākumi, kuri nav iekļauti gada pasākumu plānā un to īstenošanai nepieciešami finanšu līdzekļi, nevar tikt uzsākti, kamēr dome nav piešķīrusi nepieciešamos finanšu līdzekļus un izdarījusi attiecīgus grozījumus budžetā. Ja šādi pasākumi ir paredzēti ar likumu vai citu ārēju normatīvu aktu, tad tie var tikt uzsākti bez domes iepriekšēja pilnvarojuma, bet pēc tam steidzami šāda atļauja jāsaņem, veicot grozījumus pašvaldības budžetā.

81. Ja pastāvīgā komiteja nepiekrīt sagatavotajam lēmuma projektam, tad komitejai jāiesniedz domei cits lēmuma projekta variants.

82. Domes sēdes darba kārtību, lēmumu projektus, atzinumus par tiem, izziņas materiālus, deputātu iesniegumus, priekšlikumus un jautājumus domes deputātiem nosūta elektroniski uz deputātu oficiālajām e-pasta adresēm ne vēlāk kā 3 (trīs) darbdienas pirms domes kārtējās sēdes un ne vēlāk kā 3 (trīs) stundas pirms domes ārkārtas sēdes.

83. Komiteju sēdēs izskatāmajiem dokumentiem un sagatavotajiem lēmumu projektiem līdz to iekļaušanai domes sēdes darba kārtībā ir iestādes iekšējās lietošanas informācijas statuss.

84. Publisko tiesību jomā līgumus ar citām personām slēdz domes priekšsēdētājs vai ar viņa pilnvarojumu – cita pašvaldības amatpersona.

85. Līgumus publisko tiesību jomā slēdz, pamatojoties uz domes lēmumu.

86. Privāto tiesību jomā līgumu var slēgt pašvaldības iestāde, ja tas paredzēts šīs iestādes nolikumā vai atsevišķā domes lēmumā.

87. Slēdzot privāttiesisku līgumu par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu vai ieķīlāšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā, obligāts ir domes lēmums par šo darījumu.

88. Dome ar lēmumu vai līgumu var deleģēt savas pilnvaras pieņemt lēmumus pārvaldes uzdevuma efektīvākai veikšanai citām domes institūcijām, pašvaldības orgāniem un privātpersonām, izņemot jautājumos, kas ir domes ekskluzīvā kompetencē.

VI. DOMES DARBA REGLAMENTS

89. Domes sēdes ir kārtējas un ārkārtas. Domes sēdes notiek valsts valodā.

90. Domes kārtējās sēdes notiek katra mēneša ceturtās nedēļas ceturtdienā plkst. 14.00. Ja kārtējā domes sēde notiek pirmssvētku dienā, tad tā var tikt pārcelta.

91. Domes kārtējās sēdes sasauc domes priekšsēdētājs, nosakot sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību. Domes sēdes ir atklātas, izņemot gadījumus, kad jautājumu nepieciešams izskatīt slēgtā domes sēdē vai tās daļā, lai aizsargātu valsts noslēpumu, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu, personu privāto dzīvi vai personas aizsargājamos datus, bērnu intereses vai citu ierobežotas pieejamības informāciju, kuras izpaušana saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir aizliegta.

92. Domes sēdes ieraksta video un audio formātā, kuras ievieto pašvaldības tīmekļvietnē un pārraida publiskā interneta vidē. Publiskā vidē nepārraida ne audioieraksta, ne videoieraksta domes sēdes slēgto daļu vai slēgto domes sēdi. Domes sēdes atklāto daļu un slēgto daļu audioierakstu un videoierakstu veic atsevišķi.

93. Katra deputāta pienākums ir piedalīties domes darbā, kas notiek sēdēs un pastāvīgajās komitejās. Ja deputāts nevarēs piedalīties domes vai pastāvīgo komiteju sēdēs (arī ārkārtas), deputāta pienākums ir paziņot administrācijas administratīvās nodaļas darbiniekam, kurš protokolē sēdes, savu neierašanās iemeslu ne vēlāk kā vienu dienu pirms domes sēdes, ne vēlāk kā trīs stundas pirms pastāvīgās komitejas sēdes, ne vēlāk kā vienu stundu pirms domes vai pastāvīgo komiteju ārkārtas sēdēm.

