Ministru kabineta kārtības rullis

Ministru kabineta noteikumi Nr. 606Rīgā 2021. gada 7. septembrī (prot. Nr. 60 20. §)

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma15. panta trešo un piekto daļu, 22. panta pirmo un otro daļu,27. panta otro daļu, 28. panta sesto daļu un 29. panta otro daļu unAttīstības plānošanas sistēmas likuma 11. panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Ministru kabineta kārtības rullis nosaka šādus Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības jautājumus:

1.1. Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu veidus, saskaņošanas, iesniegšanas, virzības un izskatīšanas kārtību, kā arī Ministru kabinetā pieņemto lēmumu noformēšanas kārtību;

1.2. kārtību, kādā Ministru prezidents kontrolē Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību (turpmāk – deklarācija) un rīcības plāna deklarācijas īstenošanai izpildi (turpmāk – rīcības plāns);

1.3. kārtību, kādā izstrādā un apstiprina rīcības plānu deklarācijas īstenošanai;

1.4. Valsts sekretāru sanāksmju sagatavošanas un norises kārtību;

1.5. Ministru kabineta sēžu, Ministru kabineta krīzes vadības sēžu (turpmāk kopā – Ministru kabineta sēde) un Ministru kabineta komitejas sēžu sagatavošanas un norises kārtību;

1.6. pieteikšanās kārtību dalībai Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs un Ministru kabineta sēdēs, kā arī dalības norisi un piedalīšanās ierobežojumus;

1.7. Ministru kabineta sēžu, Ministru kabineta komitejas sēžu un Valsts sekretāru sanāksmju audiovizuālo un skaņas ierakstu izmantošanas, glabāšanas un arhivēšanas kārtību;

1.8. likumos, Saeimas lēmumos, Valsts prezidenta paziņojumos, Ministru kabineta izdotajos tiesību aktos doto uzdevumu izpildes nodrošināšanas kārtību, kā arī Ministru prezidenta doto uzdevumu izpildes nodrošināšanas kārtību attiecībā uz projektu iesniegšanu un izskatīšanu Ministru kabinetā;

1.9. kārtību, kādā tiek noformēta Ministru kabineta locekļu un citu valsts amatpersonu prombūtne ārvalstu komandējumā, atvaļinājumā un slimības dēļ;

1.10. Ministru kabineta darbības nodrošināšanai paredzētās valsts informācijas sistēmas izmantošanas kārtību, tajā iekļaujamās informācijas apjomu un aprites kārtību;

1.11. Ministru kabineta locekļa lietu pārņemšanas kārtību.

2. Ministru kabinets atbilstoši kompetencei izskata šādus dokumentus:

2.1. attīstības plānošanas dokumentu (turpmāk – plānošanas dokumenti) projektus;

2.2. ārējus tiesību aktus:

2.2.1. starptautiskus līgumus vai to projektus;

2.2.2. likumprojektus;

2.2.3. Saeimas lēmumprojektus;

2.2.4. Ministru kabineta noteikumu projektus;

2.3. iekšējus tiesību aktus:

2.3.1. Ministru kabineta instrukciju projektus;

2.3.2. Ministru kabineta ieteikumu projektus;

2.3.3. Ministru kabineta sēžu protokollēmumu projektus;

2.4. Ministru kabineta rīkojuma projektus;

2.5. informatīvos ziņojumus;

2.6. Latvijas oficiālā viedokļa dokumentu projektus izskatīšanai starptautisko organizāciju un Eiropas Savienības institūcijās:

2.6.1. Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas projektus Eiropas Savienības jautājumos (turpmāk – nacionālā pozīcija);

2.6.2. Latvijas Republikas nostājas projektus Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā izskatāmajās lietās vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 258., 259. un 260. pantā paredzētās pārkāpuma procedūras pirmstiesas procesa ietvaros (turpmāk – nostāja);

2.6.3. Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas projektus starptautisko tiesību jautājumos (turpmāk – nacionālā pozīcija starptautisko tiesību jautājumos);

2.6.4. informatīvos ziņojumus par Latvijas dalību Eiropas Savienības lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā un informatīvos ziņojumus par neformālajām Eiropas Savienības Padomes sanāksmēm;

2.7. Latvijas Republikas tiesā iesniedzamo Ministru kabineta dokumentu (turpmāk – tiesā iesniedzamais dokuments) projektus;

2.8. Ministru kabineta vēstuļu projektus Saeimai, tiesībsargam vai citai valsts institūcijai vai amatpersonai (turpmāk – Ministru kabineta vēstules projekts).

3. Sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (turpmāk – anotācija) un tā objektu (anotācijas sadaļas) sagatavošanas kārtību nosaka normatīvie akti par kārtību, kādā veic tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanu.

4. Plānošanas dokumentu projektu izstrādes kārtību regulē normatīvie akti, kas nosaka visu līmeņu, veidu un termiņu plānošanas dokumentus, tajos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas kārtību, darbības termiņu, pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī spēka zaudēšanas kārtību.

5. Nacionālās pozīcijas projektu izstrādā un saskaņo atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo pozīciju izstrādi, saskaņošanu, apstiprināšanu un aktualizēšanu.

6. Nostājas projektu izstrādā un apstiprina atbilstoši normatīvajiem aktiem par nostāju izstrādi un apstiprināšanu.

7. Nacionālās pozīcijas projektu starptautisko tiesību jautājumos izstrādā un apstiprina atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo pozīciju izstrādi starptautisko tiesību jautājumos, saskaņošanu un apstiprināšanu.

