Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena 1.2. "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.3.i. investīcijas "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 709 Rīgā 2022. gada 8. novembrī (prot. Nr. 56 20. §)

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – AF) plāna 1.2.1.3.i. investīciju "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" (turpmāk – 1.2.1.3.i. investīcija);

1.2. 1.2.1.3.i. investīcijai pieejamo finansējumu un sasniedzamos mērķus;

1.3. 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas;

1.4. atbalstāmās darbības un izmaksas;

1.5. prasības projektu iesniedzējiem;

1.6. projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un projektu iesniegumu konkursa kārtību;

1.7. 1.2.1.3.i. investīcijas un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumus.

2. 1.2.1.3.i. investīcijas mērķis ir uzlabot pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitāti, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot efektīvākos siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – CO2) samazinošos pasākumus pašvaldību ēku energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanai.

3. 1.2.1.3.i. investīcijas mērķa grupa ir Latvijas Republikas pašvaldības, kuru īpašumā esošajās ēkās tiks uzlabota energoefektivitāte un ietaupīti energoresursi, tādējādi samazinot pašvaldību budžeta izdevumus turpmākai ēku uzturēšanai un apsaimniekošanai, kā arī komunālo pakalpojumu izmaksas iedzīvotājiem, kuri saņem pašvaldību sniegtos pakalpojumus.

4. Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

II. 1.2.1.3.i. investīcijai pieejamais finansējums un sasniedzamie mērķi

5. 1.2.1.3.i. investīcijai pieejamais AF finansējums ir 29 304 000 euro.

6. Minimālais AF finansējums vienam projektam ir 30 000 euro, maksimālais finansējums – 2 000 000 euro. Maksimālā AF finansējuma atbalsta intensitāte projektā ir 100 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN).

7. Rezultātu sasniegšanu 1.2.1.3.i. investīcijā vērtē, ņemot vērā AF plānā norādīto atskaites punktu un mērķus.

8. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros sasniedzamais atskaites punkts – līdz 2022. gada 31. decembrim stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi atbalsta programmai pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai, kas atbalsta projektus ar plānoto primārās enerģijas samazinājumu vismaz par 30 %. Šīs prasības izpildi uzrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

9. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros sasniedzamie mērķi:

9.1. līdz 2024. gada 31. decembrim piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības energoefektivitātes uzlabošanas projektu īstenošanai pašvaldību ēkās un infrastruktūrā vismaz 27 838 800 euro apmērā. Mērķis ir izpildīts, ja, pamatojoties uz Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – aģentūra) lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu vai aģentūras lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu ar nosacījumu un atzinumu par projektiem izvirzīto nosacījumu izpildi, atbalsta apjoma kopējā vērtība ir vismaz 27 838 800 euro. Informācijai par projektu iesniegumu konkursa rezultātiem ir jābūt pieejamai aģentūras tīmekļvietnē. Šā mērķa izpildi uzrauga aģentūra sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju;

9.2. līdz 2025. gada 31. decembrim primārās enerģijas patēriņš pašvaldību ēkās un infrastruktūrā samazināts par 4 544 563 kWh/gadā. Mērķis ir izpildīts, ja atjaunoto un pārbūvēto ēku pieņemšana ekspluatācijā ir pamatota ar dokumentiem saskaņā ar būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī ar ēkas pagaidu energosertifikātu, kas sastādīts pēc būvdarbu pabeigšanas un ēkas nodošanas ekspluatācijā, kas pierāda primārās enerģijas patēriņa samazinājumu ēkā par vismaz 30 %. Šā mērķa izpildi uzrauga aģentūra, pamatojoties uz finansējuma saņēmēju iesniegtajiem projektu datiem.

10. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros izpildāmais uzraudzības rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības energoefektivitātes uzlabošanas projektu īstenošanai pašvaldību ēkās un infrastruktūrā vismaz 15 000 000 euro apmērā. Uzraudzības rādītājs ir izpildīts, ja, pamatojoties uz aģentūras lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu vai aģentūras lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu ar nosacījumu un atzinumu par projektiem izvirzīto nosacījumu izpildi, atbalsta apjoma kopējā vērtība ir vismaz 15 000 000 euro. Informācijai par projektu iesniegumu konkursa rezultātiem ir jābūt pieejamai aģentūras tīmekļvietnē. Šā uzraudzības rādītāja izpildi uzrauga aģentūra sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

11. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma) uzkrāj datus par kopējo rādītāju (gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums), ko novērtē atbilstoši Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2106 (2021. gada 28. septembris), ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, pielikumam, tai skaitā uzkrāj datus par primārās enerģijas patēriņu gadā pirms un pēc projekta īstenošanas.

12. Šo noteikumu izpratnē ar pašvaldību ēkām un to infrastruktūru saprot pašvaldības, pašvaldības kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības ēkas un ar tām tieši saistīto infrastruktūru (turpmāk – ēkas).

13. Projektā plānotais primārās enerģijas ietaupījums tiek noteikts saskaņā ar ēkas energosertifikātu, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju.

14. Šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētā mērķa sasniegto vērtību 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros nosaka atbilstoši īstenotajos projektos sasniegtajam primārās enerģijas patēriņa ietaupījumam. Vērtību uzskata par sasniegtu noslēguma maksājuma veikšanas dienā un to aprēķina pēc būvdarbu pabeigšanas un ēkas nodošanas ekspluatācijā, pamatojoties uz ēkas pagaidu energosertifikātu.

15. Ja projektu plānots īstenot daļēji apkurināmā vai daļēji izmantotā ēkā, enerģijas patēriņa aprēķinu veikšanai ievēro šādus nosacījumus:

15.1. ja ēkas ekspluatācijas periods sācies agrāk nekā pēdējo septiņu kalendāra gadu laikā, projekta ēkai jābūt apkurinātai vismaz piecus kalendāra gadus pēdējo septiņu kalendāra gadu laikā, un ēkas enerģijas patēriņa aprēķinos izmanto tos piecus kalendāra gadus, kuros nodrošināta ēkas apkure. Ja šajā periodā, kurā nodrošināta ēkas apkure, noteiktu periodu (kas, kopā summējot, nevar būt garāks kā apkures sezona) ēka nav bijusi apkurināta vai apkure ir būtiski samazināta, tad, piemērojot ekstrapolācijas metodi, šo periodu salīdzina ar citiem gadiem un novērtē attiecīgo mēnesi bez apkures un ēkas enerģijas patēriņa aprēķinos attiecībā uz konkrēto mēnesi izmanto tajā prognozējamo patēriņu. Ekstrapolācijas metode pieļaujama arī ēkas karstā ūdens enerģijas patēriņiem, ja projektā paredzēti pasākumi ēkas karstā ūdens inženiertehniskās sistēmas uzlabošanai. Šādā gadījumā karstā ūdens sagatavošanas pārtraukumu summārais periods periodā, kurā nodrošināta ēkas apkure, nevar būt garāks par gadu;

15.2. ja ēkas ekspluatācijas periods sācies pēdējo septiņu kalendāra gadu laikā, projekta ēkai jābūt apkurinātai vismaz pēdējos divus kalendāra gadus, kurus izmanto ēkas enerģijas patēriņa aprēķinos.

III. 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas

16. Par 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanu saskaņā ar AF plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

17. Aģentūra 1.2.1.3.i. investīcijas īstenošanai nodrošina projektu iesniegumu konkursu un 1.2.1.3.i. investīcijas īstenošanas pārbaudes, tai skaitā:

17.1. sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju organizē projektu iesniegumu konkursu saskaņā ar šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem AF plāna īstenošanas un uzraudzības jomā un:

17.1.1. izstrādā projektu iesniegumu veidlapu (tajā skaitā tās pielikumu) un tās aizpildīšanas skaidrojumu;

17.1.2. izstrādā primārās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisiju novērtējuma veidni un tās aizpildīšanas skaidrojumu;

17.1.3. izstrādā apliecinājuma veidni par dubultā finansējuma neesamību;

17.1.4. izstrādā papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu uzraudzības veidnes;

17.1.5. izstrādā apliecinājuma veidni par nosacījumu izpildi attiecībā uz piešķirto kompensācijas apmēru un pārmērīgas kompensācijas kontroli;

17.1.6. apliecinājuma veidni par papildinošas saimnieciskas darbības, parasto papildpakalpojumu un citas saimnieciskas darbības veikšanu infrastruktūrā;

17.1.7. izstrādā ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi) sniegšanas jaudas īpatsvara aprēķina veidni;

17.1.8. izstrādā veidni par plānoto un piešķirto komercdarbības atbalstu par tām pašām attiecināmajām darbībām un izmaksām;

17.1.9. sniedz skaidrojumu projektu iesniegumu iesniedzējiem par projekta iesnieguma sagatavošanu;

17.1.10. nodrošina ar projekta iesniegumu konkursu saistīto un šo noteikumu 17. punktā minēto dokumentu publikāciju aģentūras tīmekļvietnē;

17.1.11. ja nepieciešams, kvalitatīvākai konkursa procesa nodrošināšanai piesaista atbilstošās jomas ekspertus;

17.2. noslēdz civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu ar projekta iesniedzēju, kura projekta iesniegums ir apstiprināts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā (turpmāk – finansējuma saņēmējs), iekļaujot tajā finansējuma saņēmēja vispārīgos pienākumus un tiesības, aģentūras vispārīgos pienākumus un tiesības, kārtību, kādā tiek veiktas pārbaudes projekta īstenošanas vietā, iepirkumu veikšanas kārtību, maksājuma pieprasījumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, investīciju izdevumu apmēra samazināšanas, asignējuma apturēšanas, grozījumu, izbeigšanas kārtību un spēkā neesamību, kā arī noslēguma jautājumus;

17.3. nodrošina projektu īstenošanas uzraudzību, tai skaitā izlases veidā pārbauda, vai nav konstatējamas pieļauta interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas un dubultā finansējuma pazīmes projekta vērtēšanā un īstenošanā, kā arī nodrošina komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanas uzraudzību un nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanu, veicot arī pārbaudes projekta īstenošanas vietā;

17.4. veic maksājumu pieprasījumus, projektu ieviešanas progresa un sasniegto rādītāju pārbaudi, izskatīšanu un saskaņošanu, kā arī AF finansējuma izmaksu. Pēdējie maksājumi finansējuma saņēmējiem veicami līdz 2026. gada 31. augustam;

