Zaudējis spēku - Par sociālajiem pakalpojumiem Cēsu novadā

83. Speciālistu pakalpojumi un konsultācijas sociālās rehabilitācijas un sabiedrībā balstītu pakalpojumu ietvaros (turpmāk – Speciālistu pakalpojumi) nodrošina konsultācijas un nodarbības, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un sociālo funkcionēšanu un psihosociālu atbalstu.

84. Pašvaldība sniedz vai nodrošina Speciālistu pakalpojumus:

84.1. atbilstoši individuālā atbalsta plānam vai sociālās rehabilitācijas plānam pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras pēc valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa);

84.2. atbilstoši individuālā atbalsta plānam bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm.

85. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Dienesta sniegtajiem Speciālistu pakalpojumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros un ja ir pieejamas brīvas vietas Speciālistu pakalpojumu saņemšanai vietās, kur Dienests sniedz šos pakalpojumus, Speciālistu konsultācijas tiek sniegts citām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuri atbilst šo noteikumu 84.1. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, vai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm.

86. Speciālistu pakalpojumi, kas tiek nodrošināti Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegti šo projektu īstenošanas rezultātā Cēsu novada pašvaldības izveidotajos infrastruktūras objektos, tiek finansēti no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Dienesta budžeta līdzekļiem, pārējos gadījumos samaksa par Speciālistu pakalpojumiem veicama atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

XIX. Speciālistu pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

87. Speciālistu pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – Speciālistu pakalpojumi) nodrošina bērniem ar funkcionāliem traucējumiem konsultācijas un nodarbības, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un sociālo funkcionēšanu, jaunu pamatprasmju, iemaņu apguvi, izglītojošu atbalsta sistēmu un psihosociālu atbalstu.

88. Speciālistu pakalpojumi ietver:

88.1. Montesori pedagoga nodarbības;

88.2. logopēda nodarbības;

88.3. fizioterapijas nodarbības;

88.4. smilšu spēles terapeita konsultācijas;

88.5. psihologa/psihoterapeita konsultācijas;

88.6. citu speciālistu konsultācijas vai nodarbības saskaņā ar ārstniecības personas atzinumu.

89. Tiesības saņemt Speciālistu pakalpojumus ir pirmsskolas vecuma bērniem saskaņā ar ārstniecības personas (ģimenes ārsta vai ārsta speciālista) atzinumu par bērna veselības stāvokļa un attīstības uzlabošanai nepieciešamo pakalpojuma veidu. Speciālistu pakalpojumu var saņemt, ja ir izmantots par valsts budžeta līdzekļiem pieejamais pakalpojums, un tas nav bijis pietiekams bērna funkcionālo traucējumu mazināšanai.

90. Speciālistu pakalpojumi tiek finansēti no Dienesta budžeta līdzekļiem:

90.1. bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām – kalendāra gada laikā nepārsniedzot summu, kas atbilst minimālās algas apmēram;

90.2. pārējiem bērniem – kalendāra gada laikā nepārsniedzot summu 50 % apmērā no minimālās algas.

XX. Sociālā darba pakalpojums

91. Sociālais darbs nodrošina profesionālu darbību, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās.

92. Sociālā darba pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XXI. Psihologa pakalpojums

93. Psihologa pakalpojums ietver profesionālu psiholoģisko palīdzību ģimenei vai personai, kurai nepieciešams uzlabot sociālās funkcionēšanas spējas.

94. Tiesības saņemt psihologa pakalpojumu ir:

94.1. personai, kura ir nokļuvusi krīzes vai ārkārtas situācijā un kurai nepieciešams psihoemocionāls atbalsts atbilstoši Dienesta sociālā darbinieka veiktajam personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumam;

94.2. personai, kurai nepieciešams psiholoģiskais atbalsts problēmu risināšanā, saskarsmes veicināšanā, savstarpējo attiecību uzlabošanā un stiprināšanā ģimenē, prasmju un spēju attīstīšanā un pilnveidošanā, kam šis pakalpojums nepieciešams atbilstoši sociālā darbinieka izvērtējumam vai sociālās rehabilitācijas plānam.

