LegalizePar Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu
Ministru kabineta rīkojums Nr. 531 Rīgā 2022. gada 14. jūlijā (prot. Nr. 36 98. §)
1. Apstiprināt Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu (1. pielikums) un atbalstīt tajā paredzēto pasākumu īstenošanu par Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu Latvijai 184 237 327 euro apmērā, kas tiek plānots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros.
2. Noteikt par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna pasākumu īstenošanu atbildīgās nozaru ministrijas saskaņā ar šā rīkojuma 2. pielikumu.
3. Atbildīgajām nozaru ministrijām sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt to atbildībā esošo Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna pasākumu īstenošanas nosacījumus, kā arī plānot to atbildībā esošo pasākumu finansējuma apguvi un rādītāju sasniegšanu saskaņā ar šā rīkojuma 2. pielikumu.
4. Atbildīgajām nozaru ministrijām atbilstoši kompetencei piedalīties turpmākajā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna saskaņošanas procesā ar Eiropas Komisiju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai būtisku izmaiņu gadījumā, kas skar šā rīkojuma 2. pielikumā paredzētos pasākumus, tiem pieejamo finansējumu vai sasniedzamos rādītājus, sadarbībā ar atbildīgo nozares ministriju informēt Ministru kabinetu.
5. Pēc Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna saskaņošanas ar Eiropas Komisiju Finanšu ministrijai iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā precizētu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam, papildinot to ar 6. politikas mērķi "Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas", un nodrošināt precizētās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam iesniegšanu Eiropas Komisijā.
Ministru prezidents A. K. KariņšVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā 1. pielikumsMinistru kabineta2022. gada 14. jūlijarīkojumam Nr. 531
Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns
| AE | Atjaunojamā enerģija |
|---|---|
| AER | Atjaunojamie energoresursi |
| ANM | Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms |
| ANO | Apvienoto Nāciju Organizācija |
| ALTUM | AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" |
| CFLA | Centrālā finanšu un līgumu aģentūra |
| cm | Centimetrs |
| CO2 | Oglekļa dioksīds |
| CSP | Centrālā statistikas pārvalde |
| DRN | Dabas resursu nodoklis |
| DVB | Darba vidē balstītas (mācības) |
| EK | Eiropas Komisija |
| EM | Ekonomikas ministrija |
| EP | Eiropas Padome |
| ERAF | Eiropas Reģionālās attīstības fonds |
| ES | Eiropas Savienība |
| ES ETS | Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma |
| ESF+ | Eiropas Sociālais fonds Plus |
| EUR | euro |
| FEI | Fizikālās enerģētikas institūts |
| FM | Finanšu ministrija |
| IUB | Iepirkumu uzraudzības birojs |
| IKP | Iekšzemes kopprodukts |
| IKT | Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas |
| IS | Informācijas sistēmas |
| IZM | Izglītības un zinātnes ministrija |
| IT | Informācijas tehnoloģijas |
| IPCC | Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (Intergovernmental Panel on Climate Change) |
| ĪADT | Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas |
| KF | Kohēzijas fonds |
| KP | Kohēzijas politika |
| Kurzeme | Kurzemes reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas |
| Latgale | Latgales reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas |
| LDDK | Latvijas Darba devēju konfederācija |
| LIAA | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra |
| LKA | Latvijas Kūdras asociācija |
| LM | Labklājības ministrija |
| LVĢMC | VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" |
| LVM | Akciju sabiedrība Latvijas Valsts meži |
| LVMI Silava | Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" |
| MF | Modernizācijas fonds |
| milj. | miljons |
| MK | Ministru kabinets |
| mljrd. | Miljards |
| MVU | Mazie un vidējie uzņēmumi |
| NACE | Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija |
| NBK | Princips "nenodarīt būtisku kaitējumu" |
| NEKP | Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam1 |
| NIP | Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021-2027.gadam2 |
| NUTS | Kopējā statistiski teritoriālo vienību klasifikācija |
| NVO | Nevalstiskās organizācijas |
| kt | kilotonna |
| KŪDRA2030 | Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam3 |
| Pierīga | Pierīgas reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas |
| P&A | Pētniecība un attīstība |
| P&I | Pētniecība un inovācijas |
| Programma | Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam |
| PwC | PricewaterhouseCoopers Latvijas birojs |
| Projektu dati | Informācija, kas iekļauta projektu iesniegumos, noslēgtajos līgumos/ vienošanās par projektu īstenošanu, informācija, kuru finansējuma saņēmēji ar noteiktu regularitāti sniegs līgumslēdzējiestādei |
| Regula Nr. 2021/1060 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai |
| Rīga | Rīgas reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas |
| RPP | Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam4 |
| Sadarbības partneri | Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni |
| SAM | Specifiskais atbalsta mērķis – "konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus |
| SEG | Siltumnīcefekta gāze |
| SIVN | Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējums |
| SM | Satiksmes ministrija |
