Zaudējis spēku - Dobeles novada pašvaldības nolikums

74. Visi labojumi domes lēmumu projektiem ir jāiesniedz rakstveidā līdz balsošanas sākumam. Iesniegtie domes lēmuma projekta labojumi iesniedzējam ir jāparaksta. Dome var izlemt par mutisku priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem deputātiem.

75. Ja tiek iesniegti labojumi domes lēmuma projektam, tad vispirms balso par labojumu pieņemšanu. Ja tiek iesniegti vairāki labojumi, tad balso labojumu iesniegšanas secībā. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem deputātiem.

76. Ja deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo sēdes vadītājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

77. Balsošanas rezultātus paziņo sēdes vadītājs.

78. Ja balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm, tad no deputātiem tiek ievēlēta balsu skaitīšanas komisija trīs cilvēku sastāvā. Šajā gadījumā balsu skaitīšanas komisija balsu skaitīšanas rezultātus (protokolu) iesniedz domes priekšsēdētājam, kurš paziņo balsošanas rezultātus.

79. Pašvaldības deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu, ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam. Personas, kuras ir balsojušas pret priekšlikumu, nav atbildīgas par pieņemto lēmumu.

80. Domes sēdēs pieņemtie lēmumi, kuriem nav ierobežotas informācijas pieejamības statuss, un protokoli ir publiski pieejami.

81. Deputātiem ir tiesības iepazīties ar domes sēdes protokolu. Ja deputāts nepiekrīt ierakstam, tad viņam ir tiesības prasīt ieraksta precizēšanu nākamajā domes kārtējā sēdē.

82. Deputātam ir tiesības iesniegt pieprasījumus un iesniegumus. Atbilde uz deputāta pieprasījumu un iesniegumu tiek sniegta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

83. Pašvaldības saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Pašvaldības tīmekļa vietnē www.dobele.lv. Saistošie noteikumi ir brīvi pieejami Apmeklētāju pieņemšanas un informācijas centrā, kā arī pilsētas un pagastu pārvaldēs.

VII. LĪGUMU NOSLĒGŠANAS PROCEDŪRA

84. Līgumus paraksta:

84.1. Domes priekšsēdētājs un izpilddirektors – šajā nolikumā vai Domes lēmumā noteiktajos gadījumos;

84.2. Izpilddirektora vietnieks – Dobeles novada pašvaldības administrācijas nolikumā noteiktajos gadījumos, kā arī saskaņā ar Domes lēmumu, Domes priekšsēdētāja vai izpilddirektora pilnvarojumu;

84.3. Pašvaldības iestāžu vadītāji – šajā nolikumā, iestādes nolikumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī saskaņā ar Domes lēmumu.

85. Domes priekšsēdētājs paraksta šādus līgumus un ar tiem saistītos dokumentus:

85.1. sadarbības līgumu ar citām publiskām personām un to institūcijām, ārvalstu sadarbības partneriem;

85.2. deleģēšanas līgumu vai līdzdalības līgumu, izņemot, ja Dome ir pilnvarojusi to parakstīt citai Pašvaldības amatpersonai;

85.3. piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumu, kas tiek slēgts Eiropas Savienības struktūrfondu vai citu finanšu instrumentu līdzfinansēto projektu ietvaros un tā līgumcena pārsniedz 1 000 000 euro;

85.4. līgumu par investīciju piesaisti;

85.5. darba līgumu ar izpilddirektoru;

85.6. izlīgumu, izņemot, ja Dome ir pilnvarojusi to parakstīt citai Pašvaldības amatpersonai;

85.7. ziedojumu (dāvinājumu) līgumu;

85.8. aizdevuma līgumu, kredīta līgumu, galvojuma līgumu;

85.9. nekustamā īpašuma atsavināšanas līgumu (tai skaitā nekustamā īpašuma iegūšanu Pašvaldības īpašumā), līgumu par Pašvaldības nekustamā īpašuma apgrūtināšanu ar lietu tiesībām, izņemot līgumu par apbūves tiesību piešķiršanu;

85.10. citus līgumus, kuri nav citas Pašvaldības amatpersonas kompetencē, vai atbilstoši Domes lēmumam.

