Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums

16. pants. Izņēmumi attiecībā uz darba pienākumu veikšanai noteiktajām atsevišķām prasībām

(1) Darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu.

(11) Ukrainas civiliedzīvotājiem profesionālo un amata pienākumu veikšanai ir pienākums divu gadu laikā pēc pagaidu aizsardzības piešķiršanas apgūt valsts valodu vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē (A2).

(12) Ukrainas civiliedzīvotājiem profesionālo un amata pienākumu veikšanai ir pienākums piecu gadu laikā pēc pagaidu aizsardzības piešķiršanas apgūt valsts valodu tādā apjomā, kādu attiecīgo profesionālo un amata pienākumu veikšanai noteicis Ministru kabinets.

(13) Šā panta 1.1 un 1.2 daļā noteiktais valsts valodas apguves pienākums ir piemērojams šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajām personām.

(2) Ārstniecības iestāde var nodarbināt ārstniecības personu, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs, ja var nodrošināt ārstniecības personas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt pacientiem informāciju saprotamā veidā, kā arī saziņu ar ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām un personālu ārstniecības iestādē.

(3) Aptieka, zāļu lieltirgotava vai ārstniecības iestāde var nodarbināt farmaceitu un farmaceita asistentu, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs, ja tā var nodrošināt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt klientiem informāciju saprotamā veidā, ja tāda prasība amata pienākumu veikšanai vajadzīga, kā arī saziņu ar personālu aptiekā.

(4) Lai reģistrētu Ukrainas civiliedzīvotāju Autotransporta direkcijas uzturētajā taksometru vadītāju reģistrā kā personu, kam ir tiesības vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili, nav izvirzāmas prasības par valsts valodas zināšanām, kā arī pienākums pierādīt, ka attiecībā uz personu nav reģistrēts vadīšanas tiesību aizliegums, ja vadītāja apliecība izsniegta ārvalstī.

(5) Darba devējs ir tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, trīs mēnešus kopš darba līguma noslēgšanas dienas. Šis izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam un personām, kas nodarbinātas darbos, kas saistīti ar risku citu cilvēku veselībai, atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 447 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība" 2. pielikumam.

(6) Šā panta 1.1 un 1.2 daļā noteiktais neattiecas uz šā likuma 14. panta pirmajā daļā, 15. panta pirmajā daļā un 17. panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem.

17. pants. Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātība farmaceitiskajā aprūpē

(1) Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā ir piemērojama arī farmaceitiem un farmaceita asistentiem, kuri ir Ukrainas civiliedzīvotāji.

(11) Šā panta pirmajā daļā minētajiem farmaceitiem un farmaceita asistentiem ir pienākums triju gadu laikā no atļaujas saņemšanas brīža apgūt valsts valodu vismaz vidējā līmeņa 1. pakāpē (B1). Apliecinājumu par valsts valodas apguvi vismaz vidējā līmeņa 1. pakāpē (B1) iesniedz institūcijai, kas izsniegusi šā likuma trešajā daļā minēto atļauju.

(12) Institūcija, kas izsniegusi šā panta trešajā daļā minēto atļauju, ir tiesīga apturēt tās darbību, ja farmaceits vai farmaceita asistents nepilda šā panta 1.1 daļā minēto pienākumu. Atļaujas termiņu aptur līdz brīdim, kad tiek iesniegts apliecinājums par valsts valodas prasmi vismaz vidējā līmeņa 1. pakāpē (B1). Attiecīgās atļaujas termiņš netiek pagarināts par laikposmu, uz kuru tas bija apturēts.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas strādā farmaceita tiešā vadībā klātienē.

(3) Atļauja sniegt īslaicīgus profesionālos pakalpojumus tiek izsniegta uz pieciem gadiem.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā minētās atļaujas termiņa beigām Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības strādāt farmaceitiskajā aprūpē Latvijas Republikā, ja ir atzīta profesionālā kvalifikācija pastāvīgai profesionālai darbībai Latvijas Republikā atbilstoši likumam "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu".

(5) Farmaceitiem un farmaceita asistentiem, kuri saņēmuši šā panta trešajā daļā minēto atļauju, ir pienākums veikt profesionālo pilnveidi atbilstoši Farmācijas likuma 38. panta otrās daļas 2. punktam.

(6) Institūcija, kas izsniegusi šā panta trešajā daļā minēto atļauju, ir tiesīga apturēt tās darbību, ja farmaceits vai farmaceita asistents nepilda šā panta piektajā daļā minēto pienākumu. Atļaujas termiņu aptur līdz brīdim, kad tiek iesniegts apliecinājums par iegūto tālākizglītības punktu skaitu. Attiecīgās atļaujas termiņš netiek pagarināts par laikposmu, uz kuru tas bija apturēts.

18. pants. Nepilngadīgo bez vecāku pavadības Latvijas Republikā ieceļojušo Ukrainas civiliedzīvotāju personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšana

(1) Lai nodrošinātu nepilngadīga bez vecāku pavadības Latvijas Republikā ieceļojuša Ukrainas civiliedzīvotāja (turpmāk — nepavadīts bērns) tiesību aizsardzību un sniegtu viņam atbalstu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam.

(2) Nepavadīta bērna adopcija ir aizliegta.

(3) Par ārkārtas aizbildni var kļūt persona, pie kuras ierodas nepavadīts bērns, kā arī persona, kurai Latvijā ir piešķirts aizbildņa vai adoptētāja statuss, audžuģimenes vai viesģimenes statuss, vai persona, ar kuru kopā nepavadīts bērns ieradies Latvijā.

(4) Lai kļūtu par ārkārtas aizbildni, persona iesniedz iesniegumu bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā atrodas nepavadīts bērns. Persona, kas uzņēmusies ārkārtas aizbildņa pienākumus, nevar bez pamatota iemesla vēlāk lūgt, lai to no šiem pienākumiem atsvabina.

(5) Bāriņtiesa pirms vienpersoniska lēmuma pieņemšanas par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam nekavējoties:

1) noskaidro nepavadīta bērna viedokli par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi;

2) noskaidro, kāda ir tās personas motivācija, kura iesniegusi iesniegumu par ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam, kļūt par konkrētā nepavadītā bērna ārkārtas aizbildni;

3) izvērtē personas sadzīves apstākļus;

4) pieprasa informāciju no Sodu reģistra;

5) pieprasa informāciju no Nacionālā veselības dienesta par to, vai par personu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā ir iekļauta narkoloģiskā pacienta karte vai karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem.

(6) Bāriņtiesa raugās, lai par ārkārtas aizbildni ieceļamai personai būtu ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas:

1) motivāciju kļūt par ārkārtas aizbildni;

2) sadzīves apstākļus;

3) spēju pārstāvēt nepavadītu bērnu personiskajās attiecībās.

(7) Izvērtējot personas atbilstību ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa papildus šā panta sestajā daļā noteiktajam ņem vērā Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju par to, vai par personu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā ir iekļauta narkoloģiskā pacienta karte vai karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kā arī informāciju no Sodu reģistra, ja tā ir pieejama.

(8) Par ārkārtas aizbildni nevar būt Civillikuma 242. pantā minētās personas, ciktāl no šā likuma neizriet citādi.

(9) Vienpersonisku lēmumu pieņem tās bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, kuras darbības teritorijā atrodas nepavadīts bērns. Minēto lēmumu var pieņemt arī gadījumā, ja nepavadītais bērns nevar uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Ja persona kopā ar nepavadītu bērnu maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura pieņēmusi vienpersonisku lēmumu, nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā atrodas personas jaunā dzīvesvieta, ārkārtas aizbildnības lietas materiālu kopijas ārkārtas aizbildnības pārraudzībai.

(10) Vienpersonisku lēmumu pieņem divu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Bāriņtiesa par to paziņo nepavadīta bērna ārkārtas aizbildnim, Bērnu aizsardzības centram un tās pašvaldības sociālajam dienestam, kuras bāriņtiesa pieņēma lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam.

(11) Bērnu aizsardzības centrs veido un uztur vienotu nepavadīto bērnu reģistru un to uzskaiti, lai nodrošinātu nepieciešamās informācijas sniegšanu nepavadīta bērna un viņa ģimenes atkalapvienošanai, kā arī nodrošinātu standartizētu informācijas izgūšanu un veidotu statistikas analīzi.

(12) Informācijas apmaiņa starp Bērnu aizsardzības centru, pašvaldības sociālo dienestu un bāriņtiesu notiek elektroniski.

(13) Bāriņtiesa par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu iekārto lietu, kā arī nodrošina nepavadīta bērna un viņa personīgo mantu fotofiksēšanu un šo ziņu ievietošanu lietā.

(14) Vienpersonisks lēmums ir spēkā līdz nepavadīta bērna pilngadībai vai līdz brīdim, kad bāriņtiesa koleģiāli pieņem lēmumu par ārkārtas aizbildnības izbeigšanu. Bāriņtiesa citus lēmumus par nepavadīta bērna interešu nodrošināšanu pieņem koleģiāli.

(15) Ārkārtas aizbildņa pienākumi ir šādi:

1) pārstāvēt nepavadītu bērnu viņa personisko, tiesisko un mantisko interešu nodrošināšanā Latvijas Republikas teritorijā. Ārkārtas aizbildnis neatbild par tās nepavadīta bērna mantas pārvaldību, kura atrodas ārpus Latvijas teritorijas;

2) sadarboties ar valsts un pašvaldības iestādēm nepavadīta bērna personisko un tiesisko interešu nodrošināšanā;

3) nodrošināt nepavadītam bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un aprūpi (veselības aprūpi, audzināšanu un izglītību);

4) informēt bāriņtiesu par šķēršļiem, kas būtiski ietekmē ārkārtas aizbildņa spēju turpmāk veikt ārkārtas aizbildņa pienākumus;

5) nekavējoties ziņot bāriņtiesai, ja:

6) (izslēgts ar 07.04.2022. likumu);

7) saskaņot ar bāriņtiesu nepavadītā bērna izceļošanu no valsts;

8) informēt bāriņtiesu par nepavadīta bērna dzīvesvietas maiņu.

(16) Ārkārtas aizbildnim ir tiesības:

1) saņemt šā likuma 19. pantā noteikto atbalstu;

2) saņemt pašvaldības sociālos pakalpojumus nepavadīta bērna sociālās situācijas uzlabošanai;

3) vērsties bāriņtiesā, kas pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam, ja ārkārtas aizbildnim un nepavadītam bērnam rodas domstarpības.

(17) Bāriņtiesas pienākumi ārkārtas aizbildnības uzraudzībā ir šādi:

1) pastāvīgi uzraudzīt ārkārtas aizbildņa rīcību nepavadīta bērna personisko interešu nodrošināšanā, kontrolējot, vai ārkārtas aizbildnis gādā par nepavadīta bērna audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu;

2) vismaz reizi pirmajos trijos mēnešos pēc ārkārtas aizbildnības nodibināšanas un ārkārtas aizbildņa iecelšanas, kā arī turpmāk vismaz reizi gadā pārbaudīt nepavadīta bērna sadzīves apstākļus un aprūpi ārkārtas aizbildņa ģimenē un sastādīt sadzīves apstākļu pārbaudes aktu;

3) lemt par ārkārtas aizbildņa atstādināšanu no ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanas un aizbildņa uz laiku iecelšanu vai par nepavadīta bērna ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja bāriņtiesa ārkārtas aizbildņa rīcībā konstatē trūkumus, nepilnības, ļaunprātīgu darbību vai draudus nepavadīta bērna dzīvībai vai veselībai.

(18) Šajā pantā minētie iemesli, kas nepieļauj personas iecelšanu par ārkārtas aizbildni, ir arī iemesli ārkārtas aizbildņa atcelšanai, ja tie atklājas pēc ārkārtas aizbildņa iecelšanas. Ārkārtas aizbildni atceļ šā panta devītajā un desmitajā daļā noteiktajā kārtībā.

(19) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pieņem vienpersonisku lēmumu par bērnu ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk — bērnu aprūpes iestāde) divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemta informācija par tās darbības teritorijā esošu nepavadītu bērnu grupu, lēmumā norādot institūcijas nosaukumu. Ja bāriņtiesa ir saņēmusi informāciju par tās darbības teritorijā esošu tādu nepavadītu bērnu grupu, kuri Ukrainas teritorijā atradušies vienā bērnu aprūpes iestādē, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, pieņemot vienpersonisku lēmumu par nepavadītu bērnu ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, nevērtē iespēju nepavadītam bērnam nodibināt ārkārtas aizbildnību. Nepavadītiem bērniem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana tiek turpināta līdz brīdim, kad tie var atgriezties Ukrainā ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanas turpināšanai, bet ne ilgāk kā līdz personai šajā likumā noteiktās ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām. Ja nav iespējams minētajai grupai nodrošināt aprūpi bērnu aprūpes iestādē, bāriņtiesa var pieņemt lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam.

(20) Bērnu aprūpes iestāde var sniegt ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu nepavadītiem bērniem arī vietās, kuras nav reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ja pakalpojuma sniegšanas vieta ir dzīvošanai derīga, apgaismojama un apkurināma telpa, kas ir piemērota personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai.

(21) Nepavadītam bērnam no septiņu gadu vecuma ir tiesības normatīvajos aktos par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās noteiktajā kārtībā saņemt apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai. Pēc tam kad nepavadīts bērns ir sasniedzis pilngadību, tiesības saņemt apliecību saglabājas līdz brīdim, kad bērns sasniedz 19 gadu vecumu.

19. pants. Atbalsts ārkārtas aizbildnim

(1) Ārkārtas aizbildnis saņem atlīdzību par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu, pabalstu nepavadīta bērna uzturam, kā arī pabalstu apģērba un mīkstā inventāra (piemēram, gultas veļas, segas, spilvena, matrača) iegādei, ko izmaksā no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu.

(2) Atlīdzība par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu ir 171 euro mēnesī neatkarīgi no nepavadīto bērnu skaita.

(3) Pabalsts nepavadīta bērna uzturam mēnesī ir:

1) 215 euro par nepavadītu bērnu līdz septiņu gadu vecumam;

2) 258 euro par nepavadītu bērnu vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem.

(4) Lai saņemtu atlīdzību par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu, pabalstu nepavadīta bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei, ārkārtas aizbildnis iesniedz rakstveida iesniegumu pašvaldībai, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu. Minēto iesniegumu pašvaldība izskata 10 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas un pieņem lēmumu piešķirt atlīdzību par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu, pabalstu nepavadīta bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei vai atteikumu tos piešķirt.

(5) Pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei izmaksā pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajā apmērā, kāds noteikts audžuģimenē ievietotajiem bērniem. Minētā pabalsta vietā pašvaldība var izsniegt apģērbu, apavus un citas nepavadītam bērnam nepieciešamas lietas.

(6) Pašvaldība var lemt par papildus nepieciešamo pakalpojumu piešķiršanu nepavadīta bērna sociālās situācijas uzlabošanai.

(7) Pēc tam, kad nepavadīts bērns sasniedzis pilngadību, pabalstu bērna uzturam pašvaldība izmaksā pašam bērnam līdz brīdim, kad viņš sasniedz 19 gadu vecumu.

(8) Šā likuma 19. panta pirmajā daļā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kad ir iestājies kāds no šādiem apstākļiem:

1) bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības izbeigšanu;

2) nepavadīts bērns ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai atrodas ieslodzījuma vietā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē;

3) ārkārtas aizbildnis vai nepavadīts bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, ir miris, vai saņemta informācija vai dokumenti par viņa bezvēsts prombūtni.

(9) Ārkārtas aizbildnim ir tādas pašas tiesības saņemt ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra sniegtos pakalpojumus, kādi atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem ir noteikti aizbildņiem. Par pakalpojumu saņemšanu ārkārtas aizbildnis slēdz vienošanos ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru.

20. pants. Izņēmumi attiecībā uz dokumentu legalizāciju

(1) Ja personas rīcībā ir Ukrainā izdoti publiski dokumenti, kurus nepieciešams iesniegt vai uzrādīt kādās Latvijas institūcijās, attiecīgās institūcijas šādus dokumentus ir tiesīgas pieņemt bez to legalizācijas ar apliecinājumu (apostille), ja Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ nevar tikt ievērota prasība par publiskajam dokumentam nepieciešamo apliecinājumu (apostille) atbilstoši 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijai par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu. Ja institūcijai, kurai iesniedz vai uzrāda publisku dokumentu, ir pamatotas šaubas par tā autentiskumu un ar citiem pasākumiem nav iespējams šaubas kliedēt, tā ir tiesīga atteikt šāda dokumenta pieņemšanu.

(2) Ja personas rīcībā nav Ukrainā izdota publiska dokumenta, kuru nepieciešams iesniegt vai uzrādīt kādā Latvijas institūcijā, un to no Ukrainas iestādēm nav iespējams saņemt Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, attiecīgā institūcija, izvērtējot apstākļus un katru gadījumu atsevišķi, var pieļaut izņēmumus un šādos gadījumos neprasīt attiecīgā dokumenta iesniegšanu vai uzrādīšanu.

(3) Ja personas rīcībā nav aktuāla civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinoša dokumenta un to no Ukrainas iestādēm nav iespējams saņemt Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, bet ir attiecīgi Ukrainas PSR institūcijās izdots šāds dokuments, tas var tikt pieņemts iesniegšanai vai uzrādīšanai attiecīgajās Latvijas institūcijās.

21. pants. Izņēmums attiecībā uz Ukrainā reģistrētu transportlīdzekļu reģistrēšanu un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu

(1) Ukrainas civiliedzīvotājs, par kuru ir iekļautas ziņas Fizisko personu reģistrā, saskaņā ar mehānisko transportlīdzekļu īpašuma, turējuma un lietošanas tiesību iegūšanu, kā arī transportlīdzekļu īpašnieku, turētāju un lietotāju atbildību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām uz laiku līdz trim gadiem Latvijā var reģistrēt Ukrainā reģistrētu transportlīdzekli bez atbilstības apliecinājuma (atbilstības novērtēšanas).

(2) Ukrainas civiliedzīvotājiem attiecībā uz transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanu netiek piemērots Ceļu satiksmes likuma 22. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktais.

22. pants. Izņēmums attiecībā uz jūrnieka grāmatiņas izdošanu

Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistrs, izvērtējot apstākļus un katru gadījumu atsevišķi, var pieļaut izņēmumus un izdot jūrnieka grāmatiņu ar derīguma termiņu līdz diviem gadiem Ukrainas jūrniekiem ar pagaidu aizsardzības statusu Latvijā, nepiemērojot prasību par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas esību, ja jūrnieks atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1) viņš ir nodarbināts uz Latvijas karoga kuģa;

2) viņš ir izmantojis Latvijas Republikā licencēta komersanta darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā.

23. pants. Ukrainas civiliedzīvotāja pagaidu aizsardzības zaudēšana Latvijas Republikā

(1) Persona zaudē Ukrainas civiliedzīvotāja pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā šādos gadījumos:

1) tā vairs neatbilst šā likuma 1. panta pirmajā daļā noteiktajiem atbalsta sniegšanas nosacījumiem;

2) tā saņem starptautisko aizsardzību citā valstī vai izceļo (ir izceļojusi) uz valsti, kur tai ir tiesības uzturēties vai saņemt uzturēšanās atļauju;

3) tai beidzies šajā likumā noteiktajā kārtībā izsniegtās vīzas vai uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā derīguma termiņš, un mēneša laikā tā nav iesniegusi pieteikumu jaunas vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai;

4) pēc tam kad personai piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, tā ir apmeklējusi Krievijas Federāciju vai tās okupētās Ukrainas teritorijas.

(2) Konstatējot kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde:

1) aktualizē ziņas par Ukrainas civiliedzīvotāju Fizisko personu reģistrā;

2) aktualizē šā likuma 2. panta ceturtajā daļā minēto atbalsta sniegšanai saņemto informāciju;

3) iekļauj informāciju par uzturēšanās atļaujas zaudēšanu Uzturēšanās atļauju reģistrā, bet par vīzas zaudēšanu — Nacionālajā vīzu informācijas sistēmā.

Pārejas noteikumi

1. Valsts šā likuma 7. panta pirmajā un trešajā daļā, 12. panta pirmajā daļā un 13. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto atbalstu, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā, sākot ar 2022. gada 24. februāri.

2. Šā likuma 8.1 pantu piemēro no 2022. gada 24. februāra.

3. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2022. gada 17. martam izdod šā likuma 2. panta ceturtajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

4. Grozījums šā likuma 13. pantā par otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un papildināšanu ar 2.1 daļu stājas spēkā 2022. gada 21. martā.

5. Šā likuma 2. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā un 3. panta pirmajā daļā minētās institūcijas ne vēlāk kā līdz 2022. gada 28. martam uzsāk ziņu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri vēlas saņemt atbalstu vai ilgtermiņa vīzu.

6. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde līdz 2022. gada 4. aprīlim iekļauj Fizisko personu reģistrā ziņas par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas tajā nav iekļauti līdz 2022. gada 27. martam, saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 5. punktu.

7. 2021./2022. mācību gadā nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs 9. klasē un nepilngadīgais vai pilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs 10., 11. vai 12. klasē ir tiesīgs kārtot izglītības iestādes mācību priekšmetu apguves noslēgumā noteiktos pārbaudījumus mazākumtautības valodā. Nepilngadīgais vai pilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs, kurš turpina iepriekš uzsāktās profesionālās vidējās izglītības ieguvi pēc pamatizglītības ieguves, līdz 2022. gada 30. jūnijam ir tiesīgs kārtot izglītības iestādes mācību priekšmetu un moduļu apguves noslēgumā noteiktos pārbaudījumus mazākumtautības valodā.

8. Pašvaldības pārskatu par izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, par 2022. gada februāri un martu iesniedz līdz 2022. gada 10. aprīlim šā likuma 13. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

9. Ministru kabinets līdz 2022. gada 14. aprīlim izdod šā likuma 2. panta septītajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

10. Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram pienākas zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija, no 2022. gada 24. februāra līdz 2025. gada 31. decembrim zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību sedz pilnā apmērā tāpat kā patvēruma meklētājam un trūcīgai personai.

11. Grozījums šā likuma 12. panta pirmajā daļā par pārtikas nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem līdz 30 dienām piemērojams no 2022. gada 25. maija un neattiecas uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri primāri sniedzamajam atbalstam — pārtikas nodrošināšanai — pieteikušies līdz 2022. gada 24. maijam (ieskaitot).

12. (Izslēgts ar 26.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 27.05.2022.)

13. Šā likuma 7.1 panta trešās daļas pēdējais teikums attiecas arī uz fizisko personu, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitinājusi Ukrainas civiliedzīvotāju līdz 2022. gada 1. maijam, turpina izmitināšanu pēc šā datuma un 14 dienu laikā no šā likuma 7.1 panta spēkā stāšanās dienas ir attiecīgajai pašvaldībai iesniegusi pieteikumu atlīdzības saņemšanai.

14. Šā likuma 13.1 panta septītā daļa stājas spēkā 2022. gada 23. maijā. Lai saņemtu izdevumu kompensāciju par to nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanu, kuri izglītības iestādēs klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, laikposmā no 2022. gada 23. maija līdz 2022. gada 31. maijam, pašvaldība līdz 2022. gada 9. jūnijam, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati, atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pārskatu par minētajiem izdevumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kompensē pašvaldībām iepriekš minēto nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanas izdevumus, pieprasot līdzekļu piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

15. Šā likuma 13.3 panta piektā daļa ir spēkā līdz 2022. gada 31. jūlijam.

16. Grozījumus šā likuma 13.1 panta pirmajā daļā par nepilngadīga Ukrainas civiliedzīvotāja tiesībām iegūt izglītību pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības pakāpē tikai valsts valodā vai ukraiņu valodā līdz 2022. gada 31. augustam nepiemēro attiecībā uz tiem nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri uzsākuši mazākumtautību izglītības programmu apguvi pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības pakāpē līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

17. Grozījums šā likuma 7. panta trešās daļas 3. punktā par Ukrainas civiliedzīvotāju materiālo resursu izvērtēšanu nav attiecināms uz mājsaimniecībām, kurām pirms šo grozījumu spēkā stāšanās dienas ir piešķirts sociālās palīdzības pabalsts, līdz attiecīgajā lēmumā noteiktā termiņa beigām. Ja šā likuma 7. panta trešās daļas 2. punktā noteiktais termiņš beidzas 2022. gada 31. maijā, pašvaldības sociālais dienests pirms lēmuma pieņemšanas par sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu materiālo resursu izvērtēšanu neveic līdz 2022. gada 30. jūnijam.

18. Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri primāri sniedzamajam atbalstam ir pieteikušies līdz 2022. gada 24. maijam (ieskaitot), valsts to nodrošina papildus līdz 30 dienām, taču kopējais valsts nodrošinātais primāri sniedzamais atbalsts nevar pārsniegt 120 dienas.

19. Šā likuma 10.1 pants ir spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

20. Fiziskajām un juridiskajām personām (izmitinātājiem), par kuru iesniegtajiem atlīdzības pieteikumiem saskaņā ar šā likuma 7.1 pantu pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu piešķirt atlīdzību par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu periodā līdz 90 dienām, ir tiesības šā likuma 7.1 panta otrajā daļā noteiktajos termiņos un kārtībā iesniegt jaunu atlīdzības pieteikumu par to pašu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu papildu periodā, kas kopā ar iepriekš pieteikto izmitināšanas periodu nepārsniedz 120 dienas. Ja atlīdzības pieteikums tiek iesniegts par iepriekš izmitinātu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu papildu periodā līdz 120 dienām, jaunā izmitināšanas perioda sākums ir pirmā diena pēc iepriekšējā izmitināšanas perioda pēdējās dienas. Ja atlīdzības pieteikums tiek iesniegts par tādu iepriekš izmitinātu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu pēc sākotnējā izmitināšanas perioda, kuri atbilst kādai no šā likuma 7.1 panta 1.2 daļā minētajām personu grupām, jaunā izmitināšanas perioda pēc 120 dienām sākums ir pirmā diena pēc iepriekšējā izmitināšanas perioda pēdējās dienas un periods nav ilgāks kā līdz 2025. gada 31. decembrim.

21. Pašvaldība nedrīkst pieņemt šā likuma 12. panta 1.3 daļā norādīto lēmumu par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu līdz 60 dienām attiecībā uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir izmitināti pirms šīs daļas spēkā stāšanās dienas.

22. Lai pašvaldībām tiktu kompensēti izdevumi (2,15 euro dienā par viena izglītojamā ēdināšanu) par to nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanu, kuri uzņemti izglītības iestādēs klātienē pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē pēc 2022. gada 1. septembra, pārskatu par faktiskajiem izdevumiem, kas saistīti ar nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanu laikā no 2022. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. oktobrim, pašvaldības iesniedz šā likuma 13. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā līdz 2022. gada 31. oktobrim.

23. Ja šā likuma 11.2 panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība 2022. gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas atkārtoti dāvina (ziedo) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai šā panta pirmajā daļā minēto mantu, tā ir tiesīga attiecībā uz šo atkārtoto dāvinājumu (ziedojumu) nepiemērot šā likuma 11.2 panta piektās daļas nosacījumu, ka iepriekšējā pārskata gada peļņas summa ir samazināma par attiecīgajā pārskata gadā saņemto valsts un pašvaldības budžeta dotāciju Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai. Veicot šādu atkārtotu dāvinājumu (ziedojumu), kapitālsabiedrībai ir pienākums nodrošināt visu pārējo šā likuma 11.2 pantā minēto nosacījumu izpildi.

24. Šā likuma 2. panta 3.2 daļā noteiktās izmaksas vienota valsts un pašvaldību sniegtā atbalsta koordinācijas punkta darbības nodrošināšanai tiek segtas par laika periodu no tā izveidošanas brīža.

25. Grozījumi šā likuma 3. panta otrajā un ceturtajā daļā par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu uz diviem gadiem Ukrainas civiliedzīvotājiem stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

26. Līdz 2022. gada 31. decembrim Latvijas Republikā izsniegtās ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas Ukrainas civiliedzīvotājiem ir spēkā līdz 2025. gada 4. martam.

27. Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem Latvijas Republikā izsniegtas ilgtermiņa vīzas vai kuriem izsniegto uzturēšanās atļauju derīguma termiņš ir beidzies, sākot no 2023. gada 1. janvāra ir tiesīgi pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz diviem gadiem atbilstoši šā likuma 3. panta otrajā daļā noteiktajam.

28. Līdz 2022. gada 31. decembrim Ukrainas civiliedzīvotāju iesniegtos ilgtermiņa vīzu pieteikumus izskata atbilstoši tiem šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

29. Šā likuma 7. panta piecpadsmitā daļa stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā.

30. Līdz 2023. gada 30. novembrim uz šā likuma 14. panta pirmās daļas vai 17. panta pirmās daļas pamata izsniegto atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai derīguma termiņš tiek pagarināts, bet kopumā nepārsniedzot šā likuma 14. panta pirmajā daļā un 17. panta trešajā daļā noteikto piecu gadu termiņu. Pēc atļaujas īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai termiņa beigām Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības veikt profesionālo darbību Latvijas Republikā, ja ir atzīta profesionālā kvalifikācija pastāvīgai profesionālai darbībai Latvijas Republikā atbilstoši likumam "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu".

31. Grozījums šā likuma 7.2 panta otrās daļas ievaddaļā, 7.2 panta 2.1 daļa un grozījums 7.2 panta trešajā daļā par pirmreizēju un atkārtotu invaliditātes ekspertīzes veikšanu stājas spēkā 2023. gada 1. maijā. Dokumentus invaliditātes noteikšanai, kurus Ukrainas civiliedzīvotājs ir iesniedzis līdz 2023. gada 30. aprīlim, Valsts komisija izskata un invaliditāti nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas bija spēkā līdz 2023. gada 30. aprīlim.

32. Valsts komisijas amatpersonai, saņemot iesniegumu no Ukrainas civiliedzīvotāja, kuram noteiktās invaliditātes termiņš ir 2024. gada 4. marts, vai viņa likumiskā pārstāvja, ir tiesības pagarināt šā likuma 7.2 panta pirmās daļas kārtībā noteikto invaliditātes statusu un ar to saistītos atzinumus uz laiku līdz 2025. gada 4. martam, ja Ukrainas civiliedzīvotājam ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas termiņš ir pagarināts līdz 2025. gada 4. martam.

33. Lai pašvaldībām tiktu kompensēti izdevumi (3,09 euro dienā par viena izglītojamā ēdināšanu) par to nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanu, kuri uzņemti izglītības iestādēs klātienē pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē pēc 2023. gada 1. septembra, pārskatu par faktiskajiem izdevumiem, kas saistīti ar nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanu laikposmā no 2023. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. novembrim, pašvaldības iesniedz šā likuma 13. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā līdz 2023. gada 30. decembrim.

34. Grozījumi šā likuma 7. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. Ukrainas civiliedzīvotāja līdz 2024. gada 31. decembrim iesniegtos dokumentus pakalpojuma sniedzējs izskata atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas bija spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim, šādu pakalpojumu piešķiršanai:

1) līdz 30 dienām ilgs sociālās rehabilitācijas pakalpojums, ja personai atbilstoši pašvaldības sociālā dienesta vai sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ārstniecības iestāžu reģistrā vai izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta pakalpojumu sniedzēja novērtējumam psihoemocionālā stāvokļa dēļ ir nepieciešams diennakts pakalpojums;

2) valsts finansēta tehniskā palīglīdzekļa piešķiršanai steidzamības kārtā.

35. Šā likuma 14. panta 1.1 daļā minēto apliecinājumu ārstniecības personas, kurām šā panta pirmajā daļā minētā atļauja ir izsniegta pirms 2022. gada 1. jūlija, iesniedz līdz 2025. gada 31. jūlijam.

36. Šā likuma 17. panta 1.1 daļā minēto apliecinājumu farmaceiti un farmaceita asistenti, kuriem šā panta trešajā daļā minētā atļauja ir izsniegta pirms 2022. gada 1. jūlija, iesniedz līdz 2025. gada 31. jūlijam.

37. Šā likuma 14. panta sestajā daļā minēto apliecinājumu par veikto profesionālo pilnveidi ārstniecības personas, kurām šā panta pirmajā daļā minētā atļauja ir izsniegta pirms 2024. gada 1. jūlija, iesniedz līdz 2025. gada 31. jūlijam.

38. Šā likuma 17. panta sestajā daļā minēto apliecinājumu par veikto profesionālo pilnveidi farmaceiti vai farmaceita asistenti, kuriem šā panta trešajā daļā minētā atļauja ir izsniegta pirms 2024. gada 1. jūlija, iesniedz līdz 2025. gada 31. jūlijam.

39. Grozījumi šā likuma 7.1 pantā par izmitināšanas perioda noteikšanu līdz 60 dienām neattiecas uz tiem izmitinātājiem, kuri pieteikumu par atlīdzības saņemšanu iesnieguši līdz 2025. gada 31. decembrim.

40. Grozījumi šā likuma 12. pantā par izmitināšanas perioda noteikšanu līdz 60 dienām neattiecas uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri primārajam atbalstam — izmitināšanai — pieteikušies līdz 2025. gada 31. decembrim.

41. Šā likuma 7.1 panta 1.4 daļa attiecas arī uz izmitinātājiem, par kuriem lēmums par atlīdzības izmaksu pieņemts pirms 2026. gada 1. janvāra. Izmitinātāji ir tiesīgi iesniegt pieteikumus šā likuma 7.1 panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā līdz 2026. gada 1. februārim. 180 dienu termiņa sākuma datums tiek noteikts no izmitinātāja atlīdzības pieteikumā norādītā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanas datuma, bet ne vēlāk par 2026. gada 1. februāri.

42. Šā likuma 12. panta 1.5 daļa attiecas arī uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, par kuru izmitināšanu atbilstoši minētā panta 1.2 daļai lēmums pieņemts pirms 2026. gada 1. janvāra. Pašvaldība veic šā likuma 12. panta 1.5 daļā minētos pasākumus līdz 2026. gada 1. februārim. 180 dienu termiņa sākuma datums tiek noteikts no pašvaldības lēmuma pieņemšanas dienas, bet ne vēlāk par 2026. gada 1. februāri.

43. Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem 2025. gada 31. decembrī ir pagaidu aizsardzības statuss vai kuri ir pieteikušies attiecīgā statusa saņemšanai, šā likuma 16. panta 1.1 un 1.2 daļā noteikto termiņu valsts valodas apguvei sāk skaitīt no 2026. gada 1. janvāra.

44. Grozījums šā likuma 13.1 panta 5.1 daļas 3. punktā par vārdu "nesaskaņojot ar Augstākās izglītības padomi augstskolas vai koledžas kārtību, kādā studiju programmās uzņem Ukrainas civiliedzīvotājus" izslēgšanu stājas spēkā 2026. gada 1. septembrī.

45. Šā likuma 23. panta pirmās daļas 4. punkta nosacījums piemērojams personām, kuras Krievijas Federāciju vai tās okupētās Ukrainas teritorijas apmeklējušas pēc 2026. gada 1. janvāra.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 3. martā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 4. martā