Zaudējis spēku - Ropažu novada pašvaldības nolikums

69. Slēgtā domes sēdē vai tās daļā tiek izskatīti jautājumi, lai aizsargātu valsts noslēpumu, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu, personu privāto dzīvi, bērnu intereses vai citu informāciju, kuras izpaušana saskaņā ar likumu ir aizliegta.

70. Ja kāds no iepriekš pieņemtajiem lēmumiem netiek izpildīts noteiktajā termiņā, pašvaldības administrācijas vadītājs sniedz informāciju, norādot motīvus, kādēļ lēmums nav izpildīts.

71. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā, sēde tiek turpināta nākamajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, tad domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises vietu un laiku. Atkārtotā domes sēde tiek sasaukta ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām.

72. Par katru domes sēdē izskatāmo jautājumu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, tad pēc domes priekšsēdētāja vai ziņotāja priekšlikuma tām tiek dots vārds, un tikai pēc tam notiek debates.

73. Ja pastāvīgās komitejas sēdē, skatot jautājumu, lēmuma pieņemšanas procesā ir radušās domstarpības, proti, ja lēmums nav pieņemts vienbalsīgi, attiecīgās komitejas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam komitejas pārstāvim ir jāziņo domes sēdē par visiem atšķirīgajiem viedokļiem. Ja debates netiek atklātas, deputāti uzreiz pēc ziņojuma balso par lēmuma projektu.

74. Domes sēdēs ziņotājam ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā desmit minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums.

75. Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā piecas minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā divas reizes.

76. Visi labojumi domes lēmumu projektiem ir jāiesniedz rakstveidā līdz jautājumu izskatīšanas un balsošanas sākumam dokumentu vadības sistēmā, sadaļā – "Priekšlikumi".

77. Ja tas nepieciešams lietas virzībai, domes priekšsēdētājs var izlemt par mutisku priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem.

78. Ja tiek iesniegti labojumi domes lēmuma projektam, tad jābalso par labojumu pieņemšanu, nevis par pamatdokumentu. Ja tiek iesniegti vairāki labojumi, tad vispirms jābalso par to labojumu, kurš visvairāk atšķiras no izskatāmā lēmuma projekta. Šaubu gadījumā domes priekšsēdētājs konsultējas ar tās pastāvīgās komitejas, kurš gatavoja atzinumu par lēmuma projektu, priekšsēdētāju. Kārtību, kādā balso par iesniegtajiem domes lēmumu projektu labojumiem, nosaka domes priekšsēdētājs. Ja notiek balsošana par vairākiem lēmuma projekta variantiem, tad lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošiem deputātiem. Ja neviens no lēmuma projektiem nesaņem pietiekošu balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem lēmuma projektiem, kuri pirmā balsošanā saņēmuši visvairāk balsu. Ja nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts.

79. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis priekšsēdētājs. Priekšroka uzstāties debatēs ir tam deputātam, kurš rakstiski iesniedzis priekšsēdētājam priekšlikumu piedalīties debatēs.

80. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu pēc debatēm.

81. Ja, atklāti balsojot, deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo domes priekšsēdētājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

82. Domes lēmumus pieņem balsojot. Balsošana ir atklāta un vārdiska. Aizklāta balsošana ir pieļaujama likuma "Par pašvaldībām" 40. panta noteiktajos gadījumos. Balsošanas rezultātus paziņo domes priekšsēdētājs.

83. Lēmumu uzraudzību var veikt:

83.1. pastāvīgās komitejas, kas kontrolē amatpersonu un iestāžu darbu saskaņā ar nolikumu, var uzraudzīt domes pieņemto lēmumu izpildi pašvaldības iestādēs;

83.2. Pašvaldības Iekšējā audita nodaļa;

83.3. dome, pieprasot atbildīgajām pašvaldības amatpersonām sniegt informāciju par lēmumu izpildi;

83.4. domes deputāti, kam ir pienākums piedalīties domes lēmumu izpildes kontrolēšanā un ir tiesības ierosināt jautājumu par attiecīgās pašvaldības uzņēmumu vai iestāžu darba monitoringu;

83.5. domes komisijas;

83.6. pašvaldības amatpersonas un darbinieki saskaņā ar pārvaldes struktūru un pienākumiem.

84. Ja ir nepieciešams kvalificētais balsu skaits 2/3, balsu skaita apaļošanā tiek pielietota vispārēja matemātikas apaļošanas metode un konkrēti:

84.1. no 9 balsīm 2/3 ir 6 balsis;

84.2. no 10 balsīm 2/3 ir 7 balsis;

84.3. no 11 balsīm 2/3 ir 8 balsis;

84.4. no 12 balsīm 2/3 ir 8 balsis;

84.5. no 13 balsīm 2/3 ir 9 balsis;

84.6. no 14 balsīm 2/3 ir 10 balsis;

84.7. no 15 balsīm 2/3 ir 10 balsis;

84.8. no 16 balsīm 2/3 ir 11 balsis;

84.9. no 17 balsīm 2/3 ir 11 balsis;

84.10. no 18 balsīm 2/3 ir 12 balsis;

84.11. no 19 balsīm 2/3 ir 13 balsis.