86. Izpilddirektors paraksta šādus līgumus un ar tiem saistītos dokumentus:

86.1. piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumu centralizētā iepirkuma gadījumos;

86.2. piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumu, kas tiek slēgts Eiropas Savienības struktūrfondu vai citu finanšu instrumentu līdzfinansēto projektu ietvaros un tā līgumcena nepārsniedz 1 000 000 euro, izņemot, ja ar domes lēmumu vai domes izdotu iekšējo normatīvo aktu cita amatpersona pilnvarota parakstīt līgumu;

86.3. līgumus publiskās un privātās partnerības ietvaros;

86.4. darba līgumus šajā nolikumā noteiktajos gadījumos;

86.5. citus līgumus saskaņā ar Domes lēmumu vai Domes priekšsēdētāja rīkojumu.

87. Pašvaldības iestāžu (izņemot pašvaldības administrācijas), struktūrvienību vadītāji slēdz līgumus iestādes vai struktūrvienības budžeta ietvaros, ja tas paredzēts šīs iestādes vai struktūrvienības nolikumā, atsevišķā domes lēmumā, kā arī saskaņā ar izpilddirektora rīkojumu un, ja tiem nav jāpiemēro Publisko iepirkumu likuma noteiktās iepirkuma procedūras. Pašvaldības iestāžu, struktūrvienību vadītāji slēdz šādus līgumus:

87.1. uzņēmuma un citus saimnieciskos līgumus par būvniecību vai pakalpojumiem, sadarbības līgumus ar privātpersonām un autoratlīdzības līgumus;

87.2. Pašvaldības kustamās mantas atsavināšanas, patapināšanas un nomas līgumus;

87.3. Pašvaldības nekustamā īpašuma nomas līgumus saskaņā ar domes vai Nekustamā īpašuma iznomāšanas komisijas lēmumiem.

88. Darba līgumus ar Pašvaldības iestāžu vadītājiem (izņemot Dobeles novada Izglītības pārvaldes pakļautībā esošo iestāžu vadītājiem) slēdz izpilddirektors. Darba līgumus ar Dobeles novada Izglītības pārvaldes pakļautībā esošo iestāžu vadītājiem slēdz Dobeles novada Izglītības pārvaldes vadītājs. Darba līgumus ar Pašvaldības iestāžu darbiniekiem slēdz iestāžu vadītāji.

89. Administratīvo līgumu slēdz piekritīgā iestāde vai amatpersona.

90. Koplīgumu paraksta izpilddirektors.

91. Līgumus, kurus paraksta Domes priekšsēdētājs, izpilddirektors, izpilddirektora vietnieks sagatavo un saskaņo tā iestāde, kuras kompetencē ir ar līgumu risināmais jautājums.

92. Līgumu sagatavošanas, saskaņošanas, parakstīšanas un glabāšanas kārtību nosaka Domes priekšsēdētāja apstiprināts iekšējais normatīvais akts.

93. Pašvaldības dzīvojamo telpu un sociālo dzīvokļu īres līgumus saskaņā ar domes vai Dzīvokļa jautājumu komisijas lēmumiem slēdz Pašvaldības dzīvojamā fonda pārvaldītājs.

VIII. KĀRTĪBA, KĀDĀ AMATPERSONAS RĪKOJAS AR PAŠVALDĪBAS MANTU UN FINANŠU LĪDZEKĻIEM

94. Jebkurai amatpersonas rīcībai ar Pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem jābūt likumīgai, lietderīgai, samērīgai un atbilstošai apstiprinātajam pašvaldības budžetam.

95. Rīkojoties ar Pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem, Pašvaldības amatpersonām savā darbībā ir jāizvērtē korupcijas riski un apstākļi, saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem.

