LegalizePar Vides politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr. 583 Rīgā 2022. gada 31. augustā (prot. Nr. 43 27. §)
1. Apstiprināt Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes).
2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju, Zemkopības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju un to padotības iestādes atbilstoši to kompetencei par atbildīgajām institūcijām pamatnostādņu īstenošanā, Iekšlietu ministriju un tās padotības iestādes atbilstoši to kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām.
3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar šā rīkojuma 2. punktā minētajām atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu izpildi:
3.1. par 2021., 2022., 2023. un 2024. gadu – līdz 2025. gada 1. oktobrim;
3.2. par 2025., 2026. un 2027. gadu – līdz 2028. gada 1. jūlijam.
4. Atbildīgajām institūcijām par pamatnostādnēs paredzēto vides monitoringa uzdevumu izpildi iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā informāciju par to kompetencē esošo uzdevumu izpildi:
4.1. par 2021., 2022., 2023. un 2024. gadu – līdz 2025. gada 1. augustam;
4.2. par 2025. un 2026. gadu – līdz 2027. gada 1. jūlijam.
5. Noteikt, ka pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu īstenošana, kuriem kā finansējuma avots paredzēts valsts budžets, atbilstoši iespējām ir nodrošināma no valsts budžeta līdzekļiem. Ja nepieciešams, jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai 2023. gadā un turpmākajos gados izskatīt gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un visu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs - Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs J. BordānsVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
(Ministru kabineta2022. gada 31. augustarīkojums Nr. 583)
VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES2021.–2027. gadam
| AER | Atjaunīgie energoresursi |
|---|---|
| AAVP2028 | Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadam |
| AiM | Aizsardzības ministrija |
| AJT | Aizsargājamā jūras teritorija |
| ANM | Attīstības un noturības mehānisms |
| ANO | Apvienoto Nāciju organizācija |
| BIOR | Valsts zinātniskais institūts "BIOR" |
| BJRP | Baltijas jūras rīcības plāns (Helsinku Komisijas) |
| BVKB | Būvniecības valsts kontroles birojs |
| CSP | Centrālā statistikas pārvalde |
| DAP | Dabas aizsardzības pārvalde |
| DRN | Dabas resursu nodoklis |
| EJZF | Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds |
| EK | Eiropas Komisija |
| EKII | Emisijas kvotu izsolīšanas instruments |
| ELFLA | Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai |
| EM | Ekonomikas ministrija |
| ERAF | Eiropas Reģionālās attīstības fonds |
| ERAFZ | Eiropas Reģionālās attīstības fonds PO2 Zaļāka Eiropa |
| ES | Eiropas Savienība |
| ESAO | Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija |
| ESAO Pārskats | ESAO Vides raksturlieluma pārskats par Latviju, 2019 |
| EVA | Eiropas Vides aģentūra |
| FM | Finanšu ministrija |
| F-gāzes | Fluorētās siltumnīcefekta gāzes |
| HELCOM | Baltijas jūras vides aizsardzības komisija jeb Helsinku komisija |
| IeM | Iekšlietu ministrija |
| IMO | Starptautiskā Jūrniecības organizācija |
| IKP | Iekšzemes kopprodukts |
| IZM | Izglītības un zinātnes ministrija |
| ĪADT | Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas |
| LDM | Latvijas Dabas muzejs |
| KPFI | Klimata pārmaiņu finanšu instruments |
| Latvija2030 | Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam |
| LHEI | Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts" |
| LIFE | Eiropas Savienības vides un klimata pasākumu finansējuma programma |
| LIFE IP LatViaNature | LIFE integrētais projekts LIFE19 IPE/LV/000010 "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" |
| LIFE GoodWater IP | LIFE integrētais projekts LIFE18 IPE/LV/000014 "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai" |
| LIFE Waste To Resources IP | LIFE integrētais projekts LIFE20 IPE/LV/000014 "Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" |
| LJA | Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija", |
| LLU | Latvijas Lauksaimniecības universitāte |
| LPTP | Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni |
| LPS | Latvijas Pašvaldību savienība |
| LU | Latvijas Universitāte |
| LŪKA | Latvijas Ūdenssaimniecības un kanalizācijas uzņēmumu asociācija |
| LVAF | Latvijas Vides aizsardzības fonds |
| LVĢMC | Valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" |
| LVMI "Silava" | Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" |
| MK | Ministru kabinets |
| NAP2027 | Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam |
| NASA | Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija |
| Natura 2000 | Eiropas nozīmes īpašā aizsargājamā dabas teritorija |
| NBD | Nacionālais Botāniskais dārzs |
| NBS KAD | Nacionālo bruņoto spēku krasta apsardzes dienests |
| NFI | Norvēģijas finanšu instruments |
| NVO | Nevalstiskās organizācijas |
| ppm | Daliņas uz miljonu (particles per million) |
| PVD | Pārtikas un Veterinārais dienests |
| PVO | Pasaules Veselības organizācija |
| Reģistrs | Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs |
| RNZD | Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs |
| SAM NAP2027 | specifiskais atbalsta mērķis |
| SAEA | Starptautiskās Atomenerģijas aģentūra |
| SEG | Siltumnīcefekta gāzes |
| SM | Satiksmes ministrija |
| VAAD | Valsts augu aizsardzības dienests |
| VARAM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| VAS | Valsts administrācijas skola |
| VI | Veselības inspekcija |
| VKP | Vides konsultatīvā padome |
| VM | Veselības ministrija |
| VMD | Valsts mežu dienests |
| VPP2027 | Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam |
| VPVB | Vides pārraudzības valsts birojs |
| VVD | Valsts vides dienests |
| VVD RDC | Valsts vides dienests Radiācijas drošības centrs |
| ZIZIMM | Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība |
| ZM | Zemkopības ministrija |
| ZM NĪ | Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" |
1. attēls. Shematiskais NAP2027 ietvars.
2. attēls. Latvijas vides politiku noteicošie dokumenti un to saistība.
3. attēls. Vides problēmu analīzes cēloņu un seku modelis.
4. attēls. Vides nodokļu ieņēmumi, milj. euro 2014.-2020.g. (CSP dati).
5. attēls. Valdības izdevumi vides aizsardzībai, milj. euro 2014.-2018.g. (CSP dati).