94. Ja domes deputāts domes sēdes laikā atrodas citā vietā un veselības stāvokļa dēļ vai komandējuma dēļ, vai izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, vai noteiktās pulcēšanās ierobežojumu dēļ nevar ierasties domes sēdes norises vietā, domes priekšsēdētājs var noteikt, ka domes sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā), un domes deputāts var attālināti piedalīties domes sēdē, ja domes deputāts ir reģistrējies dalībai domes sēdē, izmantojot dokumentu lietvedības sistēmu. Domes deputāts uzskatāms par klāt esošu domes sēdē un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties domes sēdes norises vietā, ja deputāts vismaz trīs stundas pirms domes sēdes informē domes sēdes protokolētāju par nepieciešamību sēdi nodrošināt videokonferences režīmā un ja viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties domes sēdē ar videokonferences palīdzību un ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē, izmantojot dokumentu lietvedības sistēmu. Neatrodoties domes sēdes norises vietā, deputāts nevar piedalīties lēmumu pieņemšanā, kur nepieciešams balsot ar vēlēšanu zīmēm.

95. Pašvaldība neatbild par sistēmas traucējumiem videokonferences laikā, ko tā nevar ietekmēt (piem. elektrības, interneta darbības traucējumi). Ja šādi traucējumi notiek balsojuma laikā un tos nevar novērst saprātīgā termiņā, deputāts tiek uzskatīts par klāt neesošu attiecīgā jautājuma izskatīšanā.

96. Dome nosaka kārtību, kādā saņemama atlīdzība par deputāta pienākumu pildīšanu.

97. Domes sēdes protokolē administrācijas administratīvās nodaļas norīkots darbinieks. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ norīkotais darbinieks nevar protokolēt domes sēdi, administratīvās nodaļas vadītājs norīko citu darbinieku, kurš protokolē sēdes.

98. Domes sēdēs jāpiedalās pašvaldības izpilddirektoram un juristam. Citu pašvaldības iestāžu, aģentūru, kapitālsabiedrību vadītāju vai darbinieku un administrācijas amatpersonu vai darbinieku piedalīšanos jautājuma izskatīšanā nepieciešamības gadījumā nodrošina izpilddirektors.

99. Sēdes protokolā jāieraksta:

99.1. kur, kādā gadā, mēnesī, dienā un stundā sēde sasaukta;

99.2. kad sēdi atklāj un slēdz;

99.3. sēdes darba kārtība;

99.4. sēdes vadītāja un protokolētāja vārds un uzvārds;

99.5. sēdē piedalījušos deputātu vārdus (norādot, kurš no deputātiem piedalījies videokonferences režīmā) un klāt neesošo deputātu vārdus un uzvārdus;

99.6. sēdē klāt neesošo deputātu neierašanās iemesli;

99.7. iesniegtie priekšlikumi, pieprasījumi, kā arī sēdes vadītāja rīkojumi;

99.8. debatēs piedalījušos vārdi un uzvārdi;

99.9. pieņemtie lēmumi, norādot, ar cik balsīm lēmums pieņemts vai noraidīts;

99.10. to deputātu vārdi un uzvārdi, kuri, izpildot likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgā lēmuma pieņemšanā;

99.11. kuri deputāti balsojuši "par", kuri "pret" attiecīgo lēmumu un kuri "atturējušies" no balsošanas;

99.12. to personu vārdi un uzvārdi, kuras neievēro domes sēdes reglamentu un kurām sēdes vadītājs izteicis aizrādījumu.