| Sociālie partneri | Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, darba devēju, darba ņēmēju organizācijas un to apvienības |
| Stratēģija | Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam5 |
| t | Tonna |
| TAP | Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam6 |
| t CO2 ekv. | SEG emisiju daudzums, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās |
| TPF | Taisnīgas pārkārtošanās fonds |
| TPM | Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms |
| TPTP | Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns |
| UK | KP fondu uzraudzības komiteja |
| VARAM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| Vidzeme | Vidzemes reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas |
| VPVB | Vides pārraudzības valsts birojs |
| Zemgale | Zemgales reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas |
| ZI | Zinātniskās institūcijas |
| ZIZIMM | Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā |
| ZM | Zemkopības ministrija |
| Konkrētais mērķis | ID [5] |
| --- | --- |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | RCO 03 |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | RCO 10 |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | RCO 38 |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | r.6.1.1.a |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | r.6.1.1.b |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | r.6.1.1.c |
| Dalībniekiem: 45 46 | Dalībniekiem: 45 46 |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | EECO 05 |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | EECO 07 |
| Konkrētais mērķis | ID [5] |
| --- | --- |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | RCR 02 |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | r.6.1.1.d |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | r.6.1.1.e |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | RCR 31 |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | RCR 62 |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | r.6.1.1.f |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | r.6.1.1.g |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | r.6.1.1.h |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | r.6.1.1.i |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | r.6.1.1.j |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | r.6.1.1.k |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | r.6.1.1.l |
| Dalībniekiem: 57 58 | Dalībniekiem: 57 58 |
| 6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti | EECR 0659 |
| Bāzes gads1990. g.62 | |
| --- | --- |
| Bāzes gads1990. g.62 | |
| SEG emisijas (bez ZIZIMM sektora) | 26299 ktCO2ekv. |
| CO2 piesaiste un SEG emisijas ZIZIMM sektorā | -9828 ktCO2ekv. (piesaiste) |
| Virzība uz klimat-neitralitāti (kopējās SEG emisijas, iekļaujot ZIZIMM sektoru) | 16471 ktCO2ekv. |
* mērķis uzskatīts par izpildītu, ja novirze ir ±5%
| Sektors (% no kopējām 2018. gada emisijām, ieskaitot ZIZIMM) | Emisijas 2018. gadā (kt CO2 ekv.) | Būtiskākie emisiju avoti | Galvenie 2030. gada mērķi |
|---|---|---|---|
| Enerģētika (33,0%) | 4343 | • Enerģētikas nozares, t.sk. kūdras un izstrādājumu izmantošana enerģijas ieguvē • Citas nozares, t.sk. komerciālais/ sabiedriskais sektors; mājsaimniecības; lauksaimniecība/ mežsaimniecība/zivsaimniecība • Apstrādes rūpniecība un būvniecība | • Palielināt AER daļu patēriņā līdz 50% • Samazināt importētās enerģijas daļu līdz 30–40% • Samazināt enerģijas patēriņu par 9–15% • Sasniegt 73,7 PJ kopējo enerģijas ietaupījumu • Samazināt enerģētisko nabadzību zem 7,5% |
| Transports (25,5%) | 3354 | • Autotransports • Dzelzceļš | • Palielināt AER īpatsvaru transporta enerģijas patēriņā līdz 7%65• Palielināt modernās biodegvielas, t.sk., biometāna, patēriņa daļu līdz 3,5% • Samazināt privāto transportlīdzekļu izmantošanu, optimizējot sabiedriskā transporta un citu transporta veidu kustību |
| RPPI66 (6,8%) | 890 | • Minerālu rūpniecība • Produkta kā ozona slāni noārdošo vielu aizvietošanai izmantotie produkti | • Samazināt CO2 emisijas |
| Lauksaimniecība (19,8%) | 2609 | • Lauksaimniecības augsnes • Lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācijas procesi | • Uzlabot augsnes auglību, optimizēt mēslošanas līdzekļu izmantošanu • Uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku uzturu • Paplašināt bioresursu izmantošanu citās nozarēs |
| Atkritumu apsaimniekošana (4,2%) | 548 | • Atkritumu apglabāšana • Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana | • 60% visu sadzīves atkritumu pārstrāde un atkārtota izmantošana • Saražoto atkritumu samazināšana • Dalītas savākšanas sistēmas izstrāde vairākiem atkritumu veidiem, tostarp bīstamajiem atkritumiem |
| ZIZIMM (10,8%) | 1418 | • Aramzemes • Mitrāji • Lielākā emisiju piesaiste: Meža zeme | • Samazināt emisijas visā zemes izmantošanā 2• Palielināt CO2 piesaisti mežsaimniecībā |
| ZIZIMM apakškategorija: | ZIZIMM apakškategorija: | ZIZIMM apakškategorija: | ZIZIMM apakškategorija: |
| Mitrāji (13,0%) | 1709 | • Kūdras ieguve (mitrāju apsaimniekošana) | • Samazināt emisijas līdz 1 332,72 kt CO2 ekv.67• Izstrādāt plānu 26 232 ha vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijai, kā arī uzsākt rekultivāciju prioritārajās teritorijās |
| Potenciāli rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes | 501 079 ha | ||
| --- | --- | ||
| Teritorijas, kam izsniegtas zemes dzīļu izmantošanas licences | 25 721 ha | ||
| Aktīvās kūdras ieguves teritorijas (no izsniegtajām licencēm) | ~ 15 000 ha | ||
| Emisijas | 1990 | 1995 | 2000 |
| --- | --- | --- | --- |
