Zaudējis spēku - Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

8.1 Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm saslimstības ar Covid-19 dēļ ir apdraudēta attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes spēja nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona ir tiesīga noteikt īsāku Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm nedēļas atpūtas laiku, nekā paredzēts Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 28. panta trešajā daļā. Nosakot īsāku nedēļas atpūtas laiku, ņem vērā dienesta pienākumu izpildes raksturu un nepieciešamību mazināt dienesta pienākumu izpildes radīto nogurumu.

8.2 Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras Covid-19 izplatības laikā nodrošina attiecīgās iestādes darbības nepārtrauktību, samaksu par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika izmaksā (ņemot vērā virsstundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī, ievērojot, ka dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites periods ir četri kalendāra mēneši, un nepārsniedzot 144 stundas šajā četru mēnešu periodā) reizi mēnesī. Iekšlietu ministrija virsstundu darba samaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasa no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

9. Atļaut pašvaldības policijas, bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem, kā arī to sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību, noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet kopā ar normālo darba laiku nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi.

9.1 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam atļaut nodarbināt personas, kuras saņem izdienas pensiju atbilstoši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumam. Minētajām personām tiek saglabāta izdienas pensijas izmaksa.

9.2 Ārstniecības iestādes vadītājs, ja nepieciešams ārstniecības iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, jebkurā brīdī atsauc darbinieku no atvaļinājuma (izņemot bērna kopšanas atvaļinājumu) vai nepiešķir atvaļinājumu (izņemot bērna kopšanas atvaļinājumu). Ārstniecības iestādes vadītājs, ja nepieciešams ārstniecības iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, var nenosūtīt darbinieku komandējumā vai atsaukt no komandējuma.

9.3 Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuru pamatdarbības veids ir veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus Covid-19 pacientiem, ir tiesības organizēt brīvprātīgo darbu atbilstoši Brīvprātīgā darba likumā noteiktajai kārtībai.

9.4 Darbiem, kurus brīvprātīgais veic šā rīkojuma 9.3 punktā noteiktajās ārstniecības iestādēs, netiek nodrošināta brīvprātīgā darba veicēja apdrošināšana.

9.5 Lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību, palīdzību akūtos gadījumos vai Covid-19 pacientu ārstēšanu, ārstniecības iestādes vadītājs var nosūtīt darbinieku, tai skaitā dīkstāvē esošu dabinieku, darba pienākumu veikšanai uz citu ārstniecības iestādi ar Valsts operatīvās medicīniskās komisijas lēmumu apstiprinātajā sadarbības teritorijā (turpmāk – sadarbības teritorija). Ar darbinieka rakstveida piekrišanu viņam var uzdot veikt darba pienākumus ārstniecības iestādē, kas ir ārpus sadarbības teritorijas.

9.6 Šā rīkojuma 9.5 punktā noteikto darba pienākumu veikšanai darbinieku var nosūtīt tikai uz laiku līdz ārkārtējās situācijas beigām.

9.7 Ārstniecības iestāde, kura nosūta darbinieku darbam citā ārstniecības iestādē, slēdz līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par ārstniecības iestādes neiegūto ieņēmumu kompensēšanu saistībā ar personāla nosūtīšanu darbam citā ārstniecības iestādē.

9.8 Lai novērstu Latvijas ārstniecības iestāžu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta krīzes situāciju saistībā ar medicīniskā skābekļa trūkumu, medicīniskais skābeklis un tā sistēmu instalācijas un apkopes darbi tiek iepirkti, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 8. panta septītās daļas 3. punktā ietverto izņēmumu. Lai nodrošinātu medicīniskā skābekļa piegādi un attiecīgo sistēmu apkopi ilgākā termiņā, tiek piemērotas Publisko iepirkumu likumā noteiktās atklātās iepirkuma procedūras. Veselības ministrs nosaka atbildīgo personu par šo jautājumu risināšanu.

9.9 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests papildus Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumos Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" noteiktajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu profiliem un to sastāviem no pieejamiem personāla resursiem var veidot papildu neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes pacientiem, kuriem nepieciešams ārstniecības personu atbalsts transportēšanas laikā no daudzprofilu klīniskās universitātes slimnīcas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" uz to sadarbības iestādēm.