100. Domes priekšsēdētājs (domes sēdes vadītājs):

100.1. atklāj, vada, pārtrauc un slēdz sēdi;

100.2. dod vārdu ziņotājam;

100.3. nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus ziņotājam un citiem klātesošajiem;

100.4. vada debates;

100.5. ierosina jautājumu nobalsošanu;

100.6. izsludina pārtraukumus sēdē un piedāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā;

100.7. nodod sēdes vadīšanu par atsevišķu jautājumu domes priekšsēdētāja vietniekam, ja par to jautājumu viņš vēlas uzstāties debatēs.

101. Domes sēdes jautājumu apspriešanai ir šāda secība:

101.1. ziņojums;

101.2. deputātu jautājumi;

101.3. debates;

101.4. ziņotāja galavārds;

101.5. priekšsēdētāja viedoklis;

101.6. balsošana;

101.7. balsošanas rezultātu paziņošana.

102. Vadot domes sēdi, pēc debašu slēgšanas un pirms balsošanas domes priekšsēdētājam ir tiesības izteikt savu viedokli par izskatāmo jautājumu.

103. Par izskatāmajiem jautājumiem domes sēdē ziņo pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs vai kāds no komitejas locekļiem, vai deputāts, kurš iesniedzis lēmuma projektu, vai ārkārtas domes sēdes ierosinātājs. Ja nepieciešams, lēmuma projektā norāda līdzziņotāju, kurš var sniegt papildus vai precizējošu informāciju.

104. Par debašu beigām paziņo priekšsēdētājs. Debates var pārtraukt, ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3 (divas trešdaļas) klātesošo deputātu.

105. Domes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt domes sēdēs kārtību. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro deputāts, tas tiek fiksēts protokolā. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro citas personas, priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt attiecīgo personu no domes sēdes norises telpas.

106. Ja deputāts neievēro domes sēdes kārtību, runājot debatēs, tad domes priekšsēdētājs pārtrauc viņa uzstāšanos debatēs, un turpmāk, apspriežot konkrēto jautājumu, viņam vairs netiek dots vārds.

107. Personām, kuras uzaicinātas piedalīties domes sēdē, kā arī citiem pašvaldības iedzīvotājiem, masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, kuri vēlas klausīties domes sēdi, pirms domes sēdes jāreģistrējas pie darbinieka, kurš protokolē domes sēdi.

108. Pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kuras ir klāt domes sēdē, nav tiesības piedalīties debatēs un nekādā veidā traucēt domes sēdes gaitu.

109. Sēdēs izskatāmajiem lēmumu projektiem un citiem dokumentiem jābūt iesniegtiem valsts valodā. Ja sēdē tiek iesniegti jautājumi citā valodā, tad domes sēdēs tos izskata, ja ir pievienots dokumenta tulkojums valsts valodā.

110. Domes sēdē tiek izskatīti jautājumi, kuri iekļauti darba kārtībā un darba kārtībā norādītajā secībā. Domes sēdes darba kārtību var papildināt un grozīt, ja tam piekrīt ne mazāk kā 2/3 (divas trešdaļas) no klātesošajiem domes deputātiem. Ārkārtas domes sēdes darba kārtību dome nedrīkst ne grozīt, ne papildināt.

111. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā, un sēdes ilgums pārsniedz 6 (sešas) stundas, sēde tiek turpināta nākošajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti. 15 (piecpadsmit) minūšu pārtraukumi domes sēdē tiek izsludināti ik pēc 2 (divām) stundām, pabeidzot izskatīt iesākto jautājumu. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, tad domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises vietu un laiku. Atkārtotā domes sēde tiek sasaukta ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc 14 (četrpadsmit) dienām.

112. Par katru domes sēdē izskatāmo jautājumu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam un līdzziņotājam jautājumus. Pirms jautājuma uzdošanas deputātam jānosauc savs vārds. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, tad pēc domes priekšsēdētāja vai ziņotāja priekšlikuma tām tiek dots vārds, un tikai pēc tam notiek debates.

113. Domes sēdēs lēmuma projekta ziņotājam ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā 10 (desmit) minūtes, līdzziņotājam ne vairāk kā 5 (piecas) minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums.