| Kūdra | 251,17 | 366,02 | 251,38 |
| Kūdras briketes | 87,49 | 41,15 | 3,04 |
| Kopējais CO2 ekv, kt | 338,66 | 407,17 | 254,43 |
| Reģions | Kopējās kūdras atradnes, %68 | Kūdras ieguve (tūkstoši t)69 | Nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu platības rādītājs (ha)70 |
| --- | --- | --- | --- |
| Pierīga | 17 | 248,4 | 6093 |
| Vidzeme | 25 | 275,5 | 8900 |
| Latgale | 31 | 216,3 | 5988 |
| Zemgale | 14 | 433,6 | 3111 |
| Kurzeme | 13 | 309,2 | 2140 |
| Ekonomiskās aktivitātes līmenis (%) | Nodarbinātības līmenis (%) | Bezdarba līmenis (%) | |
| --- | --- | --- | --- |
| Rīga | 80,2 | 73,9 | 7,9 |
| Pierīga | 80,0 | 74,4 | 7 |
| Vidzeme | 76,8 | 69,7 | 9,2 |
| Latgale | 74,5 | 65 | 12,7 |
| Zemgale | 77,0 | 71,0 | 7,8 |
| Kurzeme | 76,1 | 70,2 | 7,7 |
| Elektroenerģijas patēriņš IKP vienības radīšanai (kWh uz 1000 EUR IKP) | Siltumenerģijas patēriņš IKP vienības radīšanai (kWh uz 1000 EUR IKP) | IKP uz vienu iedzīvotāju76 (EUR) | |
| --- | --- | --- | --- |
| Rīga | 158 | 235 | 22 458 |
| Pierīga | 319 | 283 | 11 726 |
| Vidzeme | 434 | 478 | 8927 |
| Latgale | 348 | 481 | 7164 |
| Zemgale | 378 | 406 | 8487 |
| Kurzeme | 297 | 324 | 10 282 |
| Rekultivācijas veids | Faktiskās emisijas pirms rekultivācijas veikšanas 1 ha (t CO2 ekv.) | SEG emisiju samazinājums t CO2 ekv. ha - 1 gadā pēc rekultivācijas | SEG emisijas, īstenojot pasākumus, tonnas CO2 ekv. ha -1 gadā |
| --- | --- | --- | --- |
| Apmežošana | 7,62 | 11,20 | -3,58 |
| Mellenes | 7,62 | 2,60 | 5,02 |
| Dzērvenes | 7,62 | 1,40 | 6,22 |
| Renaturalizācija | 7,62 | -3,80 | 11,42 |
| Reģions | Nerekultivētās vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, ha | Faktiskās SEG emisijas(t CO2 ekv.) | Faktiskais rezultāts emisijās pēc apmežošanas(t CO2 ekv.) |
| --- | --- | --- | --- |
| Latgale | 5 988 | 45 629 | -67 066 |
| Vidzeme | 8 900 | 67 818 | -99 680 |
| Kurzeme | 2 140 | 16 307 | -23 968 |
| Zemgale | 3 111 | 23 706 | -34 843 |
| Kopējās izmaiņas gadā, CO2 ekv. | Kopējās izmaiņas gadā, CO2 ekv. | Kopējās izmaiņas gadā, CO2 ekv. | -225 558 |
| Sektors | Kūdra (2017)83 84 | Enerģētika(ieskaitot transportu) | RPPI85 |
| --- | --- | --- | --- |
| NACE kods | 08,92 | 35, 41-43, 49-51, 53 | 05-3386 |
| Ienākumi, milj. EUR | 187,5 | 10 520,0 | 9 930,4 |
| Peļņa, milj. EUR | Nav datu | 553,8 | 593,8 |
| Administrētie nodokļu ienākumi, milj. EUR | 18,5 | 1 017,2 | 851,8 |
| Darba devēju skaits | 64 | 10 408 | 7 297 |
| Nodarbināto skaits | 2 061 | 121 428 | 117 563 |
| Vidējie ienākumi pirms nodokļu nomaksas, EUR | 1 143 | 751-2 375 | 514 -1 581 |
| Kopējā nodarbinātība | Kopā ietekmētās darbavietas automatizācijas dēļ | Kopējais ietekmēto darbavietu skaits produktivitātes pieauguma dēļ | |
| --- | --- | --- | --- |
| Ražošanas un transporta sektori(B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | Latvija | Latvija | Latvija |
| Ražošanas un transporta sektori(B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | 234 400 | 46 860 | 6 000 |
| Ražošanas un transporta sektori(B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | Vidzeme | Vidzeme | Vidzeme |
| Ražošanas un transporta sektori(B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | 21 100 | 4 220 | 540 |
| Ražošanas un transporta sektori(B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | Latgale | Latgale | Latgale |
| Ražošanas un transporta sektori(B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | 27 400 | 5 480 | 702 |
| Ražošanas un transporta sektori(B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | Zemgale | Zemgale | Zemgale |
| Ražošanas un transporta sektori(B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | 28 700 | 5 740 | 735 |
| Ražošanas un transporta sektori(B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | Kurzeme | Kurzeme | Kurzeme |
| Ražošanas un transporta sektori(B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | 31 400 | 6 280 | 805 |
| Darbavietas | Kopā Latvijā (darbavietu skaits) | ||
| --- | --- | ||
| 1. Kūdras nozares ietekmētas darbavietas: | 1 875 | ||
| Darbavietas, kuras tieši ietekmē enerģētiskās kūdras izmantošanas aizliegums | 3388 | ||
| Darbavietas, kuras netieši ietekmē enerģētiskās kūdras izmantošanas aizliegums | 4189 | ||
| Kūdras nozares sezonālās darbavietas | 541,590 | ||
| Ekonomikas zaļai pārkārtošanai nepieciešamās darbavietas [ietekmētās] | 126091 | ||
| 2. Partnersektoros ietekmētās darbavietas no ekonomikas zaļās pārkārtošanās: | 1 923 | ||
| Darbavietas no nozaru pārkārtošanās, kuri apguvuši vai uzlabojuši prasmes | 1 45792 | ||
| Jaunizveidotās darbavietas, kas radīsies teritorijās, kurās veic uzņēmējdarbību | 46693 | ||
| Teritorija | SEG emisijas no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām,CO2 kt ekv | SEG emisijas no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām,CO2 kt ekv | SEG emisiju samazinājums, % |
| --- | --- | --- | --- |
| Teritorija | (statuss pirms TPF pasākumiem) | (statuss pēc TPF pasākumiem) | SEG emisiju samazinājums, % |
| Latvija | 199,89 | 67,33 | 66 |
| Rīga/Pierīga | 46,43 | 46,43 | 0 |
| TPF reģioni | 153,46 | 20,90 | 86 |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2020. gads | 2023. gads | 2030. gads |
| --- | --- | --- | --- |
| 1. Degradēto purvu un vēsturisko kūdras ieguves vietu platība, kam izstrādāts pasākumu plāns rekultivācijai | 0 ha | 7 870 ha | 26 232 ha |
| 2. Platība, kam nodrošināta zinātniski pamatota informācija par kūdras resursu izmantošanas potenciālu tautsaimniecībā | 0 ha | 150 324 ha | 501 079 ha |