9.10 Lai nodrošinātu nepārtrauktu veselības aprūpi, darba devējiem atļauts nodarbināt veselības nozarē strādājošos bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, ja obligātās veselības pārbaudes veikšana ietekmē ārstniecības iestādes darbinieku tiešo pienākumu izpildi, kas vērsti uz Covid-19 infekcijas ierobežošanu. Izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam.

9.11 Šā rīkojuma 9.10 punktā minētajai nodarbinātajai personai ir pienākums pēc darba devēja pieprasījuma sniegt informāciju par savu veselības stāvokli, ciktāl tam ir būtiska nozīme paredzētā darba veikšanā.

9.12 Ministru kabineta 2021. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 47 "Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā" noteiktā kārtība ir piemērojama arī ārstniecības personām (ārstiem, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem), kuras neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, palīdzības sniegšanai akūtos gadījumos un Covid-19 pacientu ārstēšanai un aprūpei Latvijas Republikā ierodas no ASV, Kanādas, Meksikas, Brazīlijas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Japānas, Dienvidkorejas, Izraēlas, Lielbritānijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras un Singapūras.

9.13 Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumu Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 29., 30. un 31. punktā noteiktā kārtība ir piemērojama arī ārstniecības personām (ārstiem, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem), kuras neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, palīdzības sniegšanai akūtos gadījumos un Covid-19 pacientu ārstēšanai un aprūpei Latvijas Republikā ierodas no ASV, Kanādas, Meksikas, Brazīlijas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Japānas, Dienvidkorejas, Izraēlas, Lielbritānijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras un Singapūras.

9.14 Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" V nodaļa piemērojama arī ārstniecības personām (ārstiem, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem), kuras sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē profesionālo darbību veikušas ASV, Kanādā, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Japānā, Dienvidkorejā, Izraēlā, Lielbritānijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Katarā, Singapūrā un kuras ierodas Latvijas Republikā neatliekamās medicīniskās palīdzības, palīdzības akūtos gadījumos sniegšanai un Covid-19 pacientu ārstēšanai.

9.15 Ārstniecības iestāde var nodarbināt ārstniecības personas, ja tā var nodrošināt ārstniecības personas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt pacientam informāciju saprotamā veidā, kā arī saziņu ar ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām un personālu ārstniecības iestādē.

9.16 Ārstniecības personām, kuras ierodas Latvijas Republikā, lai iesaistītos neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, palīdzības sniegšanā akūtos gadījumos un Covid-19 pacientu ārstēšanā un aprūpē, izdevumus, kas saistīti ar ārstniecības personu nokļūšanu no mītnes zemes uz Latvijas Republiku un izdevumus par viesnīcu (naktsmītni) atbilstoši normatīvajiem aktiem var segt ārstniecības iestāde. Ar ceļu (transportu) un viesnīcu (naktsmītni) saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.

9.17 Ārstniecības personai, kurai reģistrācijas termiņš Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā ir beidzies pēdējo piecu gadu laikā, tas tiek atjaunots uz ārkārtējās situācijas laiku, ja ārstniecības persona iesaistās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, palīdzības sniegšanā akūtos gadījumos un Covid-19 pacientu ārstēšanā un aprūpē.

9.18 Lai nodrošinātu būtiskāko primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, ģimenes ārsts ārkārtas situācijas laikā var pārtraukt šādu pakalpojumu sniegšanu:

9.181. nosūtījumu sagatavošanu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai atkārtotai ekspertīzei saskaņā ar Invaliditātes likuma pārejas noteikumu 9. punktu;

9.182. autovadītāju medicīnisko izziņu izsniegšanu;

9.183. ieroču nēsāšanas un uzglabāšanas atļaujas izsniegšanu.

10. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Muitas pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī pašvaldības policijas darbiniekiem un Pārtikas un veterinārā dienesta robežkontroles inspektoriem nosaka piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības uzliesmojumu un tās seku novēršanu 75 procentu apmērā no stundas algas likmes. Piemaksas noteikšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm nosaka iekšlietu ministrs, attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienestu – finanšu ministrs, bet attiecībā uz Pārtikas un veterinārā dienesta robežkontroles inspektoriem – zemkopības ministrs. Piemaksas noteikšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību attiecībā uz pašvaldības policijas darbiniekiem nosaka attiecīgās pašvaldības dome. Ar piemaksām saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.

