Pašvaldības sociālie pakalpojumi Salaspils novada iedzīvotājiem

Salaspils novada domes saistošie noteikumi Nr. 32/20212021. gada 25. novembrī

Apstiprināti Salaspils novada domes sēdē2021. gada 25. novembrī (prot. Nr. 13/JDPP, 1. §)Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma3. panta otro un trešo daļu, Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļu unMinistru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālāsaprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība unkārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtasno pašvaldības budžeta" 6. punktu

1. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Saistošie noteikumi) nosaka Salaspils novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sniegto un valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus Pašvaldībā, to pieprasīšanas, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ģimenes locekļi – laulātie, bērni, vecāki un personas, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.2. likumiskais pārstāvis – fiziska vai juridiska persona, kura īsteno pārstāvamās personas tiesības vai nodrošina likumisko interešu aizstāvību;

2.3. objektīvie apstākļi – veselības stāvoklis, atrašanās ārstniecības iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, nodarbinātība, dzīvesvieta ārpus Latvijas Republikas vai citi apstākļi, kas var tikt atzīti par objektīvi pamatotiem sociālo pakalpojumu saņemšanai, kā arī atbrīvošanai no pakalpojuma apmaksas;

2.4. obligātais klients – klients, par kuru ir informējusi kāda institūcija vai persona un kurš nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus;

2.5. sociālās rehabilitācijas plāns – personai vai personu grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums;

2.6. sociālie pakalpojumi dzīvesvietā – pakalpojumi, kas tuvināti ģimenes videi, ir pieejami dzīvesvietā (aprūpe mājās, pakalpojumi dienas aprūpes centrā, grupu māja (dzīvoklis), individuāls sociālais darbs ar klientu, u.c. pakalpojumi);

2.7. sociālie resursi – personas personiskie resursi (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.), klienta rīcībā esošā nauda vai manta, kā arī atbalsta sistēmas (klienta apgādnieki, citi radinieki vai citas fiziskas/juridiskas personas, kuras apstiprinājušas, ka sniegs vai sniedz klientam nepieciešamo atbalstu un/vai palīdzību), ko iespējams izmantot klienta sociālo problēmu risināšanā;

2.8. iztikas līdzekļu deklarācija – mājsaimniecības ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas dokuments;

2.9. Bartela indekss – personas spēju veikt 10 ikdienas pašaprūpes un mobilitātes aktivitātes novērtējums punktos atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu sociālās rehabilitācijas institūcijā.

3. Tiesības saņemt Saistošajos noteikumos paredzētos sociālos pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Salaspils novada administratīvajā teritorijā un dzīvo tajā, krīzes situācijā nonākušai personai (ģimenei), kura uzturas Salaspils novada administratīvajā teritorijā bez noteiktas dzīvesvietas, un kuras pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Salaspils novada administratīvā teritorija. Attiecībā uz Saistošo noteikumu 3.2.6. apakšnodaļā norādīto pakalpojumu, tiesības saņemt šo pakalpojumu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Salaspils veselības un sociālās aprūpes centrs" ir personai, kuras dzīvesvieta pirms pakalpojuma pieprasīšanas ne mazāk kā pēdējos divpadsmit kalendāros mēnešus pēc kārtas ir deklarēta Salaspils novada administratīvajā teritorijā.

4. Prasība par dzīvesvietas deklarēšanu Salaspils novada administratīvajā teritorijā neattiecas uz citu pašvaldību iedzīvotājiem, kuriem, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar attiecīgo pašvaldību, tiek nodrošināti Saistošo noteikumu 5.1.10., 5.1.19. un 5.2.1. apakšpunktā minētie pakalpojumi par maksu laika periodā, kad šie pakalpojumi nav nepieciešami Pašvaldības iedzīvotajiem.

