Zaudējis spēku - Aizkraukles novada pašvaldības nolikums

72. Līgumu projektus sastāda administrācijas Juridiskā nodaļa. Ja tiek gatavoti līdzīga veida līgumi (piemēram, preču vai pakalpojumu iepirkumu, darbu izpilde, nekustamā īpašuma noma), darbinieks, kura kompetencē ir minētais jautājums, sagatavo un saskaņo līguma projektu, pamatojoties uz administrācijas Juridiskas nodaļas izstrādāto līguma paraugu. Pirms līguma nodošanas parakstīšanai, visi līguma projekti (izņemot darba līgumus un līgumus, kuru līgumcena nepārsniedz 1 500,00 euro, bez pievienotās vērtības nodokļa) jāiesniedz saskaņošanai administrācijas Finanšu un Juridiskajai nodaļai. Atbilstoši līguma saturam un mērķim katru līgumu un tam pievienoto tāmi, tehnisko specifikāciju un citus pielikumus saskaņo atbildīgais darbinieks par līguma saistību izpildi. Ja līguma projekts apstiprināts ar domes lēmumu, domes administrācijas darbinieku saskaņojums nav nepieciešams.

73. Līgumi, kurus slēdz iestāžu vadītāji, tiek reģistrēti un glabājas attiecīgajā iestādē.

74. Privāttiesiskiem līgumiem uzdotās kompetences jomā visos gadījumos nepieciešama attiecīgās tiešās pārvaldes iestādes saskaņojums, ja likumā, Ministru kabineta noteikumos vai valsts tiešās pārvaldes izdotā iekšējā normatīvā aktā nav noteikts citādi. Šī saskaņošanas kārtība neattiecas uz iepirkumu pašvaldības vajadzībām.

75. Administratīvo līgumu slēdz izpilddirektors. Par sadarbības līgumu lemj pašvaldības dome.

76. Pašvaldības dome ar lēmumu vai līgumu var deleģēt savas pilnvaras pieņemt lēmumus citiem pašvaldības orgāniem, kā arī vēlētajām un administratīvajām amatpersonām, izņemot jautājumos, kas ir domes ekskluzīvā kompetencē.

VI. DOMES DARBA REGLAMENTS

77. Domes sēdes ir kārtējas un ārkārtas.

78. Domes kārtējās sēdes notiek katra mēneša pirmās un/vai trešās nedēļas ceturtdienā plkst. 10.00, Spīdolas ielā 2, Aizkrauklē, Aizkraukles nov., LV-5101. Ja kārtējās domes sēdes noteiktais norises laiks iekrīt svētku dienā, tad tā var tikt pārcelta uz citu darba dienu.

79. Domes kārtējās sēdes sasauc domes priekšsēdētājs, nosakot sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību. Video un audio ieraksti, kas nav saistīti ar domes sēdes darba nodrošināšanu, sēžu zālē ir atļauti. Ierakstu veicējs pirms sēdes gaitas fiksēšanas video un/vai audio ierakstā reģistrējas pie sēdes protokolētāja. Ierakstu veicējs ir atbildīgs par fizisko personu datu aizsardzību.

80. Domes priekšsēdētājs var noteikt, ka domes sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā) šādos gadījumos:

80.1. ja valstī vai novada teritorijā izsludināta ārkārtējā situācija;

80.2. valsts noteikusi pulcēšanās ierobežojumus;

80.3. domes deputāts sēdes laikā atrodas citā vietā un veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ nevar ierasties domes sēdes norises vietā.

81. Gadījumā, ja domes sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā), domes deputāts uzskatāms par klātesošu domes sēdē un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē, ir nodrošināta elektroniskā balsošanas iespēja dokumentu vadības sistēmā "Lietvaris" un deputāts ir reģistrējies sēdei. Neatrodoties sēdes norises vietā, deputāts nevar piedalīties likuma "Par pašvaldībām" 40. panta ceturtajā daļā paredzētajos balsojumos.

