LegalizePar valsts atbalstu pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus
Ministru kabineta rīkojums Nr. 537 Rīgā 2022. gada 20. jūlijā (prot. Nr. 36 99. §)
1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Valsts atbalsts pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus" ietverto 1. risinājuma variantu – valsts kapitālsabiedrības "Mājokļu fonda institūcija" izveidi, vērtējot iespējas paplašināt darbības jomas kādā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kapitālsabiedrībām vai dibinot jaunu valsts kapitālsabiedrību atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10. pantam.
2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai deviņu mēnešu laikā sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Mājokļu fonda likumprojektu, ievērojot nosacījumu, ka tas nedrīkst radīt negatīvu ietekmi uz vispārējā valdības budžeta bilanci un parādu atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai. Pirms likumprojekta iesniegšanas Ministru kabinetā priekšlikums par valsts kapitālsabiedrības "Mājokļu fonda institūcija" izveidi sadarbībā ar Finanšu ministriju ir saskaņojams ar kompetentajām statistikas iestādēm.
3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sešu mēnešu laikā pēc Mājokļu fonda likuma spēkā stāšanās sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu "Par valsts kapitālsabiedrību "Mājokļu fonda institūcija"" atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajai kārtībai un mērķim, nodrošinot, ka valsts kapitālsabiedrības izveidē ir ievērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums un tā piemērošana ir saskaņota ar Eiropas Komisiju.
4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sešu mēnešu laikā pēc Mājokļu fonda likuma spēkā stāšanās sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu par emisijas kvotu finansēšanas instrumenta līdzekļiem, kas nepieciešami, lai valsts kapitālsabiedrība "Mājokļu fonda institūcija" varētu uzsākt savu darbību, veicinot mājokļu pieejamību visos plānošanas reģionos.
Ministru prezidents A. K. KariņšVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
(Ministru kabineta2022. gada 20. jūlijarīkojums Nr. 537)
Konceptuālais ziņojums "Valsts atbalsts pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus"
| Izmaiņas, %(2010.–2020. gads) | Izmaiņas, cilvēki(2010.–2020. gads) | |
|---|---|---|
| Rīgas reģions | -6,8% | -45 946 |
| Pierīgas reģions | 0,1% | 548 |
| Vidzemes reģions | -15,7% | -34 270 |
| Kurzemes reģions | -15,0% | -41 880 |
| Zemgales reģions | -12,7% | -33 175 |
| Latgales reģions | -18,5% | -58 106 |
| Latvija | -10,0% | -212 829 |
| Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem |
Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem
| Vecuma grupa | 2016. | 2017. | 2018. | 2019. | 2020. |
|---|---|---|---|---|---|
| Līdz darbspējas vecumam | 300260 | 303587 | 305291 | 305080 | 305188 |
| 15–19 gadi | 86281 | 85799 | 86834 | 88927 | 89522 |
| 20–24 gadi | 113332 | 102510 | 92989 | 87077 | 83996 |
| 25–29 gadi | 142180 | 137155 | 131714 | 123792 | 115546 |
| 30–34 gadi | 137236 | 138635 | 139806 | 139017 | 137794 |
| 35–39 gadi | 126836 | 125024 | 125015 | 127927 | 130379 |
| 40–44 gadi | 135589 | 132105 | 128938 | 126352 | 124087 |
| 45–49 gadi | 133922 | 133550 | 133208 | 132411 | 131906 |
| 50–54 gadi | 140870 | 135855 | 131885 | 129259 | 127715 |
| 55–59 gadi | 143381 | 144574 | 143946 | 141408 | 138282 |
| 60–64 gadi | 122485 | 123413 | 125897 | 129739 | 131847 |
| Pēc darbspējas vecuma | 386585 | 386585 | 388856 | 388979 | 391413 |
| Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem |
Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem
| Reģions | 2015. | 2016. | 2017. | 2018. | 2019. |
|---|---|---|---|---|---|
| Rīgas reģions | 1 155,60 | 1 176,78 | 1 270,39 | 1 387,53 | 1 452,72 |
| Pierīgas reģions | 1 156,75 | 1 202,70 | 1 330,75 | 1 503,77 | 1 657,18 |
| Vidzemes reģions | 831,30 | 833,96 | 920,78 | 955,41 | 1 136,68 |
| Kurzemes reģions | 955,07 | 939,68 | 1 025,11 | 1 074,86 | 1 134,04 |
| Zemgales reģions | 907,32 | 928,52 | 1 075,66 | 1 218,12 | 1 313,81 |
| Latgales reģions | 654,98 | 678,55 | 726,16 | 823,38 | 912,63 |
| Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem |
Avots: VARAM veidots.