2. SOCIĀLO PAKALPOJUMU VEIDI

5. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

5.1. Sociālie pakalpojumi dzīvesvietā:

5.1.1. sociālā darba pakalpojums;

5.1.2. sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanas pakalpojums;

5.1.3. aprūpes mājās pakalpojums;

5.1.4. "drošības pogas" pakalpojums;

5.1.5. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

5.1.6. asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

5.1.7. sociālās rehabilitācijas pakalpojums personām ar invaliditāti;

5.1.8. aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

5.1.9. dienas aprūpes centra pakalpojums;

5.1.10. sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar funkcionēšanas traucējumiem;

5.1.11. sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

5.1.12. sociālās rehabilitācijas pakalpojums no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgiem bērniem;

5.1.13. sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

5.1.14. sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

5.1.15. atbalsta un izglītojošo grupu pakalpojums;

5.1.16. psiholoģiskā atbalsta pakalpojums;

5.1.17. transporta pakalpojums;

5.1.18. specializētā transporta pakalpojums;

5.1.19. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

5.1.20. kopienas (sociālā) centra pakalpojums.

5.2. Sociālie pakalpojumi institūcijā:

5.2.1. atelpas brīža pakalpojums;

5.2.2. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

5.2.3. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

5.2.4. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgām personām;

5.2.5. naktspatversmes pakalpojums;

5.2.6. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

5.2.7. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem;

5.2.8. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem;

5.2.9. īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām.

3. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

3.1. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI DZĪVESVIETĀ

3.1.1. Sociālā darba pakalpojums

6. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot personas pašas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

7. Pakalpojums ietver:

7.1. sociālo gadījumu risināšanu;

7.2. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

7.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;

7.4. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.

8. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Salaspils novada pašvaldības iestādē "Salaspils novada Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests) uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

8.1. iesniegumu;

8.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

9. Obligātajiem klientiem Sociālajā dienestā tiek uzsākts sniegt Pakalpojumu pēc ziņu saņemšanas no citām fiziskām vai juridiskām personām un datu pārbaudes.

3.1.2. Sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanas pakalpojums

10. Sociālās rehabilitācijas programma veicina personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, tai skaitā izglītības sistēmā. Sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanas pakalpojums ir universālas un individuālas sociālās rehabilitācijas programmas īstenošana saskaņā ar individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, kurā atbilstoši sociālajai situācijai ietver ārstēšanas, medicīniskās, sociālā darba, sociālās rehabilitācijas, aprūpes un citus pasākumus, kas vērsti uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu vai uzlabošanu, iekļaušanos sabiedrībā, kā arī personas un tās ģimenes locekļu izglītošanu un atbalstīšanu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

11. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai, kurai invaliditātes, darbnespējas, pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā, tai skaitā bērnam ar funkcionēšanas traucējumiem, bērnam ar uzvedības traucējumiem, pilngadīgam jaunietim pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās un personai ar garīga rakstura traucējumiem, ja Sociālā dienesta sociālais darbinieks ir veicis individuālo vajadzību izvērtēšanu un izstrādājis individuālu sociālās rehabilitācijas plānu.

12. Pakalpojumu piešķir personām, par kurām Sociālā dienesta sociālais darbinieks ir sniedzis atzinumu un kurām ir sastādīts individuālās sociālās rehabilitācijas plāns.

13. Ja šo saistošo noteikumu 11. punktā minētās mērķa grupas personas – bērns ar funkcionēšanas traucējumiem vai bērns ar uzvedības traucējumiem Pakalpojuma laikā sasniedz 18 gadu vecumu, tam ir tiesības pabeigt uzsākto Pakalpojumu.

14. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

14.1. iesniegumu;

14.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

3.1.3. Aprūpes mājās pakalpojums

15. Aprūpes mājās pakalpojums nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu viņas dzīvesvietā. Aprūpes mājās pakalpojumu ir tiesības saņemt pilngadīgai personai ar funkcionēšanas traucējumiem, kura vecuma, funkcionēšanas traucējumu dēļ, slimības laikā vai atveseļošanās periodā nespēj patstāvīgi veikt ikdienas mājas darbus vai pašaprūpi, kurai nav apgādnieku vai tie vecuma, veselības stāvokļa vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt šai personai nepieciešamo aprūpi.

16. Aprūpes mājās pakalpojums netiek piešķirts:

16.1. ja izvērtējot personas fiziskās un garīgās spējas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, ir konstatēts, ka persona pašaprūpi un mājas darbus spēj veikt patstāvīgi;

16.2. ja personai ir noslēgts uzturlīgums, kurā paredzēta personas aprūpe, bet piešķirtā aprūpes mājās pakalpojuma apmaksu pārtrauc, ja persona noslēdz šāda veida uzturlīgumu aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas laikā.

