LegalizeElektronisko sakaru likums
(6) Elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū, kuram noteiktas piekļuves vai starpsavienojumu tarifu regulēšanas saistības, Regulators ir tiesīgs apturēt šo tarifu piemērošanu, nosakot tarifu augšējo robežu, vai arī uzdot elektronisko sakaru komersantam koriģēt tarifus, ja Regulators konstatē, ka nav lietderīgi un samērīgi šim elektronisko sakaru komersantam piemērot izmaksu aprēķināšanas saistības, tai skaitā nosakot pienākumu tuvināt tarifus izmaksām un prasības attiecībā uz izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu. Regulators, nosakot tarifu augšējo robežu vai uzdodot koriģēt tarifus, tos nebalsta uz tāda elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanas izmaksām un rentabilitāti, kuram nav piemērotas izmaksu aprēķināšanas saistības vai tarifi netiek regulēti šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā. Regulators, nosakot tarifu augšējo robežu vai uzdodot koriģēt tarifus, ir tiesīgs izmantot salīdzinošo novērtēšanu un analīzi, informāciju par izmaksām, kas rodas, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu visefektīvākajā veidā un izmantojot jaunākās pieejamās tehnoloģijas, kā arī izmaksu aprēķināšanas modeļus un citas metodes. Ja visefektīvākajā veidā sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma izmaksas mainās, Regulators var pārskatīt tarifu augšējo robežu vai uzdot koriģēt tarifu.
(7) Regulators nosaka izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodiku.
(8) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, kuram ir noteiktas prasības attiecībā uz izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu, publisko izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmas aprakstu, norādot galvenās izmaksu grupas, kā arī izmaksu attiecināšanas noteikumus. Atbilstību izmaksu aprēķināšanas sistēmai pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Elektronisko sakaru komersants katru gadu publisko zvērināta revidenta ziņojumu par atbilstību noteiktajai izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmai.
85. pants. Atsevišķas uzskaites pienākums
(1) Atsevišķas uzskaites pienākums ietver saistības veikt atsevišķu darbības uzskaiti saskaņā ar Regulatora noteikto elektronisko sakaru pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodiku.
(2) Regulatoram ir tiesības pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū sniedz grāmatvedības datus, kas satur informāciju par ieņēmumiem, kas gūti no trešajām personām. Regulators var publiskot informāciju, lai veicinātu konkurences attīstību.
XIII nodaļaCitas saistības
86. pants. Savienojuma pabeigšanas tarifs
(1) Elektronisko sakaru komersants piemēro Eiropas Komisijas vai Regulatora noteikto savienojuma pabeigšanas tarifu, ja tāds ir noteikts.
(2) Regulators uzrauga savienojuma pabeigšanas tarifa piemērošanu. Regulators ir tiesīgs uzdot elektronisko sakaru komersantam mainīt tā piemēroto savienojuma pabeigšanas tarifu.
(3) Ja Eiropas Komisija nav noteikusi savienojuma pabeigšanas tarifu, Regulators var piemērot tarifu kontroles pasākumus saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību, kādā veic elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus analīzi un nosaka speciālās prasības.
(4) Regulators reizi gadā informē Eiropas Komisiju un BEREC par savienojuma pabeigšanas tarifa piemērošanu.
87. pants. Apņemšanās vērtēšana
(1) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū var iesniegt Regulatoram apņemšanos par piekļuves nodrošināšanas vai kolektīvo ieguldījumu nosacījumiem. Apņemšanās var būt šādas:
1) Regulatora konstatēto konkurences problēmu novēršana konkrētajā tirgū;
2) kolektīvā ieguldījuma piedāvājums;
3) piekļuves nodrošināšana citam elektronisko sakaru komersantam, ja apņemšanās izteicējs īsteno vai ir īstenojis vertikāli integrētu komersanta brīvprātīgu nošķiršanu.
(2) Elektronisko sakaru komersants iesniedz Regulatoram apņemšanos un detalizētu informāciju, kurā norāda veicamos pasākumus, to īstenošanas grafiku un ilgumu. Regulators, izvērtējot iesniegto apņemšanos un iesniegto informāciju, veic tirgus pārbaudi. Regulators var atteikt apņemšanās apstiprināšanu, neveicot tirgus pārbaudi, ja tā acīmredzami neatbilst šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem un nosacījumiem.
(3) Regulators tirgus pārbaudē izvērtē apņemšanās atbilstību šādiem kritērijiem:
1) tajā iekļautās prasības un nosacījumi ir taisnīgi, samērīgi un nodrošina vienlīdzīgu attieksmi;
2) tajā piedāvātie ieguvumi ir pieejami visiem elektronisko sakaru komersantiem;
3) piekļuve, tostarp piekļuve ļoti augstas veiktspējas tīklam, ir nodrošināta laikus, t. i., pirms apņemšanās izteicējs sāk sniegt ar to saistītos mazumtirdzniecības pakalpojumus;
4) ilgtspējīgas konkurences veicināšana mazumtirdzniecības tirgos;
5) ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanas un izmantošanas veicināšana.
(4) Regulators papildus šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem vērtē kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma atbilstību šādiem nosacījumiem:
1) kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma pieejamība un atklātība:
tas ir pieejams jebkuram elektronisko sakaru komersantam visā ļoti augstas veiktspējas tīkla darbības laikā, ievērojot vienlīdzīgus nosacījumus,
tas ir publiskots un pieejams kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma izteicēja tīmekļvietnē,
jebkuram interesentam bez liekas kavēšanās ir nodrošināta informācija par iespējām veikt kolektīvo ieguldījumu, detalizētiem tā noteikumiem, pārvaldības noteikumu pamatprincipiem un līguma projektu,
ir noteikti kolektīvā ieguldījuma projekta izveides un attīstības procesi, kas skaidri un saprotami izklāstīti rakstveidā jebkuram potenciālajam ieguldītājam, kā arī ir paziņots par visiem nozīmīgajiem projekta atskaites punktiem;
2) piekļuves nodrošināšanas pamatprincipi:
ieguldītājam ir nodrošināta piekļuve izvērstajam ļoti augstas veiktspējas tīklam, attiecībā uz kuru veikts kolektīvais ieguldījums, visa tā darbības laikā,
elektronisko sakaru komersantam, kurš nepiedalās kolektīvajā ieguldījumā, ir tiesības no ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanas paša sākuma saņemt vairumtirdzniecības pakalpojumu, attiecībā uz kuru kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma izteicējam piedāvājuma izteikšanas laikā ir bijušas noteiktas speciālās prasības,
elektronisko sakaru komersantam, kurš nepiedalās ieguldījumā, ir nodrošināta piekļuve ar tādu pašu kvalitāti, ātrumu, nosacījumiem, galalietotāju tvērumu (skaitu un teritoriju), kāda tam bija pieejama pirms ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanas, ievērojot šajā likumā noteikto par pāreju no vara dzīslu kabeļiem uz optisko šķiedru kabeļiem;
3) kolektīvā ieguldījuma piedāvājumā ir ietverti nosacījumi, kas veicinās konkurences attīstību ilgtermiņā:
tas ļauj ieguldītājam ilgtermiņā konkurēt ar kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma izteicēju saistītajos mazumtirdzniecības tirgos,
ieguldītājam ir nodrošināta efektīva piekļuve augstas veiktspējas tīklam, ciktāl uz to attiecas kolektīvais ieguldījums,
ieguldītājam ir tiesības izvēlēties ieguldījuma vērtību, dalības apmēru un darbības laiku,
ieguldītājam ir iespēja nākotnē palielināt savu dalību kolektīvajā ieguldījumā,
nosacījumi dalībai kolektīvajā ieguldījumā ir atkarīgi no ieguldītāja iesaistīšanās laika, tostarp arī šādos aspektos: tiesību iegūšanai prasītā finansiālā atlīdzība, aizsardzība, tiesības, kādas kolektīvajiem ieguldītājiem dod būves posmā un ekspluatācijas posmā (piemēram, piešķirot neatņemamas lietošanas tiesības uz visu, izmantojot kolektīvo ieguldījumu, uzbūvētā ļoti augstas veiktspējas tīkla paredzamo darbmūža laiku), nosacījumi attiecībā uz pievienošanos kolektīvajam ieguldījumam vai izstāšanos no tā,
