LegalizePar Finanšu sektora attīstības plānu 2022.–2023. gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr. 396 Rīgā 2022. gada 31. maijā (prot. Nr. 29 45. §)
1. Apstiprināt Finanšu sektora attīstības plānu 2022.–2023. gadam (turpmāk – plāns).
2. Noteikt, ka par plāna izpildes koordināciju ir atbildīga Finanšu ministrija.
3. Atzīt par spēku zaudējušu 2021. gada 22. marta rīkojumu Nr. 180 "Par Finanšu sektora attīstības plānu 2021.–2023. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 58. nr.).
Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs ‒ ārlietu ministrs E. RinkēvičsFinanšu ministrs J. Reirs
(Ministru kabineta2022. gada 31. maijarīkojums Nr. 396)
Finanšu sektora attīstības plāns 2022.–2023. gadam
| ALTUM | AS Attīstības finanšu institūcija Altum |
|---|---|
| BIS | Starptautiskā Norēķinu Banka |
| CFLA | Centrālā finanšu līgumu aģentūra |
| ECB | Eiropas Centrālā Banka |
| EIB | Eiropas Investīciju Banka |
| EK | Eiropas Komisija |
| EM | Ekonomikas ministrija |
| EPAB | Eiropas Padomes Attīstības Banka |
| ERAB | Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas |
| ES | Eiropas Savienība |
| ESG | Vides, sociālie un pārvaldības jautājumi |
| FATF | Finanšu darījumu darba grupa |
| FID | Finanšu Izlūkošanas dienests |
| FKTK | Finanšu un kapitāla tirgus komisija |
| FM | Finanšu ministrija |
| FSAP | Finanšu sektora attīstības padome |
| IeM | Iekšlietu ministrija |
| IFC | Starptautiskās finanšu korporācijas |
| IZM | Izglītības un Zinātnes ministrija |
| LAA | Latvijas Apdrošinātāju asociācija |
| LAFPA | Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija |
| LB | Latvijas Banka |
| LFNA | Latvijas Finanšu nozares asociācija |
| LIAA | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra |
| LM | Labklājības ministrija |
| LMENA | Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācija |
| LVCA | Latvijas Riska Kapitāla Asociācija |
| MK | Ministru Kabinets |
| MONEYVAL | Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja |
| MVU | Mazi un vidēji uzņēmumi |
| Nasdaq | Nasdaq Baltijas birža |
| NFRD | Ne-finanšu pārskatu direktīva |
| NILLTPFN | Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana |
| OECD | Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija |
| PKC | Pārresoru koordinācijas centrs |
| PMLP | Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde |
| PSD2 | Maksājumu pakalpojumu direktīva |
| PTAC | Patērētāju tiesību aizsardzības centrs |
| SEPA | Vienotā eiro maksājumu telpa |
| SFI | Starptautiskās finanšu institūcijas |
| SM | Satiksmes ministrija |
| STARTinLV | Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija |
| TM | Tieslietu ministrija |
| UR | Uzņēmumu reģistrs |
| VARAM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības |
| VID | Valsts ieņēmumu dienests |
| VK | Valsts Kase |
| VP | Valsts Policija |
| ZIB | Ziemeļu Investīciju Banka |
| --- | --- |
| Ilustrācija 1 Kopējās aizņemšanās izmaksas uzņēmumiem Baltijas valstīs un Eirozonā, procenti gadā (avots: ECB) | Ilustrācija 2 Kredītiestāžu izsniegto kredītu atlikums pret IKP (avots: FKTK) |
| --- | --- |
| Ilustrācija 8 Dzīvības apdrošināšanas īpatsvars, % no kopējā (avots (OECD) | Ilustrācija 7 Latvijā darbojošos apdrošinātāju (vietējo sabiedrību un ārvalstu filiāļu) Latvijā parakstīto prēmiju apjoms 2019.gadā (avots: Latvijas Apdrošinātāju asociācija) |
| --- | --- |
| Ilustrācija 11 Nozīmīgāko sastāvdaļu īpatsvars mājsaimniecību finanšu aktīvos, % (avots: Latvijas Banka) | Ilustrācija 10 Mājsaimniecību dalība 3.līmeņa pensiju fondos, dzīvības apdrošināšanas polisēs ar uzkrājumu veidošanu, ienākumu dalījumā, % (avots: Latvijas Banka) |