| Tēma | 2017. gadā ierosinātās darbības | 2019. gadā ierosinātās darbības9 |
|---|---|---|
| Resursu efektivitāte, mazogļekļa un aprites ekonomika | - Ieviest un pakāpeniski palielināt atkritumu poligonu nodokļus, lai pakāpeniski pārtrauktu pārstrādājamu vai reģenerējamu materiālu apglabāšanu poligonos; izmantot ieņēmumus, lai atbalstītu dalītu savākšanu un alternatīvu infrastruktūru atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pirmajām pakāpēm; izvairīties no pārmērīgas infrastruktūras celtniecības atkritumu pārpalikumu apstrādei;- Koncentrēt uzmanību uz dalītās savākšanas shēmas īstenošanu, lai palielinātu pārstrādes rādītājus; pēc tam – apsvērt iespēju ieviest PAYT (maksā, kad izmet) shēmas. | - Izstrādāt saskanīgāku aprites ekonomikas politikas ietvaru;- Lai pakāpeniski izbeigtu pārstrādājamu un atgūstamu atkritumu apglabāšanu poligonos, palielināt atkritumu poligonu nodokli atbilstīgi plānotajam un novirzīt ieņēmumus pasākumiem, kas uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu.- Uzlabot un paplašināt atkritumu dalītu savākšanu. Pārskatīt un/vai saskaņot minimālos dalītās savākšanas pakalpojumu standartus pašvaldībās, lai aptvertu pēc iespējas lielāku pārstrādājamu atkritumu īpatsvaru;- Izmantot tādus ekonomiskos instrumentus kā "maksā, kad izmet" un noteikt pašvaldībām obligātus pārstrādes mērķrādītājus un pasākumus, kas veicami neatbilstības gadījumā;- Izstrādāt un ieviest īstenošanas atbalsta programmas pašvaldībām, lai palīdzētu atbalstītu to centienus organizēt dalītu savākšanu un uzlabotu pārstrādes sniegumu;- Uzlabot ražotāja paplašinātas atbildības sistēmu darbību. |
| Dabas kapitāla aizsardzība, saglabāšana un uzlabošana | - Pabeigt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) noteikšanas procesu un attiecībā uz teritorijām noteikt skaidri definētus saglabāšanas mērķus un vajadzīgos saglabāšanas pasākumus, kā arī nodrošināt atbildīgus resursus to īstenošanai, lai uzturētu/atjaunotu Kopienas nozīmes sugas un dzīvotnes labvēlīgā saglabāšanās stāvoklī to dabīgajā diapazonā;- Uzlabot stimulus mežsaimniekiem un lauksaimniekiem labāk aizsargāt mežu un zālāju dzīvotnes;- Uzsākt ekosistēmu un to pakalpojumu kartēšanu un novērtēšanu, dabas kapitāla uzskaites sistēmas vērtēšanu un izstrādi un nodrošināt valdības atbalstu šim darbam;- Turpināt darbu pie laba vides stāvokļa definīciju uzlabošanas, it sevišķi attiecībā uz bioloģiskās daudz-veidības raksturlielumiem, arī īstenojot reģionālo sadarbību un izmantojot darbu attiecīgās reģionālās jūras konvencijas ietvaros;- Noteikt un risināt zināšanu nepilnības;- Turpināt pilnveidot pieejas, ko izmanto, lai novērtētu (un kvantificētu) ietekmi, kuru rada galvenie noslodzes veidi, lai 2018. gada ziņojumā nonāktu pie labākiem un skaidrākiem novērtējuma rezultātiem;- Turpināt integrēt monitoringa programmas, kas jau ir noteiktas attiecīgajos ES tiesību aktos un īstenot kopīgas monitoringa programmas (ja tādas ir), kas izstrādātas (apakš)reģionālā līmenī, piemēram, kuras izstrādājusi Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (HELCOM);- Uzlabot monitoringa metožu salīdzināmību un konsekvenci valsts jūras reģionā;- Nodrošināt, ka valsts monitoringa programma tiek īstenota nekavējoties, ka tā ietver visus raksturlielumus un ir piemērota, lai uzraudzītu progresu laba vides stāvokļa virzienā. | - Pabeigt īpaši aizsargājamu dabas teritoriju (ĪADT) noteikšanas procesu un ieviest skaidri definētus saglabāšanas mērķus un vajadzīgos saglabāšanas pasākumus šādās teritorijās;- Uzlabot stimulus mežsaimniekiem un lauksaimniekiem mežu un zālāju dzīvotņu labākai aizsardzībai. Nodrošināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un biomasas efektīvu izmantošanu;- Definēt labu vides stāvokli un mērķrādītājus jomās, kurās tas vēl nav izdarīts, kā arī noteikt laba vides stāvokļa sasniegšanas termiņus, ja tie vēl nav paziņoti;- Sniegt vairāk informācijas par pasākumiem, izstrādāt vairāk pasākumu ar tiešu ietekmi uz noslodzēm un kvantitatīvi noteikt, kādā mērā ar pasākumiem iecerēts samazināt noslodzi, un monitorēt progresu;- Nodrošināt reģionālu sadarbību starp dalībvalstīm, kurām ir kopīgs jūras (apakš)reģions, ar mērķi novērst galvenās noslodzes;- Nodrošināt, ka noteiktajā termiņā tiek sniegti ziņojumi par dažādiem Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (JSP) elementiem. |
| Iedzīvotāju veselības un dzīves kvalitātes nodrošināšana | - Samazināt PM10 emisiju un koncentrāciju, cita starpā samazinot ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu (izmantojot cieto kurināmo), transportu un lauksaimniecību saistītās emisijas;- Pabeigt trokšņa kartēšanu un trokšņa pārvaldības rīcības plānus;- Ūdens baseinu apsaimniekošanas plānu (RBMP) pasākumus vērst uz visiem attiecīgajiem slodzes veidiem un īstenošanas nepilnībām, it sevišķi pievēršoties lauksaimniecības radītajam piesārņojumam;- Pārskatīt un uzlabot pasākumus, kuru mērķis ir samazināt hidromorfoloģisko slodzi valsts upju baseinos;- Apsvērt pasākumus ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanas struktūru un pakalpojumu racionalizēšanai kopā ar stimuliem paplašināt fizisko pieslēgumu skaitu. | - Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna kontekstā rīkoties, lai samazinātu emisiju no galvenajiem emisijas avotiem;- Pārskatīt atļaujas, lai nodrošinātu, ka tās atbilst jaunajiem pieņemtajiem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (turpmāk – LPTP) secinājumiem;- Stiprināt kontroli un/vai izpildes panākšanu, lai nodrošinātu atbilstību LPTP secinājumiem;- Novērst piesārņojumu, proti: i) smaku, ko rada intensīvā putnkopība un cūkkopība, un ii) gaisa piesārņojumu, ko rada atkritumu dedzināšana;- Pabeigt izstrādāt visu bioloģiskās kvalitātes elementu novērtēšanas metodes saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu;- Veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai 2. plūdu riska pārvaldības plānā nostiprinātu klimata pārmaiņu apsvērumus;- Veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai pasākumu prioritātes noteikšanas metodi padarītu skaidrāku un ietvertu plūdu riska pārvaldības plāna izmaksu un ieguvumu novērtējumu;- Nodrošināt visu aglomerāciju atbilstību Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvai. |
| Tirgus instrumenti un ieguldījumi | - Netika iekļautas ierosinātas darbības. | - Identificēt finansējuma avotus, lai veicinātu Ūdens pamatdirektīvas mērķu īstenošanu;- Sagatavoties nākamajam 2021.–2027. gada finansēšanas periodam, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu vides aizsardzības īstenošanai, īpaši atkritumu un ūdens jomā. |
| Efektīva pārvaldība un zināšanas | - Uzlabot pārredzamību saistībā ar atbilstības nodrošināšanas sistēmas organizēšanu un darbību un to, kā tiek risināti būtiski riski;- Sekmēt kompetento iestāžu aktīvāku dalību ENPE, EUFJE un EnviCrimeNet darbībās;- Palielināt centienus īstenot direktīvu par atbildību vides jomā, realizējot proaktīvas iniciatīvas, it sevišķi izstrādājot valsts norādījumus; turklāt īstenot papildu pasākumus, lai nodrošinātu funkcionējošu finansiālā nodrošinājuma sistēmu atbildībai vides jomā (lai uzņēmējiem ne tikai būtu pieejams apdrošināšanas segums, bet arī lai tie to izmantotu);- Noteikt un dokumentēt visas telpisko datu kopas, kas vajadzīgas vides tiesību aktu īstenošanai, un nodrošināt datu un dokumentācijas pieejamību (vismaz to pašreizējā formā) citām valsts iestādēm un sabiedrībai, izmantojot INSPIRE direktīvā paredzētos digitālos pakalpojumus. | - Nostiprinot sasaisti starp valsts INSPIRE portāliem, uzlabot piekļuvi telpiskajiem datiem un pakalpojumiem, identificēt un dokumentēt visas telpisko datu kopas, kas vajadzīgas vides tiesību aktu īstenošanai, un nodrošināt, lai citas publiskā sektora iestādes un sabiedrība, izmantojot INSPIRE direktīvā paredzētos digitālos pakalpojumus, var piekļūt datiem un dokumentācijai (esošajā formā);- Labāk informēt sabiedrību par tās tiesībām griezties tiesā, īpaši saistībā ar gaisa piesārņojumu un dabu;- Labāk informēt sabiedrību par atbilstības veicināšanu, monitoringu un izpildes panākšanu. Kā minimums būtu jānodrošina detalizēta tiešsaistes informācija lauksaimniekiem par to, kā pildāmi ar nitrātiem un dabu saistītie pienākumi, un tiešsaistē jāsniedz vairāk informācijas par inspekciju plāniem un rūpniecisko objektu inspekciju ziņojumi;- Publicēt informāciju par rezultātiem, kas gūti izpildes panākšanas darbībās un turpmākajos pasākumos pēc konstatētiem savstarpējās atbilstības noteikumu pārkāpumiem nitrātu un dabas jomā;- Nodrošināt vairāk informācijas par to, kā sadarbojas profesionāļi, kuri apkaro noziegumus pret vidi;- Uzlabot atbildības finansiālo nodrošinājumu un norādījumus saistībā ar Direktīvu par atbildību vides jomā un publicēt informāciju par videi nodarītu kaitējumu;- Aktīvāk tiekties kļūt par attiecīgo daudzpusējo vides nolīgumu pusi, parakstot un ratificējot atlikušos nolīgumus. |
6. attēls. Eiropas zaļā kursa rīcību elementi (pēc EK dokumentiem).