| 3. Nodrošināta prognozējama kūdras resursu pieejamība tautsaimniecībā | 26 000 havai 1,2 milj.t | 26 000 havai 1,2 milj.t | 26 000 havai 1,2 milj.t |
| 4. Nodrošināts SEG emisiju, kas saistītas ar kūdras ieguvi un platībām, kur notiek vai notikusi kūdras ieguve, nulle pieaugums pret 2005.-2009. gada perioda vidējo SEG emisiju līmeni | 1 523,27 kt CO2 ekv.96 | -97 | 0 SEG emisiju pieaugums [1332,62 kt CO2 ekv.98] |
| Plānotais pasākums | Paredzamais devums klimatiskās pārkārtošanās ietekmes mazināšanā | ||
| --- | --- | ||
| Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas pārstrukturizēšanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku | Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas pārstrukturizēšanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku | ||
| Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā:- kūdras izmantošanas pārtraukšana enerģētikā (reforma), t.sk. atbalsts sadedzināšanas iekārtu nomaiņai;- degradēto kūdras purvu (t.sk. vēsturisko kūdras ieguves vietu) rekultivācija;Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana:- ES nozīmes biotopu atjaunošana vai purvu ekosistēmu atjaunošana;- pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā kā papildinoša aktivitāte. | Kopējais ietaupījums, kas saistīts ar sadedzināšanai izmantoto kūdras apjomu un licencētām un attīstītām kūdras ieguves vietu platībām, sasniedz 32 kt CO2 ekv. Ir aprēķināts, ka atkarībā no izvēlētajām rekultivācijas metodēm visu vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas, kur nepieciešama rekultivācija (ja notiek apmežošana), var radīt līdz pat 225,6 kt CO2 ekv. ietaupījumu gadā Latvijā, taču kopējais paredzētais tiešo SEG emisiju ietaupījums no rekultivācijas aktivitātēm projektos ir 134,6 kt CO2 ekv. gadā. Tā rezultātā SEG emisijas reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām tiktu samazinātas par 86% un Latvija līdz 2030. gadam varētu samazināt vismaz 36% no nacionālā (Stratēģijā noteiktā) ZIZIMM sektora mērķa SEG emisijām. | ||
| Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku:- uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstība saskaņā ar komersantu pieprasījumu, t.sk. pašvaldību "zaļo" teritoriju, kurās veic uzņēmējdarbību un kurās patērē AER, izveide un attīstība;- bezizmešu mobilitātes veicināšana pašvaldībās;- energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, jaunu energoefektīvu un resursu efektīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumā;- atbalsts pētniecības ideju prototipēšanai un jaunradīto tehnoloģiju pārnesei ražošanā;- AER tehnoloģiju ieviešana;- klimata ekonomikai pielietojamu produktu izstrāde un to ieviešana ražošanā. | Pašvaldībām radot komersantiem atbilstošo uzņēmējdarbības vidi, uzņēmumi tiktu stimulēti pāriet uz klimatam un videi draudzīgāku ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus palielinot reģioniem ekonomiskās izaugsmes priekšrocības. Pasākums veicinās degradētu uzņēmējdarbības teritoriju attīstību saistībā ar ekonomikas transformāciju un ar to saistītajām sociāli ekonomiskajām sekām skartajās teritorijās, kas tiks noteiktas plānošanas reģionu attīstības programmās. 3. darbība papildinās 4. darbības īstenošanu un veicinās prasmju paaugstināšanu, nodrošinot darbinieku pārkvalifikāciju, tādējādi sekmējot pasākumu savstarpējo sinerģiju.Investīciju rezultātā tiks nodrošināta ne tikai vietējās nodarbinātības veicināšana pašvaldībās, bet arī klimatam draudzīgāka transportlīdzekļu izmantošana, tādējādi nodrošinot SEG emisiju samazinājumu.Tāpat TPTP investīcijas paredzēs energoefektivitātes uzlabošanu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu un īstenošanu. | ||
| Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās:- nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai;- atbalsts darba spēka mācībām (t.sk. darba devēja noteikts atbalsts jaunas kvalifikācijas iegūšanai vai darba spēka pārcelšanai nepieciešamo prasmju pilnveidei);- reģiona ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošana īsā cikla izglītības programmās, t.sk. DVB mācību formā, saskaņā ar uzņēmēju pieprasījumu;- pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju pilnveidošana un uzlabošana klimatneitrālas ekonomikas jautājumos, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu sociālekonomiskās sekas saistībā ar klimata pārmaiņām | Nozarēs, kur nepieciešama pārkārtošanās klimatam draudzīgai un oglekļa neitrālai ekonomikai, tiktu nodrošināta zināšanu ieguve, t.sk. par tehnoloģijām un inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas iespējām. TPTP ietvaros tiks turpināta DVB mācību pieejas attīstība profesionālajā un augstākajā izglītībā, lai tuvinātu izglītības iestāžu piedāvājumu vietējā darba tirgus vajadzībām un reģionā plānotajiem ekonomisko aktivitāšu diversifikācijas pasākumiem, kā arī sniegtu uz nozaru transformācijas vajadzībām balstītu citu kvalifikāciju iegūšanas iespējas. Lai nodrošinātu teritorijas sociāli ekonomiskās attīstības un pakalpojumu nodrošināšanas plānošanu un īstenošanu kontekstā ar pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, nepieciešams pilnveidot plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu zināšanas un prasmes par klimata pārmaiņu jautājumiem un saistīto transformācijas sociālekonomisko seku mazināšanu. Tāpat paredzēts sniegt atbalstu plānošanas reģioniem un pašvaldībām klimatneitrālu risinājumu izstrādei un pilotēšanai, izvērtējot paredzamo devumu ietekmes un klimata pārmaiņu seku mazināšanā un izvēloties efektīvāku un klimatam draudzīgāku risinājumu. | ||