114. Uzstājoties debatēs, katram deputātam jānosauc savs vārds un katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā 5 (piecas) minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā 2 (divas) reizes, otrā uzstāšanās reizē tiek dota 1 (viena) minūte.

115. Visi labojumi domes lēmumu projektiem ir jāiesniedz rakstveidā līdz balsošanas sākumam un, ja iespējams, tiem ir jābūt pieejamiem visiem deputātiem līdz debašu par konkrēto jautājumu beigām.

116. Ja tas nepieciešams lietas virzībai, domes priekšsēdētājs var izlemt par mutisku priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem.

117. Ja tiek iesniegti labojumi domes lēmuma projektam, tad jābalso par labojumu pieņemšanu, nevis par pamatdokumentu. Ja tiek iesniegti vairāki labojumi, tad par tiem balso sākot ar pēdējo (apgrieztā kārtībā). Kārtību, kādā balso par iesniegtiem labotiem domes lēmumu projektiem, nosaka domes priekšsēdētājs. Ja notiek balsošana par vairākiem lēmuma projekta variantiem, tad lēmums ir pieņemts, ja par vienu no tiem nobalso vairāk kā puse no klātesošiem deputātiem. Ja neviens no lēmuma projektiem nesaņem pietiekošo balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem lēmuma projektiem, kuri pirmā balsošanā saņēmuši visvairāk balsu. Ja nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts.

118. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis priekšsēdētājs.

119. Domes sēdēs lēmumus pieņem balsojot, balsošana ir atklāta un vārdiska.

120. Ja, atklāti balsojot, deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo domes priekšsēdētājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

121. Balsošanas rezultātus paziņo domes priekšsēdētājs.

122. Ja tiek vēlētas pašvaldības amatpersonas, un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm, to nodrošina saskaņā ar domes apstiprināto "Kārtību, kādā noris atklāta balsošana ar vēlēšanu zīmēm".

123. Deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam.

124. Domes sēdēs pieņemtie lēmumi un protokoli ir publiski pieejami. Pieejamība domes lēmumiem un domes sēžu protokoliem tiek nodrošināta, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus. Domes lēmumus publicē pašvaldības tīmekļvietnē ne vēlāk kā trešajā darbdienā pēc to parakstīšanas. Informācijas pieejamību nodrošina administrācijas atbildīgie darbinieki.

125. Deputātiem ir tiesības iepazīties ar domes sēdes protokolu. Ja kāds no domes deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam nākamajā domes kārtējā sēdē ir tiesības prasīt ieraksta precizēšanu.

VII. IEDZĪVOTĀJU PIEŅEMŠANA UN IESNIEGUMU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

126. Domes priekšsēdētājam iedzīvotāju pieņemšanas laiki ir 2 (divas) reizes nedēļā – pirmdienās no plkst. 15:00 līdz 18:00 un ceturtdienās no plkst. 08:00 līdz 12:00 pašvaldības administrācijas ēkā Striķu ielā 3, Saldū. Iedzīvotāju pieņemšanas laiks Brocēnos, Lielcieceres ielā 3, ir noteikts nākamajā darba dienā pēc domes kārtējās sēdes no plkst. 9:00 līdz 12:00.

127. Domes priekšsēdētāja vietniekiem iedzīvotāju pieņemšanas laiki ir 2 (divas) reizes nedēļā – pirmdienās no plkst. 15.00 līdz 18.00 un trešdienās no plkst. 08.00 līdz 12.00 pašvaldības administrācijas ēkā Striķu ielā 3, Saldū.

128. Izpilddirektoram iedzīvotāju pieņemšanas laiki ir 2 (divas) reizes nedēļā – otrdienās no plkst. 13.00 līdz 17.00 un ceturtdienās 8.00 līdz 12.00 pašvaldības administrācijas ēkā Striķu ielā 3, Saldū.

129. Domes deputāti rīko iedzīvotāju pieņemšanas ne retāk, kā reizi divos mēnešos, par ko informācija publicējama pašvaldības tīmekļvietnē.