17.5. aptur AF maksājumus, lemj par AF finansējuma atgūšanu un veic finansējuma atguvi, ja projektā konstatēti šo noteikumu 75.1. apakšpunktā minētie pārkāpumi un faktiskais projektā sasniegtais primārās enerģijas ietaupījums saskaņā ar ēkas pagaidu energosertifikātu un ēkas energosertifikātu, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju (tai skaitā energosertifikāciju, kas veicama, nododot ēku ekspluatācijā), ir mazāks par 30 %;

17.6. aptur AF maksājumus un lemj par AF finansējuma atmaksu proporcionāli projektā plānotajam, bet nesasniegtajam apjomam un veic finansējuma atguvi, ja projekta ietvaros pārbūvējamās vai atjaunojamās ēkas pagaidu energosertifikāts vai ēkas energosertifikāts, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju (tai skaitā energosertifikāciju, kas veicama, nododot ēku ekspluatācijā), neapstiprina projektā plānotā primārās enerģijas ietaupījuma sasniegšanu projekta iesniegumā noteiktajā apjomā, vienlaikus nodrošinot, ka projektā ir sasniegts vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījums;

17.7. savlaicīgi uzkrāj vadības informācijas sistēmā AF ietvaros nepieciešamos un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – regula Nr. 2021/241), 22. un 27. pantā minētos datus, tai skaitā informāciju AF īstenošanas progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai, sasniedzamo atskaites punktu un mērķus 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros;

17.8. pārbauda AF projektu mērķu (tai skaitā datu) atbilstību;

17.9. uzkrāj šādus finansējuma saņēmēju iesniegtos nacionālo rādītāju datus par projektu īstenošanas rezultātiem:

17.9.1. papildu darbības jauda, kas uzstādīta atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas vajadzībām;

17.9.2. informācija par "zaļo" publisko iepirkumu;

17.9.3. informācija par projekta ietvaros samazināto CO2 emisiju apjomu, kas aprēķināts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju;

17.9.4. projekta kopējās izmaksas;

17.9.5. ēku skaits, kurās tiek veicināta vides un informācijas pieejamība.

18. Aģentūrai ir tiesības projekta iesniedzējam pieprasīt informāciju un dokumentus, kas nepieciešami projekta iesnieguma vērtēšanai vai projektā plānoto darbību pamatošanai un attiecināmo izmaksu atbilstības vērtēšanai.

IV. Atbalstāmās darbības un izmaksas

19. 1.2.1.3.i. investīcijas atbalsts tiek sniegts granta veidā.

20. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros finansējuma saņēmējs priekšfinansē projektā plānotās izmaksas no saviem līdzekļiem, izņemot gadījumu, ja projektā plānots avanss saskaņā ar šo noteikumu 65. punktu.

21. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros ir atbalstāmi projekti, kurus īstenojot tiek uzlabota pašvaldību ēku energoefektivitāte un siltumnoturība, sasniedzot primārās enerģijas ietaupījumu gadā vismaz 30 % apjomā, salīdzinot ar primārās enerģijas patēriņa gada rādītājiem pirms projekta īstenošanas.

22. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības, kas sekmē šo noteikumu 9.1. un 9.2. apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu un ietver investīcijas pašvaldību ēku energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanai saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā un investīciju plānā noteikto:

22.1. esošu ēku pārbūve vai atjaunošana, tai skaitā būvdarbi ēkas norobežojošajās konstrukcijās, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanu un ir paredzēti ēkas energosertifikātā;

22.2. apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveide, pārbūve vai atjaunošana, ja tā paredzēta ēkas energosertifikātā;

22.3. ēkai nepieciešamās siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana tādā apjomā, kā paredzēts ēkas energosertifikātā;

22.4. pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveide, ja tā paredzēta ēkas energosertifikātā;

22.5. atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu, tai skaitā bezizmešu, iekārtu uzstādīšana, ja šādas darbības paredzētas ēkas energosertifikātā un tiek ievēroti šādi nosacījumi:

22.5.1. enerģija, kas gadā saražota ar projektā iekļautajām iekārtām, 100 % apjomā tiks izmantota ēkas pašpatēriņam;

22.5.2. sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi) sniedzējiem visa saražotā enerģija vērtības izteiksmē, kas atbilst ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jaudas īpatsvaram minēto pakalpojumu vērtības izteiksmē, jāizmanto tikai šo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai;

22.5.3. uzstādītajai infrastruktūrai jāatrodas projekta ēkā vai ar to saistītajā funkcionālajā teritorijā;

22.6. ēkas enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, ja šāda darbība paredzēta ēkas energosertifikātā;

22.7. gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšana vai nomaiņa cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtām, ja darbība ir paredzēta ēkas energosertifikātā;

22.8. iekštelpu remonts, kas tieši saistīts ar ēkas energosertifikātā paredzēto pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu ēkas un tajā esošo iekārtu un inženiertīklu turpmāku ekspluatāciju;

22.9. darbības, kas paredzētas projekta ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā un saistītas ar dabā balstītiem risinājumiem, "zaļās infrastruktūras" vai atjaunojamos energoresursus izmantojošiem un enerģiju taupošiem risinājumiem. Ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā primārās enerģijas ietaupījumu nosaka un iekļauj projekta sasniedzamajos rādītājos tikai tad, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju attiecīgie procesi iekļaujas ēkas energoefektivitātes novērtējuma robežās un procesu enerģijas patēriņš pēc pasākuma īstenošanas nepārsniedz enerģijas patēriņu, kas procesam tika patērēts pirms pasākuma īstenošanas;

22.10. darbības vides un informācijas pieejamības veicināšanai;

22.11. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

23. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Projektos atbalstāma sociālo prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos. Īstenojot investīciju projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina "zaļā" publiskā iepirkuma vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iegādē.

24. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ēkā, pabeidzot projektu, ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāji, nodrošinot precīzu saražotās un patērētās enerģijas datu uzskaiti.

25. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros projekta attiecināmās izmaksas ir:

25.1. projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanu) izmaksas:

25.1.1. ar būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrādi saistītas izmaksas visām projektā paredzētajām darbībām;

25.1.2. autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, energosertifikācijas, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, būvdarbu ieceres dokumentāciju vai būvprojektu minimālā sastāvā;

25.1.3. ar būves nodošanu ekspluatācijā saistītās izmaksas atbilstoši būvdarbus regulējošiem normatīvajiem aktiem;

25.2. izmaksas, kas saistītas ar būvdarbiem un pakalpojumiem esošajā ēkā, ja attiecīgās atbalstāmās darbības ir paredzētas ēkas energosertifikātā:

25.2.1. būvdarbu veikšanas izmaksas ēkas norobežojošajās konstrukcijās, tai skaitā pagraba un augšējā stāva pārseguma siltināšana, kur dažādu konstrukciju risinājumos var tikt izmantoti dabā balstīti risinājumi;

25.2.2. apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas inženiertehnisko sistēmu pārbūves, atjaunošanas vai izveides izmaksas, tai skaitā inženiertehnisko sistēmu iekārtu un aprīkojuma iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas;

25.2.3. siltumapgādes infrastruktūras pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, tai skaitā apkures sadales sistēmas un karstā ūdens sadales sistēmas atjaunošanas vai pārbūves izmaksas un inženiertehnisko sistēmu aprīkojuma iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas (neietverot izmaksas, kas saistītas ar enerģijas avotu, tai skaitā izmaksas, kas minētas šo noteikumu 25.2.4., 25.2.5., 25.2.6. un 25.2.7. apakšpunktā);

25.2.4. centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēguma izveidošanas izmaksas, tai skaitā siltummezgla un tā aprīkojuma iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas;

25.2.5. ēkas enerģijas patēriņa vadības viedo tehnoloģiju iegādes, piegādes, uzstādīšanas, ieregulēšanas un programmatūru licences vai programmatūras lietošanas pakalpojuma iegādes, kā arī viedo tehnoloģiju darbības nodrošināšanai nepieciešamo mākoņservisu izmantošanas izmaksas;

25.2.6. gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu, tai skaitā elektrostatisko filtru, ekonomaizeru, dūmgāzu kondensatoru iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, ja tās tiek veiktas vienlaikus ar cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanu, pārbūvi, atjaunošanu vai nomaiņu;

25.2.7. atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas (ievērojot šo noteikumu 22.5. apakšpunkta nosacījumu par saražotās enerģijas izmantošanu projekta ietvaros attīstītajā ēkā) izmaksas, tai skaitā maksa par siltumsūkņiem (gaiss, ūdens, zeme), saules kolektoriem, saules paneļiem un vēja ģeneratoriem, kā arī cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtām, kuras atbilst Komisijas 2015. gada 27. aprīļa Deleģētajā regulā (ES) 2015/1187, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz cietā kurināmā katlu un cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektu energomarķējumu, minētajai energoefektivitātes klasei A+, ņemot vērā nepieciešamību ievērot normatīvo aktu prasības gaisa kvalitātes jomā. Šajā apakšpunktā minētās izmaksas, kā arī izmaksas, kas minētas šo noteikumu 25.2.4. apakšpunktā, kopā nevar pārsniegt 30 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

25.3. projekta rezultātu nodrošināšanai nepieciešamo elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšanas izmaksas;

25.4. iekštelpu remontdarbi tādā apjomā, lai nodrošinātu telpu pilnu pabeigtību pēc ēkas energosertifikātā paredzēto pasākumu īstenošanas.

25.5. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros par attiecināmām izmaksām, kas ir saistītas ar projekta īstenošanu un veicamas ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā, uzskatāmas:

25.5.1. teritorijas apzaļumošanas (piemēram, koku, krūmu un citu daudzgadīgo augu apstādījumi, dzīvžogi) izmaksas;

25.5.2. pretplūdu risinājumu izmaksas projekta teritorijā, tai skaitā lietusūdens savākšanas dīķu, kanālu, divpakāpju meliorācijas grāvju, mākslīgo mitrāju un mitrzemju, ūdens laukumu un kanālu notekūdeņu sistēmas atslogošanai, noteku, ūdens caurlaidīgu ietvju izbūves un citu dabā balstītu risinājumu izmaksas;

25.5.3. enerģiju taupošu, energoefektīvu vai atjaunojamos energoresursus izmantojošu risinājumu izmaksas ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā, tai skaitā ārtelpu apgaismošanai;

25.5.4. citu dabā balstītu risinājumu vai "zaļās infrastruktūras" risinājumu izmaksas, kuri projekta iesniegumā pamatoti ar klimata risku novērtējumu;

25.5.5. vides un informācijas pieejamības veicināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādes un būvdarbu veikšanas izmaksas;

25.6. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas atbilstoši šo noteikumu 75.8. apakšpunktam.