7. attēls. Saistība starp NAP2027 un vides politikas mērķiem un apakšmērķiem.
| Mērķi | Avots | Termiņš |
|---|---|---|
| • Īstenot vides, ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas un enerģētikas politiku, kas balstīta uz taisnīgumu un savstarpējo uzticēšanos, sabiedrības atbalstu dabas un klimata aizsardzības pasākumiem, nosakot skaidrus un atklātus valsts un iedzīvotāju sadarbības modeļus un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā. | NAP2027 | 2027. |
| • Sasniegt siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadā un panākt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam• Uzlabot pielāgošanās spējas, stiprināt noturību un samazināt neaizsargātību pret klimata pārmaiņām• Nodrošināt virzību uz atjaunojošu izaugsmes modeli, atsaistot ekonomikas izaugsmi no dabas resursu izmantošanas un vides noplicināšanas un paātrināt pāreju uz aprites ekonomiku• Tiekties uz nulles piesārņojumu un vidi, kas brīva no toksiskām vielām, tostarp gaisu, ūdeni un augsni, un tādējādi arī aizsargājot eiropiešu veselību un labklājību• Aizsargāt, saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un palielināt dabas kapitālu (īpaši gaisa, ūdens, augsnes un mežu, saldūdens, mitrāju un jūras ekosistēmu kapitālu)• Veicināt vides ilgtspējību un samazināt vides un klimata slodzi, kas saistīts ar ražošanu un patēriņu (enerģētikas, rūpniecības attīstības, ēku un infrastruktūras, mobilitātes un pārtikas sistēmas u.c. jomās) | ES 8. vides rīcības programma10Eiropas Klimata akts11 | 2030. |
| PR 1.1. Politikas rezultāts: Palielināta sabiedrības līdzdalība un iesaiste vides jautājumu risināšanā | PR 1.1. Politikas rezultāts: Palielināta sabiedrības līdzdalība un iesaiste vides jautājumu risināšanā | PR 1.1. Politikas rezultāts: Palielināta sabiedrības līdzdalība un iesaiste vides jautājumu risināšanā |
| --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība* |
| 1.1.1. Informētības veicināšana sabiedrībā ar tieši mērķētām kampaņām, informēšanas un izglītošanas pasākumiem | VARAM,VVDDAP | Pasākumu skaitsDalībnieku skaits dabas izglītības pasākumos |
| 1.1.2. Nodrošināta regulāra informācijas izplatīšana sabiedrībai par nozīmīgākajām tendencēm un vides stāvokli | LVĢMC | Tīmekļvietņu ** apmeklētāju skaits |
| 1.1.2. Nodrošināta regulāra informācijas izplatīšana sabiedrībai par nozīmīgākajām tendencēm un vides stāvokli | LVĢMC | Sasniegtā tiešā mērķauditorija izmantojot medijus; skaits |
| 1.1.3. Regulāra komunikācija par institūciju darbību un rezultātiem vides jautājumu risināšanā | VVD | a) Tīmeklvietņu apmeklētāju skaitsb) Sociālo vietņu sekotāju skaits gadā |
| 1.1.3. Regulāra komunikācija par institūciju darbību un rezultātiem vides jautājumu risināšanā | DAP | Tīmeklvietņu apmeklētāju skaits |
| 1.1.4. Vienotas vides un ģeotelpisko datu apmaiņas un izplatīšanas telpas izveide, kurā pieejami kvalitatīvi, savietojami kartogrāfiskie dati12 | VARAM | Vienotās informācijas vietnes izveide |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [307], [417]; [424] un uzdevums [316];• Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [307], [417]; [424] un uzdevums [316];• Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [307], [417]; [424] un uzdevums [316];• Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam |
Skaidrojumi: * lietota kumulatīvā vērtība uz atskaites gadu.** iestāžu oficiālās tīmekļvietnes (piem. vietne https://videscentrs.lvgmc.lv/ sadaļas "Novērojumi", "Vide" un "Klimats") un konti sociālajos medijos (FaceBook u.c) un aplikācijas (piem., Vides SOS).
| PR 1.2. Politikas rezultāts: Uzlabota profesionālā kompetence vides jautājumos | PR 1.2. Politikas rezultāts: Uzlabota profesionālā kompetence vides jautājumos | PR 1.2. Politikas rezultāts: Uzlabota profesionālā kompetence vides jautājumos | PR 1.2. Politikas rezultāts: Uzlabota profesionālā kompetence vides jautājumos | PR 1.2. Politikas rezultāts: Uzlabota profesionālā kompetence vides jautājumos | PR 1.2. Politikas rezultāts: Uzlabota profesionālā kompetence vides jautājumos | PR 1.2. Politikas rezultāts: Uzlabota profesionālā kompetence vides jautājumos |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | 2024. gads | 2027. gads |
| 1.2.1. Valsts budžeta finansētās studiju vietas izglītības vides aizsardzības tematiskajā jomā | IZM | Studiju vietu skaits augstskolās | 2020. | 51013 | - | Palielinā-jums par 10% |
| 1.2.2. Sagatavot mācību programmu par vides jautājumiem, t.sk. par dabas resursu apsaimniekošanu un nodarījumiem pret vidi, ierēdņiem un amatpersonām Valsts administrācijās skolā | VARAM,VAS | Apmācīto ierēdņu un amatpersonu skaits | 2020. | n/a | - | 300 |
| 1.2.3. Informācijas sagatavošana dažādu nozaru profesionāliem lietotājiem par vides aizsardzības, t.sk. dabas resursu apsaimniekošanu | VARAM, DAP,VVD | Informatīvo un vides izglītības pasākumu skaits14 | 2020. | 1850(DAP, NBD, LBDM) | 1850 | 1850 |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [135], [163]• Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [135], [163]• Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [135], [163]• Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [135], [163]• Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [135], [163]• Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [135], [163]• Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [135], [163]• Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas |
| PR 1.3. Politikas rezultāts: Attīstīta vides izglītība un pētniecība vides jautājumos | PR 1.3. Politikas rezultāts: Attīstīta vides izglītība un pētniecība vides jautājumos | PR 1.3. Politikas rezultāts: Attīstīta vides izglītība un pētniecība vides jautājumos | PR 1.3. Politikas rezultāts: Attīstīta vides izglītība un pētniecība vides jautājumos | PR 1.3. Politikas rezultāts: Attīstīta vides izglītība un pētniecība vides jautājumos | PR 1.3. Politikas rezultāts: Attīstīta vides izglītība un pētniecība vides jautājumos | PR 1.3. Politikas rezultāts: Attīstīta vides izglītība un pētniecība vides jautājumos |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | 2024. gads | 2027. gads |
| 1.3.1. VARAM izstrādāt un ieviest Vides/ dabas izglītības stratēģiju un pilnveidot nacionālās nozīmes dabas un vides informācijas centru infrastruktūru | VARAM, DAP,NBD, LNDM | Stratēģija,pasākumi (skaits) | 2020. | 0 | 1 stratēģija | 20% stratēģijas pasākumu ieviesti |
| 1.3.2. Veicināt datu ieguves un analīzes pasākumus vides politikas prioritāro jautājumu risināšanai | LVĢMC,VRAA | Pasākumu skaits | 2020. | 6 | 7 | 8 |
| 1.3.3. Latvijas dabas daudzveidības fiksēšana etalonkolekcijās | LNDM,NBD | Ex situ un krājumā uzturētās vienības (skaits) | 2020. | 222 81515 | 224 815 | 226 815 |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [135]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [135]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [135]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [135]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [135]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [135]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [135]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas |
| PR 1.4 Politikas rezultāts: Paaugstināta privātā sektora iesaiste un līdzdalība vides jautājumu risināšanā | PR 1.4 Politikas rezultāts: Paaugstināta privātā sektora iesaiste un līdzdalība vides jautājumu risināšanā | PR 1.4 Politikas rezultāts: Paaugstināta privātā sektora iesaiste un līdzdalība vides jautājumu risināšanā | PR 1.4 Politikas rezultāts: Paaugstināta privātā sektora iesaiste un līdzdalība vides jautājumu risināšanā | PR 1.4 Politikas rezultāts: Paaugstināta privātā sektora iesaiste un līdzdalība vides jautājumu risināšanā | PR 1.4 Politikas rezultāts: Paaugstināta privātā sektora iesaiste un līdzdalība vides jautājumu risināšanā | PR 1.4 Politikas rezultāts: Paaugstināta privātā sektora iesaiste un līdzdalība vides jautājumu risināšanā |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | 2024. gads | 2027. gads |
| 1.4.1. Atbalsta programmas izstrāde un īstenošana videi draudzīgas uzņēmējdarbības attīstībai | VARAM | Programma | n/a | n/a | 1 | 1 |
| 1.4.2. Brīvprātīgās vienošanās augstāku vides mērķu sasniegšanai | VARAM, DAP | vienošanos skaits | 2020. | 2 | 3 | 5 |
| 1.4.3. Zaļā iepirkuma īpatsvars (finansiālā izteiksmē) valsts un pašvaldību iepirkumos | VARAM, IUB | % īpatsvars | 2020. | 29,1 | 25 | 3016 |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [138], [330]• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [138], [330]• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [138], [330]• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [138], [330]• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [138], [330]• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [138], [330]• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [138], [330]• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam |
| PR 1.5. Politikas rezultāts: Integrēta ilgtspējīga finansējuma pieeja vides politikas plānošanā un ieviešanā | PR 1.5. Politikas rezultāts: Integrēta ilgtspējīga finansējuma pieeja vides politikas plānošanā un ieviešanā | PR 1.5. Politikas rezultāts: Integrēta ilgtspējīga finansējuma pieeja vides politikas plānošanā un ieviešanā | PR 1.5. Politikas rezultāts: Integrēta ilgtspējīga finansējuma pieeja vides politikas plānošanā un ieviešanā | PR 1.5. Politikas rezultāts: Integrēta ilgtspējīga finansējuma pieeja vides politikas plānošanā un ieviešanā | PR 1.5. Politikas rezultāts: Integrēta ilgtspējīga finansējuma pieeja vides politikas plānošanā un ieviešanā | PR 1.5. Politikas rezultāts: Integrēta ilgtspējīga finansējuma pieeja vides politikas plānošanā un ieviešanā |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | 2024. gads | 2027. gads |
| 1.5.1. Papildu piesaistītais kapitāls (privātais un cits) vides politikas mērķu sasniegšanai | Finanšu nozares asociācija, Altum | Zaļās investīcijas % no kopējām | n/a | Ikgadēja augoša dinamika | Ikgadēja augoša dinamika | |
| 1.5.2. Nodrošināts konsultatīvs atbalsts pretendentiem uz atbalsta saņemšanu no ES LIFE programmas | VARAM | Konsultāciju skaits | 2020. | 185 | 195 | 200 |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [330]• Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023. gadam (apstiprināts ar 2021. gada 22. marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.180) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [330]• Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023. gadam (apstiprināts ar 2021. gada 22. marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.180) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [330]• Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023. gadam (apstiprināts ar 2021. gada 22. marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.180) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [330]• Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023. gadam (apstiprināts ar 2021. gada 22. marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.180) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [330]• Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023. gadam (apstiprināts ar 2021. gada 22. marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.180) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [330]• Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023. gadam (apstiprināts ar 2021. gada 22. marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.180) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [330]• Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023. gadam (apstiprināts ar 2021. gada 22. marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.180) |
| Mērķi | Avots | Termiņš | ||||
| --- | --- | --- | ||||
| Novērtēt vides stāvokli, tendences un perspektīvu, izstrādāt vides politikas pasākumus un novērtēt līdzšinējo pasākumu lietderību un efektivitāti | - Vides aizsardzības likums (02.11.2006.)- Likums "Par piesārņojumu" (15.03.2001.)- Likums par radiācijas drošību un kodoldrošību (26.10.2000.)- MK 2009. gada 17. februāra noteikumi Nr. 158 "Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai" | Pastāvīgi | ||||
| Iegūt visaptverošu informāciju par gaisa kvalitāti un valsts kopējām emisijām un primāro meteoroloģisko informāciju un informēt par to sabiedrību | - 1947. gada 1. oktobra Vašingtonas konvencija par Pasaules meteoroloģijas organizācijas dibināšanu- Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/842/oj/?locale=LV' target='_blank' id='tooltip' rel-text='Atvērt regulu'> 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013- MK 2009. gada 3. novembra noteikumi Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti"- MK 2002. gada 9.aprīļa noteikumi Nr.149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu"- MK 2017. gada 12. decembra noteikumi Nr. 737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi"- MK 2018. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 614 "Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi" | Pastāvīgi | ||||
| Iegūt visaptverošu informāciju par ūdeņu stāvokli Latvijas teritorijā | - Ūdens apsaimniekošanas likums (12.09.2002.)- Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums (28.10.2010.)- MK 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei"- MK 2002. gada 12. marta noteikumi Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti"- MK 2010. gada 23. novembra noteikumi Nr. 1071 "Prasības jūras vides stāvokļa novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un jūras vides mērķu izstrādei"- MK 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr.834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma " | Pastāvīgi | ||||
| Iegūt aktuālu informāciju par seismiskiem procesiem un augsnes radioaktivitātes līmeni* | - Likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (26.10.2000.)- MK 2002. gada 9. aprīļa noteikumi Nr. 149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu" | Pastāvīgi | ||||
| Izpildīt ES prasības bioloģiskā daudzveidības monitoringa īstenošanā | - Vides aizsardzības likums (02.11.2006.)- Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (02.03.1993.)- Sugu un biotopu aizsardzības likums (04.06.2020.)- Augu aizsardzības likums (17.12.1998.) | Pastāvīgi |
* Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā zemestrīces noteiktas kā viens no dabas katastrofas veidiem; Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauts kā viens no apdraudējumu veidiem.