8. Ministrija ir atbildīga par sabiedrības informēšanu par Ministru kabinetā izskatāmo nozarei nozīmīgo un sabiedrības interesēm svarīgo šo noteikumu 2. punktā minēto dokumentu (turpmāk – projekti) saturu un būtiskajām izmaiņām. Sagatavojot informāciju sabiedrībai par Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas sēdē un Ministru kabineta sēdē izskatāmo projektu un pieņemtajiem lēmumiem, ievēro šādus principus:

8.1. ministrija laikus plāno un nodrošina komunikāciju ar sabiedrību par projektiem un pieņemtajiem lēmumiem;

8.2. ministrija nodrošina, ka visi informācijā iekļautie fakti ir patiesi un skaidri saprotami. Informācijā iekļauj pieņemtā lēmuma mērķi un būtību, skaidrojot, kādas problēmas un situācijas tas risinās;

8.3. sabiedrības informēšanai izmanto mērķauditorijas informācijas ieguves un lietošanas paradumiem atbilstošus komunikācijas kanālus un instrumentus;

8.4. ministrija ņem vērā normatīvos aktus, kas regulē informācijas pieejamību un valsts noslēpuma aizsardzību;

8.5. ja pēc informācijas izplatīšanas ir konstatētas neprecizitātes vai nepieciešami papildinājumi, ministrija nekavējoties precizē informāciju, skaidri un nepārprotami norādot precizējumu;

8.6. plašsaziņas līdzekļiem izplatīto informāciju par projektiem un valdībā pieņemtajiem lēmumiem ministrija elektroniski nosūta Valsts kancelejai un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vēstnesis".

9. (Svītrots ar MK 04.03.2025. noteikumiem Nr. 138)

10. Kārtību, kādā projektu, kas saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" satur valsts noslēpuma objektu, saskaņo ar ministrijām un citām institūcijām, kā arī iesniedz un izskata Ministru kabinetā, nosaka Ministru kabineta instrukcija.

11. Ja saistībā ar projektu nepieciešams izdarīt grozījumus arī citos hierarhiski tāda paša līmeņa tiesību aktos, tad vienlaikus ar sagatavoto projektu izskatīšanai Ministru kabinetā iesniedz arī projektus ar nepieciešamajiem grozījumiem.

12. Likumos, Saeimas lēmumos un Valsts prezidenta paziņojumos Ministru kabinetam doto uzdevumu, Ministru kabineta tiesību aktos, Ministru kabineta komitejas sēžu protokollēmumos un Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumos doto uzdevumu un Ministru prezidenta doto uzdevumu (rezolūciju) (turpmāk – uzdevums) izpildes vienotu kontroli ministrijās, padotības iestādēs un Valsts kancelejā veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par uzdevumu vienoto izpildes kontroli.

II. Ministru kabineta locekļa lietu pārņemšana un rīcības plāns

13. Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktajos Ministru kabineta un Ministru prezidenta atkāpšanās gadījumos katra ministrija un Ministru prezidenta padotības iestāde (turpmāk – atbildīgā ministrija) sagatavo un elektroniski iesniedz Valsts kancelejā informāciju par rīcības plāna izpildi un uzdevumiem, kuru izpilde ir turpināma, norādot šo uzdevumu sasaisti ar Nacionālā attīstības plāna mērķiem un uzdevumiem. Ja atbildīgā ministrija, sniedzot informāciju par paveiktajiem uzdevumiem un uzdevumiem, kuru izpilde ir turpināma, izvirza jaunus pasākumus, tā aizpilda šo noteikumu pielikuma otro sadaļu.

14. Valsts kanceleja triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 13. punktā minētās informācijas saņemšanas apkopoto informāciju iesniedz Ministru prezidentam vai Ministru prezidenta amata kandidātam.

15. Triju darbdienu laikā pēc tam, kad Saeima nobalsojusi par uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabineta loceklim, attiecīgās ministrijas valsts sekretārs un Ministru prezidenta padotības iestādes vadītājs iesniedz Ministru kabineta loceklim informāciju:

15.1. par atbildīgajā ministrijā izstrādes un virzības procesā esošajiem plānošanas dokumentu projektiem, informatīvajiem ziņojumiem un tiesību aktu projektiem;

15.2. par tiesvedības procesiem, kuros iesaistīta atbildīgā ministrija;

15.3. par atbildīgās ministrijas budžeta izpildi un strādājošo skaitu kārtējā gadā un trijos iepriekšējos gados.

16. Piecu darbdienu laikā pēc tam, kad Saeima nobalsojusi par uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabineta loceklim, ministrs atsauc projektus, kuru virzība ir zaudējusi aktualitāti. Ja ministrs projektus nav atsaucis, Valsts kanceleja turpina projektu virzību Ministru kabinetā.

17. Mēneša laikā pēc tam, kad Saeima nobalsojusi par uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabinetam, katra atbildīgā ministrija sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, sadarbības partneriem un nozari (jomu) pārstāvošajām biedrībām un nodibinājumiem (turpmāk – nevalstiskās organizācijas) sagatavo rīcības plāna pasākumu projektu (pielikums) un elektroniski iesniedz to Valsts kancelejā.