| SAM Nr. | SAM nosaukums | TPTP investīciju papildinātība ar Programmas pasākumiem | |
| --- | --- | --- | |
| 1.1.1. | Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā | Pētījumi sabiedrības un ekonomikas transformācijai. | |
| 2.1.1. | Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana | Atbalsts AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošana centralizētajā siltumapgādē, siltumenerģijas pārvades tīklu energoefektivitātes paaugstināšana.Atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai publiskajās (valsts un pašvaldību) ēkās, dzīvojamajās ēkās un uzņēmējdarbībā izmantotās ēkās energoefektīvākas ražošanas nodrošināšanai.TPTP ietvaros paredzētās reformas un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3.SAM ietvaros. | |
| 2.1.2. | Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns | AER ražošanas iekārtu akumulācijas iekārtu un ar to darbību saistīto viedo risinājumu ierīkošana.TPTP ietvaros paredzētās reformas un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3.SAM ietvaros.Biotopu atjaunošana vai renaturalizācija ir paredzēta arī Programmā, savukārt 2.1.2. un 2.2.3. SAM ir plānotas dažādas aktivitātes enerģētikas nozares papildināšanai. Savukārt bioloģiskās daudzveidības pasākumi ir plānoti kopējās lauksaimniecības politikas programmā, kas vēl ir izstrādes procesā. Vienlaikus visos iepriekš minētajos gadījumos tiks novērsts dubultā finansējuma risks. | |
| 2.1.3. | Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām | Pašvaldību klimata pielāgošanās stratēģijās paredzēto pasākumu īstenošana. | |
| 2.2.2. | Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana | Atbalsts aprites ekonomikas principu ieviešanai ražošanā un pakalpojumos. | |
| 2.2.3. | Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu | Atbalsts pašvaldībām gaisa kvalitātes jautājumu risināšanai, t.sk. caur uzlabotu ne-fosilu tehnoloģiju vai filtru izmantošanu centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Minētajā ieskaitāma kūdras sadedzināšanas tehnoloģiju nomaiņa pašvaldībās.Ekosistēmu atjaunošanas un sanācijas pasākumi.TPTP ietvaros paredzētā reforma un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3. SAM ietvaros.Biotopu atjaunošana vai renaturalizācija ir paredzēta arī Programmā, savukārt 2.1.2. un 2.2.3. SAM ir plānotas dažādas aktivitātes enerģētikas nozares papildināšanai. Savukārt bioloģiskās daudzveidības pasākumi ir plānoti kopējās lauksaimniecības politikas programmā, kas vēl ir izstrādes procesā. Vienlaikus visos iepriekš minētajos gadījumos tiks novērsts dubultā finansējuma risks. | |
| 4.2.4. | Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti | Atbalsts pieaugušajiem tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo zināšanu un prasmju, t.sk. digitālo, apguvei. TPTP paredzētais atbalsts ir specifiski mērķēts uz reģionu vajadzībām, kas radušās darba tirgus transformācijas rezultātā, un uzņēmēju pieprasījuma pēc darbaspēka ar konkrētām prasmēm, kā arī specifiski kūdras nozarē, saistītājās nozarēs un plāna ietvaros īstenoto pasākumu ietekmētajās nozarēs tieši un netieši ietekmēto nodarbināto personu prasmju pilnveidei, kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijas pasākumiem. | |
| 4.3.3. | Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku | Atbalsts bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļautu personu nodarbinātību, to prasmju un kvalifikācijas atbilstību darba tirgum. | |
| 5.1.1. | Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās | Integrēti un kompleksi ieguldījumi reģionālai attīstībai ar privātā sektora darbības uzņēmējdarbības veicināšanu, infrastruktūras, plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstību.Piemēram, atbalsts ieguldījumiem uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā plānots gan Programmas SAM 5.1.1., gan ANM, gan arī TPF ietvaros, taču pasākuma demarkācija tiks noteikta un nodrošināta MK noteikumu līmenī pasākuma ieviešanai. Būtiski, ka TPF ietvaros šis pasākums būs attiecināms uz TPTP identificēto reģionu pašvaldībām, savukārt tematiski īpaša uzmanība tiks pievērsta AE teritoriju attīstībai un resursu efektīvākai izmantošanai uzņēmējdarbības teritorijās. Savukārt ANM ietvaros plānots attīstīt nacionāla mēroga industriālos parkus reģionos, nodrošinot sadarbību ar LIAA un vietējām pašvaldībām, lai piesaistītu starptautiski atzītus operatorus, kas darbojas augstas vērtības nozarēs, izstrādā inovatīvus un augstas vērtības produktus RIS3 nozarēs utt.Plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstības pasākumi tiks īstenoti savstarpējā sinerģijā, nodrošinot demarkāciju investīcijas/projektu līmenī un ievērojot pasākumu atšķirīgo saturu. Tajā skaitā Programmas 6.1.1.6. pasākuma "Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās" ietvaros paredzēts uzlabot pašvaldību speciālistu zināšanas un prasmes darbam ar klimatneitralitātes jautājumiem. Savukārt, Programmas SAM 5.1.1. pasākuma 5.1.1.2. "Pašvaldību un plānošanas reģionu un kapacitātes uzlabošana" ietvaros atbalstu plānots izmantot citu ERAF plānoto tematisko atbalsta pasākumu veiksmīgai īstenošanai pašvaldībās un plānošanas reģionos (uzņēmējdarbību atbalstošas infrastruktūras attīstība, viedu risinājumi piemērošana pašvaldību darbā, kvalitatīvas publiskās ārtelpas attīstība, ēku energoefektivitāte), kā arī vispārīgiem attīstības plānošanas jautājumiem. Papildu ANM ietvaros plānotā atbalsta plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju celšanai plānots sniegt publisko pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. | |