| PR2.1. Politikas rezultāts: Sabiedrība nodrošināta ar operatīvu informāciju par gaisa kvalitāti, valsts kopējām emisijām un primāro meteoroloģisko informāciju | PR2.1. Politikas rezultāts: Sabiedrība nodrošināta ar operatīvu informāciju par gaisa kvalitāti, valsts kopējām emisijām un primāro meteoroloģisko informāciju | PR2.1. Politikas rezultāts: Sabiedrība nodrošināta ar operatīvu informāciju par gaisa kvalitāti, valsts kopējām emisijām un primāro meteoroloģisko informāciju | PR2.1. Politikas rezultāts: Sabiedrība nodrošināta ar operatīvu informāciju par gaisa kvalitāti, valsts kopējām emisijām un primāro meteoroloģisko informāciju | PR2.1. Politikas rezultāts: Sabiedrība nodrošināta ar operatīvu informāciju par gaisa kvalitāti, valsts kopējām emisijām un primāro meteoroloģisko informāciju | PR2.1. Politikas rezultāts: Sabiedrība nodrošināta ar operatīvu informāciju par gaisa kvalitāti, valsts kopējām emisijām un primāro meteoroloģisko informāciju | PR2.1. Politikas rezultāts: Sabiedrība nodrošināta ar operatīvu informāciju par gaisa kvalitāti, valsts kopējām emisijām un primāro meteoroloģisko informāciju |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | 2024. gads | 2027. gads |
| 2.1.1. Nodrošināta meteoroloģisko novērojumu tīkla pamatstaciju darbība | LVĢMC | Staciju skaits | 2020. | 25 | 25 | 35 |
| 2.1.2. Nodrošināta gaisa kvalitātes novērojumu staciju darbība lielākajās pilsētās | LVĢMC | Staciju skaits | 2020. | 7 | 7* | 7* |
| 2.1.3. Nodrošināti nokrišņu kvalitātes novērojumi | LVĢMC | Staciju skaits | 2020. | 4 | 4 | 4 |
| 2.1.4. Nodrošināta gaisa piesārņojuma pārneses lielos attālumos novērojumu (EMEP) un globālo atmosfēras novērojumu reģionālā līmeņa (GAW) monitoringa stacijas darbība | LVĢMC | Staciju skaits | 2020. | 2 | 2 | 2 |
| 2.1.5. Nodrošināts gaisa piesārņojuma ietekmes uz ekosistēmām monitorings | LVĢMCSilava | staciju skaits | 2020. | 114 | 114 | 114 |
| 2.1.7. Nodrošināts ikdienas gamma starojuma ekvivalentās dozas jaudas monitorings | LVĢMCVVD | staciju skaits | 2020. | 20 | 20 | 20 |
| 2.1.8. Sagatavota SEG inventarizācija (pamatdatu apkopojums kopējā ziņošanas formātā un nacionālais inventarizācijas ziņojums) ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un EK Regulas Nr. 2020/1208 ietvaros | VARAMLVĢMC | Ziņojumu skaits | 1990. | 2 | 2 | 2 |
| 2.1.9. Sagatavots ziņojums par emisijām gaisā EK direktīvas 2016/2284 un Konvencijas par pārrobežu piesārņojuma pārnesi lielos attālumos ietvaros | LVĢMC | Ziņojumu skaits | 2020. | 1 | 1 | 1 |
| 2.1.10. Emisiju apkopojums Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos un tās protokolu EMEP (kopējās programmas gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā) ietvaros kvadrātu sagatavošana/gridēšana | LVĢMC | Ziņojumu skaits | 2017. | 1 | 1 | 1 |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [272], [273]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [272], [273]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [272], [273]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [272], [273]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [272], [273]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [272], [273]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [272], [273]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam |
Skaidrojumi:* Staciju skaits var mainīties atkarīgā no secinājumiem, kas tiks iegūti LVĢMC veicot esošā valsts monitoringa tīkla izvērtējumuInformācijas pieejama sabiedrībai vietnē: https://videscentrs.lvgmc.lv/ sadaļa "Novērojumi" un "Vide" https://www.vvd.gov.lv/lv/radiacijas-limenis-latvija.
| PR2.2. Politikas rezultāts: Iegūta visaptveroša informācija par ūdeņu stāvokli Latvijas teritorijā | PR2.2. Politikas rezultāts: Iegūta visaptveroša informācija par ūdeņu stāvokli Latvijas teritorijā | PR2.2. Politikas rezultāts: Iegūta visaptveroša informācija par ūdeņu stāvokli Latvijas teritorijā | PR2.2. Politikas rezultāts: Iegūta visaptveroša informācija par ūdeņu stāvokli Latvijas teritorijā | PR2.2. Politikas rezultāts: Iegūta visaptveroša informācija par ūdeņu stāvokli Latvijas teritorijā | PR2.2. Politikas rezultāts: Iegūta visaptveroša informācija par ūdeņu stāvokli Latvijas teritorijā | PR2.2. Politikas rezultāts: Iegūta visaptveroša informācija par ūdeņu stāvokli Latvijas teritorijā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | 2024. gads | 2027. gads |
| 2.2.1. Nodrošināti virszemes ūdeņu kvalitātes novērojumi | LVĢMC | staciju skaits | 2020. | 123 | 126 | 138 |
| 2.2.2. Nodrošināta virszemes ūdeņu kvantitātes novērojumi | LVĢMC | staciju skaits | 2020. | 79 | 82 | 82 |
| 2.2.3. Nodrošināts Jūras vides monitorings | LHEI | staciju skaits | 2020. | 43 | 70 | 70 |
| 2.2.4. Nodrošināti pazemes ūdeņu kvantitātes novērojumi | LVĢMC | staciju skaits | 2020. | 60 | 86 | 86 |
| 2.2.5. Nodrošināti pazemes ūdeņu kvalitātes novērojumi | LVĢMC | staciju skaits | 2020. | 53 | 79 | 79 |
| 2.2.6. Nodrošināti radioaktivitātes mērījumi dzeramā ūdens ņemšanas vietās | LVĢMC | staciju skaits | 2020. | 4 | 4 | 4 |
| 2.2.7. Nodrošināts lauksaimniecības noteču monitorings | LLU | staciju skaits | 2020. | 62 (12)* | 62 (12)* | 62 (12)* |
| 2.2.8. Nodrošināt dzeramā ūdens kvalitātes novērojumus | VI | auditor-monitoringa paraugu skaits | 2020. | 169 | ≥169** | ≥169** |
| 2.2.9. Nodrošināt peldvietu ūdens kvalitātes novērojumus | VI | oficiālo peldvietu skaits | 2020. | 57 | 58 | 60 |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plāni 2022.-2027.gadam (projekts)• ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns (COM(2021) 400 final). | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plāni 2022.-2027.gadam (projekts)• ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns (COM(2021) 400 final). | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plāni 2022.-2027.gadam (projekts)• ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns (COM(2021) 400 final). | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plāni 2022.-2027.gadam (projekts)• ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns (COM(2021) 400 final). | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plāni 2022.-2027.gadam (projekts)• ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns (COM(2021) 400 final). | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plāni 2022.-2027.gadam (projekts)• ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns (COM(2021) 400 final). | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plāni 2022.-2027.gadam (projekts)• ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns (COM(2021) 400 final). |
Informācijas pieejama sabiedrībai vietnēs:LVĢMC: https://videscentrs.lvgmc.lv/, sadaļa "Vide", apakšsadaļa "Ūdens kvalitāte"LHEI: https://www.lhei.lv/lv/j%C5%ABras-strat%C4%93%C4%A3ijas-pamatdirekt%C4%ABvaVI: https://www.vi.gov.lv/lv/peldvietu-udens-kvalitate norādīts lauksaimniecības noteču monitoringa staciju skaits, kurās tiek veikti ūdens līmeņa un caurplūduma mērījumi virszemes ūdenstecē vai drenu sistēmā, izmantojot speciālas mērbūves (pārgāznes), sensorus un datu logerus*skaits tiks precizēts pēc Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) ieviešanas.