18. Rīcības plāna projektā norāda ne vairāk kā piecus pasākumus katra deklarācijas uzdevuma īstenošanai.

19. Valsts kanceleja apvieno atbildīgo ministriju iesniegtos pasākumus vienotā rīcības plāna projektā atbilstoši deklarācijā minētajiem uzdevumiem. Ja nepieciešams, Valsts kanceleja lūdz atbildīgās ministrijas precizēt vai svītrot ministriju iesniegtos pasākumus deklarācijas uzdevumu īstenošanai, kā arī precizē pasākumus atbilstoši aktuālajai attīstības politikai. Rīcības plāna projektu Valsts kanceleja iesniedz Ministru prezidentam.

20. Ja sagatavotajā rīcības plāna projektā nav paredzēti pasākumi kāda deklarācijā ietverta uzdevuma īstenošanai, par šā uzdevuma īstenošanu atbildīgo ministriju nosaka Ministru prezidents. Atbildīgā ministrija 10 darbdienu laikā pēc Ministru prezidenta uzdevuma saņemšanas atbilstoši šo noteikumu pielikumam elektroniski iesniedz Valsts kancelejā informāciju par pasākumiem attiecīgo uzdevumu īstenošanai un norāda to izpildes termiņu.

21. Ja nepieciešams, Ministru prezidents organizē atsevišķas apspriedes par rīcības plāna projektu. Valsts kanceleja nodrošina minēto apspriežu organizēšanu un nepieciešamo izmaiņu veikšanu rīcības plāna projektā.

22. Ministru kabinets rīcības plānu apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu. Rīkojumā nosaka rīcības plāna aktualizēšanas un pārskatu sniegšanas kārtību.

23. Atbildīgās ministrijas saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu sagatavo informāciju par rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanas gaitu. Informāciju norāda, aizpildot attiecīgo rīcības plāna aili, un elektroniski iesniedz to Valsts kancelejā.

24. Valsts kanceleja pēc informācijas saņemšanas apkopo to un iesniedz Ministru prezidentam, kā arī ievieto Ministru kabineta tīmekļvietnē.

25. Izmaiņas rīcības plānā pēc Ministru prezidenta ierosinājuma apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu.

26. Pēc rīcības plāna vai tā izmaiņu apstiprināšanas Valsts kanceleja atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam sagatavo aktualizēto rīcības plānu un ievieto to Ministru kabineta tīmekļvietnē, kā arī nosūta atbildīgajām ministrijām. Katra atbildīgā ministrija nodrošina tās kompetencē esošo rīcības plāna pasākumu sadaļas ievietošanu ministrijas tīmekļvietnē.

III. Ministru kabineta locekļu rangi

27. Ministru kabineta locekļiem ir šādi rangi:

27.1. Ministru prezidents;

27.2. Ministru prezidenta biedrs;

27.3. ministrs, īpašu uzdevumu ministrs.

28. Viena ranga ietvaros augstāks rangs ir tam Ministru kabineta loceklim, kurš ilgāk ir bijis attiecīgajā amatā. Ja amata pildīšanas ilgums ir vienāds, augstāks rangs ir tai amatpersonai, kura ilgāk strādājusi valsts pārvaldē.

29. Ministru kabineta locekļu darba vietas Ministru kabineta sēdes un Ministru kabineta komitejas sēdes laikā nosaka atbilstoši rangam. Ministru kabineta locekļu rangus piemēro sēdes vadītājs Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdes laikā, dodot vārdu debatēs par izskatāmo jautājumu un nosakot, kurš Ministru kabineta loceklis līdzparakstīs (otrais paraksts) Ministru kabinetā pieņemto projektu.

IV. Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls

30. Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls (turpmāk – TAP portāls) ir valsts informācijas sistēma, ko izmanto Ministru kabineta darbības nodrošināšanai, sabiedrības informēšanai un līdzdalībai tiesību aktu izstrādē.

31. Valsts kanceleja ir TAP portāla pārzinis. TAP portāla pārzinim ir noteiktas šādas funkcijas un uzdevumi:

31.1. saturiski un organizatoriski nodrošināt Ministru kabineta darbu;

31.2. nodrošināt Ministru kabineta sēžu, Ministru kabineta komiteju sēžu un Valsts sekretāru sanāksmju norisi;

31.3. nodrošināt priekšnoteikumus vienveidīgai projektu sagatavošanai un saskaņošanai;

31.4. koordinēt un kontrolēt doto uzdevumu izpildi un nodrošināt uzdevumu izpildes gaitas izsekojamību;

31.5. nodrošināt līdzdalības vidi sabiedrības iesaistei projektu jaunrades procesā;

31.6. nodrošināt TAP portālā iekļautās vispārpieejamās informācijas atklātību un pieejamību sabiedrībai.

32. TAP portālā tiek nodrošināta projektu izstrāde, sabiedrības līdzdalība, projektu saskaņošana, apstiprināšana, nosūtīšana publicēšanai, ierobežotas pieejamības statusa aktualizēšana un deklasificēšana, nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam, kā arī uzdevumu aprite un kontrole.