elastīgums ieguldītājam ir tāds, ka tam ir iespēja uzņemties saistības pakāpeniski, un tas ir noteikts vienības līmenī, lai mazam kolektīvajam ieguldītājam ar ierobežotiem resursiem, kurš iesaistījies minimālā apmērā, būtu iespēja pakāpeniski palielināt savu dalību, vienlaikus nodrošinot pienācīgu sākotnējo saistību līmeni. Nosakot finansiālo atlīdzību, ko maksā katrs kolektīvais ieguldītājs, ņemts vērā princips, ka agrīnie ieguldītāji uzņemas lielāku risku un agrāk iegulda kapitālu,
lai atspoguļotu risku samazināšanos un neitralizētu stimulus atturēties no kapitāla ieguldīšanas agrīnos posmos, piemaksu, kas laika gaitā palielinās, uzskata par pamatotu attiecībā uz saistībām, kuras ieguldītājs uzņemas vēlāk, un attiecībā uz jauniem ieguldītājiem, kuri kolektīvajā ieguldījumā iesaistās pēc projekta uzsākšanas,
kolektīvā ieguldītāja tiesības ir atļauts nodot citai personai. Saņēmējs saņem tās pašas tiesības un pienākumus, kas bija sākotnējam kolektīvajam ieguldītājam,
ieguldītājiem ir piešķirtas savstarpējas tiesības piekļūt ļoti augstas veiktspējas tīklam, attiecībā uz kuru veikts kolektīvais ieguldījums, lai tie sniegtu mazumtirdzniecības pakalpojumus saskaņā ar pārredzamiem nosacījumiem, kuri norādīti kolektīvā ieguldījuma piedāvājumā, it sevišķi tad, ja kolektīvie ieguldītāji ir kopīgi un atsevišķi atbildīgi par konkrētu ļoti augstas veiktspējas tīkla daļu izvēršanu. Ja ir izveidots kolektīvā ieguldījuma instruments, tas kolektīvajiem ieguldītājiem tieši vai netieši ļauj piekļūt ļoti augstas veiktspējas tīklam uz devuma līdzvērtīguma pamata un saskaņā ar taisnīgiem un samērīgiem noteikumiem un nosacījumiem, tostarp finansiālajiem nosacījumiem, kas atspoguļo dažāda līmeņa risku, kuru uzņēmušies atsevišķi kolektīvie ieguldītāji;
4) tas atbilst nākotnes vajadzībām un veicina jauna ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanu;
5) kolektīvā ieguldījuma piedāvājumu publiskos vismaz sešus mēnešus pirms tam, kad tiks uzsākta jaunā ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršana.
(5) Regulators var izvērtēt apņemšanos, ņemot vērā citus valstī esošus īpašus apstākļus, tirgus struktūru, kā arī citus kritērijus un apsvērumus, lai nodrošinātu piekļuvi potenciālajiem ieguldītājiem.
(6) Regulators par tirgus pārbaudes rezultātiem un apņemšanos veic publisko konsultāciju.
(7) Regulators pēc publiskās konsultācijas elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū dara zināmus savus sākotnējos secinājumus, apsvērumus un nosacījumus, kurus plāno noteikt apņemšanās ieviešanai. Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū var pārskatīt savu apņemšanos atbilstoši Regulatora secinājumiem un plānotajiem nosacījumiem.
(8) Regulators ir tiesīgs ar lēmumu pilnībā vai daļēji apstiprināt apņemšanos, kā arī noteikt piemērojamos nosacījumus. Regulators ir tiesīgs noteikt termiņu, kurā apņemšanās ir saistoša. Regulatora noteiktais termiņš ir vismaz septiņi gadi. Regulatoram ir tiesības pagarināt minēto termiņu.
(9) Regulators, veicot tirgus analīzi, ņem vērā Regulatora apstiprinātās apņemšanās ietekmi uz konkrēto tirgu, konkurenci un elektronisko sakaru komersantam noteiktajām speciālajām prasībām. Regulators, veicot konsultāciju Eiropas Savienības līmenī, nosūta arī apņemšanās apstiprināšanas lēmumu.
(10) Regulators pārrauga un uzrauga apstiprinātās apņemšanās ievērošanu. Regulators ir tiesīgs pieprasīt, lai apņemšanās izteicējs sniedz Regulatoram ikgadējos ziņojumus par atbilstību šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem.
88. pants. Kolektīvā ieguldījuma piedāvājums
(1) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū ir tiesīgs piedāvāt apņemšanos un izteikt citam elektronisko sakaru komersantam kolektīvā ieguldījuma piedāvājumu. Kolektīvā ieguldījuma piedāvājums ir spēkā pēc tam, kad to ir apstiprinājis Regulators. Regulators apstiprina kolektīvā ieguldījuma piedāvājumu, ja ir vismaz viens potenciālais ieguldītājs.
(2) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū kolektīvā ieguldījuma piedāvājumā iekļauj taisnīgus, samērīgus un vienlīdzīgas attieksmes noteikumus. Vienlīdzīgas attieksmes noteikumi nozīmē nevis to, ka potenciālajiem ieguldītājiem tiek piedāvāti pilnīgi vienādi noteikumi, bet gan to, ka piedāvāto noteikumu atšķirības ir pamatotas ar vienādiem, objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un prognozējamiem kritērijiem.
(3) Kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma izteicējam ir tiesības lūgt ieguldītāju pierādīt spēju veikt pakāpeniskus maksājumus, ņemot vērā ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanas posmus.
(4) Regulators pieteicējam piemērotās speciālās prasības vērtē nākamajā tirgus analīzes kārtā. Regulators izvērtē nepieciešamību atcelt speciālās prasības attiecībā uz ļoti augstas veiktspējas tīkla elementiem, kuri izvērsti, izmantojot kolektīvo ieguldījumu. Regulatoram ir tiesības nenoteikt regulēšanas atvieglojumus (speciālo prasību atcelšana), ja konkrētajā tirgū pastāv būtiskas konkurences problēmas, kuras ir iespējams atrisināt tikai ar regulējošu iejaukšanos.
89. pants. Funkcionālā nošķiršana
(1) Regulators ir tiesīgs noteikt vertikāli integrētam elektronisko sakaru komersantam pienākumu nodot neatkarīgai vienībai (elektronisko sakaru komersantam, struktūrvienībai) ar atsevišķu piekļuves produktu vairumtirdzniecības nodrošināšanu saistītas darbības (turpmāk — funkcionālā nošķiršana), ja tas secina, ka, nosakot speciālās prasības, tirgū nav izdevies izveidot efektīvu konkurenci, un vienlaikus konstatē būtiskas un pastāvīgas konkurences problēmas vai tirgus darbības traucējumus saistībā ar atsevišķu piekļuves produktu nodrošināšanu vairumtirdzniecības tirgos. Neatkarīgā vienība nodrošina piekļuves produktus un elektronisko sakaru pakalpojumus visiem elektronisko sakaru komersantiem (tai skaitā citiem elektronisko sakaru komersantiem mātes komersantā) ar vienādiem nosacījumiem un termiņiem, cenu un elektronisko sakaru pakalpojumu līmeni un ar to pašu sistēmu un procesu palīdzību.
(2) Regulators pirms funkcionālās nošķiršanas pienākuma noteikšanas veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī. Regulators iesniedz Eiropas Komisijai lēmuma projektu par funkcionālo nošķiršanu, kurā ietverta šāda informācija:
1) pamatojums Regulatora secinājumiem saskaņā ar šā panta pirmo daļu;
2) novērtējums, ka pieņemamā laikposmā nav izredžu vai nav pietiekami lielu izredžu izveidot infrastruktūras konkurenci;
3) analīze par gaidāmo ietekmi uz Regulatoru, elektronisko sakaru komersantu, neatkarīgās vienības darbaspēku, elektronisko sakaru nozari kopumā un stimuliem veikt ieguldījumus elektronisko sakaru nozarē, kā arī uz sociālo un teritoriālo līdzvērtību, citām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši norādot gaidāmo ietekmi uz infrastruktūras konkurenci un iespējamo ietekmi uz patērētājiem;
4) pamatojums, kāpēc šis pienākums būtu visefektīvākais līdzeklis konstatēto konkurences problēmu vai tirgus nepilnību novēršanai;
5) nošķiršanas būtība un pakāpe, kā arī neatkarīgās vienības juridiskais statuss;
6) neatkarīgās vienības aktīvi, tās sniegtie elektronisko sakaru pakalpojumi vai nodrošinātie produkti;
7) pārvaldes kārtība, kas nodrošina neatkarīgās vienības personāla neatkarību un struktūru;
8) prasība pildīt Regulatora noteiktās saistības;
9) prasība nodrošināt procedūru caurskatāmību, jo īpaši attiecībā uz citiem elektronisko sakaru komersantiem;
10) uzraudzības programma, kuras mērķis ir nodrošināt Regulatora noteikto saistību izpildi un kura ietver arī gada pārskata publiskošanu.
(3) Pēc tam kad Eiropas Komisijai paziņots lēmuma projekts par funkcionālo nošķiršanu, kā arī pēc tā pieņemšanas Regulators veic ar konkrēto tirgu saistīto citu tirgu koordinētu analīzi un, pamatojoties uz šo analīzi, pārskata elektronisko sakaru komersantam piemērotās speciālās prasības.
(4) Regulators elektronisko sakaru komersantam, kam uzlikts funkcionālās nošķiršanas pienākums, var piemērot jebkuru speciālo prasību kādā no konkrētajiem tirgiem, kurā tas atzīts par elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū, vai citu Eiropas Komisijai paziņotu pienākumu.
90. pants. Brīvprātīga funkcionālā nošķiršana
(1) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū informē Regulatoru vismaz trīs mēnešus pirms tam, kad veic kādu no šādiem pasākumiem:
1) nodod savus piekļuves tīkla aktīvus vai to lielu daļu juridiskajai personai, kam ir cits īpašnieks;
2) izveido neatkarīgu vienību, lai visiem mazumtirdzniecības elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem (arī šā elektronisko sakaru komersanta mazumtirdzniecības struktūrvienībām) nodrošinātu līdzvērtīgus piekļuves produktus.
(2) Elektronisko sakaru komersants ziņo Regulatoram par visām izmaiņām šā panta pirmajā daļā norādītajos pasākumos, kā arī par pasākuma galarezultātu.
(3) Lai nodrošinātu piekļuvi citiem elektronisko sakaru komersantiem, elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū var iesniegt Regulatoram apņemšanos saskaņā ar šā likuma 87. panta pirmās daļas 3. punktu.
(4) Regulators, veicot konkrētā tirgus analīzi, izvērtē plānotās nošķiršanas un apņemšanās ietekmi uz elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū noteiktajām speciālajām prasībām. Regulators konkrētā tirgus analīzi veic pēc neatkarīgās vienības darbības uzsākšanas tajā. Regulators vērtē nepieciešamību nošķirtajai neatkarīgajai vienībai uzlikt, grozīt vai atcelt speciālās prasības.
(5) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū informē Regulatoru par jebkādām apstākļu izmaiņām, kas attiecas uz tā atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.
91. pants. Pāreja no vara dzīslu kabeļiem uz optisko šķiedru kabeļiem
(1) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū informē Regulatoru vismaz divus mēnešus pirms dienas, kad tas beigs savā elektronisko sakaru tīklā ekspluatēt vara dzīslu kabeļus, ko izmanto cits elektronisko sakaru komersants, balstoties uz Regulatora noteiktajām speciālajām prasībām vai citiem Regulatora noteiktajiem pienākumiem, vai tos aizstās ar optisko šķiedru kabeļiem. Elektronisko sakaru komersants kopā ar minēto informāciju iesniedz detalizētu pārejas grafiku un nosacījumus, kā arī informāciju par alternatīvu pakalpojumu tam elektronisko sakaru komersantam, kurš izmanto attiecīgo vara kabeli. Regulators ir tiesīgs noteikt nosacījumus, lai nodrošinātu pāreju no vara dzīslu kabeļiem uz optisko šķiedru kabeļiem.
(2) Regulators ir tiesīgs atcelt noteiktos pienākumus saistībā ar vara dzīslu kabeli, kura ekspluatāciju izbeidz vai kuru aizstāj, ja ir sniegts paziņojums saskaņā ar šā panta pirmo daļu un elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū ir nodrošinājis piekļuves prasītājam alternatīvu pakalpojumu, kas ļauj saņemt piekļuvi ar tādu pašu kvalitāti, ātrumu, nosacījumiem, galalietotāju tvērumu (skaitu un teritoriju), kāda bija pirms pārejas. Regulators pirms pienākumu atcelšanas veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.
XIV nodaļaCiparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumu pieejamība
92. pants. Ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumu pieejamības un sadarbspējas nodrošināšana
(1) Elektronisko sakaru komersants, kas piedāvā ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumus, nodrošina, ka viņa piedāvātie pakalpojumi neierobežo galalietotāja tiesības brīvi izvēlēties pakalpojuma piegādātāju un ir sadarbspējīgi ar citu elektronisko sakaru komersantu pakalpojumiem.
(2) Elektronisko sakaru komersants nodrošina galalietotājam iespēju bez maksas un vienkāršā procesā pēc līguma beigām atdot atpakaļ ciparu televīzijas iekārtu, ja vien komersants nepierāda, ka tā ir pilnībā sadarbspējīga ar ciparu televīzijas pakalpojumiem, ko sniedz citi pakalpojuma sniedzēji.
(3) Ciparu televīzijas iekārtas tiek uzskatītas par tādām, kas atbilst sadarbspējas prasībai, ja tās atbilst piemērojamiem standartiem, atsauces uz kuriem vai kuru daļām ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
(4) Lai nodrošinātu galalietotājiem pieeju ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumiem un saistītajiem papildu pakalpojumiem, elektronisko sakaru komersantam pēc galalietotāja pieprasījuma ir pienākums nodrošināt piekļuvi elektronisko raidījumu aprakstiem un lietojumprogrammu saskarnei, ievērojot taisnīgus, vienlīdzīgus un samērīgus nosacījumus.
93. pants. Ciparu televīzijas un ciparu radio galiekārtas sadarbspējas nodrošināšana
(1) Galalietotāju iekārtas, ko pārdod, iznomā vai citādi dara pieejamas un kas paredzētas, lai uztvertu ciparu televīzijas signālus — apraidi, izmantojot zemes, kabeļu vai satelītu pārraides, un kas var atkodēt digitālus televīzijas signālus, spēj atkodēt digitālus televīzijas signālus saskaņā ar kopējo Eiropas vienoto kodēšanas algoritmu, ko piemēro atzīta Eiropas standartizācijas organizācija, un spēj skaidri rādīt pārraidītos signālus.
(2) Televizoros ar integrētu ekrānu, kurus pārdod vai iznomā un kuru redzamā diagonāle ir lielāka par 30 centimetriem, ir iebūvēta vismaz viena atvērtās saskarnes ligzda, kas atbilst Eiropas standartizācijas organizācijas pieņemtam vai atzītam standartam vai industrijā plaši lietotai specifikācijai un ļauj vienkārši pieslēgt perifēras iekārtas, un spēj caurlaist attiecīgos digitālos televīzijas signālu elementus (arī informāciju par interaktīviem un ierobežotas piekļuves pakalpojumiem).
(3) Automobiļu radiouztvērēji, kas integrēti jaunos M kategorijas transportlīdzekļos, kurus dara pieejamus tirgū vai iznomā, spēj uztvert un atskaņot zemes ciparu radio apraides pakalpojumus. Uztvērēji, kas atbilst piemērojamiem standartiem, atsauces uz kuriem vai kuru daļām ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tiek uzskatīti par tādiem, kas atbilst minētajai prasībai.
XV nodaļaDatu aizsardzība elektronisko sakaru nozarē
94. pants. Datu neizpaušana
(1) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums bez galalietotāja piekrišanas neizpaust ziņas par galalietotāju, kā arī informāciju par tā saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem vai papildvērtības pakalpojumiem, izņemot gadījumus, kad šī informācija ir nepieciešama šajā likumā noteiktajām institūcijām un iestādēm normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai un likumā noteiktajiem mērķiem.
(2) Elektronisko sakaru komersantam ir aizliegts bez galalietotāja piekrišanas izpaust informāciju, kuru pārraida vai kura ir pārraidīta, sniedzot galalietotājam elektronisko sakaru pakalpojumus, izņemot gadījumus, kad šī informācija ir nepieciešama šajā likumā noteiktajām iestādēm normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai un likumā noteiktajiem mērķiem.
95. pants. Personas datu apstrādes drošība
(1) Elektronisko sakaru komersants nosaka personas datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas un novēršanas iekšējo kārtību.
(2) Ministru kabinets nosaka obligātās prasības, ko elektronisko sakaru komersantam ir pienākums ievērot, izstrādājot personas datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas un novēršanas iekšējo kārtību.
96. pants. Pieslēgšanās elektronisko sakaru tīkliem
(1) Pieslēgties elektronisko sakaru tīkliem, lai iegūtu operatīvo informāciju, drīkst tikai operatīvās darbības subjekti likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā elektronisko sakaru komersants aprīko elektronisko sakaru tīklu ar iekārtām, kas nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un sarunu operatīvu noklausīšanos likumā noteiktajos gadījumos.
(3) Elektronisko sakaru komersantam nav tiesību izpaust informāciju par galalietotājiem, pret kuriem vērsti šajā pantā minētie pasākumi, kā arī par šo pasākumu mērķi, pamatojumu un apjomu.
97. pants. Noslodzes datu apstrāde
(1) Noslodzes datus apstrādā laikposmā, kurā galalietotājs var apstrīdēt rēķinu un veikt maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Noslodzes datu apstrāde un uzglabāšana ir atļauta, kamēr tiek izskatīta un atrisināta pretenzija, kā arī līdz laikam, kad tiek piedzīts neveiktais maksājums.
(2) Elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs bez iepriekšējas saskaņošanas ar galalietotāju apstrādāt noslodzes datus maksas uzskaitei par sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, maksājumu piedziņai, pretenziju izskatīšanai vai starpsavienojumu nodrošināšanai, kā arī šajā likumā paredzētajos gadījumos un apmērā kompetento institūciju pieprasījumu izpildei un elektronisko sakaru komersantam normatīvajos aktos elektronisko sakaru jomā un patērētāju tiesību aizsardzības jomā noteikto pienākumu izpildei, tai skaitā saistībā ar elektronisko sakaru tīkla pārvaldību un drošību, elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu, krāpniecības novēršanu, galalietotājiem paredzētās informācijas sniegšanu un galalietotāju jautājumu izskatīšanu.
(3) Noslodzes datu apstrāde elektronisko sakaru pakalpojumu izplatīšanas un papildvērtības pakalpojumu sniegšanas nolūkos ir atļauta, ja galalietotājs, uz kuru šie dati attiecas, pirms noslodzes datu apstrādes ir devis piekrišanu saskaņā ar noslēgto elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu. Noslodzes datu apstrāde citam mērķim bez galalietotāja piekrišanas ir atļauta tikai tad, ja galalietotāju nav iespējams identificēt turpmākajā šo datu izmantošanā.
(4) Galalietotājam nav tiesību piekļūt noslodzes datiem un izdarīt tajos labojumus.
98. pants. Atrašanās vietas datu apstrāde
(1) Atrašanās vietas datu apstrāde, ņemot vērā šajā pantā paredzētos izņēmumus, ir atļauta tikai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai.
(2) Atrašanās vietas datu apstrāde citam mērķim bez galalietotāja piekrišanas ir atļauta tikai tad, ja galalietotāju nav iespējams identificēt turpmākajā šo datu izmantošanā.
(3) Atrašanās vietas datu apstrāde citam mērķim ir atļauta ar galalietotāja piekrišanu laikposmā, kas nepieciešams, lai sniegtu papildvērtības pakalpojumus.
(4) Pirms saņemta piekrišana atrašanās vietas datu apstrādei citam mērķim, elektronisko sakaru komersantam ir pienākums informēt galalietotāju par apstrādājamo datu veidu, apstrādes mērķi un termiņu, kā arī par to, vai atrašanās vietas dati tiks nodoti trešajām personām papildvērtības pakalpojumu sniegšanai.
(5) Galalietotājs var atsaukt piekrišanu atrašanās vietas datu apstrādei citam mērķim, to paziņojot attiecīgajam elektronisko sakaru komersantam.
(6) Galalietotājam, kas piekritis atrašanās vietas datu apstrādei citam mērķim, ir tiesības bez maksas pieprasīt, lai atrašanās vietas datu apstrāde uz noteiktu laiku tiek pārtraukta, par to paziņojot attiecīgajam elektronisko sakaru komersantam.
(7) Elektronisko sakaru komersants drīkst apstrādāt atrašanās vietas datus bez galalietotāja piekrišanas, ja atrašanās vietas datu apstrāde ir nepieciešama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Gāzes avārijas dienestam, Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram, kā arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centram tā pienākumu veikšanai un šo datu nodošanai minētajiem dienestiem.
(8) Elektronisko sakaru komersants drīkst apstrādāt atrašanās vietas datus bez galalietotāja piekrišanas, ja atrašanās vietas datu apstrāde ir nepieciešama, lai nosūtītu šā likuma 19. panta otrās daļas 12., 15. un 17. punktā minēto informāciju.
(81) Lai novērstu krāpniecību vai citu prettiesisku darbību elektronisko sakaru tīklos, elektronisko sakaru komersantam, saņemot izsaukumu starpsavienojumā no ārvalstu operatora, ir pienākums apstrādāt galiekārtas atrašanās vietas datus, tostarp apstrādāt, saņemt un nodot citiem elektronisko sakaru komersantiem informāciju par galiekārtas atrašanos viesabonēšanā.
(9) Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs veido un uztur valsts informācijas sistēmu — izsaucēja atrašanās vietas informācijas datubāzi. Ministru kabinets nosaka izsaucēja atrašanās vietas informācijas datubāzē iekļaujamās ziņas, ziņu iekļaušanas prasības un glabāšanas termiņus, kā arī uz ārkārtas gadījumiem reaģējošās institūcijas, kurām piešķir piekļuvi datubāzē iekļautajām ziņām.
99. pants. Saglabājamo datu izmantošana un apstrāde
(1) Saglabājamie dati tiek saglabāti un normatīvajos aktos noteiktajā gadījumā un kārtībā nodoti pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, operatīvās darbības subjektiem, valsts drošības iestādēm, prokuratūrai un tiesai, lai aizsargātu valsts un sabiedrisko drošību vai nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, kriminālvajāšanu, krimināllietu iztiesāšanu, kā arī Konkurences padomei, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, izmeklējot konkurences tiesību pārkāpumus, kas izpaužas kā aizliegtas vienošanās, un Patērētāju tiesību aizsardzības centram, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, izvērtējot ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja darbības atbilstību patērētāju kolektīvajām interesēm.
(2) Informācija par reģistrēta galalietotāja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi, interneta protokola (IP) adresi, galalietotāja identifikatoru vai pieslēguma numuru un galalietotāja atrašanās vietu tiek saglabāta un pēc pieprasījuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodota Valsts policijai, lai nodrošinātu elektroniskajā vidē aizskarto personu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību administratīvā pārkāpuma lietās par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu.
(3) Elektronisko sakaru komersants nodrošina saglabājamo datu saglabāšanu tādā apjomā, kādā tie ir iegūti vai apstrādāti, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumus, kā arī nodrošina to aizsardzību pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, zudumu, pārveidošanu vai šajā likumā neparedzētu apstrādi vai izpaušanu. Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus saglabājamo datu iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, komersanta tehniskās iekārtas tos neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.
(4) Elektronisko sakaru komersants nodrošina saglabājamo datu glabāšanu 18 mēnešus, kā arī to nodošanu šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām pēc to pieprasījuma.
(5) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām saglabājamo datu pieprasīšanas un nodošanas kārtību.
(6) Elektronisko sakaru komersantam nav tiesību izpaust informāciju par faktu, ka saglabājamie dati ir pieprasīti vai nodoti šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām, kā arī informāciju par galalietotājiem, attiecībā uz kuriem saglabājamie dati pieprasīti vai nodoti, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.
(7) Saglabājamo datu apstrādi var veikt tikai elektronisko sakaru komersanta pilnvarota persona.
(8) Saglabājamie dati ir izdzēšami pēc šā panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa beigām, izņemot tos datus, kurus šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas ir pieprasījušas līdz datu saglabāšanas termiņa beigām, bet kuri vēl nav sniegti, kā arī datus, kas turpmāk nepieciešami pakalpojumu sniegšanai, maksas uzskaitei par sniegtajiem pakalpojumiem, pretenziju izskatīšanai, maksājumu piedziņai vai starpsavienojumu nodrošināšanai.
100. pants. Saglabājamie dati, sniedzot numuratkarīgus starppersonu sakaru pakalpojumus
(1) Publiskā fiksētā elektronisko sakaru tīkla operators saglabā šādus datus, ja to apstrāde ir veikta darījuma ar galalietotāju ietvaros, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu:
1) izsaucēja pieslēguma numurs;
2) reģistrētā galalietotāja — izsaukuma iniciatora — vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;
3) izsauktā pieslēguma numurs un pieslēguma numurs, uz kuru izsaukumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;
4) izsauktā pieslēguma numura reģistrētā galalietotāja vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kā arī tā reģistrētā galalietotāja vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kuram izsaukumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;
5) savienojuma sākuma un beigu datums un laiks;
6) elektronisko sakaru pakalpojuma veids.
(2) Publiskā mobilo elektronisko sakaru tīkla operators saglabā šādus datus, ja to apstrāde ir veikta darījuma ar galalietotāju ietvaros, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu:
1) izsaucēja pieslēguma numurs;
2) reģistrētā galalietotāja — izsaukuma iniciatora — vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;
3) izsauktā pieslēguma numurs un pieslēguma numurs, uz kuru izsaukumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;
4) izsauktā pieslēguma numura reģistrētā galalietotāja vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kā arī tā reģistrētā galalietotāja vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kuram izsaukumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;
5) savienojuma sākuma un beigu datums un laiks;
6) elektronisko sakaru pakalpojuma veids;
7) izsaucēja numura starptautiskais mobilā galalietotāja identitātes identifikators (IMSI);
8) izsaucēja starptautiskais mobilās galiekārtas identitātes numurs (IMEI);
9) izsauktā pieslēguma numura starptautiskais mobilā galalietotāja identitātes identifikators (IMSI);
10) izsauktā pieslēguma numura galalietotāja starptautiskais mobilās galiekārtas identitātes numurs (IMEI);
11) izsaucēja pieslēguma numura galalietotāja identitātes moduļa identifikators (SIM);
12) attiecībā uz priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāju, kas nav reģistrēts galalietotājs, — sākotnējais pakalpojuma aktivizācijas datums un laiks un aktivizācijas vietas identifikators (piemēram, šūnas ID);
13) mobilo sakaru galiekārtas atrašanās vietas identifikators (piemēram, šūnas ID) savienojuma sākumā;
14) dati, kas identificē mobilo sakaru tīkla katras šūnas ģeogrāfisko atrašanās vietu un tās ģeolokācijas koordinātas un adresi vai aptuveno adresi atbilstoši šūnas atrašanās identifikatoram (piemēram, šūnas ID) atrašanās vietas datu saglabāšanas perioda laikā.
101. pants. Saglabājamie dati, sniedzot interneta piekļuves pakalpojumus
Publiskā elektronisko sakaru tīkla operators saglabā šādus datus, ja to apstrāde ir veikta darījuma ar galalietotāju ietvaros, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu:
1) reģistrētā galalietotāja identifikators (vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums un reģistrācijas numurs);
2) publiskajā elektronisko sakaru tīklā ieejošam savienojumam piešķirtā (ārējā) interneta protokola (IP) adrese vai pieslēguma numurs;
3) tā galalietotāja vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kuram savienojuma laikā piešķirta IP adrese vai pieslēguma numurs;
4) balss sakaru izsaukuma, izmantojot interneta protokolu (IP), saņēmēja identifikators (vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs) vai pieslēguma numurs, ja šādus datus apstrādā konkrētais elektronisko sakaru tīkla operators;
5) paredzētā izsaukuma saņēmēja — reģistrētā galalietotāja — vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;
6) interneta piekļuves pakalpojuma savienojuma sākuma un beigu datums un laiks atbilstoši noteiktai laika zonai kopā ar interneta protokola (IP) dinamisko vai statisko adresi, kuru piešķīris interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs, ja šādus datus apstrādā konkrētais elektronisko sakaru tīkla operators;
7) elektroniskā pasta nosūtīšanas vai balss sakaru izsaukuma, izmantojot interneta protokolu (IP), sākuma un beigu datums un laiks atbilstoši noteiktai laika zonai, ja šādus datus apstrādā konkrētais elektronisko sakaru tīkla operators.
102. pants. Izsaucošā un izsaucamā pieslēguma numura identifikācijas ierobežojumi
(1) Izsaucošā pieslēguma numura galalietotājam ir tiesības bez maksas aizliegt izsaucošā pieslēguma numura identifikāciju katram izsaukumam atsevišķi.
(2) Izsaucošā pieslēguma numura galalietotājam ir tiesības reizi gadā bez maksas aizliegt izsaucošā pieslēguma numura identifikāciju pastāvīgi visiem izsaukumiem.
(3) Izsaucamā pieslēguma numura galalietotājam ir tiesības bez maksas atteikties no ienākošo izsaukumu izsaucošā pieslēguma numura identifikācijas.
(4) Izsaucamā pieslēguma numura galalietotājam ir tiesības pieprasīt, lai operators nodrošina to izsaukumu noraidīšanu, kuru galalietotāji ir aizlieguši izsaucošā pieslēguma numura identifikāciju.
(5) Izsauktā pieslēguma numura galalietotājam ir tiesības bez maksas aizliegt izsauktā pieslēguma numura identifikāciju izsaucošā pieslēguma numura galalietotājam.
(6) Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs informē galalietotāju par to, kādos gadījumos tiek veikta izsaucošā vai izsaucamā pieslēguma numura identifikācija, un sniedz galalietotājam informāciju par šajā pantā paredzētajām tiesībām.
(7) Balss sakaru pakalpojumu sniedzējs nodrošina šajā pantā, kā arī šā likuma 97. pantā noteiktās tiesības.
(8) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktās tiesības netiek nodrošinātas, ja izsaucamā pieslēguma numura galalietotājs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Gāzes avārijas dienests vai Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs.
103. pants. Izsaukuma pāradresācija
Galalietotājam ir tiesības bez maksas aizliegt trešo personu izsaukumu pāradresāciju uz galalietotāja galiekārtu.
XVI nodaļaKompetento iestāžu tiesības un pienākumi
104. pants. Datu valsts inspekcijas tiesības
(1) Lai veiktu normatīvajos aktos noteikto uzraudzību elektronisko sakaru, personas datu aizsardzības un informācijas sabiedrības pakalpojumu aprites jomā, Datu valsts inspekcijai ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums sniegt noslodzes datus.
(2) Datu valsts inspekcijai ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums sniegt statistisko informāciju par šā likuma 99. panta pirmajā daļā minēto institūciju pieprasījumiem saņemt saglabājamos datus un par šo datu izsniegšanu, nenorādot institūciju, kura datus pieprasījusi.
(3) Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šajā pantā minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, elektronisko sakaru komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.
(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Datu valsts inspekcija pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus.
105. pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības
(1) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums nodrošināt Patērētāju tiesību aizsardzības centra pilnvarotam pārstāvim piekļuvi elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem, lai tas varētu pārliecināties, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā Patērētāju tiesību aizsardzības centra pieņemtais lēmums par tiešsaistes saskarnes ierobežošanu elektronisko sakaru tīklā tiek pildīts.
(2) Ja elektronisko sakaru komersants pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā lēmuma saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav nodrošinājis lēmuma izpildi, tad lēmuma izpildi var nodrošināt piespiedu kārtā bez atsevišķa rakstveida brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi.
(3) Lai veiktu normatīvajos aktos noteikto uzraudzību patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības un informācijas sabiedrības pakalpojumu aprites jomā, Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir tiesības pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta šādus noslodzes datus par galalietotāju:
1) nosaukums (firma) un reģistrācijas numurs, ja galalietotājs ir juridiskā persona vai personu apvienība;
2) vārds, uzvārds un personas kods, ja galalietotājs ir fiziskā persona;
3) galalietotājam saskaņā ar elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu piešķirtie tālruņu numuri, interneta protokola (IP) adreses un kontaktinformācija.
(4) Pēc pieprasījuma saņemšanas elektronisko sakaru komersantam ir pienākums sniegt tā rīcībā esošos noslodzes datus.
(5) Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šajā pantā minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, elektronisko sakaru komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.
(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus.
106. pants. Latvijas Bankas tiesības
(1) Finanšu tirgu reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpumu izmeklēšanas nolūkos Latvijas Bankai ir tiesības, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, pieprasīt un elektronisko sakaru komersantam ir pienākums sniegt noslodzes datus, kas minēti šā likuma 100. panta pirmajā daļā un otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā, kā arī datus, kas minēti šā likuma 101. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā.
(2) Elektronisko sakaru komersantam nav tiesību izpaust informāciju par faktu, ka noslodzes dati pieprasīti vai nodoti Latvijas Bankai, kā arī informāciju par galalietotājiem, attiecībā uz kuriem noslodzes dati pieprasīti vai nodoti, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.
(3) Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šajā pantā minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, elektronisko sakaru komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.
(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas Banka pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus.
107. pants. Informācijas sniegšana civillietās
(1) Elektronisko sakaru komersantam pēc tiesas pieprasījuma ir pienākums nodrošināt informācijas sniegšanu par tā reģistrētā galalietotāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un adresi, kuram savienojuma laikā piešķirta interneta protokola (IP) adrese, galalietotāja identifikators vai pieslēguma numurs, lai nodrošinātu elektroniskajā vidē aizskartās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību civillietās.
(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā noteikto, pēc prasības celšanas un tiesas pieprasījuma elektronisko sakaru komersants nodrošina informācijas sniegšanu arī par noslodzes datiem, kuriem ir nozīme lietas izskatīšanā un kuru izpaušanu lietā tiesa atzinusi par pieļaujamu, samērojot to ar personas tiesībām uz tās datu aizsardzību.
(3) Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.
108. pants. Informācijas sniegšana oficiālās statistikas nodrošināšanai
(1) Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto oficiālo statistiku, Centrālajai statistikas pārvaldei ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantam, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, ir pienākums saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes izstrādāto metodoloģiju apstrādāt datus par savienojuma sākuma datumu un laiku, elektronisko sakaru pakalpojuma veidu, izsaucēja pieslēguma numura starptautisko mobilā galalietotāja identitātes identifikatoru (IMSI), datus, kas identificē mobilo sakaru tīkla katras šūnas ģeogrāfisko atrašanās vietu un tās ģeolokācijas koordinātas un adresi vai aptuveno adresi atbilstoši šūnas atrašanās identifikatoram (piemēram, šūnas ID), un sniegt Centrālajai statistikas pārvaldei anonimizētus apstrādes rezultāta datus, viesabonēšanas gadījumā — anonimizētus datus par abonenta valsti. Elektronisko sakaru komersants neapstrādā tādus galalietotāju atrašanās vietas un saistītos noslodzes datus un viesabonentu datus, kas atrodas Aizsardzības ministrijas iepriekš noteiktos militārajos objektos vai teritorijās militāro mācību laikā.
(2) Metodoloģijas, atbilstoši kurai elektronisko sakaru komersants apstrādā un iesniedz šā panta pirmajā daļā paredzēto informāciju, izstrādei un pilnveidei Centrālā statistikas pārvalde ir tiesīga reizi gadā pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants apstrādā galalietotāju atrašanās vietas un saistītos noslodzes datus un sniedz tai apstrādes rezultātu, kas satur pseidonimizētus atrašanās vietas un saistītos noslodzes datus un viesabonentu galiekārtas pseidonimizētus identifikatorus.
(3) Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto oficiālo statistiku, Centrālajai statistikas pārvaldei ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantam, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par reģistrētu galalietotāju telefona numuriem atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajam personu izlases sarakstam. Centrālajai statistikas pārvaldei ir tiesības pieprasīt šajā daļā minēto informāciju ne biežāk kā divas reizes gadā, un komersantam ir pienākums triju mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža sniegt tā rīcībā esošo informāciju par reģistrētu galalietotāju tālruņu numuriem atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajam fizisko personu izlases sarakstam un datu nodošanas kārtībai.
(4) Centrālā statistikas pārvalde nodrošina elektronisko sakaru komersantam pašizmaksās balstītu samaksu par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās pieprasītās informācijas sagatavošanu un iesniegšanu.
(5) Ministru kabinets nosaka Centrālās statistikas pārvaldes un elektronisko sakaru komersanta, kā arī Aizsardzības ministrijas un elektronisko sakaru komersanta savstarpējās sadarbības formu, saturu un kārtību šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pienākumu izpildei.
109. pants. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tiesības
110. pants. Valsts ieņēmumu dienesta tiesības
(1) Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi nodokļu un nodevu iekasēšanas un kontroles jomā, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums sniegt par galalietotāju šādus noslodzes datus, ja attiecīga informācija elektronisko sakaru komersantam ir pieejama:
1) nosaukums (firma) un reģistrācijas numurs, ja galalietotājs ir juridiskā persona;
2) vārds, uzvārds un personas kods, ja galalietotājs ir fiziskā persona;
3) galalietotājam saskaņā ar elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu piešķirtie tālruņu numuri, interneta protokola (IP) adreses un kontaktinformācija.
(11) Lai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam uzraudzītu personu dalību Latvijas Republikā nelicencētās interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums sniegt šā panta pirmajā daļā minētos noslodzes datus par galalietotāju, kurš izmantojis Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja tīmekļvietni, ja attiecīgā informācija elektronisko sakaru komersantam ir pieejama.
(2) Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šajā pantā minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, elektronisko sakaru komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus.
(4) Valsts ieņēmumu dienestam likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos ir tiesības pieņemt lēmumu par:
1) domēna vārda atslēgšanu;
2) lieguma uzlikšanu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai;
3) to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
(5) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
(6) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotam pārstāvim piekļuvi elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem, lai tas varētu pārliecināties, ka Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtais lēmums par Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārda vai interneta protokola (IP) adreses piekļuves ierobežošanu tiek pildīts.
(7) Ja elektronisko sakaru komersants pēc šā panta piektajā daļā minētā lēmuma saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav ierobežojis piekļuvi Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, lēmuma izpildi var nodrošināt piespiedu kārtā bez atsevišķa rakstveida brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi.
(8) Pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājs un elektronisko sakaru komersants Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Latvijas Republikā ierobežo piekļuvi Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
(9) Šā panta piektajā daļā minēto lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts ieņēmumu dienesta likuma 14. pantā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(10) Elektronisko sakaru komersants, izpildot šā panta astotajā daļā noteikto prasību, vienlaikus pāradresē galalietotāju uz Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietni, kur norādīta informācija par personai piemērojamo atbildību.
(11) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā sagatavo un paziņo augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam un elektronisko sakaru komersantam lēmumu par piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, kā arī minētajā lēmumā ietveramā pieprasījuma formu, lēmuma paziņošanas un izpildes veidu un darbības termiņu.
(12) Elektronisko sakaru komersants nav atbildīgs par zaudējumiem, kas trešajām personām radīti šā panta piektajā daļā minētā lēmuma izpildes rezultātā.
111. pants. Veselības inspekcijas tiesības
(1) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums nodrošināt Veselības inspekcijas pilnvarotam pārstāvim piekļuvi elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem, lai tas varētu pārliecināties, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā Veselības inspekcijas pieņemtais lēmums par tiešsaistes saskarnes ierobežošanu elektronisko sakaru tīklā tiek pildīts.
(2) Ja elektronisko sakaru komersants pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā lēmuma saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav nodrošinājis lēmuma izpildi, tad lēmuma izpildi var nodrošināt piespiedu kārtā bez atsevišķa rakstveida brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi.
112. pants. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tiesības
(1) Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, un liegt piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
(2) Ja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, konstatē, ka Latvijas teritorijā ir pieejama tīmekļvietne, kurā tiek popularizētas vai pārdotas iekārtas vai piekļuves tiesības, kas nodrošina piekļuvi programmai, kas nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, tā pieņem lēmumu, ar kuru uzliek tiesisko pienākumu triju dienu laikā pārtraukt tīmekļvietnē popularizēt vai pārdot šajā pantā minētās iekārtas vai piekļuves tiesības.
(3) Ja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes noteiktajā termiņā šā panta otrajā daļā minētajā tīmekļvietnē netiek pārtraukta tādu iekārtu vai piekļuves tiesību, kas nodrošina piekļuvi programmai, kas nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, popularizēšana vai pārdošana, tad Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi šādai tīmekļvietnei, un liegt piekļuvi šīs tīmekļvietnes domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
(4) Pamatojoties uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu, augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājs un elektronisko sakaru komersants ierobežo piekļuvi tīmekļvietnei, kurā tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šīs tīmekļvietnes domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
(5) Persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses šā panta pirmajā vai trešajā daļā minētā lēmuma izpildes rezultātā tiek ierobežotas, ir tiesīga attiecīgo lēmumu apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(6) Ja elektronisko sakaru komersants pēc šā panta pirmajā vai trešajā daļā noteiktā lēmuma saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav nodrošinājis piekļuves ierobežošanu tādai Latvijas Republikā pieejamai tīmekļvietnei, kurā tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, vai kurā tiek popularizētas vai pārdotas iekārtas vai piekļuves tiesības, kas nodrošina piekļuvi programmai, kas nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, lēmuma izpildi var nodrošināt piespiedu kārtā bez atsevišķa rakstveida brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi.
(7) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to darbību un izpildi.
XVII nodaļaAdministratīvie pārkāpumi elektronisko sakaru jomā un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā
113. pants. Pārkāpumi radiosakaru jomā
(1) Par tādu radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, kuru atbilstība būtiskajām prasībām nav novērtēta un apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrdesmit divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
(2) Par radioamatieru radiostacijas būvēšanas, ierīkošanas vai lietošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrdesmit divām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām.
(3) Par radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto radioiekārtu uzstādīšanas un lietošanas kārtību vai radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujā noteiktos parametrus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(4) Par koplietojama radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas nosacījumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(5) Par radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu bez radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(6) Par tādu radioiekārtu, elektrisko vai elektronisko iekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, kuru darbība rada kaitīgos radiotraucējumus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(7) Par atteikšanos nodrošināt piekļuvi radioiekārtai vai nodrošināt iespēju pieslēgties radioiekārtas raidīšanas un uztveršanas traktam, lai pārbaudītu radioiekārtas darbības tehniskos parametrus, vai par atteikšanos nodrošināt iespēju apskatīt radioiekārtu un tai pievienotās ierīces vai programmatūru, kura nodrošina radioiekārtas darbību vai parametru ieregulēšanu, vai par radioiekārtu lietošanas un uzraudzības normatīvo aktu neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(8) Par tādu radioiekārtu lietošanu, kuras rada kaitīgos radiotraucējumus kuģošanas, gaisa vai dzelzceļa satiksmes drošības, valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai cilvēku dzīvības, veselības un drošības aizsardzības nodrošināšanai izmantotajām sakaru iekārtām, vai par šādu radioiekārtu darbības nepārtraukšanu pēc pieprasījuma piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(9) Par jūras un gaisa kuģniecības ārkārtas situāciju, avārijas un briesmu signālu raidīšanai paredzēto radiofrekvenču izmantošanas kārtības pārkāpšanu vai radiotraucējumu radīšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no astoņdesmit sešām līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.
114. pants. Nelikumīgas darbības ar datiem, programmatūru un iekārtām, kas nepieciešamas elektronisko sakaru tīklu galiekārtu identificēšanai
Par elektronisko sakaru tīklu galiekārtu identificēšanai elektronisko sakaru tīklā nepieciešamo datu izmainīšanu vai par šādam nolūkam paredzētu datu iegūšanu, glabāšanu vai izplatīšanu, kā arī par šādam nolūkam paredzētas programmatūras vai iekārtas iegūšanu, izgatavošanu, glabāšanu vai izplatīšanu bez ražotāja vai tā pilnvarotas personas piekrišanas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
115. pants. Patvaļīga pieslēgšanās publiskajam elektronisko sakaru tīklam
Par patvaļīgu pieslēgšanos publiskajam elektronisko sakaru tīklam piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
116. pants. Datu plūsmas ātrumu un datu apjomu regulējošu normatīvo aktu pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu attiecībā uz datu plūsmas ātrumu vai datu apjomu, sniedzot interneta piekļuves pakalpojumu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
117. pants. Piekļuves, piekļuves datu plūsmai un starpsavienojuma prasību pārkāpšana, izņemot vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšanu
Par piekļuves, piekļuves datu plūsmai un starpsavienojuma prasību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
118. pants. Galalietotāja tiesību pārkāpšana elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā, izņemot vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšanu
Par galalietotāja tiesību pārkāpšanu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
119. pants. Speciālo prasību un citu saistību pārkāpšana
Par speciālo prasību un citu saistību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
120. pants. Vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšana
Par vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
121. pants. Publisko elektronisko sakaru tīklu aizsardzības prasību pārkāpšana
(1) Par publisko elektronisko sakaru tīklu vai to infrastruktūras būvju bojāšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.
(2) Par publisko elektronisko sakaru tīklu darbības traucēšanu, tai skaitā nenodrošinot piekļuvi attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras inženierbūvēm, lai veiktu šo tīklu un attiecīgo infrastruktūras inženierbūvju pārbūvi, renovāciju, atsevišķa abonentlīnijas pieslēguma ierīkošanu pie ēkā esošā elektronisko sakaru tīkla vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.
122. pants. Viesabonēšanu regulējošu normatīvo aktu pārkāpšana
Par normatīvo aktu pārkāpšanu attiecībā uz viesabonēšanu publiskajos mobilo elektronisko sakaru tīklos piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no simt četrdesmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
123. pants. Ierobežotas radiofrekvenču joslas vai numerācijas lietošanas tiesību nosacījumu vai specifisko lietošanas tiesību nosacījumu nepildīšana
Par ierobežotas radiofrekvenču joslas vai numerācijas lietošanas tiesību nosacījumu vai specifisko lietošanas tiesību nosacījumu nepildīšanu vai pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
124. pants. Universālā pakalpojuma saistību pārkāpšana
Par universālā pakalpojuma saistību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.
125. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 113. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 116., 117., 118., 119., 120., 122., 123. un 124. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Regulators.
(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 114. un 121. pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.
(4) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 115. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.
Pārejas noteikumi
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Elektronisko sakaru likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 23. nr.; 2005, 12. nr.; 2006, 24. nr.; 2007, 12. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 102., 206. nr.; 2011, 88. nr.; 2013, 232. nr.; 2014, 17., 60. nr.; 2015, 222., 251. nr.; 2016, 108., 241. nr.; 2017, 70., 132. nr.; 2018, 97. nr.; 2019, 75. nr.; 2020, 21., 181.A nr.).