10.1 Ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta ceturto daļu, Darba likuma 67. pantu un 138. panta pirmo daļu, izdevumus, kas saistīti ar piemaksām par nakts darbu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un pašvaldību policijas darbiniekiem, kuri iesaistīti virsstundu darbā (dienesta pienākumu izpildē virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika) no 2021. gada 21. oktobra līdz 2021. gada 14. novembrim, lai kontrolētu iedzīvotāju pārvietošanās aizlieguma ievērošanu laikposmā no plkst. 22.00 līdz plkst. 5.00, segt no:

10.1 1. valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" – Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm;

10.1 2. valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un pašvaldību budžeta līdzekļiem – pašvaldību policijas darbiniekiem.

10.2 Izdevumus, kas saistīti ar piemaksām par nakts darbu pašvaldību policijas darbiniekiem, kuri no 2021. gada 21. oktobra līdz 2021. gada 14. novembrim kontrolē iedzīvotāju pārvietošanās aizlieguma ievērošanu laikposmā no plkst. 22.00 līdz plkst. 5.00, pašvaldību institūcijām kompensēt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 75 procentu apmērā no aprēķinātās atlīdzības summas (ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām).

10.3 Par dienesta pienākumu izpildes laiku paaugstināta riska un slodzes apstākļos ārstniecības iestādēs saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības uzliesmojumu un tā seku novēršanu Nacionālo bruņoto spēku karavīram papildus mēnešalgai izmaksā piemaksu 100 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas. Zemessargam par katru šādu uzdevumu izpildes dienu izmaksā dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, to reizinot ar koeficientu 2. Izdevumus, kas saistīti ar šajā punktā noteikto pasākumu izpildi, finansē no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un, ja nepieciešams, pēc pamatota Nacionālo bruņoto spēku pieprasījuma atbilstoši faktiskajiem izdevumiem piešķir no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

10.4 Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensē to darba samaksu, ko tas izmaksājis darbiniekam, kurš ir zemessargs, ja darba devējs šādam darbiniekam ir saglabājis darba samaksu par laiku, kad darbinieks kā zemessargs ir bijis iesaistīts šā rīkojuma 10.3 punktā noteiktajos pasākumos. Ja darba devējs darbiniekam nav saglabājis darba samaksu par laiku, kurā darbinieks ir bijis iesaistīts šā rīkojuma izpildei nepieciešamajos pasākumos, bet viņam ir radušies izdevumi darbinieka aizvietošanas dēļ, Nacionālie bruņotie spēki kompensē ar aizvietošanu saistītos izdevumus, kuri šajā periodā nepārsniedz aizvietotā darbinieka darba līgumā noteikto darba samaksu atbilstoši aizvietošanas periodam.

10.5 Tādas ārstniecības iestādes valdes locekļiem un valdes priekšsēdētājam, kas ir publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība, kura faktiski sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus Covid-19 pacientu ārstēšanai un kurai būtiski ir pieaudzis darba apjoms, atļauts noteikt piemaksu līdz 30 % apmērā no mēnešalgas no 2021. gada 7. decembra līdz 2021. gada 31. decembrim par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības uzliesmojumu un tā seku novēršanu. Piemaksas piešķiršanas nepieciešamību nosaka attiecīgās ārstniecības iestādes kapitāla daļu turētājs. Veselības ministrs lemj par finansējuma izlietojumu atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai, pārliecinoties, ka kapitālsabiedrība faktiski sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus Covid-19 pacientu ārstēšanai. Ar piemaksām saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.

11. Administratīvā pārkāpuma procesu par likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 21. un 22. pantā minētajiem pārkāpumiem veic arī pašvaldības administratīvā inspekcija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, Veselības inspekcija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts robežsardze un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

12. Ārlietu ministrija un atbildīgās nozaru ministrijas atbilstoši kompetencei, ja nepieciešams, informē starptautiskās organizācijas starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā par atkāpšanos no Latvijas starptautiskajām saistībām, ja šo saistību izpilde nav iespējama ārkārtējās situācijas laikā.

13. Pasākumus finansēt no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2021. gadam", kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.

14. Noteikt, ka likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 3. panta otrajā daļā noteiktā valsts institūcija ir attiecīgās nozares ministrija, kura apkopo un iesniedz Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.

15. Valsts kancelejai saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.

16. Šajā rīkojumā minētos lēmumus, ja tie skar individuāli nenoteiktu adresātu loku, paziņot publiski Paziņošanas likuma 11. pantā paredzētajā kārtībā.