96. Rīcība ar Pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem ir amatpersonas lēmuma (rīkojuma) sagatavošana vai pieņemšana par Pašvaldības mantas iegūšanu, nodošanu īpašumā, lietošanā vai atsavināšanu citām personām, kā arī par finanšu līdzekļu pārdali.

97. Pašvaldības mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama Pašvaldības iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās iestādes vadītājs, kā arī cita institūcija vai amatpersona, kuras valdījumā vai turējumā atrodas Pašvaldības manta.

98. Atļauju atsavināt Pašvaldības nekustamo īpašumu dod dome. Pirms sagatavot lēmuma projektu par atļauju atsavināt nekustamo īpašumu, jāizvērtē nekustamā īpašuma nepieciešamība Pašvaldības funkciju veikšanai.

99. Atļauju atsavināt iestāžu kustamo mantu, kuras vērtība nepārsniedz 1500 euro, dod Pašvaldības izpilddirektors. Atļauju atsavināt Pašvaldības kustamo mantu, kuras atlikusī bilances vērtība pārsniedz 1500 euro, dod dome. Iestādes vadītājam, kā arī citas institūcijas vadītājam vai amatpersonai, kuras valdījumā vai turējumā atrodas Pašvaldības kustamā manta, jāiesniedz iesniegums Pašvaldības izpilddirektoram, kuram jāapzina citu Pašvaldības izveidoto iestāžu vai institūciju nepieciešamība pēc šīs mantas.

100. Ja domes izveidotajām iestādēm un institūcijām nav vajadzības pēc attiecīgās mantas, Pašvaldības izpilddirektors sagatavo lēmuma (rīkojuma) projektu par mantas atsavināšanu un atsavināšanas veidu.

101. Ja kādai no Pašvaldības izveidotajām iestādēm vai institūcijām ir vajadzība pēc attiecīgās mantas, Pašvaldības izpilddirektors izdod rīkojumu, kurā norāda termiņu līdz kuram veicama mantas nodošana.

102. Par mantas nodošanu un pieņemšanu sagatavo aktu, kas iesniedzams Pašvaldības izpilddirektoram apstiprināšanai. Viens akta eksemplārs glabājams Pašvaldībā.

103. Galvojumu sniegšanai un aizņēmumu ņemšanai, kā arī Pašvaldības mantas ieķīlāšanai nepieciešama domes atļauja.

IX. IEDZĪVOTĀJU PIEŅEMŠANA UN IESNIEGUMU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

104. Domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, Pašvaldības izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks pieņem iedzīvotājus ne retāk kā vienu reizi divās nedēļās. Domes deputāti rīko iedzīvotāju pieņemšanas ne retāk kā vienu reizi divos mēnešos, par ko informācija izliekama uz informācijas stenda Apmeklētāju pieņemšanas un informācijas centrā un pilsētas, pagastu pārvaldēs, kā arī publicējama Pašvaldības tīmekļa vietnē.

105. Iesniegumu reģistrēšanu organizē Pašvaldības administrācijas atbildīgā struktūrvienība. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība Pašvaldības struktūrvienībās un citās institūcijās nosaka Pašvaldības izdoti iekšējie normatīvie akti.

106. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi tūlīt, darbinieks noformē rakstveidā un tos izskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

107. Anonīms iesniegums, vai iesniegums, kura noformējums neatbilst normatīvo aktu prasībām, tiek reģistrēts un atbildīgā amatpersona izvērtē tā tālāko virzību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.

108. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldības institūcijās.

X. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS KĀRTĪBA

109. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos, ar domes lēmumu visā Pašvaldības teritorijā vai tās daļā, var tikt organizēta publiskā apspriešana. Publiskā apspriešana jārīko:

109.1. par Pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu;

109.2. par Pašvaldības attīstības programmām un teritorijas plānojumu;

109.3. ja tiek celta sabiedriski nozīmīga būve;

109.4. ja jaunbūves vai rekonstrukcijas izmaksas par valsts vai Pašvaldības līdzekļiem pārsniedz 100 000 euro

109.5. ja būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību;

109.6. ja apbūve paredzēta publiskā lietošanā esošā teritorijā;

109.7. par citiem normatīvajos aktos noteiktajiem jautājumiem.