| Rādītājs | Skaits |
|---|---|
| Kopējais rindā esošo cilvēku skaits | 3902 |
| Vidēji pašvaldībā | 95 |
| Kvalificēto speciālistu skaits rindā, kopā (neskaitot parasto rindu) | 182 |
| Vidēji pašvaldībā | 4 |
| Izveidojamo dzīvokļu skaits, kopā | 1323 |
| Izveidojamo dzīvokļu skaits - vidēji vienā projektā | 22 |
| Avots: VARAM veidots pēc pašvaldību aptaujas datiem | Avots: VARAM veidots pēc pašvaldību aptaujas datiem |
Avots: VARAM veidots pēc pašvaldību aptaujas datiem.
| Nosacījums | EM | VARAM |
|---|---|---|
| Atbalsta sniegšanas termiņš | Līdz 2026. gadam19 sākotnējie ieguldījumi. Piedāvātais risinājums ir ilgtermiņa, jo aizdevuma atmaksas un īres ieņēmumi tiks novirzīti jaunu īres māju būvniecības finansēšanai. | Pastāvīgi pēc nepieciešamības. |
| Finansējuma avots | ANM plāns un valsts aizdevums kredītlīnijas veidā un aizdevums no starptautiskām finanšu institūcijām. Aizdevuma atmaksas un īres ieņēmumi tiks novirzīti jaunu īres māju būvniecības finansēšanai. | EKI instruments (sākotnēji) |
| Finansējuma apjoms | 42 900 000 euro un aizdevums 10 000 000 euro. Aizdevuma atmaksas un īres ieņēmumi tiks novirzīti jaunu īres māju būvniecības finansēšanai. | EKI instrumenta līdzekļi |
| Valsts atbalsta modelis, iesaistītās institūcijas | EM, ALTUM, kredītiestādes, Possessor, nekustamā īpašuma attīstītāji, nekustamā īpašuma attīstītāji (ar pašvaldību slēdzot pilnvarojuma līgumu) | Valsts kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļu pārvaldība notiek sadarbībā starp VARAM, FM un EM. Vienlaikus tiks nodrošināta kapitāldaļu turētāja funkcija noteikšana atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10. pantam, nosakot VARAM kā atbildīgo institūciju. |
| Sasniedzamie rādītāji | Apstiprināti projekti par 70020 dzīvokļu būvniecību, no sākotnējā finansējuma. Nākošās ēkas plānots finansēt no aizdevuma atmaksas un īres ieņēmumiem. | Dzīvokļu būvniecība pēc nepieciešamības |
| Mērķa grupa | Mājsaimniecības ar noteiktu ienākumu līmeni | Dažādas iedzīvotāju sociālās grupas, nodrošinot mājokļus ģimenēm, speciālistiem, t.sk. pašvaldībās un uzņēmumos |
| Avots: VARAM veidots. | Avots: VARAM veidots. | Avots: VARAM veidots. |
Avots: VARAM veidots.
| Risinājums | Risinājums (risinājuma varianti) | Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums | Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums | Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums | Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums | Nepieciešamais papildu finansējums | Nepieciešamais papildu finansējums | Nepieciešamais papildu finansējums | Nepieciešamais papildu finansējums | Nepieciešamais papildu finansējums | Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta) |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Risinājums | Risinājums (risinājuma varianti) | Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums | 2023 | 2024 | 2025 | 2023 | 2024 | 2025 | turpmākajā laika posmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta) | turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta | Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta) |
| Finansējums konceptuālā ziņojuma priekšlikumu īstenošanai | Finansējums konceptuālā ziņojuma priekšlikumu īstenošanai | Finansējums konceptuālā ziņojuma priekšlikumu īstenošanai | 0 | 0 | 0 | 100 000 000 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| tajā skaitā | |||||||||||
| VARAM | Valsts kapitālsabiedrības "Mājokļu Fonda institūcija" izveide | 33.00.00 Emisijas kvotuizsolīšanas instruments | 0 | 0 | 0 | 100 000 000 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| pašvaldību budžets | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