95. Psihologa pakalpojumu var saņemt līdz 10 konsultācijām gadā atbilstoši sociālā darbinieka novērtējumam. Pamatojoties uz sociālā darbinieka vai psihologa atzinumu, psihologa pakalpojumu var piešķirt atkārtoti.

96. Psihologa pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XXII. Pagaidu dzīvojamās platības pakalpojums (krīzes dzīvoklis)

97. Pagaidu dzīvojamās platības pakalpojums (krīzes dzīvoklis) ir Cēsu novada pašvaldībai piederoša dzīvojamā telpa, kas īslaicīgai lietošanai tiek nodrošināta kā izmitināšanas pakalpojums personai vai ģimenei, kas nonākusi krīzes situācijā, nespēj sevi nodrošināt ar mājokli un nesaņem citu personu atbalstu mājokļa nodrošināšanā.

98. Krīzes dzīvokli piešķir uz laiku līdz diviem mēnešiem. Ja persona sadarbojas ar Dienestu un iesaistās pasākumos savas situācijas uzlabošanai, krīzes dzīvokli var piešķirt uz laiku līdz trīs mēnešiem.

99. Dienests pieņem lēmumu par Krīzes dzīvokļa piešķiršanu un noslēdz līgumu ar šī pakalpojuma saņēmēju par Krīzes dzīvokļa izmantošanu.

100. No maksas par krīzes dzīvokli tiek atbrīvotas trūcīgas mājsaimniecībās, citos gadījumos krīzes dzīvokļa pakalpojumu persona apmaksā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

XXIII. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti

101. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk VDEĀVK) lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājām.

102. Asistenta pakalpojuma pilngadīgām personām piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

103. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XXIV. Asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti

104. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājām.

105. Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājām.

106. Asistenta un pavadoņa pakalpojuma bērniem piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

107. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XXV. Ģimenes asistenta pakalpojums

108. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā, lai atjaunotu vai uzlabotu ģimenes (personas) sociālās funkcionēšanas spējas.

109. Tiesības saņemt ģimenes asistenta pakalpojumu ir personai, kam šis pakalpojums nepieciešams atbilstoši sociālā darbinieka izvērtējumam vai sociālās rehabilitācijas plānam.

110. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir līdz 10 stundām nedēļā uz laiku, kas paredzēts sociālā darbinieka izvērtējumā vai sociālās rehabilitācijas plānā. Atbilstoši nepieciešamībai, pakalpojuma stundu skaitu nedēļā var palielināt.

111. Pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, ja nav sasniegts ģimenes asistenta pakalpojuma mērķis, Sociālais dienests var pieņemt lēmumu par ģimenes asistenta pakalpojuma turpināšanu.

112. (Svītrots ar Cēsu novada domes 29.12.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 54)

113. Ģimenes asistenta pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XXVI. Specializētā transporta pakalpojums

114. Specializētā transporta pakalpojums ir pakalpojums personām, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās vai kuras veselības stāvokļa dēļ nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu (izņemot personām, kuras ir pārvietojamas guļus stāvoklī).

115. Specializētā transporta pakalpojums tiek nodrošināts un finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem:

115.1. specializētās pamatizglītības programmas izglītojamajiem ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem, viņu nogādāšanai no mājām skolā un mājās no skolas Cēsu novada teritorijā;

115.2. trūcīgām un maznodrošinātām personām ar funkcionāliem traucējumiem, nepārsniedzot pakalpojuma apjomu 10 reizes gadā, nokļūšanai uz ārstniecības iestādēm un sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām;

115.3. Dienas aprūpes centra klientu nokļūšanai no mājām Dienas aprūpes centrā un mājās no Dienas aprūpes centra Cēsu novada teritorijā, ja specializētā autotransporta pakalpojums netiek nodrošināts Dienas aprūpes centra pakalpojuma ietvaros vai personai nav nodrošināts asistenta pakalpojums.