| --- | --- |
| Ilustrācija 12 Bruto portfelis 2016. - 2019.gadā un 2020.gada 1.pusgads, EUR, uzkrātie apjomi (avots: Altum) | Ilustrācija 13 Jaunie darījumi 2016. - 2019.gadā un 2020.gada 1.pusgadā, EUR (Avots: Altum) |
| Nr. | Uzdevums/pasākums |
| --- | --- |
| 1. Finansējuma pieejamība un investīciju iespējas | 1. Finansējuma pieejamība un investīciju iespējas |
| 1.1. Ilgtspējīgas kreditēšanas veicināšana | 1.1. Ilgtspējīgas kreditēšanas veicināšana |
| 1.1.1. | Veikt regulāru novērtējumu par uzņēmējdarbības un privātpersonu kreditēšanas kavējošajiem faktoriem. |
| 1.1.2. | Vienkāršot ar pārkreditēšanu saistīto izmaiņu nostiprināšanu Zemesgrāmatā, samazinot kancelejas nodevu hipotēkām, kad pamatojošie dokumenti ir iesniegti elektroniski. |
| 1.1.3. | Uzlabot informācijas par fizisku personu saistībām pieejamību kredītriska vērtēšanai. |
| 1.1.4. | Veicināt starptautisko finanšu institūciju investīcijas un tehnisko atbalstu jomās, kurās pastāv ierobežota finansējuma pieejamība. |
| 1.1.4. | Veicināt starptautisko finanšu institūciju investīcijas un tehnisko atbalstu jomās, kurās pastāv ierobežota finansējuma pieejamība. |
| 1.1.4. | Veicināt starptautisko finanšu institūciju investīcijas un tehnisko atbalstu jomās, kurās pastāv ierobežota finansējuma pieejamība. |
| 1.1.5. | Vidēja un ilgtermiņa eksporta garantiju sistēmas turpmāka pilnveidošana. |
| 1.1.6. | Pilnveidot finanšu instrumentu atbalsta programmas, vērtējot mezanīna instrumenta turpmākas attīstības iespējas. |
| 1.1.7. | Augstākās izglītības pieejamības sistēmas turpmāka pilnveidošana. |
| 1.1.8. | Veicināt juridisko personu aizņēmuma, parāda atgūšanu ārpus prasības tiesvedības kārtības vai rakstveida procesā, veicinot bezstrīdus risinājumu izmantošanu, pārskatot ierobežojošos noteikumus (esošie limiti, termiņi, paziņošanas kārtība), kā arī izvērtējot komercķīlu izlietošanas efektivitāti. |
| 1.1.8.1. | Izvērtēt komercķīlu izlietošanas efektivitāti juridisko personu parādu atgūšanas procesā. |
| 1.1.9. | Veicināt finanšu sektora aktivitāti, piesaistot jaunu tirgus dalībnieku. |
| 1.2.1. Kapitāla tirgus attīstība un investīciju kultūras veidošana | 1.2.1. Kapitāla tirgus attīstība un investīciju kultūras veidošana |
| 1.2.1. | Izveidot Baltijas valstu akselerācijas fondu (MVU IPO fonds). |
| 1.2.2. | Veikts regulārs novērtējums par paveikto kapitāla tirgus attīstības un investīciju kultūras veicināšanā, kā arī to joprojām kavējošajiem faktoriem. |
| 1.2.3. | Turpināt uzsākto atbalsta programmu uzņēmumu ieiešanai kapitāla tirgū. |
| 1.2.4. | Ieviest nodrošinājuma aģenta institūtu uzņēmumu obligācijām un kredītiestāžu sindicētajiem kredītiem. |
| 1.2.5. | Izstrādāt priekšlikumus par valsts kapitālsabiedrību investīciju finansēšanas iespējām, t.sk. izmantojot privātā kapitāla piesaisti (aizdevumi, papildu pašu kapitāls, obligāciju emisijas u.c.) |
| 1.2.6. | Izveidot attīstības un atbalsta modeli, sniedzot iespēju privātajiem uzņēmumiem, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām izvērtēt dalību kapitāla tirgū.Sekmēt MK apstiprinātā ietvertā risinājuma realizēšanu, nodrošinot valsts kapitālsabiedrību piedalīšanos kapitāla tirgū. |
| 1.2.7. | Veikt izvērtējumu par nepieciešamiem normatīvo aktu grozījumiem, lai, ievērojot nodokļu pretizvairīšanās normas, nodrošinātu nodokļu neitralitāti vērtspapīru emisijas un vērtspapīrošanas darījumiem, kā arī izvērtēt iespējas novērsts Latvijā vērtspapīrošanas darījumus kavējošus nodokļu elementus, lai veicinātu līdzekļu piesaisti kapitāla tirgos. |