84. Pašvaldības deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu, ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam. Personas, kuras ir balsojušas pret priekšlikumu, nav atbildīgas par pieņemto lēmumu.

85. Domes sekretārs pēc domes sēdes sagatavo un deputātiem dara brīvi pieejamas sēžu protokola un tam pievienoto lēmumu kopijas.

86. Deputātam ir tiesības rakstveidā iesniegt pieprasījumus un iesniegumus. Tos iesniedz domes kancelejā reģistrēšanai. Pieprasījumu un iesniegumu izskatīšanas kārtība tiek organizēta atbilstoši Pašvaldības domes deputāta statusa likumā noteiktajam.

87. Ja pašvaldības dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas var skart trešo personu likumīgās tiesības un intereses, tad šo personu informēšanai par pieņemto administratīvo aktu pašvaldības domes priekšsēdētājs vai administratīvā akta projekta izstrādātājs var ierosināt publicēt laikrakstā informāciju par tā pieņemšanu.

88. Domes sēžu protokolu izrakstus pilnvarotas parakstīt Ropažu novada domes Kancelejas darbinieks, ievērojot 06.05.2010. likumu "Dokumentu juridiskā spēka likums" un 28.09.2010. MK noteikumus Nr. 916 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība".

VIII. IEDZĪVOTĀJU PIEŅEMŠANA UN IESNIEGUMU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

89. Domes priekšsēdētājam divas reizes nedēļā ir iedzīvotāju pieņemšanas laiki: pirmdienās no plkst. 11:00 līdz 13:00 un no plkst. 14:00 līdz 19:00, ceturtdienās atbilstoši iepriekšējam pierakstam. Domes priekšsēdētāja vietniekiem, izņemot šī nolikuma 18.3. apakšpunktā minēto vietnieku, izpilddirektoram un viņa vietniekam divas reizes nedēļā ir iedzīvotāju pieņemšanas laiki: pirmdienās no plkst. 11:00 līdz 13:00 un no plkst. 14:00 līdz 19:00, ceturtdienās no plkst. 9:00 līdz 13:00 un no plkst. 14:00 līdz 17:00.

90. Domes deputāti rīko iedzīvotāju pieņemšanas iepriekšējas vienošanās.

91. Institūciju vadītāji un domes atbildīgie darbinieki apmeklētājus pieņem saskaņā ar domes priekšsēdētāja apstiprinātu apmeklētāju pieņemšanas sarakstu, kurš izliekams uz informācijas stenda un publicējams domes interneta mājaslapā.

92. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja tie satur informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pašvaldība nav tiesīga atteikt informāciju par pašvaldības budžeta izlietojumu un noslēgtajiem līgumiem, izņemot, ja informācija ir komercnoslēpums. Atteikumu informācijas pieejamībai jāpamato. Ja informācija nav vispārpieejama, personai ir pienākums pamatot informācijas iegūšanas nepieciešamību, ko persona var darīt mutiski.

93. Par pašvaldības oficiālo dokumentu vai apliecinātu to kopiju izsniegšanu pašvaldība var iekasēt nodevu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

94. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu organizē kanceleja. Aizliegta dokumentu nodošana tālāk jebkuram pašvaldības darbiniekam vai pašvaldības institūcijai bez reģistrācijas. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība pašvaldības struktūrvienībās un citās institūcijās, nosaka iekšējie normatīvie akti.

95. Mutiski izteiktos iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi tūlīt, pašvaldības darbinieks, kas tos pieņem, noformē rakstveidā (norādot vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietu) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstveida iesniegumiem.

96. Saņemot anonīmu iesniegumu vai iesniegumu, kura noformējums neatbilst normatīvo aktu prasībām, attiecīgā pašvaldības darbinieka pienākums ir to noteiktajā kārtībā virzīt reģistrēšanai. Pēc iesnieguma reģistrēšanas atbildīgā amatpersona izvērtē iesnieguma tālāku virzību. Ja pašvaldībai ir pienākums atbilstoši kompetencei reaģēt uz iesniegumā norādīto informāciju, tad pašvaldības darbinieks, kurš izskata attiecīgo iesniegumu, sastāda dienesta ziņojumu un par to informē tiešo vadītāju.