XXVII. Dienesta vieglā transporta un/vai mobilā pacēlāja pakalpojums

116. Dienesta transporta un/vai mobilā pacēlāja pakalpojums ir atbalsta pakalpojums personai nokļūšanai uz/no ārstniecības iestādēm, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, valsts vai pašvaldības institūcijām.

117. Tiesības saņemt Dienesta vieglā transporta pakalpojumu līdz 10 reizēm gadā ir:

117.1. personām ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās un kuras nespēj patstāvīgi izmantot sabiedrisko transportu;

117.2. vientuļām personām bez apgādniekiem krīzes situācijā pēc sociālā darbinieka izvērtējuma, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt sev transportu;

117.3. ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt sev transportu;

117.4. citos gadījumos pēc sociālā darbinieka izvērtējuma.

118. Tiesības saņemt mobilā pacēlāja pakalpojumu ir personām ar funkcionāliem traucējumiem un pārvietošanās grūtībām. Mobilā pacēlāja pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem ne vairāk kā 10 reizes kalendāra gada laikā.

119. Vieglā autotransporta pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XXVIII. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb atelpas brīža pakalpojums

120. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb atelpas brīža pakalpojums nodrošina uzraudzību, sociālo aprūpi, speciālistu konsultācijas, ēdināšanu 4 (četras) reizes dienā, pastaigas un saturīgu brīvā laika pavadīšanu līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm kalendārajā gadā, aprūpes procesā aizstājot ģimenes locekļus.

121. Atelpas brīža pakalpojumu nodrošina vai sniedz atbilstoši individuālā atbalsta plānam bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.

122. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Dienesta sniegtā atelpas brīža pakalpojuma Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta ietvaros un ja Dienesta sniegtā atelpas brīža pakalpojuma sniegšanas vietā ir pieejamas brīvas vietas šī pakalpojuma saņemšanai, atelpas brīža pakalpojums tiek sniegts citiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.

123. Atelpas brīža pakalpojums, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegts šo projektu īstenošanas rezultātā Cēsu novada pašvaldības izveidotajā infrastruktūras objektā, tiek finansēts no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Dienesta budžeta līdzekļiem, pārējos gadījumos atelpas brīža pakalpojums apmaksājams atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

XXIX. Ilgstoša un īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

124. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām ir pakalpojums institūcijā personām no 18 gadu vecuma, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, un ja personai nepieciešamo pakalpojumu apjoms pārsniedz aprūpes mājās noteikto pakalpojumu apjomu un personas fiziskās un garīgās spējas pēc izvērtējuma atbilst trešajam vai ceturtajam aprūpes līmenim.

125. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā nodrošina diennakts sociālo aprūpi uz laiku līdz 3 mēnešiem pilngadīgām personām:

125.1. kurām nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas centrā noteikto pakalpojuma apjomu;

125.2. pēcoperācijas periodā, atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

126. Ilgstošas un īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums apmaksājams atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta paredzētajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

XXX. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem

127. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem ir pakalpojums, kas nodrošina mājokli, pilnu aprūpi, audzināšanu un sociālo rehabilitāciju bērniem bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem un bērniem, par kuru ievietošanu ārpusģimenes aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā lēmusi bāriņtiesa, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai, ievērojot bērna vecāku lūgumu, normatīvajos aktos noteiktajā sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtībā šādu lēmumu pieņēmis Dienests.

128. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilnā apmērā finansē Dienests saskaņā ar noslēgto līgumu starp Dienestu un šī pakalpojuma sniedzēju.

XXXI. Krīzes centra pakalpojums

129. Krīzes centra pakalpojuma mērķis ir sniegt naktsmītni, sociālo aprūpi, sociālo prasmju novērtēšanu, pilnveidošanu un attīstīšanu, kā arī psihosociālo un psiholoģisko atbalstu krīzes situācijā nonākušam bērnam un ģimenei ar bērniem.

