Zaudējis spēku - Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības nolikums

87. Domes deputāts uzskatāms par klātesošu un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē ar videokonferences palīdzību un ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē Pašvaldības lietvedības sistēmā. Domes sēdē klātesošos (sēdes norises vietā un tiešsaistē reģistrēto) deputātus vārdiski fiksē Domes sēdes vadītājs Domes sēdes sākumā, pārliecinoties par kvoruma esamību.

88. Domes sēdi vada Domes priekšsēdētājs. Viņa prombūtnes laikā Domes sēdi vada Domes priekšsēdētāja vietnieks.

89. Ikviens Domes deputāts var pieprasīt, lai viņa izteiktais viedoklis tiktu ierakstīts protokolā.

90. Domes deputātam ir aizliegts sagatavot vai pieņemt lēmumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzētajos gadījumos.

91. Domes deputātam pirms balsojuma ir pienākums informēt Domes priekšsēdētāju par apstākļiem, kas varētu būt par deputāta atturēšanās iemeslu no jautājuma apspriešanas un balsošanas.

92. Domes sēdes vadītājs:

92.1. atklāj, pārtrauc, slēdz sēdi un nosaka balsošanas kārtību;

92.2. kontrolē kvoruma esamību;

92.3. dod vārdu ziņotājam;

92.4. atklāj, vada un slēdz debates un jautājumu uzdošanu;

92.5. ierosina jautājumu nobalsošanu;

92.6. noņem jautājumus no Domes sēdes izskatīšanas;

92.7. nosaka sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā.

93. Domes sēdes jautājumu apspriešanai ir šāda secība:

93.1. ziņojums;

93.2. deputātu jautājumi;

93.3. debates;

93.4. Domes sēdes vadītāja viedoklis vai galavārds;

93.5. balsošana.

94. Par izskatāmajiem jautājumiem Domes sēdē ziņo ziņotājs. Domes sēdes vadītājs var uzaicināt citas personas sniegt papildu vai precizējošu informāciju.

95. Domes sēdes vadītājam ir pienākums nodrošināt Domes sēdēs kārtības ievērošanu. Ja Domes sēdes kārtība netiek ievērota, pēc sēdes vadītāja norādījuma, tas tiek fiksēts protokolā.

96. Ja deputāts neievēro Domes sēdes kārtību, runājot debatēs, Domes sēdes vadītājs pārtrauc viņa uzstāšanos debatēs, un turpmāk, apspriežot attiecīgo jautājumu, viņam vairs netiek dots vārds.

97. Pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kuras ir klāt Domes sēdē, nav tiesības piedalīties debatēs bez sēdes vadītāja atļaujas vai traucēt Domes sēdes gaitu. Ja šis noteikums tiek pārkāpts, Domes sēdes vadītājam ir tiesības izraidīt vainīgo personu no Domes sēdes norises telpas.

98. Preses vai citu masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, kuri vēlas piedalīties Domes sēdē, pirms tās atklāšanas jāreģistrējas pie Centrālās administrācijas Komunikācijas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas darbinieka, uzrādot prese vai citu masu informācijas līdzekļu pārstāvja apliecību.

99. Preses vai citu masu informācijas līdzekļu pārstāvju video un foto aparatūru Domes sēžu zālē drīkst lietot tikai Domes sēžu zāles sānu malās līdz pirmajai apmeklētāju sēdvietu rindai vai aiz apmeklētāju sēdvietām, netraucējot Domes sēdes norises kārtību. Video un foto aparatūra uzstādāma līdz Domes sēdes atklāšanai.

100. Ja cita persona, kas nav preses vai citu masu informācijas pārstāvis, vēlas Domes sēdē veikt video un audio ierakstus, pirms Domes sēdes atklāšanas par video un audio ierakstu veikšanu informē Domes sēdes vadītāju. Pirms attiecīgo darbību veikšanas persona paraksta apliecinājumu, ka veiks personu datu apstrādi, ievērojot normatīvo aktu prasības, kas nosaka fizisko personu datu aizsardzību. Pēc Domes sēdes vadītāja norādījuma Administratīvās nodaļas darbinieks, kurš protokolē Domes sēdi, veic attiecīgu ierakstu Domes sēdes protokolā un pievieno apliecinājumu Domes sēdes protokolam. Apliecinājumu nesniedz personas, kuras veic video un audio ierakstus žurnālistikas vajadzībām atbilstoši normatīvo aktu prasībām par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem.