26. Neparedzētie izdevumi, kas ir saistīti ar projekta mērķa sasniegšanu, nepārsniedz piecus procentus no projekta attiecināmajām izmaksām. Ja finansējuma saņēmējs radušos izdevumus vēlas segt no neparedzētajiem izdevumiem plānotajiem līdzekļiem, tas jāsaskaņo ar aģentūru, veicot grozījumus civiltiesiskajā līgumā vai vienošanās nosacījumos par projekta īstenošanu un pārceļot attiecīgo finansējumu uz atbilstošo izmaksu pozīciju. Finansējuma saņēmējs dokumentāri pamato, ka radušos izdevumus nebija iespējams paredzēt projekta plānošanas posmā.

27. PVN izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs norāda projekta iesniegumā, nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma, bet ir iekļaujamas projektā. PVN izmaksas finansējuma saņēmējs, kas ir privāto tiesību subjekts, sedz no saviem līdzekļiem. Privāto tiesību subjekta segtās PVN izmaksas projektā var nenorādīt.

28. Šo noteikumu 25. un 26. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja ar saimniecisko darbību nesaistīta projekta ēkā vai ēkas daļā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, tiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība vai sniegti parastie papildpakalpojumi, kas kopumā nepārsniedz 20 % no ēkas kopējās gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē), vai ēkas daļas, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē). Šā punkta nosacījumi nav attiecināmi uz šo noteikumu 35. punktā minētajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

29. Šo noteikumu izpratnē ar ēkas daļu, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, saprot tādu ēkas daļu, kurā vismaz 80 % no tās kopējās gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē) izmanto pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu īstenošanai un līdz 20 % no kopējās gada jaudas – papildinošas saimnieciskās darbības īstenošanai vai parasto papildpakalpojumu sniegšanai un kurā nenotiek nekāda cita saimnieciskā darbība. To ēkas daļu, kurā tiek veikta jebkura cita saimnieciskā darbība, neiekļauj projekta iesniegumā un izmaksas finansē no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts. Šajā punktā minētais nav attiecināms uz ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

30. Šo noteikumu izpratnē par parastajiem papildpakalpojumiem uzskata ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu galvenokārt ēkā nodarbinātajiem (piemēram, darbiniekiem un audzēkņiem) jebkura darbības veida ēkās, izņemot šo noteikumu 35. punktā minēto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā iesaistītajās ēkās. Ar papildinošo saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar ēkas ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiālus, aprīkojumu, darbaspēku) kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā metodiskos norādījumus par parasto papildpakalpojumu un papildinošas saimnieciskās darbības kontroli un uzraudzību.

31. Plānojot šo noteikumu 22.5. apakšpunktā minētās darbības un šo noteikumu 25.2.7. apakšpunktā minētās izmaksas, kas attiecas uz cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtām, ievēro kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām, kā arī paredz gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu, tai skaitā elektrostatisko filtru, iegādi un uzstādīšanu, ja tas nepieciešams emisiju robežvērtību ievērošanai.

V. Prasības projekta iesniedzējam un investīciju piešķiršanas nosacījumi

32. Projekta iesniedzējs ir pašvaldība vai tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kā arī publiski privātā kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kura pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

33. Projekta iesniedzējs par katru ēku, ēkas daļu vai kopēju ēku grupu, kas šo noteikumu izpratnē ir uzskatāma par vienu ēku, iesniedz vienu projekta iesniegumu. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut investīcijas vairākās ēkās (kopējā ēku grupa), ja tās atrodas vienā adresē un tām ir kopīga enerģijas uzskaite.

34. Projekta iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

34.1. lēmumu par pašvaldības attīstības programmas apstiprināšanu, pašvaldības attīstības programmu, investīciju plānu un aprakstu atbilstoši šo noteikumu ​pielikuma 3.1. kritērijam;

34.2. apliecinājumu par dubultā finansējuma neesamību;

34.3. dokumentus, kas apliecina īpašuma, valdījuma vai turējuma tiesības (attiecināms, ja nav nostiprināts zemesgrāmatā);

34.4. "zaļo" un sociālo iepirkumu pamatojošos dokumentus (tehnisko specifikāciju vai tās projektu), ja attiecināms;

34.5. projekta gatavības stadiju apliecinošus dokumentus (attiecināms, ja nav Būvniecības informācijas sistēmā):

34.5.1. būvatļauju vai apliecinājuma karti, vai paskaidrojuma rakstu ar būvvaldes atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi;

34.5.2. būvvaldes izziņu, kas liecina, ka būvdarbiem būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte nav nepieciešama (ja attiecināms);

34.5.3. izdruku no laikraksta vai elektroniskā vidē veiktās publikācijas vietnes par iepirkuma izsludināšanu vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (attiecināms uz projekta iesniedzējiem, kuri iepirkumus rīko saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu);