| 1.2.8. | Izvērtēt administratīvo un regulatīvo slogu emitentiem, pārskatot Finanšu instrumentu tirgus likuma un citu emitentiem saistošo normatīvo aktu prasības. |
| 1.2.9. | Turpināt pilnveidot valsts fondēto pensiju regulējumu, veicinot efektīvu līdzekļu pārvaldību, pensiju plānu dalībnieku informētību un vecumam atbilstošu pensiju plāna izvēli. |
| 1.2.10. | Izvērtēt iespēju izveidot augstāka riska Mūža pensijas produktu, kas paredz kapitālu ieguldīt finanšu instrumentos. |
| 1.2.11. | Pilnveidot vērtspapīrošanas regulējumu, ņemot vērā Latvijas kapitāla tirgus specifiku. |
| 1.2.12. | Veikt izglītojošus pasākumus riska kapitāla ieguldījumu lomas un nozīmes skaidrošanā. |
| 1.2.14. | Turpināt uzsākto darbu pie Baltijas valstu kapitāla tirgus iekļaušanu starptautiskajos finanšu indeksos. |
| 1.2.15. | Izveidot korporatīvās pārvaldības reitingu par kapitāla tirgū esošiem emitentiem esošu emitentu un vienoties par reitinga uzturētāju |
| 1.2.16. | Veicināt tiesībaizsardzības iestāžu izpratni tirgus manipulāciju un iekšējās informācijas izmantošanas jomā. |
| 1.2.16. | Veicināt tiesībaizsardzības iestāžu izpratni tirgus manipulāciju un iekšējās informācijas izmantošanas jomā. |
| 1.2.17. | Izstrādāt priekšlikumus un mehānismus kā ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji var aktīvāk piesaistīt ieguldītājus, izmantojot digitālās iespējas iesaistei kapitāla tirgū. |
| 1.2.18. | Izstrādāt priekšlikumus un atbalsta mehānismus aktīvākai investīciju banku iesaistei kapitāla tirgū. |
| 1.3. Iedzīvotāju finanšu pratības veicināšana | 1.3. Iedzīvotāju finanšu pratības veicināšana |
| 1.3.1. | Nodrošināt iedzīvotājiem pieejamākus datus par uzkrāto pensiju uzkrājumu un paredzamo pensijas apmēru. |
| 1.3.2. | Veicināt un popularizēt jau izstrādāto satura un metodikas materiālu par finanšu pratību plašāku izmantošanu esošajās mācību programmās. |
| 1.3.3. | Veicināt izpratni par ieguldījumu nepieciešamību, tai skaitā kapitāla tirgū. Veicināt uzkrājumu kultūras attīstību, sniedzot iespējas Latvijas iedzīvotājiem ieguldīt valstij piederošajos aktīvos caur publiskajiem piedāvājumiem. |
| 1.3.4. | Veicināt fokusētas, dažādām mērķauditorijām piemērotas informācijas sniegšanu par atbildīgu aizņemšanos. |
| 1.3.5. | Veicināt regulāru uzkrājumu veidošanas paradumus un izpratni par to nepieciešamību. |
| 1.3.6. | Veicināt dažādu institūciju iesaisti Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas īstenošanā, lai palielinātu finanšu pratības aktivitāšu skaitu un uzlabotu kopējo iedzīvotāju finanšu pratības līmeni. |
| --- | --- |
| Ilustrācija 13 Digitālo tehnoloģiju integrācija (avots: DESI 2020, EK) | Ilustrācija 14 DESI-2020 relatīvais sniegums katrā jomā (avots: EK) |
| Nr. | Uzdevums/pasākums |
| --- | --- |
| 2. Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība | 2. Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība |
| 2.1. Inovāciju atbalstošas ekosistēmas veidošana | 2.1. Inovāciju atbalstošas ekosistēmas veidošana |
| 2.1.1. | Starpinstitūciju sadarbības ietvara izveide finanšu inovāciju atbalstam un attīstībai. |
| 2.1.1. | Starpinstitūciju sadarbības ietvara izveide finanšu inovāciju atbalstam un attīstībai. |
| 2.1.2. | Nacionālās fintech stratēģijas izstrāde. |
| 2.1.2. | Nacionālās fintech stratēģijas izstrāde. |
| 2.1.2. | Nacionālās fintech stratēģijas izstrāde. |
| 2.1.3. | Attīstīt fintech atbalsta instrumentus (digitālā smilškaste, inovāciju centrs). |
| 2.1.4. | Vienas pieturas aģentūras izveide jaunuzņēmumiem fintech jomā. |
| 2.1.5. | Finanšu inovāciju monitorings. |
| 2.1.5. | Finanšu inovāciju monitorings. |
| 2.1.6. | Sadarbības veicināšana ar universitātēm par finanšu inovāciju jautājumiem. |