130. Pašvaldības iestāžu, aģentūru vadītāji/direktori un kapitālsabiedrību valžu priekšsēdētāji, un administrācijas struktūrvienību vadītāji un darbinieki apmeklētājus pieņem saskaņā ar institūciju un administrācijas darba kārtības iekšējām regulām.

131. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar domes pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja tie ietver informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

132. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu organizē administrācijas Lietvedības un personāla nodaļa.

133. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība pašvaldības iestādēs un citās institūcijās, nosaka iekšējie normatīvi akti.

134. Iesniegtajam iesniegumam jāatbilst valsts normatīvo aktu prasībām par dokumenta īstumu un spēkā esamību.

135. Izskatot iesniegumu, iegūt informāciju ir attiecīgās pašvaldības institūcijas vai amatpersonas pienākums, izņemot normatīvos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas iegūšana ir personas pienākums. Persona pēc iespējas piedalās informācijas iegūšanā un izvērtēšanā.

136. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

VIII. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS KĀRTĪBA

137. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos, pamatojoties uz domes lēmumu, visā pašvaldības teritorijā vai tās daļā, var tikt organizēta publiskā apspriešana. Publiskā apspriešana jārīko:

137.1. par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu;

137.2. par pašvaldības attīstības programmām un teritorijas plānojumiem;

137.3. ja tiek celta sabiedriski nozīmīga būve;

137.4. ja būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību;

137.5. ja apbūve paredzēta publiskā lietošanā esošā teritorijā;

137.6. citiem normatīvos aktos noteiktajiem jautājumiem.

138. Dome var pieņemt lēmumu rīkot publisko apspriešanu par citiem jautājumiem, kas nav minēti šā nolikuma 137. punktā, izņemot jautājumus, kas:

138.1. saistīti ar amatpersonu iecelšanu amatā vai atcelšanu no amata un citiem personāla jautājumiem;

138.2. attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, it sevišķi administratīvu aktu;

138.3. saistīti ar valsts pārvalde funkciju īstenošanu;

138.4. pašvaldības budžetu, nodokļu un nodevu likmēm;

138.5. pašvaldības maksas pakalpojumiem;

138.6. pašvaldības nodevu un nodokļu maksājumiem un atbrīvojumiem no tiem;

138.7. administrācijas struktūru un iekšējo darba organizāciju reglamentējošajiem dokumentiem;

138.8. ir citu publisko institūciju kompetencē.

139. Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā 1 (vienu) mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas dome var lemt:

139.1. pēc ne mazāk kā 2/3 (divas trešdaļas) deputātu iniciatīvas;

139.2. pēc pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas;

139.3. pēc domes priekšsēdētāja iniciatīvas;

139.4. citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumos.

140. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana var notikt, ja ne mazāk kā pieci procenti no attiecīgās teritoriālās vienības iedzīvotājiem šajā nolikumā noteiktā kārtībā vēršas domē. Šajā nolikumā noteiktā publiskās apspriešanas kārtība nav piemērojama attiecībā uz publisko apspriešanu, kas tiek organizēta Būvniecības likumā paredzētajos gadījumos.

141. Publiskās apspriešanas ilgums nav mazāks par 3 (trim) nedēļām, izņemot gadījumus, ja ārējos normatīvajos aktos ir noteikts cits termiņš. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

142. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:

142.1. tās datumu un termiņus;

142.2. paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu;

142.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

142.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

142.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešana, lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

143. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgs ir pašvaldības izpilddirektors, kura pienākums ir nodrošināt pausto viedokļu apkopošanu, publicēt vietējā laikrakstā un pašvaldības tīmekļvietnē, un pašvaldības bezmaksas informatīvajā izdevumā informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem, kā arī publicēt pieņemto domes lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.

IX. ADMINISTRATĪVO AKTU APSTRĪDĒŠANAS KĀRTĪBA

144. Administrācija, pašvaldības iestādes un aģentūras var izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos, ja administratīvā akta izdošanas tiesības ir noteiktas likumos vai Ministru kabineta noteikumos vai šādas tiesības atbilstoši likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos. Administratīvos aktus ir tiesīgas izdot arī domes izveidotas institūcijas un pašvaldības orgāni, kā arī vēlētas un administrācijas amatpersonas, kuras dome ar lēmumu tam ir deleģējusi saskaņā ar 88. punktu.