82. Domes sēdes norises vietā klātneesošais domes deputāts reģistrējas dalībai domes sēdē, izmantojot videokonferences sistēmu vai elektronisko dokumentu vadības sistēmu. Savu balsojumu par izskatāmo domes lēmuma projektu sēdes norises vietā klātneesošais deputāts tiešsaistē apstiprina videokonferences sistēmā vai elektroniskajā dokumentu vadības sistēmā.

83. Pašvaldības kancelejas reģistrē deputātu piedalīšanos sēdēs. Domes sēdēs jāpiedalās domes izpilddirektoram, domes priekšsēdētāja norīkotiem nodaļu vadītājiem un pašvaldības juristam. Citu pašvaldības darbinieku piedalīšanos jautājuma izskatīšanā nepieciešamības gadījumā nodrošina attiecīgā nodaļas vadītājs.

84. Domes priekšsēdētājs:

84.1. atklāj, vada, pārtrauc un slēdz sēdi;

84.2. dod vārdu ziņotājam;

84.3. nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus ziņotājam un citiem klātesošajiem;

84.4. vada debates;

84.5. ierosina jautājumu nobalsošanu;

84.6. izsludina pārtraukumus sēdē un piedāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā;

84.7. nodot sēdes vadīšanu par atsevišķu jautājumu domes priekšsēdētāja vietniekam, ja par to viņš vēlas uzstāties debatēs.

85. Domes sēdes jautājumu apspriešanai ir šāda secība:

85.1. ziņojums;

85.2. deputātu jautājumi;

85.3. debates;

85.4. ziņotāja galavārds;

85.5. priekšsēdētāja viedoklis,

85.6. balsošana,

85.7. balsošanas rezultātu paziņošana.

86. Par izskatāmajiem jautājumiem domes sēdē var ziņot deputāti vai atbildīgie pašvaldības administrācijas darbinieki. Ja nepieciešams, ziņotājs var uzaicināt citas personas sniegt papildus vai precizējošu informāciju. Par debašu beigām paziņo priekšsēdētājs. Debates var pārtraukt, ja par to nobalso vairākums klātesošo deputātu. Sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus izskata divos lasījumos, ja to rakstiski līdz domes sēdes sākumam pieprasa vismaz pieci deputāti.

87. Domes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt domes sēdēs kārtību. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro deputāts, tas tiek fiksēts protokolā. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro citas personas, priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt vainīgo personu no domes sēdes norises telpas.

88. Ja deputāts neievēro domes sēdes kārtību, runājot debatēs, tad domes priekšsēdētājs pārtrauc viņa uzstāšanos debatēs, un turpmāk, apspriežot konkrēto jautājumu, viņam vairs netiek dots vārds.

89. Personām, kuras uzaicinātas piedalīties domes sēdēs, kā arī citiem pašvaldības iedzīvotājiem, masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, kuri vēlas klausīties domes sēdi, pirms domes sēdes jāreģistrējas pie darbinieka, kurš protokolē domes sēdes.

90. Pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kuras ir klāt domes sēdē, nav tiesības piedalīties debatēs un nekādā veidā traucēt sēdes gaitu.

91. Sēdēs izskatāmajiem lēmumu projektiem un citiem dokumentiem jābūt iesniegtiem valsts valodā. Ja sēdē tiek iesniegti jautājumi citā valodā, tad domes sēdēs tos izskata, ja ir pievienots dokumenta tulkojums valsts valodā. Uzstājoties debatēs, var lietot citas valodas, ja dome var nodrošināt debašu tulkošanu valsts valodā.

92. Pašvaldības izpilddirektors domes sēdes beigās sniedz īsu pārskatu par veikto darbu un par pieņemto lēmumu izpildes gaitu attiecīgajā periodā. Pēc pārskata deputātiem ir tiesības uzdot jautājumus un saņemt atbildes.

93. Ja kāds no iepriekš pieņemtajiem lēmumiem netiek izpildīts noteiktajā termiņā, domes priekšsēdētājs vai tā vietnieks sniedz informāciju, norādot motīvus, kādēļ lēmums nav izpildīts. Šādas atskaites ir obligāti iekļaujamas domes sēdes darba kārtībā.