| 2.2. Inovāciju atbalstošas infrastruktūras pieejamība | 2.2. Inovāciju atbalstošas infrastruktūras pieejamība |
| 2.2.1. | Veikt izvērtējumu un novērst šķēršļus un ierobežojumus, kas ierobežo maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm iespēju atvērt norēķinu kontu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 38.panta prasību izpildei. |
| 2.2.2. | Veicināt Latvijas kredītiestāžu pievienošanos Eiropas zibmaksājumu shēmai SCT Inst. |
| 2.2.3. | Veicināt Latvijas kredītiestāžu piedalīšanos LB Zibsaišu reģistrā un zibprasījumu servisā. |
| 2.2.4. | Pievienoties LB uzturētajai zibmaksājumu un saistīto servisu infrastruktūrai, lai sniegtu iespēju nodokļu un nenodokļu maksātājiem norēķināties ar budžetu ātri un mūsdienīgi. |
| 2.2.5. | Veicināt nacionālās e-rēķinu un e-čeku infrastruktūras attīstību un tās salāgošanu ar maksājumu risinājumiem, t.sk. zibprasījumiem. |
| 2.2.6. | Veicināt strukturētās references pieejas plašāku ieviešanu maksājumu veikšanai lielajiem pakalpojumu sniedzējiem (alternatīva personas kodam). |
| 2.2.7. | Veicināt finanšu izlūkošanas vienību un tiesībaizsardzības institūciju starptautisko sadarbību NILL/TF/PF novēršanā un apkarošanā, izmantojot inovatīvus risinājumus (NILL/TF/PF smilškaste, FID inovāciju centrs). |
| Sabiedrības izglītošana par finanšu tehnoloģiju iespējām un riskiem | Sabiedrības izglītošana par finanšu tehnoloģiju iespējām un riskiem |
| 2.3.1. | Veicināt iedzīvotāju izpratni par digitālo drošību (informētību par kibernoziegumiem, ieskaitot krāpniecību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu), mazināt pakļaušanos krāpšanai (it īpaši interneta vidē), iesaistot tiesībaizsardzības iestādes. |
| 2.3.2 | Veicināt FinTech uzņēmumu kiberrisku vadības kultūru. |
| 2.3.3. | Veicināt iedzīvotāju un finanšu tirgus izpratni par inovatīviem finanšu pakalpojumiem, fintech kultūru un attīstību. |
| --- | --- |
| 3. Ilgtspējīgas finanses | 3. Ilgtspējīgas finanses |
| --- | --- |
| 3.1. Izveidot institucionālo ietvaru ilgtspējīgu finanšu mērķu sasniegšanai | 3.1. Izveidot institucionālo ietvaru ilgtspējīgu finanšu mērķu sasniegšanai |
| Nr. | Uzdevums/pasākums |
| 3.1.1. | Starpinstitūciju darba grupas/ komitejas izveidošana un Ilgtspējīgo finanšu stratēģijas sagatavošana, kas ietvers sevī konkrēto darbību plānu, ceļa karti finanšu sektoram ceļā uz ilgtspējīgo finanšu ieviešanu valstī un zaļā marķējuma izveidošanu finanšu produktiem. |
| 3.1.1. | Starpinstitūciju darba grupas/ komitejas izveidošana un Ilgtspējīgo finanšu stratēģijas sagatavošana, kas ietvers sevī konkrēto darbību plānu, ceļa karti finanšu sektoram ceļā uz ilgtspējīgo finanšu ieviešanu valstī un zaļā marķējuma izveidošanu finanšu produktiem. |
| 3.1.2. | Sagatavots juridiskais ietvars un nepieciešamā infrastruktūra "zaļo" vai ilgtspējīgu valsts parāda vērtspapīru emisijai. Nodrošināta emisijas veikšana atbilstošu projektu pieejamības gadījumā. |
| 3.2. Veicināt datu pieejamību ilgtspējības novērtēšanai | 3.2. Veicināt datu pieejamību ilgtspējības novērtēšanai |
| 3.2.1. | ESG datu pieejamības pilnveidošana. |
| 3.2.1. | ESG datu pieejamības pilnveidošana. |
| 3.2.2. | Ecolabel izveidošana mazumtirdzniecības finanšu produktiem (retail products). |
| 3.2.2. | Ecolabel izveidošana mazumtirdzniecības finanšu produktiem (retail products). |
| 3.2.2. | Ecolabel izveidošana mazumtirdzniecības finanšu produktiem (retail products). |
| 3.3. Veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgām finansēm | 3.3. Veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgām finansēm |