1 Šeit un citviet konceptuālajā ziņojumā statistika par plānošanas reģioniem atspoguļota līdz 2021. gada 30. jūnijam spēkā esošo plānošanas reģionu robežu ietvaros.2 Sk. https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam3 Sk. https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf4 VARAM informatīvais ziņojums "Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi". 2021. gada novembris.5 Biedrības "Sabiedriskās politikas centrs "Providus" pētījums "Pieejami īres mājokļi Latvijā – izaicinājumi un iespējas". 2021. gads. https://providus.lv/wp-content/uploads/2021/11/Pieejami-ires-majokli-Latvija-%E2%80%93-izaicinajumi-un-iespejas.pdf8 Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 2021. gada 12. oktobrī saņemto informāciju.9 Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecību.10 Sk. https://www.city24.lv/lv/nekustama-ipasuma-zinas/15836/virusa-pandemija-izgaismo-latvijas-majoklu-tirgus-problemas11 Sk. https://www.db.lv/zinas/baltija-rekordliels-majokla-un-ires-cenu-kapums-eiropa-50091012 Sk. https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf13 Biedrības "Sabiedriskās politikas centrs "Providus" pētījums "Pieejami īres mājokļi Latvijā – izaicinājumi un iespējas", 2021. gads, sk. https://providus.lv/wp-content/uploads/2021/11/Pieejami-ires-majokli-Latvija-%E2%80%93-izaicinajumi-un-iespejas.pdf14 ALTUM vebinārs "Viss par mājokļu atbalstu 45 minūtēs!". 2021. gada 31. janvāris. Sk. https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/iedzivotajiem/majoklu-atbalsta-programma/par-programmu/15 Aprēķināts vidējais aizdevuma apmērs euro uz vienu aizdevuma saņēmēju (kopējais aizdevuma apjoms katrā reģionā tika izdalīts ar aizdevumu saņēmēju skaitu)16 Biedrības "Sabiedriskās politikas centrs "Providus" pētījums "Pieejami īres mājokļi Latvijā – izaicinājumi un iespējas". 2021. gads. Sk. https://providus.lv/wp-content/uploads/2021/11/Pieejami-ires-majokli-Latvija-%E2%80%93-izaicinajumi-un-iespejas.pdf17 Sk. https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/varam-sogad-pasvaldibam-pieskirti-aizdevumi-teju-100-miljonu-eiro-apmera-investiciju-projektu-realizesanai?fbclid=IwAR1cr7SUJX0YGav_fzxF8EOaLHA8rsZkbkA6p6pQ9PxXkWSey2NYUi8Z52k18 Bauskas novada pašvaldība informē, ka no apvienotajām (Bauska, Rundāle, Iecava un Vecumnieki) pašvaldībām tikai Vecumnieki izmantoja likumā noteikto palīdzības veidu.19 Noteikumu projekta par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.4.i. investīcijas "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai" ietvaros anotācijā norādīts, ka finansējumam atgriežoties, atbalsts var tikt turpināts.20 https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/0fb5e4bc-be00-44de-8e0c-6f9c85622903/annotations/ffa3496e-c344-49cd-a5da-6171f9a2994421 Sk. https://www.zemeunvalsts.lv/documents/view/35051070e572e47d2c26c241ab88307f/Latvijas%20ekonomisk%C4%81s%20att%C4%ABst%C4%ABbas%20p%C4%81rskats%202019.pdf22 Sk. http://www.bostonplans.org/about-us/planning-boston-s-future23 Sk. https://books.google.lv/books?id=69rVAgAAQBAJ&printsec=frontcover&dq=%EF%82%A7%09Investment+Strategies+and+Financial+Tools+for+Local+Development&hl=lv&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q=%EF%82%A7%09Investment%20Strategies%20and%20Financial%20Tools%20for%20Local%20Development&f=false24 Sk. https://www.housingevolutions.eu/project/construction-of-1300-affordable-housing-with-efsi-support-by-poznanskie-towarzystwo-budownictwa-spolecznego/25 Sk. http://socialinvestment.eu/en/investor/success-stories/housing-201926 PPP – nekustamais īpašums tiek iegādāts operatīvā līzingā vai maksāta lietošanas maksa (pēc būtības noma). Nekustamais īpašums paliek privātā komersanta īpašumā, kas veic tā uzturēšanu līdz operatīvā līzinga līguma termiņa beigām.27 Atbilstoši Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumam Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.28 Sk. https://www.fm.gov.lv/lv/skaidrojosie-materiali29 Sk. https://www.fm.gov.lv/lv/skaidrojosie-materiali, https://www.fm.gov.lv/lv/media/503/download30 https://www.makroekonomika.lv/hipotekara-kreditesana-kas-notiek-latvijas-regionos31 Finansējuma sadalījums starp gadiem var tikt precizēts, sagatavojot Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par valsts kapitālsabiedrības "Mājokļu Fonda institūcija" dibināšanu" un Mājokļu fonda likumprojektu.32 Likumprojekts tiek sagatavots, balstoties uz Reģionālās attīstības likumā 14.panta otrajā daļā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta "Publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā" pirmajā daļā ietverto deleģējumu publiskai personai savu funkciju efektīvai izpildei dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā.
Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
1. pielikumskonceptuālajam ziņojumam"Valsts atbalsts pašvaldībām, lai nodrošinātuiedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus"
Mājokļu Fonda modeļu varianti
| Ieņēmumu avoti no "tirgus" | Ieņēmumu avoti no "tirgus" | Ieņēmumu avoti no "tirgus" | Ieņēmumu avoti no "tirgus" |
|---|---|---|---|
| Nr.p.k. | Darījumu veids | Priekšrocības | Trūkumi |
| 1. variants | Īres dzīvokļu:• Īre• Pārdošana (ierobežotā apjomā) | • Īre – nodrošina dzīvokļu fondu, ko var piedāvāt pašvaldībām• Īre – komercplatībām, piemēram, ēku pirmajos stāvos• Īre – salīdzinoši stabili ieņēmumi• Pārdošana – rada ieņēmumus, jaunu projektu attīstībai | • Īre – nelieli ieņēmumi• Pārdošana – samazina dzīvokļu fondu pašvaldībās• Pārdošanai – nestabili ieņēmumi (cikliski) |
| Izmaksu aprēķins | Paredzēts, ka šajā gadījumā ieņēmumi par īri un īres dzīvokļu pārdošanu tiek ieskaitīti pie 51% ieņēmumiem no tirgus, tas nozīmē, ka Mājokļa fonda institūcijai būs ieņēmumi, ko varēs gūt no tirgus. | Paredzēts, ka šajā gadījumā ieņēmumi par īri un īres dzīvokļu pārdošanu tiek ieskaitīti pie 51% ieņēmumiem no tirgus, tas nozīmē, ka Mājokļa fonda institūcijai būs ieņēmumi, ko varēs gūt no tirgus. | Paredzēts, ka šajā gadījumā ieņēmumi par īri un īres dzīvokļu pārdošanu tiek ieskaitīti pie 51% ieņēmumiem no tirgus, tas nozīmē, ka Mājokļa fonda institūcijai būs ieņēmumi, ko varēs gūt no tirgus. |
| 2. variants | Īres dzīvokļu (1.variants.)+ industriālo teritoriju (attīstība no pašvaldību, valsts budžeta vai Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondos pieejamajiem līdzekļiem ):• Īre• Pārdošana (ierobežotā apjomā) | Papildus 1. variantā minētajam:• Palielina ienākumu avotu• Iespēja kombinēt atbalstu "klientam" (darba vietas + dzīves vieta) | Papildus 1. variantā minētajam:• Īres ieņēmumi no industriālajiem īpašumiem ir zemāki kā mājokļiem.• Ārpus ES fondiem maz attīstītu industriālo platību. Vienlaikus ES fondos ierobežojumi (atkarībā no atbalsta programmas) iespējamai īpašuma pārdošanai.• Ierobežota konkurence ES fondos – ja saņēmējs ir valsts/pašvaldību kapitālsabiedrība vai pienākums pēc tam tādā piedalīties pašvaldībai |
| Izmaksu aprēķins | Aprēķini par īres ieņēmumiem no industriālajiem īpašumiem nav tikuši veikti, jo ēkas tiek būvētas no ES fondu līdzekļiem degradēto teritoriju labiekārtošanai, tās mērķis ir novērt tirgus nepilnības reģionos. Tāpēc drīkstēja ieguldīt tikai degradētās teritorijās, kurās ir nepieciešami lieli papildu izdevumi, lai nodrošinātu teritoriju sakārtošanu un piekļuvi tām. | Aprēķini par īres ieņēmumiem no industriālajiem īpašumiem nav tikuši veikti, jo ēkas tiek būvētas no ES fondu līdzekļiem degradēto teritoriju labiekārtošanai, tās mērķis ir novērt tirgus nepilnības reģionos. Tāpēc drīkstēja ieguldīt tikai degradētās teritorijās, kurās ir nepieciešami lieli papildu izdevumi, lai nodrošinātu teritoriju sakārtošanu un piekļuvi tām. | Aprēķini par īres ieņēmumiem no industriālajiem īpašumiem nav tikuši veikti, jo ēkas tiek būvētas no ES fondu līdzekļiem degradēto teritoriju labiekārtošanai, tās mērķis ir novērt tirgus nepilnības reģionos. Tāpēc drīkstēja ieguldīt tikai degradētās teritorijās, kurās ir nepieciešami lieli papildu izdevumi, lai nodrošinātu teritoriju sakārtošanu un piekļuvi tām. |
| 3.variants. | Īres dzīvokļi (1.variants) + citu kapitālsabiedrību ieņēmumi, kur potenciāli ir "tirgus", piemēram, siltumapgāde vai transports. | Papildus 1. variantā minētajam:• Palielinās ienākuma avoti | Papildus 1. variantā minētajam:• vairumā gadījumā pašvaldību kapitālsabiedrības jau tiek dotētas.• var mazināt interesi par mājokļu fondu, ja jānodod "centralizētai" kapitālsabiedrībai daļa no savām |