34.5.4. informāciju brīvā formā, kas satur vismaz ziņas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un iepirkuma identifikācijas numuru (ja attiecināms);

34.6. būvprojektu vai apliecinājuma karti, vai paskaidrojuma rakstu par visiem projektā plānotajiem būvdarbiem (norāda Būvniecības informācijas sistēmas dokumenta numuru);

34.7. detalizētu būvniecības darbu izmaksu tāmi, kas sastādīta atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvniecības darbu izmaksu tāmju sagatavošanu un datēta ne vēlāk kā vienu gadu pirms projekta iesniegšanas (attiecināms, ja nav būvprojekta sastāvdaļa), kā arī projektēšanas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas pamatojošos dokumentus (ja attiecināms) un iekļauto izmaksu apjoma un attiecināmo izmaksu atbilstības skaidrojumu;

34.8. primārās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisiju novērtējumu (atbilstoši šo noteikumu 17.1.2. apakšpunktā minētajai veidnei vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas šo noteikumu 17.1.2. apakšpunktā minētajā veidnē);

34.9. energosertifikātu un pārskatu par ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā, un pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām (norāda Būvniecības informācijas sistēmas dokumenta numuru);

34.10. plānotās uzstādāmās atjaunojamos energoresursus izmantojošās iekārtas tehnisko specifikāciju, tehnisko pasi, instrukciju, rokasgrāmatu vai citu līdzvērtīgu dokumentāciju, kurā raksturoti tās tehniskie parametri un norādīts paredzamais saražotās enerģijas patēriņš, kas atbilst izvirzītajiem nosacījumiem par pašpatēriņu (ja attiecināms):

34.10.1. apliecinājumu brīvā formā, ka sadedzināšanas iekārta tās ekspluatācijas laikā atbildīs normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām (ja attiecināms);

34.10.2. informāciju par C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrāciju Valsts vides dienestā, ja uzstādāmā sadedzināšanas iekārta atbilst noteikumiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai (ja attiecināms);

34.10.3. plānotās gaisa kvalitātes uzlabošanas iekārtas tehnisko specifikāciju, tehnisko pasi, instrukciju, rokasgrāmatu vai citu līdzvērtīgu dokumentāciju, kurā raksturoti tās tehniskie parametri (ja attiecināms);

34.11. sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja apliecinājumu, kas satur vismaz ziņas par iespējām ēku pieslēgt centralizētajai siltumapgādes sistēmai, un sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja tehnisko noteikumu kopiju;

34.12. principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" izpildi apliecinošus dokumentus:

34.12.1. detalizētu aprakstu par šo noteikumu ​pielikuma 3.8. punktā minēto visu attiecināmo kritēriju izpildi;

34.12.2. apliecinājumu brīvā formā, kas satur vismaz ziņas par to, ka būvniecības procesā un projekta ēkas darbības laikā tiks izmantoti ilgtspējīgi un atjaunojamo energoresursu risinājumi vai tehnoloģijas, tajā skaitā viedie risinājumi apgaismojuma izveidē.

34.12.3. apliecinājumu brīvā formā, kas satur vismaz ziņas par šādu prasību iekļaušanu būvdarbu vai pakalpojumu līgumos:

34.12.3.1. vismaz 70 % (pēc masas) no būvgružiem, kas nav bīstami, un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā būs radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) atbilstoši noteikumiem par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju;

34.12.3.2. elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi tiks savākti atsevišķi no citiem sadzīves un bīstamajiem atkritumiem un nodrošināta visu savākto atkritumu pienācīga apstrāde, nododot tos iekārtu atkritumu apsaimniekotājiem, kas darbojas atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu to tālākai apstrādei, kā to paredz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības;

34.12.3.3. ja projekta ietvaros plānots renovēt ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, tie tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu;

34.12.3.4. būvniecības procesa laikā tiks veikti pasākumi trokšņu, putekļu un piesārņojuma emisiju samazināšanai;

34.12.4. plānotā enerģijas ietaupījuma ilgtermiņa uzturēšanas plānu, kas satur vismaz ziņas par projekta ietvaros uzstādāmo iekārtu, aprīkojuma un siltināšanas tehnoloģijas korektas ekspluatācijas nosacījumiem un ēkas īpašnieka periodiski veicamajām darbībām, lai nodrošinātu iekārtu un tehnoloģiju ilgtspēju visā iekārtu vai tehnoloģiju dzīves ciklā. Plānu sagatavo, ievērojot būvniecību regulējošos normatīvos aktus. Ja plāns uz projekta iesniegšanas brīdi nav izstrādāts, iesniedz informāciju par plāna izstrādāšanas laika grafiku un galvenajiem uzdevumiem, kas iekļaujami plānā;

34.13. horizontālā principa "dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas" ievērošanas detalizētu aprakstu brīvā formā, kas satur vismaz ziņas par specifisko darbību ievērošanu projektā (attiecināms, ja pretendē uz šo noteikumu pielikuma 4.3. kritērijā noteiktajiem papildu punktiem);

34.14. pakalpojuma līgumu par valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes, ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (ja attiecināms);