| PR2.3. Politikas rezultāts: Iegūta aktuāla informācija par seismiskiem notikumiem un augsnes radioaktivitātes līmeni | PR2.3. Politikas rezultāts: Iegūta aktuāla informācija par seismiskiem notikumiem un augsnes radioaktivitātes līmeni | PR2.3. Politikas rezultāts: Iegūta aktuāla informācija par seismiskiem notikumiem un augsnes radioaktivitātes līmeni | PR2.3. Politikas rezultāts: Iegūta aktuāla informācija par seismiskiem notikumiem un augsnes radioaktivitātes līmeni | PR2.3. Politikas rezultāts: Iegūta aktuāla informācija par seismiskiem notikumiem un augsnes radioaktivitātes līmeni | PR2.3. Politikas rezultāts: Iegūta aktuāla informācija par seismiskiem notikumiem un augsnes radioaktivitātes līmeni | PR2.3. Politikas rezultāts: Iegūta aktuāla informācija par seismiskiem notikumiem un augsnes radioaktivitātes līmeni |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | 2024. gads | 2027. gads |
| 2.3.1. Nodrošināts augsnes radioaktivitātes monitorings * | LVĢMC | Staciju skaits | 2020. | 17 | 17 | 17 |
| 2.3.2. Nodrošināts seismisko procesu monitorings ** | LVĢMC | Staciju skaits | 2020. | 1 | 1 | 1 |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476), 2.pielikums un 14.pielikums. | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476), 2.pielikums un 14.pielikums. | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476), 2.pielikums un 14.pielikums. | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476), 2.pielikums un 14.pielikums. | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476), 2.pielikums un 14.pielikums. | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476), 2.pielikums un 14.pielikums. | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476), 2.pielikums un 14.pielikums. |
Informācijas pieejama sabiedrībai vietnēs:augsnes radioaktivitātes monitorings tiek veikts 10 vietās, informācija par rezultātiem ir pieejama LVĢMC tīmekļa vietnē - https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/salaspils-kodolreaktors sadaļā "Salaspils kodolreaktora monitoringa pārskati" (6 vietas) un sadaļā "Pārskati par valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta VSIA LVĢMC radioaktīvo atkritumu glabātavas "Radons" vides monitoringa rezultātiem" (4 vietas).*Informācija pieejama vietnē https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/seismologiskais-monitorings
| PR2.4. Politikas rezultāts: Izpildītas ES prasības bioloģiskās daudzveidības monitoringa īstenošanā | PR2.4. Politikas rezultāts: Izpildītas ES prasības bioloģiskās daudzveidības monitoringa īstenošanā | PR2.4. Politikas rezultāts: Izpildītas ES prasības bioloģiskās daudzveidības monitoringa īstenošanā | PR2.4. Politikas rezultāts: Izpildītas ES prasības bioloģiskās daudzveidības monitoringa īstenošanā | PR2.4. Politikas rezultāts: Izpildītas ES prasības bioloģiskās daudzveidības monitoringa īstenošanā | PR2.4. Politikas rezultāts: Izpildītas ES prasības bioloģiskās daudzveidības monitoringa īstenošanā | PR2.4. Politikas rezultāts: Izpildītas ES prasības bioloģiskās daudzveidības monitoringa īstenošanā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | 2024. gads | 2027. gads |
| 2.4.1. Valsts daļa, kurā ik gadu veikts ES nozīmes biotopu monitorings | DAP | % (no platības) | 2020. | 0 | 16 | 16 |
| 2.4.2. Iegūta informācija par Natura 2000 vietās esošajām sugām un to dzīvotnēm, to stāvokli un izmaiņām, nodrošinot, ka 6 gadu periodā vismaz vienu reizi tiek veikts monitorings visās Natura 2000 vietās, iegūstot informāciju par vismaz vienu sugu grupu vai biotopiem, kuru aizsardzībai Natura 2000 teritorija izveidota | DAP | Teritoriju skaits | 2020. | 326 | 160 | 326 |
| 2.4.3. Iegūta informācija par jūras Natura 2000 vietās esošo sugu un biotopu izplatību un stāvokli, nodrošinot, ka 6 gadu periodā vismaz vienu reizi tiek veikts monitorings visās Natura 2000 vietās, iegūstot informāciju par vismaz vienu sugu grupu vai biotopiem | LHEI/DAP | Vietu skaits | 2020. | 7 | 7 | 7 |
| 2.4.4. Iegūti un analizēti dabas dati, informācija par sugu grupām, to stāvokli un izmaiņām Natura 2000 teritorijās | DAP | Sugu grupu skaits | 2020. | 7 | 7(9)* | 7(9)* |
| 2.4.5. Iegūti un analizēti dabas dati, informācija par sugu grupām, to stāvokli un izmaiņām, kas raksturo vides stāvokli valstī | DAP | Sugu grupu skaits | 2020. | 16 | 16(20)* | 16(20)* |
| 2.4.6. Iegūti un analizēti dabas dati, informācija par sugu grupām, to stāvokli un izmaiņām, kas raksturo sugu grupas populācijas izmaiņas un to ietekmējošos faktorus | DAP | Sugu grupu skaits | 2020. | 3 | 3(6)* | 3(6)* |
| 2.4.7. Iegūti un analizēti dati, informācija par invazīvu svešzemju sugu grupām, to izplatību, populācijas lielumu un to izmaiņām | DAP | Sugu grupu skaits | 2020. | 4 | 4(5)* | 5(6)* |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [278], [279], [280]• Ministru kabineta 2019. gada 24. jūlija informatīvais ziņojums "Pārskats par ziņojumu par Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ieviešanu 2013.–2018. gadā"• Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta informatīvais ziņojums "Par invazīvām svešzemju sugām un kompetenču sadalījumu" | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [278], [279], [280]• Ministru kabineta 2019. gada 24. jūlija informatīvais ziņojums "Pārskats par ziņojumu par Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ieviešanu 2013.–2018. gadā"• Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta informatīvais ziņojums "Par invazīvām svešzemju sugām un kompetenču sadalījumu" | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [278], [279], [280]• Ministru kabineta 2019. gada 24. jūlija informatīvais ziņojums "Pārskats par ziņojumu par Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ieviešanu 2013.–2018. gadā"• Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta informatīvais ziņojums "Par invazīvām svešzemju sugām un kompetenču sadalījumu" | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [278], [279], [280]• Ministru kabineta 2019. gada 24. jūlija informatīvais ziņojums "Pārskats par ziņojumu par Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ieviešanu 2013.–2018. gadā"• Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta informatīvais ziņojums "Par invazīvām svešzemju sugām un kompetenču sadalījumu" | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [278], [279], [280]• Ministru kabineta 2019. gada 24. jūlija informatīvais ziņojums "Pārskats par ziņojumu par Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ieviešanu 2013.–2018. gadā"• Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta informatīvais ziņojums "Par invazīvām svešzemju sugām un kompetenču sadalījumu" | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [278], [279], [280]• Ministru kabineta 2019. gada 24. jūlija informatīvais ziņojums "Pārskats par ziņojumu par Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ieviešanu 2013.–2018. gadā"• Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta informatīvais ziņojums "Par invazīvām svešzemju sugām un kompetenču sadalījumu" | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [278], [279], [280]• Ministru kabineta 2019. gada 24. jūlija informatīvais ziņojums "Pārskats par ziņojumu par Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ieviešanu 2013.–2018. gadā"• Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta informatīvais ziņojums "Par invazīvām svešzemju sugām un kompetenču sadalījumu" |
Skaidrojumi:*(x) – norādīts sugu grupu skaits, par kurām varētu tikt iegūti un analizēti dabas dati, informācija, ja tiek piešķirts papildus finansējums Bioloģiskās daudzveidības monitoringa apakšprogrammas ieviešanai
8. attēls. Latvijas SEG emisijas un CO2 piesaiste pa sektoriem 1990.-2018. gadā (kt CO2 ekv.)(pēc 2020. gada SEG inventarizācijas ANO vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros).