101. Domes sēdēs izskatāmajiem lēmumu projektiem un citiem dokumentiem jābūt iesniegtiem valsts valodā. Ja Domes sēdē tiek iesniegti dokumenti citā valodā, tad Domes sēdēs tos izskata, ja ir pievienots dokumenta tulkojums valsts valodā. Uzstājoties debatēs, var lietot citas valodas, ja tiek nodrošināta debašu tulkošanu valsts valodā.

102. Ja Domes sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā dienā, sēde tiek turpināta nākamajā dienā, vai dienā, kuru nosaka Domes priekšsēdētājs. Ja Domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma neesamības dēļ, tad Domes sēdes vadītājs izsludina pārtraukumu vai sēdi slēdz un nosaka sēdes turpinājuma norises vietu un laiku.

103. Ja uz kāda konkrēta jautājuma izskatīšanu uz Domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, pēc Domes sēdes vadītāja priekšlikuma tām var tikt dota iespēja izteikties, pēc tam notiek debates. Ja debates nenotiek, deputāti uzreiz pēc ziņojuma balso par lēmuma projektu.

104. Ja Domes sēdes darba kārtībā ir iekļauts lēmuma projekts, par kuru komitejas sēdē, skatot jautājumu, lēmuma pieņemšanas procesā bija radušās domstarpības, proti, lēmums netika pieņemts vienbalsīgi, attiecīgās komitejas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam komitejas loceklim ir tiesības ziņot Domes sēdē par atšķirīgajiem viedokļiem.

105. Domes sēdē ziņotājam tiek dotas ne vairāk kā 10 minūtes ziņojumam par izskatāmo jautājumu. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vienkāršs vairākums.

106. Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā piecas minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā divas reizes, otrajā reizē līdz trīs minūtēm.

107. Visi labojumi Domes lēmuma projektam ir jāiesniedz sēdes vadītājam rakstveidā līdz balsošanas sākumam. Iesniegtie Domes lēmuma projekta labojumi iesniedzējam ir jāparaksta. Domes sēdes vadītājs var izlemt par mutisku priekšlikumu sagatavotajā lēmuma projektā izskatīšanu un balsošanu par tiem.

108. Ja tiek iesniegti labojumi Domes lēmuma projektam, deputātiem sākotnēji jābalso par labojumu pieņemšanu, tad par pamatdokumentu. Ja tiek iesniegti vairāki labojumi, tad vispirms jābalso par to labojumu, kurš visvairāk atšķiras no izskatāmā lēmuma projekta pamatdokumenta. Kārtību, kādā balso par iesniegtajiem Domes lēmumu projektu labojumiem, nosaka Domes sēdes vadītājs, ievērojot šajā nolikumā noteikto kārtību.

109. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis Domes sēdes vadītājs. Debatēs piesakās paceļot roku.

110. Domes sēdēs deputāti lēmumus pieņem balsojot, paceļot roku. Ja Domes sēdēs balsošana notiek elektroniski, tad deputāti savu balsojumu "par", "pret" vai "atturas" apstiprina elektroniski balsojot tiešsaistē Pašvaldības lietvedības sistēmā. Gadījumā, ja deputāts nenospiež nevienu no taustiņiem, ar balsošanas brīdi viņš tiek uzskatīts par klāt neesošu, izņemot 90.punktā noteiktos gadījumus.

111. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošajiem Domes deputātiem. Ja kādā no balsojumiem balsis sadalījušās vienādi ("par" vienādi ar "pret" un "atturas"), veicams atkārtots balsojums. Ja arī atkārtoti balsojot balsis sadalījušās vienādi, lēmums vai priekšlikums ir noraidīts.

112. Izskatot sagatavotos viena veida lēmumu projektus, Dome, atklāti balsojot, var pieņemt lēmumu par viena veida lēmuma projektiem kopumā.

113. Ja balsojot deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo Domes sēdes vadītājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

114. Ja Domes deputāts izmanto iespēju izteikties par balsošanas motīviem pēc balsošanas, viņš var izteikties vienu reizi līdz trim minūtēm.

115. Balsošanas rezultātus paziņo Domes sēdes vadītājs.

116. Domes deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu, tūlīt pēc lēmuma pieņemšanas ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam.

117. Domes sēdes protokolēšanu un ierakstīšanu audio formātā nodrošina Administratīvā nodaļa, kas, pēc fizisko personu datu apstrādes, audio ierakstu ievieto Pašvaldības tīmekļvietnē www.jurmala.lv normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.