| 3.3.1. | Finanšu nozares institūciju, valsts pārvaldes un iedzīvotāju izglītošana un izpratnes veidošana par ilgtspējīgām finansēm. |
| 3.3.1. | Finanšu nozares institūciju, valsts pārvaldes un iedzīvotāju izglītošana un izpratnes veidošana par ilgtspējīgām finansēm. |
| Uzdevums | Pasākums |
| --- | --- |
| Uzdevums | Pasākums |
| Finansējums plāna realizācijai kopā |
1 https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/economic-performance-and-forecasts/economic-forecasts/autumn-2020-economic-forecast_en2 https://www.imf.org/en/Publications/WEO/Issues/2020/09/30/world-economic-outlook-october-2020#Full%20Report%20and%20Executive%20Summary3 Vispārējā izņēmuma klauzula ļauj dalībvalstīm veikt pasākumus budžeta jomā, lai pienācīgi tiktu galā ar šādu situāciju. Attiecībā uz preventīvo daļu Regulas (EK) 1466/97 5.panta 1.punktā un 9.panta 1.punktā ir noteikts, ka "nopietnas ekonomikas lejupslīdes periods eurozonā vai Savienībā kopumā dalībvalstīm var uz laiku atļaut pilnībā neveikt vidēja termiņa mērķu sasniegšanai vajadzīgās korekcijas ar noteikumu, ka tādējādi vidējā termiņā netiek apdraudēta fiskālā stabilitāte"- Komisijas paziņojums Padomei "Par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu" - https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1591119459569&uri=CELEX:52020DC0123.4 Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 7. oktobra regula Nr. 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129 un Direktīvu (ES) 2019/19375 https://likumi.lv/ta/id/317729-par-pasakumu-planu-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-terorisma-un-proliferacijas-finansesanas-noversanai-laikposmam6 https://www.financelatvia.eu/news/moratoriju-terminu-ietvaros-saistibu-izpilde-atlikta-11-miljarda-eiro-apmera/7 https://eba.europa.eu/risk-analysis-and-data/risk-dashboard8 https://datnes.latvijasbanka.lv/publ/BLS_2020_jul_LV.pdf9 Maksātnespējas kontroles dienesta 2019. gada ziņojums, 26.lpp., http://mkd.gov.lv/lv/parmums/link_part_201/10 https://www.financelatvia.eu/nozares-dati/11 https://www.cfla.gov.lv/lv/jaunumi/2020/liela-interese-par-es-fondu-atbalstu-uznemumu-akciju-emisijai12 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=COM:2020:590:FIN13 https://www2.deloitte.com/lv/en/pages/about-deloitte/articles/baltics-private-equity-and-venture-survey.html14 http://www.oecd.org/daf/fin/private-pensions/globalpensionstatistics.htm15 www.manapensija.lv16 https://www.vsaa.gov.lv/pakalpojumi/stradajosajiem/2-pensiju-limenis/parskati-par-valsts-fondeto-pensiju-shemas-darbibu/17 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Finanšu tehnoloģijas rīcības plāns konkurētspējīgākam un inovatīvākam Eiropas finanšu sektoram"; https://eur- ex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:6793c578-22e6-11e8-ac73- 01aa75ed71a1.0005.02/DOC_1&format=PDF18 https://ec.europa.eu/info/publications/200924-digital-finance-proposals_en19 https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/other/Report_on_a_digital_euro~4d7268b458.en.pdf20 Latvijas Bankas "Maksājumu radars", https://www.bank.lv/darbibas-jomas/maksajumu-sistemas-uzdevumi/maksajumu-radars21 K.Ozoliņš, "Maksājumu attīstība digitālajā laikmetā", https://www.bank.lv/par-mums/jaunumi/678-raksti/11853-maksajumu-attistiba-digitalaja-laikmeta22 Zibmaksājumi jeb ātrie maksājumi ir naudas pārskaitījumi 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, 365 dienas gadā, ieskaitot svētku dienas, izpildot banku klientu maksājumus dažu sekunžu laikā un dodot iespēju saņemto naudu uzriez izmantot tālāk.23 H.Ozols, Latvijas Bankas "Maksājumu radars" 2020. gada