94. Ja dome sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā, sēde tiek turpināta nākošajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, tad domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises vietu un laiku. Atkārtotā domes sēde tiek sasaukta ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām.

95. Par katru domes sēdē izskatāmo jautājumu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, tad pēc domes priekšsēdētāja vai ziņotāja priekšlikuma tām tiek dots vārds, un tikai pēc tam notiek debates.

96. Ja pastāvīgās komitejas sēdē, skatot jautājumu, lēmuma pieņemšanas procesā ir radušās domstarpības, proti, ja lēmums nav pieņemts vienbalsīgi, attiecīgās komitejas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam komitejas pārstāvim ir jāziņo domes sēdē par visiem atšķirīgajiem viedokļiem. Ja debates netiek atklātas, deputāti uzreiz pēc ziņojuma balso par lēmuma projektu.

97. Domes sēdēs ziņotājam ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā piecām minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums.

98. Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā trīs minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā divas reizes.

99. Visi labojumi domes lēmumu projektiem ir jāiesniedz rakstveidā līdz balsošanas sākumam. Iesniegtie domes lēmuma projekta labojumi iesniedzējam ir jāparaksta.

100. Ja tas nepieciešams lietas virzībai, domes priekšsēdētājs var izlemt par mutisku priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem.

101. Ja tiek iesniegti labojumi domes lēmuma projektam, tad jābalso par labojumu pieņemšanu, nevis par pamatdokumentu. Ja tiek iesniegti vairāki labojumi, tad vispirms jābalso par to labojumu, kurš visvairāk atšķiras no izskatāmā lēmuma projekta. Šaubu gadījumā domes priekšsēdētājs konsultējas ar tās pastāvīgās komitejas, kura gatavoja atzinumu par lēmuma projektu, priekšsēdētāju. Kārtību, kādā balso par iesniegtajiem domes lēmumu projektu labojumiem, nosaka domes priekšsēdētājs. Ja notiek balsošana par vairākiem lēmuma projekta variantiem, tad lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošiem deputātiem. Ja neviens no lēmuma projektiem nesaņem pietiekošo balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem lēmuma projektiem, kuri pirmā balsošanā saņēmuši visvairāk balsu. Ja nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts.

102. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis priekšsēdētājs. Priekšroka uzstāties debatēs ir tam deputātam, kurš rakstiski iesniedzis priekšsēdētājam priekšlikumu piedalīties debatēs.

103. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu pēc debatēm.

104. Ja, atklāti balsojot, deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo domes priekšsēdētājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

105. Balsošanas rezultātus paziņo domes priekšsēdētājs.

106. (Svītrots ar Aizkraukles novada domes 19.08.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/5)

107. Pašvaldības deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu, ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam. Personas, kuras ir balsojušas pret priekšlikumu nav atbildīgas par pieņemto lēmumu.

108. Domes sēdēs pieņemtie lēmumi un protokoli ir brīvi pieejami. Informācijas pieejamību nodrošina Kanceleja.

109. Deputātiem ir tiesības iepazīties ar domes sēdes protokolu un gadījumā, ja kāds no deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam nākamajā domes kārtējā sēdē ir tiesības prasīt ieraksta precizēšanu. Ja norādītajā termiņā pretenzijas netiek izteiktas, tad deputāts nevar prasīt izdarīt protokolā precizējumus.

110. Pašvaldības saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas elektroniski un rakstveidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi, saistošos noteikumus publicē Aizkraukles novada domes bezmaksas izdevumā "Domes Vēstis" un tie stājās spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja tajos nav noteikts vēlāks spēkā stāšanās laiks. Pieņemtos saistošos noteikumus izvieto redzamā vietā pašvaldības domes ēkā, pagastu pārvaldēs un publicē pašvaldības interneta mājaslapā.