| Investīcijas Nr. | Investīcijas nosaukums | TPTP investīciju papildinātība ar ANM plānā ietvertajām investīcijām | |
| --- | --- | --- | |
| 3.1.1.2.i | Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai | Investīcijas ietvaros paredzēts īstenot apmācības un citus kapacitātes paaugstināšanas pasākumus. Atbalsts tiks sniegts pašvaldību kapacitātei, stiprinot to darbības efektivitāti un kvalitāti, īstenojot pakalpojumu vadību pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai jaunizveidotajās pašvaldībās, t.sk. paredzot: 1) pašvaldību pakalpojumu novērtējumu; 2) metodisko atbalstu un apmācības pakalpojumu optimizācijai/plānošanai atbilstoši demogrāfijas tendencēm pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības uzlabošanai, administratīvā sloga mazināšanai, kā arī darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai (pakalpojumu dizaina pielietošana u.tml.); 3) pašvaldību pakalpojumu jaunu vai uzlaboto plānošanas un sniegšanas veidu pilotēšanu. | |
| 3.1.1.3.i. | Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos | Atbalsts funkcionējošu un darboties spējīgu 6-8 nacionālas nozīmes industriālo parku izveidei Latvijas reģionos (izņemot Rīgas plānošanas reģionu), lai veicinātu ekonomisko aktivitāti reģionos un mazinātas reģionālās atšķirības.Investīcijas ietvaros plānots attīstīt iepriekš pamestas industriālās teritorijas un zonas, veidojot tās par industriālajiem parkiem, kas veicinātu vietējās ekonomikas attīstību. Investīciju rezultātā uzņēmējiem būs iespēja attīstīt inovatīvus, klimatneitrālus un "zaļus" produktus un pakalpojumus, kas savukārt veicinātu SEG emisiju samazinošu risinājumu ieviešanu citās nozarēs, tādējādi samazinot kopējās SEG emisijas. | |
| 3.1.1.6.i. | Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde | Atbalsts jaunu bezemisiju transportlīdzekļu (autobusu), kas darbojas ar elektrību, iegādei. Bezemisiju transportlīdzekļi tiks izmantoti pašvaldību funkciju un pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai, tai skaitā, nodrošinot izglītojamo nokļūšanu izglītības iestādē un atpakaļ dzīvesvietā. Investīcijas ietvaros tiks samazinātas SEG emisijas, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. | |
| 2.pīlārs (InvestEU) | 2.pīlārs (InvestEU) | 3.pīlārs | |
| --- | --- | --- | |
| Aizdevuma veids | Aizdevuma veids | Aizdevuma veids | |
| Aizdevumi privātajam sektoram. | Aizdevumi ar granta elementu publiskajam sektoram. | Aizdevumi ar granta elementu publiskajam sektoram. | |
| Mērķis | Mērķis | Mērķis | |
| Sniegt konsultatīvo atbalstu atbalsttiesīgu projektu identificēšanai, sagatavošanai, izstrādei un īstenošanai, tostarp atbalstu projektu sagatavošanai pirms pieteikuma iesniegšanas. | - Risināt nopietnas sociālās, ekonomiskās un vides problēmas, ko izraisa pārkārtošanās virzībā uz klimatneitralitāti lai palīdzētu tām ES teritorijām, kas apzinātas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos (TPTP);- Palielināt publiskā sektora investīcijas, kas apmierina TPTP apzināto reģionu attīstības vajadzības, atvieglojot tādu projektu finansēšanu, kuri nerada pietiekamas ieņēmumu plūsmas, ar ko segt to investīciju izmaksas. | - Risināt nopietnas sociālās, ekonomiskās un vides problēmas, ko izraisa pārkārtošanās virzībā uz klimatneitralitāti lai palīdzētu tām ES teritorijām, kas apzinātas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos (TPTP);- Palielināt publiskā sektora investīcijas, kas apmierina TPTP apzināto reģionu attīstības vajadzības, atvieglojot tādu projektu finansēšanu, kuri nerada pietiekamas ieņēmumu plūsmas, ar ko segt to investīciju izmaksas. | |
| Atbalsta veids | Atbalsta veids | Atbalsta veids | |
| Konsultatīvais atbalsts. | - atbalsts ES sniegtu dotāciju veidā, tās apvienojot ar aizdevumiem;- dotācijas summa projektiem, kas atrodas mazāk attīstīto reģionu teritorijās, nepārsniedz 25% no aizdevuma summas, ko 3.pīlāra ietvaros sniedz finanšu partneris;- projekti, kas saņem atbalstu 3.pīlāra ietvaros, to sagatavošanai, izstrādei un īstenošanai var saņemt arī konsultatīvo un tehniskās palīdzības atbalstu no citām ES programmām, tādējādi atbalsts no 3.pīlāra ir kumulējams arī ar konsultatīvo atbalstu, kas sniedzams no 2.pīlāra.Finanšu partneris ir Eiropas Investīciju banka vai citas starptautiskas finanšu iestādes, valsts attīstību veicinošas bankas un finanšu iestādes, tostarp privātas finanšu iestādes, ar kurām EK paraksta administratīvu nolīgumu par sadarbību 3.pīlāra ietvaros. | - atbalsts ES sniegtu dotāciju veidā, tās apvienojot ar aizdevumiem;- dotācijas summa projektiem, kas atrodas mazāk attīstīto reģionu teritorijās, nepārsniedz 25% no aizdevuma summas, ko 3.pīlāra ietvaros sniedz finanšu partneris;- projekti, kas saņem atbalstu 3.pīlāra ietvaros, to sagatavošanai, izstrādei un īstenošanai var saņemt arī konsultatīvo un tehniskās palīdzības atbalstu no citām ES programmām, tādējādi atbalsts no 3.pīlāra ir kumulējams arī ar konsultatīvo atbalstu, kas sniedzams no 2.pīlāra.Finanšu partneris ir Eiropas Investīciju banka vai citas starptautiskas finanšu iestādes, valsts attīstību veicinošas bankas un finanšu iestādes, tostarp privātas finanšu iestādes, ar kurām EK paraksta administratīvu nolīgumu par sadarbību 3.pīlāra ietvaros. | |
| Atbalsta saņēmēji | Atbalsta saņēmēji | Atbalsta saņēmēji | |