| Izmaksu aprēķins | Nav iespējams apzināt citu kapitālsabiedrību ieņēmumus, kur potenciāli ir "tirgus", piemēram, siltumapgāde vai transports, u.c. nozarēs (jāveic iepirkums par šāda veida izvērtējumu). | Nav iespējams apzināt citu kapitālsabiedrību ieņēmumus, kur potenciāli ir "tirgus", piemēram, siltumapgāde vai transports, u.c. nozarēs (jāveic iepirkums par šāda veida izvērtējumu). | Nav iespējams apzināt citu kapitālsabiedrību ieņēmumus, kur potenciāli ir "tirgus", piemēram, siltumapgāde vai transports, u.c. nozarēs (jāveic iepirkums par šāda veida izvērtējumu). |
| I Institūcija (kapitālsabiedrība) ārpus vispārējā valsts sektora | I Institūcija (kapitālsabiedrība) ārpus vispārējā valsts sektora | I Institūcija (kapitālsabiedrība) ārpus vispārējā valsts sektora | I Institūcija (kapitālsabiedrība) ārpus vispārējā valsts sektora |
| --- | --- | --- | --- |
| Nr.p.k. | Pārvaldes modelis | Priekšrocības | Trūkumi |
| 1. variants | Valsts kapitālsabiedrība – kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļu pārvaldība notiek sadarbībā starp VARAM, FM un EM. Vienlaikus tiks nodrošināta kapitāldaļu turētāju noteikšana atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10. pantam, nosakot VARAM kā atbildīgo institūciju. | • Sākotnējos ieguldījumus nodrošina Emisijas kvotu izsolīšanas (turpmāk – EKI) instrumenta līdzekļi, savukārt, uzturēšanas izmaksas nodrošina valsts kapitālsabiedrība no ieņēmumiem• Būtisks ir pārvaldības formas efektivitātes aspekts – VARAM kā EKI instrumenta ieviesēja un turētāja loma. Tāpat būtiska ir sadarbība ar FM kā atbildīgo ministriju par valsts finanšu jomu• Iespēja nodrošināt vienotu pieeju īres dzīvokļu risinājumiem (piemēram, standarta projekti, kas samazina izmaksas)• Iespēja nodrošināt vienotu pieeju īres dzīvokļu risinājumiem (piemēram, standarta projekti, kas samazina izmaksas)• Var attīstīt projektus dažādos reģionos līdzīgā kvalitātē• Iespēja peļņu novirzīt turpmākiem attīstības projektiem, kā arī var attīstīt projektus dažādos reģionos līdzīgā kvalitātē• Nepieciešamības gadījumā pie stabiliem finanšu rādītājiem lielāka iespēja saņemt aizņēmumus no kredītiestādēm• Salīdzinoši ātrāka kapitālsabiedrības dibināšana (kā 2. un 3. variantā un kur ir lielāks dalībnieku skaits) | • Startā nav īpašumu• Konkurē ar pašvaldībām• Ierobežotas iespējas kombinēt ar citiem pašvaldību instrumentiem• Nav iespēja piesaistīt citus ieņēmumus, kas potenciāli būtu no pašvaldību kapitālsabiedrībām• Nesekmīgu projektu gadījumā aizdevuma atmaksa notiek no valsts budžeta• Konkurē ar individuālu pašvaldību veidotajiem īres dzīvokļiem• Ierobežotas iespējas kombinēt ar citiem pašvaldību instrumentiem, piemēram, pašvaldība nevarētu atsevišķi veikt ieguldījumus ēkas energoefektivitātei |
| Izmaksu aprēķins | Sākotnējais nepieciešamais EKI instrumenta finansējums ir 100 milj. euro, kas aprēķināts, balstoties uz VARAM prognozi par nepieciešamajiem īres dzīvokļiem un finansējumu īstermiņā. Ar šādu sākotnējo finansējumu varēs realizēt lielāku ieguldījumu atdevi (vairāk uzceltās īres mājas). | Sākotnējais nepieciešamais EKI instrumenta finansējums ir 100 milj. euro, kas aprēķināts, balstoties uz VARAM prognozi par nepieciešamajiem īres dzīvokļiem un finansējumu īstermiņā. Ar šādu sākotnējo finansējumu varēs realizēt lielāku ieguldījumu atdevi (vairāk uzceltās īres mājas). | Sākotnējais nepieciešamais EKI instrumenta finansējums ir 100 milj. euro, kas aprēķināts, balstoties uz VARAM prognozi par nepieciešamajiem īres dzīvokļiem un finansējumu īstermiņā. Ar šādu sākotnējo finansējumu varēs realizēt lielāku ieguldījumu atdevi (vairāk uzceltās īres mājas). |