33. Katram projektam, kas tiek sagatavots, pamatojoties uz uzdevumu vai pēc iestādes iniciatīvas, TAP portālā izveido tiesību akta lietu (turpmāk – TA lieta). TA lietā iekļauj katram projekta veidam un obligāti sagatavojamās informācijas komplektam atbilstošu informāciju – anotāciju, atzinumus, izziņu par atzinumos izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem (turpmāk – izziņa) un citus dokumentus un informāciju, kas apliecina projektā regulējamo tiesisko attiecību likumību (piemēram, īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti), bez kuru esības nav iespējams pieņemt lēmumu pēc būtības. TA lietai automātiski piešķir unikālu identifikācijas numuru, pēc kura var izsekot visām projekta virzības stadijām. Visas darbības, kas attiecas uz TA lietā ietverto dokumentu iesniegšanu Valsts kancelejā, veicamas tikai TAP portālā, izņemot projektus, kuri sagatavoti Valsts informācijas sistēmā darbam ar Eiropas Savienības dokumentiem.

34. TAP portāla darbības nodrošināšanai nepieciešamās informācijas apmaiņā ir iesaistīta:

34.1. Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles informācijas sistēma (ESTAPIKS), kas tiešsaistes datu apmaiņas režīmā nodod TAP portālam informāciju, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanu nacionālajā līmenī, un saņem informāciju par tiesību aktiem, ar kuriem tiek veikta Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšana;

34.2. Valsts informācijas sistēma darbam ar Eiropas Savienības dokumentiem (ESVIS) (turpmāk – sistēma ESVIS), kas tiešsaistes datu apmaiņas režīmā nodod:

34.2.1. nacionālās pozīcijas projektu;

34.2.2. informatīvo ziņojumu, ja tas attiecas uz Latvijas dalību Eiropas Savienības lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā;

34.2.3. pirms neformālajām Eiropas Savienības Padomes sanāksmēm sagatavoto informatīvo ziņojumu un ar to saistīto informāciju;

34.3. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas sistēma, kas tiešsaistes datu apmaiņas režīmā pēc pieprasījuma nodod konsolidēto tiesību aktu versiju strukturētu datu veidā un saiti uz pieņemtā tiesību akta publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tīmekļvietnē www.likumi.lv. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas sistēma tiešsaistes datu apmaiņas režīmā no TAP portāla saņem Ministru kabinetā pieņemtā tiesību akta datus (datnes un strukturētus datus), tai skaitā unikālo identifikācijas numuru;

34.4. Latvijas Nacionālā arhīva Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma, kas no TAP portāla saņem TA lietas datus un datnes;

34.5. Saeimas likumdošanas datubāze, kas tiešsaistes datu apmaiņas režīmā nodod TAP portālam saiti uz likumprojektu.

35. TAP portālā ir šādas vides:

35.1. publiskā vide:

35.1.1. kurā tiešsaistes režīmā bez autentificēšanās ir pieejama:

35.1.1.1. informācija par TA lietu sarakstu;

35.1.1.2. TA lietās ietvertā vispārpieejamā informācija;

35.1.1.3. informācija par sabiedrības līdzdalību;

35.1.1.4. Valsts sekretāru sanāksmju, Ministru kabineta komitejas sēžu un Ministru kabineta sēžu (turpmāk – sēdes) darba kārtības un protokoli;

35.1.1.5. ziņojumi, kas netiek skatīti Ministru kabineta sēdēs;

35.1.1.6. iestādēm dotie uzdevumi;

35.1.1.7. deklasificētie dokumenti;

35.1.2. kurā pēc autentificēšanās ir iespēja:

35.1.2.1. piedalīties sabiedrības līdzdalības procesā un projektu saskaņošanas procesā;

35.1.2.2. pieteikt uz sēdēm uzaicināmās personas;

35.1.2.3. saņemt paziņojumus par projektu virzības gaitu;

35.2. darba vide, kurā pieejama visa publiskās vides informācija un ko izmanto visu šajos noteikumos minēto ar projektiem saistīto darbību veikšanai. Darba vidē lietotājs tiešsaistē autentificējas, izmantojot lietotāja elektroniskās identifikācijas līdzekļus;

35.3. sēžu norises vide, ko izmanto sēžu organizēšanai un norisei:

35.3.1. izstrādā, saskaņo un apstiprina sēžu darba kārtību;

35.3.2. piesaka personas dalībai sēdēs;

35.3.3. paraksta pieņemtos tiesību aktus;

35.3.4. norāda darba kārtības jautājuma statusu (pieņemts, atlikts, noraidīts, atsaukts);

35.3.5. izstrādā, saskaņo un paraksta sēžu protokolus.

36. TAP portāla darba vides lietotājs ir valsts institūcijas amatpersona, darbinieks vai cita persona, kas veic šo noteikumu 32. punktā minētās darbības. Darba vides lietotājs TAP portāla funkcionalitāti izmanto atbilstoši iestādes TAP portāla administratora piešķirtajām tiesībām.

37. Iestādes vadītājs nosaka tos atsevišķos darba vides lietotājus, kuriem TAP portālā ir pieejama ierobežotas pieejamības informācija, ievērojot principu – nepieciešams zināt.

38. Normatīvajos aktos par sabiedrības līdzdalības kārtību paredzētā sabiedrības līdzdalība TAP portāla publiskajā vidē tiek nodrošināta elektroniski, izmantojot šim mērķim izveidotu elektronisko pakalpojumu un autentificējoties ar šajā elektroniskajā pakalpojumā pieejamiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem.