17. Atļaut Aizsardzības ministrijai 2021. gada 11. novembrī rīkot Lāčplēša dienas un 2021. gada 18. novembrī – Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinīgu atzīmēšanu to translācijas nodrošināšanai televīzijā, saskaņojot epidemioloģiskās drošības protokolu ar Slimību profilakses un kontroles centru un Veselības ministriju.

18. Atļaut Ārlietu ministrijai no 2021. gada 30. novembra līdz 1. decembrim rīkot NATO valstu ārlietu ministru sanāksmi, saskaņojot epidemioloģiskās drošības protokolu ar Slimību profilakses un kontroles centru un Veselības ministriju.

19. Šā rīkojuma 5.2. apakšpunktā minēto nosacījumu attiecībā uz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanas termiņu līdz 2021. gada 15. novembrim, kā arī šā rīkojuma 5.3. apakšpunktā minēto nosacījumu par darba pienākumu veikšanu no 2021. gada 15. novembra, ja darbiniekam (amatpersonai) ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, nepiemēro darbiniekiem (amatpersonām), kuri uzsākuši vakcināciju līdz 2021. gada 15. novembrim un ne vēlāk kā līdz 2021. gada 15. decembrim atbilstoši vakcīnu lietošanas instrukcijai vai Zāļu valsts aģentūras mājaslapā publicētajai Vakcinācijas rokasgrāmatai pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu. Līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanai darbinieks (amatpersona) var turpināt darba pienākumus klātienē, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas nav vecāks par 72 stundām, vai darba devēja pēdējo 72 stundu laikā organizētu skrīninga antigēna testu. Izdevumus, kas saistīti ar testa veikšanu, darbinieks (amatpersona) sedz no saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju.

19.1 Šā rīkojuma 5.7.1 apakšpunktā minēto nosacījumu attiecībā uz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanas termiņu līdz 2021. gada 15. decembrim nepiemēro darbiniekiem, kas līdz 2021. gada 15. decembrim atbilstoši vakcīnu lietošanas instrukcijai vai Zāļu valsts aģentūras mājaslapā publicētajai Vakcinācijas rokasgrāmatai pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu. Līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanai darbinieks (amatpersona) var turpināt darba pienākumus klātienē, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas nav vecāks par 72 stundām, vai darba devēja pēdējo 72 stundu laikā organizētu skrīninga antigēna testu. Izdevumus, kas saistīti ar testa veikšanu, darbinieks (amatpersona) sedz no saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju.

20. Šā rīkojuma 5.14. apakšpunktā minētais nosacījums attiecībā uz saimniecisko pakalpojumu sniegšanas un pasākumu organizēšanas laika ierobežojumu netiek piemērots no 2021. gada 31. decembra plkst. 23:00 līdz 2022. gada 1. janvāra plkst. 6:00.

21. Šā rīkojuma 5.2. apakšpunktā minētais nosacījums attiecībā uz tiem darbiniekiem (amatpersonām), kuriem atstādināšanas termiņš no darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanas iestājas agrāk par izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām, var tikt pagarināts līdz 2022. gada 28. februārim.

22. Līdz 2022. gada 28. februārim par pilnībā vakcinētu personu tiek atzīta persona, kurai atbilstoši Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīga regulatora reģistrētai vai Pasaules Veselības organizācijas atzītai vakcīnas lietošanas instrukcijai ir ievadīts pilnam vakcinācijas kursam ar konkrēto vakcīnu atbilstošs vakcīnu devu skaits un kurai ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, kā arī persona, kurai ar RNS testu ir apstiprināta inficēšanās ar SARS-CoV-2 un ir ievadīta Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīga regulatora reģistrēta vai Pasaules Veselības organizācijas atzīta viena vakcīnas deva un kurai no tās ievades ir pagājušas 14 dienas, vai persona, kurai ievadītas šajā punktā minēto vakcīnu jauktas devas atbilstoši Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajai Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatai un kurai kopš vakcinācijas kursa pabeigšanas ir pagājušas 14 dienas.

23. Atļaut valsts un pašvaldību institūcijām rīkot publiskus pasākumus ārtelpās epidemioloģiski nedrošā vidē līdz 3 000 personām, saskaņojot epidemioloģiskās drošības protokolu ar Slimību profilakses un kontroles centru un Veselības ministriju.

Ministru prezidents A. K. KariņšVeselības ministrs D. Pavļuts