| 9. attēls. SEG intensitāte, t CO2 ekv./mil.euro, 1995.-2018.gadā. | 10. attēls. SEG emisijas, t CO2 ekv uz vienu Latvijas iedzīvotāju 1990.-2018. gadā. |
11. attēls. Vidējā gaisa temperatūra Rīgā, C°.22
| Veids | Tendence | Tendence |
|---|---|---|
| Slodze | Slodze | Slodze |
| Kopējās SEG emisijas valstī | SEG emisiju apjoms palielinās | |
| SEG emisijas – enerģētika | SEG emisiju dati svārstās no gada uz gadu (lēcienveidīgi) | |
| SEG emisijas – rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana | SEG emisiju apjoms palielinās | |
| SEG emisijas – lauksaimniecība | SEG emisiju apjoms palielinās | |
| SEG emisijas/CO2 piesaiste – ZIZIMM | SEG emisiju apjoms palielinās un piesaiste – samazinās | |
| SEG emisijas – atkritumu apsaimniekošana | SEG emisiju apjoms samazinās, bet tendence nav viennozīmīga | |
| Ietekme (primārā)26 | Ietekme (primārā)26 | Ietekme (primārā)26 |
| Vidējā gaisa temperatūra | Gada vidējā gaisa temperatūra paaugstinās | |
| Vidēja nokrišņu summa | Vidējā nokrišņu summa palielinās | |
| Karstuma viļņu ilgums | Karstuma viļņu ilgums palielinās | |
| Vidējais sniega segas biezums | n/a | Vidējais sniega biezums samazinās. Tendenci nav iespējams novērtēt kā pozitīvu/ negatīvu |
| Veģetācijas perioda ilgums | n/a | Veģetācijas perioda ilgums palielinās. Tendenci nav iespējams novērtēt kā pozitīvu/ negatīvu |
Skaidrojums: oranža – negatīvu (vai nevēlamu) tendenci; dzeltena krāsa norāda uz neviennozīmīgu situācijas attīstību; baltā (n/a)– nav iespējams novērtēt.
| Mērķi | Avots | Termiņš |
|---|---|---|
| Panākt, lai pasaule stingrāk stātos pretim klimata pārmaiņu draudiem ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas kontekstā, tostarp:– ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, atzīstot, ka tas ievērojami mazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi,– vairojot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicināt klimatnoturību un tādu attīstību, kam raksturīgas zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu;– finanšu plūsmas pieskaņojot izvirzītajam kursam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību. | ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgums | Pastāvīgi |
| Kāpināt 2030. un 2050. gadam nosprausto ES mērķu vērienu:– līdz 2030. gadam tiekties uz vismaz 55 % SEG emisiju samazinājumu– līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti | EK 17.09.2020 paziņojums "Eiropas 2030. gada klimata politikas ieceru kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē iedzīvotāju labā".Eiropadomes secinājumi (2020. gada 10.-11. decembris). | 2030.,2050. |
| Īstenot ES kopējo mērķi līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu, kā arī veicināt virzību uz ES klimatneitralitāti 2050.gadā: | EK 2021. gada 14. jūlija pārskatīto tiesību aktu priekšlikumu pakotne "Fit for 55" (gatavi mērķrādītājam 55%)EK 2022. gada 18. maija paziņojums "Plāns REPowerEU" | 2030.,2050. |
| Jāuzlabo gatavība un spēja reaģēt uz klimata pārmaiņu ietekmi pašvaldību, reģionālā, valsts un ES līmenī, jāizstrādā saskaņota pieeja mērķa sasniegšanai un jāpanāk lielāka pasākumu koordinētība | ES Pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģija | 2020. un turpmāk |
| SEG emisiju intensitātes samazinājums atbilstoši trajektorijai, virzoties uz 2030. gada mērķi: 292 t CO2 ekv. /milj. euro | NAP2027 | 2027. |
| ZIZIMM sektorā uzskaitāmās SEG emisijas nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti | NAP2027 | 2027. |
| Klimatneitralitāte (nesamazināmās SEG emisijas kompensē piesaiste ZIZIMM sektorā) | Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam | 2050. |
| SEG emisiju samazināšanas mērķis: -65% pret 1990.g. (neietverot ZIZIMM) | Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam | 2030. |
| ZIZIMM uzskaites kategorijas (SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes mērķis ZIZIMM uzskaites kategorijās 2030. gadā): - 3,1 milj. t. | Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam | 2030. |
| Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu | Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika periodam līdz 2030. gadam | 2030. |
| PR3.1. Politikas rezultāts: Nodrošināta virzība uz klimatneitralitātes sasniegšanu | PR3.1. Politikas rezultāts: Nodrošināta virzība uz klimatneitralitātes sasniegšanu | PR3.1. Politikas rezultāts: Nodrošināta virzība uz klimatneitralitātes sasniegšanu |
| --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība |
| 3.1.1. Samazinātas SEG emisijas (pret 1990. g.), neieskaitot ZIZIMM sektoru | LVĢMC(SEG inventarizācija) | kt CO2 ekv. |
| 3.1.2. Samazinātas SEG emisijas no ne-ETS darbībām (% pret 2005. g.) | LVĢMC(SEG inventarizācija) | kt CO2 ekv. |
| 3.1.3. Ikgadēji nodrošināts meža references līmenis | LVĢMC(SEG inventarizācija) | kt CO2 ekv. |
| 3.1.4. Pētījumu izstrāde un datu apkopošana, lai veicinātu virzību uz klimat-neitralitāti | VARAM | Skaits |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [272] | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [272] | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [272] |
Skaidrojumi:* Samazinājums noteikts atbilstoši lineārai trajektorijai, no 2018. gada virzoties uz 2030. gada mērķi.
| PR3.2. Politikas rezultāts: Veicināts klimatnoturīgums un pielāgošanās klimata pārmaiņām | PR3.2. Politikas rezultāts: Veicināts klimatnoturīgums un pielāgošanās klimata pārmaiņām | PR3.2. Politikas rezultāts: Veicināts klimatnoturīgums un pielāgošanās klimata pārmaiņām | PR3.2. Politikas rezultāts: Veicināts klimatnoturīgums un pielāgošanās klimata pārmaiņām | PR3.2. Politikas rezultāts: Veicināts klimatnoturīgums un pielāgošanās klimata pārmaiņām | PR3.2. Politikas rezultāts: Veicināts klimatnoturīgums un pielāgošanās klimata pārmaiņām | PR3.2. Politikas rezultāts: Veicināts klimatnoturīgums un pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | 2024. gads | 2027. gads |
| 3.2.1. Izstrādātas un pilnībā vai daļēji ieviestas pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas34 | VARAM | skaits | n/a | n/a | Visām piekrastes pašvaldībām | Visām Latvijas pašvaldībām |
| 3.2.2. Izstrādātas nozaru pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas vai vadlīnijas | VARAM | skaits | n/a | n/a | 3 klimata pārmaiņu visbūtiskāk ietekmētām nozarēm* | Vismaz 5 citām nozarēm** |
| 3.2.3. Izstrādāti pētījumi un veikta datu apkopošana, lai veicinātu klimatnoturīgumu | VARAM | skaits | n/a | n/a | Vismaz 4 pētījumi/ datu projekti | Vismaz 8 pētījumi/ datu projekti |
| 3.2.4. Iedzīvotāji, kuriem ir pieejama jauna vai uzlabota "zaļā" infrastruktūra | VARAM | skaits | n/a | n/a | 600035 | 18 00036 |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [272], [273], [279], [280] | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [272], [273], [279], [280] | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [272], [273], [279], [280] | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [272], [273], [279], [280] | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [272], [273], [279], [280] | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [272], [273], [279], [280] | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [272], [273], [279], [280] |
Skaidrojumi: * (lauksaimniecība, mežsaimniecība, tūrisms, būvniecība, transporta infrastruktūra);** vēl citām klimata pārmaiņu ietekmētām nozarēm (piem., veselības aprūpei, zivsaimniecībai, ūdens apsaimniekošanai))
12. attēls. Iekšzemes ieguve (tūkst. t gadā) 2005.-2020. gadā (pēc CSP datiem).
13. attēls. Iekšzemes materiālo resursu patēriņš (t uz 1 iedzīvotāju) 2005.-2019. gadā (pēc Eurostat datiem).
14. attēls. Resursu produktivitāte (euro/kg) 2011.-2019. gadā (pēc Eurostat datiem39).
15. attēls. Latvijā radīto atkritumu daudzums (t) 2005.-2020. gadā (pēc LVĢMC datiem).