111. Ja pašvaldības dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas var skart trešo personu likumīgās tiesības un intereses, tad šo personu informēšanai par pieņemto administratīvo aktu pašvaldības domes priekšsēdētājs vai administratīvā akta projekta izstrādātājs var ierosināt informāciju par tā pieņemšanu ievietot mājaslapā www.aizkraukle.lv.

VII. IEDZĪVOTĀJU PIEŅEMŠANA UN IESNIEGUMU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

112. Domes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku apmeklētāju pieņemšanas tiek organizētas ne retāk kā vienu reizi nedēļā, pirmdienās no plkst. 13.00 līdz 18.00, vai citā nedēļas dienā saskaņā ar domes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieku norādījumiem.

113. Domes deputāti un komiteju priekšsēdētāji rīko iedzīvotāju pieņemšanas ne retāk kā reizi divos mēnešos, nosakot katrs savu pieņemšanas laiku, par ko informācija publicējama pašvaldības mājaslapā.

114. Izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks, Domes izveidoto iestāžu un struktūrvienību vadītāji organizē apmeklētāju pieņemšanu ne retāk kā vienu reizi nedēļā. Apmeklētāju pieņemšanas laikus nosaka ar izpilddirektora rīkojumu. Aizkraukles novada pašvaldības speciālisti un citi darbinieki, kuru pienākumi saistīti ar iedzīvotāju apkalpošanu, pieņem apmeklētājus Aizkraukles novada pašvaldības darba laikā saskaņā ar Aizkraukles novada pašvaldības darba kārtības noteikumiem. Informāciju par apmeklētāju pieņemšanu publicē pašvaldības interneta mājaslapā.

115. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja tie satur informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pašvaldība nav tiesīga atteikt informāciju par pašvaldības budžeta izlietojumu un noslēgtajiem līgumiem, izņemot, ja informācija ir komercnoslēpums. Atteikumu informācijas pieejamībai jāpamato. Personai ir pienākums rakstiski pamatot informācijas iegūšanas nepieciešamību.

116. Par pašvaldības oficiālo dokumentu vai apliecinātu to kopiju izsniegšanu pašvaldība var iekasēt nodevu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

117. Iesniegumu reģistrēšanu organizē Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs un apvienības pārvaldes. Aizliegta dokumentu nodošana tālāk jebkuram pašvaldības darbiniekam vai pašvaldības institūcijai bez reģistrācijas. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība pašvaldības struktūrvienībās un citās institūcijās, nosaka domes izdoti iekšēji normatīvi akti.

118. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi tūlīt, darbinieks, kas tos pieņem, noformē rakstveidā (norādot vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietu) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstveida iesniegumiem.

119. Saņemot anonīmu iesniegumu vai iesniegumu, kura noformējums neatbilst normatīvo aktu prasībām, attiecīgā pašvaldības darbinieka pienākums ir to noteiktajā kartībā virzīt reģistrēšanai. Pēc iesnieguma reģistrēšanas atbildīgā amatpersona izvērtē iesnieguma tālāku virzību. Ja pašvaldībai ir pienākums atbilstoši kompetencei reaģēt uz iesniegumā norādīto informāciju, tad pašvaldības darbinieks, kurš izskata attiecīgo iesniegumu, sastāda dienesta ziņojumu un par to informē tiešo vadītāju.

120. Izskatot iesniegumu, iegūt informāciju ir attiecīgās pašvaldību institūcijas vai amatpersonas pienākums, izņemot normatīvos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas iegūšana ir personas pienākums. Persona pēc iespējas piedalās informācijas iegūšanā un izvērtēšanā.

121. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

VIII. KĀRTĪBA, KĀDĀ PAŠVALDĪBAS AMATPESONAS RĪKOJAS AR PAŠVALDĪBAS MANTU

122. Pašvaldības amatpersonas ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem rīkojas domes lēmumos noteiktajā kārtībā.

123. Dome apstiprina kārtību kādā pašvaldības amatpersonas un darbinieki rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem.