| 2. variants | Publiski privātā kapitālsabiedrība – kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder VARAM un vairākām pašvaldībām | • Iesaista pašvaldības, kas ir mērķa grupa īres dzīvokļu attīstībai (iespēja nodrošināt kombinētu atbalstu ar citiem instrumentiem)• Daļu starta un uzturēšanas (ne vairāk kā 50%) izmaksas dala valsts un pašvaldības• Var attīstīt projektus dažādos reģionos līdzīgā kvalitātē• Pašvaldību jau esošais dzīvojamais fonds – ja tajos ir ieņēmumi, var nodrošināt pozitīvāku aprēķinu 50% ieņēmumiem no tirgus• Nesekmīgu projektu gadījumā aizdevuma atmaksa tiek dalīta vai notiek no pašvaldību budžeta līdzekļiem | • Pašvaldību atlase un laikietilpīgāks process – pašvaldībām arī jāpieņem lēmums par dalību• Sarežģītāka lēmumu pieņemšana – pie lielāka pašvaldību skaita, pieaug akcionāru skaits lēmuma pieņemšanai• Nesekmīgu projektu gadījumā aizdevuma atmaksa notiek daļēji no valsts budžeta (ja vien nenodala atbildību tikai uz pašvaldībām kā dalībniekiem)• Pašvaldībām ierobežoti pašu budžeta resursu, līdz ar to galvenais finanšu avots potenciāli būs valsts budžets |
| Izmaksu aprēķins | Sākotnējais nepieciešamais EKI instrumenta finansējums ir 100 milj. euro, kas aprēķināts, balstoties uz VARAM prognozi par nepieciešamajiem īres dzīvokļiem un finansējumu īstermiņā. Ar šādu sākotnējo finansējumu varēs realizēt lielāku ieguldījumu atdevi (vairāk uzceltās īres mājas). | Sākotnējais nepieciešamais EKI instrumenta finansējums ir 100 milj. euro, kas aprēķināts, balstoties uz VARAM prognozi par nepieciešamajiem īres dzīvokļiem un finansējumu īstermiņā. Ar šādu sākotnējo finansējumu varēs realizēt lielāku ieguldījumu atdevi (vairāk uzceltās īres mājas). | Sākotnējais nepieciešamais EKI instrumenta finansējums ir 100 milj. euro, kas aprēķināts, balstoties uz VARAM prognozi par nepieciešamajiem īres dzīvokļiem un finansējumu īstermiņā. Ar šādu sākotnējo finansējumu varēs realizēt lielāku ieguldījumu atdevi (vairāk uzceltās īres mājas). |
| 3. variants | Publiski privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder vairākām pašvaldībām | • Lielāka pašvaldību atbildība un līdzdalība ar saviem resursiem• Pašvaldību jau esošais dzīvojamais fonds – ja tajos ir ieņēmumi, var nodrošināt pozitīvāku aprēķinu 50% ieņēmumiem no tirgus• Nesekmīgu projektu gadījumā aizdevuma atmaksa notiek no pašvaldību budžeta līdzekļiem | • Nebūs vienas kapitālsabiedrības –teorētiski iespējams tikai reģionālā mērogā• Pašvaldību savstarpējā konkurence• Nav "līdera", kas virza un organizē procesu kapitālsabiedrības izveidei – bez valsts organizatoriskā atbalsta maz ticams par izveidi. |
| Izmaksu aprēķins | Sākotnējais nepieciešamais EKI instrumenta finansējums ir 100 milj. euro, kas aprēķināts, balstoties uz VARAM prognozi par nepieciešamajiem īres dzīvokļiem un finansējumu īstermiņā. Ar šādu sākotnējo finansējumu varēs realizēt lielāku ieguldījumu atdevi (vairāk uzceltās īres mājas). | Sākotnējais nepieciešamais EKI instrumenta finansējums ir 100 milj. euro, kas aprēķināts, balstoties uz VARAM prognozi par nepieciešamajiem īres dzīvokļiem un finansējumu īstermiņā. Ar šādu sākotnējo finansējumu varēs realizēt lielāku ieguldījumu atdevi (vairāk uzceltās īres mājas). | Sākotnējais nepieciešamais EKI instrumenta finansējums ir 100 milj. euro, kas aprēķināts, balstoties uz VARAM prognozi par nepieciešamajiem īres dzīvokļiem un finansējumu īstermiņā. Ar šādu sākotnējo finansējumu varēs realizēt lielāku ieguldījumu atdevi (vairāk uzceltās īres mājas). |
| II Valsts sektora institūcija | II Valsts sektora institūcija | II Valsts sektora institūcija | II Valsts sektora institūcija |