97. Izskatot iesniegumu, iegūt informāciju ir attiecīgās pašvaldību institūcijas vai amatpersonas pienākums, izņemot normatīvos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas iegūšana ir personas pienākums. Persona pēc iespējas piedalās informācijas iegūšanā un izvērtēšanā. Domes amatpersonas un darbinieki savā darbībā ievēro normatīvos aktus, kas regulē fizisko personu datu apstrādes nosacījumus.

98. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

IX. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS KĀRTĪBA

99. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos, ar pašvaldības domes lēmumu visā pašvaldības teritorijā vai tās daļā var tikt organizēta publiskā apspriešana. Publiskā apspriešana jārīko:

99.1. par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu;

99.2. par pašvaldības attīstības programmām un projektiem, kas būtiski ietekmē pašvaldības iedzīvotājus;

99.3. ja tiek celta sabiedriski nozīmīga būve;

99.4. ja būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību;

99.5. ja apbūve paredzēta publiskā lietošanā esošā teritorijā;

99.6. citiem normatīvos aktos noteiktajiem jautājumiem.

100. Pašvaldības dome var pieņemt lēmumu rīkot publisko apspriešanu par citiem jautājumiem, kas nav minēti šā nolikuma 99. punktā, izņemot jautājumus, kas:

100.1. saistīti ar amatpersonu iecelšanu vai atcelšanu un citiem personāla jautājumiem;

100.2. attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, it sevišķi administratīvu aktu;

100.3. saistīti ar valsts pārvaldes funkciju īstenošanu;

100.4. budžetu un nodokļu maksājumiem un atbrīvojumiem no tiem;

100.5. ir citu publisko institūciju kompetencē.

101. Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas attiecīgās pašvaldības dome var lemt:

101.1. pēc ne mazāk kā 2/3 deputātu iniciatīvas;

101.2. pēc pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas;

101.3. pēc pašvaldības domes priekšsēdētāja iniciatīvas;

101.4. citos likumā noteiktos gadījumos.

Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana var notikt, ja ne mazāk kā pieci procenti no attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem šajā nolikumā noteiktā kārtībā vēršas pašvaldības domē. Šajā nolikumā noteiktā publiskās apspriešanas kārtība nav piemērojama attiecībā uz publisko apspriešanu, kas tiek organizēta Būvniecības likumā paredzētajos gadījumos.

102. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

103. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:

103.1. tās datumu un termiņus;

103.2. paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu;

103.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

103.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

103.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešanā, lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgs ir domes izpilddirektors, kura pienākums ir nodrošināt pausto viedokļu apkopošanu, publicēt vietējā laikrakstā informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem, kā arī publicēt pieņemto domes lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.

X. ADMINISTRATĪVO AKTU APSTRĪDĒŠANAS KĀRTĪBA

104. Pašvaldības administrācija un pašvaldības iestādes var izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos, ja administratīvā akta izdošanas tiesības izriet no likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, vai šādas tiesības atbilstoši likumiem, vai Ministru kabineta noteikumiem noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos.

105. Šā nolikuma 104. punkta kārtībā izdotos pašvaldības administrācijas administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Administratīvo aktu strīdu komisijai.

106. Pašvaldības padotībā esošo institūciju un amatpersonu faktisko rīcību un administratīvos aktus var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Administratīvo aktu strīdu komisijai.

107. Administratīvo aktu strīdu komisijas lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

XI. RĪCĪBA AR PAŠVALDĪBAS MANTU UN FINANŠU RESURSIEM

108. Pašvaldības amatpersonas ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem rīkojas saskaņā ar Domes noteikumos un lēmumos noteikto kārtību. Jebkurai amatpersonas rīcībai ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem jābūt likumīgai, lietderīgai, samērīgai un atbilstošai apstiprinātajam pašvaldības budžetam.

109. Visa nekustamā un kustamā manta, kas nodota pašvaldības iestāžu vai aģentūru valdījumā, tās izveidojot, kā arī iestāžu un aģentūru darbības laikā iegūtā manta, ir pašvaldības īpašums (izņemot ārējos normatīvajos aktos īpaši paredzētos izņēmumus).

110. Jebkurai pašvaldības amatpersonai un darbiniekam ir pienākums rūpīgi izturēties pret tās rīcībā nodoto pašvaldības mantu un izmantot to tikai amata pienākumu pildīšanai, kā arī, izbeidzoties amata vai darba pilnvarām, tās pienākums ir saņemto mantu atdot iestādei pēdējā pilnvaru dienā vai konkrētās institūcijas vadītāja noteiktajā kārtībā.

111. Par finanšu līdzekļu piešķiršanu lemj pašvaldības Dome. Apstiprinot pašvaldības budžetu, Dome nosaka finanšu līdzekļu apmēru pašvaldības iestādēm un novada pašvaldībā centralizēti izmantojamajiem finanšu līdzekļiem (investīcijas, projektu līdzfinansējums, pašvaldības administrācijas finansējums utt.).