118. Domes sēdes protokolu paraksta Domes sēdes vadītājs un sēdes protokolētājs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā piektajā darbdienā pēc Domes sēdes.

119. Deputātiem ir tiesības iepazīties ar Domes sēdes protokolu pēc tā parakstīšanas un piecu dienu laikā izteikt iebildumus par to likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā. Ja šo piecu dienu laikā iebildumi netiek izteikti, tad deputāts nevar prasīt izdarīt protokolā labojumus. Ja kāds nepiekrīt ierakstam, tad viņam ir tiesības prasīt protokola apstiprināšanu nākamajā Domes kārtējā sēdē.

120. Par Domes sēdē pieņemtā lēmuma sagatavošanu parakstīšanai ir atbildīga Administratīvā nodaļa. Gadījumos, ja Domes sēdē lemts par lēmuma precizējumiem, lēmuma projekta sagatavotājs, ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā pēc Domes sēdes, atbilstoši Domes sēdē lemtajam, Administratīvajai nodaļai iesniedz precīzu lēmuma formulējumu.

121. Administratīvā nodaļa nodod lēmumu parakstīšanai Domes sēdes vadītājam ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc Domes sēdes. Pirms lēmuma parakstīšanas to saskaņo lēmuma projekta sagatavotājs/ziņotājs.

122. Domes sēdēs pieņemtie lēmumi ir brīvi pieejami Pašvaldības tīmekļvietnē www.jurmala.lv. Informācijas pieejamību nodrošina Administratīvā nodaļa.

123. Domes pieņemtos saistošos noteikumus trīs darba dienu laikā pēc parakstīšanas Administratīvā nodaļa nosūta pārraugošajai ministrijai.

124. Ja pārraugošajai ministrijai nav iebildumu par saistošajiem noteikumiem, Administratīvā nodaļa nosūta tos publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Pašvaldības tīmekļvietnē www.jurmala.lv tajos veic atzīmi par spēkā stāšanos.

125. Ja Dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas var skart trešo personu likumīgās tiesības un intereses, Domes priekšsēdētājs vai administratīvā akta projekta sagatavotājs var ierosināt informāciju par pieņemto administratīvo aktu pieņemšanu publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

126. Dome ar lēmumu var deleģēt savas pilnvaras pieņemt lēmumus citām Pašvaldības administrācijas institūcijām vai amatpersonām, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

127. Jautājumos, kuru izlemšanai nav nepieciešama domes deputātu lēmuma pieņemšana, Domes amatpersonas atbilstoši iekšējiem normatīvajiem aktiem izdod rīkojumus.

128. Centrālās administrācijas dokumentus atbilstoši pienākumu sadalei saskaņā ar šo nolikumu un atbildības jomu, paraksta Domes priekšsēdētājs vai Pašvaldības izpilddirektors.

X. Kārtība, kādā personas var iepazīties ar Domes pieņemtajiem lēmumiem, noslēgtajiem līgumiem un Domes sēžu protokoliem

129. Ar Domes lēmumiem, Domes sēžu protokoliem un ierakstiem audioformātā var iepazīties Pašvaldības tīmekļvietnē www.jurmala.lv. Dokumentu pieejamību nodrošina Administratīvā nodaļa.

130. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar Domes pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja tie satur informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Dome nav tiesīga atteikt sniegt informāciju par Pašvaldības budžeta izlietojumu un noslēgtajiem līgumiem, izņemot, ja informācija ir komercnoslēpums. Atteikums informācijas pieejamībai jāpamato.

131. Ja Pašvaldībā saņemts personas iesniegums par Pašvaldības izdotā dokumenta vai noslēgtā līguma izsniegšanu, to sagatavo Pašvaldības iestāde vai tās struktūrvienība, kuras lietvedībā ir dokumenta oriģināls, un izsniedz iesniegumā norādītajā veidā atbilstoši Informācijas atklātības likumam un iestādes noteiktajai dokumentu pārvaldes kārtībai. Ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

132. Nodeva par oficiālo dokumentu vai apliecinātu to kopiju izsniegšanu tiek iekasēta Domes noteiktajā kārtībā.

XI. Apmeklētāju pieņemšana un iesniegumu izskatīšanas kārtība

133. Domes priekšsēdētājs pieņem apmeklētājus ne retāk kā reizi mēnesī. Domes deputāti pieņem apmeklētājus ne retāk kā reizi mēnesī Centrālās administrācijas telpās.