| Privātais sektors | Tiesību subjekti, kas:- iedibināti kā publisko tiesību subjekti- vai- iedibināti kā privāttiesību struktūras, kurām uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums. | Tiesību subjekti, kas:- iedibināti kā publisko tiesību subjekti- vai- iedibināti kā privāttiesību struktūras, kurām uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums. | |
| Atbalstāmās jomas | Atbalstāmās jomas | Atbalstāmās jomas | |
| InvestEU TPTP ietvaros var atbalstīt ieguldījumus plašāka spektra projektos, kas tiks īstenoti četrās politikas jomās:- ilgtspējīga infrastruktūra;- pētniecība, inovācija un digitalizācija;- MVU;- sociālie ieguldījumi un prasmes. | - atjaunojamo energoresursu enerģijā un zaļā un ilgtspējīgā mobilitātē, tostarp zaļā ūdeņraža veicināšanā;- efektīvos centralizētos siltumapgādes tīklos;- publiskajā pētniecībā;- digitalizācijā;- vides infrastruktūrā atkritumu un ūdens resursu viedai apsaimniekošanai;- ilgtspējīgas enerģijas, energoefektivitātes un integrācijas pasākumus, tostarp ēku atjaunošanu un pārbūvi;- pilsētvides atjaunošanu un reģenerāciju;- pāreju uz aprites ekonomiku;- zemes un ekosistēmu atjaunošanu un dekontamināciju, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā", bioloģisko daudzveidību;- prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju;- apmācību un sociālo infrastruktūru, tostarp aprūpes iestādes un sociālos mājokļus. var tikt atbalstītas arī investīcijas citās jomās, ja tās atbilst apstiprinātajiem TPTP.* nav atbalstāmas investīcijas, kuras ietver darbības, kas izslēgtas saskaņā ar TPF regulas 9.pantu (piemēram, investīcijas, kas saistītas ar fosilā kurināmā ražošanu, pārstrādi, transportēšanu, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu). | - atjaunojamo energoresursu enerģijā un zaļā un ilgtspējīgā mobilitātē, tostarp zaļā ūdeņraža veicināšanā;- efektīvos centralizētos siltumapgādes tīklos;- publiskajā pētniecībā;- digitalizācijā;- vides infrastruktūrā atkritumu un ūdens resursu viedai apsaimniekošanai;- ilgtspējīgas enerģijas, energoefektivitātes un integrācijas pasākumus, tostarp ēku atjaunošanu un pārbūvi;- pilsētvides atjaunošanu un reģenerāciju;- pāreju uz aprites ekonomiku;- zemes un ekosistēmu atjaunošanu un dekontamināciju, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā", bioloģisko daudzveidību;- prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju;- apmācību un sociālo infrastruktūru, tostarp aprūpes iestādes un sociālos mājokļus. var tikt atbalstītas arī investīcijas citās jomās, ja tās atbilst apstiprinātajiem TPTP.* nav atbalstāmas investīcijas, kuras ietver darbības, kas izslēgtas saskaņā ar TPF regulas 9.pantu (piemēram, investīcijas, kas saistītas ar fosilā kurināmā ražošanu, pārstrādi, transportēšanu, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu). | |
| Atbalsta apmērs | Atbalsta apmērs | Atbalsta apmērs | |
| Līdz 35 milj. euro, no kuriem vismaz 10 milj. euro tiks novirzīti saņēmēju administratīvo spēju atbalstam, jo īpaši mazāk attīstītajos reģionos, izmantojot saskaņā ar programmu InvestEU izveidoto konsultāciju centru. | Latvijai piešķirts ES atbalsts indikatīvi 14,54 milj. euro apmērā (1% no Latvijas nacionālās daļas jeb kopējā pieejamā TPF finansējuma Latvijai). | Latvijai piešķirts ES atbalsts indikatīvi 14,54 milj. euro apmērā (1% no Latvijas nacionālās daļas jeb kopējā pieejamā TPF finansējuma Latvijai). | |
| Atbilstības kritēriji | Atbilstības kritēriji | Atbilstības kritēriji | |
| Atbilstības kritēriji ir noteikti Finanšu regulā.InvestEU projektiem jābūt šādām iezīmēm:- tiem ir jānovērš tirgus nepilnības vai ieguldījumu nepietiekamība un ir jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem;- tiem ir nepieciešams ES atbalsts, lai tos īstenotu;- tiem ir jāpanāk pastiprinošs efekts un, ja iespējams, jāpiesaista privātie ieguldījumi;- tiem jāpalīdz sasniegt ES politikas mērķus. | 3.pīlāra ietvaros atbalstu ir tiesīgi saņemt tikai projekti, kas palīdz sasniegt 3.pīlāra noteiktos mērķus un atbilst šādiem nosacījumiem:- projekti rada izmērāmu ietekmi un vajadzības gadījumā ietver iznākuma rādītājus tādu nopietnu sociālu, ekonomisku un vidisku problēmu risināšanā, ko izraisa pārkārtošanās virzībā uz ES klimata mērķiem un dod labumu TPTP minētām teritorijām, pat ja projekti neatrodas minētajās teritorijās;- projekti nesaņem atbalstu no jebkādām citām ES programmām;- projekti saņem finanšu partnera sniegtu aizdevumu 3.pīlāra ietvaros; un- projekti nerada pietiekamas ieņēmumu plūsmas, ar ko segt to investīciju izmaksas, lai izvairītos no tā, ka tiek aizstāts potenciāls atbalsts un investīcijas no alternatīviem resursiem. | 3.pīlāra ietvaros atbalstu ir tiesīgi saņemt tikai projekti, kas palīdz sasniegt 3.pīlāra noteiktos mērķus un atbilst šādiem nosacījumiem:- projekti rada izmērāmu ietekmi un vajadzības gadījumā ietver iznākuma rādītājus tādu nopietnu sociālu, ekonomisku un vidisku problēmu risināšanā, ko izraisa pārkārtošanās virzībā uz ES klimata mērķiem un dod labumu TPTP minētām teritorijām, pat ja projekti neatrodas minētajās teritorijās;- projekti nesaņem atbalstu no jebkādām citām ES programmām;- projekti saņem finanšu partnera sniegtu aizdevumu 3.pīlāra ietvaros; un- projekti nerada pietiekamas ieņēmumu plūsmas, ar ko segt to investīciju izmaksas, lai izvairītos no tā, ka tiek aizstāts potenciāls atbalsts un investīcijas no alternatīviem resursiem. | |
| Atbalsta saņemšanas termiņš | Atbalsta saņemšanas termiņš | Atbalsta saņemšanas termiņš | |
| 2027.gada 31.decembris | 2025. gada 31. decembris | 2025. gada 31. decembris | |
| Atbalsta tvērums | Sektori un jomas ar potenciālu atbalsta interesi Latvijā | ||