112. Atļauju atsavināt un norakstīt pašvaldības kustamo mantu, kuras atlikusī vērtība nepārsniedz EUR 700,00 (septiņi simti euro), dod pašvaldības domes priekšsēdētājs vai tā vietnieks, bet kustamo mantu, kuras atlikusī bilances vērtība pārsniedz EUR 700,00 (septiņi simti euro) – Dome.

113. Tiesības lemt par dāvinājumu (ziedojumu) pieņemšanu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos slēgt dāvinājuma (ziedojuma) līgumus, ir Ropažu novada Domei.

114. Finanšu revīziju veikšanai, revīzijas pārskatu sagatavošanai un atzinumu sniegšanai par saimnieciskā gada pārskatu pašvaldība ne retāk kā reizi gadā pieaicina zvērinātu revidentu.

XII. PAŠVALDĪBAS LĪGUMU NOSLĒGŠANAS PROCEDŪRAS

115. Publisko un privāto tiesību jomā līgumus ar citām personām slēdz Domes priekšsēdētājs vai ar viņa pilnvarojumu – cita Pašvaldības amatpersona.

116. Tiesību aktos noteiktajos gadījumos līgumus publisko tiesību jomā slēdz, pamatojoties uz Domes lēmumu.

117. Privāto un publisko tiesību jomā līgumu var slēgt Pašvaldības iestāde, ja tas paredzēts šīs iestādes nolikumā vai atsevišķā Domes lēmumā, kā arī Centrālās administrācijas struktūrvienība, ja tas paredzēts šīs struktūrvienības reglamentā vai atsevišķā Domes lēmumā.

XIII. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

119. Atzīt par spēku zaudējušiem Ropažu novada domes 2020. gada 22. decembra saistošos noteikumus Nr. 14/20 "Ropažu novada pašvaldības nolikums".

120. Atzīt par spēku zaudējušiem Garkalnes novada domes 2013. gada 22. oktobra saistošos noteikumus Nr. 19 "Garkalnes pašvaldības nolikums".

121. Atzīt par spēku zaudējušiem Stopiņu novada domes 2017. gada 5. jūlija saistošos noteikumus Nr. 12/17 "Stopiņu novada pašvaldības nolikums".

122. Atzīt par spēku zaudējušiem Inčukalna novada domes 2009. gada 15. jūlija saistošos noteikumus Nr. 1/2009 "Inčukalna novada pašvaldības nolikums".

123. Noteikt, ka šī nolikuma 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punkts par administratīvās struktūras apstiprināšanu stājās spēkā 2021. gada 1. oktobrī, izņemot:

123.1. šī nolikuma 10.7. apakšpunkts par teritoriālo pārvalžu izveidošanu Stopiņu pagastā, Ropažu pagastā, Garkalnes pagastā un Vangažu pilsētā, kurš stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā;

123.2. šī nolikuma 11.1. apakšpunkts par Izglītības, kultūras, sporta, jaunatnes lietu un veselības aprūpes departamenta izveidošanu, šī nolikuma 12.1., 12.2., 12.3., 12.4., 12.5., 12.6., 12.7., 12.8., 12.9., 12.10., 12.11. apakšpunkts par izglītības iestāžu izveidošanu, šī nolikuma 12.12., 12.13., 12.14., 12.15., 12.16. apakšpunkts par pirmskolas izglītības iestāžu izveidošanu, kā arī šī nolikuma 12.27., 12.28. un 12.29. apakšpunkts par sporta iestāžu izveidošanu, kuri stājās spēkā 2021. gada 16. augustā.

124. Līdz šī nolikuma 122. punktā minēto nolikuma punktu spēkā stāšanās brīdim (pārejas periods) turpina pastāvēt un darbojas līdz šim jaunajā Ropažu novada pašvaldībā apvienojamajās pašvaldībās (Stopiņu novada pašvaldība, Garkalnes novada pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība un Inčukalna novada pašvaldība (attiecībā uz Vangažu pilsētu)) izveidotās pašvaldību struktūrvienības, iestādes un aģentūras. Izpilddirektors pārejas periodā ar rīkojumu nosaka domes pagastu struktūrvienību un to iestāžu darba organizāciju.

125. Līdz jaunu komisiju apstiprināšanai turpina pastāvēt un darbojas līdz šim jaunajā Ropažu novada pašvaldībā apvienojamajās pašvaldībās (Stopiņu novada pašvaldība, Garkalnes novada pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība) izveidotās komisijas, izņemot Vangažu pilsētas gadījumā, kur attiecīgos jautājumus izskata izpilddirektors.

Ropažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja V. Paulāne

Ropažu novada pašvaldības struktūrshēma