| 4. variants | Valsts aģentūra, piemēram, Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk – VRAA), administrējot Valsts kases vai EIB programmu | • Ātra ieviešana – nav jāveido jauna institūcija- nav jāsaskaņo ar EK par kapitālsabiedrību ārpus valsts sektora• Iespēja piesaistīt valsts budžeta resursus – piemērota papildus grantu atbalsta sniegšanai• Iespēja nodalīt procesu – VRAA kā atbalsta sniedzējs/uzraugs, bet pašvaldības vai komersanti kā īstenotāji | • Iekļaujas vispārējā valdības sektorā – būs atkarīga no kopējā valsts budžeta deficīta• Aģentūra pēc formas nav piemērota tirgus darījumiem (neveic tos)• Nav atšķirības no esošajiem COVID 19 Valsts kases aizdevumiem• Risinājums atkarīgs no jauniem aizņēmumiem (nav atšķirības no pieejamajiem Valsts kases aizdevumiem) |
| Izmaksu aprēķins | Sākotnējais nepieciešamais EKI instrumenta finansējums ir 100 milj. euro, kas aprēķināts, balstoties uz VARAM prognozi par nepieciešamajiem īres dzīvokļiem un finansējumu īstermiņā. Ar šādu sākotnējo finansējumu varēs realizēt lielāku ieguldījumu atdevi (vairāk uzceltās īres mājas). | Sākotnējais nepieciešamais EKI instrumenta finansējums ir 100 milj. euro, kas aprēķināts, balstoties uz VARAM prognozi par nepieciešamajiem īres dzīvokļiem un finansējumu īstermiņā. Ar šādu sākotnējo finansējumu varēs realizēt lielāku ieguldījumu atdevi (vairāk uzceltās īres mājas). | Sākotnējais nepieciešamais EKI instrumenta finansējums ir 100 milj. euro, kas aprēķināts, balstoties uz VARAM prognozi par nepieciešamajiem īres dzīvokļiem un finansējumu īstermiņā. Ar šādu sākotnējo finansējumu varēs realizēt lielāku ieguldījumu atdevi (vairāk uzceltās īres mājas). |
| Nr.p.k. | Pārvaldes modelis | Priekšrocības | Trūkumi |
| --- | --- | --- | --- |
| 5. variants | Publiski privātā partnerība (turpmāk – PPP)4ar publiski privātu kapitālsabiedrību, ko veido pašvaldības un VARAM (neveidojot ārpus valsts pašvaldību sektora) - | • Nav saistīts ar valsts parādu – brīvākas iespējas pret investīciju resursu• Nav jābūt startā īpašumiem, kas nodrošina ieņēmumus• Pašvaldību atbildība – nesekmīgu projektu gadījumā aizdevuma atmaksa tiek dalīta vai notiek no pašvaldību budžeta | • Dārgāks nekā kapitālsabiedrības modelis – komersantam būs jābūt arī peļņas daļai, kas sadārdzina (pretējā gadījumā nav motīva). Pretstatā publiskā-privātā kapitālsabiedrība ārpus valsts sektora var saņemt peļņu pati un ieguldīt to jaunos projektos• Īpašumi nav pašvaldību bilancē – pēc PPP projekta beigām tie nepaliek pašvaldības īpašumā vai arī tai ir jāatpērk (vienlaikus šis skatāms kā priekšrocība, ja pašvaldība ir ieinteresēta ilgtermiņā piesaistīt privāto sektoru)• Kapitālsabiedrības dotēšana (neveidojot ārpus valsts sektora) – tā kā pati sevi neatpelna (vismaz 50%), tad kapitālsabiedrība ir dotējama un neatšķirsies no pārējās pašvaldību vai valsts struktūras• Nesekmīgu projektu gadījumā aizdevuma atmaksa notiek daļēji no valsts budžeta (ja vien nenodala atbildību tikai uz pašvaldībām kā dalībniekiem) |
| Izmaksu aprēķins | Aprēķini nav nepieciešami, jo variants netiek piedāvāts tālāk vērtēšanai. | Aprēķini nav nepieciešami, jo variants netiek piedāvāts tālāk vērtēšanai. | Aprēķini nav nepieciešami, jo variants netiek piedāvāts tālāk vērtēšanai. |