16. attēls. Sadzīves (nebīstamo) atkritumu apsaimniekošana: radītais, apglabātais un pārstrādātais daudzums (t) 2014.-2020. gadā (pēc CSP/ LVĢMC datiem).
17. attēls. Radītais sadzīves atkritumu daudzums uz 1 iedzīvotāju gadā (kg) Latvijā un ES vidēji 2014.-2019. gadā (pēc Eurostat datiem).
| 18. attēls. Pārstrādātais kopējā izlietotā iepakojuma īpatsvars (%) 2006.-2017. gadā (pēc Eurostat datiem). | 19. attēls. Pārstrādātais izlietotā plastmasas iepakojuma īpatsvars (%) 2006.-2017. gadā (pēc Eurostat datiem). |
20. attēls. Otrreizējo materiālu izmantošanas īpatsvars no kopējā patēriņa (%) 2010.-2017. gadā (pēc Eurostat datiem).
| Veids | Tendence | Tendence |
|---|---|---|
| Slodze | Slodze | Slodze |
| Resursu iekšzemes ieguve | Ieguves apjomi pieaug | |
| Radītie sadzīves atkritumi uz 1 iedzīvotāju | Pieaugoša tendence | |
| Radītā izlietotā iepakojuma daudzums | Radītā izlietotā iepakojuma daudzums pieaug | |
| Poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars | Apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars pakāpeniski samazinās | |
| Stāvoklis | Stāvoklis | Stāvoklis |
| Materiālo resursu patēriņš uz 1 iedzīvotāju | Patēriņa apjomi pieaug | |
| Resursu produktivitāte | Resursu produktivitāte pieaug, tomēr nav panākta atsaiste starp IKP pieaugumu un resursu patēriņu | |
| Otrreizējo materiālu izmantošana | Otrreizējo materiālu izmantošanas īpatsvars pieaug, taču nepietiekamā apmērā | |
| Sadzīves atkritumu pārstrāde | Pieaugoša tendence | |
| Izlietotā iepakojuma pārstrāde | Pieaugoša tendence |
Skaidrojums: zaļa krāsa nozīmē pozitīvu tendenci, oranža – negatīvu (vai nevēlamu) tendenci; dzeltena krāsa norāda uz neviennozīmīgu situācijas attīstību.
| Mērķi | Avots | Termiņš |
|---|---|---|
| Panākt, ka iepakojums ES tirgū būtu otrreizēji izmantojams vai pārstrādājams | ES Jaunais Aprites ekonomikas rīcības plāns (2020) | 2030. |
| Īstenot vides, ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas un enerģētikas politiku, kas balstīta uz taisnīgumu un savstarpējo uzticēšanos, sabiedrības atbalstu dabas un klimata aizsardzības pasākumiem, nosakot skaidrus un atklātus valsts un iedzīvotāju sadarbības modeļus un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā | NAP2027 | 2027. |
| Aprites ekonomikas ieviešana un attīstība Latvijā, veidojot konkurētspējīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu valsts tautsaimniecību | Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam | 2027. |
| Pārstrādāto sadzīves atkritumu īpatsvars pieaudzis līdz 55% (pēc svara) | - Eiropas Parlamenta unPadomes 2008.gada19.novembraDirektīva 2008/98/EKpar atkritumiem unpar dažu direktīvuatcelšanu- AAVP2028 | 2025. |
| Poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir samazinājies līdz 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma (pēc svara) | - Padomes 1999. gada 26. aprīļa direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem.- AAVP2028 | 2035. |
| Pārstrādāti 65% no izlietotā iepakojuma | - Eiropas Parlamenta unPadomes 1994. gada20.decembraDirektīva 94/62/EKpar iepakojumu unizlietoto iepakojumu.- AAVP2028 | 2025. |
| Atkritumu rašanās novēršana un apglabājamo atkritumu samazināšana un atkritumu pārstrādes un reģenerācijas īpatsvara palielināšana, īpaši akcentējot notekūdeņu dūņu apstrādi un bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes un to reģenerācijas īpatsvara un jaudas palielinājumu | - NAP2027- AAVP2028 | 2027. |
| Zemes dzīļu resursu apzināšana, izpēte, apsaimniekošanas plānošana vietējo resursu ilgtspējīgai izmantošanai un pārvaldībai | NAP2027 | 2027. |
| PR 4.1. Politikas rezultāts: Īstenota pāreja no atkritumiem uz resursiem | PR 4.1. Politikas rezultāts: Īstenota pāreja no atkritumiem uz resursiem | PR 4.1. Politikas rezultāts: Īstenota pāreja no atkritumiem uz resursiem |
| --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība |
| 4.1.1. Sagatavots otrreizējai izmantošanai un pārstrādātais sadzīves (mājsaimniecības) atkritumu īpatsvars | LVĢMC | % |
| 4.1.2. Sadzīvē radītais (mājsaimniecību un tiem pielīdzināmie atkritumi) daudzums uz iedzīvotāju | LVĢMC | kg/iedz./gadā |
| 4.1.3. Kopējais apglabāto sadzīves atkritumu (mājsaimniecības un tiem pielīdzināmie atkritumi) daudzums | LVĢMC | % no gadā radītā daudzuma |
| 4.1.4. Otrreizējo materiālu izmantošanas īpatsvars | Eurostat | % |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276]• AAVP2028• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276]• AAVP2028• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276]• AAVP2028• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam |
Skaidrojumi: * atbilstoši AAVP2028; ** atbilstoši Direktīvas 2008/98/EK prasību aprēķiniem; *** atbilstoši Rīcības plānam pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam.
| PR 4.2. Politikas rezultāts: Ilgtspējīga zemes dzīļu resursu ieguve un patēriņš | PR 4.2. Politikas rezultāts: Ilgtspējīga zemes dzīļu resursu ieguve un patēriņš | PR 4.2. Politikas rezultāts: Ilgtspējīga zemes dzīļu resursu ieguve un patēriņš | PR 4.2. Politikas rezultāts: Ilgtspējīga zemes dzīļu resursu ieguve un patēriņš | PR 4.2. Politikas rezultāts: Ilgtspējīga zemes dzīļu resursu ieguve un patēriņš | PR 4.2. Politikas rezultāts: Ilgtspējīga zemes dzīļu resursu ieguve un patēriņš | PR 4.2. Politikas rezultāts: Ilgtspējīga zemes dzīļu resursu ieguve un patēriņš |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | 2024. gads | 2027. gads |
| 4.2.1. Nemetālu minerālu ieguve | LVĢMC | milj. m3 | 2019. | 9,43 | līdz 10** | līdz 10 |
| 4.2.2. Kūdras ieguve | LVĢMC | tūkst. t | 2019. | 1182 | 1200 | 1200 |
| 4.2.3. Iekšzemes materiālo resursu patēriņš * | Eurostat | t/iedz. | 2018. | 11,3 | 11,3 | 11,3 |
| 4.2.4. Resursu produktivitāte | Eurostat | euro/kg | 2019. | 1,15 | 1,22 | 1,55 |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276]• EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020)• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam• Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam (plānotais RR 4.2.2.) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276]• EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020)• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam• Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam (plānotais RR 4.2.2.) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276]• EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020)• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam• Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam (plānotais RR 4.2.2.) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276]• EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020)• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam• Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam (plānotais RR 4.2.2.) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276]• EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020)• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam• Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam (plānotais RR 4.2.2.) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276]• EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020)• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam• Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam (plānotais RR 4.2.2.) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276]• EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020)• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam• Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam (plānotais RR 4.2.2.) |
Skaidrojumi: rādītājs neiekļauj biomasu, kuras vērtība bāzes gadā ir 2.4.* rādītājs neiekļauj nemetālu minerālmateriālu apjomu, kas varētu būt nepieciešams Rail Baltica pamattrases būvniecībai. Ja pamattrases būvniecība šajā gadā notiek plānotajā apmērā, rādītāja pieaugums prognozējams aptuveni 2,0-2,5 milj. m3.
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)