IX. DOKUMENTU NODOŠANAS KĀRTĪBA PRIEKŠSĒDĒTĀJA NOMAIŅAS GADĪJUMĀ

124. Domes priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā apritē esošo dokumentu nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam organizē pašvaldības izpilddirektors.

125. Pašvaldības izpilddirektors organizē arī materiālo vērtību nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam atbilstoši grāmatvedības noteikumiem un izsniegtajam materiālo vērtību sarakstam.

126. Par dokumentu un materiālo vērtību nodošanu divu nedēļu laikā tiek sastādīts nodošanas – pieņemšanas akts, ko paraksta pilnvaras zaudējušais domes priekšsēdētājs, jaunais domes priekšsēdētājs, izpilddirektors un grāmatvedības pārstāvis.

X. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS KĀRTĪBA

127. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos, ar pašvaldības domes lēmumu visā pašvaldības teritorijā vai tās daļā var tikt organizētas publiskā apspriešana. Publiskā apspriešana jārīko:

127.1. par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu;

127.2. par pašvaldības attīstības programmām un projektiem, kas būtiski ietekmē pašvaldības iedzīvotājus;

127.3. ja tiek celta sabiedriski nozīmīga būve;

127.4. ja būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību;

127.5. ja apbūve paredzēta publiskā lietošanā esošā teritorijā;

127.6. citiem normatīvos aktos noteiktajiem jautājumiem.

128. Pašvaldības dome var pieņemt lēmumu rīkot publisko apspriešanu par citiem jautājumiem, kas nav minēti šā nolikuma 121. punktā, izņemot jautājumus, kas:

128.1. saistīti ar amatpersonu iecelšanas vai atcelšanas un citiem personāla jautājumiem;

128.2. attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, it sevišķi administratīvu aktu;

128.3. saistīti ar valsts pārvalde funkciju īstenošanu;

128.4. budžetu un nodokļu maksājumu atbrīvojumiem;

128.5. ir citu publisko institūciju kompetencē.

129. Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas attiecīgās pašvaldības dome var lemt:

129.1. pēc ne mazāk kā 2/3 deputātu iniciatīvas;

129.2. pēc pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas;

129.3. pēc pašvaldības domes priekšsēdētāja iniciatīvas;

129.4. citos likumā noteiktos gadījumos.

130. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana var notikt, ja ne mazāk kā pieci procenti no attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem šajā nolikumā noteiktā kārtībā vēršas pašvaldības domē. Šajā nolikumā noteiktā publiskās apspriešanas kārtība nav piemērojama attiecībā uz publisko apspriešanu, kas tiek organizēta Būvniecības likumā paredzētajos gadījumos.

131. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

132. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:

132.1. tās datumu un termiņus;

132.2. paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu;

132.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

132.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

132.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešana, lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

133. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgs ir domes izpilddirektors, kura pienākums ir nodrošināt pausto viedokļu apkopošanu, publicēt vietējā laikrakstā informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem, kā arī publicēt pieņemto domes lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.

XI. Administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība

134. Pašvaldības administrācija un pašvaldības institūcijas var izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos, ja administratīvā akta izdošanas tiesības izriet no likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem vai šādas tiesības atbilstoši likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos.

135. Lai nodrošinātu pašvaldības administrācijas autonomās kompetences jomā atbilstoši augstākstāvošiem normatīvajiem aktiem izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu pašvaldības ietvaros, pašvaldībā izveido Administratīvo aktu strīdu komisiju.

136. Administratīvo aktu strīdu komisija sagatavo lēmumu projektu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību izskatīšanai Domē, kā arī uzklausa procesa dalībniekus.

137. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lemj pašvaldības dome, pirms tam jautājumu izskatot Finanšu un tautsaimniecības komitejā.

XII. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

138. Apvienojamo (Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru) pašvaldību izpilddirektori, darba nepārtrauktības nodrošināšanai, turpina pildīt savus amata pienākumus savā apvienojamā pašvaldībā, kurā viņš ir bijis ievēlēts līdz dienai, kad 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā dome lemj par izpilddirektora iecelšanu amatā vai līdz darba tiesisko attiecību sakārtošanai. Apvienojamo (Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru) pašvaldību izpilddirektori, pildot savus amata pienākumus, saskaņo tos ar atbildīgās pašvaldības (Aizkraukles) izpilddirektoru.