2. Līdz šajā likumā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. septembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 2005. gada 9. augusta noteikumi Nr. 591 "Kārtība, kādā elektronisko sakaru komersants aprīko elektronisko sakaru tīklu ar iekārtām, kas likumā noteiktajos gadījumos nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un sarunu operatīvu noklausīšanos";
2) Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumi Nr. 453 "Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām";
3) Ministru kabineta 2007. gada 11. septembra noteikumi Nr. 619 "Noteikumi par zudušu identificējamu elektronisko sakaru galiekārtu centralizētas datubāzes veidošanu, uzturēšanu un izmantošanu, kā arī šādu galiekārtu izmantošanas iespējas pārtraukšanu un atjaunošanu";
4) Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumi Nr. 820 "Kārtība, kādā pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, valsts drošības iestādes, Konkurences padome, prokuratūra un tiesa pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod saglabājamos datus, un kārtība, kādā apkopo statistisko informāciju par saglabājamo datu pieprasījumiem un to izsniegšanu";
5) Ministru kabineta 2009. gada 6. oktobra noteikumi Nr. 1151 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču plāns)";
6) Ministru kabineta 2010. gada 16. februāra noteikumi Nr. 143 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē";
7) Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumi Nr. 93 "Noteikumi par speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtību un tehniskajām prasībām to darbībai";
8) Ministru kabineta 2011. gada 9. augusta noteikumi Nr. 627 "Obligātās prasības, kas jāievēro, izstrādājot personas datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas un novēršanas iekšējo kārtību";
9) Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumi Nr. 45 "Numerācijas pārvaldīšanas kārtība, izveidojot un uzturot numerācijas datubāzi";
10) Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumi Nr. 271 "Noteikumi par izsaucēja — izsaucošās elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas — atrašanās vietas datu noteikšanu, apstrādi, uzturēšanu un nodošanu";
11) Ministru kabineta 2014. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 291 "Kārtība, kādā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija sagatavo un nosūta lēmumu par piekļuves ierobežošanu Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām";
12) Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumi Nr. 306 "Kārtība, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Datu valsts inspekcija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus";
13) Ministru kabineta 2014. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 366 "Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība";
14) Ministru kabineta 2016. gada 7. jūnija noteikumi Nr. 360 "Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, piedāvāšanas tirgū, uzstādīšanas un lietošanas noteikumi";
15) Ministru kabineta 2016. gada 9. augusta noteikumi Nr. 529 "Radioamatieru radiostaciju būvēšanas, ierīkošanas un lietošanas, kā arī radioamatieru apliecības saņemšanas kārtība";
16) Ministru kabineta 2017. gada 16. maija noteikumi Nr. 261 "Kārtība, kādā nosaka atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu";
17) Ministru kabineta 2018. gada 6. februāra instrukcija Nr. 1 "Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra nodrošināšanas kārtība";
18) Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 828 "Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu";
19) Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra noteikumi Nr. 87 "Valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" publisko maksas pakalpojumu cenrādis".
3. Regulators līdz 2023. gada 21. decembrim pirmoreiz veic ģeogrāfisko apsekošanu.
4. Līdz Regulatora lēmuma par universālā pakalpojuma saistībām spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. oktobrim piemērojamas šā likuma spēkā stāšanās brīdī spēkā esošās Regulatora noteiktās universālā pakalpojuma saistības un Regulatora 2016. gada 17. novembra lēmums Nr. 1/24 "Noteikumi par universālo pakalpojumu elektronisko sakaru nozarē", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Līdz universālā pakalpojuma saistību pārskatīšanai vai līdz 2022. gada 31. oktobrim spēkā esošo universālā pakalpojuma saistību tīrās izmaksas kompensē no valsts budžeta. Šajā likumā noteiktā universālā pakalpojuma saistību finansēšanas kārtība attiecas tikai uz tām universālā pakalpojuma saistībām, kuras Regulators noteicis šajā likumā noteiktajā kārtībā.
5. Šā likuma 47. panta otro un trešo daļu nepiemēro attiecībā uz tā ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību termiņa pagarinājumu, kurš iestājas divu gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.
6. Līdz šajā likumā noteikto Regulatora noteikumu, izņemot 60. pantā paredzētos noteikumus, spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. septembrim piemērojami šādi Regulatora noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Regulatora 2006. gada 8. novembra lēmums Nr. 275 "Par Noteikumiem par abonenta rēķina detalizācijas pamatlīmeni";
2) Regulatora 2011. gada 16. jūnija lēmums Nr. 1/7 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām";
3) Regulatora 2013. gada 19. decembra lēmums Nr. 1/38 "Starpsavienojumu pamatpiedāvājuma noteikumi";
4) Regulatora 2013. gada 19. decembra lēmums Nr. 1/40 "Elektronisko sakaru pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodika";
5) Regulatora 2014. gada 18. jūnija lēmums Nr. 1/11 "Noteikumi par atsaistītu piekļuvi abonentlīnijai vai tās daļai";
6) Regulatora 2015. gada 15. oktobra lēmums Nr. 1/14 "Elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika";
7) Regulatora 2015. gada 3. decembra lēmums Nr. 1/18 "Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesībām";
8) Regulatora 2015. gada 3. decembra lēmums Nr. 1/19 "Numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas noteikumi";
9) Regulatora 2015. gada 3. decembra lēmums Nr. 1/20 "Krāpniecības, izmantojot numerāciju, novēršanas noteikumi";
10) Regulatora 2016. gada 10. marta lēmums Nr. 1/5 "Pietiekamas pakalpojumu cenu starpības aprēķināšanas metodika elektronisko sakaru nozarē";
11) Regulatora 2016. gada 14. jūlija lēmums Nr. 1/12 "Noteikumi par piekļuvi saistītām iekārtām";
12) Regulatora 2016. gada 25. augusta lēmums Nr. 1/15 "Noteikumi par tirgus analīzei nepieciešamās informācijas apjomu un iesniegšanas kārtību";
13) Regulatora 2017. gada 30. marta lēmums Nr. 1/13 "Elektronisko sakaru tīkla tehniskie un darbības noteikumi starpsavienojuma pakalpojumam";
14) Regulatora 2017. gada 15. jūnija lēmums Nr. 1/19 "Galalietotāju informēšanas par paaugstinātu tarifu izsaukumiem noteikumi";
15) Regulatora 2017. gada 6. jūlija lēmums Nr. 1/20 "Universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodika";
16) Regulatora 2017. gada 14. septembra lēmums Nr. 1/25 "Elektronisko sakaru tīkla tehniskie un darbības noteikumi par piekļuvi datu plūsmai";
17) Regulatora 2017. gada 16. novembra lēmums Nr. 1/28 "Noteikumi par privātā elektronisko sakaru tīkla pieslēgšanu publiskajam elektronisko sakaru tīklam";
18) Regulatora 2017. gada 23. novembra lēmums Nr. 1/30 "Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodika";
19) Regulatora 2017. gada 30. novembra lēmums Nr. 1/31 "Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes prasību, kvalitātes pārskatu iesniegšanas un publiskošanas noteikumi";
20) Regulatora 2017. gada 30. novembra lēmums Nr. 1/32 "Noteikumi par elektronisko sakaru komersantu reģistrēšanu un elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sarakstu";
21) Regulatora 2017. gada 21. decembra lēmums Nr. 1/40 "Informācijas iesniegšanas noteikumi elektronisko sakaru nozarē";
22) Regulatora 2018. gada 7. jūnija lēmums Nr. 1/11 "Noteikumi radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanai izsoles kārtībā";
23) Regulatora 2018. gada 4. oktobra lēmums Nr. 1/25 "Piekļuves, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, piekļuves datu plūsmai un atsaistītas piekļuves abonentlīnijām pamatpiedāvājuma noteikumi";
24) Regulatora 2018. gada 20. decembra lēmums Nr. 1/35 "Vispārējās atļaujas noteikumi elektronisko sakaru nozarē".
7. Līdz šā likuma 60. pantā paredzēto Regulatora noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. septembrim piemērojami Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 367 "Nacionālais numerācijas plāns", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
8. Šā likuma 37. pantā noteiktās prasības attiecībā uz līgumā iekļaujamo informāciju piemēro tikai tiem līgumiem, kuri noslēgti pēc šā likuma 37. panta pirmajā daļā minēto noteikumu stāšanās spēkā.
9. Elektronisko sakaru komersants mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Regulatoram informāciju par esošās aktīvās infrastruktūras kopīgu izmantošanu. Regulators, saņemot šo informāciju, ir tiesīgs uzsākt padziļinātu vērtēšanu un pieņemt lēmumu saskaņā ar šā likuma 68. pantu.
10. Šā likuma 4. panta ceturtā daļa stājas spēkā 2023. gada 1. jūnijā.
11. Šā likuma 8. pants stājas spēkā 2022. gada 1. oktobrī.
12. Šā likuma 13. panta piektā daļa stājas spēkā 2023. gada 1. aprīlī.
13. Šā likuma 15. panta otrais teikums stājas spēkā 2022. gada 1. oktobrī.
14. Šā likuma 19. panta otrās daļas 17. punkts stājas spēkā 2025. gada 28. jūnijā.
15. Šā likuma 27. panta pirmā daļa stājas spēkā 2022. gada 1. oktobrī.
16. Šā likuma 108. panta piektā daļa stājas spēkā 2022. gada 1. oktobrī.
17. (Izslēgts ar 05.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 02.04.2026.)
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)