17. Pieprasot aprūpes mājās pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

17.1. iesniegumu;

17.2. ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts funkcionēšanas traucējumu veids, normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamība, kā arī rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;

17.3. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

18. Ja personai ir piešķirts aprūpes mājās pakalpojums, bet nepieciešamība pēc pakalpojuma apjoma mainās, tad persona iesniedz iesniegumu, kurā norāda iemeslu pakalpojuma apjoma izmaiņām un ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes izsniegtu izziņu par veselības stāvokļa pasliktināšanos.

19. Aprūpes mājās pakalpojumu var saņemt:

19.1. materiālā atbalsta veidā, kas paredzēts samaksai par pakalpojuma sniegšanu personas izvēlētam aprūpes mājās veicējam, ja personai nav tiesības saņemt valsts pabalstu kopšanai, tikai trūcīgas vai maznodrošinātas personas;

19.2. pakalpojuma veidā pie pakalpojuma sniedzēja, kurš izraudzīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, gan trūcīgas vai maznodrošinātas personas, gan citas personas.

20. Materiālais atbalsts tiek noteikts šādā apmērā:

20.1. personām, kurām nepieciešama aprūpe mājās atbilstoši 1. aprūpes līmenim (līdz 6 stundām nedēļā), – 10 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;

20.2. personām, kurām nepieciešama aprūpe mājās atbilstoši 2. aprūpes līmenim (līdz 12 stundām nedēļā), – 15 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;

20.3. personām, kurām nepieciešama aprūpe mājās atbilstoši 3. aprūpes līmenim (līdz 22 stundām nedēļā), – 20 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;

20.4. personām, kurām nepieciešama aprūpe mājās atbilstoši 4. aprūpes līmenim (līdz 35 stundām nedēļā), – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saņemot aprūpes mājās pakalpojumu materiāla atbalsta veidā, persona un tās izvēlētais aprūpes mājās veicējs slēdz vienošanos par aprūpes nodrošināšanu personai, nosakot darbu apjomu un savstarpējo norēķinu kārtību.

21. Pakalpojuma veidā aprūpe mājās tiek piešķirta personai nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus, un nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar noteikto aprūpes līmeni atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

22. Personām, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, aprūpes mājās pakalpojuma apjoms:

22.1. 1. aprūpes līmenis līdz 6 stundām nedēļā;

22.2. 2. aprūpes līmenis līdz 12 stundām nedēļā;

22.3. 3. aprūpes līmenis līdz 22 stundām nedēļā;

22.4. 4. aprūpes līmenis līdz 35 stundām nedēļā.

22.1 Personai, kuras ienākumi pārsniedz maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu līmeni, Saistošo noteikumu 22. punktā noteiktais Pakalpojuma apjoms (stundas) tiek samazināts, ņemot vērā personas ienākumus, kas pārsniedz maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu līmeni, un vienas stundas izmaksas pie pakalpojuma sniedzēja, kurš izraudzīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

22.2 Atsevišķos gadījumos, pēc Sociālā dienesta darbinieka izvērtējuma, ja persona nonākusi situācijā, kurā aprūpes trūkuma dēļ var tikt apdraudēta personas dzīvība vai veselība, noteikumu 22. punktā noteikto pakalpojuma apjomu (stundas) var piešķirt personai uz laiku līdz vienam mēnesim, neizvērtējot personas materiālo stāvokli.

23. Aprūpes mājās pakalpojums tiek apmaksāts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.1.4. "Drošības pogas" pakalpojums

24. "Drošības pogas" pakalpojums nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

25. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, kura vecuma vai funkcionēšanas traucējumu dēļ var nonākt bezpalīdzības stāvoklī.

26. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

26.1. iesniegumu;

26.2. ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts funkcionēšanas traucējumu veids, normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamība, kā arī rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;

26.3. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

3.1.5. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti

27. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

28. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

28.1. iesniegumu;

28.2. citus dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

29. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

3.1.6. Asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti

30. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 gadiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

30.1 Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts nepilngadīgām personām no 5 gadiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību.

31. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

31.1. iesniegumu;

31.2. citus dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

32. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

3.1.7. Sociālās aprūpes pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

33. (Svītrots ar Salaspils novada domes 12.12.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 28/2024)

34. (Svītrots ar Salaspils novada domes 12.12.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 28/2024)

35. (Svītrots ar Salaspils novada domes 12.12.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 28/2024)

3.1.8. Aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti

36. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts bērniem ar invaliditāti, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

37. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem ar invaliditāti, kuriem ir izteikti un smagi funkcionēšanas ierobežojumi no 5 gadiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja:

37.1. ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;

37.2. personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Sociālais dienests ir konstatējis šāda Pakalpojuma nepieciešamību.

38. Pakalpojums bērnam netiek piešķirts vai tiek pārtraukts laika periodā, kad bērns:

38.1. atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā;

38.2. stacionārā ārstniecības iestādē;

38.3. ieslodzījuma vietā.

39. Bērnam nav tiesību vienlaikus saņemt Pašvaldības finansēto Pakalpojumu un Pakalpojumu, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības struktūrfondu projektu (turpmāk – ES projektu) ietvaros.

40. Ja bērns jau saņem ES projektu ietvaros sniegtos Pakalpojumus, tad Pašvaldības finansētu Pakalpojumu var piešķirt gadījumā, ja bērnam vajadzība pēc Pakalpojuma ir lielāka par ES projektu ietvaros nodrošināto Pakalpojumu, daļā, kas pārsniedz ES projekta Pakalpojuma apjomu un tikai tajā laika periodā, kad netiek saņemts Pakalpojums ES projektu ietvaros.

41. Lai saņemtu Pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz Sociālajā dienestā:

41.1. iesniegumu, kurā norāda:

41.1.1. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi, kur nepieciešams sniegt Pakalpojumu;

41.1.2. bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes kontaktinformāciju;

41.1.3. Pakalpojuma pieprasīšanas mērķi un vēlamo Pakalpojuma apjomu, ja tas ir zināms (kopējo stundu skaitu kalendāra nedēļā un konkrētu nedēļas dienu vai dienas, kad Pakalpojums būs nepieciešams). Ja Pakalpojums tiek pieprasīts vienreizēju pasākumu apmeklēšanai un saturīga brīvā laika pavadīšanai, norāda tikai nepieciešamo stundu skaitu kalendāra nedēļā;

41.1.4. vēlamā aprūpētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu.

41.2. VDEĀVK atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja šī informācija nav pieejama valsts un pašvaldību datu reģistros;

41.3. pamatojuma dokumentus Pakalpojuma nepieciešamībai:

41.3.1. darba devēja apliecinājumu, ka bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir darba ņēmējs, norādot darba pienākumu veikšanai izmantotās darba stundas kalendāra nedēļā;

41.3.2. saimnieciskās darbības veicēja pašapliecinājumu par saimnieciskās darbības izpildei veicamajām darbībām izmantojamajām stundām kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir pašnodarbinātā persona vai individuālais komersants;

41.3.3. izglītības iestādes apliecinājumu, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis apgūst attiecīgu programmu konkrētajā izglītības iestādē. Ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis apgūst izglītības programmu neklātienē, Pakalpojumu piešķir tikai studiju dienās mācību gada laikā un sesijas laikā;

41.3.4. Nodarbinātības valsts aģentūras apliecinājumu par piedalīšanos Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos, norādot pasākumos pavadāmās stundas kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā darba meklētājs vai bezdarbnieks;

41.3.5. dienas aprūpes centra, dienas centra vai cita sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja apliecinājumu, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis izmanto attiecīgus pakalpojumus, norādot tajos pavadāmās stundas kalendāra nedēļā.

42. Pēc iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Sociālais dienests mēneša laikā izvērtē Pakalpojuma nepieciešamību, bērna pašaprūpes, neatkarības un patstāvības līmeni un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

42.1. par Pakalpojuma piešķiršanu, nosakot:

42.1.1. Pakalpojuma apjomu (stundas mēnesī) atbilstoši Saistošo noteikumu Pielikumā veiktajam Pakalpojuma nepieciešamības novērtējumam;

42.1.2. Pakalpojuma periodu uz 1 (vienu) mēnesi, vairākiem mēnešiem vai atbilstoši bērnam noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk par 3 (trīs) gadiem;

42.2. par Pakalpojuma atteikšanu, ja:

42.2.1. Pakalpojuma pieprasīšana neatbilst normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem aprūpes pakalpojuma saņemšanai, tai skaitā kritērijiem par Pakalpojuma nepieciešamību;

42.2.2. Sociālajam dienestam netiek sniegta informācija un dokumenti par objektīviem iemesliem, kas ierobežo bērna likumisko pārstāvju, audžuģimenes iespējas nodrošināt bērna aprūpi.