139. Līdz jaunizveidotā Aizkraukles novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūnijam ir spēkā Aizkraukles novada veidojošo bijušo pašvaldību (Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru) saistošie noteikumi, izņemot saistošos noteikumus par teritorijas plānojumu, kurus izstrādā līdz 2025. gada 31. decembrim.

140. Ar 2021. gada 1. jūliju Aizkraukles novada veidojošo bijušo pašvaldību (Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru) komisijas turpina darbu līdz jaunizveidotās Aizkraukles novada domes attiecīgo komisiju izveidošanai, kas pārņems iepriekšējo komisiju vestās lietas un citus risināmos jautājumus.

141. Aizkraukles novada veidojošo bijušo pašvaldību (Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru) iestādes pēc 2021. gada 1. jūlija turpina darbu līdz jaunizveidotā Aizkraukles novada dome pieņem lēmumu par iestāžu turpmāko darbību.

141.1 Līdz jaunas – Aizkraukles novada bāriņtiesas izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim, darbību turpina visu Aizkraukles novada veidojošo (Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru) bijušo pašvaldību bāriņtiesas atbilstoši to kompetencei un darbības teritorijai. Līdz jaunas bāriņtiesas izveidošanai amata pienākumus turpina pildīt bijušo pašvaldību bāriņtiesu priekšsēdētāji, bāriņtiesu priekšsēdētāja vietnieki un bāriņtiesu locekļi.

141.2 Līdz jauna – Aizkraukles novada sociālā dienesta izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim, darbību turpina visu Aizkraukles novada veidojošo (Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru) bijušo pašvaldību sociālie dienesti atbilstoši to kompetencei un darbības teritorijai. Līdz Aizkraukles novada sociālā dienesta izveidošanai amata pienākumus turpina pildīt bijušo pašvaldību sociālo dienestu vadītāji un darbinieki.

141.3 Līdz jaunas – Aizkraukles novada pašvaldības policijas izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim, darbību turpina visu Aizkraukles novada veidojošo (Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru) bijušo pašvaldību pašvaldības policijas atbilstoši to kompetencei un darbības teritorijai. Līdz jaunas Aizkraukles novada pašvaldības policijas izveidošanai amata pienākumus turpina pildīt bijušo pašvaldību policiju priekšnieki un darbinieki.

142. Ar 2021. gada 1. jūliju visu Aizkraukles novada veidojošo (Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru) pašvaldību ieceltās amatpersonas (t.sk. izpilddirektori) un visi pašvaldību iestāžu darbinieki pāriet darbā uz jaunizveidoto Aizkraukles novada pašvaldību un turpina darba tiesiskās attiecības uz iepriekš noslēgto darba līgumu pamata.

143. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē:

143.1. Aizkraukles novada pašvaldības 2017. gada 31. augusta saistošie noteikumi Nr. 2017/13 "Aizkraukles novada pašvaldības nolikums";

143.2. Kokneses novada domes 2013. gada 10. jūlija saistošie noteikumi Nr. 8 "Kokneses novada pašvaldības nolikums";

143.3. Skrīveru novada domes 2009. gada 30. jūlija saistošie noteikumi Nr. 1 "Skrīveru novada pašvaldības nolikums";

143.4. Pļaviņu novada domes 2013. gada 27. jūnija saistošie noteikumi Nr. 9 "Pļaviņu novada pašvaldības nolikums";

143.5. Neretas novada pašvaldības 2010. gada 27. maija saistošie noteikumi Nr. 4/2010 "Neretas novada pašvaldības nolikums";

143.6. Jaunjelgavas novada pašvaldības 2009. gada 24. jūlija saistošie noteikumi Nr. 2 "Jaunjelgavas novada pašvaldības nolikums".

144. Nolikums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā parakstīšanas.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs L. Līdums