38.1 Sēdes darba kārtība pēc apstiprināšanas ir pieejama TAP portālā, un par to TAP portāla lietotājiem tiek nosūtīts automātisks sistēmas paziņojums. Šis paziņojums vienlaikus ir arī uzaicinājums dalībai sēdē normatīvajos aktos un darba kārtībā minētajām amatpersonām.

39. Ministru kabineta sēdes, Ministru kabineta komitejas sēdes un Valsts sekretāru sanāksmes laikā to dalībnieki ar projektiem strādā TAP portāla sēžu norises vidē tiem piešķirto tiesību apjomā.

40. TAP portāla elektroniskās parakstīšanas rīks (turpmāk – sistēmas rīks):

40.1. apliecina konkrētā sistēmas lietotāja attiecīgās darbības TA lietas ietvaros vai informāciju ārpus tās;

40.2. apliecina laiku, kad veiktas darbības ar TA lietu vai attiecīgo informāciju (laika zīmogs);

40.3. fiksē datus, kas ļauj pārliecināties, ka TA lieta vai attiecīgā informācija nav mainīta kopš tās parakstīšanas brīža.

41. TAP portālā:

41.1. lietotājs strukturētus datus un datnes paraksta ar sistēmas rīku;

41.2. Ministru kabineta loceklis Ministru kabineta sēdē pieņemtos projektus paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai ar sistēmas rīku;

41.3. ar sistēmas rīku parakstītajam dokumentam ir publiska ticamība.

42. Informācijai, kas saskaņā ar šiem noteikumiem iesniegta Valsts kancelejā, ministrijā vai citā institūcijā tiešsaistes režīmā, kā arī publiskota TAP portālā, ir publiska ticamība un tai nav nepieciešams elektroniskais paraksts.

43. Šo noteikumu 2.6.1. un 2.6.4. apakšpunktā minētos projektus atbildīgā ministrija izstrādā, saskaņo un iesniedz Valsts kancelejā, izmantojot sistēmu ESVIS. Informācijai, kas saskaņā ar šiem noteikumiem iesniegta Valsts kancelejā, izmantojot sistēmu ESVIS, ir publiska ticamība un tai nav nepieciešams elektroniskais paraksts.

V. Projektu sagatavošana

44. TAP portālā katram projekta veidam ir definēts TA lietai obligāti sagatavojamās informācijas komplekts. Lai apliecinātu projektā regulēto tiesisko attiecību likumību, TA lietai papildus pievieno nepieciešamo informāciju un dokumentus, bez kuru esības nav iespējams pieņemt lēmumu pēc būtības.

45. Anotācijā, kas pievienota Ministru kabineta rīkojuma projektam par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā vai atļauju vai atteikumu atļaut saglabāt Latvijas pilsonību vai citas valsts pilsonību, norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju.

46. TA lietu sagatavo, izmantojot attiecīgo TAP portāla funkcionalitāti un aizpildot TAP portālā konkrētajam projekta veidam paredzētos laukus (turpmāk – pase). Pasē katram projektam norāda attiecīgo TAP portālā pieejamo politikas jomu (atzīmē jomu un apakšjomu) un aizpilda informāciju par katra TA lietas informācijas komplektā esošā dokumenta pieejamības statusu. Ja pieejamības statusa laukā izvēlas "ierobežota pieejamība", pamatojumā ieraksta, kāds saturs dokumentā ir aizsargājams. Projektu sagatavo, izmantojot strukturētu veidni. Ja attiecīgā strukturētā veidne nav pieejama, dokumentu pievieno datnes veidā atbilstoši TAP portālā atbalstītajiem dokumentu formātiem.

47. Informatīvais ziņojums ir informācija vai pārskats par Ministru kabineta kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par Ministru kabineta atbalstīta plānošanas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi, un tajā neietver konceptuālus jautājumus.

48. Informatīvajā ziņojumā, kas attiecas uz Latvijas dalību Eiropas Savienības lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā vai kas tiek izstrādāts pirms neformālajām Eiropas Savienības Padomes sanāksmēm, ietver Latvijas Republikas pārstāvim saistošas vadlīnijas par attiecīgās sanāksmes darba kārtības jautājumiem. Informatīvajam ziņojumam pievienotajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā norāda pilnvarojumu amatpersonai pārstāvēt Latvijas Republiku attiecīgajā ministru sanāksmē.

49. Ja projektā ir paredzēta turpmākā rīcība saistībā ar projektā minēto jautājumu risināšanu vai nozares politikas ietekmes izvērtēšanu, attiecīgos uzdevumus ietver Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā.

50. Atbildīgā ministrija nodrošina:

50.1. izstrādātajos projektos un ar tiem saistītajā informācijā (TA lietā) minēto faktu un datu, kā arī izvērtējuma patiesumu un aktualitāti;

50.2. izstrādātā projekta un ar to saistīto dokumentu izvērtējumu atbilstoši Informācijas atklātības likuma un citu informācijas pieejamību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Ja dokumentiem nosaka ierobežotas pieejamības statusu, tos noformē, izmantojot statusam atbilstošus apzīmējumus. Valsts kanceleja pēc savas iniciatīvas pieejamības statusu iesniegtajai informācijai negroza;

50.3. izstrādāto projektu atbilstību tāda paša līmeņa un augstāka juridiskā spēka tiesību normām, kā arī Latvijas starptautiskajām saistībām;

50.4. izstrādāto projektu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām projektu sagatavošanas prasībām;

50.5. dokumentiem piešķirtā lietojuma ierobežojuma statusa aktualitātes izvērtēšanu, minētā statusa atcelšanu, maiņu vai termiņa pagarināšanu TAP portālā.