130. Krīzes centra pakalpojumu ir tiesīgi saņemt:

130.1. bērns vecumā no 2 līdz 18 gadiem, kurš cietis no prettiesiskām darbībām un/vai nonācis krīzes situācijā;

130.2. ģimene, kurā vecāks vai bērni cietuši no prettiesiskām darbībām un/vai nonākuši krīzes situācijā;

130.3. bērns vecumā no 2 līdz 18 gadiem uz laiku, kamēr likumiskie pārstāvji veselības stāvokļa dēļ nespēj bērnu aprūpēt;

130.4. jaundzimušā bērna māte ar bērnu, ja viņai nav iztikas līdzekļu vai mājokļa;

130.5. citos gadījumos pēc sociālā darbinieka atzinuma.

131. Krīzes centra pakalpojumu piešķir, ja bērns krīzes centrā ievietojams:

131.1. saskaņā ar policijas rīkojumu;

131.2. pamatojoties uz Cēsu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja vienpersonisku lēmumu;

131.3. saskaņā ar Dienesta atzinumu, ja persona vēršas Dienesta sociālo apstākļu dēļ;

131.4. pamatojoties uz personas iesniegumu;

131.5. gadījumos, kad fiziska vai juridiska persona nogādājusi krīzes centrā bērnu, kurš palicis bez vecāku gādības vai cietis no prettiesiskām darbībām.

132. Gadījumos, kad bērns krīzes centrā ievietots sakarā ar bērna likumiskā pārstāvja nespēju bērnu aprūpēt veselības stāvokļa dēļ, persona iesniedz dokumentu, kas apliecina tās ārstēšanās nepieciešamību.

133. Krīzes centra pakalpojumu piešķir uz laiku līdz diviem mēnešiem. Izvērtējot klienta sociālo situāciju un individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izpildi, uzturēšanās laiks var tikt pagarināts līdz 6 mēnešiem.

134. Krīzes centra pakalpojumu finansē no Dienesta budžeta līdzekļiem, ja krīzes centra pakalpojums piešķirts personai krīzes situācijā, citos gadījumos pakalpojums tiek finansēts atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.

XXXII. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

135. Dienesta pieņemto lēmumu var apstrīdēt Cēsu novada domē.

136. Cēsu novada domes pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

XXXIII. Noslēguma jautājums

137. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē:

137.1. Amatas novada pašvaldības 2021.gada 24. marta saistošie noteikumi Nr. 5 "Amatas novada pašvaldības sociālo pakalpojumu veidi un to piešķiršanas kārtība";

137.2. Amatas novada pašvaldības 2009. gada 19. augusta saistošie noteikumi Nr. 12 "Noteikumi par Amatas novada pašvaldības sniegtā sociālā pakalpojuma "Aprūpe mājās" apmaksas kārtību";

137.3. Cēsu novada domes 2016. gada saistošie noteikumi Nr. 9 "Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību";

137.4. Līgatnes novada domes 2018. gada 23. augusta saistošie noteikumi Nr. 18/9 "Par Līgatnes novada pašvaldības nodrošināto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību";

137.5. Līgatnes novada domes 2015. gada 26. februāra saistošie noteikumi Nr. 15/3 "Par pakalpojuma "Aprūpe mājās" nodrošināšanu Līgatnes novadā";

137.6. Jaunpiebalgas novada domes 2011. gada 12. septembra saistošie noteikumi Nr. 8 "Par sociālajiem pakalpojumiem Jaunpiebalgas novadā";

137.7. Pārgaujas novada pašvaldības 2018. gada 22. februāra saistošie noteikumi Nr. 4 "Par sociālajiem pakalpojumiem Pārgaujas novadā";

137.8. Priekuļu novada pašvaldības 2010. gada 10. jūnija saistošie noteikumi Nr. 9 "Par Priekuļu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību";

137.9. Vecpiebalgas novada pašvaldības 2013. gada 15. maija saistošie noteikumi Nr. 5/2013 "Par pakalpojuma "Aprūpe mājās" nodrošināšanu Vecpiebalgas novadā".

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs