LegalizeSabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr. 359 Rīgā 2022. gada 26. maijā (prot. Nr. 28 43. §)
1. Apstiprināt Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā un uzdevumu izpildes koordinēšanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām – Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Zemkopības ministriju, Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Pārresoru koordinācijas centru. Minētajām institūcijām atbilstoši kompetencei nodrošināt pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu.
3. Atbildīgajai institūcijai un līdzatbildīgajām institūcijām pamatnostādnēs iekļautos pasākumus nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, ņemot vērā, ka pamatnostādņu īstenošanai plānotais papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem būtiski pārsniedz Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam veselības nozarei paredzēto finansējumu. Pasākumus, kuriem nepieciešams papildu finansējums, īstenot, ja valsts budžeta sagatavošanas procesā tiks atbalstīts Veselības ministrijas iesniegtais prioritāro pasākumu pieteikums. Pamatnostādņu īstenošanas procesā samērot finansējuma nepieciešamību ar potenciāli pieejamo finansējumu, kā arī vērtēt iespēju piesaistīt privāto finansējumu.
4. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz 2024. gada 1. martam un 2028. gada 1. martam atbilstoši kompetencei iesniegt Veselības ministrijā informāciju par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildes gaitu un rezultātiem.
5. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādņu īstenošanai 2023. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.
6. Veselības ministrijai sagatavot un veselības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus:
6.1. līdz 2024. gada 1. novembrim – pamatnostādņu īstenošanas vidusposma novērtējumu;
6.2. līdz 2028. gada 1. novembrim – pamatnostādņu īstenošanas gala novērtējumu.
Ministru prezidents A. K. KariņšVeselības ministrs D. Pavļuts
(Ministru kabineta2022. gada 26. maijarīkojums Nr. 359)
Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam
| AMR | Antimikrobiālā rezistence |
|---|---|
| ANM | Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms (Recovery and Resilience Facility) |
| BIOR | Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior" |
| BKUS | Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, VSIA |
| CSP | Centrālā statistikas pārvalde |
| DVI | Datu valsts inspekcija |
| ECDC | Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs |
| EEZ | Eiropas Ekonomikas zona |
| ERAF | Eiropas Reģionālās attīstības fonds |
| ERT | Eiropas References tīkls (angl. European Reference Network) |
| ESF | Eiropas Sociālais fonds |
| ES | Eiropas Savienība |
| EK | Eiropas Komisija |
| HBSC | Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums (angl. Health Behaviour in School-aged Children) |
| HIV | Cilvēka imūndeficīta vīruss (angl. Human Immunodeficiency Virus) |
| IKT | Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas |
| IeVP | Ieslodzījumu vietu pārvalde |
| IeM | Iekšlietu ministrija |
| IAUI | Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija |
| IUB | Iepirkumu uzraudzības birojs |
| IZM | Izglītības un zinātnes ministrija |
| KM | Kultūras ministrija |
| KUS | Klīniskās universitāšu slimnīcas |
| LAD | Lauku atbalsta dienests |
| LĀB | Latvijas Ārstu biedrība |
| LAB | Latvijas Antidopinga birojs |
| LDĀA | Latvijas Diētas ārstu asociācija |
| LDUSA | Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija |
| LFA | Latvijas Fizioterapeitu asociācija |
| LFB | Latvijas Farmaceitu biedrība |
| LĢĀA | Latvijas Ģimenes ārstu asociācija |
| LLĢĀA | Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija |
| LLU | Latvijas Lauksaimniecības universitāte |
| LPGA | Latvijas Pludmales glābēju asociācija |
| LPS | Latvijas Pašvaldību savienība |
| LPUF | Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija |
| LSPA | Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija |
| LTRK | Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera |
| LTSA | Latvijas Tautas sporta asociācija |
| LZA | Latvijas Zobārstu asociācija |
| LM | Labklājības ministrija |
| MK | Ministru kabinets |
| MSS | Muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības |
| NAP2027 | Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam |
| NMPD | Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests |
| NVD | Nacionālais veselības dienests |
| NVO | Nevalstiskās organizācijas |
| NVPT | Nacionālais veselīgo pašvaldību tīkls |
| OECD | Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija |
| OMT | Operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi |
| PSKUS | Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, VSIA |
| PTAC | Patērētāju tiesību aizsardzības centrs |
| PVD | Pārtikas un veterinārais dienests |
| PVO | Pasaules Veselības organizācija |
| PZMG | Potenciāli zaudētie mūža gadi (angl. Years of potential life lost jeb Potential years of life lost) |
| PSMVM | Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs |
| RAKUS | Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA |
| RPNC | Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, VSIA |
| RSKC | Reto slimību koordinācijas centrs |
| RSU | Rīgas Stradiņa universitāte |
| RSU DDVVI | Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūts |
| TM | Tieslietu ministrija |
| TOS | Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, VSIA |
| SIF | Sabiedrības integrācijas fonds |
| SPKC | Slimību profilakses un kontroles centrs |
| UNICEF | Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds jeb UNICEF (angl. United Nations International Children's Fund) |
| VADC | Valsts asinsdonoru centrs |
| VARAM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| VBTAI | Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija |
| VDI | Valsts darba inspekcija |
| VI | Veselības inspekcija |
| VISC | Valsts izglītības satura centrs |
| VIS | Valsts informācijas sistēma |
| VPD | Valsts probācijas dienests |
| VTMEC | Valsts tiesu medicīnas un ekspertīzes centrs |
| VVST | Veselību veicinošo skolu tīkls |
| VVD RDC | Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs |
| VM | Veselības ministrija |
| ZM | Zemkopības ministrija |
| ZVA | Zāļu valsts aģentūra |
| Uzdevums | Indikatīvais nepieciešamais papildu finansējums |
| --- | --- |
| Uzdevums | 2022* |
| Finansējums kopā, tai skaitā, | 30 113 673 |
| Veselības ministrija | 30 113 673 |
| Zemkopības ministrija | 0 |
| Izglītības un zinātnes ministrija | 0 |
| Labklājības ministrija | 0 |
| Iekšlietu ministrija | 0 |
| Pašvaldību budžets | 0 |
| Vidēja termiņa budžeta ietvara likums kopā, | 30 113 673 |
| tai skaitā, valsts pamatfunkciju īstenošana: | 0 |
| Veselības ministrija | 0 |
| Zemkopības ministrija | 0 |
| Izglītības un zinātnes ministrija | 0 |
| Labklājības ministrija | 0 |
| tai skaitā, ES politiku instrumentu (ES fondi un ANM) un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana | 30 113 673 |
| Veselības ministrija | 30 113 673 |
| Izglītības un zinātnes ministrija | 0 |
| Iekšlietu ministrija | 0 |
| *Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums ir norādīts sākot ar 2022.gadu. | *Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums ir norādīts sākot ar 2022.gadu. |
| MĒRĶA INDIKATORI | MĒRĶA INDIKATORI |
| --- | --- |
| 2019. gads | |
| 1. Veselīgi nodzīvotie mūža gadi vīriešiem un sievietēm (avots: Eurostat)* | 51,0/53,7(2018)** |
| 2. Iedzīvotāju (15-74 gadus veci; vīrieši/sievietes) īpatsvars, kuri uzskata savu veselības stāvokli par labu vai diezgan labu (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC) | 49,5(56,1/43,5)(2018) |
| 3. Pusaudžu (15 gadus veci; zēni/meitenes) īpatsvars, kuri savu veselības stāvokli novērtē kā teicamu (%) (avots: HBSC, SPKC) | 16,8(27,0/8,1)(2018) |
| 4. Potenciāli zaudētie mūža gadi uz 100 000 iedzīvotāju līdz 69 gadu vecumam; vīriešiem/sievietēm5(avots: SPKC) | 6762(9623 / 4031)(2019) |
| 5. Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem un sievietēm (gados) (avots: CSP) | 70,8/79,9(2019) |
| 6. Latvijas jaundzimušo paredzamā mūža ilguma īpatsvars no ES vidējā rādītāja; vīriešiem/sievietēm (%) (avots: Eurostat) | 92,7(89,5/95,3)(2018) |
| * Rādītājs iekļauts Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam** Koriģēta rezultatīvā rādītāja vērtība | * Rādītājs iekļauts Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam** Koriģēta rezultatīvā rādītāja vērtība |
| 1. Rīcības virziens: Veselīgs un aktīvs dzīvesveids | 1. Rīcības virziens: Veselīgs un aktīvs dzīvesveids |
| --- | --- |
| Nr.p.k. | Uzdevums |
| 1.1. | Veicināt veselīga un sabalansēta uztura lietošanu, īstenojot vienotu uztura politiku. |
| 1.2. | Veicināt lielāku iedzīvotāju fizisko aktivitāti ikdienā, īstenojot vienotu fizisko aktivitāšu veicināšanas politiku. |
| 1.3. | Mazināt dažāda veida atkarību izraisošo vielu lietošanu un procesu atkarības, īstenojot vienotu atkarību mazināšanas politiku. |
| 1.4. | Uzlabot iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību, īstenojot vienotu seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas politiku sabiedrībā. |
| 1.5. | Uzlabot iedzīvotāju psihoemocionālo labklājību, īstenojot vienotu psihiskās veselības politiku sabiedrībā. |
| 1.6. | Uzlabot iedzīvotāju zobu un mutes dobuma veselību, īstenojot vienotu mutes dobuma un zobu veselības veicināšanas politiku. |
| 1.7. | Veicināt veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, mazinot traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem. |
| 1.8. | Stiprināt pašvaldību, izglītības iestāžu un darba devēju lomu slimību profilaksē un veselības veicināšanā. |
| 2. Rīcības virziens: Infekciju izplatības mazināšana | 2. Rīcības virziens: Infekciju izplatības mazināšana |
| --- | --- |
| Nr.p.k. | Uzdevums |
| 2.1. | Palielināt vakcinācijas aptveri un novērst vakcīnu apgādes traucējumu ietekmi uz vakcināciju. |
| 2.2. | Mazināt infekcijas slimību izplatīšanās riskus. |
| 2.3. | Stiprināt infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību. |
| 2.4. | Mazināt antimikrobiālās rezistences izplatības riskus. |
| 3. Rīcības virziens: Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe | 3. Rīcības virziens: Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe |
| --- | --- |
| 3.1. Rīcības apakšvirziens: Zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība | 3.1. Rīcības apakšvirziens: Zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība |
| Nr.p.k. | Uzdevums |
| 3.1.1. | Uzlabot valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu pieejamību (sasaistē ar 5.7.uzdevumu). |
| 3.1.2. | Uzlabot valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu pieejamību. |
| 3.1.3. | Uzlabot valsts apmaksāto stacionāro pakalpojumu pieejamību (sasaistē ar 5.6. un 5.7.uzdevumu). |
| 3.1.4. | Uzlabot kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču pieejamību. |
| 3.1.5. | Uzlabot veselības aprūpi ģimenei. |
| 3.1.6. | Uzlabot pakalpojumu pieejamību un zāļu terapijas iespējas sirds un asinsvadu slimību agrīnai diagnostikai un labākiem ārstēšanas rezultātiem (sasaistē ar 3.1.4.). |
| 3.1.7. | Attīstīt veselības aprūpi onkoloģijā, t.sk. hematoonkologijā, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, sekmēt audzēju agrīnu diagnostiku un mūsdienīgu to ārstēšanu, balstoties uz personalizētas medicīnas principiem (sasaistē ar 3.1.4.). |
| 3.1.8. | Attīstīt veselības aprūpi psihiatrijā, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un zāļu terapijas iespējas agrīnai diagnostikai un labākiem ārstēšanas rezultātiem (sasaistē ar 3.1.4.). |
| 3.1.9. | Attīstīt atkarību ārstēšanu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un zāļu terapijas iespējas agrīnai diagnostikai un labākiem ārstēšanas rezultātiem (sasaistē ar 3.1.4.). |
| 3.1.10. | Uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un zāļu terapijas iespējas citu hronisku slimību gadījumos agrīnai diagnostikai, un labākiem ārstēšanas rezultātiem. |
| 3.1.11. | Veicināt integrētu veselības aprūpi personām, kas slimo ar hroniskām infekcijas slimībam (sasaistē ar 2. rīcības virzienu). |
| 3.1.12. | Attīstīt reto slimību pacientu veselības aprūpi, uzlabojot diagnostiku, zāļu terapijas iespējas un pakalpojumu pieejamību agrīnai diagnostikai un labākiem ārstēšanas rezultātiem. |
| 3.2. Rīcības apakšvirziens: Veselības aprūpes pakalpojumu koordinēšana un pēctecība | 3.2. Rīcības apakšvirziens: Veselības aprūpes pakalpojumu koordinēšana un pēctecība |
| 3.2.1. | Stiprināt primāro veselības aprūpi, uzlabot tās kvalitāti un pieejamību. |
| 3.2.2. | Uzlabot aptiekas pakalpojumu pieejamību un attīstīt farmaceitisko aprūpi. |
| 3.2.3. | Uzlabot pacientu ar hroniskām slimībām veselības aprūpes koordināciju, integrāciju un pēctecību. |
| 3.2.4. | Attīstīt rehabilitācijas pakalpojumus un uzlabot to pieejamību un savlaicīgumu pēctecīgā ārstniecības procesā (sasaistē ar 5.7.uzdevumu). |
| 3.2.5. | Attīstīt paliatīvās aprūpes pakalpojumus un uzlabot to pieejamību. |
| 3.2.6. | Veicināt transplantējamo orgānu un audu pieejamību. |
| 3.3. Rīcības apakšvirziens: Pacienta un viņa ģimenes iesaiste veselības aprūpē | 3.3. Rīcības apakšvirziens: Pacienta un viņa ģimenes iesaiste veselības aprūpē |
| 3.3.1. | Uzlabot ārstniecības personu un farmaceitu komunikācijas prasmes un uz cilvēku centrēta darba organizācijas prasmes (sasaistē ar 4.rīcības virzienu). |
| 3.3.2. | Veicināt veselības komunikācijas un iedzīvotāju veselībpratības pilnveidošanu, tā paaugstinot iedzīvotāju rūpes par savu veselību (sasaistē ar 1.rīcības virzienu). |
| 4. Rīcības virziens: Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide | 4. Rīcības virziens: Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide |
| --- | --- |
| Nr.p. k. | Uzdevums |
| 4.1. | Uzlabot cilvēkresursu pieejamību (piesaiste, saglabāšana, ģeogrāfiskais izvietojums) valsts apmaksātajā veselības aprūpes sistēmā, tajā skaitā, veicinot ilgtspējīgas veselības izglītības sistēmas attīstību: |
| 4.2. | Uzlabot cilvēkresursu kvalitāti atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai un pieprasījumam darba tirgū. |
| 4.3. | Uzlabot cilvēkresursu pārvaldības sistēmu. |
| 5. Rīcības virziens: Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana | 5. Rīcības virziens: Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana |
| --- | --- |
| Nr.p. k. | Uzdevums |
| 5.1. | Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un uzlabot pacientu drošību. |
| 5.2. | Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modeļus, lai veicinātu kvalitatīvu veselības pakalpojuma rezultātu. |
| 5.3. | Attīstīt ar zālēm nesaistītu medicīnisko tehnoloģiju novērtēšanu, tai skaitā stiprināt medicīnisko tehnoloģiju novērtēšanas kapacitāti. |
| 5.4. | Veicināt ģenērisko zāļu izmantošanu veselības aprūpē. |
| 5.5. | Paplašināt centralizēti iepērkamo zāļu un medicīnas preču veidus, veicināt slimnīcu kopīgos iepirkumus. |
| 5.6. | Pilnveidot stacionāro pakalpojumu sniedzēju aprūpes līmeņu struktūru, sadarbības teritorijas (pakalpojumu pārprofilējamība, kvalitāte, efektivitāte). |
| 5.7. | Uzlabot ārstniecības iestāžu infrastruktūru, tai skaitā nodrošināt specializēto slimnīcu attīstību. |
| 5.8. | Izveidot un uzturēt nepieciešamo materiālo rezervju sistēmu katastrofu un ārkārtas situācijām. |
| 5.9. | Stiprināt VM resora kapacitāti sabiedrības veselības, veselības aprūpes un farmācijas jomā. |
| 5.10. | Radīt jaunas zināšanas, prasmes un inovācijas, attīstīt produktus, procesus un pakalpojumus veselības nozaru problēmu risināšanai un stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanai, kā arī nodrošināt nepieciešamos datus veselības politikas plānošanai un novērtēšanai, veicinot pētniecību un pētniecības rezultātu pārnesi tautsaimniecībā. |
| 5.11. | Attīstīt veselības aprūpes pakalpojumus un uzlabot to efektivitāti, ieviešot inovācijas fondu veselības aprūpē. |
| 5.12. | Veicināt veselības nozares digitālo transformāciju. |
| 1. Politikas rezultāts: Iedzīvotāji vairāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un viņu uztura paradumi kļuvuši veselīgāki | 1. Politikas rezultāts: Iedzīvotāji vairāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un viņu uztura paradumi kļuvuši veselīgāki |
| --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 1.1. Iedzīvotāju (15–74 g.v.) īpatsvars, kuriem ir pasīvi brīvā laika pavadīšanas paradumi – lasīšana, televizora skatīšanās un cita veida sēdoša brīvā laika pavadīšana (%) (Avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC) | 36,3 (2018) |
| 1.2. Iedzīvotāju (15–74 g.v.) īpatsvars, kuri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm vismaz 30 min dienā 2 reizes nedēļā (%) (Avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC) | 25,4 (2018) |
| 1.3. Pusaudžu (11, 13 un 15 g.v.) īpatsvars, kuri katru dienu nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm vismaz stundu dienā (%) (avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC) | 18,8 (2018) |
| 1.4. Pusaudžu (11, 13 un 15 g.v.) īpatsvars, kuri uzturā lieto augļus vismaz reizi dienā (%) (avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC) | 26,8 (2018) |
| 1.5. Iedzīvotāju (15-74 g.v.) īpatsvars, kuri pēdējās nedēļas laikā katru dienu uzturā lietojuši augļus un ogas (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC) | 24,5 (2018) |
| 1.6. Pusaudžu (11, 13 un 15 g.v.) īpatsvars, kuri uzturā lieto dārzeņus vismaz reizi dienā (%) (avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC) | 27,2 (2018) |
| 1.7. Iedzīvotāju (15-74 g.v.) īpatsvars, kuri pēdējās nedēļas laikā katru dienu uzturā lietojuši svaigus dārzeņus (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC) | 36,9 (2018) |
| 1.8. Iedzīvotāju (15-74 g.v.) īpatsvars ar lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos (ĶMI virs 25) (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC) | 58,7 (2018) |
| 1.9. Pusaudžu (15 g.v.) īpatsvars ar lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos (%) (avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC) | 16,0 (2018) |
| 1.10. Skolēnu (7 g.v.) īpatsvars ar lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos (%) (avots: Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums, SPKC) | 22,8 (2018) |
| 1.11. Respondenti, kas savas zināšanas par dopingu (vai dopinga vielām) novērtē kā labas un teicamas (%) (avots: pētījums "Sabiedrības viedoklis par dopinga lietošanu sportā, 2019. gads") | 10 |
| 1.12. Programmā "Piens un augļi skolai" iesaistīto izglītojamo īpatsvars (%) no visas mērķauditorijas (pirmsskolas izglītības iestādes un 1.-9.klase) izglītojamo skaita valstī | 91% (2019./ 2020.m.g.) |
| 2. Politikas rezultāts: Uzlabojusies iedzīvotāju zobu veselība | 2. Politikas rezultāts: Uzlabojusies iedzīvotāju zobu veselība |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 2.1. Pusaudžu (11, 13 un 15 g.v.) īpatsvars, kuri zobus tīra biežāk kā vienu reizi dienā (%) (avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC) | 55,1 (2018) |
| 2.2. Kariesa (ar bojājumiem kavitātes līmenī) izplatība bērniem 12 g.v. (%) (avots: Mutes veselības pētījums skolēniem, SPKC) | 79,8 (2016) |
| 2.3. Pastāvīgo zobu KPE indekss (kariozo, plombēto, izrauto zobu skaits) 12 g.v. (avots: SPKC) | 2,84 (2019) |
| 2.4. Iedzīvotāju (15 – 74 g.v.) īpatsvars, kuri zobus tīra biežāk kā vienu reizi dienā (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC) | 57,7 (2018) |
| 3. Politikas rezultāts: Uzlabojusies iedzīvotāju psihoemocionālā veselība | 3. Politikas rezultāts: Uzlabojusies iedzīvotāju psihoemocionālā veselība |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 3.1. Skolēni (11, 13 un 15 g.v.), kuri cietuši no skolasbiedru ņirgāšanās (avots: (avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC)* | 22,3 (2018) |
| 3.2. Iedzīvotāju (15-74 g.v.) īpatsvars, kas izjutuši sasprindzinājumu, stresu un nomāktību pēdējā mēneša laikā (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC) | 59,6 (2018) |
| 3.3. Iedzīvotāju (15-74 g.v.) īpatsvars, kas izjutuši depresiju pēdējā gada laikā (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC) | 22,4 (2018) |
| 3.4. Mirušo skaits no pašnāvībām bērnu un jauniešu vidū (līdz 17 g.v.) (avots: SPKC) (sasaistē ar 14. politikas rezultātu) | 3 (2019) |
| 3.5. Mirstība no pašnāvībām (uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: SPKC) (sasaistē ar 14. politikas rezultātu)* | 15,1 (2019) |
| 3.6. Kopējās internalizējošās (emocionālās grūtības un grūtības saskarsmē ar vienaudžiem)/eksternalizējošās grūtības (uzvedības grūtības un hiperaktivitāte) skolēniem (%) (avots: Skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC)37 | 16,7 (2017./2018.) |
| 4. Politikas rezultāts: Samazinājusies atkarību izraisošo vielu lietošana un procesu atkarības iedzīvotāju vidū | 4. Politikas rezultāts: Samazinājusies atkarību izraisošo vielu lietošana un procesu atkarības iedzīvotāju vidū |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 4.1. Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš litros uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, neieskaitot tūristu absolūtā alkohola patēriņu (avots: SPKC) | 11 litri (2018) |
| 4.2. Pēdējā gada laikā pārmērīgo alkohola lietotāju īpatsvars darbspējas (15-64 g.v.) vecumā (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC)* | 40,0 (2018) |
| 4.3. Jauniešu (15 gadu vecumā) īpatsvars, kuri lietojuši alkoholu riskantā veidā (60 un vairāk gramu absolūtā alkohola vienā reizē) pēdējā mēneša laikā (%) (avots: ESPAD, SPKC) | 36 (2019) |
| 4.4. Ikdienas smēķēšanas paraduma izplatība cilvēkiem darbspējas (15-64 g.v.) vecumā (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC)* | 26,2 (2018) |
| 4.5. Iedzīvotāju (15-74 g.v.) īpatsvars, kuri pēdējā gada laikā lietojuši elektroniskās cigaretes (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC) | 16,0 (2018) |
| 4.6. Skolēnu (11, 13 un 15 g.v.) īpatsvars, kuri elektronisko cigareti lietojuši vismaz vienu dienu pēdējo 30 dienu laikā (%) (avots: Starptautiskais jauniešu smēķēšanas pētījums, SPKC) | 18,0 (2019) |
| 4.7. Regulāri (vismaz reizi nedēļā) smēķējošu 15-gadīgu skolēnu īpatsvars (%) (avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC) | 12,3 (2018) |
| 4.8. Narkotiku lietošanas izplatība darbspējas vecuma (15-64 gadus vecu) iedzīvotāju vidū pēdējā gada laikā (%) (avots: Pētījums par atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatību iedzīvotāju vidū, SPKC) | 4,6 (2015) |
| 4.9. Narkotiku (marihuāna un hašišs, ekstazī, amfetamīns) lietošanas izplatība skolēnu (15-16 gadus vecu) vidū pēdējā gada laikā (%) (avots: ESPAD, SPKC) | Marihuāna un hašišs – 21 ekstazī – 3,6 amfetamīns – 1,1 (2019) |
| 4.10. Latvijas iedzīvotāju īpatsvars 15-64 gadu vecumā, kas spēlējuši kādu no azartspēļu vai loteriju veidiem pēdējā gada laikā (avots: Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība)) | 26,2 (2019) |
| 4.11. Problemātiskie sociālo tīklu lietotāji/skolēni (%) (avots: Skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC)38 | 5,1 (2017./2018.) |
| 4.12. Intensīvie tiešsaistes komunikāciju lietotāji/skolēni (%) (avots: Skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC)73 | 24,9 (2017./2018.) |
| 5. Politikas rezultāts: Samazinājies bērnu un pieaugušo traumatisms, tai skaitā uzlabota bērnu un pieaugušo drošība uz ūdens un ūdens tuvumā, un palielinājusies drošības līdzekļu lietošana satiksmē | 5. Politikas rezultāts: Samazinājies bērnu un pieaugušo traumatisms, tai skaitā uzlabota bērnu un pieaugušo drošība uz ūdens un ūdens tuvumā, un palielinājusies drošības līdzekļu lietošana satiksmē |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 5.1. Bērnu līdz 4 gada vecumam mirstība no ārējiem nāves cēloņiem (uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze, SPKC) | 6,7 (2019) |
| 5.2. Stacionārā ārstēto bērnu (0-17 g.v.) ar diagnozi "Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas" relatīvais skaits (uz 1000 iedzīvotāju) (avots: SPKC) | 10,5 (2019) |
| 5.3. Noslīkušo (bērnu/kopā) relatīvais skaits, uz 100 000 iedz. (avots: Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze, SPKC) | 1,1/5,4 (2019) |
| 5.4. Mirušo skaits no ārējiem nāves cēloņiem uz 100 000 iedzīvotāju (avots: Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze, SPKC)* | 72,9 (2019) |
| 5.5. Stacionārā ārstēto pieaugušo (virs 18 g.v.) iedzīvotāju ar diagnozi "Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas" relatīvais skaits (uz 1000 iedzīvotāju) (avots: SPKC) | 15,8 (2019) |
| 6. Politikas rezultāts: Iedzīvotāji ir labāk izglītoti par seksuālo un reproduktīvo veselību | 6. Politikas rezultāts: Iedzīvotāji ir labāk izglītoti par seksuālo un reproduktīvo veselību |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 6.1. Mākslīgie aborti uz 1000 dzīvi dzimušo (avots: SPKC) | 181 (2019) |
| 6.2. Nepilngadīgo grūtnieču īpatsvars (no uzskaitē esošajām grūtniecēm) (%) (avots: SPKC) | 0,9 (2019) |
| 6.3. Pusaudžu (15 g.v.) īpatsvars, kuriem ir bijis dzimumakts (%) (avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC) (%) | 14,1 (2018) |
| 6.4. Saslimstība ar HIV (gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: SPKC) (sasaistē ar 9. politikas rezultātu) | 15,4 (2019) |
| 6.5. Hlamīdiju izraisītās slimības jauniešu vidū (15-18 g.v.) uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: SPKC) | 44 |
| 7. Politikas rezultāts: Iesaistītas pašvaldības, izglītības iestādes un darba devēji un stiprināta to loma slimību profilaksē un veselības veicināšanā. | 7. Politikas rezultāts: Iesaistītas pašvaldības, izglītības iestādes un darba devēji un stiprināta to loma slimību profilaksē un veselības veicināšanā. |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 7.1. Pašvaldību īpatsvars, kurās ir izveidota atsevišķa amata vieta vai struktūrvienība, kuras pienākumos ir veselības veicināšanas jautājumu risināšana (%) (avots: SPKC) | 2839 |
| 7.2. Pašvaldību īpatsvars, kas darbojas Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā (%) (avots: SPKC) | 94 |
| 7.3. Skolu īpatsvars, kuras ir iesaistītas Nacionālajā Veselību veicinošo skolu tīklā (%) (avots: SPKC) | 11,5 |
| 7.4. Oficiālo peldvietu īpatsvars ar vismaz pietiekamu ilglaicīgo ūdens kvalitāti (%) (avots: VI) | 100 |
| 8. Politikas rezultāts: Palielināta vakcinācijas aptvere | 8. Politikas rezultāts: Palielināta vakcinācijas aptvere |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 8.1. Bērnu līdz 24 mēnešu vecumam vakcinācijas līmenis pret gripu (%) (avots: SPKC) | 68,6 (2019. /2020. gripas sezona) |
| 8.2. Vakcinēto grūtnieču pret gripu skaits (avots: SPKC) | 5156 (2019./2020. sezonā) |
| 8.3. Vakcinēto senioru (virs 65 gadu vecumam) pret gripu īpatsvars (%) (avots: SPKC) | 11,1 (2019./2020. sezonā) |
| 8.4. Meiteņu vakcinācijas līmenis pret CPV (%) (avots: SPKC) | 62,9 |
| 8.5. Pieaugušo vakcinācijas līmenis pret difteriju un stinguma krampjiem (%) (avots: SPKC) | 53,8 |
| 8.6. Vakcinācijas aptvere pret difteriju, garo klepu un poliomielītu (4.pote) 24 mēnešu vecumā (%) (avots: SPKC) | 96,2 |
| 8.7. Atteikumu no vakcinācijas skaits (avots: SPKC)40 | 58381 |
| 8.8. Vakcinācijas aptvere pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (2. pote) 8 gadu vecumā (%) (avots: SPKC) | 96,4 |
| 9. Politikas rezultāts: Samazinājusies saslimstība ar infekcijas slimībām | 9. Politikas rezultāts: Samazinājusies saslimstība ar infekcijas slimībām |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 9.1. Saslimstība ar akūtu B hepatītu (gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: SPKC) | 1,6 (2019) |
| 9.2. Saslimstība ar akūtu C hepatītu (gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: SPKC) | 2,5 (2019) |
| 9.3. Saslimstība ar HIV (gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: SPKC) | 15,4 (2019) |
| 9.4. Saslimstība ar tuberkulozi uz 100 000 iedzīvotāju41 (avots: SPKC) | 24,9 (2017) |
| 9.5. Reģistrēto HIV gadījumu īpatsvars ar nezināmu inficēšanās ceļu (%) (avots SPKC) | 42 |
| 9.6. Atbalsta personu skaits, kas sniedz pakalpojumus (avots: SPKC)42 | 3 |
| 9.7. Kopējais veikto HIV eksprestestu skaits (avots: SPKC) | 5519 |
| 10. Politikas rezultāts: Ierobežota antimikrobiālās rezistences attīstība un izplatība | 10. Politikas rezultāts: Ierobežota antimikrobiālās rezistences attīstība un izplatība |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 10.1. Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas antibiotikas iegādājušies bez receptes (avots: Eirobarometra pētījums) | 9 (2017) |
| 10.2. Antimikrobiālo līdzekļu patēriņš sistēmiskai lietošanai stacionārajā sektorā DID (avots: ESAC-NET) | (2017) |
| 10.3. Latvijas iedzīvotāju izpratne par antibiotiku izmantošanu (%) (avots: Eirobarometra pētījums) | 26 (2016) |
| 11. Politikas rezultāts: Uzlabota mātes un bērna veselība | 11. Politikas rezultāts: Uzlabota mātes un bērna veselība |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 11.1. Zīdaiņu īpatsvars, kuri saņēmuši krūts barošanu līdz 6 mēn. vecumam (%) (avots: SPKC) | 57,4 |
| 11.2. Zīdaiņu mirstība (uz 1000 dzīvi dzimušo) (avots: SPKC) | 3,4 |
| 11.3. Perinatālā mirstība (uz 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušo) (avots: SPKC) | 6,2 |
| 11.4. Grūtnieces, kas stājušās uzskaitē (līdz 12. grūtniecības nedēļai) (%) (avots: SPKC) | 93 (2019) |
| 11.5. Mātes mirstība (absolūtais skaits) (avots: SPKC) | 7 gadījumi (2019) |
| 12. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpe sirds un asinsvadu slimību jomā | 12. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpe sirds un asinsvadu slimību jomā |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 12.1. 30 dienu mirstība stacionārā un ārpus stacionāra pēc akūta miokarda infarkta (%) (avots: SPKC) (sasaistē ar 19. politikas rezultātu) | 17,7 |
| 12.2. 30 dienu mirstība stacionārā un ārpus tā pēc akūta išēmiska insulta (%) (avots: SPKC) (sasaistē ar 19. politikas rezultātu) | 25,9 |
| 12.3. 30 dienu mirstība stacionārā un ārpus tā pēc akūta hemorāģiska insulta (%) (avots: SPKC) (sasaistē ar 19. politikas rezultātu) | 40,7 |
| 12.4. Mirstība no sirds un asinsvadu slimībām līdz 64 g.v. (uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze, SPKC) | 134,9 (2019) |
| 13. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpe onkoloģijas jomā | 13. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpe onkoloģijas jomā |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 13.1. Ģimenes ārstu prakšu īpatsvars, kas iesaistītas vēža profilakses uzraudzībā (%) (avots: NVD) | 38 |
| 13.2. Dzemdes kakla vēža skrīninga atsaucība (izmeklējumu veikušās personas) (%) (avots: NVD) | 39,71 |
| 13.3. Krūts vēža skrīninga atsaucība (izmeklējumu veikušās personas) (%) (avots: NVD) | 39,15 |
| 13.4. Kolorektālā jeb zarnu vēža skrīninga atsaucība (izmeklējumu veikušās personas) (%) (avots: NVD) | 15 |
| 13.5. Savlaicīgi (1. un 2. stadijā) diagnosticēto audzēju īpatsvars (avots: SPKC) | 48,0 (2017) |
| 13.6. Novērotā piecu gadu izdzīvotība onkoloģijas pacientiem (%) (avots: SPKC) | 48,9 (2013-2018) |
| 13.7. Mirstība no ļaundabīgiem audzējiem līdz 64 g.v. (uz 100000 iedzīvotāju) (avots: Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze, SPKC) | 105,9 (2019) |
| 14. Politikas rezultāts: Uzlabota psihiskās veselības aprūpe | 14. Politikas rezultāts: Uzlabota psihiskās veselības aprūpe |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 14.1. Mirušo skaits no pašnāvībām bērnu un jauniešu vidū (līdz 17 g.v.) (avots: SPKC) (sasaistē ar 3. politikas rezultātu) | 3 (2019) |
| 14.2. Mirstība no pašnāvībām (uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: SPKC) (sasaistē ar 3. politikas rezultātu) | 15,1 (2019) |
| 14.3. Iedzīvotāju īpatsvars (15-64 g.v.), kuriem ārsts konstatējis depresiju (%) (avots: NVD) | Sievietēm 1,5 Vīriešiem 0,5 |
| 15. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpe paliatīvās aprūpes jomā | 15. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpe paliatīvās aprūpes jomā |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 15.1. Gaidīšanas laiks uz paliatīvās veselības aprūpes pakalpojumiem (dienas) (avots: NVD) | 167 (2020) |
| 16. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpe reto slimību jomā | 16. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpe reto slimību jomā |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 16.1. Reto slimību reģistrā iekļauto pacientu skaita īpatsvars (%) pret aplēsto cilvēku skaitu ar retām slimībām Latvijā (90 240)43 (avots: NVD) | 5,47 |
| 16.2. Pacientu skaitu, kas saņem medikamentus no KZS reto slimību ārstēšanai (avots: NVD) | 224 232 (2020) |
| 17. Politikas rezultāts: Pieaug nodarbināto ārstniecības personu īpatsvars valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, notiek līdzsvarota ārstniecības personu paaudžu nomaiņa, kā arī ārstniecības personām ir iespēja īstenot savu profesionālo izaugsmi | 17. Politikas rezultāts: Pieaug nodarbināto ārstniecības personu īpatsvars valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, notiek līdzsvarota ārstniecības personu paaudžu nomaiņa, kā arī ārstniecības personām ir iespēja īstenot savu profesionālo izaugsmi |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 17.1. Praktizējošo ārstu/māsu skaits uz 100 000 iedzīvotāju (avots: SPKC)* | 337/434 (2018) |
| 17.2. Stacionāros pamatdarbā strādājošo ārstu/māsu skaits uz 1 000 iedzīvotāju (avots: SPKC) | 1,94/2,92 (2019) |
| 17.3. Medicīnas studiju absolventu īpatsvars, kas uzsāk darbu Latvijas veselības aprūpes sistēmā (%) (avots: VI) | 64 |
| 17.4. Zobārstu skaits uz 100 000 bērniem, kas sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus bērniem līdz 17 g.v. (avots: NVD) | 154 |
| 17.5. Veselības aprūpes nozarē strādājošo ārstniecības personu vecuma grupā 25-40 gadiem īpatsvars no kopējā veselības aprūpes nozarē strādājošo ārstniecības personu skaita, (%) (avots: VI) | 27,1 |
| 18. Politikas rezultāts: Samazināti pacientu tiešmaksājumi par veselības aprūpi un uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība | 18. Politikas rezultāts: Samazināti pacientu tiešmaksājumi par veselības aprūpi un uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 18.1. Veselības nozares budžeta izdevumi pamatfunkcijām (VM resora izdevumi pamatfunkcijām, neietverot izdevumus ES finansētajiem veselības nozares projektiem) (% no IKP) | 4,2644 (2021) |
| 18.2. Mājsaimniecību tiešo maksājumu īpatsvars no kopējiem veselības izdevumiem (avots: Eurostat)* | 35,6 |
| 18.3. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (neapmierinātās vajadzības pēc veselības aprūpes pakalpojumiem) (avots: Eurostat, CSP)* | 6,2 r>(2018) |
| 18.4. Vidējais gaidīšanas laiks bērniem (dienās) (līdz 17 g.v.) uz sekundāru ambulatoru konsultāciju BKUS (avots: NVD)* | 48 |
| 18.5. Vidējais gaidīšanas laiks bērniem (dienās) (līdz 17 g. v.) uz plānveida operāciju dienas stacionārā BKUS (avots: NVD)* | 40 |
| 18.6. Vidējais gaidīšanas laiks bērniem (līdz 17 g. v.) uz valsts apmaksātu zobārstniecības/ zobu higiēnas pakalpojumu saņemšanu (avots: NVD) | 40/23 |
| 18.7. Ne vēlāk kā 12 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas brīža apkalpoto neatliekamo izsaukumu (visaugstākās un augstas prioritātes izsaukumi pēc motīva) īpatsvars valstspilsētās (%) (avots: NMPD) | 81,3 |
| 18.8. Ne vēlāk kā 15 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas brīža apkalpoto neatliekamo izsaukumu (visaugstākās un augstas prioritātes izsaukumi pēc motīva) īpatsvars novadu nozīmes pilsētās (%) (avots: NMPD) | 83,9 |
| 18.9. Ne vēlāk kā 25 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas brīža apkalpoto neatliekamo izsaukumu (visaugstākās un augstas prioritātes izsaukumi pēc motīva) īpatsvars lauku teritorijās (%) (avots: NMPD) | 85,3 |
| 18.10. Pacientu apmierinātība ar veselības aprūpes pakalpojumiem (teicama vai laba pieredze, vērtējot ģimenes ārsta pakalpojumus pēdējā gada laikā) (%) (avots: VM) | 76,2 (2018) |
| 19. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpes kvalitāte un efektivitāte | 19. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpes kvalitāte un efektivitāte |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 19.1. 30 dienu mirstība stacionārā un ārpus stacionāra pēc akūta miokarda infarkta (%) (avots: SPKC) (sasaistē ar 12. politikas rezultātu) | 17,7 |
| 19.2. 30 dienu mirstība stacionārā un ārpus tā pēc akūta išēmiska insulta (%) (avots: SPKC) (sasaistē ar 12. politikas rezultātu) | 25,9 |
| 19.3. 30 dienu mirstība stacionārā un ārpus tā pēc akūta hemorāģiska insulta (%) (avots: SPKC) (sasaistē ar 12. politikas rezultātu) | 40,7 |
| 19.4. Sekundāro NMP izsaukumu īpatsvars NMP dienestā (avots: NMPD) | 35,7 |
| 19.5. Profilaktiski novēršamā mirstība uz 100 000 iedz. (avots: SPKC)* | 342 (2018) |
| 19.6. Medicīniski novēršamā mirstība uz 100 000 iedz. (avots: SPKC)* | 198 (2018) |
| 20. Politikas rezultāts: Veicināta veselības nozares digitālā transformācija | |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2019. |
| 20.1. Ģimenes ārstu un speciālistu sniegtās attālinātās konsultācijas (%, no kopējo sniegto konsultāciju skaita) (avots: NVD) | 945 (2020) |
| 20.2. Pacientu dati pieejami pacienta elektroniskajā veselības kartē strukturētā formā koplietošanai (%) (avots: NVD) | 3 (2020) |
| 20.3. Medicīnas studiju absolventu īpatsvars, kuri apguvuši informācijas tehnoloģiju lietošanu un datu apstrādes metodes pamatprasmju līmenī (%) (avots: VM) | 80 (2021) |
| 20.4. Praktizējošo ārstu īpatsvars, kuri ikdienas darbā pielieto datu apstrādi un analīzi, izmantojot IT risinājumus (%) (avots: pētījums) | nav dati |
| * Rādītājs iekļauts Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam | * Rādītājs iekļauts Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam |
1 Ņemot vērā, ka Pamatnostādnes tika izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē 2021.gada 25. februārī, 2021.gada 29.jūlijā iesniegtas izskatīšanai MK sēdē, tomēr MK 2021.gada 12.oktobra sēdē netika apstiprinātas un Veselības ministrijai tika uzdots dokumentu precizēt, kā arī to, ka Pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu īstenošana notika 2021.gadā, Pamatnostādņu nosaukumā norādītais laika periods netiek labots, un dokumentā ietvertā informācija par pasākumiem 2021.gadā tiek atstāta, savukārt finansējums 2021.gadam Pamatnostādņu 5.pielikumā netiek atspoguļots.2 MK sēdes 12.10.2021. Prot. Nr.69. 29. § 2. punkts.3 Veselības nozares budžets (pamatfunkcijām), % no IKP: 2023.gadā - 4,92%, 2024.gadā – 5,05%, 2025.gadā - 5,35%, 2026.gadā - 5,67%, 2027.gadā - 6,00%.4 Ieviešot Pamatnostādnēs iekļautos pasākumus, kas kvalificējas kā komercdarbarbības pasākumi, tiks ievērots komercdarbības atbalsta regulējums.5 Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam iekļauts rādītājs "Potenciāli zaudētie mūža gadi uz 100 000 iedzīvotāju līdz 64 gadu vecumam" Lai nodrošinātu datu salīdzināmību ar citām valstīm, jo lielākā daļa ES dalībvalstu šobrīd izmanto rādītāju "Potenciāli zaudētie mūža gadi uz 100 000 iedzīvotāju līdz 69 gadu vecumam", kā arī ņemot vērā to, ka pieaug iedzīvotāju vidējais mūža ilgums, Pamatnostādnēs iekļautais rādītājs atšķirās no NAP iekļautā rādītāja.6 OECD, WHO, 2019, State of Health in the EU Latvija. Valsts veselības profils 2019. © OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems andPolicies), Pieejams: https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2019_chp_lv_latvian.pdf7 Pasaules Veselības organizācijas datu faktu lapas: http://www.euro.who.int/en/health-topics/disease-prevention/alcohol-use/publications/2018/alcohol-consumption,-harm-and-policy-response-fact-sheets-for-30-european-countries-20188 2019. gada Starptautiskā jauniešu smēķēšanas pētījuma dati.9 Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū, 2016 https://spkc.gov.lv/upload/Petijumi%20un%20zinojumi/Atkaribu%20slimibu%20petijumi/Diana/atkaribu_izraisosu_vielu_lietosana.pdf10 Žabko, O., Kļave. E., Krieķe, L. (2020). ESPAD 2019:atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Pētījuma gala ziņojums, SPKC.11 Putniņa, A., Pokšāns, A. & Brants, M. (2019). Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un ar to ietekmējošiem riska faktoriem.12 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2018. gada dati, SPKC13 Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums Latvijā 2018./2019. māc. g.14 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2018. gada dati, SPKC15 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2018. gada dati, SPKC16 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2018. gada dati, SPKC17 Latvijas skolēnu veselības paraduma pētījuma 2018. gada dati, SPKC.18 Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lieti komitejai un reģionu komitejai "Ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošana, pamatojoties uz faktiem" (Briselē, 10.6.2020. JOIN (2020) 8 final). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52020JC0008.19 Latvijas skolēnu veselības paraduma pētījuma 2018. gada dati., SPKC.20 Psiholoģiskā noturība (angl. resilience) ir viens no faktoriem, kas palīdz cilvēkam pārvarēt paaugstināta stresa vai traumatisku notikumu negatīvās sekas, tādējādi saglabājot psihisko un fizisko labklājību.21 Par apakšuzdevumiem atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas detalizēti norādītas 6.pielikumā.22 Par apakšuzdevumiem atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas detalizēti norādītas 6.pielikumā.23 Avots: Eurostat ( HLTH_SHA11_HC ), [Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/tps00207/default/table?lang=en] 24 Pirktspējas paritāte (PPP; Purchasing pover parity) ir valūtas pārrēķina likme, kas vienādo dažādu valūtu pirktspēju, novēršot atšķirības starp dažādu valstu cenu līmeņiem. PPP izmantošana nodrošina to, ka visu valstu nacionālā iekšzemes kopprodukta novērtējumā ir vienāds cenu līmenis un tādējādi atspoguļo vienīgi atšķirības faktiskajā ekonomikas apjomā.25 Aktīvās vielas nosaukums (starptautiskais nepatentētais nosaukums (INN; international nonproprietary name))26 Atbilstoši kompensējamo zāļu sarakstam uz 01.01.2021; Zāļu valsts aģentūras 2020. gada dati27 Konceptuālais ziņojums "Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā" (apstiprināts ar 15.12.2020. MK rīkojums Nr. 774, Prot. Nr. 82 56. §).28 Papildus nepieciešamais finansējums VADC iekļauts 5.9.uzdevumā.29 Cieza A, Causey K, Kamenov K, Hanson SW, Chatterji S, Vos T. Global estimates of the need for rehabilitation based on the Global Burden of Disease study 2019: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2019. Lancet. 2021;396(10267):2006-17. World Health Organization. Rehabilitation fact sheet. Geneva, Switzerland: World Health Organization; 2021 [March 2021]. Available from: https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/rehabilitation.30 Par apakšuzdevumiem atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas detalizēti norādītas 6.pielikumā.31 Informatīvais ziņojums "Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu" (VSS-897,TA-2520).32 Saskaņā ar MK 12.12.2006. noteikumu Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" 27.punktu pārejai no minimāliem uz optimāliem finansēšanas koeficientiem bija jānotiek līdz 2017.gadam33 Par apakšuzdevumiem atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas detalizēti norādītas 6.pielikumā.34 OECD. (2017). Tackling Wasteful Spending on Health, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/9789264266414-en35 Kartējums atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"36 Par apakšuzdevumiem atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas detalizēti norādītas 6.pielikumā.37 Ņemot vērā to, ka visās pētījuma dalībvalstīs pakāpeniski pieaug to pusaudžu īpatsvars, kuriem ir nozīmīgas emocionālās un uzvedības grūtības, kas liecina ne tikai par traucējumu izplatības pieaugumu, bet arī to atpazīšanas uzlabošanos un stigmas mazināšanos, rādītājam nav prognozējama samazināšanās 2024. un 2027. gadā, bet plānota rādītāja saglabāšanās/noturēšana pašreizējā līmenī.38 Ņemot vērā to, ka visās pētījuma dalībvalstīs nenovēršami pieaug intensīvāka tiešsaistes komunikācijas lietošana, kā arī problemātiskā lietošana, rādītājam nav prognozējama samazināšanās 2024. un 2027. gadā, bet plānota rādītāja saglabāšanās/noturēšana pašreizējā līmenī.39 Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla ikgadējā monitoringa ietvaros apkopotā informācija (informāciju sniegušas 85 pašvaldības)40Pie nosacījuma, ja Imunizācijas plānā nav būtisku izmaiņu. Rādītājs var tikt precizēts, novērtējot Covid-19 pandēmijas ietekmi.41Pagaidām nav pierādījumi, kādas sekas uz saslimstību ar tuberkulozi atstāt Covid-19 pandēmija. Paredzams, ka tuberkulozes slimniekiem Covid-19 gaita varētu būt smagāka un ārstēšanas rezultāti sliktāki, līdz ar to prognozēta neliela tuberkulozes izplatības samazināšanās.42 Atbalsta personas pienākums ir nodrošināt klienta sasaisti ar tālāku veselības aprūpi: tās sniedz pakalpojumus cilvēkiem, kuri tikko saņēmuši pozitīvu HIV un/vai B/vai C hepatīta eksprestesta rezultātu, vai personām, kuras pēc pozitīva eksprestesta rezultāta nav vērsušās ārstniecības iestādē, un neveic ārstēšanos vai pārstājušas veikt ārstēšanos, īpašu uzsvaru liekot uz riska uzvedības grupām: injicējamo narkotiku lietotājiem, seksuālo pakalpojumu sniedzējiem, HIV inficētām grūtniecēm un vīriešiem, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem.43 Reto slimību reģistrā iekļauto pacientu skaita īpatsvars un tā pieaugums tika aprēķināts pēc šāda principa. Pirmkārt, balstoties uz Nguengang Wakap, S., Lambert, D.M., Olry, A. u.c. publikāciju "Estimating cumulative point prevalence of rare diseases: analysis of the Orphanet database", kurā apgalvots, ka visā pasaulē 3,5-5,9% no cilvēkiem ir ar retām slimībām, tika aprēķināts, ka Latvijā ir vidēji 90 240 cilvēku ar retām slimībām (vidēji 4,7% no 1,92 miljoniem iedzīvotāju uz 2019. gadu). Pēc Slimību profilakses un kontroles centra sniegtajiem datiem 2019. gada nogalē Reto slimību reģistrā bija iekļauti 4932 cilvēki jeb 5,47% no aplēstā vidējā cilvēku skaita ar retām slimībām Latvijā. 2020. gada laikā reģistrēto pacientu skaits dubultojās, un 2021. gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 11167 pacienti. Pieturoties pie tā, ka 2020. gadā pacientu skaits salīdzinājumā ar 2019. gadu ir dubultojies, tika pieņemts, ka šāds reģistrēto pacientu skaita pieaugums ir gaidāms katru gadu. Attiecīgi, plānotās vērtības katram nākamajam gadam tika palielinātas par 5,47%, un pēc šāda aprēķina rezultatīvais rādītājs uz 2024. gadu ir 32,85% un uz 2027. gadu – 49,23%.44 Uz 2021.gada sākumu. IKP pēc FM novērtējuma.45 Attālinātās konsultācijas valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā tika iekļautas no 2020.gada marta. 2021.gada 4 mēnešos ģimenes ārstu un speciālistu sniegto attālināto konsultāciju īpatsvars sastādīja 15%.