VI. Projektu saskaņošana un atzinumu sniegšana

51. Atbildīgā ministrija sagatavoto projektu novirza saskaņošanai, norādot ministrijas vai institūcijas, ar kurām projekts jāsaskaņo. Ministrija vai institūcija, ar ko projekts ir saskaņojams, informāciju saņem TAP portālā.

52. Atzinumu (projekta saskaņojumu) nepieciešams saņemt:

52.1. no šādām ministrijām:

52.1.1. Finanšu ministrijas, izņemot šādus dokumentus:

52.1.1.1. Ministru kabineta rīkojuma projektu par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, amatpersonu iecelšanu amatā, pārcelšanu citā amatā vai atbrīvošanu no amata, speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu un amatpersonu amatu savienošanu;

52.1.1.2. Ministru kabineta rīkojuma projektu par Ministru kabineta rīkojumā citai ministrijai vai citai institūcijai dotā uzdevuma izpildes termiņa pagarinājumu vai atzīšanu par spēku zaudējušu;

52.1.1.3. Ministru kabineta rīkojuma projektu par konsultatīvās padomes, komisijas vai darba grupas izveidi, ja tas neskar Finanšu ministrijas kompetences jomu un attiecīgajā padomē, komisijā vai darba grupā nav paredzēts iekļaut Finanšu ministrijas pārstāvi;

52.1.1.4. Ministru kabineta rīkojuma projektu par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā vai atļauju vai atteikumu atļaut saglabāt Latvijas pilsonību vai citas valsts pilsonību;

52.1.1.5. Ministru kabineta rīkojuma projektu par Ministru kabineta atzinības raksta piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā, kultūrā, kā arī mācību olimpiādēs, konkursos un sacensībās;

52.1.1.6. Ministru kabineta rīkojuma projektu par proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus;

52.1.1.7. Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts nekustamā īpašuma atmežošanu;

52.1.1.8. Ministru kabineta noteikumu projektu par dabas parku individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem;

52.1.1.9. tiesā iesniedzamo dokumentu projektu un Ministru kabineta vēstules projektu, ja tas neskar Finanšu ministrijas kompetences jomu;

52.1.1.10. Ministru kabineta rīkojuma projektu par nekustamo īpašumu saglabāšanu valsts īpašumā;

52.1.2. Tieslietu ministrijas, izņemot šādus dokumentus:

52.1.2.1. Ministru kabineta rīkojuma projektu par speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu un amatpersonu amatu savienošanu;

52.1.2.2. Ministru kabineta rīkojuma projektu par Ministru kabineta rīkojumā citai ministrijai vai citai institūcijai dotā uzdevuma izpildes termiņa pagarinājumu vai atzīšanu par spēku zaudējušu;

52.1.2.3. plānošanas dokumenta projektu, ja tas neskar Tieslietu ministrijas kompetences jomu, Eiropas Savienības tiesību pārņemšanu vai ieviešanu, kā arī ja tas būtiski neskar tiesību sistēmu un tajā netiek paredzēti uzdevumi Tieslietu ministrijai vai tās padotības iestādei;

52.1.2.4. Ministru kabineta rīkojuma projektu par konsultatīvās padomes, komisijas vai darba grupas izveidi, ja tas neskar Tieslietu ministrijas kompetences jomu un attiecīgajā konsultatīvajā padomē, komisijā vai darba grupā nav paredzēts iekļaut Tieslietu ministrijas pārstāvi;

52.1.2.5. Ministru kabineta rīkojuma projektu par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā;

52.1.2.6. Ministru kabineta rīkojuma projektu par iestādes budžeta apstiprināšanu, par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", par apropriācijas pārdali un par ilgtermiņa saistību sadalījumu pa gadiem vai to precizēšanu;

52.1.2.7. Ministru kabineta rīkojuma projektu par Ministru kabineta balvas vai atzinības raksta piešķiršanu, par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā, kultūrā, kā arī mācību olimpiādēs, konkursos un sacensībās;

52.1.2.8. Ministru kabineta rīkojuma projektu par proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus;

52.1.2.9. tiesā iesniedzamo dokumentu projektu un Ministru kabineta vēstules projektu, ja tas neskar Tieslietu ministrijas kompetenci;

52.1.2.10. Ministru kabineta rīkojuma projektu par nekustamo īpašumu saglabāšanu valsts īpašumā;

52.1.2.11. Ministru kabineta rīkojuma projektu par valstij piederoša vai piekrītoša nekustamā īpašuma valdītāja maiņu;

52.1.2.12. Ministru kabineta rīkojuma projektu par valstij piederoša vai piekrītoša nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā;

52.1.2.13. Ministru kabineta rīkojuma projektu par atvasinātai publiskai personai piederoša vai piekrītoša nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības valsts īpašumā;

52.1.2.14. Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā;

52.1.2.15. Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts mantas nodošanu lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam;

52.1.2.16. Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts mantas nodošanu privātpersonai vai kapitālsabiedrībai tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai, arī publiskas personas pakalpojumu sniegšanai;

52.1.2.17. Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu kapitālsabiedrību pamatkapitālā;