145. Lai nodrošinātu administrācijas autonomās kompetences jomā atbilstoši augstākstāvošiem normatīvajiem aktiem izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu pašvaldības ietvaros, dome izveido Administratīvo aktu strīdu izskatīšanas komisiju. Administratīvo aktu strīdu izskatīšanas komisijas vadītājs ir domes priekšsēdētājs. Tās sastāvā ar balsstiesībām darbojas:

145.1. pašvaldības izpilddirektors;

145.2. administratīvās nodaļas vadītājs;

145.3. juridiskās nodaļas vadītājs;

145.4. pašvaldības policijas priekšnieks.

146. Komisijas vadītājs ar rīkojumu komisijas darbā bez balsstiesībām var papildus piesaistīt administrācijas speciālistus.

147. Administratīvo aktu strīdu izskatīšanas komisijā apstrīd šī nolikuma 144. punktā norādīto institūciju izdotos administratīvos aktus un pašvaldības institūciju amatpersonu faktisko rīcību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvo aktu strīdu komisijas lēmumu pieņemšanas kārtību un darba organizāciju nosaka domes apstiprināts nolikums.

148. Administratīvo aktu strīdu izskatīšanas komisijā pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

149. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lemj dome.

150. Domes izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

X. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

151. Nolikuma 7.2., 7.5., 7.6., 7.8., 7.9. punktā norādītās komisijas Saldus novada dome izveido ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. septembrim. Apvienoto Saldus novada un Brocēnu novada domju izveidotās komisijas turpina darbu līdz Saldus novada dome pieņems lēmumu par attiecīgo komisiju izveidošanu, kas pārņems iepriekšējo komisiju lietvedībā uzsāktās lietas.

152. Nolikuma 16.1.2., 16.1.3., 16.1.4., 16.1.5. punktos norādītās iestādes Saldus novada dome izveido (reorganizē) ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. septembrim. Līdz tam darbojas apvienoto Saldus novada un Brocēnu novada iestādes, kas izveidotas līdz 2021. gada 1. jūlijam.

153. Nolikuma 16.1.35. punktā norādīto iestādi Saldus novada dome izveido (reorganizē) ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. septembrim. Līdz tam darbojas apvienoto Saldus novada un Brocēnu novada iestādes – Saldus bērnu un jaunatnes centrs, Brocēnu jauniešu centrs "Kopā", kas izveidoti līdz 2021. gada 1. jūlijam.

154. Nolikuma 16.2.1. punktā norādīto aģentūru Saldus novada dome izveido (reorganizē) ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. septembrim. Līdz tam darbojas apvienoto Saldus novada un Brocēnu novada iestādes – aģentūra "Sociālais dienests", iestāde "Sociālais dienests", kas izveidotas līdz 2021. gada 1. jūlijam.

155. Nolikuma 16.2.2. punktā norādīto aģentūru Saldus novada dome izveido (reorganizē) ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. septembrim. Līdz tam darbojas apvienoto Saldus novada un Brocēnu novada iestādes – aģentūra "Saldus tūrisma informācijas, kultūras un sporta centrs", Blīdenes kultūras nams, Remtes kultūras nams, Gaiķu pagasta Tautas nams, kas izveidotas līdz 2021. gada 1. jūlijam.

156. Ar šī nolikuma spēkā stāšanās brīdi atzīt par spēku zaudējušiem Saldus novada domes 2013. gada 11. jūlija saistošos noteikumus Nr. 22 "Saldus novada pašvaldības nolikums" un Brocēnu novada pašvaldības 2016. gada 20. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 8 "Brocēnu novada pašvaldības nolikums".

157. Nolikums stājas spēkā ar tā apstiprināšanas brīdi.

Saldus novada domes priekšsēdētājs M. Zusts

Pielikums