| 6. variants | PPP ar valsts aģentūru, piemēram, VRAA, kas apsaimnieko aizņēmuma programmu un slēdz līgumus ar pašvaldībām par PPP projektiem. | Papildus 4.variantā minētajam:• Nav jāveido kapitālsabiedrība – ātrāka uzsākšana (VRAA atlasa pašvaldības un slēdz līgumus par projektu izpildi) | • Mazāka pašu pašvaldību atbildība – nesekmīgu pašvaldības projektu gadījumā VRAA paliek aizdevumu atmaksa no valsts budžeta• Dārgāks nekā kapitālsabiedrības modelis – komersantam būs jābūt arī peļņas daļai, kas sadārdzina (pretējā gadījumā nav motīva). Pretstatā publiskā-privātā kapitālsabiedrība ārpus valsts sektora var saņemt peļņu pati un ieguldīt to jaunos projektos• Īpašumi nav pašvaldību bilancē – pēc PPP projekta beigām tie nepaliek pašvaldības īpašumā vai arī tai ir jāatpērk (vienlaikus šis skatāms kā priekšrocība, ja pašvaldība ir ieinteresēta ilgtermiņā piesaistīt privāto sektoru)• Nesekmīgu projektu gadījumā aizdevuma atmaksa notiek daļēji no valsts budžeta (ja vien nenodala atbildību tikai uz pašvaldībām kā dalībniekiem) |
| Izmaksu aprēķins | Aprēķini nav nepieciešami, jo variants netiek piedāvāts tālāk vērtēšanai. | Aprēķini nav nepieciešami, jo variants netiek piedāvāts tālāk vērtēšanai. | Aprēķini nav nepieciešami, jo variants netiek piedāvāts tālāk vērtēšanai. |
1 1.2.3.1 GOVERNMENT-CONTROLLED ENTITIES RECOGNISED AS INSTITUTIONAL UNITS 16pp Manual on Government Deficit and Debt. Implementation of ESA 2010, 2019 edition. Eurostat. Available: https://ec.europa.eu/eurostat/documents/3859598/10042108/KS-GQ-19-007-EN-N.pdf/5d6fc8f4-58e3-4354-acd3-a29a66f2e00c2 1.2 Criteria for classifying units to the general government sector. Manual on Government Deficit and Debt. Implementation of ESA 2010, 2019 edition. Eurostat. Available: https://ec.europa.eu/eurostat/documents/3859598/10042108/KS-GQ-19-007-EN-N.pdf/5d6fc8f4-58e3-4354-acd3-a29a66f2e00c3 6. Leases, concessions and PPPs. Manual on Government Deficit and Debt. Implementation of ESA 2010, 2019 edition. Eurostat. Available: https://ec.europa.eu/eurostat/documents/3859598/10042108/KS-GQ-19-007-EN-N.pdf/5d6fc8f4-58e3-4354-acd3-a29a66f2e00c4 PPP – nekustamais īpašums tiek iegādāts operatīvā līzingā vai maksāta lietošanas maksa (pēc būtības noma). Nekustamais īpašums paliek privātā komersanta īpašumā, kas veic tā uzturēšanu līdz operatīvā līzinga līguma termiņa beigām.
2. pielikumskonceptuālajam ziņojumam"Valsts atbalsts pašvaldībām, lai nodrošinātuiedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus"
Ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi
| Visas preces un pakalpojumi | 2013. | 2014. | 2015. | 2016. | 2019. 11 |
|---|---|---|---|---|---|
| Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni | 28,2 | 27,5 | 26,5 | 26,2 | 23,3 |
| Alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi | 3,3 | 3,2 | 3,3 | 3,2 | 2,9 |
| Apģērbs un apavi | 5,8 | 5,8 | 6,1 | 6,0 | 5,3 |
| Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais | 16,5 | 16,1 | 15,6 | 15,3 | 14,6 |
| Mājokļa iekārta, mājsaimniecības ierīces un mājokļa ikdienas uzturēšana | 4,2 | 4,6 | 4,7 | 4,8 | 5,7 |
| Veselības aprūpe | 6,2 | 6,3 | 6,4 | 6,6 | 7,1 |
| Transports | 13,2 | 12,9 | 13,1 | 13,9 | 14,6 |
| Sakari | 4,2 | 4,3 | 4,4 | 4,3 | 4,8 |
| Atpūta un kultūra | 7,1 | 7,9 | 7,9 | 7,6 | 8,1 |
| Izglītība | 1,4 | 1,5 | 1,3 | 1,2 | 1,2 |
| Restorāni un viesnīcas | 4,4 | 4,7 | 4,9 | 4,8 | 5,4 |
| Dažādas preces un pakalpojumi | 5,6 | 5,2 | 5,7 | 6,0 | 7,0 |
| Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem |
| Reģions | 2016. | 2017. | 2018. | 2019. | 2020. |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| Latvija | 139,98 | 138,09 | 150,21 | 150,74 | 156,12 |
| Rīgas reģions | 166,86 | 164,05 | 172,96 | 171,84 | 177,94 |
| Pierīgas reģions | 156,60 | 158,08 | 185,97 | 184,95 | 184,68 |
| Vidzemes reģions | 110,14 | 108,09 | 124,12 | 121,17 | 130,58 |
| Kurzemes reģions | 111,34 | 115,61 | 125,15 | 132,04 | 129,81 |
| Zemgales reģions | 144,14 | 130,45 | 139,46 | 138,68 | 153,21 |
| Latgales reģions | 99,39 | 99,44 | 98,13 | 103,68 | 106,15 |
| Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem | Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)