43. Sociālais dienests Pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

43.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā Pakalpojuma;

43.2. bērna dzīvesvieta tiek deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

43.3. beidzies Saistošo noteikumu 42.1.2. apakšpunktā noteiktais Pakalpojuma periods;

43.4. mainījušies apstākļi, kas atbilstoši Sociālā dienesta lēmumā noteiktajam dod pamatu bērnam saņemt Pakalpojumu.

44. Pakalpojumu piešķir līdz 80 stundām mēnesī, neizvērtējot bērna ģimenes vai audžuģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.

45. (Svītrots ar Salaspils novada domes 12.12.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 28/2024)

46. Pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīga Pakalpojuma nodrošināšanai piesaistīt juridisku personu, kura ir reģistrēta sociālo pakalpojuma sniedzēju reģistrā attiecīgā pakalpojuma sniegšanai un kura spēj nodrošināt, ka Pakalpojumu sniedz aprūpētāji, kuriem ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar personām ar invaliditāti un kuri ir apguvuši speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā Ministru kabineta noteiktajā apjomā.

47. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu, Sociālais dienests izsniedz bērna likumiskajam pārstāvim vai audžuģimenei norīkojumu Pakalpojuma saņemšanai pie Pakalpojuma sniedzēja, ar kuru Pašvaldība noslēgusi līgumu par Pakalpojuma sniegšanu.

3.1.9. Dienas aprūpes centra pakalpojums

48. Dienas aprūpes centrs nodrošina dienas laikā personu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā, nodrošina psihosociālo palīdzību klientu tuviniekiem, atbalsta un pašpalīdzības grupu darbību, organizē sociālo resursu sistēmu piesaisti konkrēto indivīdu, sociālo grupu un sabiedrības sociālo problēmu risināšanai (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

49. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar I un II invaliditātes grupu ar garīga rakstura traucējumiem no 18 gadu vecuma vai nepilngadīgai personai no 14 gadu vecuma, ja personas funkcionālo spēju novērtējums atbilstoši Bartela indeksam ir ne mazāk kā 8 punkti, vai personai kopā ar asistējošu personu, ja atbilstoši speciālistu komandas izvērtējumam klienta rehabilitācijas plānā norādīts par asistējošās personas nepieciešamību.

50. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

50.1. iesniegumu;

50.2. ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts funkcionēšanas traucējumu veids, normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamība Pakalpojuma saņemšanai;

50.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai un piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu (atzinuma derīguma termiņš ir 12 mēneši);

50.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

3.1.10. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums personām ar invaliditāti

51. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek sniegts, lai sekmētu personu ar invaliditāti sociālās funkcionēšanas spēju attīstību vai uzlabošanu un veicinātu šo personu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

52. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir nepilngadīgiem bērniem, kuriem VDEĀVK ir noteikusi īpašas kopšanas indikācijas, un pilngadīgai personai, kurai VDEĀVK ir noteikusi invaliditāti, kam par pamatu ir slimība no bērnības vai garīga, vai arī psihiska rakstura traucējumi.

53. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

53.1. iesniegumu, kurā norāda pakalpojuma veidu un vēlamo pakalpojuma sniedzēju;

53.2. veselības aprūpes speciālista izziņu par personas veselības stāvokli un normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību pakalpojuma saņemšanai;

53.3. citus dokumentus, ja tie ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

54. Pakalpojuma izdevumus apmaksā pašvaldība līdz 300 euro apmērā vienai personai kalendārā gada laikā.

3.1.11. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām

55. Sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

56. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām (tai skaitā vardarbības).

57. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

58. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

3.1.12. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgiem bērniem

59. Sociālā rehabilitācija no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgiem bērniem ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts, lai atjaunotu vai uzlabotu bērna sociālās funkcionēšanas spējas un nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

60. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem, kā arī bērniem, kuriem ir radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ.

61. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

62. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

3.1.13. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušām pilngadīgām personām

63. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

64. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

65. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Sociālajā dienestā.

66. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

3.1.14. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām pilngadīgām personām

67. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai novērstu vai mazinātus turpmākus vardarbības riskus (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

68. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

69. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

70. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

3.1.15. Atbalsta un izglītojošo grupu pakalpojums

71. Atbalsta un izglītojošo grupu pakalpojums nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu un informāciju problēmu risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

72. Pakalpojums ietver profesionāli vadītu nodarbību ciklu saskaņā ar atbilstošu programmu un nodarbību plānu.

73. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties un to dalībai grupā norīkojis Sociālā dienesta sociālais darbinieks.

74. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

74.1. iesniegumu;

74.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

75. Pakalpojums tiek nodrošināts tiklīdz tiek nokomplektēta atbilstošā grupa.

3.1.16. Psiholoģiskā atbalsta pakalpojums

76. Psiholoģiskā atbalsta pakalpojums nodrošina profesionālu psiholoģisko, sociālā darba speciālista un citu speciālistu palīdzību ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un virzienu personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

77. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personām, ģimenēm ar bērniem, kurām ir sociālās funkcionēšanas grūtības.

78. Pakalpojumu piešķir personām, par kurām sociālais darbinieks ir sniedzis atzinumu vai kurām ir sastādīts individuālās sociālās rehabilitācijas plāns.

79. Viena speciālista Pakalpojums tiek piešķirts līdz 10 konsultācijām vai nodarbībām viena gada laikā.

80. Pakalpojumu gada laikā var piešķirt atkārtoti, pamatojoties uz personas iesniegumu un sociālā darbinieka atzinumu, ja:

80.1. Pakalpojuma nodrošināšanas laikā ir vērojams uzlabojums klienta sociālajā funkcionēšanā un, lai sasniegtu sociālās rehabilitācijas mērķi, klientam nepieciešams nodrošināt Pakalpojumu;

80.2. Pakalpojuma nodrošināšanas laikā nav vērojams uzlabojums klienta sociālajā funkcionēšanā, bet, lai sasniegtu sociālās rehabilitācijas mērķi, Pakalpojums klientam ir piemērotākais sociālā pakalpojuma veids.

81. Sociālais darbinieks minēto atzinumu iesniedz Sociālā dienesta vadītājam lēmuma pieņemšanai par Pakalpojuma turpināšanu, nepieciešamības gadījumā mainot Pakalpojuma veidu un apjomu, ja ir saņemta klienta (tā likumiskā pārstāvja vai pilnvarotās personas) rakstiska piekrišana.

82. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

82.1. iesniegumu;

82.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

3.1.17. Transporta pakalpojums

83. Transporta pakalpojums ir atbalsta pakalpojums personai, lai nokļūtu uz ārstniecības vai rehabilitācijas iestādēm, valsts vai pašvaldības institūcijām vai no tām uz dzīvesvietu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

84. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

84.1. personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un funkcionēšanas traucējumiem vai invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās un kuras nespēj patstāvīgi izmantot sabiedrisko transportu;

84.2. hroniskas nieru mazspējas slimniekiem, kuriem jāizmanto hemodialīze;

84.3. vientuļām personām bez apgādniekiem krīzes situācijā pēc sociālā darbinieka izvērtējuma, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt sev transportu;

84.4. ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt sev transportu;

84.5. citos gadījumos pēc sociālā darbinieka izvērtējuma.

85. Pakalpojuma pieprasīšanai persona, tās likumiskais pārstāvis vai ārstniecības iestādes darbinieks Sociālajā dienestā piesaka Pakalpojumu vismaz piecas darbdienas pirms plānotā brauciena.

86. Kalendārā gada ietvaros persona Pakalpojumu var izvēlēties saņemt vienā no veidiem:

86.1. materiālā atbalsta veidā personas izvēlēta transporta izdevumu segšanai;

86.2. Pakalpojuma veidā, izmantojot Pašvaldības transportlīdzekļus. Šādā gadījumā Pakalpojums tiek apmaksāts līdz 230 euro apmērā vienai personai kalendārā gada laikā. Sociālajam dienestam ir tiesības atteikt pakalpojuma piešķiršanu, ja plānotā brauciena izmaksas varētu pārsniegt noteikto limitu.

87. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

87.1. iesniegumu;

87.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.