| --- | --- | ||
| 2. pīlārs | 2. pīlārs | ||
| Enerģijas un transporta infrastruktūra (ieskaitot gāzes infrastruktūru un centralizēto siltumapgādi) | - Pašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: pāreja uz ilgtspējīgākiem pārvadājumiem, iegādājoties klimatam draudzīgākus transportlīdzekļus;- Pašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: transporta infrastruktūras turpmāka attīstība, izveidojot ūdeņraža uzpildes stacijas un palielinot kopējo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaitu, t.sk. nodrošinot atbilstošu energoinfrastruktūru;- Pašvaldības un enerģētikas nozares uzņēmumi: tālāka centralizētās siltumapgādes attīstība, tās energoefektivitātes uzlabošana Uzņēmumi dažādās nozarēs, kurās ir daudz oglekļa: uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšana, ieskaitot nepieciešamo aprīkojumu. | ||
| Dekarbonizācijas projekti | Nav noteiktas konkrētas nozares un jomas. | ||
| Reģionu ekonomiskā diversifikācija | - Uzņēmumi dažādās nozarēs, kas prasa daudz oglekļa: produktivitātes palielināšana (ražošanas procesu uzlabošana, digitālu un automatizētu risinājumu ieviešana, darbinieku prasmju uzlabošana utt.);- Uzņēmumi dažādās nozarēs, kas patērē daudz oglekļa: decentralizētas ražošanas stimulēšana (3D druka, frēzēšana un tamlīdzīgas tehniskas iespējas), prototipu veidošanas laboratorijas sadarbībā ar izglītības iestādēm;- Pašvaldības: turpmāka valsts infrastruktūras attīstība, lai atbalstītu uzņēmumus. | ||
| Sociālā infrastruktūra | Pašvaldības: sociālās infrastruktūras atjaunošana, kas pieder pašvaldībām;Valsts pārvaldes iestādes: sociālās infrastruktūras atjaunošana,. | ||
| Prasmes | Pašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: prasmju attīstīšana, profesionālo prasmju apgūšana īstenojot mācības darba vidē balstītu mācību formā, mūžizglītība prasmju uzlabošana un spēju veidošana, tādējādi veicinot vienmērīgāku pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. | ||
| 3. pīlārs | 3. pīlārs | ||
| Enerģijas un transporta infrastruktūra | - Pašvaldības un to uzņēmumi: pāreja uz ilgtspējīgākiem pašvaldību pārvadājumiem, iegādājoties klimatam draudzīgākus transportlīdzekļus;- Pašvaldības: transporta infrastruktūras turpmāka attīstība, izveidojot ūdeņraža uzpildes stacijas un palielinot kopējo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaitu, t.sk. nodrošinot atbilstošu energoinfrastruktūru;- Atbalsts var tiks paredzēts enerģētikas infrastruktūrai, energoefektivitātes pasākumiem, u.c.:o Energoefektivitātes uzlabošana vai atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšana, veicot kompleksus pasākumus enerģijas ražošanas, t.sk. esošās atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas ilgtspējas nodrošināšanas, un transportēšanas procesos;o Elektroenerģijas infrastruktūras modernizēšana, t.sk. viedo tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešana, zudumu samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, kā arī pielāgošana elektromobilitātes vai mikroģenerācijas vajadzībām. | ||
| Centralizētās siltumapgādes tīkli | Pašvaldību uzņēmumi: centralizēto siltumtīklu turpmāka attīstība, uzlabojot to energoefektivitāti. | ||
| Energoefektivitātes pasākumi (ieskaitot ēku renovāciju, kā arī sociālo infrastruktūru) | - Pašvaldības: sociālās infrastruktūras atjaunošana / siltināšana;- Valsts pārvaldes iestāde: sociālās infrastruktūras atjaunošana;- Pašvaldības un pašvaldības uzņēmumi: centralizētās siltumapgādes tīklu un ēku renovācija / siltināšana. | ||
| Atbildīgais | Aktivitāte | Iesaistītie partneri | Laika josla |
| --- | --- | --- | --- |
| Ieviešanas sākums | |||
| 2021. gada 4. ceturksnis / 2022. gada 4. ceturksnis | |||
| Darbības, kuru pamatā ir pārvaldības mehānisms | Darbības, kuru pamatā ir pārvaldības mehānisms | Darbības, kuru pamatā ir pārvaldības mehānisms | Darbības, kuru pamatā ir pārvaldības mehānisms |
| FM | ES fondu UK sēdes | ES fondu UK (apakškomitejas) locekļi | X |
| Darbības ieteicams īstenot proaktīvi | Darbības ieteicams īstenot proaktīvi | Darbības ieteicams īstenot proaktīvi | Darbības ieteicams īstenot proaktīvi |
| VARAM | Nacionālās darba grupas un apakšgrupu komitejas sēdes | Nacionālās darba grupas locekļi | X |
| VARAM, CFLA | Paziņojums presei par oficiālu projektu iesniegumu iesniegšanas uzsākšanu, to vērtēšanas kritērijiem | Plašsaziņas līdzekļi, plaša sabiedrība | X |
| VARAM, CFLA | Aktuālā informācija tīmekļa vietnē par projektu priekšlikumu iesniegšanas kārtību | Visas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenī | X |
| VARAM, CFLA | Informatīvā materiāla izstrāde un izplatīšana par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanu, to vērtēšanas kritērijiem | Visas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenī | X |
| VARAM, CFLA | Prezentācijas pašvaldībās par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanu | Reģionālā līmeņa ieinteresētās personas, īpaši pašvaldības privātā un akadēmiskā sektora organizācijas | X |
| VARAM, CFLA | Prezentācijas dažādos formātos par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanu | Visas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenī | X |
| VARAM, CFLA | Reģionālie paraugprakses apmaiņas semināri par sasniegumiem TPTP ieviešanā | Reģionālā līmeņa ieinteresētās personas | |
| VARAM, CFLA | Noslēguma konference par TPTP ieviešanas rezultātiem un gūtajām mācībām | Visas ieinteresētās personu grupas |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)