Veselības ministrs D. Pavļuts
1. pielikumsSabiedrības veselības pamatnostādnēm2021.-2027. gadam
Sabiedrības veselības izvērtējums
| NVD teritoriālā nodaļa | Ģimenes ārstu skaits uz 01.04.2020. | tai skaitā ģimenes ārsti, kuru vecums 2020.gadā būs 63 gadi un vairāk | tai skaitā ģimenes ārsti, kuru vecums 2020.gadā būs 63 gadi un vairāk |
|---|---|---|---|
| NVD teritoriālā nodaļa | Ģimenes ārstu skaits uz 01.04.2020. | skaits | % no kopējā skaita |
| Valstī kopā | 1275 | 408 | 32.0 |
| Zemgale | 192 | 77 | 40.1 |
| Kurzeme | 194 | 79 | 40.7 |
| Latgale | 158 | 51 | 32.3 |
| Vidzeme | 157 | 52 | 33.1 |
| Rīga | 574 | 149 | 26.0 |
| Ziņojumu veids | 2016. gads (% no kopskaita) | 2019. gads (% no kopskaita) | |
| --- | --- | --- | |
| Kopējais ziņojumu skaits | 341 | 543 | |
| No zāļu ražotāju pārstāvjiem | 273 (80%) | 343 (80%) | |
| No ārstniecības personām un farmaceitiem saņemto ziņojumu skaits | 56 (16 %) | 61 (11%) | |
| No pacientiem saņemto ziņojumu skaits | 12 (4%) | 48 (9%) | |
| Minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets | Kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas vai profesionālās sertifikācijas noteikumi | ||
| --- | --- | ||
| 1. ārsts2. zobārsts,3. farmaceits,4. māsa (medicīnas māsa),5. vecmāte | 1. ārsta palīgs (feldšeris)2. farmaceita asistents,3. biomedicīnas laborants,4. zobu tehniķis,5. zobu higiēnists,6. fizioterapeits,7. ergoterapeits,8. optometrists,9. fizioterapeita asistents,10. ergoterapeita asistents,11. tehniskais ortopēds,12. kosmētiķis,13. zobārsta asistents,14. māsas palīgs,15. audiologopēds,16. radiologa asistents,17. uztura speciālists,18. militārais paramediķis,19. podologs,20. radiogrāfers,21. skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā,22. masieris,23. mākslas terapeits |
Avots: State of Health in the EU · Latvija · Valsts veselības profils 2019, OECD
Avots: Slimību kontroles un profilakses centrs (https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1)
| Akadēmiskaisgads | Imatrikulētipavisam | Imatrikulētibudžets | Imatrikulētimaksa | Studējošiepavisam | Studējošiebudžets | Studējošiemaksa | Absolvējušiepavisam | Absolvējušiebudžets | Absolvējušiemaksa | Atskaitītie |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 2018 | 3822 | 2220 | 1602 | 11476 | 6458 | 5018 | 2402 | 1597 | 805 | 1328 |
| 2017 | 3698 | 2212 | 1486 | 11317 | 6629 | 4688 | 2349 | 1544 | 805 | 1345 |
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija, statistika par augstāko izglītību, 2018. gads
| Augstākā izglītības iestāde | Imatrikulēti | T.sk.par budžeta līdz. | Par maksu | Studē kopā | T.sk.par budžeta līdz. | Par maksu | Ieguvuši grādu, kvalifikāc. | T.sk.par budžeta līdz. | Par maksu | Atskaitītie | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 2015 | LU | 114 | 50 | 64 | 711 | 221 | 490 | 68 | 29 | 39 | 86 |
| 2015 | RSU | 521 | 201 | 320 | 2522 | 1119 | 1403 | 227 | 186 | 41 | 384 |
| 2016 | LU | 135 | 50 | 85 | 672 | 198 | 474 | 91 | 42 | 49 | 91 |
| 2016 | RSU | 736 | 207 | 529 | 2734 | 1111 | 1623 | 210 | 153 | 57 | 300 |
| 2017 | LU | 135 | 40 | 95 | 641 | 208 | 433 | 79 | 35 | 44 | 103 |
| 2017 | RSU | 238 | 207 | 31 | 1119 | 1070 | 49 | 174 | 173 | 1 | 79 |
| 2018 | LU | 148 | 35 | 113 | 588 | 419 | 423 | 107 | 34 | 73 | 103 |
| 2018 | RSU | 714 | 207 | 507 | 3029 | 1955 | 1901 | 298 | 151 | 147 | 280 |
| 2019 | LU | 107 | 39 | 68 | 453 | 152 | 301 | 77 | 37 | 40 | 47 |
| 2019 |
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija, statistika par augstāko izglītību, 2018. gads
| Gads | Līdz 35 | 35 - 39 | 40 - 44 | 45 - 49 | 50 - 54 | 55 - 59 | 60 - 64 | >65 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 2013 | 18.3 | 4.7 | 6.2 | 9.8 | 13.6 | 15.4 | 14.2 | 17.7 |
| 2014 | 14.1 | 4.7 | 9.2 | 11.5 | 15.9 | 16.0 | 11.6 | 16.9 |
| 2015 | 15.7 | 4.1 | 8.5 | 11.1 | 15.1 | 16.4 | 12.1 | 16.9 |
| 2016 | 17.0 | 4.3 | 7.6 | 10.3 | 14.5 | 16.0 | 12.8 | 17.5 |
| 2017 | 18.3 | 4.7 | 6.2 | 9.8 | 13.6 | 15.4 | 14.2 | 17.7 |
| 2018 | 20.4 | 5.0 | 5.1 | 9.2 | 12.3 | 15.3 | 13.8 | 17.4 |
Avots: Slimību kontroles un profilakses centrs (https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1)
| Gads | Līdz 35 | 35 - 39 | 40 - 44 | 45 - 49 | 50 - 54 | 55 - 59 | 60 - 64 | >65 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 2013 | 12.1 | 10.0 | 17.4 | 14.7 | 15.9 | 12.5 | 9.4 | 8.1 |
| 2014 | 12.7 | 7.8 | 17.4 | 15.0 | 15.4 | 13.4 | 9.9 | 8.4 |
| 2015 | 13.4 | 6.2 | 17.2 | 15.1 | 15.7 | 13.9 | 10.1 | 8.4 |
| 2016 | 13.5 | 5.4 | 16.0 | 16.1 | 15.3 | 14.9 | 10.1 | 8.8 |
| 2017 | 14.3 | 5.3 | 13.3 | 17.1 | 15.1 | 15.3 | 10.7 | 8.8 |
| 2018 | 14.5 | 5.5 | 10.7 | 18.6 | 14.9 | 15.6 | 11.2 | 9.0 |
Avots: Slimību kontroles un profilakses centrs (https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1)
| Vecums | Farmaceiti | Farmaceita asistenti | KOPĀ F/FA |
|---|---|---|---|
| Līdz 25 | 61 | 89 | 150 |
| 26 - 30 | 228 | 96 | 324 |
| 31 - 40 | 327 | 132 | 459 |
| 41 - 50 | 304 | 236 | 540 |
| 51 - 60 | 374 | 365 | 739 |
| 61 - 65 | 145 | 165 | 310 |
| > 66 | 132 | 169 | 301 |
| KOPĀ: | 1571 | 1252 | 2823 |
Avots. Latvijas Farmaceitu biedrība
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)