52.1.2.18. Ministru kabineta rīkojuma projektu par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, amatpersonu iecelšanu amatā, pārcelšanu citā amatā vai atbrīvošanu no amata, speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu un amatpersonu amatu savienošanu;

52.1.2.19. Ministru kabineta rīkojuma projektu par amatpersonu dalību starptautiskajās misijās un operācijās;

52.1.2.20. Ministru kabineta rīkojuma projektu par augstskolu nekustamo īpašumu attīstības plāna apstiprināšanu;

52.1.2.21. Ministru kabineta rīkojuma projektu par kapitālsabiedrības prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu;

52.1.2.22. Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā un vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanu;

52.1.2.23. Ministru kabineta rīkojuma projektu par nacionālās sporta bāzes sastāvā ietilpstošo nekustamo īpašumu sastāva precizēšanu;

52.1.3. Ārlietu ministrijas:

52.1.3.1. par starptautisku līgumu vai tā projektu, vai citu projektu, kas skar Latvijas Republikas starptautiskās saistības;

52.1.3.2. par Ministru kabineta rīkojuma projektu par amatpersonu dalību starptautiskajās misijās un operācijās;

52.1.3.3. par informatīvo ziņojumu par Latvijas dalību Eiropas Savienības lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā;

52.1.3.4. par informatīvo ziņojumu pirms neformālajām Eiropas Savienības Padomes sanāksmēm;

52.1.3.1 Labklājības ministrijas:

52.1.3.11. par Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentu projektiem;

52.1.3.12. par ārējo tiesību aktu projektu īstenošanu Eiropas Savienības fondu jomā, kas skar horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", īstenojot pasākumus Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus, Kohēzijas fonda, Taisnīgas pārkārtošanās fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda, Iekšējās drošības fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai;

52.1.4. citām ministrijām, kuru kompetences jomu tieši skar projekts vai projektā tām paredzēti uzdevumi, vai kuru pārstāvjus paredzēts iekļaut attiecīgajā padomē, komisijā vai darba grupā;

52.2. no šādām institūcijām:

52.2.1. Valsts kancelejas:

52.2.1.1. ja projekts attiecas uz valsts pārvaldes institucionālo uzbūvi un darbības principiem, kā arī amata vietu skaita un atlīdzības izmaiņām (izņemot pedagogus);

52.2.1.2. par jebkuru plānošanas dokumenta projektu un informatīvā ziņojuma projektu par plānošanas dokumentu izpildi, kā arī par tādu projektu savstarpējo saskaņotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām, kas attiecas uz nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu un skar publiskas personas kapitāla daļu pārvaldes jautājumus;

52.2.1.3. ja projekts attiecas uz valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un to vadību, kā arī uz krīzes vadību;

52.2.2. (svītrots ar MK 15.08.2023. noteikumiem Nr. 448);

52.2.3. Latvijas Pašvaldību savienības, ja projektu atbilstoši pašvaldību darbību regulējošam likumam nepieciešams saskaņot ar pašvaldībām;

52.2.4. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, ja projekts ir saistīts ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu;

52.2.5. Konkurences padomes, ja projekts ir saistīts ar konkurences aizsardzības un attīstības jautājumiem;

52.2.6. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, ja projekts attiecas uz atļauju savienot amatus;

52.2.6.1 Datu valsts inspekcijas, ja projekts skar personas datu apstrādes jautājumus, tostarp personas datu apstrādi informācijas sistēmās;

52.2.7. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes dalībpušu organizācijām – biedrības "Latvijas Darba devēju konfederācija" un arodbiedrību apvienības "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība" –, ja projekts skar darba devēju un darbinieku intereses;

52.2.8. institūcijām, kuru pārstāvjus paredzēts iekļaut attiecīgajā padomē, komisijā vai darba grupā vai apstiprināt amatpersonas kandidatūru, iecelt, pārcelt citā amatā, atbrīvot no amata vai piešķirt speciālo dienesta pakāpi;

52.2.9. Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālās komisijas, ja projekts attiecas uz Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām UNESCO darbības jomā (izglītība, zinātne, kultūra, vide, informācija un komunikācija, plašsaziņas līdzekļu darbības joma);

52.2.10. darba grupām, konsultatīvajām padomēm un citām institūcijām, ar kurām normatīvo aktu projektu saskaņošana ir noteikta ārējā normatīvajā aktā, vai ja saskaņošanas nepieciešamība tieši izriet no ārējā normatīvā akta normām, kas nosaka to kompetenci.

53. Finanšu ministrija projektus, kas saistīti ar likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru un tā sagatavošanu, kā arī ar budžeta izpildes procesa nodrošināšanu, Likumā par budžetu un finanšu vadību un likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru noteiktajos gadījumos nesaskaņo ar citām ministrijām un iestādēm, bet izstrādes procesā konsultējas ar Tieslietu ministriju, lai nodrošinātu tiesiskuma principu, un Valsts kanceleju, ja tiek paredzēti papildu līdzekļi atlīdzībai. Minētais nosacījums neattiecas uz pavadošo likumprojektu paketi, kas saskaņojami vispārējā kārtībā.

54. Informatīvo ziņojumu, ja saistībā ar informatīvajā ziņojumā minēto jautājumu turpmākā rīcība nav paredzēta vai tas nav saistīts ar citu institūciju kompetenci, kā arī Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, ja tas nav saistīts ar citu institūciju kompetenci, nesaskaņo ar citām ministrijām vai institūcijām.

55. Atbildīgā ministrija, novirzot projektu saskaņošanai, nosaka šādu atzinuma sniegšanas termiņu:

55.1. vispārējā kārtībā – no 10 darbdienām;

55.2. steidzamības kārtībā – trīs darbdienas. Steidzamības kārtību var piemērot tikai izņēmuma gadījumā, ja jautājumu nepieciešams risināt nekavējoties saistībā ar tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas sabiedrības intereses vai valsts starptautiskās, finanšu, ekonomiskās vai drošības intereses. Steidzamība jāpamato pēc būtības, norādot konkrētās nelabvēlīgās sekas. Par steidzamības pamatu netiek uzskatīts iepriekš laikus zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējums.

56. Termiņš atzinuma sniegšanai sākas nākamajā darbdienā pēc projekta novirzīšanas saskaņošanai TAP portālā. Ministrijas un citas institūcijas katru darbdienu seko līdzi saskaņošanai nodoto projektu sarakstam un atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu.

57. Šo noteikumu 55.1. apakšpunktā minēto atbildīgās ministrijas noteikto atzinuma sniegšanas termiņu atzinuma sniedzējs var pagarināt līdz trim darbdienām, ja tas objektīvu iemeslu dēļ nevar sniegt atzinumu atbildīgās ministrijas noteiktajā termiņā. Šāds termiņa pagarinājums saskaņošanā esošajam projektam piemērojams tikai vienu reizi, un tas attiecas uz visiem atzinuma sniedzējiem.

58. Ministrijas vai citas institūcijas projektu saskaņo, sniedzot atzinumu. Atzinumu sniedz par katru projektu atsevišķi. Atzinumu apstiprina valsts sekretārs vai viņa pilnvarota amatpersona, kā arī tās institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, kas sniedz atzinumu.

59. Ministrija vai cita institūcija nevar atteikties sniegt atzinumu, ja attiecīgais projekts tieši skar tās kompetencē esošos jautājumus.

60. Atzinumā ministrija vai cita institūcija atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei:

60.1. izsaka iebildumus, tos attiecīgi pamatojot, un, ja nepieciešams, piedāvā ieteicamo redakciju;

60.2. izsaka priekšlikumus, kuriem ir ieteikuma raksturs;

60.3. norāda atbalstāmo variantu, ja projektā ir paredzēti vairāki risinājuma varianti. Saskaņojot projektu bez iebildumiem un priekšlikumiem, atzinuma sniedzējs atbalsta atbildīgās ministrijas piedāvāto variantu.

61. Sniedzot atzinumu par projektu, ministrija vai institūcija izvērtē arī projektam pievienotajā anotācijā norādīto informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veic tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanu.

62. Ja institūcijai nav iespējams TAP portālā izveidot savu kontu vai sniegt atzinumu, izmantojot e-pakalpojumu, tā sniedz atzinumu ārpus TAP portāla tikai atbildīgajai ministrijai, kura to pievieno TAP portālā atzinumu sadaļā un attiecīgi papildina izziņu.

63. Ja ministrija vai cita institūcija, kas nav norādīta kā atzinuma sniedzēja, noteiktajā termiņā ir sniegusi atzinumu par projektu, atbildīgā ministrija vērtē arī šo atzinumu, kā arī uzaicina attiecīgās ministrijas vai institūcijas pārstāvi piedalīties saskaņošanas procesā.

64. Ja ministrija vai cita institūcija atzinumu nav sagatavojusi atbilstoši šo noteikumu 60. punktā minētajām prasībām, tam kopumā ir ieteikuma raksturs.

65. Ja ministrijas un citas institūcijas projektu atbalstījušas bez iebildumiem un priekšlikumiem vai izteikušas tikai priekšlikumus, vai nav sniegušas atzinumu šo noteikumu 55. punktā noteiktajā termiņā (noklusējuma saskaņojums), projektu uzskata par saskaņotu.

66. Ja atzinumos par projektu izteikti iebildumi un priekšlikumi, atbildīgā ministrija izvērtē tos, precizē projektu un aizpilda izziņu. Ja atzinums sniegts pēc noteiktā termiņa, atbildīgajai ministrijai ir tiesības turpināt virzīt projektu iesniegšanai Valsts kancelejā, neprecizējot to.

67. Ja ministrija vai cita institūcija noteiktajā termiņā ir izteikusi iebildumus par projektu, atbildīgā ministrija pēc iebildumu izvērtēšanas izziņu un precizēto projektu (tā anotāciju) atkārtoti novirza ministrijām un citām institūcijām, kuras sniegušas atzinumu vai noteiktā kārtībā apliecinājušas, ka iebildumu nav, kā arī tām ministrijām un citām institūcijām, kuras skar projektā izdarītās būtiskās izmaiņas (turpmāk šajā nodaļā – saskaņošanas dalībnieki).

68. Ja atbildīgā ministrija, precizējot projektu, ir ņēmusi vērā saskaņošanas dalībnieku iebildumus un pēc izziņas un precizētā projekta novirzīšanas atkārtotai saskaņošanai piecu darbdienu laikā no saskaņošanas dalībniekiem nav saņemti iebildumi par precizēto projektu, to uzskata par saskaņotu un atbildīgā ministrija sagatavo projektu iesniegšanai Ministru kabineta sēdē.