134. Pašvaldības izpilddirektors, Pašvaldības iestāžu vadītāji un Pašvaldības iestāžu struktūrvienību vadītāji pieņem apmeklētājus ne retāk kā reizi nedēļā. Pieņemšanas laikus nosaka ar Domes priekšsēdētāja rīkojumu.

135. Pašvaldības iestāžu speciālisti un pārējie darbinieki, kuru pienākumi saistīti ar iedzīvotāju apkalpošanu, pieņem apmeklētājus darba laikā saskaņā ar Pašvaldības izpilddirektora izdotiem iekšējiem normatīvajiem aktiem.

136. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu organizē Centrālās administrācijas Administratīvi juridiskās pārvaldes Kanceleja. Kārtību, kādā notiek dokumentu aprite, Centrālajā administrācijā nosaka Pašvaldības izpilddirektors, pārējās Pašvaldības institūcijās, tās vadītājs ar iekšējo normatīvo aktu.

137. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi nekavējoties, amatpersona, kas tos pieņem, noformē rakstveidā (norādot iesniedzēja vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietas adresi, tālruni, e-pastu vai e-adresi) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstveida iesniegumiem.

138. Izskatot iesniegumu, iegūt informāciju ir attiecīgās Pašvaldības institūcijas vai amatpersonas pienākums, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas iegūšana ir personas pienākums.

139. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību Pašvaldības administrācijā un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

XII. Administratīvo aktu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

140. Dome ar saistošajiem noteikumiem var deleģēt tiesības izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos Pašvaldības iestādēm un amatpersonām citos jautājumos, izņemot normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

141. Centrālās administrācijas amatpersonu un Pašvaldības iestāžu amatpersonu, kuras ir tiešā Pašvaldības izpilddirektora pakļautībā, izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Centrālajā administrācijā, ja vien ārējos normatīvajos aktos nav noteikta cita apstrīdēšanas kārtība.

142. Centrālās administrācijas lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

143. Apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtība tiek norādīta izdotajā administratīvajā aktā.

XIII. Kārtība, kādā Pašvaldības amatpersonas rīkojas ar Pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem

144. Pašvaldībai ir šādi finanšu līdzekļi:

144.1. Pašvaldības ieņēmumi ir nodokļu ieņēmumi, nenodokļu ieņēmumi, valsts budžeta, pašvaldību un valsts budžeta iestāžu transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, ja līgumslēdzēja puse ir Pašvaldība;

144.2. Pašvaldības izdevumi ir izdevumi finanšu saistību segšanai, kur darījumā viena no pusēm ir Pašvaldība;

144.3. Pašvaldība saņem aizņēmumus, veic aizdevumu atmaksu, kā arī veic ieguldījums Pašvaldības kapitālsabiedrībās un saņem ieņēmumus no kapitāla daļu atsavināšanas.

145. Par kārtību, kādā veicami darījumi ar Pašvaldības mantu, lemj Dome.

146. Pašvaldības finanšu līdzekļi tiek plānoti un uzskaitīti Centrālajā administrācijā, nodalot tos no iestādes finanšu līdzekļiem, un tos administrē Centrālās administrācijas struktūrvienības atbilstoši to nolikumos noteiktajam, izņemot Pašvaldības izdevumus, kas tiek plānoti un uzskaitīti Pašvaldības administrācijas institūcijām atbilstoši to nolikumos noteiktajam.

147. Pašvaldības funkciju īstenošanas nolūkā Pašvaldībai piederošais un piekrītošais nekustamais īpašums attiecīgos valsts reģistros ir reģistrējams uz Pašvaldības vārda, bet uzskaitāms Centrālās administrācijas aktīvu sastāvā.

148. Pašvaldības nekustamais un kustamais īpašums, kapitāla daļas vai akcijas kapitālsabiedrībās, nemateriālie ieguldījumi, finanšu līdzekļi, kredītiestāžu un Valsts kases konti, saistības un prasības tiek uzskaitīti Centrālās administrācijas aktīvu un pasīvu sastāvā.

149. Konti kredītiestādēs un Valsts kasē, kuros tiek saņemti Pašvaldības naudas līdzekļi un asignēti Pašvaldības budžeta finansētām institūcijām, tiek atvērti Centrālās administrācijas personā un tos administrē Centrālās administrācijas struktūrvienības, atbilstoši to nolikumos noteiktajam. Darījumos ar Pašvaldības naudas līdzekļiem un kontiem kredītiestādēs un Valsts kasē, Pašvaldību pārstāv Pašvaldības izpilddirektors vai viņa pilnvarotā persona.