34.15. apliecinājumu brīvā formā, ka ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kārto atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram sabiedriskā pakalpojuma veidam un minētā uzskaite kopējā grāmatvedības uzskaitē ir nodalīta no citiem saimnieciskās darbības veidiem, vai arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja grāmatvedības kontu plānu (ja attiecināms);

34.16. vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas nodrošina atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķinu kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atmaksāšanu (atbilstoši šo noteikumu 17.1.5. apakšpunktā minētajai veidnei vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas šo noteikumu 17.1.5. apakšpunktā minētajā veidnē) (ja attiecināms);

34.17. apliecinājumu par papildinošas saimnieciskas darbības, parasto papildpakalpojumu un citas saimnieciskas darbības veikšanu infrastruktūrā, ja infrastruktūrā tiek veikta papildinoša saimnieciska darbība, sniegti parastie papildpakalpojumi un veikta cita saimnieciska darbība (atbilstoši šo noteikumu 17.1.6. apakšpunktā minētajai veidnei vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas šo noteikumu 17.1.6. apakšpunktā minētajā veidnē) (ja attiecināms);

34.18. papildinošas saimnieciskas darbības, parasto papildpakalpojumu un citas saimnieciskas darbības aprēķinu platības, laika vai finanšu izteiksmē (atbilstoši šo noteikumu 17.1.4. apakšpunktā minētajai veidnei vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas šo noteikumu 17.1.4. apakšpunktā minētajā veidnē) (ja attiecināms);

34.19. līgumus vai jebkura cita veida informāciju par ēkas daļas iznomāšanu vai dokumentāciju par iznomātajām telpām platības, laika vai finanšu izteiksmē;

34.20. ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu) sniegšanas jaudas īpatsvara aprēķinu (atbilstoši šo noteikumu 17.1.7. apakšpunktā minētajai veidnei vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas šo noteikumu 17.1.7. apakšpunktā minētajā veidnē) (ja attiecināms);

34.21. vienu no šādiem finansējuma pieejamību apliecinošiem dokumentiem:

34.21.1. pašvaldības lēmumu par finanšu līdzekļu nodrošināšanu projekta ietvaros un finansējuma avotiem. Ja projekta ietvaros plānots, ka pašvaldība sniegs galvojumu projekta iesniedzēja aizņēmumam, kurš pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus vai ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, pašvaldības lēmumā ir jābūt iekļautai attiecīgai informācijai;

34.21.2. Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā reģistrētas kredītiestādes lēmumu par aizdevuma piešķiršanu vai aizdevuma līgumu, vai līdzvērtīgu garantijas vēstuli par projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma pieejamību (rezervēšanu) projekta īstenotāja bankas kontā, vai kredītinstitūcijas izdotu cita dokumenta kopiju, kas apliecina, ka kredīts tiks piešķirts bez galvojuma un, ja attiecināms, ar potenciālo finanšu resursu avotu izpēti saistīto dokumentāciju (ja attiecināms);

34.21.3. projekta iesniedzēja valdes lēmumu par projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu no pašu līdzekļiem un, ja attiecināms, ar potenciālo finanšu resursu avotu izpēti saistīto dokumentāciju (ja attiecināms);

34.21.4. pašvaldības lēmumus par finanšu līdzekļu nodrošināšanu projekta ietvaros (ja attiecināms);

34.22. rakstisku pamatojumu, ka kultūras mērķu infrastruktūrai ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta konkrētajā infrastruktūrā (attiecināms, ja atbalsta pretendents plāno lūgt atbalstu saimnieciski neizmantojamai kultūras infrastruktūrai);

34.23. ja ir paredzēta komercdarbības atbalsta kumulācija, informāciju par plānoto un piešķirto komercdarbības atbalstu par tām pašām attiecināmajām darbībām un izmaksām (atbilstoši šo noteikumu 17.1.8. apakšpunktā minētajai veidnei vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas šo noteikumu 17.1.8. apakšpunktā minētajā veidnē) (ja attiecināms);

34.24. pilnvaru (pilnvaru, iekšēju normatīvo aktu u. c.), ar kuru projekta iesnieguma veidlapas parakstītājam ir piešķirtas paraksta tiesības (ja attiecināms);

34.25. projekta iesniedzēja apliecinājumu, ka tas neatbilst Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajiem nosacījumiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;

34.26. projekta iesnieguma veidlapas sadaļu vai pielikumu tulkojumu valsts valodā (ja attiecināms);

34.27. citus dokumentus, kas pamato projekta atbilstību šiem noteikumiem un AF plānam.

35. Projektu īsteno pašvaldības, pašvaldības kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības ēkā vai ēkas daļā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, izņemot komercdarbības atbalstu tādai ēkai vai ēkas daļai, kurā īsteno sabiedriskos pakalpojumus (ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus), kuru sniegšanas nodrošināšanai atbalstu piešķir saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu komercdarbības atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES).

36. Ja projekta iesniedzējs ir ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tas ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēju ir noslēdzis pakalpojumu līgumu par ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai veselības aprūpes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kurā norāda:

36.1. konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus vai valsts vai pašvaldības apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;

36.2. prasības ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam noteiktajām prasībām;

36.3. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem (izņemot valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas līguma darbības laiku, kas nav īsāks par trim gadiem) un nepārsniedz 10 gadus;

36.4. ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

36.5. ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

36.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumu vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ēkā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

36.7. atsauci uz Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.