septembris, https://www.bank.lv/darbibas-jomas/maksajumu-sistemas-uzdevumi/maksajumu-radars24 Lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 260/2012 prasības attiecībā uz EPC izveidoto SEPA SCT Inst shēmu (Zibmaksājumu shēma), ka tās dalībnieki pārstāv maksājumu pakalpojumu sniedzēju vairākumu lielākajā daļā dalībvalstu un Savienībā veido maksājumu pakalpojumu sniedzēju vairākumu (pašlaik spēkā esošajā termiņā 2020. gada novembrī šī regulas prasība netiks sasniegta) un neapdraudētu Zibmaksājumu shēmas turpmāko eksistenci, Eiropas Komisija plāno regulējuma priekšlikumu, lai šo termiņu pārceltu par vienu gadu un noteiktu obligātu pienākumu dalībai SCT Inst shēmā.25 https://ec.europa.eu/info/consultations/finance-2020-retail-payments-strategy_en26 McKinsey&Company. FinTechnicolor: The New Picture in Finance, 201627 Deloitte. FinTech in the Nordics, 201728 Inna Romānova, Ramona Rupeika-Apoga. FinTech Study Latvia, 202029 https://www.fktk.lv/licencesana/inovacijas-un-fintech/30 https://www.bis.org/topic/fintech/hub.htm31 https://businessnetwork.lv/ievads/finanses/start-up-petijums-53037?utm_source=db&utm_medium=widget&utm_content=start-up-petijums-5303732 https://www.lb.lt/en/news/electronic-money-and-payment-institutions-managed-to-withstand-the-shock-of-covid-1933 https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/maksajumu-pakalpojumu-sniedzeji/34 https://gfi.findexable.com/fintechs/35 Inna Romānova, Ramona Rupeika-Apoga. FinTech Study Latvia, 202036 http://www.oecd.org/gov/digital-government/policy-paper-ourdata-index-2019.htm37 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=4047231938 https://www.eib.org/en/publications/financing-the-digitalisation-of-smes-report39 https://www.eib.org/attachments/efs/eibis_2019_report_on_digitalisation_en.pdf40 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/scoreboard/latvia41 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/integration-digital-technology42Pirmā vispārējā juridiski saistošā pasaules mēroga vienošanās klimata jomā, kuras mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un noturēt globālo sasilšanu būtiski zem 2°C robežām salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni un censties to ierobežot 1,5°C robežās. Parīzes nolīgums tika pieņemts 2015. gada decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Līgumslēdzējpušu konferencē.43 http://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam44 European Commission, "Identifying Europe`s recovery needs", Staff working document, Brussels, 27 May, 202045 Saistību riskus rada cilvēki vai uzņēmumi, kuri meklē kompensāciju par zaudējumiem, kurus viņi varētu būt cietuši no iepriekš aprakstītajiem klimata pārmaiņu fiziskajiem vai pārejas riskiem46Ilgtspējīgas attīstības jēdziens definēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojumā "Mūsu kopējā nākotne" (saukts arī par Bruntlandes komisijas ziņojumu, 1987) un starptautiski plaši tiek lietots kopš 1992. gada ANO konferences Riodežaneiro "Vide un attīstība". Ilgtspējīga attīstība tiek skaidrota kā "attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai". Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas: vides, ekonomiskā, sociālā. Tas nozīmē, ka stingras vides aizsardzības un klimata noturības prasības un augsti ekonomiskie rādītāji nav pretrunā, ka ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi un vienlaikus tiek nodrošināta augsta dzīves kvalitāte.47 Latvijas Banka, Finanšu Stabilitātes pārskats 2020, https://www.bank.lv/lb-publikacijas/finansu-stabilitates-parskats
Finanšu ministrs J. Reirs
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)