150. Rīkojoties ar Pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem, Pašvaldības amatpersonām savā darbībā ir jāizvērtē korupcijas un interešu konflikta riski un apstākļi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

XIV. Kārtība, kādā Domes priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā organizē lietvedības un dokumentu nodošanu jaunajam Domes priekšsēdētājam

151. Domes priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā materiālo vērtību nodošanu jaunajam Domes priekšsēdētājam organizē Pašvaldības izpilddirektors.

152. Pašvaldības izpilddirektors ar savu rīkojumu izveido komisiju, kas pārņem priekšsēdētājam lietošanā nodotās materiālās vērtības, sastādot par to nodošanas pieņemšanas aktu, kuru paraksta Domes priekšsēdētājs un komisijas locekļi. Komisijas sastādītais akts tiek iesniegts Pašvaldības izpilddirektoram.

153. Pašvaldības izpilddirektoram ir pienākums nodrošināt pārņemto materiālo vērtību glabāšanu, līdz tās nodošanai jaunajam Domes priekšsēdētājam.

154. Ja vien iespējams materiālo vērtību nodošana jaunajam Domes priekšsēdētājam tiek veikta vienlaicīgi ar materiālo vērtību pārņemšanu no līdzšinējā Domes priekšsēdētāja.

155. Jaunajam Domes priekšsēdētājam materiālās vērtības tiek nodotas, sastādot par to pieņemšanas nodošanas aktu.

156. Domes priekšsēdētāja lietvedībā esošo neatliekamo un steidzamo jautājumu izpildi organizē Pašvaldības izpilddirektors, ja vien šo izpildi nav iespējams veikt jaunajam Domes priekšsēdētājam.

XV. Kārtība, kādā rīko publisko apspriešanu

157. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos, visā Pašvaldības teritorijā vai tās daļā ar Domes lēmumu var tikt organizētas publiskās apspriešanas.

158. Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas Dome var lemt:

158.1. pēc ne mazāk kā divu trešdaļu deputātu iniciatīvas;

158.2. pēc ne mazāk kā 10 procentu Pašvaldības administratīvajā teritorijā pastāvīgi dzīvojošu iedzīvotāju iniciatīvas;

158.3. pēc Domes priekšsēdētāja iniciatīvas;

158.4. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

159. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

160. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas rīkošanai, norāda:

160.1. tās datumu un termiņus;

160.2. paredzamā jautājuma konkrētu formulējumu;

160.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku un procedūru;

160.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

160.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešanā;

160.6. par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgo Pašvaldības administrācijas institūciju vai amatpersonu.

161. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu ir atbildīga Pašvaldības institūcija, kas organizē publisko apspriešanu. Tās pienākums ir apkopot paustos viedokļus un informatīvu ziņojumu publicēt Pašvaldības tīmekļvietnē www.jurmala.lv un Pašvaldības informatīvajā izdevumā.

162. Šajā nolikumā noteiktā publiskās apspriešanas kārtība nav piemērojama attiecībā uz publisko apspriešanu, kas tiek organizēta būvniecību un teritorijas plānošanu regulējošos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

XVI. Noslēguma jautājumi

163. Ar saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2010. gada 4. februāra saistošie noteikumi Nr. 6 "Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības nolikums".

164. Noteikt, ka Jūrmalas pilsētas domes (reģistrācijas Nr. 90000056357) saistību, tiesību, prasību, kustamās/nekustamās mantas, kapitāla daļu vai akciju kapitālsabiedrībās, nemateriālo ieguldījumu, finanšu līdzekļu, kredītiestāžu un Valsts kases kontu, arhīva un darba tiesisko attiecību pārņēmēja ir Centrālā administrācija.

165. Līdz 2022. gada 1. jūlijam pēc šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās Pašvaldības administrācija izvērtē Domes izdoto normatīvo aktu atbilstību šiem saistošajiem noteikumiem un virza Domei apstiprināšanai precizētus vai jaunus normatīvos aktus. Līdz jaunu normatīvo aktu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim, piemērojami iepriekš pieņemti normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem saistošajiem noteikumiem.

166. Saistošie noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Jūrmalas domes priekšsēdētājs G. Truksnis

1. pielikumsJūrmalas domes 2021. gada 16. decembrasaistošajiem noteikumiem Nr. 49 (protokols Nr. 20, 3. punkts)

2. pielikumsJūrmalas domes 2021. gada 16. decembrasaistošajiem noteikumiem Nr. 49 (protokols Nr. 20, 3. punkts)