37. Ja projektu īsteno atbilstoši šo noteikumu 36. punktam, projekta iesniedzējs iesniedz aģentūrā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas atbilstoši šo noteikumu 36.6. apakšpunktam ​​​​​​nodrošina atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķinu, kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atmaksāšanu.

38. Projekta attiecināmās izmaksas nepārsniedz ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu) sniegšanas jaudas īpatsvaru minēto pakalpojumu vērtības izteiksmē. Tās izmaksas, kas pārsniedz ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jaudas īpatsvaru šo pakalpojumu vērtības izteiksmē, nav iekļaujamas attiecināmajās izmaksās un ir finansējamas no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts. Sabiedrisko pakalpojumu jaudas sākotnējo īpatsvaru vērtības izteiksmē nosaka gada ietvaros, pamatojoties uz pēdējo triju finanšu gadu pārskatu datiem, salīdzinot ieņēmumus par sabiedriskajiem pakalpojumiem un ieņēmumus par citiem maksas pakalpojumiem.

39. Ja projekta iesniedzējs ir šo noteikumu 35. punktā minēto sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tad komercdarbības atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros:

39.1. nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projektu ietvaros;

39.2. drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES​​, citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 %.

40. Atbalsta saņēmējs par šo noteikumu 39.2. apakšpunktā paredzēto komercdarbības atbalsta kumulāciju aģentūrā iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu un intensitāti.

41. Šo noteikumu 32. punktā minētais projekta iesniedzējs, izņemot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, izvērtē ēkā papildinošās saimnieciskās darbības, parasto papildpakalpojumu sniegšanu un citas saimnieciskās darbības īstenošanu.

42. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros ieguldījumus var veikt:

42.1. pašvaldības īpašumā;

42.2. šo noteikumu 32. punktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības īpašumā vai turējumā esošajā ēkā, ja attiecīgā kapitālsabiedrība šīs tiesības no pašvaldības tās deleģēto pakalpojumu ietvaros ir ieguvusi uz termiņu, kas nav īsāks par līgumā par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu noteikto termiņu.

43. Šo noteikumu 42. punktā minētajām īpašuma vai turējuma tiesībām ir jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – valdījumā).

44. Projekta iesniedzējs izpilda nepieciešamās prasības un nodrošina, ka projektā ir ievērots princips "nenodarīt būtisku kaitējumu" un projekts atbilst AF plānā noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā (vai apliecina to ievērošanu), tai skaitā:

44.1. ievēro "zaļā" publiskā iepirkuma principus un veic iepirkumu procedūras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām "zaļajam" publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību;

44.2. būvdarbu veicējiem un/vai pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu, ka:

44.2.1. vismaz 70 % (pēc masas) no būvgružiem, kas nav bīstami, un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā būs radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai), atbilstoši noteikumiem par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju;

44.2.2. elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi tiks savākti atsevišķi no citiem sadzīves un bīstamajiem atkritumiem un tiks nodrošināta visu savākto atkritumu pienācīga apstrāde, nododot tos iekārtu atkritumu apsaimniekotājiem, kas darbojas atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu to tālākai apstrādei, kā to paredz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības;

44.2.3. ja projekta ietvaros tiek plānots atjaunot vai pārbūvēt ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, tie tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu;

44.2.4. būvniecības procesa laikā jāveic pasākumi trokšņu, putekļu un piesārņojuma emisiju samazināšanai;

44.3. ja projekta ietvaros paredzēta ēkas pārbūve vai atjaunošana, kas attiecas uz ēku pamatu konstrukciju risinājumiem, paredz atbilstošu hidroizolāciju, lai samazinātu ēku bojājumu iespēju gruntsūdeņu svārstību dēļ;

44.4. paredz projektā telpu dzesēšanas un/vai ventilācijas risinājumus, kas nodrošina tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas nerada kaitējumu veselībai un novērš ekstremālu gaisa temperatūru maiņu ietekmi uz cilvēku;

44.5. ja projekta ietvaros paredzēti ēkas pārbūves un atjaunošanas darbi, kas skar lietus notekūdeņu sistēmu, projektā paredz lietus notekūdeņu sistēmu ar "zaļās infrastruktūras" vai dabā balstītiem risinājumiem intensīvu nokrišņu gadījumiem.

45. Izmaksas ir attiecināmas no 2020. gada 1. februāra. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām un objektiem, kas ir nodoti ekspluatācijā.

VI. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un projektu iesniegumu konkursa kārtība

46. 1.2.1.3.i. investīcijas īstenošanas veids ir atklāts projektu iesniegumu konkurss.

47. Aģentūra paziņojumu par atklātu projektu iesniegumu konkursu par visu šo noteikumu 5. punktā minēto finansējumu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tīmekļvietnē www.cfla.gov.lv vismaz mēnesi pirms konkursa uzsākšanas, pirms tam plānoto projektu iesniegumu iesniegšanas sākuma un beigu termiņu, kas nav īsāks par trim mēnešiem, saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Ja objektīvu iemeslu dēļ šajā punktā minēto termiņu par atklāta projektu iesniegumu konkursa izsludināšanu nav iespējams ievērot, aģentūra to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par vienu mēnesi.