110. Dome var pieņemt lēmumu rīkot publisko apspriešanu par citiem jautājumiem, kas nav norādīti šajā nolikumā, izņemot jautājumus, kas:

110.1. saistīti ar amatpersonu iecelšanas vai atcelšanas un citiem personāla jautājumiem;

110.2. attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, it īpaši administratīvu aktu;

110.3. ir saistīti ar valsts pārvaldes funkciju īstenošanu;

110.4. ir saistīti ar budžetu un nodokļu maksājumu atbrīvojumiem;

110.5. ir citu publisko institūciju kompetencē.

111. Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas dome var lemt:

111.1. pēc ne mazāk kā divu trešdaļu deputātu iniciatīvas;

111.2. pēc Pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas, ja ne mazāk kā pieci procenti no Pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājiem šajā nolikumā noteiktajā kārtībā vēršas Pašvaldībā;

111.3. pēc domes priekšsēdētāja iniciatīvas;

111.4. citos likumā noteiktos gadījumos.

112. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

113. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:

113.1. tās datumu un termiņus;

113.2. paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu;

113.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

113.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

113.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešana, lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

114. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgs ir Pašvaldības izpilddirektors, kura pienākums ir nodrošināt pausto viedokļu apkopošanu, publicēt vietējā laikrakstā informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem, kā arī publicēt pieņemto domes lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.

XI. ADMINISTRATĪVO AKTU APSTRĪDĒŠANAS KĀRTĪBA

115. Pašvaldības administrācija un domes izveidotās institūcijas var izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos, ja administratīvā akta izdošanas tiesības izriet no likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem vai šādas tiesības atbilstoši likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem noteiktas domes saistošajos noteikumos.

116. Pašvaldības administrācijas un institūciju izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt domē, ja likums vai Ministru kabineta noteikumi neparedz citu apstrīdēšanas kārtību.

117. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lemj dome.

XII. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

118. Atzīt par spēku zaudējušiem Auces novada pašvaldības 2009. gada 1. jūlija saistošos noteikumus Nr. 1 "Auces novada pašvaldības nolikums", Dobeles novada pašvaldības 2010. gada 28. oktobra saistošos noteikumus Nr. 31 "Dobeles novada pašvaldības nolikums", Tērvetes novada domes 2009. gada 17. septembra saistošos noteikumus Nr. 8 "Tērvetes pašvaldības nolikums".

119. Apvienoto Auces novada, Dobeles novada un Tērvetes novada pašvaldību domju izveidotās komisijas turpina darbību līdz Dobeles novada dome pieņems lēmumu par attiecīgo komisiju darbības izbeigšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim.

120. Auces pilsētas, Vecauces pagasta un Vītiņu pagasta apvienības pārvalde, Augstkalnes pagasta un Bukaišu pagasta apvienības pārvalde, Bēnes pagasta un Ukru pagasta apvienības pārvalde, Lielauces pagasta un Īles pagasta apvienības pārvalde, Tērvetes pagasta pārvalde, Bikstu pagasta un Zebrenes pagasta apvienības pārvalde, Penkules pagasta un Naudītes pagasta apvienības pārvalde kā Pašvaldības administrācijas struktūrvienības darbību uzsāk ne vēlāk kā 2022. gada 1. janvārī.

121. Apvienoto Auces novada, Dobeles novada un Tērvetes novada pašvaldību domju izveidotās iestādes turpina savu darbību un realizē nolikumos noteiktās funkcijas līdz Dobeles novada dome pieņem lēmumu par to reorganizāciju vai likvidāciju.

Dobeles novada domes priekšsēdētājs E. Gaigalis